.png)
|
Arhīva kalendārs
Vidzemes attīstības konference norisinājās 7.februārī, Valmierā. Pasākums pulcēja plašu speciālistu loku - dalībnieku vidū bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji, kā arī tādu organizāciju kā Nodarbinātības valsts aģentūras, ALTUM, LIAA biznesa inkubatoru, Rīgas Tehniskās universitātes, Vidzemes Augstskolas un citu organizāciju pārstāvji, ar kurām ikdienā VPR ir cieša sadarbība, risinot reģiona attīstībai būtiskus jautājumus.
Klātesošie tika iepazīstināti ar dizaina domāšanas metodēm, aktualizējot cilvēku kā centrālo spēlētāju valsts pārvaldē, t.sk. pašvaldību darbā. Konferenci atklāja VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, sakot: “Dizaina domāšana šķietami ir kaut kas jauns, tomēr šobrīd par to runā arvien vairāk un patiesībā tā vistiešākajā mērā runā par to, kā būtu jāstrādā valsts pārvaldei. Jā, iespējams, šīs metodes ir kaut kas netradicionāls mūsu ikdienā, taču nevajag no tā baidīties – viss jaunais stimulē attīstību!”
Dizaina domāšana pēc savas būtības ir starpdisciplināra, tā caurvijas dažādām nozarēm, kuru centrā ir cilvēks un viņa vajadzības. Dizaina domātāji apgalvo, ka tie darbinieki, kas apguvuši dizaina domāšanas metodes, uzlabo ikdienas darba produktivitāti par vismaz 40%. To ir vērts paturēt prātā, jo ik dienas kādā nozarē norit darbs pie inovatīvu risinājumu radīšanas, cerot radīt efektīvus produktus un pakalpojumus, kuriem ir augsta pievienotā vērtība. Tas attiecas arī uz uzņēmējdarbības sektoru, turklāt ne tikai dizainējot produktus un pakalpojumus, bet pievēršot uzmanību arī procesam, kurā produkti un pakalpojumi tiek radīti. Dizaina domāšana mazāk fokusējas uz problēmām, bet vairāk uz risinājumiem – tajā tiek piesaistīta gan loģika, gan izdoma, gan arī intuīcija, izzinot mērķauditorijas vajadzības un gaidas. Rūpīga analīze neatņemama procesa sastāvdaļa, tāpēc visa uzmanība tiek vērsta nevis uz pakalpojumu vai produktu, bet gan uz klientu, kas to lietos.
Lai efektīvi pielietotu dizaina domāšanas metodes, nepieciešams izpētīt lietotāju un vidi, kurā tas uzturas. Tas savukārt palīdz precizēt informāciju, kas nepieciešama, lai radītu lietotājam vajadzīgu un intuitīvi lietojamu produktu. Tāpēc arī Vidzemes attīstības konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar VPR attīstības dokumentos uzstādītajiem mērķiem un to ieviešanas progresu, detalizētāk auditorijai skaidrojot to, kādi šobrīd ir aktuālie projekti, kas tiek īstenoti VPR vadībā, un kā tie palīdz sasniegt attīstības plānošanas dokumentos noliktos mērķus.
Stāstot par līdz šim paveikto, izskanēja arī vairāki izaicinājumi, ar kuriem ik dienas jāsaskaras speciālistiem gan reģiona, gan arī pašvaldību līmenī. Andžejs Stepančuks, VPR Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītājas v.i. atklāj savus novērojumus: “Viens no izaicinājumiem, ar kuru saskaros ne tikai es, bet visticamāk arī citi kolēģi pašvaldībās, ir aktuālo datu pieejamība attīstības rezultātu novērtēšanai. Šobrīd valstī liela daļa statistikas pieejama ar vairāku gadu nobīdi un zemu detalizācijas pakāpi, tas, protams, ir būtisks šķērslis, lai varētu objektīvi novērtēt padarīt darbu ietekmi uz situāciju pašvaldībās un reģionā. Datu trūkums rada papildus šķēršļus, lai sekotu aktuālākajām izmaiņām un tendencēm. Un nedz reģionam, nedz pašvaldībām individuāli nav pa spēkam ar tādu regularitāti un detalizācijas pakāpi veikt tik apjomīgus pētījumus, lai nepieciešamos datus iegūtu, finansiāli tie ir ļoti lieli ieguldījumi, ja katrai no iestādēm tas jādara pašai. Taču dati ir ļoti būtiski, tāpēc risinājums ir jārod. Vēl viens no izaicinājumiem, ar kuru jātiek galā, ir svārstības, ko rada plānošanas periodi. Lai arī projektu īstenošanas gaitā sekmīgi izdodas piesaistīt ES finanšu līdzekļus, tomēr pastāv spēcīga atkarība no plānošanas periodiem un tajos noteiktajām prioritātēm. Vēl viens aspekts, par kuru ikvienam valsts pārvaldē būtu jādomā – par paveiktā pēctecības nodrošināšanu.” Tā kā dizaina domāšanu iespējams pielietot jebkurā valsts pārvaldes līmenī, arī šiem iepriekšminētajiem izaicinājumiem būtu jāpievērš uzmanība, domājot par reģionālo un valsts attīstību kopumā.
Konferences laikā dalībnieki dalījās vairākās darba grupās un izmēģināja dizaina domāšanas metodes, risinot dažādus reģionālas nozīmes problēmjautājumus tādās nozarēs kā uzņēmējdarbība, transports, enerģētika, kā arī mūžizglītības disciplīnā. Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Nereti šī interese par pašu renovācijas procesu zūd, izdzirdot kāda kaimiņa vai paziņas nelāgo pieredzi par veiktajiem remontdarbiem. Kāds sūdzas par slikto gaisa apmaiņu telpās, cits - par pelējumu bēniņos vai dzīvojamo telpu stūros. Vēl kāds nespēj naktī gulēt, jo dzird rūkoņu no pagrabtelpas, kur dūc jaunais siltummezgls. Ja cilvēks ilgstoši nejūtas labi šajā ēkā, tad par savām bažām un diskomfortu visbiežāk neklusē. Tas, protams, sabiedē tos, kuri vēl domā, ko darīt ar savu ēku – renovēt vai tomēr nē, jo var gadīties līdzīgi kā tiem citiem. “Ja mums pašiem būtu zināšanas par to, kas nepieciešams, lai ēka patiešām būtu energoefektīva, tad labāk spētu izvērtēt, kādi uzlabojumi un kādas tehnoloģijas mūsu mājai ir vai nav nepieciešamas. Mēs prastu izvēlēties piemērotāko finansēšanas modeli, aicinātu projektētājus izmantot jaunākās, efektīvākās, videi draudzīgas tehnoloģijas un pareizi lietotu ēku pēc tās renovācijas,” uzsver EFFECT4buildings projekta vadītāja Aija Rūse.
Cilvēki tic tam, ko “viena tante teica”, un diemžēl negatīvām ziņām ir tendence daudz ātrāk izplatīties nekā pozitīvām. Iedzīvotājos ir jāvairo zināšanas par veiksmīgajiem renovēto ēku piemēriem, kuri pieejami mums apkārt. EFFECT4buildings darba grupa vienojās, ka vislabāk šo uzdevumu varētu paveikt paši māju iedzīvotāji/sabiedrisko ēku darbinieki, kuriem ir bijusi labā pieredze, renovējot savu daudzdzīvokļu ēku/ strādājot renovētā ēkā. Labās pieredzes stāsti ir jānodod tiem iedzīvotājiem, kuri vēl šaubās. Lai mācītos no kļūdām un meklētu risinājumus, noteikti nedrīkst aizmirst atklāti stāstīt arī bēdu stāstus, kāpēc kādai ēkai tomēr renovācijas process nav bijis iepriecinošs notikums. Iespējams, ir bijusi kļūda tehniskā projekta izstrādē, varbūt būvniecības procesā. Mēdz gadīties, ka paši ēkas iedzīvotāji vai apsaimniekotāji nav apsvēruši, kā iespējami efektīvi ekspluatēt ēku, tajā pieejamās tehnoloģijas un uzlabojumus pēc tam, kad ēka renovēta. “Nevar māju tikai nosiltināt - uzvilkt “jaunu kažociņu” apkārt un teikt, ka esam priecīgi un viss būs efektīvi. Arī siltumapgādes sistēma, iespējams, ir jāpārregulē. Nevar palikt vecie, milzīgie čuguna radiatori ar to pašu līdz galam atvērto regulatoru. Siltuma padeve ir jāsamazina, lai nav 19 grādu vietā 25 grādi, un visi logi atvērti. Tad rēķini tāpat būs lieli, un līdz ar tiem būs arī vilšanās,” stāsta Apes novada domes Teritorijas attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Ronimoiss.
EFFECT4buildings Reģionālās darba grupas pirmā tikšanas reize bija lielisks atspēriens projekta mērķa sasniegšanai. Darba grupa radīja scenāriju tam, kā radīt interesi par ēku renovācijas procesu dažādās vecuma grupās, kā mērķtiecīgi izmantot īres maksu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un apzināja, cik nozīmīga loma ir pieredzes apmaiņai un zināšanām par energoefektīviem paņēmieniem un tehnoloģijām. Vidzemes plānošanas reģions projekta EFFECT4buildings ietvaros stiprinās pašvaldību ēku pārvaldnieku kapacitāti, izstrādājot ērtu tiešsaistes rīku, kas palīdzēs ēku pārvaldniekiem katrai ēkai piemeklēt atbilstošākā finansēšanas modeļa/ instrumenta un pielietojamās tehnoloģijas kombināciju tās energoefektivitātes uzlabošanai. Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar deviņiem partneriem no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas un Igaunijas īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. EFFECT4buildings mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu lasiet šeit. Papildu informācija: Aija Rūse, projekta EFFECT4buildings vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26400288. Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv; , mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv
Ikviens bērns ar funkcionāliem traucējumiem (un kuram izsniegts VDEĀK atzinums par īpašas kopšanas pabalsta nepieciešamību) var saņemt atelpas brīža pakalpojumu līdz pat 30 diennaktīm gadā, turklāt ceļa izdevumi vecākiem uz pakalpojuma saņemšanas vietu un atpakaļ tiks kompensēti. Atelpas brīža pakalpojums sniedz iespēju bērna vecākiem kaut nedaudz atgūties no smagās un atbildīgās ikdienas, vienlaikus apzinoties, ka bērns tiks aprūpēts, kā arī viņam būs nodrošināta iespēja gūt jaunas sociālās prasmes un iemaņas vecāku prombūtnes laikā. Tāpat ikviens bērns ar funkcionāliem traucējumiem (un kuram izsniegts VDEĀK atzinums par īpašas kopšanas pabalsta nepieciešamību) var saņemt arī sociālās aprūpes pakalpojumu. Bērni līdz 4 gadu vecumam (ieskaitot) šo pakalpojumu var saņemt līdz pat 50 stundām nedēļā, savukārt no 5 līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) – līdz pat 10 stundām nedēļā. Svarīgi atcerēties, ka sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanai var pieteikties ne tikai tie vecāki, kuriem ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem un kuri strādā vai mācās (t.sk. neklātienē), bet arī gadījumos, kad vecāks vēlas apmeklēt kādu pasākumu vai kā citādāk saturīgi pavadīt brīvo laiku, lai atpūstos no smagās ikdienas. Vecāki savam bērnam sociālās aprūpes pakalpojumu vecāku atpūtas brīžiem var pieteikt līdz pat 10 stundām nedēļā. Jāpiebilst, ka piesakot sociālās aprūpes pakalpojumu, drīkst norādīt arī vēlamā sociālā aprūpes pakalpojuma sniedzēju. Savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumi un dienas aprūpes centra pakalpojumi deinstitucionalizācijas projekta ietvaros tiks bez maksas nodrošināti to vecāku bērniem, kuriem projekta ietvaros jau veikta individuālo vajadzību izvērtēšana un sastādīti atbalsta plāni, kuros uzskaitīti pakalpojumi, kas ir svarīgi bērna attīstībai un veselības stāvokļa uzturēšanai vai uzlabošanai. Projekts paredz, ka izvērtētie bērni ar funkcionāliem traucējumiem var kopumā saņemt atbalsta plānos noteiktos pakalpojumus līdz pat 40 reizēm visā projekta īstenošanas laikā. (Uzmanību! Noteiktās 40 reizes attiecas uz visiem izmantotajiem pakalpojumiem kopumā, nevis katru atsevišķi.) Svarīgi, ka bērna vecāki paši var izvēlēties speciālistus, pie kuriem vest savu bērnu, jo skaidrs, ka pakalpojumu vislabāk spēs sniegt tas speciālists, kurš bērnu jau pazīst un abiem izveidojies labs emocionālais kontakts. Vienīgais noteikums – pakalpojuma sniedzējam noteikti jābūt reģistrētam sociālo pakalpojumu reģistrā vai arī ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu reģistrā. Būtiski, ka arī vecāki, audžuvecāki un aizbildņi, kuriem ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem (un kuriem veikta individuālā vajadzību izvērtēšana), var saņemt psihologa, rehabilitologa un fizioterapeita pakalpojumus, kā arī apmeklēt izglītojošās atbalsta grupas līdz 20 reizēm visa projekta īstenošanas laikā.
Vairāk par to, kāda ir pieteikšanās kārtība un kādi dokumenti nepieciešami, lai pakalpojumu saņemtu, skaidrots Ministru kabineta noteikumos nr. 313, kā arī jautājumus aicinām uzdot savas pašvaldības sociālā dienesta darbiniekiem vai arī zvanot projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu ekspertei Lainei Zālītei (mob.t. 26536286). Līdzīgi minētos pakalpojumus bērni ar funkcionāliem traucējumiem var saņemt arī citos plānošanas reģionos Latvijā (Kurzemē – projekts “Kurzeme visiem”, Zemgalē – “Atver sirdi Zemgalē”, Latgalē – “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā”, Rīgā “Sirdsdomas jaunai dzīvei”). Pakalpojumi, kurus nosauktās mērķgrupas pārstāvji Vidzemē saņems, tiks apmaksāti no deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” budžeta. Vairāk par deinstitucionalizācijas projekta ieviešanu gaitu Vidzemē lasīt šeit, savukārt par deinstitucionalizācijas procesu valstī, tā mērķiem un plānotajiem rezultātiem lasiet Labklājības ministrijas mājaslapā. Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Spēja risināt sarežģītas problēmas, radošums un dizaina domāšana ir prasmes, kurām ir strauji augoša nozīme. Tās ir noteicošas konkurētspējas uzturēšanai mūsdienu ekonomikā, un ar to jārēķinās ikvienam uzņēmumam, organizācijai un teritorijai. Turklāt publiskajā pārvaldē svarīgi koncentrēties uz sabiedrības iesaisti, atmetot vienvirziena komunikāciju. Lai pieņemtu efektīvus lēmumus un radītu labus publiskos pakalpojumus, nepieciešams izprast mērķauditorijas vajadzības. Februārī Vidzemes attīstības konferencē Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk – VPR) aicināja pašvaldību pārstāvjus un citus sadarbības partnerus diskutēt par neizbēgamo zināšanu revolūciju, kas ver durvis jaunām iespējām.
Vidzemes attīstības konferences ietvaros 7. februārī Valmierā notika projekta “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) pirmā Reģionālā darba grupas tikšanās. Izmantojot dizaina domāšanas metodi, EFFECT4buildings darba grupa veidoja vairākus scenārijus tam, kā veicināt ēku iedzīvotāju un apsaimniekotāju interesi par daudzveidīgu energoefektīvu paņēmienu ieviešanu un mūsdienīgu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu daudzdzīvokļu un sabiedriskajās ēkās.
Īstenojot deinstitucionalizācijas procesu Latvijā, Vidzemes plānošanas reģions aicina tos vecākus, kuriem ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem un kuriem ir noteikta invaliditāte, doties uz savas pašvaldības sociālo dienestu, lai pieteiktos sociālo rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai bez maksas. Vidzemē projektā “Vidzeme iekļauj” iesaistījušās visas 26 pašvaldības, un ikvienā no tām jau šobrīd bērni ar funkcionāliem traucējumiem (kuriem noteikta invaliditāte) var saņemt dažādus pakalpojumus.
