Arhīva kalendārs

« July 2018 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031 
Trīs mēnešus kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla izveides jau 964 cilvēki ir sazinājušies ar kādu no koordinatoriem ar pieprasījumu pēc informācijas. Plašāka saziņa notikusi ar 439 personām, kuras ir izrādījušas interesi par konkrētiem ar atgriešanos saistītiem jautājumiem. 

No visiem, kas izmantojuši koordinatoru konsultācijas, Latvijā atgriezušās 20 ģimenes (45 personas), savukārt 31 ģimene (88 personas) pēc konsultācijas ar koordinatoriem paudusi viedokli, ka pie labvēlīgiem apstākļiem plānotu atgriezties Latvijā. 

“Visas ģimenes, kas ir atgriezušās, savu nākotni saista ar Latviju. Atgriešanās iemesli ir dažādi, bet visiem remigrantiem kopīgs ir viens – spēcīga vēlme dzīvot savā dzimtajā zemē un ieguldīt savu darbu, pieredzi un zināšanas Latvijā,” saka Latgales reģionālā remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska.

Reģionālie remigrācijas koordinatori strādā prioritārās aktivitātes remigrācijas veicināšanai ietvaros. Ciešā sadarbībā ar pašvaldībām koordinatori piedāvā potenciālajiem remigrantiem praktiskus ieteikumus risinājumiem dažādos jautājumos. Koordinatori var palīdzēt atrast atbildes uz jautājumiem par pašvaldību pakalpojumiem, piemēram:

 

  • par bērnudārzu un skolu pieejamību remigrantu bērniem;
  • par  dzīves vietu, ko var piedāvāt potenciālajiem remigrantiem;
  • par tālākizglītību;
  • par uzņēmējdarbības un darba iespējām,
  • par pieejamajiem pakalpojumiem Latvijas pašvaldībās.

 

Koordinatori, vērtējot savu darba pieeju, norāda, ka klienti ir dažādi. Cilvēki vēršas pie koordinatoriem, lai noskaidrotu kādu konkrētu jautājumu, kas saistīts ar atgriešanos Latvijā. Jaunieši visbiežāk koordinatoru aktivitātes pamana sociālajos tīklos, savukārt vidējā paaudze par koordinatoru pakalpojumiem uzzina no paziņām. 

Koordinators ir atbalsta persona, kurai tiek uzticēts konkrēts dzīvesstāsts. Katram remigrantam ir individuālas vajadzības un apstākļi, kas jāņem vērā. Koordinators palīdz tautiešiem atgriezties mājup, bet pašvaldībām atgūt savus iedzīvotājus. Saziņas gaitā tiek apzināti reemigrantiem aktuāli jautājumi, turklāt individuālās konsultācijas dod cilvēkam iespēju, izvērtēt tās priekšrocības, kas ir pieejamas Latvijā.

Koordinatoru darbība un sniegtie pakalpojumi balstīti Mihaila Hazana 2016. gada pētījuma “Atgriešanās Latvijā: remigrantu aptaujas rezultāti” rezultātos, kur viena no svarīgākajām vajadzībām, kas palīdzētu atgriezties Latvijā, ir minēta atbalsta personas nepieciešamība, lai risinātu ar atgriešanos Latvijā saistītus jautājumus.

Reģionālo remigrācijas koordinatoru kontaktinformācija atrodama VARAM mājaslapā: http://ieej.lv/remigracija

Statistika par reģionālo remigrācijas koordinatoru darbu (2018. gada jūnijs): 

Papildus informācija:

Kaspars Rūklis,
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026533, 
e-pasts: kaspars.ruklis PIE varam.gov PUNKTS lv
www.varam.gov.lv


Jūnija vidū jau otro reizi projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros Vidzemes un Veru (Igaunija) uzņēmēji tikās izpētes vizīšu ietvaros. Šoreiz vietējos un pārrobežu interesentus uzņēma Latvijas mēbeļu ražotāji. Papildus pieredzes apmaiņai, uzņēmēji apvienojās diskusijā par nozares aktualitātēm, secinot, ka vairāku problēmu pamatā ir nozares prestiža trūkums.

Diskusijā uzņēmēji pauda iespaidus gan par redzēto citos uzņēmumos, gan izteicās par būtiskākajiem šķēršļiem savā uzņēmējdarbībā un nozarē kopumā. Interesentiem bija iespēja viesoties četros ražojošos uzņēmumos – SIA "Avoti SWF", kas lielos apjomos ražo priedes masīvkoka mēbeles, kā arī dārza mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA "Ekju". Tāpat arī mēbeļu un citu koka produktu ražošanas uzņēmumā SIA "Kampenuss Furniture", un visbeidzot – koka un alumīnija logu un durvju ražošanas uzņēmumā SIA "Woodheart".

Uzņēmēji novērtēja un atzinīgi izteicās par vairākiem aspektiem, ko novērojuši. Tika pausts, ka katrā uzņēmumā jūtama specializācija konkrētā produktu grupā, tāpat arī atzinīgi novērtēti īstenotie darba drošības pasākumi ražotnēs, izmantotie dabīgie materiāli produktu ražošanā, kā arī identitāte un individualitāte produktu dizainā.

Analizējot savu pieredzi un ikdienas izaicinājumus, uzņēmēji norādīja uz nepieciešamību pēc profesionālākas pieejas mārketingam. Tāpat atkārtoti aktualizēja jautājumu par kvalificēta darbaspēka trūkumu. Lai arī daļēji problēmas sagādā dažādie atalgojuma līmeņi atšķirīgos nozares uzņēmumos un dažādos reģionos,  pēc uzņēmēju domām, šis aspekts saistāms arī ar to, ka jaunieši vairs nesaskata nozares prestižu, kā rezultātā arvien mazāk izvēlas apgūt šos arodus. Modelējot iespējas nozares attīstībai Vidzemē un Veru, uzņēmēji kā būtiskāko arī norādīja nepieciešamību mērķtiecīgi veicināt nozares prestižu. Izskanēja, ka to iespējams panākt, jau ģimenē nododot šīs vērtības tālāk no paaudzes uz paaudzi, un rosinot bērniem profesionāli apgūt arodu. Kā otru nozīmīgāko iespēju nozares izaugsmei kopumā un Latvijas koksnes produktu mārketinga vērtības pievienošanai uzņēmēji norādīja zināma kvalitātes standarta radīšanu.

Papildus uzņēmēji norādīja, ka šobrīd saskatāmas arī skaidras nozares attīstības stratēģijas trūkums.

Izpētes vizītēs un diskusijās piedalījās arī asociācija “Latvijas Mēbeles”, kas uzklausīja reģiona uzņēmēju viedokli par situāciju nozarē.  

Kā veicās pieredzes apmaiņas vizītē koka māju ražošanas uzņēmumos Igaunijā, lasiet ŠEIT.

 

Pieredzes apmaiņas braucienus organizēja Vidzemes plānošanas reģions un Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centrs Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus) projektā "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā", Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Jūnijā projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros Vidzemes un Veru (Igaunija) uzņēmēji viesojās Igaunijas koka māju ražošanas uzņēmumos un piedalījās simulācijā, lai uzzinātu, kā atpazīt un vadīt “šaurās vietas” ražošanas procesā. Secināts, ka pārsvarā  ražojošos uzņēmumus skar problēmas saistītas ar konkurētspējas aspektiem – cenas noteikšanu pakalpojumiem un izgatavošanas termiņiem.

Simulācijas mērķis bija iepazīstināt uzņēmējus ar metodoloģiju, kā atpazīt un vadīt “šaurās vietas” (bottleneck) ražošanas procesā. Kā norādīja Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centra Igaunijā (Tsenter)  vadītājs un arī semināra vadītājs Kalev Kaarna, izprast “šaurās vietas” ražošanā ir būtiski, jo to kapacitāte ražošanas ķēdē ir tā, kas būtībā nosaka kopējo ražošanas kapacitāti. “Ar sistemātisku pieeju ražošanas vadībai ir iespējams padarīt ražošanu efektīvāku bez papildu cilvēku algošanas vai aprīkojuma iegādes,” norādīja Kaarna.

Simulācijas ietvaros uzņēmēji secināja, ka galvenais problēmjautājums, ar ko viņi biznesā saskaras, ir saistīts ar cenu un ražošanas termiņiem. Proti, lai spētu piedāvāt konkurētspējīgas cenas saviem klientiem, uzņēmējiem nepieciešams minimizēt arī ražošanas izmaksas. Savukārt, lai spētu īsākos termiņos ražot preces, nepieciešams efektivizēt ražošanas procesus.

Kā norādīja Kalev Kaarna, abas no šīm problēmām var produktīvi risināt caur efektīvāku ražošanas vadīšanu, pielietojot konkrētas metodes, ar kā palīdzību iespējams ievērojami mazināt izmaksas. Tika ilustrēts piemērs - nodrošinot darbnīcas nepārtrauktu darbību pusdienu pārtraukuma laikā, organizējot darbinieku pusdienas vienam pēc otra nevis vienā pauzē visiem, ir iespējams palielināt produktivitāti par aptuveni 10%.

Pieredzes apmaiņas ietvaros citu uzņēmēju delegāciju no divām valstīm uzņēma mucu māju un citu mucu produktu ražotājs Stylewood OÜ, rokām darinātu guļbūvju ražotājs Vipson Projekt OÜ un šobrīd pieprasīto viesnīcu tipa ēku ražotājs ar mūsdienīgu un neordināru dizainu - ÖÖD House. Uzņēmumu darbības forma un mērogs atšķiras, un dalībnieki interesējās par katra uzņēmuma darbības filozofiju kopumā, kā arī pārdošanu, mārketingu un ražošanu.

Uzņēmumā Stylewood OÜ pastāstīja, ka viņu darbības filozofija paredz izmantot pēc iespējas kvalitatīvāko materiālu, kā arī centienus ražot savus produktus, pievēršot uzmanību katrai to detaļai. Uzņēmuma pārstāvji pauda, ka laba reputācija un klientu apmierinātība – tā ir bāze uz kā būvēt biznesu.

Uzņēmējs Taavi Tuvike, iepazīstinot ar kompānijas Vipson Projekt OÜ darbību, dalījās secinājumos, ka, kamēr automatizācija koka māju ražošanas jomā kļūs arvien izplatītāka, šobrīd arī arvien vairāk klientu interesējas tieši par rokām darinātām guļbūvēm. "Tāpēc uzņēmums praktiski visas daļas guļbūvēm darina, izmantojot tikai elektriskās ierīces un cirvjus,” stāsta uzņēmējs.

Nedaudz atšķirīgu pieeju saistībā ar ražošanas un mārketinga procesiem pauda kompānijā ÖÖD House. Viņu pieeja biznesa plānošanā atšķiras ar to, ka primāri fokuss ir uz mārketingu un pārdošanu, tad uz ražošanu, kamēr lielākā daļa māju ražotāju primāri fokusējas uz to spēju ražot.

Kā veicās pieredzes apmaiņas vizītē mēbeļu ražošanas uzņēmumos Latvijā, lasiet ŠEIT

Pieredzes apmaiņas braucienus organizēja Vidzemes plānošanas reģions un Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centrs Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus) projektā "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā", Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Vidzemes plānošanas reģions izstrādājis Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plānu 2030. Tā mērķis ir uzlabot iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi pilsētu centriem un transporta mezgliem, stiprināt Vidzemes kā tranzītreģiona lomu Ziemeļjūras - Baltijas transporta koridorā, tādējādi veicinot visa Vidzemes reģiona ekonomisko izaugsmi.

Šis ietvardokuments kalpo kā vadlīnijas transporta politikas veidotājiem, plānotājiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem Vidzemes reģionā. Tas ir rekomendējams pašvaldības nozīmes transporta infrastruktūras attīstības plānošanai, lai nodrošinātu sasaisti ar reģiona ilgtermiņa attīstības prioritātēm un perspektīvām transporta jomā, tai skaitā sasaisti ar TEN-T tīklu. Mobilitātes plāns ir izmantojams autoceļu, dzelzceļu un ar tiem saistošās infrastruktūras investīciju programmas plānošanai, lai nodrošinātu transporta politikas sasaisti ar reģiona prioritātēm. Tas ir rekomendējams pasažieru pārvadājumu attīstības un investīciju programmas plānošanai un izmantojams kā informatīvs materiāls iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem par esošo situāciju transporta nozarē reģionā un ilgtermiņa attīstības perspektīvām.

Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plāns 2030 izstrādāts, par pamatu ņemot esošās situācijas analīzi, kas ir daļa no Mobilitātes plāna. Esošās situācijas analīzē apkopota aktuālākā kvantitatīvā un kvalitatīvā informācija par pasažieru un kravas pārvadājumiem, kā arī transporta infrastruktūru Vidzemes reģionā. Kvantitatīvie dati galvenokārt iegūti, izmantojot publiski pieejamos datu avotus, kas saistīti ar ceļu segumu kvalitāti, autoceļu noslodzi, kravu pārvadājumu intensitāti, satiksmes drošību un pasažieru pārvadājumu apjomiem. Savukārt kvalitatīvie dati iegūti, intervējot vairāk nekā 50 nozares speciālistus, uzņēmējus un pašvaldību pārstāvjus.

  • Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plāns 2030 pieejams: šeit
  • Esošās situācijas analīze pieejama: šeit
  • Kopsavilkums angļu valodā pieejams: šeit

Mobilitātes plāna izstrādē piedalījās eksperti no SIA “Ardenis”, “Konsorts”, “AC Konsultācijas” un “Reģionālie projekti”. Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plāna 2030 izstrāde notika Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014-2020 TENTacle projekta (TEN-T pamattīkla koridoru kapitalizācija labklājībai, izaugsmei un kohēzijai) ietvaros.

Vairāk par projektu šeit: TENTacle projekts

Papildus informācija: Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, e-pasts: andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros aicina vecākus un audžuvecākus, kuriem ir bērns ar funkcionālajiem traucējumiem un kuram ir noteikta invaliditāte, līdz 2018. gada 31. augustam pieteikt bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanai deinstitucionalizācijas projektā. Projekts paredz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu.

Pēc bērna izvērtēšanas tiek sastādīts individuālais atbalsta plāns, kurā tiek norādīti bērnam nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, piemēram, smilšu terapija, psihologs, fizioterapeits, Kanisterapija, mākslas terapija u.c. Lai pieteiktu bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanai, vecākam vai audžuvecākam ir jāraksta iesniegums savas pašvaldības sociālajā dienestā.

Pēc bērna individuālā atbalsta plāna saņemšanas vecākiem jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu un jāraksta iesniegums, tajā norādot, pie kura speciālista un kādu pakalpojumu vēlas savam bērnam saņemt atbilstoši atbalsta plānā noteiktajam.

 

Projekta laikā bērnam ir iespēja saņemt līdz 40 pakalpojuma reizēm pie vecāku izvēlēta speciālista. Ja vecākam nepieciešamais speciālists nav zināms, tad to nodrošina sociālais dienests. Piemēram, ja bērns ir gājis uz smilšu terapiju un bērnam ar speciālistu ir izveidojies labs kontakts, tad iesniegumā vecāks norāda, ka vēlas saņemt pakalpojumu pie konkrētā speciālista. Ja bērnam ir nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojums, bet vecākam nav zināms speciālists, kurš šo pakalpojumu var sniegt, tad sociālajam dienestam ir jāveic tirgus izpēte un jāiepērk pakalpojuma sniedzējs.

Projekta laikā arī vecāki un audžuvecāki var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus – psihologa, rehabilitologa, fizioterapeita pakalpojumus vai iespēju apmeklēt izglītojošas atbalsta grupu nodarbības. Pakalpojumus var saņemt viens vai abi bērna vecāki, kopā nepārsniedzot 20 pakalpojuma reizes.

Vairāk informācijas:

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Nedēļas nogalē norisinājās sarunu festivāls “Lampa”, kurā ar diskusiju “Kā būt energoefektīvam ikdienā?” piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģions. Tajā jau agrā sestdienas rītā pulcējās entuziastiskākie sabiedrības pārstāvji, lai runātu ne tikai par jaunāko tehnoloģiju sniegto resursu ietaupījumu, bet arī to, kā ģimenei bērnos rosināt interesi par energoefektivitātes jautājumiem.

Ņemt vērā labu praksi energoresursu izmantošanā (piemēram, lietot LED spuldzes, pareizi vēdināt telpas), izvēlēties enerģiju taupošas ierīces un saprātīgi tās izmantot, palīdzēt bērniem izprast energoefektivitātes pamatprincipus –  šādas un līdzīgas tēzes izskanēja diskusijas laikā, kur bez klausītājiem piedalījās arī bērnu grāmatas "Zili brīnumi / sociālā fizika bērniem" un zinātnes centru "Zili brīnumi" autors Aldis Kalniņš, energoefektivitātes centra “Elektrum” speciālists Anrijs Tukulis un vides entuziaste Linda Fībiga.

Vislielāko diskusijas dalībnieku interesi un jautājumus no klausītājiem raisīja temati par jaunākajām mājsaimniecību tehnoloģijām un to sniegtajām iespējām sadzīves kvalitātes uzlabošanā ikdienā un resursu jēgpilnā patērēšanā. Energoefektivitātes centra pārstāvis Anrijs Tukulis norādīja, ka atbilstoši izmeklētas jaunākās mājsaimniecību tehnoloģijas var ievērojami uzlabot cilvēku sadzīvi, kā arī ļaut saprātīgi plānot energoresursu tēriņus. Piemēram, diskutējot par trauku mazgājamo mašīnu izdevīgumu ikdienā, domas dalījās. Auditorijā atskanēja pieredze par to, ka 30 minūšu trauku mazgājamās mašīnas režīms patērē 2 litrus ūdens, kas šķiet ļoti pārliecinošs ietaupījums, ja ņem vērā, ka, mazgājot traukus ar rokām, šādu ūdens apjomu var iztērēt ļoti ātri. Savukārt sociālās fizikas jautājumu pētnieks un zinātājs Aldis Kalniņš rosināja uz plašākām pārdomām, norādot uz nepieciešamību vienmēr izvērtēt, cik naudas un enerģijas resursu prasa jaunas iekārtas iegāde pret ieguvumu, ko tā ikdienā sniedz.

Sarunas ietvaros klātesošie rosināja diskusiju arī par veidiem, kā bērnos veicināt interesi par energoefektivitātes jautājumiem jau no bērnības. Bērnu Zinātkāres centru vadītājs Aldis Kalniņš uzsvēra, ka būtiskākais ir bērnus izglītot viņiem saprotamā veidā, proti, ar piemēriem, ļaujot pašiem mēģināt un izdarīt secinājumus. “Ir diezgan bezjēdzīgi bērniem censties tikai teorētiski ieskaidrot šīs pārliecības. Arī vide veido cilvēku, tāpēc likumsakarīgi, ka bērns izaug saskaņā ar tiem principiem, ko ikdienā pats dara, redz un jūt sev apkārt,” uzsvēra A. Kalniņš. Diskusijas dalībniece un divu bērnu mamma Linda Fībiga piebilda, ka viņas ģimenē vides un tai skaitā energoefektivitātes jautājumi tiek apgūti kopā ar bērniem praktiski un, redzot, ka mazākajiem ģimenes locekļiem tos apgūt ir jautri, rodas papildu stimuls kopīgi pievērsties šādiem jautājumiem ģimenes ikdienā.

Dalība festivālā “Lampa” īstenota Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros. Tā mērķis ir ar dažādu iesaistošu aktivitāšu palīdzību veicināt skolēnu un sabiedrības izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, kā arī vērst uzmanību uz izsvērtu enerģijas patēriņa paradumu ievērošanu ikdienā.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta "SEC" sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Laikā, kad daba pamazām tuvojas savam pilnbriedam, 14. jūlijā, sestdienā, Zaubē norisināsies jau trešais savvaļas kulinārais festivāls, kur ikviens ir aicināts novērtēt “Košo dabas garšu”. Visas dienas garumā dažādās Zaubes vietās un daudzveidīgos kulināros notikumos festivāla apmeklētājiem būs iespēja atklāt un baudīt Latvijas dabas veltes – medījumus, zivis, ogas un citus gardumus. Festivālā kuplā skaitā piedalīsies tirgotāji, ēdinātāji un meistarīgi pavāri, kas būs sarūpējuši Latvijas mežu un pļavu labumus un sātīgus ēdienus.

Ikvienam gardēdim no plkst. 13:00 līdz 18:00 būs iespēja apmeklēt festivāla “Garšu tirgu”. Tur tiks viesmīlīgi uzņemti arī vairāk nekā divdesmit tūrisma zīmolam “Livonijas garša” (Igaunijas – Latvijas programmas projekta “Livonijas kulinārais ceļš”) piederīgi uzņēmēji – mazie ražotāji un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji. Viņi būs atveduši festivāla tēmai atbilstošus meža, pļavu un lauku gardumus, cels galdā īpašus kulināros meistarstiķus, kas tapuši iedvesmojoties no Livonijas laika kulinārā mantojuma un “savvaļas virtuves”.

Kulinārā tūrisma ceļa “Livonijas garša” un tā apakšzīmola “Taste HansEATica” uzņēmēji sabrauks gan no paša Amatas novada, gan tālākām Vidzemes vietām - Madonas, Raunas, Kocēnu novadiem. Tirgus piedāvājums būs bagātīgs - kazas un govs piena siers, lauku tējas. Būs arī izsmalcināti dzērieni: ogu un augu uzlējumi, mājas vīni un vermuti, dažādi labumi no ķiplokiem, kā arī citas lauku veltes. Tirgū viesosies arī tūrisma ceļa “Livonijas garša” igauņu mazais ražotājs no Valgas apkārtnes saimniecības “Savvaļas dzīve” (“Metsik Elu”). Saimnieki piedāvās nobaudīt un iegādāties kazas piena sviestu un svaigo sieru.

Savukārt izmeklētu gardēdības baudījumu sniegs "Lejasezera garšu svētki”, kur deviņkārtu mielasta ēdienus būs gatavojuši pavārmeistari no Amatas novada un tūrisma ceļa “Livonijas garša" restorāniem: “Anna Hotel”, "Jonathan’s Restaurant", Kārļamuižas restorāns, līdzdarbosies arī kvinojas audzētāji no uzņēmuma “Gusts Apinis”.

Nākamie kulinārie festivāli ar tūrisma ceļu “Livonijas garša” un “Taste HansEATica” dalībnieku piedalīšanos notiks:

18. augusts Festivāls “Rodam Raunas novadā”

25. augusts “Burtnieka ezera svētki 2018”

7. oktobris Dzērveņu festivāls Straupes zirgu pasts

Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. 

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv.

Saskaņā ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā, no 2018. gada 1.maija speciālās atļaujas (licences) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru izsniedz plānošanas reģioni. Vienlaikus jāpiebilst, ka republikas pilsētās atļaujas izsniedz pilsētu pašvaldības, tāpēc Vidzemes plānošanas reģionā licences pasažieru pārvadājumiem ar taksometriem Valmieras pilsētas teritorijā joprojām izsniegs pati Valmieras pilsētas pašvaldība. Mēneša laikā kopš 2018. gada jūnija sākuma Vidzemes plānošanas reģions izsniedzis 16 licences. 

Kopsavilkums par pārvadātājiem, kas tās saņēmuši, kā arī informāciju par saskaņotajiem pakalpojuma sniegšanas tarifiem aicinām meklēt Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā. Turpat iespējams iepazīties arī ar informāciju par licencēšanas kārtību Vidzemes plānošanas reģionā, kā arī normatīvo aktu bāzi, kas to regulē. Mājaslapas sadaļā Sabiedriskā transporta organizācija – Pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru pieejamas arī iesniegumu veidlapas pieprasījumam par licences kartītes izsniegšanu, informācija par papildus iesniedzamajiem dokumentiem un samaksas kārtību.

Procedūru iespējams veikt gan izmantojot elektronisko saziņu, gan arī ierodoties klātienē, vizīti iepriekš saskaņojot ar Sabiedriskā transporta nodaļas darbiniekiem, tā kā to pienākumos ietilpst darba uzdevumi arī ārpus biroja telpām. 

Vairāk informācijas: Inita Ozoliņa, Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inita.ozolina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26516182.

“Situācija reemigrācijas jomā ir cerīga, taču pārsteidz sabiedrības negatīvā attieksme” -  Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori Iju Grozu uz sarunu par remigrācijas pilotprojektu un reģionālo koordinatoru ikdienu aicināja portāls “Valmieras Ziņas”.

Ija Groza stāsta: "Ir jāatzīst, ka tie cilvēki, kas ir atgriezušies, lēmumu nav pieņēmuši, pateicoties tikai remigrācijas koordinatoriem. Tas nav vienas dienas lēmums. Cilvēki rēķina “plusus” un “mīnusus” un rūpīgi apdomā šo soli. Taču mans darbs noteikti viņiem ir palīdzējis pieņemt lēmumu. Cilvēki to novērtē." Lai uzzinātu, kāda ir koordinatora ikdiena, kādu informāciju citās zemēs dzīvojošie tautieši visvairāk meklē, aicinām lasīt intervijā, kas pieejama šeit.

Šobrīd aktīvi notiek uzņēmēju anketēšana un intervijas, uzklausot to vajadzības, barjeras, sadarbības potenciālu un intereses internacionalizācijas, inovāciju un viedās specializēšanās kontekstā. Pēcāk, balstoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem tiks veidoti bottom-up risinājumi biznesa atbalstam, attīstot funkcionējošu un ilgtspējīgu transnacionālu inovāciju brokeru sistēmu.

Anketēšanas un interviju process norisinās visa mēneša garumā visās projekta “GoSmart” partneru valstīs/reģionos. Pētījuma rezultāti būs apkopoti un zināmi jau augustā. Tas pētniekiem ļaus saprast kāda ir esošā situācija, ar kādām problēmām uzņēmēji saskaras un kādu atbalstu sagaida.

“Ņemot vērā to izmērus, pieejamos resursus un specializāciju konkrētās pētniecības, attīstības un inovāciju (R&D&I) jomās, Baltijas jūras reģiona valstis pilnībā neizmanto savu konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Lai palielinātu savu konkurētspēju, ir nepieciešams veicināt starpvalstu sadarbību un stiprināt gudru specializāciju reģionā, "saka Lietuvas Inovāciju centra izpilddirektors Mantas Vilys.

Kā jau ziņots iepriekš, noskaidrojot uzņēmēju pieredzi, tiks veidoti pakalpojumi inovāciju brokeru tīklam, kā darbība pēc tās izveides tiks pilotēta kopā ar vairākiem Vidzemes uzņēmējiem. Sistēma kļūs par atbalsta punktu, lai uzņēmējus no Vidzemes vestu kopā ar citiem uzņēmējiem vai pētniecības sektoru no Vācijas, Dānijas, Igaunija, Lietuvas, Somijas vai Polijas, - lai realizētu kopīgas aktivitātes viedās specializācijas piemērošanai mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā.

Projektu GoSmart BSR īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.

 

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "GoSmart BSR" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261.

Informāciju sagatavoja: Liene Sarapova, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.sarapova PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 22307826.

Jūlija sākumā Salacgrīvā, tiekoties iesaistītajiem partneriem, dots starts kopīgam darbam pie Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “GroundEco”, kā mērķis ir veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdeņu resursu un ar tiem saistīto ekosistēmu apsaimniekošanu pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseinā. Viens no Vidzemes plānošanas reģiona nozīmīgākajiem uzdevumiem būs sadarbībā ar vides ekspertiem un nozares profesionāļiem veicināt sabiedrības izpratni un informētību par pazemes ūdeņu un saistīto ekosistēmu aizsardzības nozīmi.

Gaujas - Koivas upju baseinu administratīvi sadala robeža starp Latviju un Igauniju, tomēr tam raksturīgs vienots ūdeņu, tai skaitā pazemes ūdeņu, aprites cikls. Kopīga pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apsaimniekošana nepieciešama ne tikai ģeogrāfisko un hidroloģisko apstākļu, bet arī abām valstīm saistoša Eiropas Savienības (ES) ūdens politikas ietvara (Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK) dēļ.

Lai veicinātu ilgtspējīgu ūdeņu apsaimniekošanu, sākotnēji plānots izstrādāt vienotu metodiku no pazemes ūdeņiem atkarīgu virszemes ekosistēmu identificēšanai un novērtēšanai. Metodiku plānots ieviest sadarbībā ar projekta partneriem, pārbaudot to izmēģinājuma teritorijās Igaunijā un Latvijā. Papildus paredzēts strādāt pie sabiedrības izpratnes veicināšanas par pazemes ūdeņu un saistīto ekosistēmu aizsardzības nozīmi. Projekta noslēgumā tiks izstrādātas rekomendācijas pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apsaimniekošanas uzlabošanai, kuras tālāk tiks iestrādātas nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos.

Šobrīd ceļā uz vienotas metodikas izstrādi pirmais solis ir projektam nepieciešamo datu identifikācija un to apmaiņa starp projekta partneriem.

 “Uzsāktais projekts ir unikāls, jo pirmo reizi apvienoti labākie Igaunijas un Latvijas biotopu aizsardzības un hidroģeoloģijas jomas eksperti, lai veiktu šobrīd aktuālus pētījumus”, pauž projekta koordinatore, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Inga Retiķe.

 Projekta lielākā vērtība ir partneru dažādība, jo sadarbojas gan zinātnieki, gan institūcijas, kas tieši atbildīgas par ilgtspējīgu ūdens resursu un reģiona attīstību. Partneru darba specifika un intereses atšķiras, tādēļ rast kopīgu valodu ir izaicinājums. Nozīmīgākais sasniegums būs jaunradītās sadarbības attīstīšana vēl ilgi pēc projekta noslēguma. Daļēji tas jau notiek šobrīd – vien pirmajos projekta mēnešos partneri sagatavojuši vairākus jaunus pieteikumus, paplašinot partnerību ar Polijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Ukrainas un citu valstu ekspertiem, lai turpinātu iesākto sadarbību ūdens un biotopu aizsardzības jomā,” skaidro I. Retiķe.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe atklāj, ka projekta īstenošanas laiks sasaucas ar vairākiem Latvijā un ES nozīmīgiem notiekošiem procesiem – upju baseinu apsaimniekošanas plānu atjaunošanu, ES ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas jomas tiesību aktu atbilstības pārbaudi (fitness check) un Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EC pārskatīšanu. “Šī projekta rezultāti un izstrādātās rekomendācijas ļaus Latvijai un Igaunijai iegūt nepieciešamo zināšanu bāzi, lai ar to dalītos ar citām ES valstīm, tādējādi ietekmējot šo procesu virzību,” uzsver I. Teibe.

Aktivitāšu ieviešanā sadarbosies Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (vadošais projekta partneris), Igaunijas Republikas Vides ministrija, Igaunijas Ģeoloģijas dienests, Tallinas Universitāte, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Universitāte un Vidzemes plānošanas reģions.

Projekts “No pazemes ūdeņiem atkarīgu ekosistēmu vienota apsaimniekošana pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apgabalā”  (GroundEco) īstenots Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros (www.estlat.eu). Vairāk par projektu ŠEIT

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta “GroundEco” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Sestdien, 28. jūlijā, no plkst. 11:00 līdz 14:00 Valmieras pilsētas 735. gadadienas svinību laikā svētku ciemiņi un gastronomijas entuziasti ir aicināti apmeklēt Valmieras muzeja garšaugu dārzu, kur notiks Livonijas kulinārās garšas meistarklase. Meistardarbnīcā taps brangs dzīru mielasts, kas ļaus iepazīt Valmieras Livonijas laika kulināro mantojumu un izbaudīt ēdienus ar “vēstures garšu”. Svētku meistarklase papildinās Vidzemes plānošanas reģiona un sadarbības partneru veidoto reģionālā tūrisma ceļa “Taste HansEATica” piedāvājumu un bagātinās jaunizveidoto Latvijas – Igaunijas tūrisma zīmolu “Livonijas garša”.

Kulinārajā meistarklasē amata prasmēs un garšas veidošanas noslēpumos dalīsies Dikļu pils restorāna šefpavārs Jānis Siliņš ar savu palīgu. Viņi palīdzēs izzināt viduslaikiem raksturīgās garšas un produktus, atklās, ko iespējams pagatavot šodien, demonstrēs kādu meistarstiķi un mielasta tapšanā iesaistīs klātesošos. Livonijas laika pilsētnieki ar ēdieniem neskopojās un maltītēs uz galda valdīja pārpilnība. Kaut ko no tā visa būs iespējams baudīt arī meistardarbnīcas dalībniekiem.

Livonijas garšas meistarklases vadītājs - Dikļu pils restorāna šefpavārs Jānis Siliņš. Dikļu pils publicitātes fotogrāfija.

Sanākušajiem, gatavojot kopā ar Dikļu pils restorāna pavārmeistariem, būs izdevība parādīt savas prasmes viduslaiku recepšu iedvesmotu gardu gaļas ēdienu tapšanā. Tajos laikos Valmierā vienā maltītē mēdza baudīt pat vairākus gaļas veidus. Meistardarbnīcas laikā uz oglēm gatavos jāņogu vīnā izturētu trusi, kā arī dūmu krāsnī sāls-garšaugu kažokā ceps cāli. Valmierā izsenis mielasta laikā galdā cēla arī zivis, tālab meistarklasē uz oglēm gatavos vietējo upju un ezeru zivis. Pagatavoto baudīs kopā ar saderīgām, Livonijas laika virtuvei atbilstošām piedevām: sakņu - dārzeņu biezeņiem, lēcām, alū briedinātiem kviešiem. Ēdienu garšas nianses paspilgtinās Valmieras muzeja garšaugu dārzā plūkti augi, jo viduslaikos ikvienā pilsētas piemājas dārziņā auga garšvielas, kuras pievienoja ēdieniem.

Top gards mielasta ēdiens. Dikļu pils publicitātes fotogrāfija.

Neiztiks arī bez burvīga saldā ēdiena. Tā kā Livonija reiz bija bagāta ar plašiem mežiem, pļavām un ganībām, un bija medus pārpilnība, tad šefpavārs Jānis Siliņš ir lēmis rādīt un mācīt, kā gatavot pļavu ziedu sieru ar meža ielokā vākta medus šūnām un dažādām savvaļas un dārza ogām.

Meistardarbnīcā aicināti līdzdarboties tūrisma ceļu “Livonijas garša” un “Taste HansEATica” pieturvietu saimnieki un saimnieces, kā arī citi interesenti. Līdzdalība garšu darbnīcā - bez maksas. Vietu skaits meistardarbnīcā ir ierobežots. Dalību lūdzam pieteikt, sūtot e-pastu: sanita.rubene PIE diklupils PUNKTS lv.

Nākamās reģionālā gardēžu ceļa “Taste HansEATica” meistarklases notiks:

29. jūlijs           Maizes diena Āraišu dzirnavās
1. septembris    Tomātu svētki Brenguļos
8. septembris    Jērcēnu diena “Ne pūku, ne spalvu!”

Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv.

Otrdien, 24.jūlijā Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības nosūtījušas oficiālu vēstuli LR Ministru prezidentam, LR iekšlietu ministram un LR vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, aicinot visā Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā nekavējoties noteikt visa veida atklātās liesmas aizliegumu.

 

Ņemot vērā ilgstošo sausumu, iedzīvotāji, atrodoties mežos un pļavās, tiek aicināti īpaši uzmanīgi rīkoties ar uguni – nekurināt ugunskurus, nesmēķēt, un, ja iespējams, izvērtēt nepieciešamību šādas vietas ugunsnedrošajā periodā apmeklēt.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons: “Šādu Vidzemes pašvaldību iniciatīvu vērtējam pozitīvi, tas palīdzēs pievērst papildus iedzīvotāju uzmanību, kā arī pašvaldības ne tikai Vidzemē, bet arī citviet Latvijā, iespējams, pārdomās savas iespējas veikt kādas konkrētas rīcības, lai situācija nepasliktinātos.”

Komentējot situācijas nopietnību Vidzemes reģionā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš norāda, ka “situācija patiešām ir nopietna. To pierāda šī brīža notikumi Kurzemes reģionā - izcēlies ievērojama apmēra krūmāju, mežu un kūdras ugunsgrēks.  Skaidrs, ka dotajos apstākļos arī Vidzeme faktiski ir uz pulvermucas. Izsakām atbalstu VPR iniciatīvai, jo šobrīd no svara ir jebkāda veida aktivitātes, lai vērstu sabiedrības uzmanību par situācijas nopietnību, tostarp informējot par iespējamām rīcībām, lai nelaime nenotiktu.”

Informāciju par to, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, tostarp mežā, kā arī padomus par drošu atpūtu dabā aicinām meklēt Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā www.vugd.gov.lv, sadaļā Drošības padomi.

 

Papildu informācija: Hardijs Vents, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, mob.t. 26556532.

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t.29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Lai radītu informatīvu, izglītojošu un izklaidējošu saturu tūristiem un citiem interesentiem par Latvijas un Igaunijas industriālā mantojuma objektiem, ir uzsākts darbs pie šo tūrisma apskates objektu atspoguļošanas tematiskos video un 360 grādu fotogrāfiju virtuālajās tūrēs.

Projektā “Industriālais mantojums” šī gada jūnijā tika noslēgts līgums ar SIA Phycon, kas veidos tematiskus video un 360 grādu fotogrāfiju virtuālās tūres industriālā mantojuma objektos, aptverot projektā iekļautās piecas dažādās tematiskās apskates objektu grupas – dzirnavas un hidroelektrostacijas, vecās ražošanas vietas, dzelzceļa mantojumu, bākas un ūdenstorņus.

Šobrīd norit darbs pie industriālā mantojuma filmēšanas un fotografēšanas. SIA Phycon ir piesaistījis Itālijas ekspertus Rosalia Le Calze (video) un Vittorio Ghelfi (360 grādu fotogrāfijas un virtuālās tūres), lai veidotu interesantus un saistošus video. Itāļu eksperti ir patiesi pārsteigti un iepriecināti par industriālā mantojuma objektiem Latvijā un Igaunijā, to dažādību un piedāvājumu.

Ieskatam daži no SIA Phycon ekspertu līdz šim veidotajiem video materiāliem:

https://www.youtube.com/watch?v=aC684NJRbgI&feature=youtu.be

https://www.youtube.com/watch?v=kFDTPXEs1Vo

360 grādu virtuālās tūres:

http://www.ghelfi360.com/2016/martini%26rossi/index.html

http://www.ghelfi360.com/2016/TenutadiFiore/

 

Par projektu:

No 2017. gada maija līdz 2019. gada aprīlim Interreg Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros tiek īstenots projekts  „Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai”. Projekta sadarbības partneri ir Kurzemes, Vidzemes un Rīgas plānošanas reģioni, kā arī  Rietumigaunijas un Dienvidigaunijas tūrisma asociācijas, iesaistot projekta īstenošanā 26 industriālā mantojuma objektu apsaimniekotājus Latvijā un Igaunijā. Projekta mērķis ir atdzīvināt industriālo mantojumu tūrisma attīstībai, veicinot izpratni par industriālā mantojuma vērtībām un nozīmi tūrisma piedāvājuma dažādošanai projekta reģionos, izveidojot sadarbības tīklu starp iesaistītajām pusēm tūrisma un industriālā mantojuma sfērā, attīstot industriālā mantojuma objektus par pievilcīgām tūrisma vietām, kā arī reklamējot industriālā mantojuma tūrisma vietas ārvalstu un vietējiem ceļotājiem.

 

Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

 

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, VPR sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

Rakstā izmantota Rīgas plānošanas reģiona sniegtā informācija.

Svētdien, 29. jūlijā no plkst. 12:00 līdz 17:00 Āraišu vējdzirnavās kā katru gadu svinēs Maizes dienu, aicinot ciemiņus no tuvienes un tālienes. Senie latvieši centās pirms Jēkaba dienas sākt rudzu pļauju, lai šo dienu sagaidītu ar jaunu rudzu maizi. Jēkabu uzskatīja kā maizes tēvu, un tā bija katra saimnieka goda lieta šai dienā savai saimei un kaimiņiem celt galdā jauno maizi. Ievērojot šo parašu, arī Āraišu vējdzirnavās tiks cepta maize, cienāti viesi un meistardarbnīcās izzināts, ko iespējams pagatavot no rudzu miltiem un rupjmaizes.

Lai godam pieminētu Jēkabus kā saimnieku un Annas kā saimnieču dienu, šeit risināsies arī reģionālā gardēžu ceļa “Taste HansEATica” meistarklase ar garšas darbnīcām, kuras vadīs tūrisma ceļa pieturvietu saimnieki. Maizes darbnīcas “Donas” saimniece Ilze Briede stāstīs, rādīs un kopā ar mācekļiem ceps rudzu maizi jaunizveidotajā māla krāsnī. Lauku viesnīcas – restorāna “Kārļamuiža” saimniece Baiba Stepiņa ierādīs rudzu deserta pagatavošanu. Savukārt Amatas novada “Veselības laboratorijas” brūveris Guntis Kurmis pamācīs, kā pagatavot gan štengrākus, gan atspirdzinošus rupjmaizes dzērienus. Ikvienam interesentam būs iespēja ņemt dalību plāceņu jeb “mīļmaizīšu”, kurām būs bagātīga virsa, cepšanā.

Meistardarbnīcās aicināti līdzdarboties tūrisma ceļu “Livonijas garša” un “Taste HansEATica” pieturvietu saimnieki un saimnieces, kā arī citi interesenti. Darbnīcu norises papildinās reģionālā tūrisma ceļa “Taste HansEATica” piedāvājumu un bagātinās jaunizveidoto Latvijas – Igaunijas tūrisma zīmolu “Livonijas garša”.

Līdzdalība meistardarbnīcās ir bez maksas. Vietu skaits - ierobežots. Dalību lūdzam pieteikt, zvanot pa tālr. 29238208 (Vineta Cipe) vai 29334753 (Zane Kaķe).

Meistarklasi ar garšas darbnīcām papildinās citas Maizes dienas svinību norises - "Annas pankūku" cepšana, branga mielošanās un "Kukuļtirdziņš", kur būs gan maize, gan siers, gan biškopības izstrādājumi, gan zāļu tējas, gan amatnieku darinājumi, un būs vēl izglītojošā un izklaidējošā "Kukulīšu taka", kur ģimenes ar bērniem varēs izzināt maizes ceļu.

Nākamās reģionālā gardēžu ceļa “Taste HansEATica” meistarklases notiks:
1. septembris Tomātu svētki Brenguļos
8. septembris Jērcēnu diena “Ne pūku, ne spalvu!”

Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv.

Vidzemes plānošanas reģiona rosināts, pirmo reizi kopš pirmās latviešu valodā izdotās pavārgrāmatas “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota” iespiešanas 1795. gadā, ir veikts tās pilna apmēra pārveidojums latviešu valodā no vecās drukas jeb fraktūras uz jaunās ortogrāfijas formu. Tas tapis, pateicoties Dr. philol. Egitai Provejai, Ventspils Augstskolas docentei. Pārveidojums šobrīd ir pieejams plašai auditorijai elektroniski šķirstāmā versijā Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē www.vidzeme.lv (lejupielādei), kā arī digitālajā platformā issuu.com (ērtai lasīšanai). Līdz šim pavārgrāmatas oriģināls bija pieejams pētniekiem vien divos eksemplāros Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā, vēl viens eksemplārs atrodams LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu krājumā. Līdz ar publiski pieejamu publikāciju ar senajām ēdienu receptēm varēs iepazīties ikviens gastronomijas interesents.

Pārveidojot grāmatas tekstu no fraktūras mūsdienu rakstībā, filoloģe E. Proveja ir saglabājusi tulkotāja K. Hardera lietoto oriģinālo izteiksmes veidu. Teksta labākai uztveramībai tas pielāgots mūsdienu latviešu valodas ortogrāfijas un interpunkcijas normām. Pavārgrāmatas teksts līdz ar to ir kļuvis raitāk lasāms un saprotamāks. Savukārt mūsdienās svešie un retāk zināmie vārdi un vārdu savienojumi apkopoti pavārgrāmatas pielikumā iekļautajā vārdnīcā. 

“Tā pirmā pavāru grāmata” 1795. gada izdevums.

Publicētais pavārgrāmatas pārveidojums ļauj pievērst lielāku uzmanību arī pašam grāmatas sastādītājam un izdevējam - izcilai 18. gs. personībai Kristofam Harderam /Christoph Harder/ (1747 – 1818).  Vidzemē, Rubenē, izdotās “Tā pirmā pavāru grāmata” mūsdienu teksta versiju papildina un ievada literatūrzinātnieka Paula Daijas pētījums “Kristofa Hardera loma Vidzemes kultūrvēsturē”, kas tapis pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam. P. Daija ir veicis mācītāja K. Hardera darbības izpēti, atklājis viņa nozīmīgo devumu Vidzemes un Latvijas kultūrvēsturē, kā arī vēsturiskā un mūsdienu kontekstā izvērtējis viņa sastādīto un izdoto pavārgrāmatu.

Šefpavāra Ērika Dreibanta gatavota vēžu zupe, tapusi pēc “Tā pirmā pavāru grāmata” receptes.

Kēnigsbergā dzimušais Rubenes luterāņu draudzes mācītājs K. Harders  bija viens no izciliem apgaismības virziena pārstāvjiem Latvijā, 18. gs. Tāpat kā, piemēram, Gotharda Frīdriha Stendera darbībā, arī Hardera centienos svarīga loma bija latviešu kultūras un izglītības jautājumiem. Daudzās lietās viņš uzskatāms par “celmlauzi” un jaunu lietu aizsācēju Vidzemē – tas skāra gan Vidzemes puses folkloras mantojuma apzināšanu, gan arī grāmatu sarakstīšanu latviešu valodā un to izdošanu rūpēs par zemnieku izglītību. 

K. Harders bijis pirmais Vidzemē, kurš sastādīja un savā drukātavā Rubenē 1785. gadā izdeva ābeci latviešu bērniem. Praktiskas zināšanas vidzemniekiem sniedza arī viņa izdotā “Rēķināšanas grāmatiņa”. Hardera un Rubenes drukātavas ieguldījums latvieša apgaismošanā smalkās padarīšanās ir viņa izdotā pavārgrāmata. Tā atklāja muižniecības dzīves smalkumus un tapa, domājot par latviešu tautības muižu pavāriem un pavārēm, kuriem tā kalpoja par palīglīdzekli virtuves darbos.

Pavārgrāmata pārsteidz ar savu vērienu un apjomu – tajā atrodamas tulkotas latviešu valodā un apkopotas 414 ēdienu receptes no dažādiem tā laika pavārgrāmatu izdevumiem vācu valodā, un šeit sastopams plašs ēdienu klāsts. Grāmatā muižu pavāri reiz varēja lūkot gan pēc vienkārši pagatavojamu ēdienu receptēm, gan tādām, kurās lietojamas īpašas izejvielas un sarežģītas tehnikas. Kā atzīmē P. Daija, tad grāmata ir spilgta ilustrācija rokoko laika “elegantās pasaules” izsmalcinātībai, kurā ikviena dzīves joma, ieskaitot kulināriju, varēja pārtapt mākslas formā.

Rubenes mācītāja K. Hardera sastādītā un izdotā “Tā pirmā pavāru grāmata” kalpo par iedvesmas avotu projektam – reģionālajam gardēžu tūrisma ceļam “Taste HansEATica” (projekts “Livonijas kulinārais ceļš”). Projekta iecere ir tūrisma maršrutā iepazīstināt ar gardēžu pieturvietām – krodziņiem, restorāniem, saimnieču virtuvēm, kas piedāvā ceļotājam vienreizēju iespēju – baudīt ēdienus, kas tapuši, izmantojot kulināro mantojumu. Tostarp gardēdību Vidzemē popularizēt ļauj arī senas receptes, kas atrodamas K. Hardera sastādītajā “Tā pirmā pavāru grāmata” izdevumā.

Pirmās receptes no pārveidotās senās pavārgrāmatas jau aizceļo tautās. Martā “Pavāru radošajā mājā” norisinājās meistarklase, kurā 18. gadsimta receptēs interesantas ierosmes gastronomiskiem eksperimentiem meklēja restorāna "Restorāns 3" šefpavāri Ēriks Dreibants, Juris Dukaļskis un piecpadsmit Vidzemes novadu restorānu un krodziņu pavāri.

Top “Tā pirmā pavāru grāmata” iedvesmota maltīte. Šefpavāru Ērika Dreibanta un Jura Dukaļska meistarklase Vidzemes restorānu pavāriem "Pavāru radošajā mājā”, Pārgaujas novadā.

Bet šovasar Vidzemē plānoti četri kulinārie festivāli, kuru viesi varēs iepazīties ar K. Hardera pavārgrāmatas receptēm, kas būs publicētas ērti lietojamās recepšu brošūrās un tur sastopamie ēdieni atspoguļos katra pasākuma īpašo tematiku. Kā pirmie 18. gs. gastronomijas “pērles” jau novērtēja tie interesenti, kuri 14. jūlijā apmeklēja pirmo no četriem iecerētajiem festivāliem - Zaubes savvaļas kulināro festivālu.

Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. 

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv. 

Arī augustā un septembrī turpinās „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018" projektu pasākumi - programma ir ļoti bagātīga un daudzveidīga, kur katram iespējams atrast sev interesējošus notikumus.

Lielākā daļa no Vidzemes kultūras programmas atbalstītajiem projektiem saistīti ar bērnu un jauniešu kultūrizglītību, radošo industriju attīstību, meistarklašu, semināru, nometņu rīkošanu. Ar programmas atbalstu tiks izveidotas vairākas izstādes un tiks rīkotas meistarklases par vidzemniekiem nozīmīgām tēmām tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma saglabāšanai. Tāpat arī jau tradicionāli ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiek izdotas dažādas grāmatas. Tā kā vasara ir festivālu un koncertu laiks, arī šogad vairākās vietās norisināsies brīvdabas pasākumi. Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram.

Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu!

Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem variet uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā.

Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv