Arhīva kalendārs

Aprīļa noslēgumā Smiltenē darba biržā “Dod iespēju!” izglītojamie no Alsviķu profesionālās skolas tikās ar saviem potenciālajiem darba devējiem. Improvizētajās darba intervijās audzēkņi par sevi pastāstīja ar īpaši veidotu portfolio palīdzību – Latvijā šāda metode vēl līdz šim nav izmantota, tomēr tā atzīstama par piemērotu veidu, kā darba devēju ar sevi un savām prasmēm var iepazīstināt persona ar invaliditāti. Daļa no Alsviķu skolas audzēkņiem meklē prakses vietu, lai liktu lietā ikdienā iegūtās zināšanas, kamēr vairākiem no darba biržas dalībniekiem interesēja arī iespēja uzsākt darba attiecības – kādam no viņiem arī pirmo reizi dzīvē. Pateicoties uzņēmēju izrādītajai interesei, līdzīga darba birža tiks atkārtota laika posmā no 8. līdz 11. maijam. 

Gala lēmums par norises datumu tiks pieņemts pēc interesentu sniegtajām atbildēm mūsu izveidotajā aptaujā.

Saite uz aptauju pieejama šeit: https://doodle.com/poll/sypqddiakmt9maqn

Vidzemes Uzņēmējdarbības centra darbinieki sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas mācībspēkiem un pieciem maģistrantūras studentiem jau kopš 2017. gada rudens strādājuši pie jaunas metodes izstrādes, kas ļautu cilvēkiem ar invaliditāti sevi pilnvērtīgi prezentēt darba devējam. Ieguvums ir abpusējs, jo darba intervijā visbiežāk uztraukušās ir abas puses. Izstrādātais portfolio ļauj kandidātam pieturēties pie plāna, lai neaizmirstu darba intervijā pastāstīt ko svarīgu, kamēr darba devējam ir pieejama viegli pārskatāma informācija par potenciālo darbinieku, viņa prasmēm un nepieciešamo vides pielāgošanai. Darba biržas laikā prezentētie portfolio izstrādāti radoši, un ir unikāli ne tikai saturiski, bet arī vizuāli – tie būtiski atšķiras no ierastajiem CV, kuru formāts personām ar invaliditāti nav piemērots. Turklāt portfolio materiālos atklātā informācija ir būtiska ne tikai darba devējam, bet arī kolektīvam, ar kuru kopā vēlāk persona ar invaliditāti pavadīs lielu daļu savas ikdienas.

Par to, kā veidots portfolio cilvēkiem ar īpašām vajadzībām stāsta LMA Dizaina nodaļas profesore Barbara Ābele: “Pie šīs idejas realizēšanas esam strādājuši 4 mēnešus, no kuriem pēdējie divi mēneši bijuši īpaši intensīvi. Portfolio veidots no 4 daļām – identitāte, profesija, personība un vide. Sadaļa par identitāti  zināmā mērā atgādina klasisko CV, tomēr to papildina paša audzēkņa veidota vizītkarte un fotogrāfijas. Skaidrs, ka jebkuru uzņēmēju vispirms interesēs tieši iegūtās prasmes, tāpēc profesijas sadaļā redzams prasmju uzskaitījums, kā arī, atspoguļots laika nogrieznis – cik ilgā laikā konkrētas darbības tiks paveiktas. Tāpat darba devējam mazsvarīga nav arī personība – vai šo cilvēku vēl kaut kas interesē, kādās nodarbēs darbinieks piedalās ārpus darba laika. Ceturtā, noslēdzošā portfolio sadaļa informē, kā ergonomiski būtu pielāgojama darba vide bez lielām investīcijām. Reizēm, lai darba vidi atbilstoši iekārtotu, nepieciešami vien sīkumi, kas nemaz nemaksā tik daudz. Portfolio arī atspoguļota informācija par situācijām, ar kurām darba devējam iespējams būs jāsastopas veselības problēmu dēļ. Diagnoze vārdā netiek saukta, tomēr spilgtāko situāciju raksturojums un vēlamā reakcija no darba devēja un kolēģu puses aprakstīta pietiekami detalizēti.”

Lai arī portfolio izstrādāti trīspadsmit Alsviķu profesionālās skolas izglītojamajiem, tomēr metodiku var izmantot jebkurš interesents, lai sastādītu arī līdzīgu stāstu par savu dzīvesgājumu, prasmēm un vajadzībām darba vides pielāgošanai. Turpmāk Alsviķu skolas personāls varēs izstrādāt saviem audzēkņiem šādus portfolio pašu spēkiem – tāds arī bijis aktivitātes mērķis.

B. Ābele atklāj, ka portfolio izstrādes laikā secināts, ka īpaša nozīme piešķirama starppriekšmetu sasaistei un veiksmīgai sadarbībai ar pedagogiem. Aktivitāte vērtīga bijusi arī pašiem portfolio veidotājiem – Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, kuri attīstījuši empātiju jeb spēju just līdzi, kas ir ļoti nozīmīga īpašība dizaina domāšanā kopumā. “Empātija pamatā ir iedzimta īpašība, tomēr to var arī uztrenēt. Tomēr, darbojoties šādās aktivitātēs, jāspēj atrast balanss starp līdzjūtību un racionālu risinājuma meklējumu, šoreiz tas studentiem veiksmīgi izdevies,“ piebilst B.Ābele.

Darba birža tika organizēta Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes Uzņēmējdarbības centra iniciētās aktivitātes “Vidzeme lauž stereotipus” ietvaros.

Īstenojot iniciatīvu “Vidzeme lauž stereotipus”, paredzēts veicināt izpratni par personu ar invaliditāti tiesībām uz neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi, kā arī par pārejas posma "no skolas uz patstāvīgu dzīvi" nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.

Vairāk informācijas: Māris Ozols, Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītājs, mob.t. 26449919, maris.ozols PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģiona un Vides risinājuma institūta pārstāvji kopā ar uzņēmējiem un pētniekiem no Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera un Zemkopības ministrijas ekspertu no 18.-20. aprīlim devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Nīderlandi, lai apgūtu  bioekonomikas inovāciju sistēmas darbības pieredzi.

Trīs dienu vizītē, kas tika organizēta projekta “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos “RDI2CluB” ietvaros, tika izzināti gan bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstības priekšnosacījumi pilsētas, reģiona un valsts līmenī, gan arī gūts atkārtots apstiprinājums tam, ka trīspusējā sadarbība (triple helix) starp uzņēmumiem, pētniecības un izglītības sektoru, kā arī lēmējinstitūcijām, ir būtisks noteikums veiksmīgai bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanai reģionā.

Brauciena mērķis bija gūt zināšanas par bioekonomikas klasteru un inovāciju ekosistēmu izveidi un attīstību, iepazīstoties ar  viena no vadošajiem Eiropas klasteriem bioekonomikas nozarē “Biobased Delta” pieredzi. Braucienā kopā ar Latvijas pārstāvjiem piedalījās arī eksperti no Somijas, Norvēģijas, Igaunijas un Polijas. Ar savu redzējumu par to, kā stiprināt privātā un publiskā sektora sadarbību bioekonomikas nozares attīstībai dalījās “Biobased Delta” klastera vadītāji, ķīmiskās rūpniecības kompānijas “SABIC” rūpnīcas pārstāvis Nīderlandē, ekspertu centra “Biobased Economy” un Dienvidu lauksaimniecības un dārzkopības organizācijas (ZLTO) pārstāvji, kas ir daļa no Biobased Delta klastera biedriem. Apmeklējot “Biobased Delta”, kas, pateicoties spēcīgas ķīmiskās rūpniecības un primāro nozaru pārstāvniecībai, tiek augstu vērtēti industrijā, pieredzes apmaiņas dalībnieki varēja smelties zināšanas un pieredzes stāstus. Savukārt šobrīd, pēc atgriešanās mājās, brauciena dalībniekiem ir iespēja izvērtēt savu līdzšinējo darbību, kā arī apsvērt pieredzēto modeļu ieviešanu savos uzņēmumos un institūcijās.

“Biobased Delta” pārstāvju galvenā atziņa nepārprotami sakņojas stiprā pārliecībā, ka bioekonomika ir viena no nākotnes perspektīvākajām nozarēm, taču tās attīstīšana ir ilgtermiņa process, kas ietver arī cilvēku domāšanas veida maiņu. Veiksmes atslēga nozares attīstībai meklējama sadarbībā starp biznesa sektoru, valsts pārvaldi, zināšanu institūtiem, NVO sektoru, finanšu institūcijām, pašvaldībām un iedzīvotājiem, ļaujot attīstīties inovatīviem risinājumiem.

Kristaps Ročāns, projekta RDI2CluB eksperts, Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera valdes loceklis uzsver:  “Šis pieredzes apmaiņas brauciens bija lieliska iespēja iepazīties ar izcilu  spēcīga bioekonomikas klastera darbības piemēru, kura stratēģisko  virzienu nosaka uzņēmumi, un kas ir attīstījies ar būtisku industrijas, zinātnes sektora un publiskā sektora atbalstu. Ir skaidrs, ka Latvijā neeksistē tāda pētniecības un izstrādes infrastruktūras bāze un uzņēmumu kritiskā  masa kā  “Biobased Delta”, kas ļautu modeli pārkopēt, taču  ciešāka sadarbība ar partneriem Baltijā un Ziemeļvalstīs ļauj mums pārņemt atsevišķus šī modeļa elementus un pilnveidot mūsu klasteru darbību.”

Brauciena dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Delft Bioprocesu pārstrādes pilot rūpnīcu , Cosun agroresursu inovāciju centru  un aplūkot arī praktiskus piemērus, kas radušies privātā un publiskā sektora veiksmīgas sadarbības rezultātā, ļaujot pilsētvidē ienākt arvien ilgtspējīgākiem, dabai nekaitīgiem un cirkulāro ekonomiku stiprinošiem elementiem. Restorāns, kurā ēdiens tiek pasniegts otrreiz pārstrādātos traukos, sanitārais mezgls ar lietus ūdeņiem kā galveno ūdens padeves avotu, vai arī kāpnes, kuru sastāvā  90% ir organiskās izejvielas (kartupeļu ciete un ceļmalās pļauta zāle), un īpaši izveidota pāreja – apmežots tilts dzīvniekiem, lai tie droši un sev ierastā vidē varētu šķērsot šosejas, bija daži no piemēriem, kas spilgti apliecināja bioekonomikas lomu reģionālās attīstības veicināšanā, pilsētvides labiekārtošanā un sabiedrības labklājības stiprināšanā. Šādi radoši risinājumi apliecina, ka bioresursiem var atrast jaunas, inovatīvas un netradicionālas izmantošanas iespējas, un tos iespējams efektīvi izmantot pavisam citā nozarē nekā līdz šim ierasts.

Tāpat gūta atziņa, ka svarīgi sadarboties ar radošajām industrijām, lai produkti, kas ražoti no dažādiem kompozītmateriāliem, rūpniecības blakusproduktiem, augu valsts atkritumiem (jeb atjaunojamie dabas resursi) tomēr atšķirtos no ierastās produkcijas, vienlaikus nodrošinot to svarīgās funkcijas.

Santa Niedola, projekta RDI2CluB vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā pieredzes apmaiņas braucienu atzinīgi novērtē, uzsverot: “Iepazīties ar bioekonomikas attīstības ideoloģiju un praktiskiem piemēriem valstī, kur tā ir bijusi augsta prioritāte jau desmitiem gadu, ir liela vērtība, kas vēlreiz pārliecina par plašajām iespējām veidot ilgtspējīgu vidi un ekonomiku reģionā un valstī kopumā. Ir skaidrs, ka gūto pieredzi 1:1 mēs nevaram pārnest uz Vidzemes reģionu, taču rīcības plāna izstrādes laikā mums būs iespēja noteikt, kas būtu pirmie veicamie soļi uz ilgtspējīgu ekonomiku.”

Brauciena laikā gūtās atziņas un pieredze Nīderlandē sniegs atbalstu un idejas rīcības plāna izstrādei bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanai Vidzemes plānošanas reģionā.

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Nīderlandi īstenots projekta RDI2CluB ietvaros. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās. 

Vairāk informācijas par projektu šeit.

Vairāk informācijas par “Biobased Delta” klasteri šeit.

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "RDI2Club" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261.

Informāciju sagatavoja:  Anita Āboliņa, projekta “RDI2CluB” sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29454752

Vidzemes plānošanas reģions aizsācis diskusiju par mūžizglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām, norādot uz to, ka sabiedrība noveco, un tas radīs lielas izmaiņas darba tirgū, kamēr izglītības sistēma, īpaši mūžizglītības piedāvājums, šī brīža darba tirgus vajadzībām neatbilst. Turklāt problēma tiek aktualizēta ne tikai reģionālā vai nacionālā mērogā, bet visā Baltijas jūras reģionā, iesaistot arī citas reģiona valstis, tām apvienojoties projektā “BSR SMART LIFE”. Iepriekš jau ziņots, ka Vidzemes plānošanas reģions 2016. gadā uzsāka Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģijas (EUSBSR) mūžizglītības jomas parauginiciatīvu (flagship initiative), tādējādi šī partnerība  uzņēmusies būt par celmlaužiem mūžizglītības izaicinājumu risināšanā Baltijas jūras reģiona valstīs.

Šobrīd viens no galvenajiem uzdevumiem – izstrādāt visaptverošu situācijas analīzi par pieaugušo izglītības novērtējumu mūžizglītības kontekstā Baltijas jūras reģionā. Šim nolūkam bija nepieciešams veikt situācijas izvērtējumu arī Latvijā – pavisam nesen saņemti pirmie ziņojuma rezultāti. Aprīļa vidū tie tika pārrunāti arī projekta komandas tikšanās laikā Šauļos (Lietuvā).

Veiktajā pētījumā secināts, ka mūžizglītības piedāvātas iespējas Latvijā izmanto vien 7,3% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem^[1], turklāt vecumposmā no 55-64 gadu vecumam iesaiste ir īpaši zema. Situācijas analīzes ietvaros veiktais mūžizglītības pārvaldības novērtējums atklāj, ka, neskatoties uz to, ka Latvijā ir skaidras atbildīgās institūcijas pieaugušo izglītības un mūžizglītības politikas veidošanā, un ir pietiekami labs profesionālo izglītības iestāžu tīkls un infrastruktūra modernai apmācībai, šī brīža pieaugušo  izglītības piedāvājums reģionos neatbilst vietējā darba tirgus vajadzībām un specifikai.  Tāpat valstī  nav vienkopus nodrošināta informācijas par pieejamajām pieaugušo izglītības  programmām visā valstī, nav nodrošināta datubāze ar pieejamajiem mūžizglītības programmu īstenotājiem, kā arī trūkst informācijas par tiem, kas programmu apguvuši.

 Analīzē tiek norādīts, ka uzmanība jāpievērš tam, lai pieaugušo izglītības piedāvājums tiktu veidots, balstoties uz īstermiņa un ilgtermiņa prognozēm par darba tirgus vajadzībām. Tāpat secināts, ka būtu jāizvērtē  arī mūžizglītības piedāvājuma kvalitāte. Tiek atzīmēts, ka programmu saturs un metodes ne vienmēr atbilst plānotajiem  rezultātiem un dalībnieku vajadzībām.  Šobrīd  LR  Izglītības likums nosaka, ka “pašvaldības  īsteno politiku pieaugušo izglītībā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu”. Likums arī paredz, ka ne vēlāk kā līdz  2022.gada 31.decembrim tiks noteikts valsts finansiālais atbalsts pieaugušo izglītībai. Latvijā ir 119 pašvaldības, to kapacitāte un iespējas nodrošināt pieaugušo izglītību ar saviem resursiem patlaban ir atšķirīgas.

Projekta noslēgumā šāda analīze būs izstrādāta par katru Baltijas jūras reģiona valsti (Vācija, Zviedrija, Dānija, Somija, Igaunija, Lietuva, Polija), kā arī identificējot kopējās iezīmes un izaicinājumus pieaugušo izglītības jomā. Projekta partnerība ir apņēmības pilna iegūtos secinājumus izmantot lielāka mēroga projekta pieteikuma izstrādei. Jau šobrīd, projekta “BSR Smart Life” ietvaros, partnerība veidos atbilstošas zināšanu platformas un tematiskās darba grupas, lai panāktu saskaņotu rīcību mūžizglītības sistēmas uzlabošanā.

Projekts “BSR SMART LIFE”  tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2014.-2020. gadam  Seed Money fonda ietvaros.

Papildu informācija: Lelde Ābele, projekta “BSR SMART LIFE” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv 

Vidzemes plānošanas reģions aicina pieaugušo izglītībā iesaistītos profesionāļus (gan organizācijas, gan arī privātpersonas) sniegt viedokli par esošajiem un trūkstošajiem instrumentiem un  metodēm pieaugušo izglītības politikas veidošanas, ieviešanas un finansēšanas jomā. Šim nolūkam izveidota īpaša tiešsaistes anketa, ko izstrādājuši Meinūsas universitātes (National University of Ireland Maynooth) pārstāvji Īrijā.

Anketa pieejama šeit:  https://maynoothuniversity.onlinesurveys.ac.uk/create-o2-survey-latvian-final-version.

Anketas rezultāti tiks apkopoti un izmantoti Erasmus+ programmas projekta CREATE mērķu īstenošanā. Projekta galvenais uzdevums ir identificēt tos politikas instrumentus, kas ļauj veiksmīgi uzlabot pieaugušo izglītības efektivitāti un ietekmi kopumā. Tāpēc astoņas Eiropas valstis uzsākušas pieaugušo izglītības politikas instrumentu novērtēšanu un kartēšanu, tai skaitā arī Latvijā. Projektā vēl iesaistījušies partneri no Vācijas, Spānijas, Itālijas, Beļģijas, Horvātijas, Čehijas un Īrijas.

Šobrīd projekta partneri aktīvi strādā pie valstu ziņojumu par pieaugušo izglītību izveides, identificējot savās valstīs pastāvošās stratēģijas, darbības plānus un šīs jomas regulējošos normatīvos aktus. Valstis savos ziņojumos apzina arī pieaugušo izglītībā iesaistītās institūcijas, to lomu, kā arī īstenošanas un finansēšanas aspektus.

Aprīļa beigās, tiekoties partneru sanāksmē Peskarā (Itālijā), tika diskutēts par valstu pieaugušo izglītības politikas izvērtējuma progresu. Izklāstā par katras projekta partnervalsts situāciju pieaugušo izglītības jomā iezīmējas vairākas atšķirības starp projektā iesaistītajām valstīm. Liela nozīme piešķirama tam, vai un kādā apmērā jomas koordinēšana iestrādāta valsts likumdošanā, jo, piemēram, kamēr Latvijā Izglītības likumā pieaugušo izglītības politikas ieviešana atrunāta pāris pantos, citviet izstrādāts likums speciāli mūžizglītības jomai. Identificētas arī atšķirības starp finansējuma apmēru un avotiem, kur tas tiek rasts. Ir valstis, tostarp arī Latvija ir viens no piemēriem, kur lielā mērā galvenais finansējuma avots pieaugušo izglītības īstenošanai tiek rasts Eiropas Savienības struktūrfondos, kamēr ir valstis, kur pieaugušo izglītības programmu īstenošanai tiek mērķtiecīgi novirzīti budžeta līdzekļi. Šie secinājumi cieši sasaucas ar projekta CREATE mērķiem - mazināt ģeogrāfiskās atšķirības izglītības iespējās un rezultātos Eiropas Savienības reģionos.

Valstu gala ziņojumi, kā arī turpmākie projekta rezultāti būs pieejami projekta mājaslapā http://www.projectcreate.eu/, kur jau šobrīd iespējams iepazīties ar galveno informāciju par CREATE aktivitātēm.

Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Publikācijā atspoguļots vienīgi tās autoru viedoklis, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par šeit ietvertās informācijas tālāku izmantošanu.

Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta CREATE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

9. maijā, atzīmējot Eiropas dienu, visā Eiropā notiks kampaņa “ES manā reģionā”, kad iedzīvotājiem būs iespēja iepazīties ar simtiem projektu, kas īstenoti par Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem. Latvijā šajā dienā īpašs akcents tiks likts uz Eiropas Kultūras mantojuma gadu, kad apmeklētājiem būs atvērtas organizācijas daudzās Latvijas pilsētās, tostarp arī Cēsīs. Cēsu pils kompleksa apmeklētāji varēs uzzināt par projektu “HANSA” un pārbaudīt zināšanas viktorīnā.

Kampaņa “ES manā reģionā” tiek rīkota, lai ļautu iedzīvotājiem pašiem uzzināt, kā dažādos veidos tiek uzlabota iedzīvotāju ikdienas dzīve, piesaistot ES fondu līdzekļus. “ES manā reģionā” mudina atklāt šos projektus un dod iespēju dalīties ar citiem par šo projektu sasniegumiem. Daudzi noteikti būs pārsteigti uzzināt, ka kāds no šiem projektiem ir tepat blakus, dzimtajā reģionā, dzimtajā pilsētā. Lai stāstītu par kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu, kā arī īstenotajiem ES fondu finansētajiem projektiem, skolēnu grupas no dažādām pilsētām uzņems vairāk nekā 20 organizācijas.

Aktuālā programma par visiem pasākumiem Latvijā un sīkāka informācija pieejama šeit.

Aktivitātes Cēsīs

Cēsu pils komplekss uzņems gan skolēnu grupas, gan arī piedāvās visiem apmeklētājiem no plkst. 12.00 līdz 16.00 uzzināt par Hanzas laiku vēsturi un mantojumu un iepazīties ar Centrālās Baltijas programmas projektu HANSA, kuru Vidzemes plānošanas reģions īsteno sadarbībā ar 10 citiem partneriem, tostarp Cēsu Kultūras un tūrisma centru, Pārgaujas novada pašvaldību un Valmieras pilsētas pašvaldību. Interesenti varēs pārbaudīt savas zināšanas un atbildēt uz viktorīnas jautājumiem. Atbildot pareizi uz 9 jautājumiem par projekta HANSA pilsētām, bez maksas varēs apmeklēt Cēsu Viduslaiku pili, iepazīties ar Viduslaiku aktivitāšu centra piedāvātajām spēlēm un rotaļām, kā arī apciemot pils dārznieci un uzzināt, kas auga 16. gadsimta virtuves dārzā.

Arī koncertzāle “Cēsis” uzņems skolēnus un piedāvās ekskursiju, kuras laikā varēs iepazīt koncertzāli gan no kultūrvēsturiskā, gan mūsdienu skatu punkta, savukārt Cēsu Centrālajā bibliotēkā varēs doties ekskursijā pa bibliotēku un iepazīties ar Eiropas Informācijas punkta (ESIP) darbību. No plkst 11.00 līdz 11:40 ekskursija bibliotēkā bez iepriekšējas pieteikšanās; grupām apmeklējums jāpiesaka, zvanot pa tālruni 26134601.

Kampaņas “ES manā reģionā” ietvaros tiek rīkotas arī tādas aktivitātes kā fotokonkurss, blogu konkurss un viktorīna

Fotokonkursa (no 23. aprīļa līdz 31. augustam) mērķis ir pievērst uzmanību Eiropas Savienības būtiskajiem ieguldījumiem Eiropas reģionos. Lai piedalītos konkursā, iedzīvotājiem jāuzņem divas fotogrāfijas, kurās redzams ES līdzfinansēts projekts — vienai fotogrāfijai jābūt mākslinieciskai un radošai un jāattēlo pats projekts, bet otrā jābūt redzamai plāksnei ar informāciju par finansējumu un ES karogu. 30 labākās fotogrāfijas iekļaus fotoizstādē, kas apceļos Eiropu. Saite uz fotokonkursu šeit.

Vēl viens kampaņas elements ir blogu konkurss, kurā ikviens ir aicināts iesniegt blogu ierakstus par ES līdzfinansētiem projektiem. Ieraksti jāiesniedz jebkurā oficiālajā ES valodā līdz 31. augustam. Trīs uzvarētāji tiks uzaicināti piedalīties Briselē organizētā 3 nedēļas ilgā pilnīgas līdzdalības apmācības programmā par ES komunikāciju. Saite uz blogu konkursu šeit.

Visbeidzot, tiek organizēta viktorīna — jautrs pasākums, kurā tiks pārbaudītas iedzīvotāju zināšanas par ES reģioniem un to kultūru. Reizi divās nedēļās tiks izvēlēts uzvarētājs, kurš saņems grozu ar Eiropas delikatesēm. Saite uz viktorīnu šeit.

Informācija sagatavota izmantojot LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Teritoriālās sadarbības nodaļas, Eiropas Savienības mājas un Cēsu pašvaldības aģentūras „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” informāciju.

Maija sākumā oficiālā vizītē uz Kutaisi pilsētu Gruzijā devās delegācija no Vidzemes plānošanas reģiona, piedaloties VPR Attīstības padomes priekšsēdētājam un Pārgaujas novada pašvaldības vadītājam Hardijam Ventam, VPR administrācijas vadītājai Gunai Kalniņai-Priedei, kā arī Valkas novada pašvaldības vadītājam Ventam Armandam Krauklim. Vizīte tika organizēta, pamatojoties uz 2016. gadā noslēgto sadarbības līgumu starp Vidzemes plānošanas reģionu, vairākām Vidzemes pašvaldībām un Imeretijas reģionu Gruzijā.

Ņemot vērā, ka Gruzija ir viena no Eiropas Savienības Austrumu partnerības līderēm, kā arī viena no Latvijas prioritārajām valstīm Eiropas kaimiņu politikā, arī Vidzemes plānošanas reģions atbalsta sadarbības attīstību abu valstu starpā.

Iepriekš noslēgtais sadarbības līgums paredz apmaiņu un sadarbību tādās jomās kā lauksaimniecība, rūpniecība, būvniecība, pārtikas pārstrādes infrastruktūra, investīcijas, tūrisms un kultūra.

Vizītes laikā tika veicināta gan kultūras sakaru attīstība, gan arī ekonomisko interešu apzināšana un sadarbības stiprināšana. Delegācijas pārstāvji apmeklēja Kutaisi pilsētas svētkus, tikās ar vietējiem iedzīvotājiem, kā arī diskutēja ar pašvaldības pārstāvjiem par iespēju veidot ciešāku sadarbību, īpaši bērnu nometņu organizēšanā.

Vairāk informācijas: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, mob. t. 29477997, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv

Jau pāris mēnešus, kopš 2018. gada marta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar plānošanas reģioniem īsteno latviešu remigrācijas atbalsta pilotprojektu. Arī Vidzemes plānošanas reģionā aktīvi darbojas remigrācijas koordinatore Ija Groza, kura atbild uz katru telefona zvanu vai e-pasta vēstuli, ko saņem no latviešiem, kuri šobrīd dzīvo ārvalstīs.

Vidzemē līdz šim brīdim aktīva komunikācija izvērtusies ar 30 ārvalstīs dzīvojošajiem remigrantiem, kuri apsvēruši domu atgriezties uz dzīvi Latvijā.

Apkopojot līdzšinējās saziņas rezultātus, zināms, ka jau pieci cilvēki un viņu ģimenes šovasar atgriežas mājās, vēl 20 tautieši gala lēmumu nav pieņēmuši  - domā un padziļināti izpēta situāciju, savukārt vēl pieci ārvalstīs dzīvojošie tomēr izlēmuši šo lēmumu uz laiku atlikt un pagaidām palikt savā līdzšinējā mītnes zemē.

Ija stāsta: “Mēs nevienu nevēlamies atvilināt – lēmums par atgriešanos viņiem tiešām ir jāpieņem pašiem. Lai gan ir situācijas, kad Latvijā palikušie ģimenes locekļi (māsa, dzīvesbiedrs, omīte) nodod ziņu par iespēju saņemt atbalstu un iedrošina savējos braukt mājās.  Reģionālais koordinators viņiem var sniegt informatīvu atbalstu, sniegt padomu, kā konkrētajā situācijā rīkoties, tomēr finansiālo atbalstu mēs nevaram piedāvāt. Taču jāpiezīmē, ka tieši padoms tiek novērtēts visvairāk – daudzi no viņiem aizbraukuši jau labu laiku atpakaļ, taču tikmēr pie mums daudz kas mainījies. Ir situācijas, kad cilvēki aizbraukuši tūlīt pēc skolas beigšanas, arī šie cilvēki nezina, kāda ir lietu kārtība Latvijā, toreiz tas viņiem nebija aktuāli.”

Ar Vidzemes reģionālo koordinatori sazinājušies Īrijā, Lielbritānijā, Spānijā un Vācijā dzīvojošie latvieši, no kuriem pāris ģimenes remigrācijas projekta ietvaros tuvākajā laikā jau plāno atgriezties. Projekta piedāvātais atbalsts tiem nācis īstajā brīdī, un dažam licis pieņemt izšķirošo lēmumu.

Ļoti iedvesmojoša izvērtusies saziņa ar kādu Lielbritānijā dzīvojošu latvieti, kas koordinatori Iju uzmeklēja tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietnē Facebook. Anete Podiņa ir vidzemniece, kas jau jūnija sākumā kopā ar savu ģimeni pārceļas atpakaļ uz mājām, uz Valkas pilsētu.

Anete dalās savās pārdomās par pilotprojektu: “Šis ir lielisks aicinājums necīnīties pašiem, lai atrisinātu tos jautājumus, kas pirms atgriešanās nedod mieru. Ar remigrācijas koordinatoru patiešām ir vērts sazināties, jo varu apliecināt, ka tiek sniegta droša un patiesa informācija. Esmu lasījusi nievājošus komentārus par šo iniciatīvu, tomēr man šķiet, ka lielākoties komentētāji paši šobrīd dzīvo Latvijā, un viņiem pat prātā neienāk, cik šī informācija mums ir būtiska. Es Latviju pametu tūlīt pēc pamatskolas pabeigšanas, pieaugušo dzīve man Latvijā bija maz pazīstama. Taču tagad, kad esmu gatava braukt atpakaļ, zinu visu par Angliju, bet neko par Latviju. Ir ļoti patīkami saņemt konkrētas atbildes uz jautājumiem un uzzināt, kā būtu rīkoties vispareizāk! Ceru, ka mana pieredze iedrošinās arī citus uzrakstīt Ijai vai pārējiem koordinatoriem!”

Vērtējot līdzšinējos saziņu ar reemigrantiem, secināts, ka visbiežāk atgriezties gribētāju vidū ir ģimenes ar bērniem vecumā līdz 7 gadiem, kas uzskatāms par zīmīgu brīdi, jo pienācis laiks izšķirties – uzsākt mācības ārvalstīs un visticamāk tur arī palikt, vai tomēr atgriezties mājās. Lielākoties cilvēki interesējas par iespēju dzīvot un strādāt pilsētās, tomēr tie, kas plāno uzsākt paši savu uzņēmējdarbību, ir gatavi uzsākt dzīvi arī laukos. Daudz jautājumi ir par to, kā uzsākt uzņēmējdarbību un kādas īpašas valsts atbalsta programmas jaunajiem uzņēmējiem pieejamas, t.sk. pašvaldību granti. Tāpat remigranti interesējas par dzīvesvietas iespējām – gan par pašvaldībās pieejamo dzīvojamo fondu, gan arī par iespējām saņemt aizdevumu mājokļa iegādei.

Liela interese ir arī par projektu konkursu “Atgriešanās iespējas”, kas tiks izsludināts rudenī. Katrā plānošanas reģionā tiks atbalstīti četri remigrantu iesniegtie projekti uzņēmējdarbības uzsākšanai, katrs līdz 9000 eiro apmērā. Jāpiebilst, ka arī remigrantam būs jāiegulda savs līdzfinansējums 50% apmērā, bet ne obligāti naudā, arī pamatlīdzekļi tiks uzskatīti par līdzfinansējuma veidu. Plašāka informācija par plānoto projektu konkursu vēl sekos.

Remigrācijas pilotprojekts noslēgsies 2018. gada 31.decembrī.

Foto: no Anetes Podiņas ģimenes arhīva

Vairāk informācijas: Ija Groza, Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore remigrācijas jautājumos, mob.t.  +371 29287585, ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzeme var lepoties ar vairākām pašvaldībām, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolu, Lizuma vidusskolu un Vidzemes slimnīcu, kas novērtē energoplānošanas priekšrocības un šobrīd pašu spēkiem apkopo enerģijas patēriņa datus, un izstrādā savus energoplānus.

Energoefektivitātes likums nosaka, ka obligāta prasība izstrādāt un ieviest energopārvaldības sistēmu ir tikai republikas pilsētu pašvaldībām un novadu pilsētu pašvaldībām, kuru teritorijas attīstības līmeņa indekss ir lielāks par 0,5 un iedzīvotāju skaits pārsniedz 10000, tomēr pārējās pašvaldības energopārvaldības sistēmu var ieviest brīvprātīgi. Tāpat Energoefektivitātes likums paredz pienākumu lielajiem uzņēmumiem un uzņēmumiem ar lielu elektroenerģijas patēriņu veikt regulāru energoauditu vai ieviest un sertificēt energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu. Jau šobrīd Vidzemē ir daudz labu piemēru, kā pārdomāti tiek apsaimniekotas ēkas, apkopoti un analizēti enerģijas patēriņa dati. Dažviet darbā tiek pieņemts atsevišķs darbinieks – energopārvaldnieks, kurš veic pašvaldībā esošo īpašumu apsekošanu, uzrauga enerģijas patēriņu ēkās, rosina domāt par pārdomātāku pieeju siltuma un elektrības patēriņa optimizēšanai un ievieš jaunus tehnoloģiskos risinājumus. 

Foto: PANEL 2050 dalībnieki viesojas Kocēnu pagasta katlumājā, kur siltumenerģijas ražošanu nodrošina šķeldas katls

Projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050” (turpmāk - PANEL 2050) ietvaros vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības un Vidzemes slimnīca kopš 2017. gada pavasara aktīvi līdzdarbojas projekta PANEL 2050 nodarbībās, kur dalās savstarpējā pieredzē par savu energosaimniecību. “Ja mēs strādājam plānveidīgi, tad tas ir daudz lētāk nekā pēc tam dzēst pēkšņas avārijas. Pašvaldības jau šobrīd īsteno vairākus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, plānojam, ko un kā darīt, tikai to saucam citos vārdos,” uzsver Jaunpiebalgas novada domes Komunālās saimniecības vadītājs Juris Belasovs.

Nodarbību galvenais rezultāts būs izstrādātie energoplāni ar SIA “Ekodoma” un citu ekspertu konsultatīvo atbalstu. Energoplāns ietvers ilgtermiņa rīcības stratēģiju, kā arī noteiks detalizētus uzdevumus tuvākajiem 2-3 gadiem, lai samazinātu nelietderīgu enerģijas patēriņu izvēlētajās ēkās. Vidzemes plānošanas reģions atzinīgi novērtē PANEL 2050 dalībnieku apņēmību pašu spēkiem sagatavot praktiski lietojamu dokumentu, kas plauktā noteikti nestāvēs, jo tajā tiks iestrādāti konkrēti rīcības soļi nosprausto mērķu sasniegšanai.

Foto: Andris Stoļers, Lubānas novada pašvaldības PII "Rūķīši" nekustamā īpašuma pārvaldnieks. Izstrādā energoplānu bērnudārzam.

Energoplānam ir vairākas priekšrocības, tā uzsver PANEL 2050 dalībnieki. Plānam ir jābūt, lai izveidotu loģisku sistēmu, pēc kuras darboties. Turklāt, energoplānā ietvertā datu  analīze var palīdzēt pārliecināt iestādes vadītājus, kāpēc tieši šajā ēkā šobrīd ir nepieciešams ieguldīt finanšu līdzekļus nelietderīga enerģijas patēriņa samazināšanai. Tāpat apkopotie enerģijas patēriņa dati ir labs sākums sarunai ar ēku apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Gulbenes novada domes energopārvaldnieks Krišjānis Upāns stāsta: “Gulbenē jau šobrīd ir plašas iespējas, lai sekotu līdzi enerģijas patēriņa datiem pašvaldībai piederošajās ēkās. Sākumā energoplāns tiks izveidots par pilsētas ēkām un vēlāk tiks aptverts viss novads kopumā. Taču tajā esošā datu analīze ļaus vizualizēt informāciju par ēkām un ar šo informāciju doties pie ēku iemītniekiem un apsaimniekotajiem, lai pamatotu, kāpēc ir jāievēro noteiktas ēkas lietošanas prasības. Ja ēka ir renovēta, tajā ir izveidota rekuperācijas sistēma, uzstādīti CO2 mērītāji, tad ir jāzina, kā ekspluatēt šo ēku. Nav vairs tā kā agrāk, kad bija jāzina, kā atvērt logu. Datu analīze ir būtiska, lai fiksētu problēmas ēkās.”

Foto: Pašvaldībām bija iespēja iepazīt Vidzemes slimnīcas automātiskās vadības sistēmu siltummezglam un ventilācijas iekārtām

Projektā PANEL 2050 pievienojušās arī divas skolas - Lizuma vidusskola un Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, kurās skolotāji kopā ar skolēniem apkopo enerģijas patēriņa datus, analizē tos un, atbilstoši skolas vajadzībām, sagatavo skolas energoplānu, aprakstot pasākumus, kuri veicami skolas telpās, lai siltumu un elektrību varētu tērēt lietderīgāk. Lizuma vidusskola jau aktīvi piedalās VPR īstenotajā projektā “Ilgtspējīga enerģijas sabiedrība” (SEC), kura ietvaros skolotāji praktiskos semināros apgūst energoresursu efektīvu izmantošanu ikdienā, savukārt skolēni piedalās Enerģijas pulciņos, kur aizraujošos eksperimentos izprot enerģijas patēriņu ikdienā.  Projekta SEC ietvaros Lizuma vidusskolā tika uzstādītas energomonitoringa ierīces, kas ļauj fiksēt elektroenerģijas patērētājus. “Lizuma vidusskola atrodas pils ēkā, kas ir kultūrvēsturisks piemineklis ar savām prasībām. Ievācot un analizējot enerģijas patēriņa datus, mēs varam apzināt, kādas ir esošās problēmas un plānot potenciālos risinājumus, lai skolēni uzturētos tiem veselīgā vidē,” stāsta Lizuma vidusskolas skolotājs Juris Ločmelis.

Savukārt Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola ir ieguvusi ekoskolas statusu, un šī gada janvārī skolēni un skolotāji atgriezās renovētajās skolas telpās. ”Vides izglītības mērķis ir  ilgtspējīga attīstība. Tā mudina cilvēkus ikdienā rīkoties atbildīgi, saudzējot dabu, taupot un rūpējoties par tās resursiem. Vides izglītība skolā  ir ilgstošs un pacietīgs process, kura uzdevums ir mainīt skolēna apziņu no patēriņa pieauguma  uz tā samazināšanu.  To  veicina esošās pieredzes analīze un praktiskās darbības metodes. Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas kolektīvs mudina skolēnus vākt un analizēt datus par skolas energoefektivitāti, kā arī veidot energoefektivitātes plānu skolas apsaimniekošanā. Šī metode, izmantojot skolēnu pieredzi un praktisku darbību, palīdz viņiem veidot priekšstatu par ne tikai savām iespējām saudzēt dabu un taupīt energoresursus, bet arī izvērtēt lielas izglītības iestādes spēju saimniekot taupīgi un videi saudzējoši. Bērnu iesaiste šajos procesos  nav īpaši grūta, jo šobrīd viņus īpaši uzrunā iespējas darboties praktiski un likt lietā savu pieredzi,” atklāj Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas direktore Ravita Blažēvica.

 Foto: Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola

Noteikt kopējo energoefektivitātes attīstības virzienu un prioritātes arī reģiona līmenī ir tikpat būtiski kā plānot lietderīgu un pārdomātu enerģijas patēriņu vietējā līmenī. Tādēļ līdz 2018. gada maijam ar pašvaldību, uzņēmēju, iedzīvotāju un citu ieinteresēto organizāciju konsultatīvo atbalstu tiek sagatavota Ilgtspējīgas enerģētikas attīstības stratēģija Vidzemes plānošanas reģionā, kas mūsu reģionā būs pirmais šāda veida dokuments. Savukārt šī gada septembrī tiks prezentēts Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns Vidzemes plānošanas reģionā, uzsverot nacionālos mērķus 2030. un 2050. gadam.

Papildu informācija: Aija Rūse, projekta PANEL 2050 vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26400288. Par projektu PANEL 2050 vairāk lasiet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/partneriba_jaunai_energoresursu_parvaldibai_2050_panel_2050

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

Maija sākumā norisinājās pieredzes apmaiņas braucieni uzņēmējiem uz koka māju un mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Latvijā un Igaunijā, kurā piedalījās nozares pārstāvji no abām valstīm. Paralēli izpētes vizītēm dažāda mēroga organizācijās, uzņēmēji secināja, ka reģionā nepieciešams vienots sadarbības tīkls visiem nozares pārstāvjiem.

Divu dienu izpētes vizītēs uzņēmēji paviesojās pie koka ēku ražotājiem Latvijā – “Pavasars”, SIA, “Dores Fabrika”, SIA un “Akords U”, SIA, kā arī Igaunijas mēbeļu ražotājiem – “Wermo”, AS, Sisustuskoda, OÜ, Ensoform, Kapa Puit, OÜ, iepazīstoties ar to ražošanas telpām. Īpašu interesi uzņēmēji izrādīja par apmeklēto uzņēmumu pakalpojumu mārketingu, cilvēkresursu pieejamību, kā arī pieredzi ar ārpakalpojumu, secinot, ka pieredze nozarē ar šiem jautājumiem katram ir atšķirīga.

Daloties iespaidos par izpētes vizītēs redzēto, uzņēmēji norādīja uz vairākiem problēmjautājumiem, kas nozares pārstāvjiem ir kopīgi gan viena reģiona ietvaros, gan ārpus tā, piemēram, Igaunijā. Kopumā uzņēmēji izjūt trūkumu pēc zināmas reģionālas koordinācijas nozares ietvaros, kas ļautu nonākt pie nepieciešamiem kontaktiem, resursiem, kā arī veicinātu nozares prestižu un atpazīstamību.

Izskanēja arī vairākas ļoti konkrētas iniciatīvas, kas nozarei nepieciešams. Viena no tām – kopējas datubāzes vai tīkla izveide. Tā palīdzētu situācijā, kad, piemēram, ražotājs sastopas ar kapacitātes trūkumu, strādājot pie lieliem pasūtījumiem vai projektiem. Datubāzē koncentrētā veidā būtu iekļauti derīgi kontakti, lai atrastu apakšuzņēmējus vai ārpakalpojuma sniedzējus. Tāpat arī būtu iespēja piedāvāt savus pakalpojumus. Datubāze varētu kalpot kā rīks ne vien komunikācijai nozares ietvaros reģionā, bet arī starp reģioniem, domājot par pārrobežu tirdzniecību. Protams, tās koncepts ir attīstāms rūpīgā darbā, lai saprastu datubāzes darbības principus, tomēr tiek norādīts uz tās lietderīgumu.

Tāpat uzņēmēji aktualizēja, ka katrs atsevišķi iegūtu, kā arī nozare kopumā, ja domātu par kopēju nozares mārketingu. Veicinot nozares prestižu un atpazīstamību, vietējā mērogā pastarpināti iespējams stiprināt iespējas jauna un kvalificēta  darbaspēka piesaistē, kā arī pavērt iespējas ārvalstu tirdzniecības paplašināšanai.

Viens no pieredzes braucienu dalībniekiem, SIA “Dizaina centrs” īpašnieks Normunds Cercins uzsvēra, ka šāda domu apmaiņa, kāda norisinājās pieredzes apmaiņas braucienu ietvaros, nozares cilvēkiem ir ļoti nepieciešama. “Nereti trūkst informācijas, kas norisinās teju blakus esošajos uzņēmumos, šī bija vērtīga iespēja tikties ar citiem uzņēmējiem. Šobrīd kopumā arī ir jūtams, ka nozarei ir nepieciešama kaut kāda vienota forma informācijas apmaiņai,” atzīst N. Cercins.

Pieredzes apmaiņas braucienus organizēja Vidzemes plānošanas reģions un Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centrs Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus) projektā "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā", Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Jau šo sestdien, no plkst. 12:00 līdz 14:00, viduslaiku dienā Ronnenburgā, tagadējā Raunā, ar viduslaiku mielasta meistarklasi tiks aizsākts garšas meistardarbnīcu cikls. Tas papildinās reģionālā gardēžu ceļa “Taste HansEATica” tūrisma piedāvājumu, vienlaikus bagātinot arī zīmolu “Livonijas garša”. Sadarbojoties Vidzemes plānošanas reģionam, novadu un pilsētu pašvaldībām un partneriem Igaunijā, šī gada laikā tiks īstenotas desmit plašai publikai atvērtas garšas darbnīcas Vidzemē un Dienvidigaunijā.

Viduslaiku dienas svinības Ronnnenburgā jeb Raunā bagātinās gardēdības piedzīvojums – pirmā “Taste HansEATica” garšas darbnīca – meistarklase Vidzemē, kas, senatnīgās noskaņās ieturēta, norisināsies Raunas pilsdrupu pakājē. Brīvdabas meistardarbnīcu rīkos “īstenā latvju saimniece” Ilze Briede, kas šobrīd vada Valmieras pils krodziņu “Pils ķēķis” un gardēžiem piedāvā baudīt bruņinieku mielastu. Viņa arī ir izslavēta godu saimniece un maizes cepēja lauku mājā “Donas”. Meistarklasē aicināti piedalīties un līdzdarboties tūrisma ceļu “Livonijas garša” un “Taste HansEATica” pieturvietu saimnieki un saimnieces, kā arī citi interesenti. To, kā uz dzīvās uguns top viduslaiku svētkiem piederīgs bagātīgs mielasts, varēs vērot arī citi Ronnenburgas ciemiņi.

Svinību mielasta ierosmei kalpos senas receptes. Meistardarbnīcā, kopā gatavojot, taps vairāki ēdieni, kurus pēc tam varēs baudīt maltītē brīvā gaisotnē, tie tiks piedāvāti nogaršošanai svētku dalībniekiem un viesiem. Garšas darbnīcā tiks meklēta atbilde uz jautājumu – kas veido Livonijas garšu, kādi ēdieni būtu gatavojami un kādi produkti izmantojami senatnīgas maltītes pagatavošanai mūsdienās.

Viduslaiku svētku ciemiņiem būs iespēja ne tikai krāt zināšanas par Livonijas laikam raksturīgo garšu, mācīties un iedvesmoties, bet arī visas dienas garumā vadīt laiku viduslaikiem atbilstošā gaisotnē. Svinības kuplinās bruņinieku turnīrs, tirdziņš, dažnedažādas senlaiku nodarbes.

Līdzdalība meistarklasē - bez maksas. Dalību garšu darbnīcā – meistarklasē lūdzam pieteikt iepriekš pa tālr. 29334753 vai sūtot e-pastu: zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.

Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

 Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.

Vidzemes plānošanas reģions aicina iepazīties ar “VPR Jaunumi” tematisko izdevumu  “Tūrisms”. Tūrisms saskaņā ar LR Ekonomikas ministrijas sniegtajiem datiem ir viena no vadošajām pakalpojumu eksporta nozarēm Latvijā, kas, neskatoties uz vairākiem izaicinājumiem un satricinājumiem, stabili attīstās. Vidzemes plānošanas reģions, virzoties uz Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā nospraustajiem mērķiem, īsteno vairākus tūrisma jomas projektus vairākās tematikās - kultūrvēsturiskais mantojums, tajā skaitā Hanzas laiku mantojums; kultūras un dabas mantojums kā vienots resurss – tā ilgtspējīga izmantošana; gastronomiskais tūrisms; vienota galamērķa pārvaldība. Projektos ir iesaistītas pašvaldības un uzņēmēji, un to pamatā ir pieredzes apmaiņa un zināšanu pilnveide, lai paaugstinātu tūrisma profesionāļu kompetences, kā rezultātā tiktu vairota galamērķa pievilcība. Par to, cik svarīgi ir sekot tendencēm nozarē un kādas priekšrocības ir tām pašvaldībām, kas iesaistās projektu īstenošanā, lasiet tematiskajā izdevumā.

Turpat arī aplūkoti šādi temati:

• Tūrisma piedāvājuma potenciālu Vidzemē (intervija ar LIAA Tūrisma departamenta direktori Inesi Šīravu)
• Gastronomiskā tūrisma tendences, projekti un aktualitātes Vidzemē; pētījums “Eiropas gastronomijas reģiona zīmola pielietojums. Gaujas nacionālā parka piemērs” (2017)
• Hanzas stāsta turpinājums mūsdienās; pilsētas ieguvums no piederības Hanzas pilsētu tīklam (projekts “HANSA”)
• Industriālā mantojuma nozīmība tūrisma piedāvājuma pilnveidei un ievērojamākie objekti Vidzemē (Intervija ar Latvijas Industriālā mantojuma fonda valdes priekšsēdētāju Andri Biedriņu; projekta “Industriālais mantojums” aktivitātes)
• Kas ir 10 vērtīgākās ainavas Vidzemē (aktivitāte “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien un rīt”)

Tematisko izdevumu variet lasīt issuu.com, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.

Bērni, kuriem nepieciešama lielāka klātesamība un vairāk mierpilnas mīlestības no vecākiem un apkārtējiem. Bērni ar invaliditāti. Zinātkāri, priecīgi un sapņu pilni! Tiesīgi mācīties un dzīvot sabiedrībā, saņemot atbalstu savai attīstībai, izglītībai un rehabilitācijai. Tomēr ilgus gadus sabiedrībā bērnus ar invaliditāti slēpa, izliekoties, ka viņu nav. Liela daļa auga institūcijās vai auga mājās nemanāmi.

Mēs visbiežāk baidāmies no nezināmā un liela sabiedrības daļa joprojām nezina kā izturēties redzot bērnu ratiņkrēslā vai redzot bērnu ar autismu, raustot garāmgājējas svārku malu. Visbiežāk mēs nodomājam, ka tas nu gan ir neaudzināts bērns un savam bērnam aizliedzam uzkrītoši skatīties. Cik daudz vai maz mēs esam auguši cilvēcībā un sapratnē kopš padomju varas krišanas? Vai mūsos ir izpratne, ka dzīves laikā invaliditāte var skart ikvienu. Vai mēs redzam šo bērnu īpašos talantus, nemāksloto prieku vai tikai funkcionālus traucējumus?

Latvijā ir uzsākts Deinstitucionalizācijas process, kura kopējais mērķis ir ikvienam iedzīvotājam dot iespēju dzīvot sabiedrībā, arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Šī gada 10.-11.maijā projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību darbinieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Liepāju. Brauciena mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izveidi, kā arī parādīt labos prakses piemērus veiksmīgai pašvaldības, nevalstisko organizāciju un uzņēmēju sadarbībai, kuras rezultātā  iespējams veiksmīgi īstenot ieceres, nodrošinot pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem.

Brauciena pirmajā dienā viesojāmies Baltijas rehabilitācijas centrā, kurā aktīvi darbojas biedrības “Dižvanagi” vadītāja Ilze Durņeva. Ilze vienlaikus ir arī mamma bērnam ar funkcionāliem traucējumiem. Viesošanās mērķis bija diskutēt par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nozīmi bērnu ar funkcionāliem traucējumiem veselības uzlabošanā un attīstības veicināšanā. Tikšanās apzināti tika organizēta  ar abām iesaistītajām pusēm (pakalpojuma sniedzēji un pakalpojuma saņēmēji), lai iegūtu pilnīgāku informāciju par to, kas līdzšinējā sadarbībā ir atzinīgi vērtējams un kas vēl uzlabojams.

Ilze ir ļoti spēcīga un harizmātiska personība, spējīga iedvesmot citus vecākus, kuri audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem. Kā pati saka: “Reizēm ir jāsapurina kāda mamma, lai liktu viņai saņemties, kāda cita jāmierina un jāsamīļo. Jājūt lauks-tā teikt! Man pašai bija mērķis - mans bērns nedzīvos pansionātā un tad, kad manis nebūs, spēs par sevi parūpēties pats.

 Sākot veidot rehabilitācijas centru, jautāju citiem vecākiem-“Par ko mēs kliedzam? Kas mums sāp?” Tad tas arī jārisina. Lai bērnam būtu rezultāti, ir jāstrādā mājās katru dienu. Ja atnāk tikai uz pakalpojumu, nebūs attīstības. Šobrīd skatoties uz DI projektu, domāju, ka vislielākā problēma būs piesaistīt labus speciālistus - tādu nav daudz! Es sāku komplektēt komandu, kad mums vēl nebija vietas centram.

Mēs strādājam jau desmit gadus, tāpēc mums nebija grūti ieviest pakalpojumus deinstitucionalizācijas projektam, bet tie ir desmit gadi!”

Ilzes nākamais lielais sapnis ir rehabilitācijas centrs Grobiņā, kura plāns rotā sienu rehabilitācijas centrā, tam vēl jārod līdzekļi. Ilze tic, ka brīnumi notiek.

Šobrīd rehabilitācijas centrā ir pieejama silto smilšu istaba, kura izveidota ar A/S Liepājas papīrs atbalstu. Siltajās smiltīs ar bērniem strādā fizioterapeits, logopēds un mediķe Līga Olbačevska. Līga stāsta, ka siltajās smiltīs bērni uzvedas pilnīgi savādāk-“Viņi tik daudz var! Tev pašam jāpaliek par bērnu, lai arvien atrastu veidus, kā motivēt bērnu strādāt!”

Savā pieredzē dalījās arī mammas, kuru bērni centru apmeklēja vēl pirms Deinstitucionalizācijas projekta, bet šobrīd ir priecīgas, ka var saņemt pakalpojumus par projekta līdzekļiem. Visgrūtāk esot sadzīvot ar sabiedrības attieksmi, gan bērnu dārzs, gan skola ir lūguši izstāties, jo traucējot citiem bērniem. Pedagogi nav sagatavoti un neprot strādāt šādā situācijā. Arī slimnīcās vecākiem iesaka atteikties no bērna ar funkcionāliem traucējumiem, tā vietā lai informētu par pieejamo palīdzību un atbalstu. Kāda mamma arī uzsver, ka vecākam ir svarīgi tikt saklausītiem vēršoties pie speciālista, bet nevienam nav pienākums kaut ko dot. Vispirms vecākam pašam jābūt ieinteresētam sava bērna attīstībā un pie tā jāstrādā.

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Liepāju iedvesmoja un deva jaunu spēku darboties daudziem no dalībniekiem, kāda brauciena dalībniece, kura pati ir mamma bērnam ar funkcionāliem traucējumiem saka:” Paldies Jums par visu. Man kā bērna ar funkcionāliem traucējumiem mammai bija milzīgs prieks un enerģijas pieplūdums, redzot un dzirdot, cik patiesi ieinteresētas jūs šajā lietā esat, kā atbildat uz jautājumiem, cik izsmeļoši skaidrojat. Super. Man tā negadās bieži. Gandrīz jāsāk domāt, vai tā maz var būt patiesība.”

Tiekoties Liepājas Sociālajā dienestā ar direktora vietnieci Santu Altāni, sociālo projektu daļas vadītāju Aināru Bunku un sociālo pakalpojumu daļas vecāko sociālo darbinieci Kristīni Šaripo, apmainījāmies ar pieredzi par atbalstu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm. Diskutējām par sociālā darbinieka lomu Deinstitucionalizācijas procesā un par grūtībām ar kurām nācies saskarties projekta ietvaros līdz šim. Kā grūtāko posmu darbinieki min laiku, kad vecāks nevarēja izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, bet pēc decembra situācija esot krietni uzlabojusies.

 “Protams, jau pirms brauciena bija skaidrs, ka ir ļoti svarīga komunikācija un sadarbība starp projektā iesaistītajiem partneriem, pašvaldību (administrāciju un sociālo dienestu), pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu saņēmējiem. Bija ļoti iedvesmojoši ieraudzīt, ka Liepājā ir izveidojusies ļoti laba savstarpējā sadarbība starp visām DI procesā iesaistītajām pusēm un to kā viņi strādā, lai "savestu kopā" pakalpojuma sniedzējus ar to saņēmējiem. Kā vēl viens spēcīgs sadarbības partneris Liepājā un tās apkārtnē ir Liepājas Universitāte ar sociālajā jomā spēcīgām studiju programmām. Brauciena laikā gūta pozitīva pieredze kā visiem kopā darbojoties varam sasniegt projekta mērķi”-dalās brauciena dalībniece.

      Tiekoties  ar Liepājas Universitātes Studiju programmas “Sociālais darbinieks” direktori – Mg. sc. educ. Svetlana Lanku, noskaidrojām, ka studenti pēc studiju beigšanas ir uz “izķeršanu”. No pagājušā gada divdesmit četriem absolventiem, divdesmit divi strādā sociālajā sfērā. Studiju laikā, praksē tiek apmeklētas ap desmit dažādu institūciju, lai studentiem rastos priekšstats par sociālā darbinieka darbības lauku un iespēju izvēlēties darba jomu. Runājot par iemesliem, kādēļ studenti izvēlas sociālā darba programmu, Svetlana Lanka minēja, ka tie  nereti ir tieši piedzīvotais pašu ģimenē, citiem tā ir kā tradīcija jau vairākās paaudzēs. Izvēlē svarīgu lomu spēlē arī budžeta vietas studiju programmā.

       Liepājas Universitātē apmeklējām arī Mūzikas Terapijas centru, kuru vada mūzikas terapeite Līga Enģele. Centra telpas iekārtotas ar ziedotāju atbalstu. Mūzikas terapiju izmanto gan bērni, gan pieaugušie ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Apskatot nodarbību video pārliecinājāmies, ka bērni tās apmeklē ar prieku.

“Šis brauciens tiešām bija iedvesmojošs, kā arī sniedza pārliecību, ka ir novadi, kuros arī ārpus projektiem tiek atvēlēti līdzekļi tam, lai radītu infrastruktūru un izpildītu priekšnosacījumus bērnu ar FT un pieaugušo personu ar GRT iekļaušanai sabiedrībā.”

Garajā mājupceļā tikai diskutēts daudz un dalībnieki dalījās pārdomās par redzēto un dzirdēto. Vienisprātis ir visas iesaistītās puses, ka darba vēl daudz un ir jāsakārto pakalpojuma saņemšanas iespēja strādājošiem vecākiem. Šobrīd ir zināmas grūtības, strādājošiem vecākiem izrauties no darba, lai pielāgotos pakalpojuma sniedzēja darba laikam. Ne visi darba devēji ir saprotoši un ļauj vecākam darba laikā pavadīt bērnu ar funkcionāliem traucējumiem uz rehabilitāciju.

Vidzemē pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem kļūst aizvien pieejamāki. Lēniem soļiem tuvojamies mērķim - sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi un iespēja augt ģimenē ikvienam bērnam.

Vairāk informācijas:

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Lai iepazītos ar Slovēnijas labākajiem piemēriem tūrisma galamērķu pārvaldībā, aprīlī pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona (VPR), Ekonomikas ministrijas un Cēsu novada pašvaldības piedalījās projekta “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) pieredzes apmaiņas vizītē Slovēnijā. Vizītes laikā, kopīgi ar projekta partneriem gūta vērtīga pieredze, iepazīstot Slovēnijas pieeju tūrisma uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu izstrādē, tūrisma nozares likumdošanā un stratēģiskā galamērķu pārvaldībā, kas veicina uzņēmējdarbības konkurētspēju un palielina eksporta pieaugumu tūrisma nozarē.

Domājot par ārvalstu tūristu piesaisti un eksportspējas kāpināšanu, Slovēnijā tiek īstenota precīza zīmolvedības un tūrisma mārketinga stratēģija, kurā ir definētas četras unikālas valsts teritorijas ar vislielāko ārzemju tūristu piesaistes potenciālu, nepieturoties pie administratīvajām robežām, piemēram, Vidusjūras Slovēnija, Termālā Slovēnija. Šāda pieeja rada dažādu resursu optimizāciju un sekmē galamērķu lielāku atpazīstamību, vienlaikus nosakot nepieciešamību arī plašākai starpinstitucionālajai sadarbībai. Latvijā pastāv līdzīgs teritoriāls sadalījums, tomēr tas saistīts ar kultūrvēsturisko novadu robežām, nevis katra reģiona īpašo tūrisma piedāvājuma saturu un unikalitāti. Katra reģiona efektīva pārvaldība, pēc Slovēnijas pieredzes visveiksmīgāk īstenojama, veicinot galamērķu pārvaldības organizāciju (DMO) izveidi.

Kā pēc vizītes atzina Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centra vadītāja Andra Magone: “Iepazīstot Slovēnijas vietējo tūrisma uzņēmēju piedāvājumus un uzklausot viedokļus par sadarbību ar citiem tūrisma uzņēmējiem un pašvaldībām, radās secinājums, ka galamērķu pārvaldības organizācijas ir viens no efektīvākajiem sadarbības modeļiem Slovēnijā ārvalstu tūristu piesaistei un eksporta attīstībai, kā arī vērtīgs atbalsts vidējai un mazai uzņēmējdarbībai. Latvijā šobrīd tūrisma nozarē par vienīgo DMO klasiskā izpratnē uzskatāms Rīgas tūrisma attīstības birojs, taču perspektīvā par tādiem varētu kļūt Vidzemē esošais klasteris “EnterGauja” un “Saviļņojošā Vidzeme”, kuri jau ir izstrādājuši savas stratēģijas un realizē aktīvu zīmolvedību. Šie galamērķi jāņem vērā, plānojot tūrisma un teritorijas attīstību Vidzemē.” 

Īpaši atzīmējama ir Slovēnijā īstenotā atbalsta programma inovatīvu tūrisma produktu un projektu izveidei. Vairāk nekā desmit gadus Slovēnijas Tūrisma padome organizē grantu konkursu radošu un novatorisku ideju atbalsta realizācijai tūrisma jomā. Līdzīgi konkursi uzņēmējdarbības atbalstam tiek īstenoti atsevišķās Vidzemes pašvaldībās, tomēr, domājot par jaunu tūrisma produktu veidošanu un inovāciju atbalstu tūrisma nozarē, būtiski būtu nacionālā līmenī veidot grantu konkursu inovatīviem starpsezonas un mazāk aktīvās tūrisma sezonas pakalpojumiem, kas nozīmīgi kāpina pieprasījumu šajā laikā.

Slovēnijā ir ieviests tūrisma nodoklis un tā ienākumi nonāk katrā konkrētā pašvaldībā, kur tas tiek novirzīts tūrisma attīstībai vai tūrisma infrastruktūras uzlabošanai. Šo ieņēmumu izlietojuma veids noteikts ar likumu, vienlaikus nodefinēts arī maksimālais nodokļa/nodevas apmērs, kādu pašvaldības savā administratīvajā teritorijā drīkst piemērot. Pašvaldību administrēts tūrisma nodoklis arī Latvijā varētu būt labs instruments tūrisma attīstībai reģionos, tomēr būtu arī rūpīgi izvērtējama tā ietekme uz uzņēmējdarbību un administrēšanas izmaksas.

Kā uzsvēra Ekonomikas ministrijas pārstāve Krista Brača: “Latvijā šobrīd ir ļoti vispārīgs regulējums tūrisma nodevas ieviešanai, nosakot pašvaldībai tiesības šādu nodevu ieviest. Slovēnijas prakse rāda, ka, normatīvajos aktos skaidri definējot tūrisma nodevas ieņēmumu izlietojuma mērķus un caurspīdīgi tos administrējot, šāda nodeva varētu būt nozīmīgs papildu ienākumu avots, kas būtu izmantojams tūrisma attīstībai pašvaldības teritorijā.”  

Vizītes laikā projekta partneri diskutēja par to, kā iepazītos un katram noderīgākos Slovēnijas reģiona labo prakšu piemērus varētu pārņemt citās partnervalstīs, ar mērķi izstrādāt priekšlikumus tūrisma politikas plānošanas dokumentu uzlabošanai un labākai galamērķu pārvaldības īstenošanai.

Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība.

Papildu informācija par projektu: šeit.

Projekta mājaslapa: http://www.interregeurope.eu/destinationsmes/

Informāciju sagatavoja: Lienīte Priedāja-Klepere, Tūrisma eksperte, e-pasts: lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv

Plašāka informācija: Rūta Ročāne, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv; www.vidzeme.lv 

Vidzemes plānošanas reģions Interreg Europe programmas RATIO projekta ietvaros ir izstrādājis Rīcības plānu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) inovāciju sekmēšanai Vidzemes reģionā. Plāna saturs balstās uz projekta ietvaros notikušo tematisko darba grupu diskusiju rezultātiem, starptautiskā mācīšanas procesa un labās prakses apguves atziņām, kā arī uz izstrādātā pētījuma “Inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu attīstība Latvijā un Vidzemes reģionā” informāciju. Pētījuma  ietvaros tika veikta esošās situācijas izpēte un analīze. Rīcības plāna mērķis ir rosināt un īstenot tādus pasākumus, kuru ieviešana uzlabotu Latvijas reģionālās politikas instrumentus - darbības programmas mazo un vidējo uzņēmumu inovācijas atbalstam lauku reģionos, radītu priekšnoteikumus inovāciju attīstībai.

Plānā iekļautās prioritārās rīcības ir vērstas uz politiku un to īstenošanas instrumentu pilnveidi, inovāciju vides uzlabošanu, MVU aktivizēšanu un motivēšanu sadarbībai ar pētniecības sektora pārstāvjiem, jaunu inovāciju radīšanai un ieviešanai uzņēmumu darbībā, produktu un procesu uzlabošanu. Plānā iekļautās prioritārās rīcības paredzēts ieviest piecu gadu laika periodā, t.i. līdz 2022. gadam.  

RATIO projekts tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe” 2014.-2020. gadam programmas ietvaros.

Rīcības plāns latviešu valodā pieejams šeit.

Rīcības plāns angļu valodā pieejams šeit.

***

Ar projekta RATIO mērķi un aktivitātēm aicinām iepazīties šeit.

Vairāk informācijas: Laima Engere, RATIO projekta vadītāja, e-pasts: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28376912

HANSA pilsētas ir izstrādājušas mobilās lietotnes “Explore HANSA”, lai ērti un nesteidzīgi varētu viesoties 9 apburošās Hanzas pilsētās: 6 Latvijas pilsētās – Cēsīs, Koknesē, Kuldīgā, Limbažos, Straupē un Valmierā, kaimiņos Igaunijas pilsētās Pērnavā un Vīlandē, kā arī Visbijā Zviedrijā.

Pilsētu apceļošana ir aizraujoša, bet reizēm var būt arī piņķerīga – jāatrod mājīgākā kafejnīca un piemērotākā naktsmītne, jāizveido svarīgāko apskates objektu saraksts un jāuzzina arī būtiskākie vēstures fakti. Mobilās lietotnes “Explore Hansa” sniedz vienuviet visu viesim nepieciešamo informāciju par pilsētu – vietas, pasākumi, maršruti, kafejnīcas, vietējo ražotāju veikaliņi un cita praktiska informācija. Mobilais ceļvedis piedāvā ceļotājiem uzzināt arī interesantus faktus par visu 9 pilsētu Hanzas laiku vēsturi.

Katrai pilsētai ir atsevišķa mobilā lietotne, kas pieejama vairākās valodās un piemērota gan Android, gan iOS ierīcēm. Ar izstrādāto lietotņu palīdzību var apciemot 6 Latvijas HANSA pilsētas, kas sniedz daudzveidīgus iespaidus, – Cēsis apbur ar iespaidīgo pils kompleksu, Koknesē var izstaigāt parku un piedalīties aizraujošā ekspedīcijā „Hanzas ceļi”, Kuldīgā var nogaršot pēc Hanzas laiku receptes ceptās magoņmaizītes, savukārt Straupes dabu un kultūrvēstures šarmu var izbaudīt velo maršrutā “Apkārt Straupei”. Turpat netālu esošā Valmiera aicina apmeklēt Gaujas stāvo krastu Sajūtu parku, bet Limbaži pārsteidz ar Dzīvā sudraba muzeja lielformāta sudraba skulptūrām, kas ir unikālas visā Eiropā. Ja plānota ciemošanās pie ziemeļu kaimiņiem igauņiem, tad mobilais palīgs “Explore Hansa” palīdzēs plānot festivālu pilsētas Vīlandes un piejūras brīvdienu paradīzes Pērnavas apmeklējumu. Arī viduslaiku Manhetenu – Visbiju Zviedrijā, kuras vecpilsēta neticami labi saglabājusi savu viduslaiku veidolu, – var iepazīt ar šīs lietotnes palīdzību. Pēc tam, kad mobilais palīgs lejupielādēts no atbilstošā lietotņu veikala, tas darbojas bezsaistē, tādējādi var plānot viesošanos un izstaigāt pilsētu, neizmantojot mobilos datus.

Lietotnes izstrādātas projektā "Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” (HANSA), kurš tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014.–2020. gadam atbalstu un kura mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. Projekts vieno 11 projekta partnerus no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas.

Vairāk par projektu lasiet šeit.

Sekojiet līdzi aktualitātēm arī projekta Facebook lapā un projekta mājaslapā!

Informāciju sagatavojusi:

Māra Sproģe, projekta HANSA sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26488091.

Lai piemeklētu Vidzemes situācijai piemērotāko transports pēc pieprasījuma (turpmāk – TPP) modeli, Vidzemes plānošanas reģions Mazsalacas un Alūksnes novadā pilotēs atšķirīgus TPP modeļus. Alūksnes novadā tiks izmēģināts klasiskais TPP sabiedriskā transporta maršruta modelis, kas nozīmē, ka sabiedriskais transports kursēs jau esošajā  maršrutā, taču atsevišķi iebraucieni tiks veikti vienīgi tad, ja iedzīvotāji iepriekš būs pieteikuši braucienu. Šobrīd plānots, ka zvanu centrs atradīsies novada pašvaldībā, kas iedzīvotājiem varētu būt ērtākais saziņas veids.

Savukārt Mazsalacas novadā plānots izveidot modeli, kuru veidos paši iedzīvotāji, par pamatu ņemot to pārvietošanās vajadzības. Lai gan arī šajā gadījumā sabiedriskais transports kursēs jau esošā maršrutā, tomēr saskaņā ar pakalpojuma lietotāja vajadzībām, maršruts būs elastīgs un to būs iespējams pielāgot. Vienlaikus paredzēts, ka Mazsalacas novadā tiks īstenota arī jauna inovatīva prakse - mobilitātes nodrošinātājs atradīsies nevis pilsētā, bet gan lauku teritorijā. Tas ne tikai atvieglotu modeļa īstenošanu novadā, bet radītu arī jaunas darbavietas, tostarp apliecinot, ka transporta sistēma ietekmē ne vien iedzīvotāju iespēju brīvi pārvietoties, bet tā atbild arī par vietas ekonomikas attīstību. 

Jāpiebilst, ka lielākais izaicinājums, ar kuru šobrīd jāsaskaras projekta komandai, ir juridiskie jautājumi – ņemot vērā dažādus apstākļus, kā arī šī brīža normatīvo aktu regulējumu, nepieciešams rūpīgi apsvērt katru no pieņemtajiem lēmumiem. Tā piemēram, gadījumā, ja pilottests izrādīsies neveiksmīgs, praktiski neiespējami būs atjaunot sabiedriskā transporta kustību maršrutā, kas iepriekš novērtēts kā nerentabls un zaudējumus nesošs. Tāpat, ņemot vērā, ka šis ir pirmais mēģinājums iedzīvināt šāda veida mobilitātes risinājumu Latvijā, īpaši rūpīgi jāapsver, kurš no iespējamiem modeļiem būs visatbilstošākais konkrēto pilotteritoriju iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem, kā pakalpojumu pareizāk koordinēt un administrēt, u.c. līdzīgi jautājumi.

Lai gan šobrīd plānots pilotprojekta ietvaros attīstīt šos divus variantus, tomēr projektā iesaistītie dalībnieki Latvijā (Vidzemes plānošanas reģions, Autotransporta direkcija un Vidzemes Augstskola) neizslēdz iespēju izmēģināt vēl kādu TPP modeli, piemēram, pašvaldības līdzfinansētu. Pilotējot atšķirīgus modeļus, būs iespēja izvērtēt katra modeļa priekšrocības un trūkumus, kā arī atbilstību konkrētās pašvaldības iedzīvotāju mobilitātes vajadzībām un iespējām modeli integrēt kopējā sabiedriskā transporta sistēmā Latvijā.

Izvērtējot risinājumu piemērotību konkrētajām pilotteritorijām, Vidzemes Augstskola 2018. gada agrā pavasarī veica iedzīvotāju intervijas Sēļos, Ramatā, Vērsī un Mazsalacā, ar mērķi apzināt vietējo iedzīvotāju vajadzības un pārvietošanās paradumus. Kopumā sarunās piedalījās 64 iedzīvotāji, kas ikdienā izmanto sabiedrisko transportu vai ir potenciāli pakalpojuma saņēmēji. No visiem interviju dalībniekiem, apmēram trešā daļa galvenokārt uz novada centru dodas iepirkties, 19% no respondentiem dodas uz darbu, 10% uz skolu, taču  novada centru apmeklē arī skaidras naudas izņemšanai no bankomāta, pasta apmeklējumam un citu līdzīgu pakalpojumu saņemšanai.

Izpētot vietējo iedzīvotāju vajadzības, atklājās arī vairāki interesanti fakti, piemēram, ka iedzīvotāji jau ir pieraduši pie ierobežotas mobilitātes un risina problēmas saviem spēkiem. Risinot jautājumu par nokļūšanu uz pakalpojumu saņemšanas vietām, bieži tiek izmantota kopā braukšana ar radiem vai draugiem (63% no aptaujātajiem), turklāt 83% atklāj, ka par šo pakalpojumu norēķinās.

Vairāk informācijas: Līga Puriņa-Purīte, projekta “MAMBA” vadītāja Latvijā, mob.t. +371 29214024, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Jau otro reizi projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros aicinām uzņēmējus piedalīties pieredzes apmaiņas vizītēs koka māju un mēbeļu ražošanas uzņēmumos Latvijā un Igaunijā. Braucienu programma iekļauj izpētes vizītes dažāda mēroga uzņēmumos Vidzemē un Veru (Igaunijā), piedāvājot unikālu iespēju iepazīt citu uzņēmumu darbības pieredzi, ielūkoties to ražotnēs, izzināt pieredzes stāstus no produktu attīstības līdz veiksmīgai uzņēmējdarbībai.

14. jūnijā savu ražotņu durvis uzņēmējiem vērs mēbeļu ražotāji SIA “Avoti SWF”, SIA “WoodHeart”, SIA “Kampenuss Furniture” un SIA “EKJU”.

• Uzņēmumu apraksts: ŠEIT
• Programma: ŠEIT

Savukārt 15. jūnijā būs iespēja apmeklēt koka māju ražošanas uzņēmumus Igaunijā - "Stylewood", OÜ, "Vipson Projekt", OÜ un "ÖÖD House".

• Uzņēmumu apraksts: ŠEIT
• Programma: ŠEIT

Braucieniem uz Igauniju nodrošināts transporta pakalpojums (no Cēsīm, Valmieras).

Vizīšu darba valoda: angļu (lūdzam informēt, ja nepieciešama tulkošana).

Dalība: bez maksas

Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc no viena uzņēmuma pieteikties dalībai iespējams ne vairāk kā diviem pārstāvjiem. 

Papildu informācija un pieteikšanās, rakstot uz e-pastu: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv.

Pieredzes apmaiņu braucieniem tiek piemēroti De minimis atbalsta noteikumi. (Piesakoties lūdzam norādīt līdz šim saņemto De minimis atbalstu iepriekšējo 3 gadu periodā).

Š.g. maijā izpētes vizīšu ietvaros jau viesojāmies pie Latvijas koka māju ražotājiem ("Pavasars", SIA, "Dores Fabrika", SIA, "Akords U", SIA), kā arī Igaunijas mēbeļu ražotājiem (“Wermo”, AS, "Sisustuskoda", OÜ, "Ensoform", "Kapa Puit", OÜ), kur piedalījās nozares pārstāvji no abām valstīm. Paralēli izpētes vizītēm dažāda mēroga organizācijās, uzņēmēji rosināja diskusiju, secinot, ka reģionā nepieciešams vienots sadarbības tīkls visiem nozares pārstāvjiem. Izskanēja arī vairākas ļoti konkrētas iniciatīvas, kas nozarei nepieciešams. Viena no tām – kopējas datubāzes vai tīkla izveide. Plašāk: ŠEIT

Papildu informācija: Laima Engere, Projekta vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28376912, e-pasts: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Pieredzes apmaiņas braucienus organizē Vidzemes plānošanas reģions un Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centrs Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus) projektā "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā", Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros.

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Lai turpinātu darbu pie vienotas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanas Vidzemē, otrdien, 12. jūnijā Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Latvijā (Marijas iela 13/3, Rīga), uz tikšanos aicināti bioekonomikas jomu eksperti, tai skaitā nozarē strādājošie profesionāļi – uzņēmēji. Strādājot pie Vidzemes reģionālā bioekonomikas profila un vienotas ekosistēmas attīstīšanas, Vidzemes plānošanas reģiona un nodibinājuma “Vides risinājumu institūts” pārstāvji procesā aicina iesaistīties arī jomu ekspertus, lai saņemtu vērtīgus ieteikumus un redzējumu par to, kā reģiona resursu izmantošanas un pārrobežu sadarbības potenciālu iedzīvināt reālās rīcībās. Tikšanās laikā tiks pārrunātas ne tikai bioekonomikas jomu aktualitātes un diskutēts par potenciālajām sadarbības formām Baltijas jūras reģiona teritorijā, bet arī strādāts praktiski, lai kopīgi ar ekspertiem definētu konkrētas rīcības bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanai reģionā.

Tikšanās darba kārtību un informāciju par pieteikšanos skatīt šeit.

Līdz šim Vidzemes plānošanas reģionam veiksmīga sadarbība izveidojusies jau ar vairākām augstākās izglītības iestādēm, pētniecības institūtiem, Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera biedriem, kā arī politikas plānotājiem un lēmējinstitūcijām, tajā skaitā Zemkopības ministriju un Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, kuru pārstāvji jau iepriekš ir iesaistījušies Vidzemes plānošanas reģiona ar bioekonomikas jomu saistītajos pasākumos. Abu šo iestāžu pārstāvji jau ir izrādījuši interesi un apstiprinājuši dalību iesaistīsies plānotajās diskusijās un praktiskajā nodarbībā, lai ar savām zināšanām un pieredzi palīdzētu definēt bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanai Vidzemē nepieciešamās rīcības un to īstenošanas scenārijus.

Pagājušā mēnesī, pieredzes apmaiņas brauciena uz Nīderlandi laikā, vairāki Vidzemes uzņēmēji smēlās iedvesmu, viesojoties klastera “Biobased Delta” uzņēmumos, kuri strādā ar augstas pievienotas vērtības produktu ražošanu, izmantojot atjaunojamos bioloģiskos resursus. Tika pausta ideja un apņēmība arī Vidzemē konkrēta uzņēmuma teritorijā nodrošināt pilotaprīkojumu (pilot facilities), kas maksimāli atbilstu reālajai ražošanas videi. To varētu izmantot ne tikai savai biznesa attīstīšanai, bet ražošanas infrastruktūru piedāvāt arī citiem interesentiem ražošanas testēšanai. Šāda veida atziņas uzskatāmas par signālu, ka uzņēmēji Vidzemē ir gatavi sadarboties, lai radītu jaunus inovatīvus produktus un pakalpojumus arī bioekonomikas jomās, saistot kopā atšķirīgas, šķietami nesaistītas nozares.

Atjaunojamo bioloģisko resursu izmantošanai Latvijā un īpaši Vidzemē ir liels potenciāls, un tas var būt labs starts augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Tradicionālos ekonomikas sektorus iespējams atjaunot,  gudri saimniekojot un efektīvi izmantojot bioresursus. Tostarp bioekonomikas attīstība spēlē lielu lomu arī lauku teritoriju un reģionu attīstībā un ir uzskatāma par labu instrumentu teritorijas konkurētspējas veicināšanai.

Tikšanās tiek organizēta projekta “RDI2CluB” ietvaros. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās. 

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "RDI2Club" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261.

Informāciju sagatavoja:  Anita Āboliņa, projekta “RDI2CluB” sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29454752.

25.maijā Lizumā tika sasaukta Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) Attīstības padomes kopsapulce, kā arī notika kārtējā Attīstības padomes sēde, uz kuru pulcējās Vidzemes reģiona pašvaldību pārstāvji. Attīstības padomes kopsapulcē par VPR Attīstības padomes sēdes locekli tika vienbalsīgi apstiprināts jaunais Gulbenes novada domes priekšsēdētājs  Normunds Audzišs. Viņa ievēlēšanu sveica arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, kurš viesojās Vidzemē. “Cilvēks, kas prot realizēt savā uzņēmējdarbībā dažādus projektus, pratīs realizēt arī tos projektus, kurus īsteno pašvaldībā,” savā uzrunā teica S.Dolgopolovs.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs pauda atbalstu  plānošanas reģioniem kā pārvaldes formai, vienlaikus minot, ka plānotais likums par sadarbības teritorijām ir neskaidrs, “jo nevaram būt īsti pārliecināti, ko katrs no mums tur prātā, kad tās pieminām”. “Dzīve rāda, ka attīstības centri nav pastāvīgi, diez vai, nostiprinot tos ar likumu, dabūsim labu rezultātu. Obligāti ir jābūt labi attīstītai bāzei, ciešai sadarbībai ar apkārtējām teritorijām, mēs nekad nepanāksim, ka katrā novadā ir spēcīgi attīstīta uzņēmējdarbība vai ražošana. Ja būs šādi centri, tad varēsim nodarbināt iedzīvotājus, kas dzīvo mūsu novados. Tā ir patiesā sadarbība un tā nevar būt ierobežota  ar viena atsevišķa novada robežām, jo pieejas var būt dažādas – izglītībai, veselības aprūpei ,mājokļu politikai. Tas viss būtu darāms plānošanas reģioniem. Saeimas komisija jau savulaik aizstāvēja plānošanas reģionus. Toreiz astoņi no desmit komisijas locekļiem bija bijušie pašvaldību vadītāji, kas ļoti labi saprot vietējo situāciju un spēj nošķirt svarīgo no mazsvarīgā. Ceru, ka plānošanas reģionu loma tiks stiprināta arī turpmāk. Lai valsts simtgades svētku noskaņa valda arī mūsu darbos!”

Padomes sēdes laikā administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede klātesošos informēja, ka Latvijas-Igaunijas starpvaldību komisijas sēdei 2018. gadā izvirzīts VPR sniegtais priekšlikums par vienošanās nepieciešamību starp Latviju un Igauniju par pierobežas zonā prioritāri sakārtojamajiem ceļu posmiem. Vienlaikus padomes locekļi tika informēti, ka otru priekšlikumu par kopīga starppilsētu sabiedriskā transporta sistēmas izveidi dvīņu pilsētā Valkā/Valgā Satiksmes ministrija noraidījusi, tomēr auditorijā izskanēja apgalvojums, ka, ja pastāv normatīvie ierobežojumi, lai šādu projektu ieviestu, tad būtu jāstrādā pie tā, lai tos mainītu un situāciju risinātu.

Sēdes laikā tika apstiprināta arī VPR Deinstitucionalizācijas plāna gala versija. Projekta vadītāja Ina Miķelsone informēja, ka jūnijā plānota plāna apstiprināšana arī Sociālo pakalpojumu attīstības padomē. Lielākās bažas pašvaldību priekšsēdētāji pauda par trūkstošajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem – to skaits ir ierobežots un lielas grūtības sagādā to piesaiste, īpaši attālinātākos novados. Projekta vadītāja I.Miķelsone atzina, ka novērots – vislabākie un ilgtspējīgākie pakalpojumi izveidojas tur, kur tos pārvalda NVO sektors sadarbībā ar pašvaldību. Klātesošie tika informēti arī par gaidāmo informatīvo tikšanos, kurā tiks skaidroti jautājumi, kas attiecas uz ERAF aktivitāšu īstenošanu DI projekta ietvaros.

Sēdē tika  apstiprināta arī kārtība, kādā tiks izsniegtas speciālās atļaujas (licences) un licenču kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem, tā kā šī funkcija deleģēta plānošanas reģioniem un jaunā kārtība stāsies spēkā ar 2018. gada jūniju. Ar Attīstības padomes lēmumu tika apstiprināts arī komisijas sastāvs, kā arī noteikts, ka ikmēneša maksa par licenci būs 3 eiro. Sēdes laikā Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāvis rosināja priekšlikumu plānošanas reģioniem pārņemt licenču izsniegšanu arī tiem taksometriem, kas savus pakalpojumus sniedz republikas pilsētu teritorijā.

Sēdes laikā Attīstības padomes locekļi tika informēti par 2017. gada finanšu pārskata izlietojumu.

Papildu informācija: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, mob.t. +371 29477997, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv .

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, mob.t.+371 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv . 

Interreg Europe programmas RATIO projekta ietvaros Vidzemes plānošanas reģions ir izveidojis informatīvu video, lai palīdzētu uzņēmējiem atrast sev nepieciešamo informāciju un konsultatīvo palīdzību uzņēmējdarbības attīstības procesā.  Uzņēmējiem ir iespējas izmantot ne tikai nacionālā līmeņa atbalsta programmas, bet saņemt informatīvo palīdzību arī Vidzemes uzņēmējdarbības centrā, kura darbību vada Vidzemes plānošanas reģions, kā arī reģionālajos biznesa inkubatoros Valmierā un Madonā.

Vidzeme var lepoties ar daudziem inovatīvas uzņēmējdarbības veiksmes  stāstiem. Šoreiz video esam iekļāvuši arī trīs veiksmes stāstus, kā lauku reģionos attīstīt inovatīvus produktus un sekmīgi sadarboties ar zinātniski pētnieciskajām institūcijām.

Mūsu video stāsta varoņi ir Vides risinājumu institūts – lielisks paraugs, kā ar mērķtiecīgu darbu un kompetenci attīstīt pasaules līmeņa pētniecību ar  zinātnisko pakalpojumu eksportspēju; uzņēmums Dimdiņi, parādot pētniecības nozīmi tradicionālo pārtikas izejvielu pārstrādei augstvērtīgos produktos; SIA Very Berry, uzsverot  zināšanu un pieredzes lomu vietējos dabas resursos balstītu eksportspējīgu produktu ražošanā.

Video ilustratīvi papildina un palīdz izplatīt  RATIO projekta ietvaros izstrādātā Rīcības plāna konstatējumus, tādējādi rosinot politikas  veidotājus,  uzņēmējus, uzņēmējdarbības atbalsta struktūras aktīvākai rīcībai un diskusijai, lai plānā ietvertie ieteikumi veiksmīgi tiktu īstenoti. Rīcības plānu skatīt šeit. 

Noskaties video šeit:

RATIO projekts tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe” 2014.-2020. gadam programmas ietvaros

Vairāk informācijas: Laima Engere, RATIO projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28376912.

Maijā Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Livonijas kulinārais ceļš” (tūrisma ceļš “Livonijas garša”) ietvaros tika īstenotas divas iniciatīvas, kuru laikā uzņēmējiem – ražotājiem un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem bija iespēja mācīties no kolēģiem kaimiņvalstī. Uzņēmēji, viesojoties tūristu piesaistes vietās, uzklausīja pieredzes stāstus un tika iepazīstināti ar saimnieku gūtajām atziņām. Uzzinātie iedvesmojošie uzņēmēju stāsti ļāva vērtēt pašu paveikto, kā arī sniedza ierosmes jaunām idejām, kuras varētu īstenot.

No 7. maija līdz 9. maijam Kurzemes un Vidzemes uzņēmēji viesojās pie tūrisma un ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem un ražotājiem Igaunijā, Pērnavas un Lēnes apriņķos. Savukārt 21., 22. maijā Vidzemes plānošanas reģions aicināja kopā Latvijas un Igaunijas ēdināšanas un tūrisma pakalpojumu sniedzējus uz semināru – pieredzes apmaiņas braucienu ar vienojošu tēmu “Gardēdības pasākumi, to rīkošana un popularizēšana ciemiņiem”.

Arī citu Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto projektu, piemēram, pārrobežu tūrisma ceļa “Via Hanseatica” ieviešanas laikā bija iespējams izdarīt secinājumu, ka uzņēmēji augstu vērtē iespēju viesoties pie savas nozares kolēģiem un vērot, kā notiek ciemiņu uzņemšana, nepiespiestā gaisotnē apmainīties ar viedokļiem par redzēto, dzirdēto, kā arī krāt zināšanas semināros, meistarklasēs, lai nākotnē drosmīgi attīstītu savu uzņēmējdarbību. Šādu iespēju nodrošina arī projekts “Livonijas kulinārais ceļš”, piedāvājot uzņēmējiem gan seminārus un meistarklases, gan iespēju viesoties pie sadarbības partneriem kaimiņvalstīs.

Maija sākumā pieredzes braucienā uz Igauniju piedalījās četrdesmit viens kulinārā tūrisma ceļa “Livonijas garša” uzņēmējs no Vidzemes un Kurzemes. Trīs dienu laikā bija iespēja iepazīt dažādus tūrisma un ēdināšanas pakalpojuma sniedzējus un ražotājus, kuru gastronomiskā tūrisma piedāvājumā ietilpst tradicionālā Igaunijas virtuve un vietējie pārtikas produkti. Viesošanās mērķis bija apgūt praksi, kas saistīta ar vietējās ēdienu kultūras un tradīciju saglabāšanu, kā arī uzzināt, kā Igaunijas uzņēmēji popularizē viesiem savu kulināro mantojumu. Viņi brauciena dalībniekus iepazīstināja ar savu pieredzi gastronomiskā tūrisma piedāvājuma veidošanā, tā attīstīšanā, kā arī dalījās laika gaitā gūtajās atziņās. Kaimiņu zemes uzņēmēji stāstīja par to, kā šo kulināro mantojumu padarīt pazīstamu pašmāju un ārvalstu ciemiņiem. Dzirdētais ļāva secināt, ka tūrisma uzņēmējam ir svarīgi veidot nišas produktu, un tas palīdz mērķauditorijas atrašanā, veiksmīgākā uzrunāšanā. Daudziem no satiktajiem uzņēmējiem darbošanās uzņēmumā vienlaikus ir sirdsdarbs, kas ir būtiskāks par gūtajiem ienākumiem. To jūt un novērtē arī ikviens ciemiņš.

Latviešu tūrisma uzņēmēju tikšanās ar igauņu saimnieci brīvdienu mājā "Vaiste Rannahäärber".

Vērtējot redzēto un dzirdēto saimniecībās un apskates vietās, veidojās arī latviešu uzņēmēju diskusija par to, kas no igauņu tūrisma uzņēmēju prakses, stāstītā un redzētā ir vērtīgs un iedvesmotu pašu ikdienas darbu. Mācoties no igauņu veiksmes stāstiem, Kurzemes un Vidzemes tūrisma un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji un ražotāji guva idejas, kā attīstīt savu piedāvājumu ēdienkartēs, pakalpojumos un produktos. Uzņēmēji kā lielu brauciena ieguvumu novērtēja iespēju satikt un iepazīt citus uzņēmējus - gan no sava reģiona, gan arī kaimiņus Latvijā. Tas ne vien veicina savstarpēju pieredzes un zināšanu apmaiņu, bet arī veido pamatu jaunām sadarbībām.

Uzņēmēji viesojās un tika iepazīstināti ar tūrisma un viesmīlības praksi lauku saimniecībā “Nurka”, Tahku Tare gurķu festivāla norises vietā, maiznīcā “Liepkalni”, “Tamme” saimniecības garšaugu dārzā, “Garšu mājā”, “Kapteiņa sētā”, saimniecībā “Marija”, atpūtas centrā “Ojako”, pie uzņēmējas Janely Kodukook, uzņēmumā “Vaiste Rannahaarber”, Varblas kempingā, brīvdienu mājā “Tuulingu”, Dirhami ostā un zvejas centrā, Luhtres tūrisma saimniecībā, sidra rūpnīcā “Jaanihanso”.

Iepazīšanās ar uzņēmumu sidra rūpnīcā "Jaanihanso". 

Savukārt 21. maijā tūrisma ceļa “Livonijas garša” latviešu un igauņu uzņēmēji viesojās kulināro pasākumu norises vietās pie uzņēmējiem, pašvaldību un biedrību pārstāvjiem, kas rīko svētkus, lai cildinātu vietējās garšas un mājražotāju un zemnieku sarūpētos labumus. Uzņēmēji satika tirdziņa “Ar Gardu Muti Valmiermuižā”, maizes dienas Āraišu vējdzirnavās, Zaubes savvaļas kulinārā festivāla, Simjūda tirgus Valmierā rīkotājus, kā arī uzklausīja ar gardēdību saistīto praksi Valmiermuižas alus darītavā, Cēsu viduslaiku pilī un Valmieras muzeja ārstniecības un garšaugu dārzā.

22. maijā Straupes zirgu pastā, izglītojošā seminārā, ar savu pieredzi dalījās gan Latvijas, gan Igaunijas pasākumu organizatori. Viņi stāstīja par to, kā pasākumi gardēžiem ne tikai palīdz piesaistīt vietai ciemiņus, saglabāt kulināro mantojumu, bet arī veicina gastronomisko jaunradi un sniedz unikālu pieredzi. Par tēmu „Mūsdienīgie kulinārie piedzīvojumi. Personīgā pieredze un profesionālā izaugsme. Gastronomijas plašie apvāršņi" runāja Gundega Skudriņa, radošās apvienības „Skudras Metropole“ vadītāja, daudzu gastronomisku performanču autore. Viņa mudināja uzdrīkstēties un seno, ar gastronomiju saistīto pieredzi un zināšanas izmantot, lai attīstītu ko jaunu, drosmīgu un sniegtu cilvēkiem unikālu pieredzi. Astrīda Rozīte, Straupes lauku labuma tirdziņa organizētāja, turpretim vedināja lūkoties pagātnē un domāt par to, kā ar cieņu izturēties pret ēdienu, kulināro mantojumu, tā pasniegšanu. Viņa rosināja meklēt jaunas tirgus nišas, kas saistītas ar zināšanām par dabu un to, kādu ceļu mēro produkts līdz tas nonāk izsmalcinātos restorānos. Seminārs ļāva raisīties diskusijai par to, ka robežas gardēdības pasākumos paplašinās divos virzienos. Viens ir kulinārais mantojums, iedvesmošanās no senām receptēm, reģiona rakstura izcelšana, bet otrs – kulinārie eksperimenti, kas ved nākotnē. Uzņēmēji uzsvēra, ka citu pieredzes stāstu uzklausīšana ļauj pašiem iegūt drosmi savam darbam, kā arī rosina to darīt “trakā veidā”, domājot “ārpus rāmjiem”. Tika atzīts, ka ierastās vides maiņa, seminārs un ciemošanās pie uzņēmējiem, palīdz raisīties jaunām idejām. Diskusijas vadītājs Andris Klepers, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, aicināja domāt par to, ka kulinārā ceļa “Livonijas garša” tēma ļauj izcelt un parādīt interesantākas tūristu piesaistes vietas. Viņš arī rosināja novērtēt, ka esība tīklā projekta uzņēmējiem ir kā stipra aizmugure, jo tā rada uzticēšanos un kalpo mārketingam. Uzņēmēji tika aicināti arī aktīvi ieviest “Livonijas garšas” konceptu savā piedāvājumā, izmantot zīmola spēku sava uzņēmuma vajadzībām. Tikai īstenots pie atsevišķiem uzņēmējiem, koncepts darbosies kā kopējs koncepts ilgtermiņā.

Latviešu un igauņu uzņēmēji apvienotajā seminārā Straupes zirgu pastā.

Pārrobežu kulinārais ceļš “Livonijas garša” top projektā "Livonijas kulinārais ceļš". Vairāk informācijas: https://ej.uz/Cels_LivonijasGarsa. Tas tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv

No š. g. 1. jūnija līdz 1. oktobrim ikviens interesents aicināts piedalīties ceļošanas akcijā ‘’Apceļo Via Hanseatica!’’, lai iepazītu pārrobežu tūrisma maršruta Via Hanseatica tūrisma objektus un piedāvājumu Vidzemē.

Ceļošanas akciju organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Valmieras pilsētas pašvaldībām un ceļošanas akcijā iesaistītajiem tūrisma uzņēmējiem. Akcijas dalībniekiem būs iespēja apmeklēt svētkus un svinības vairāku pašvaldību teritorijās, viesoties dabas un kultūrvēstures objektos, kā arī iepazīt Vidzemes uzņēmumu saimniekus.

Akcijas dalībnieki, viesojoties tūrisma objektos, aicināti uzņemt fotogrāfijas un ievietot tās savā sociālā tīkla Facebook kontā, aprakstam pievienojot tēmturi #ViaHanseatica. Ceļošanas akcijas objektu saraksts un noteikumi tiks publicēti 1. jūnijā tūrisma maršruta Via Hanseatica Facebook kontā (www.facebook.com/ViaHanseaticaLatvija) un augstākminēto pašvaldību tūrisma interneta vietnēs. Akcijas nolikums atrodams arī šeit. Ceļošanas akcijas objektu saraksts: ej.uz/VHakcijasobjekti

Akcijas noslēgums plānots 19. oktobrī, kad tie dalībnieki, kuri būs piedalījušies akcijā un izpildījuši visus akcijas noteikumus, piedalīsies balvu izlozē. Galvenajā balvā – dāvanu karte 300 eiro vērtībā ceļojuma iegādei tūrisma aģentūrā “Impro ceļojumi”. Balvu fondā arī dāvanu kartes ceļojumam 100 eiro apmērā, kuras tiks izlozētas papildus trīs nominācijās. Vairāki akcijas dalībnieki iegūs arī pašvaldību un to uzņēmumu sarūpētās balvas. Aicinām Jūs piedalīties ceļošanas akcijā “Apceļo Via Hanseatica!” – ceļot, fotografēt un laimēt balvas!

Via Hanseatica ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivanovogorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai vai kultūras baudīšanai.

Informāciju sagatavoja: Zane Krūmiņa, akcijas “Apceļo Via Hanseatica!” organizatore, tālr. 26367732, e-pasts: via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com.

Mums latviešiem ir tāds teiciens “ratus taisi ziemā, bet ragavas kal vasarā”. Nedaudz vairāk kā pirms mēneša beidzās apkures sezona, un, neraugoties uz šī brīža svelmaino laiku, Alūksnes novada pašvaldība domā par iespējām, kā ēkās uzlabot centralizēto siltumapgādi. Kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu Alūksnes pirmskolas izglītības iestādē “Pienenīte” jau rudenī tiks vērtēti nepieciešamie uzlabojumi esošajā centralizētajā siltumapgādes sistēmā un bērnudārza potenciāls ieviest zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi.

Bērnudārzs ir tā vieta, kurā bērns iegūst pirmās zināšanas, kļūst patstāvīgāks un apgūst saskarsmes prasmes ar citiem. Liela dienas daļa tiek pavadīta iekštelpās, rotaļājoties, veicot dažādus individuālos un grupu darbus, ieturot maltītes, kā arī atpūšoties. Iekštelpu klimats ir būtisks, lai bērns šajās telpās justos ērti un varētu pilnvērtīgi darboties. Vidzemes plānošanas reģiona pilotvieta projektā “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas” (LowTEMP) būs Alūksnes novada pašvaldības pirmskolas izglītības iestāde “Pienenīte”.

Foto: PII "Pienenīte" Alūksnē

Jau vairāk kā mēnesi katrā grupiņā ir uzstādīti temperatūras un mitruma mērītāji, kā arī viens CO2 mērītājs sporta zālē. Tā ir Alūksnes pilsētas siltumapgādes uzņēmuma A/S “SIMONE” pašu iniciatīva sekot līdzi šiem datiem un tos analizēt. “Mēs kā centralizētās siltumapgādes uzņēmums Alūksnē esam sociāli atbildīgs uzņēmums un esam priecīgi par iespēju piedalīties "LowTEMP" projektā. Šī gada pavasarī sākām “Pienenīte” telpās ievākt datus, lai tos vēlāk varētu izmantot reālu risinājumu pielietošanai un siltumenerģijas patēriņa samazināšanai. Pašlaik veicam konsultācijas ar pirmskolas izglītības iestādes vadību par datu monitoringu un to, lai paši tās iemītnieki apjaustu tās ēkā notiekošos procesus,” stāsta A/S "SIMONE" valdes loceklis Mārtiņš Kaļva.

Foto: Temperatūras un mitruma mērītājs grupiņā "Mārītes". "Bērni domā, ka tas esot palaidnību mērītājs," smejoties mums stāsta "Pienenīte" vadītāja Ārija Driņina.

Bērnudārzā “Pienenīte” ir septiņas grupas, un tajā mācās ap 140 bērni. Bērnudārza vadītāja Ārija Driņina Vidzemes plānošanas reģionam neslēpj savu prieku par bērnudārzu kā pilotvietu "LowTEMP"projektā. “Mēs, piedaloties šajā projektā, saskatām iespēju ietaupīt līdzekļus, samazināt enerģijas patēriņu bērnudārza ēkā, un, iespējams, pat ietaupītos līdzekļus izmantot citiem mērķiem.” 

Tāda pati nostāja ir arī Alūksnes novada pašvaldībai, kas jau "LowTEMP" projekta sākumā izrādīja lielu interesi piedalīties. “Ja tik tiešām mums izdotos šī projekta ietvaros atrast vēl veidus, kā optimizēt enerģijas patēriņu un ietaupīt, tad šie rezultāti noteikti būtu lietderīgi arī citām izglītības iestādēm, to vadītājiem un apsaimniekotajiem. Turklāt, šis varētu būt pirmais atspēriena punkts, lai izvērtētu atsevišķa speciālista nepieciešamību mūsu novadā, kas varētu apsekot visus mūsu īpašumus un ēkas, ievākt un analizēt enerģijas patēriņa datus, un atbilstoši tiem rast risinājumus, lai samazinātu enerģijas patēriņu un ietaupītu finanšu līdzekļus,” uzsver Alūksnes novada pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis.

Ņemot vērā A/S “SIMONE” ievāktos datus laikā, kad nav pieslēgta apkure, Vidzemes plānošanas reģions "LowTEMP" projekta ietvaros jau šī gada rudenī bērnudārza “Pienenīte” telpās testēs bērnudārza potenciālu ieviest zemas temperatūras siltumapgādi.

Par "LowTEMP" projektu:

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm, tostarp Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu un Gulbenes novada domi, īsteno projektu "Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam“ ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta atbalstu. "LowTEMP" mērķis ir paaugstināt energoefektivitāti, veicinot enerģētikas jomā iesaistīto valsts un privātā sektora dalībnieku zināšanas par zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmu plānošanu, uzstādīšanu un pārvaldību. Par projektu „LowTEMP" vairāk lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.

Papildu informācija: Līga Puriņa - Purīte, projekta "LowTEMP" vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29214024

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv