.png)
|
Arhīva kalendārs
Videokonferencei būs iespējams sekot līdzi un uzdot jautājumus šeit - http://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/tiesraide/ Aicinām neskaidros jautājumus iesūtīt līdz 5. septembrim, rakstot uz varis.putnins PIE varam.gov PUNKTS lv Papildus informācija:
Semināra nosaukums “Vai inovatīvi mobilitātes risinājumi jāmeklē tikai lielpilsētām?” ieskicē gaidāmā pasākuma tematiku. Tā ietvaros dalībniekiem būs iespēja ne tikai uzzināt par šī brīža situāciju un mobilitātes izaicinājumiem lauku reģionos, bet arī iedvesmoties no labajiem piemēriem, kā arī iesaistīties diskusijās par aktuālajiem jautājumiem. Pasākuma norises laiks un vieta: 2018. gada 27. septembrī, Eiropas Savienības mājā Rīgā (Aspazijas bulvāris 28) Pasākuma programma: ŠEIT Reģistrēšanās dalībai pasākumā: ŠEIT (dalība seminārā bez maksas; vietu skaits ierobežots, tāpēc aicinām deleģēt no institūcijas vai organizācijas vienu pārstāvi) Semināra darba valoda: pasākums notiks angļu valodā, tiks nodrošināta sinhronā tulkošana uz latviešu valodu INOVĀCIJAS: Vai mobilitātes inovācijas attiecas tikai uz lielpilsētām?Mobilitātes inovāciju virzītāji bieži vien ir lieli privāti uzņēmumi. Saprotams, ka šādi uzņēmumi investē tur, kur tie redz vislielāko tirgus potenciālu, un parasti tas ir lielpilsētās. Savukārt mobilitātes inovācijas lauku teritorijās visdrīzāk ir vietējo iedzīvotāju iniciatīvas, dažkārt pat nekomerciālas dabas, meklējot atbildes atšķirīgām vajadzībām. Mobilitātes inovācijas lauku teritorijās ir iespējamas, taču tām traucē virkne šķēršļu. Daudzi no tiem ir juridiskas vai strukturālas dabas (piemēram, juridiskie ierobežojumi nekomerciālas automašīnas koplietošanai, vai kombinējot “cilvēka nogādāšana uz pakalpojuma saņemšanas vietu” un “pakalpojuma nogādāšana pie cilvēka”). Vēl viens no galvenajiem problēmaspektiem – pārāk bieži inovācijas tiek izmēģinātas un testētas pilsētvidē, tās lauku reģionos pēc tam ieviešot 1:1 (kur tās nesasniedz savu potenciālu pilnībā) – netiek attīstītas tieši lauku reģioniem atbilstošas pieejas. Par Lauku mobilitātes semināriemLauku mobilitātes seminārus organizē projekts MAMBA, atspoguļot šī brīža mobilitātes aktualitātes un izaicinājumus lauku teritorijās. Katrs no plānotajiem semināriem tiks veltīts kādai konkrētai tēmai, un uz tiem aicināti gan pētnieki, gan vietējie lēmumpieņēmēji, gan transporta un mobilitātes profesionāļi, kuri ir ieinteresēti apmainīties ar jauniem mobilitātes risinājumiem tieši lauku teritorijās, vienlaikus meklējot jaunus sadarbības partnerus un gūstot pavisam jaunu redzējumu. Ar šiem semināriem mēs centīsimies apvienot gan tās zināšanas un pieredzi, kas pieejamas projekta MAMBA partnerībā, gan arī ārpus tās. Semināri tiek veidoti tā, lai tiktu atvēlēts arī pietiekams laiks profesionāļu un praktiķu diskusijām, kurām par pamatu varēs ņemt seminārā piesaistītā lektora ieskicēto problēmu apmēru un konkrētus mobilitātes izaicinājumus. Semināra labo piemēru stāsti iedvesmos un sniegs ierosmi iespējamiem risinājumiem. Vairāk informācijas projekta MAMBA mājaslapā https://www.mambaproject.eu/events/ un Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.vidzeme.lv.
Jautājumiem: Līga Puriņa-Purīte, projekta MAMBA vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, līga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29214024. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29454752.
Svētku meistarklases papildina reģionālā gardēžu ceļa “Taste HansEATica” piedāvājumu un plašam apmeklētāju kopumam ir iespēja uzzināt vairāk par jauno Latvijas – Igaunijas tūrisma zīmolu “Livonijas garša”.
Publicitātes fotogrāfija: Jānis Ence Meistarklašu cikla pēdējā garšu darbnīca “Krīdenera ķēķis” būs veltīta medījuma ēdieniem, jo Adalberts fon Krīdeners, kādreizējais Jērcēnmuižas barons, bijis pazīstams arī kā kaislīgs mednieks. Par senatnīgu gaisotni meistardarbnīcā rūpēsies šefpavārs Māris Jansons ar saviem palīgiem. Maltītes gatavošanas laikā tiks atklāts ne viens vien medījumu gatavošanas noslēpums, kā arī būs dzirdami mednieku stāsti. Meistardarbnīcā aicināti līdzdarboties tūrisma ceļa “Livonijas garša” un tā ceļa posma “Taste HansEATica” pieturvietu saimnieki un saimnieces. Iespēja pieteikties meistarklasei ir arī citiem interesentiem. Līdzdalība meistarklasē - bez maksas, vietu skaits - ierobežots. Dalību lūdzam pieteikt, sūtot e-pastu: tic PIE strencunovads PUNKTS lv.
Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv.
Foto: Vidzemes plānošanas reģions Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Lelde Ābele un projekta “BSR SMART LIFE” eksperte Anita Jākobsone, seminārā klātesošajiem prezentēja esošo situāciju un tendences mūžizglītības jomā Baltijas jūras reģionā. Īpaša uzmanība tika veltīta salīdzinošajai analīzei, kas tika veikta projekta ietvaros attiecībā uz situāciju mūžizglītībā un pieaugušo izglītībā Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā, Polijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā. Pētījums norāda, ka turpmākie Baltijas valstu ieguldījumi mūžizglītībā ir cieši jāsaista ar iedzīvotāju novecošanās problēmu un to ilgāku nodarbinātību, kā arī ar jaunatnes bezdarbu un tās integrāciju darba tirgū. Pieaugušo izglītības piedāvājumi visās valstīs tikai daļēji atbilst darba tirgū pieprasītajām kompetencēm un viedās specializācijas prasībām ekonomikā. Lai augtu pieaugušo izglītības efektivitāte, ir nepieciešams uzlabot individuālo karjeras un izglītības konsultāciju kvalitāti un atbalstu individuālo mācību plānu izstrādei cilvēkresursu attīstības kontekstā uzņēmumos. Tas tika uzsvērts arī Andreasa Edela (Andreas Edel), Maksa Planka (Max Planck) biedrības „Zinātnes attīstībai” izpildu sekretāra prezentācijā „Darba spēka novecošanās, sociālā kohēzija un līdzsvarota attīstība.” Viņš akcentēja, ka mūžizglītībai, tai skaitā īpaši digitālo prasmju apguvei, ir pieaugoša loma darbspējas un dzīves kvalitātes saglabāšanā vecumā 60+. Pensijas sliekšņa paaugstināšana visās Baltijas valstīs ir pieaugoša nepieciešamība, ko nosaka darba spēka deficīts, ko tādās valstīs kā Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija veicina arī darba spēka migrācija uz citām valstīm. Foto: Vidzemes plānošanas reģions Anderss Bergstroms (Anders Bergström), Baltijas jūras reģiona stratēģijas prioritārās jomas ”Izglītība” koordinators, apkopojot diskusiju darba grupās, norādīja, ka zināšanu un prasmju pārnese starp strādājošo paaudzēm un nodarbinātības formu attīstība (daļēja laika nodarbinātība, pašnodarbinātība, senioru restarts uzņēmējdarbībā) ir tikai daži no instrumentiem, kā palielināt vecākās paaudzes ilgāku nodarbinātību. Ir jāmeklē arī citi. Lai turpinātu uzsākto darbu mūžizglītības jomā, Vidzemes plānošanas reģions izstrādās jauna starptautiska projekta pieteikumu. Projektā ir plānots veicināt pieaugušo izglītības iespēju izmantošanu cilvēkresursu attīstībā mazos un vidējos uzņēmumos, tai skaitā visa veida šķēršļu izvērtējumu, kādi zināšanu, prasmju un attieksmju attīstībā ir to darbiniekiem un darba devējiem. Projektu Latvijā plānots īstenot sadarbībā ar ieinteresētajām institūcijām, tai skaitā ar LR Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldībām, augstākās izglītības institūcijām, darba devēju organizācijām un arodbiedrībām.
Projekts “BSR SMART LIFE” tika īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam Seed Money fonda ietvaros. Papildu informācija: Lelde Ābele, projekta “BSR SMART LIFE” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv .
Piecās septembra un oktobra nedēļas nogalēs notiks industriālā mantojuma tūres. Tā būs unikāla iespēja apskatīt industriālā mantojuma objektus Latvijā un Igaunijā. No 14.–16. septembrim pirmie ciemos aicinās vidzemnieki – 10 industriālā mantojuma objekti Vidzemes plānošanas reģionā piedāvās apmeklētājiem no dažādiem aspektiem iepazīt industriālās vēstures liecības. Notiks gan izklaidējošas, gan izglītojošas aktivitātes, lai pievērstu sabiedrības uzmanību industriālajam mantojumam Vidzemē un iepazīstinātu ar tūrisma piedāvājumu tajos. Programma būs krāsaina un dažāda. Mazliet neierastāka tā būs ”Ķoņu dzirnavās”, kur jau piektdien pēc ekskursijas pa dzirnavām un to apkārtni un dalības radošajā meistardarbnīcā ”Tekstildarbi un tēlniecību radīšana" vakarpusē varēs piedzīvot mākslas performanci-industriālo operu "Ainava ar dūmiem". Tas būs metālmākslinieka Andra Dukura redzējums, pausts muzikāli vizuālā priekšnesumā, kura detaļas lai paliek noslēpumā. Jābrauc un jāizbauda pašiem! Ja Ķoņu dzirnavas piektdienā šķiet pārāk tāls galamērķis, tad var doties uz Līgatni, kur papīrfabrikas strādnieku dzīvoklī varēs uzraut zolīti un pamieloties ar pankūkām. Savukārt sestdien tiem, kas nepaguva paciemoties Gulbenes–Alūksnes Bānīša svētkos 1. septembrī, būs lieliska iespēja izbraukt "Plezīrtūrē" ar vienīgo joprojām regulāri kursējošo šaursliežu dzelzceļa bānīti Latvijā, baudīt vietējos gardumus un izbraukt ar divām dažādām drezīnām Gulbenes stacijas depo. Tāpat ar dažādām aktivitātēm ciemos gaidīs arī Zilākalna ūdenstornis, Vijciema čiekurkalte, Āraišu vējdzirnavas, Rūjienas pienotava, Piebalgas porcelāna fabrika, Krīgaļu dzirnavas un Kalnvēveru vējdzirnavas. Pilnu pasākumu programmu var aplūkot šeit: TŪRES PROGRAMMA. “Latvija ir bijusi bagāta ar industriālo mantojumu, bet laika gaitā tas ir gājis zudumā. Taču mēs noteikti esam bagātāki kā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši, jo Latvija un, īpaši, Rīga bija industriāli attīstītāka vieta saistībā ar ostas un dzelzceļu pieejamību, kā arī fabrikām, ko te būvēja 19. un 20. gadsimta vidū. Rīga bija viena no lielākajām Krievijas impērijas rūpniecības pilsētām,” saka Latvijas Industriālā mantojuma fonda priekšsēdētājs Andris Biedriņš. Taču gan tehnoloģiju, gan dažādu nozaru attīstības dēļ daudzas ēkas, kas agrāk pildīja ļoti svarīgas funkcijas, tagad tās vairs nepilda. Ēkas ir aizstājuši datorizēti risinājumi vai vienkārši šādu funkciju veikšana mūsdienu sabiedrībā vairs nav nepieciešama. Šīs būves otro elpu bieži rod tūrismā un kļūst par tūrisma objektiem. Projekts “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai”, kas tiek īstenots ar Interreg Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu, ļauj izcelt industriālā mantojuma objektus un maršrutos vienkopus piedāvāt interesentiem tos apskatīt. Šīs 5 nedēļu tūres būs pirmā reize, kad Latvijā un Igaunijā ar tik visaptverošiem pasākumiem tiks pievērsta uzmanība industriālajai kultūrvēstures lappusei. Ceram ar šo pasākumu kopumu parādīt, ka arī šie objekti ir tā vērti, lai tos iekļautu maršrutā, apceļojot Latviju un Igauniju. Pēc Vidzemes tūres 4 nedēļas nogalēs durvis vērs industriālā mantojuma objekti Kurzemes un Rīgas plānošanas reģionos, kā arī Rietumigaunijā un Dienvidigaunijā.
Vairāk informācijas par industriālajās tūrēs plānotajiem pasākumiem pieejama arī Facebook lapā Industrial Heritage for Tourism. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, projekta ”Industriālais mantojums” sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
Apceļo Vidzemi un laimē “Impro ceļojumi” dāvanu karti: ceļošanas akcija turpinās vēl tikai septembrī
Ceļošanas akcija “Apceļo Via Hanseatica!” aizsākās 1.jūnijā. Tā piedāvā akcijas dalībniekiem, viesojoties tūrisma objektos, uzņemt fotogrāfijas un ievietot tās savā sociālā tīkla Facebook kontā, aprakstam pievienojot tēmturi #ViaHanseatica. Ceļošanas akcijas objektu saraksts un noteikumi ir pieejami ej.uz/VHakcijasobjekti ej.uz/apceloVHnolikums un Via Hanseatica Facebook kontā (www.facebook.com/ViaHanseaticaLatvija). Līdz šim akcijas dalībniekiem bijusi iespēja uzņemt fotogrāfijas ne tikai pie akcijas objektiem, bet arī iesaistīto pašvaldību organizētajos pasākumos: Zaubes savvaļas kulinārajā festivālā, festivālā “Rodam Raunas novadā” un Tomātu svētkos Brenguļos. Svinību vietās atradās īpašs ceļošanas akcijas foto rāmis, ar kuru fotografējās akcijas dalībnieki. Apkopojot sociālā tīkla Facebook kontos ar tēmturi #ViaHanseatica publicētās fotogrāfijas, var secināt, ka populārākie apskates un fotografēšanas objekti līdz šim ir bijuši: Beverīnas koka skulptūru labirinti, Valmiermuižas pils tornītis un Vīsraga dabas vērošanas tornis.
Ceļošanas akcijas “Apceļo Via Hanseatica!” foto rāmis Tomātu svētkos Brenguļos. Akcijas noslēgums plānots 19. oktobrī, kad tie dalībnieki, kuri būs piedalījušies akcijā un izpildījuši visus akcijas noteikumus, piedalīsies balvu izlozē. Galvenajā balvā – dāvanu karte 300 eiro vērtībā ceļojuma iegādei tūrisma aģentūrā “Impro ceļojumi”. Balvu fondā arī dāvanu kartes ceļojumam 100 eiro apmērā, kuras tiks izlozētas papildus trīs nominācijās. Vairāki akcijas dalībnieki iegūs arī pašvaldību un to uzņēmumu sarūpētās balvas. Aicinām Jūs piedalīties ceļošanas akcijā “Apceļo Via Hanseatica!” Ceļojiet, fotografējiet un paildziniet vasaras sajūtas rudenī! Ceļošanas akciju organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Valmieras pilsētas pašvaldībām un ceļošanas akcijā iesaistītajiem tūrisma uzņēmējiem. Via Hanseatica ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivanovogorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai vai kultūras baudīšanai. Informāciju sagatavojusi:
Pasākuma laikā tiks atzīmēts arī aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” noslēguma posms un pēc divu gadu aktīvas rosības tiks atklāta izstāde, kurā būs skatāmi 10 Vidzemes ainavu dārgumi - tie tika atlasīti dialogā ar sabiedrību vēl 2017. gadā. Izstādē būs redzami fotoattēli gan no iedzīvotāju privātajiem krājumiem, gan Vidzemes muzeju un Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhīviem, kā arī nozīmīgo ainavu fotogrāfijas, kas uzņemtas valsts jubilejas gadā. Tieši fotoattēli, kas uzņemti dažādos laika nogriežņos, uzskatāmi parāda, ka ainavas laika gaitā pazūd, un tas notiek dažādu iemeslu dēļ – gan cilvēku rīcības, gan pasivitātes dēļ. Lai stiprinātu attieksmi par novadu iedzīvotāju rīcībā esošā mantojuma vērtību un ilgtspējīgas izmantošanas iespējām, Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta SWARE ietvaros tapis rīcības plāns vienota dabas un kultūras mantojuma jomā. Tas sniedz atbildes uz jautājumu, kā panākt līdzsvaru starp dabas un kultūras resursu aizsargāšanu, vienlaikus nodrošinot sabiedrības piekļuvi. Klātesošie tiks iepazīstināti ar dokumenta galvenajiem secinājumiem, kā arī varēs uzklausīt UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas nostāju dabas un kultūras mantojuma vienotas pārvaldības jautājumā.
Seminārā par dabas mantojuma pārvaldību un apsaimniekošanu pieredzē aicināti dalīties arī Vecpiebalgas muzeju apvienības “ORISĀRE” un Kocēnu novada pašvaldības pārstāvji. Savukārt Oleru muižas saimniece klātesošos iedvesmos ar stāstījumu par izpratni un vērtībām, dzīvojot un strādājot kultūrvēsturiskā ainavā, vienlaikus to izmantojot tūrisma produktu attīstīšanā un vietējās kopienas saliedēšanā. Detalizēta pasākuma PROGRAMMA pieejama ŠEIT. Aicinām interesentus REĢISTRĒTIES dalībai seminārā līdz 2018. gada 10. septembra plkst.15.00, aizpildot pieteikuma veidlapu Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā. Priecāsimies satikt ikvienu ainavu mīļotāju vienā no desmit Vidzemes ainavu dārgumiem – Piebalgas pusē, kurai tik raksturīgi pauguri un baltie lielceļi, kurus kā vienas no šim reģionam raksturīgajām un vērtīgajām ainavām atzīmējuši Latvijas iedzīvotāji.
Papildu informācija: Dace Laiva, aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26566680. Lelde Ābele, projekta “SWARE” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29266757.
Turklāt, šajā gadā tiek atzīmēts arī Eiropas kultūras mantojuma gads, kad ikvienam ir iespēja piedalīties un izbaudīt līdz šim nepieredzētus pasākumus, kas veltīti Eiropas bagātīgajam un daudzveidīgajam kultūras mantojumam. Abas pārrobežu programmas piedāvā iepazīt bagāto kultūras un dabas mantojumu Latvijā un Igaunijā, piedaloties neaizmirstamā ceļojumā pa kultūrvēsturiskā mantojuma vietām. Kopā izstrādāti četri ceļojuma maršruti, no kuriem divi sāksies Latvijā – “Hanzas maršruts” Rīgā un “Industriālais maršruts” Alūksnē, un abos ir iekļauti kultūrvēsturisku objektu, tādu kā Gulbenes Depo un Cēsu pils, apmeklējumi gidu vadībā. Šajos maršrutos dalībniekus iepazīstinās ar projektu “HANSA” un “Industriālais mantojums” pasākumiem un paveiktajām aktivitātēm. Savukārt abi pārējie maršruti sāksies Igaunijā – “Piekrastes maršruts” Pērnavā un “Zaļais maršruts” Tartu. Abos maršrutos iekļauti nelieli pārgājieni pa nesen izveidotiem jauniem tūrisma maršrutiem – Piekrastes pārgājienu maršrutu un Zaļo dzelzceļu maršrutu. Visos maršrutos būs iespēja iepriecināt garšas kārpiņas, izgaršojot Livonijas kulināro mantojumu, ļaujot dalībniekiem paciemoties laikos, kad Igaunija un Latvija bija viena valsts. Visus minētos tūrisma maršrutus un piedāvājumus attīsta Igaunijas un Latvijas tūrisma organizācijas un pašvaldības pārrobežu sadarbībā, un drīzumā tie tiks piedāvāti tūristiem. Visi četri maršruti satiksies Sangastes pilī, Igaunijā, kur notiks ceļojuma noslēguma svinības. Visu maršrutu dalībniekiem būs iespēja dzirdēt un redzēt Līvu folkgrupu “Kāndla”, Suitu vīru dūdu grupu “Suitu dūdenieki”, Setu lēlo kori “Helmekaala” un Kihnu sieviešu deju grupu “Pitsid paistavad”, kuri priecēs ar savām tradicionālajām dziesmām un pat aicinās izmēģināt deju soli. Abu valstu simtgades svinību kūka un kopīga Eiropas sadarbības dienas mozaīkas izveide noslēgs šīs svinības. Informācija par pasākumu pieejama šeit: https://estlat.eu/en/events/heritage-road-trip.html un Facebook lapā šeit: https://www.facebook.com/events/1895319647440073/ Papildu informācija par Igaunijas-Latvijas programmas kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma projektiem: https://estlat.eu/en/estlat-results Informācija par Eiropas sadarbības dienu 2018: www.ecday.eu Ilze Legzdiņa, ilze.legzdina PIE varam.gov PUNKTS lv, tālr.29142318 (Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas kontaktpunkta pārstāvis Latvijā) Vineta Šnore, vineta.snore PIE estlat PUNKTS eu, tālr.29274310 (Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas komunikācijas vadītāja)
Šoreiz “VPR Jaunumi” tematiskajā izdevumā aicinām iepazīties ar aktuālajiem Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes projektiem. Uzzināt vērtīgu informāciju par iespējām pievienoties un kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu smelties idejas no citu valstu projektu partneriem, un pārnest iegūtās zināšanas uz savu māju, darba vietu vai pašvaldību. Izdevums "Energopārvaldība Vidzemē" ir strukturēts tematiskajos blokos - Cilvēks, Plāns, Investīcijas, Tehnoloģijas, Ilgtspēja. Katrs tematiskais bloks ietver Latvijā pazīstamu nozares ekspertu viedokļus un mūsu sadarbības partneru stāstus un centienus virzīties tuvāk ilgstpējīgai enerģētikas attīstībai Vidzemē. Izdevumā lasiet: - Cilvēks: Enerģijas lietošanas paradumi sākas ģimenē - Plāns: Enerģijas rīcības plāns pašvaldībās - Investīcijas: No plāna līdz investīcijām energoefektivitātes paaugstināšanai - Tehnoloģijas: Kādās tehnoloģijās investēt savus finanšulīdzekļus? - Ilgtspēja: Politikas dokumentos un produktu ražošanā
Tematisko izdevumu aicinām lasīt issuu.com, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.
Dizaineri, arhitekti, galdnieki/tehnologi, konstruktori/inženieri, kokrūpniecības nozares speciālisti no Latvijas un Igaunijas, mārketinga speciālisti/biznesa attīstītāji un dedzīgākie projektu vadītāji – nāciet, apvienojieties starpdisciplinārās komandās un 48 stundu laikā pārvērtiet savas idejas reālos koka produktos! Kopīgam darbam apvienosimies Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolā, kur būs pieejama pilnvērtīgi aprīkota kokapstrādes darbnīca un profesionālu mentoru palīdzība. Biļetes iepriekšpārdošanā par EUR 12 pieejamas tikai līdz 5. novembrim: https://fienta.com/garage48-wood-2. Dizaineris - plāno un sniedz redzējumu par produktu vizuāli un sajūtās, pārrauga produkta ērtumu lietotājam. Arhitekts - spēj idejas pārnest zīmējumos un modelī. Galdnieks / tehnologs – izprot zīmējumus/skices un balstoties uz tiem, prot izstrādāt pareizas detaļas. Pazīst materiālu, tehniskās iekārtas, spēj noteikt labāko veidu dažādu detaļu izgatavošanai. Konstruktors / inženieris - spēj rast veidu, kā vislabāk samontēt izstrādātās detaļas. Prot izstrādāt izturīgu un stipru prototipu ciešā sadarbībā ar dizaineri/arhitektu. Spēj idejas pārnest zīmējumos un modeļos. Kokrūpniecības nozares speciālisti no Igaunijas/Latvijas – ikdienā strādā kokapstrādes vai mēbeļu izgatavošanas industrijā un pārzina tās procesus. Mārketinga speciālisti / biznesa attīstītāji – ir pieredze kokrūpniecības nozarē un zināšanas jaunu produktu virzīšanā tirgū, lai sāktu plānot pirmos soļus jau hakatona laikā. Dedzīgi projektu vadītāji – piemīt dabīgs iekšējs dzinulis un spēja vadīt komandu, lai piegādātu darbojošos prototipu līdz svētdienas vakaram. Mēs palīdzēsim nokomplektēt komandas un apgādāsim Jūs ar darbarīkiem un nepieciešamo aprīkojumu. Koksnes produktu prototipu izstrādes hakatona laikā Jūs uzmanīs un palīdzību sniegs kokrūpniecības nozares eksperti un palīgi no kokapstrādes komandas, tāpat sarūpēsim gardāko maltīti un iepazīstināsim ar foršiem cilvēkiem. Sekojiet jaunākajai informācijai par notikumu Facebook. Vairāk informācijas par pasākumu: http://garage48.org/events/garage48-wood-2 Papildu informācijai rakstiet uz wood PIE garage48 PUNKTS org. Iesildošais pasākums Lai hakatona laikā prototipa izstrāde būtu veiksmīga, tiks rīkoti iesildošie pasākumi Latvijā un Igaunijā, lai sagatavotos galvenajam notikumam, apspriestu idejas un sniegtu Jums padomus par to, kā labāk prezentēt savas idejas. Autobusi Dalības biļetē ir iekļauti arī ceļa izdevumi uz hakatonu un atpakaļ. Tiks nodrošināti autobusi maršrutā Tallina-Tartu-Cēsis un Rīga-Cēsis. Atgriešanās no hakatona 25. novembra vakarā, plkst. 20:30 visos maršrutos virzienā uz Tartu-Tallina un Rīgu. Izmitināšana Dalībniekiem tiks nodrošinātas telpas gulēšanai pasākuma norises vietas telpās (uz grīdas) tāpēc paņemiet līdzi savu guļammaisu, matraci un spilvenu! SCREW IT, LET’S DO IT! Garage48 Wood 2 hakatonu organizē Garage48, sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu un TSENTER Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centru Igaunijā Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros (https://estlat.eu/en/estlat-results/wood-and-furniture.html). Projekts tiek īstenots ar ERAF līdzfinansējumu, atbalsta Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolā. Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts, iegūtie materiāli tiks izmantoti publicitātes vajadzībām.
Jau iepriekš ziņots, ka projektu konkursā aicināti piedalīties tie remigranti, kuri bijuši ilgstoši (vismaz 3 gadus) prom no Latvijas un vai nu plāno atgriezties uz dzīvi Latvijā, vai to jau izdarījuši un deklarējuši savu dzīvesvietu šeit, taču ne ilgāk kā pirms gada. Remigrācijas koordinatore Vidzemē, Ija Groza piebilst: “Šis noteikti nav uzskatāms par atbalstu vienīgi konkrētai mērķgrupai – remigrantiem. Aicinu aktivitāti vērtēt daudz plašāk – tā ir iespēja radīt papildus darbavietas, jaunus produktus un pakalpojumus, attīstīt uzņēmējdarbību reģionos. Turklāt jāņem vērā, ka virknei prombūtnē esošo tautiešu ir iegūtas zināšanas un kontakti, kas noteikti noderēs gan pašiem idejas īstenošanai Vidzemē un citos Latvijas reģionos, gan arī iedvesmos vietējos iedzīvotājus uzdrošināties un iesaistīties dažādos projektos.” Lai remigranti varētu saņemt finansiālo atbalstu, topošajam vai esošajam uzņēmējam ir jāpierāda savas idejas dzīvotspēja, jāapraksta sava biznesa ideja un jānodrošina saimnieciskās darbības projekts ar piesaistītajām investīcijām (kas var būt gan finanšu resursi, gan arī ieguldījums pamatlīdzekļos, kā arī ārējais finansējums) vismaz 50% apmērā no pieprasītās granta summas, kuras maksimālais apmērs var būt 9000 EUR. Turklāt, iesniedzot pieteikumu, potenciālajam granta saņēmējam jāprognozē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumu apmērs trīs gadu periodam (t.i. jāveic aprēķini no prognozētā darbinieku atalgojuma). Viens remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks konkursa ietvaros var saņemt atbalstu vienu reizi. Kopējais pieejamais projektu konkursa finansējums Vidzemes plānošanas reģionā ir 36 tūkstoši eiro. Vēršam uzmanību, ka Vidzemes plānošanas reģiona projektu konkursā startēt aicināti tie remigranti, kuri savu saimniecisko darbību plānojuši attīstīt tieši kādā no VPR novadiem (līdzīgus konkursus izsludinājuši arī pārējie plānošanas reģioni Latvijā). Tāpat aicinām pievērst uzmanību nozarēm un darbībām, kuru attīstībai projekta ietvaros atbalsts nav paredzēts (Ministru Kabineta noteikumu nr. 496 “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība” 17.punkts). Projekta pieteikuma veidlapa (ar skaidrojumiem) De minimis uzskaites veidlapas: - citi saimnieciskās darbības veidi Ministru Kabineta noteikumi nr. 496 “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”
Pieteikšanās kārtība Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2018. gada 25. septembris plkst.17:00. Dokumentus projektu konkursam iespējams iesniegt gan klātienē – Vidzemes plānošanas reģiona birojā (Jāņa Poruka ielā 8 – 108, Cēsīs), gan arī nosūtot pa pastu, vai iesniedzot elektroniski (noformētu kā elektronisko dokumentu un parakstītu ar elektronisko parakstu). Aicinām rūpīgi iepazīties ar projekta konkursa nolikumu. Projektu ideju vērtēšanas kārtība Vidzemes plānošanas reģionā projektu idejas vērtēs komisija 5 cilvēku sastāvā. Projektu pieteikumus vērtēs Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītājs Māris Ozols, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne, finanšu institūcijas ALTUM Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla un Valmieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja Ilze Eglāja.
Jautājumiem un konsultācijām Aicinām jautājumus par projekta pieteikuma iesniegšanu sūtīt uz e-pasta adresi vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv . Par remigrācijas atbalsta pasākumu – grantu uzņēmējdarbības uzsākšanai vai īstenošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā Remigrācijas atbalsta pilotprojektā viena no aktivitātēm ir valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākums jeb grants uzņēmējdarbības uzsākšanai un īstenošanai. VARAM īstenotie pasākumi remigrācijas veicināšanai ir daļa no kopējās diasporas un remigrācijas politikas un atbalsta instrumentiem, tie ir papildinoši citu iestāžu un institūciju veiktajām un plānotajām aktivitātēm. Par īpaša atbalsta nepieciešamību tieši remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un īstenošanai, liecina LU profesora Mihaila Hazana veiktais pētījums par remigrantu vajadzībām, kura rezultāti rāda, ka trešdaļai respondentu atgriezties Latvijā palīdzētu atbalsta programmas uzņēmējdarbības un personiskā biznesa uzsākšanai. Granti ir ierasts veids, kā valsts un pašvaldības atbalsta uzņēmējdarbību. Jau šobrīd Latvijas iedzīvotājiem daudzās pašvaldībās ir iespējas saņemt grantu uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai. Tāpat līdzīga veida grantus var saņemt LIAA konkursā “Ideju kauss”, Valsts attīstības finanšu institūcijas Altum un Rīgas domes konkursā “Atspēriens”, Valsts attīstības un finanšu institūcijas Altum programmā “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” u.c.
Papildus informācija: Ija Groza, Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore remigrācijas jautājumos, mob.t. +371 29287585, ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. +371 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Aicinām pieteikties dalībniekus līdz 27. septembrim (sīkāka informācija: Iveta Dukaļska, tālr. 20019452 un Ināra Blūma, tālr. 26321158). Deju meistarklasi vadīs folklorists, horeogrāfs un dejas pētnieks Ernests Spīčs. Miķeļdienas meistardarbnīcas pasākumu kuplinās Sēļu pagasta Tautas nama folkloras kopa “Sēlene” un kapela “Sēļu muižas muzikanti”. Visi projektā iekļautie pasākumi ir bezmaksas. Projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” (projekta numurs VKP/2018-90) tiek īstenots no 2018. gada maija līdz 15. decembrim, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam un Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam 2000 euro apmērā. Projekts „Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” ir izstrādāts ar mērķi, lai stiprinātu Vidzemes tradicionālā kultūrvēsturiskā mantojuma lietojumu mūsdienās, veicinātu sabiedrības izpratni par tradicionālo kultūru un iepazītu tautas mūzikas instrumentus. Turpmākajās meistarklasēs tiks apgūta mandolīnas spēle, ķekatās iešana un vijoļspēle, kā arī dažādu gadskārtu tradīcijas. Pasākumu laikā var tikt fotografēts un filmēts. Vairāk informācijas: www.mazsalaca.lv.
Informāciju sagatavoja:
Lai veicinātu zinātnes atziņās balstītu bioekonomikas nozaru attīstību un zinātnieku un uzņēmēju sadarbību šī gada pavasarī LLU izveidots Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrs. Tas darbosies kā starpdisciplināru pētījumu ierosmes un pētniecības rezultātu popularizēšanas centrs Latvijā un starptautiskā līmenī. Tāpat sagaidāms, ka centra darbība veicinās esošo zinātnisko institūciju atpazīstamību starptautiskajā pētniecības vidē un starptautisko sadarbību. Līdz ar to seminārā ikviens varēs iepazīties ar jaunizveidotā centra uzdevumiem un sadarbības platformām bioekonomikas jomā, kuras izmantot varēs gan zinātnieki, gan uzņēmēji, sabiedrisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji. Semināra pirmajā daļā dažādu organizāciju speciālisti ziņos par bioekonomikas attīstības iespējām Latvijā un instrumentiem uzņēmēju un zinātnieku sadarbībai, bet otrajā daļā tiks organizēta apaļā galda diskusija, kur dalībniekiem būs iespēja diskutēt un izteikt savu viedokli. Seminārā piedalīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Zemgales un Vidzemes plānošanas reģionu pārstāvji, LLU zinātnisko institūtu pārstāvji un Bioekonomikas pētniecības stratēģiskās apvienības biedri, Jelgavas pašvaldības pārstāvji un nodibinājuma "Vides risinājumu institūts" pārstāvji. SEMINĀRA DARBA KĀRTĪBA PIEEJAMA ŠEIT. Uzņēmēji, valsts un sabiedrisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji aicināti pieteikt savu dalību seminārā, rakstot e-pastu: bioekonomika PIE llu PUNKTS lv. Bioekonomikas nozaru attīstība Latvijā aktualizēta iepriekšējos gados, un mērķtiecīga rīcība sākta 2017. gadā, kad apstiprināta Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030. Tā iekļauj visas nozares, kas ražo, apstrādā un izmanto bioloģiskos resursus, piemēram, lauksaimniecību un mežsaimniecību, enerģētiku, zivsaimniecību un akvakultūru, ķīmisko rūpniecību, farmaceitisko un kosmētikas rūpniecību, pārtikas rūpniecību, būvniecību, papīra un tekstilrūpniecību, vides aizsardzību. Atbilstoši stratēģijai LLU ir vadošā bioekonomikas augstākās izglītības un zinātnes iestāde, kas šobrīd veic ieguldījumus izglītības kvalitātes un zinātnes kapacitātes attīstībā, lai savukārt veicinātu nozaru attīstību. Papildu informācija par projektu “RDI2CluB”: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26674261.
Sabiedrība arvien ir jāizglīto un jāveicina izpratne par to, ka daļai aprūpes iestādēs esošo cilvēku dzīve institūcijā ir jānomaina uz dzīvi ārpus institūcijas, ja tiek nodrošināti cilvēka vajadzībām atbilstoši sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Šādi pakalpojumi ir nepieciešami arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri jau šobrīd dzīvo sabiedrībā. Ir būtiski veidot iekļaujošu vidi un pakalpojumus cilvēkiem, kuriem ikdienā ir nepieciešams atbalsts. Veidojot daudzveidīgus, vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tuviniekiem ir iespēja strādāt, mācīties vai citādi realizēt sevi, uzticot rūpes par savu tuvinieku profesionāļiem.
Lai mācītos no citu pieredzes, šī gada 13.-14. septembrī projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību sociālie darbinieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Rīgu un Līgatni. Brauciena mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar sociālo pakalpojuma attīstīšanas pieredzi un iespējām gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Šobrīd pašvaldības strādā pie projektu pieteikumu sagatavošanas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, tāpēc dalībniekus interesēja jautājums par to, kādus pakalpojumus centra “POGA” darbinieku ieskatā būtu nepieciešams attīstīt topošajos sociālās rehabilitācijas centros. Centra darbinieki uzsver, ka būtiski ir regulāri izpildīt speciālistu uzdotos mājasdarbus, kuri izstrādāti katram klientam individuāli. Tas nepieciešams, lai intensīvajā rehabilitācijas kursā panākto progresu būtu iespējams saglabāt un attīstīt. Šī iemesla dēļ centra darbinieki īpaši priecātos par sadarbību ar pašvaldību sociālās rehabilitācijas centriem, kuri varētu būt uzturošās rehabilitācijas sniedzēji. Centra darbinieki norādīja, ka deinstucionalizācijas ietvaros pašvaldībām būtu ieteicams nodrošināt fizioterapeita, ergoterapeita, logopēda un, ja iespējams, arī audiologopēda un masiera pakalpojumus. Speciālisti izteica gatavību dalīties ar pašvaldību darbiniekiem savās uzkrātajās zināšanās, lai palīdzētu izplānot un izveidot kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un piemērotu infrastruktūru. Dienas turpinājumā apmeklējām Rīgas Sociālo dienestu, lai iepazītos ar labās prakses piemēriem darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Rīga piedāvā plašu pakalpojumu klāstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem - gan dienas aprūpes centrus, gan specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļus. Šos pakalpojumus plāno izveidot arī vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības. Rīgas kolēģi dalījās pieredzē par individuāli izstrādātajām sociālās rehabilitācijas programmām cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Individuālo programmu priekšrocība ir iespēja izvēlēties nevis tos pakalpojumus, kas ir pieejami, bet gan meklēt katram cilvēkam atbilstošāko atbalsta risinājumu. Šo risinājumu pašvaldība iepērk no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem un, lai arī sākotnējās izmaksas ir lielas, ilgtermiņā šāda pieeja ir ne vien efektīvāka, bet arī ekonomiski izdevīgāka. Sniedzot nepieciešamo atbalstu cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, cilvēks var strādāt, aprūpēt sevi un savus bērnus. Rīgā arvien vairāk iedzīvotāju no pabalstu saņēmējiem kļūst par sociālo pakalpojumu saņēmējiem, kas ir pozitīvs rādītājs. Brauciena pirmo dienu noslēdzām ar BKUS filiāles “Gaiļezers” apmeklējumu, kurā devāmies uz pakalpojumu “Atelpas brīdis”, lai izvaicātu par gados uzkrāto pieredzi. Pēc apmeklējuma secinājām, ka šo pakalpojumu nodrošināt par noteikto valsts izcenojumu ir problemātiski, kā arī kvalitatīva speciālistu komanda ir jāveido daudzu gadu garumā. Otro brauciena dienu uzsākām ar rehabilitācijas centra “Līgatne” apskati un speciālistu informāciju par pieejamajiem pakalpojumiem bērniem un cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem. Centrā ir pieejams fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, hidroterapija, dejas un kustību terapeits, kā arī mākslas terapeits. Rehabilitācijas centra “Līgatne” pakalpojumi galvenokārt domāti cilvēkiem ar kustību traucējumiem, pēc dažādām traumām un saslimšanām, tomēr atsevišķi pakalpojumi piemēroti arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Diskusijas sadaļā aicinājām biedrības “Cerību spārni” vadītāju Evu Viļķinu dalīties pieredzē, attīstot pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un sociālo uzņēmējdarbību. E.Viļķina savā prezentācijā uzsvēra, ka, attīstot kvalitatīvus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, samazinās pabalstu saņēmēju skaits, kā arī palielinās nodokļu maksātāju skaits. Saņemot pakalpojumus ģimenei ir iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, jo 97% vecāku, kuru bērniem ir noteikta invaliditāte (gan maziem, gan pieaugušiem) pie pakalpojumu saņemšanas izvēlas strādāt. Tāpat E.Viļķina aicināja domāt par sociālās uzņēmējdarbības attīstību, nodrošinot katra cilvēka spējām atbilstošu iespēju strādāt un saņemt atalgojumu, atbilstoši padarītajam darbam. Tā kā pašvaldību sociālajiem dienestiem nav uzkrāta liela pieredze darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, pārrunājām arī iespējamo sadarbību ar Latvijas Psihiatru asociācijas Jauno psihiatru sekciju, par kuras darbību informēja Krista Brūna. Pašvaldības vērsa uzmanību uz jautājumiem par informācijas apmaiņu starp psihiatriem un sociālajiem dienestiem, jo lielākoties cilvēks, kuram nepieciešama palīdzība pēc iziešanas no ārstniecības iestādes, nenonāk sociālā dienesta redzeslokā, tādēļ nav iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus. Tāpat pašvaldības lūdza psihiatrus sniegt detalizētāku informāciju par pacientiem nepieciešamo atbalstu, lai nodrošinātu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Bieži psihiatru atzinumos šāda nozīmīga informācija nav iekļauta un tas apgrūtina kvalitatīvu un cilvēka vajadzībām atbilstoša atbalsta sniegšanu. Savukārt K.Brūna norādīja, ka jaunie speciālisti ir ieinteresēti iesaistīties sabiedrības izglītošanas pasākumos, kā arī uzsvēra, ka psihiatriem bieži vien trūkst informācijas par pašvaldībās pieejamiem pakalpojumiem, tāpēc informācijas apmaiņa un sadarbība ir ļoti būtiska. Pielikumā prezentācijas no pieredzes apmaiņas brauciena: Individuālās sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana: RC ZELDA pieredze Eva Viļķina- biedrības "Cerību spārni" prezentācija Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Vidzemes plānošanas reģions aicināja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta ekspertes Ievu Pakeri un profesori Dagniju Blumbergu pastāstīt detalizētāk par šo tehnoloģiju, kā arī minēt argumentus, kāpēc pašvaldībām ir vērts apsvērt iespējas ieviest ilgtspējīgas energoapgādes sistēmas.
Tā kā aizvien straujāk pieaug ēku energoefektivitāte, veicot siltināšanas darbus, arī centralizētajai siltumapgādei, kas nodrošina siltumu šīm ēkām, ir jāpielāgojas jaunajai patēriņa dinamikai. Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēma paredz zemāku temperatūru siltuma pārvades tīklos. Šobrīd siltumnesēja temperatūra tīklos aukstākajā periodā ir aptuveni 90 grādi, bet jaunā koncepcija paredz to pazemināt līdz 60 grādiem, lai samazinātu zudumus siltuma tīklos. Šāda pāreja ir iespējama pie noteiktiem tehniskajiem risinājumiem, piemēram, kad ēkas ir siltinātas un kopējais siltumenerģijas patēriņš ir zemāks. Ir dzirdēti dažādu speciālistu viedokļi, ka zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Latvijā ir kaut kas neiespējams. Ir nepieciešamas lielas investīcijas, siltuma trašu pārbūve utt. Ko šādam skeptiķim atbildētu VASSI eksperti? Temperatūras pazemināšana tīklos nav vienas dienas jautājums, tā ir stratēģiski jāplāno ilgākā periodā, analizējot patērētāju izmaiņas gadu gaitā, konkrēta reģiona īpatnības un jaunos patērētājus. Zemas temperatūras siltumapgādes sistēma nepieprasa jaunus siltumtīklus vai lielas investīcijas, tikai rūpīgu esošā patēriņa analīzi, inovatīvu domāšanu un sasvstarpēju sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm - siltumapgādes uzņēmumu, patērētāju (ēkas īpašnieku) vai jaunu ēku attīstītāju un pašvaldību, kas var sniegt atbalstu efektīvas siltumapgādes sistēmas ieviešanai. Nav viena gatava scenārija, kā nonākt līdz zemākai temperatūrai tīklos, katrai sistēmai ir cits tehniskais risinājums, ko nepieciešams atrast. Tomēr tas kopumā ir jautājums būt vai nebūt centralizētai siltumapgādei. Vai un kā radīt interesi mazajās pašvaldībās par zemas temperatūras siltumapgādes iespējām? Kādi būtu jūsu argumenti, kāpēc ir vērts apsvērt šādu sistēmu ieviešanu? Pirmkārt, tieši mazajās pašvaldībās ēku energoefektivitātes projekti tiek realizēti daudz biežāk nekā lielajās pašvaldībās, līdz ar to arī iekštelpu mikroklimatu iespējams vieglāk uzturēt ar zemāku temperatūru tīklos. Otrkārt, mazās pašvaldības bieži sastopas ar iedzīvotāju skaita un siltumenerģijas patērētāju samazināšanās problēmu, kas pieprasa siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju, lai spētu konkurēt ar individuālajiem siltumavotiem ēkās. Šāds piemērs ir arī pilotprojekts Beļavas ciemā. Reizē ar tīklu rekonstrukciju tiek plānota arī temperatūras pazemināšana. Treškārt, zemas temperatūras siltumapgādes sistēma ļauj efektīvāk izmantot alternatīvos energoresursus, tai skaitā koksnes un saules enerģiju, kas tiek plaši izmantota tieši mazajās centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Ar kādām grūtībām un šķēršļiem ir jāsaskaras, ieviešot zemas temperatūras siltumapgādi? Kas ir lielākais traucēklis šīs sistēmas ieviešanā Latvijā? Galvenā problēma ir nodrošināt nepieciešamo komfortu un iekštelpu temperatūru esošajās ēkās ar zemāku siltuma tīklu temperatūru. Tas cieši saistīts ar ēkas individuālo siltuma sadali un sildķermeņiem, ko iedzīvotāji bieži vien uzstāda pēc principa - jo lielāki, jo siltāk un labāk. Šādos gadījumos ir grūti novērtēt, kādi tehniskie risinājumi nepieciešami siltummezglā, lai saglabātu komforta temperatūru ēkā.Plānojot un projektējot jaunas ēkas, šādas problēmas nerodas, jo jau laicīgi var paredzēt ēku apsildi ar zemas temperatūras sildķermeņiem, piemēram, apsildāmajām grīdām. Šobrīd Latvijā zemas temperatūras siltumapgādes sistēma ir jaunums, bet Dānijā un Vācijā šādas koncepcijas sistēmas veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus. Tādēļ ceram, ka arī Latvija izdosies realizēt pirmos pilotprojektus.
Foto: VASSI ekspertu komanda Projekts „LowTEMP” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Projekts tiek finansēts ar Eiropas Savienības atbalstu. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. Vairāk par projektu “LowTEMP” uzzini VPR mājas lapā.
Pasākums pulcēja tos, kuriem Latvijas ainava ir svarīga, un tā mērķis bija rosināt sabiedrību iesaistīties ainaviskas vides uzturēšanā un saglabāšanā nākotnē, skaidrojot, kā ikviena cilvēka rīcība ietekmē to, kas mums ir apkārt. Diskusijas laikā savu redzējumu sniedza muzeja apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule, Oleru muižas saimniece Ieva Zemīte, Kocēnu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle, kā arī UNESCO LNK Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca. Tāpat klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar rīcības plāna nozīmību integrētai dabas un kultūras mantojuma pārvaldībai Vidzemē – par to domāt rosināja projekta “SWARE” vadītāja Lelde Ābele.
Ekspertu diskusijas centrā bija ainava, Vidzemes dārgumi un nepieciešamība tos prasmīgi saglabāt arī nākotnē. Viena no diskusijas dalībniecēm Ieva Švarca, vērtējot aktivitāti “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” teica: “Manuprāt, šis ir lielisks projekts – tā ir iespēja mazliet filozofiskāk paskatīties uz vērtībām ne tikai no tāda praktiska un materiāla apsvēruma viedokļa, bet arī paraudzīties, ko tas mums patiesībā nozīmē sentimentālā ziņā un kā mēs esam gatavi šīs vērtības izcelt un saglabāt citām paaudzēm.” Vienlaikus ar izstādi, kurā aplūkojami sabiedrības dialogā izvirzītie 10 Vidzemes ainavu dārgumi, pasākuma dalībniekiem tika piedāvāta iespēja aplūkot arī pārējās iedzīvotāju iesūtītās Vidzemes ainavas, kas no 333 pieteikumiem apkopotas 171 Vidzemes ainavā. Katrai no tām veikta fotofiksācija, kas ikvienam aktivitātes dalībniekam Vidzemē tiks pasniegta kā dāvana pateicībā par veltīto laiku un dalīšanos ar personīgajām atmiņām un sajūtām. Latvijas simtgades svinību gadā iemūžinātās ainavas tiks uzdāvinātas arī fotogrāfiju krātuvei “Zudusī Latvija”, tādējādi nākamajām paaudzēm nodrošinot atskaites punktu, no kura paraudzīties uz konkrētajām ainavām pēc zināma laika. Tāpat ikviens interesents tās varēs aplūkot Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā un sociālās vietnes Facebook profilā (@VidzemesPlanosanasRegions).
Jāatzīmē, ka sagatavotā Vidzemes 10 ainavu dārgumu izstāde ir ceļojoša - šobrīd interesenti to var aplūkot “Jāņaskolā”, savukārt 26.oktobrī visos reģionos esošās ainavu dārgumu izstādes ceļos uz Rīgu, lai tās varētu apskatīt vienkopus Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Vēlāk ikvienam interesentam būs iespējams iesaistīties Latvijas ainavu dārgumu popularizēšanā, kļūstot par ceļojošās izstādes pieturvietu (vairāk informācijas www.ainavudargumi.lv sadaļā “Aktualitātes”).
Aktivitāti “Ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” plānots noslēgt ar diskusiju par katra reģiona raksturīgāko ainavu iekļaušanu Latvijas Kultūras kanonā. Par to, cik un kuras no ainavām tajā varētu tikt iekļautas, aktualizēsies diskusijās gada nogalē.
Ainavu dārgumu fotoattēli, kā arī iedzīvotāju iesūtītie atmiņu stāsti un iespaidi par tiem tiek saglabāti arī elektroniskajā ainavu dārgumu krātuvē, kuri no oktobra būs aplūkojami tīmekļa vietnē www.ainavudargumi.lv. Aktivitāti īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un plānošanas reģioniem.
Papildu informācija: Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26566680, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Veicot novērtējumu, jāsecina, ka Latvijā nav vienotas stratēģijas un nepastāv atbalsts tieši ekoinovāciju attīstīšanai uzņēmumos. Šeit galvenā problēma nav tik daudz saistīta ar atbalsta instrumentu pieejamību (jo ekoinovāciju attīstītāji var izmantot arī vispārējo atbalstu uzņēmējdarbībā), kā ar faktu, ka, bieži vien uzņēmēji nemaz neapjauš ekoinovāciju ieviešanas priekšrocības un ieguvumus, jo tiem gluži vienkārši trūkst informācijas par tēmu kopumā. Tas pierādījās arī sarunās, kas tika organizētas sistēmas novērtējuma ietvaros – daļa no Vidzemes uzņēmējiem, kas piedalījās intervijās, neviļus nonāca pie secinājuma, ka būtībā tie atbilst eko-inovatīva uzņēmuma parametriem, tikai paši to nebija apjautuši. Atbalsta sistēmas trūkumu konstatēšana kalpo par iemeslu ieinteresēto pušu diskusiju organizēšanai, kur, apmainoties savstarpējā pieredzē un novērojumos, tika paustas idejas par to, kādas darbības būtu veicamas, lai veicinātu ekoinovāciju jomas attīstību.
Apkopojot 14.septembra diskusijas rezultātus, saņemta virkne noderīgu ieteikumu, kā uzņēmēju atbalsta sistēmu varētu spēcināt, vienlaikus stimulējot eko-inovatīvu uzņēmumu rašanos. Valsts pārvaldes pārstāvji atzina, ka būtu nepieciešams rūpīgi strādāt pie tā, lai nodalītu pašvaldības, reģionālā un nacionālā līmeņa kompetenci attiecībā uz konkrētu uzņēmumu vajadzību apmierināšanu. Pārliecinoši tika pausts viedoklis, ka Vidzemes reģionā nepieciešams atbalstīt jaunu klasteru veidošanos, jo tas veicinātu nozares attīstību un pārstāvniecību. Tāpat diskusijas dalībnieki norādīja, ka, piemēram, šī brīža pieejamo ALTUM atbalsta rīku sociālajai uzņēmējdarbībai mērķgrupa neatpazīst kā eko-inovatīvu uzņēmumu atbalsta instrumentu. Balstoties uz savu līdzšinējo pieredzi un novērojumiem, publiskā sektora pārstāvji uzskata, ka nepieciešama personalizēta un individualizēta vietējo uzņēmumu uzrunāšana un izvaicāšana, vienlaikus sarunās ļaujot uzņēmumiem noorientēties atbalsta instrumentu piedāvājuma klātā. 14.septembra pasākumā pašvaldību speciālistu izpratni par aprites ekonomiku un publiskā sektora iespējām veicināt videi draudzīgu inovāciju attīstību stiprināja Jana Simanovska no Ekodizaina kompetences centra, aktualizējot, piemēram, Zaļā iepirkuma iespējas. Vairāki no diskusijas dalībniekiem uzsvēra IKT un aprites ekonomika ir viena no tām viedo specializāciju jomām, kurām ir ne tikai nākotnes potenciāls un to ir svarīgi attīstīt reģionālā līmenī, bet paredzams, ka arī 2021.-2027. gada ES fondu periodā tieši šajās jomās būs lielāks pieejamais atbalsts.
Jāpiebilst, ka veiktais Latvijas situācijas izvērtējums kopā ar citu projekta “SUPER” partnerībā veikto atbalsta sistēmas izvērtējumiem vēl šovasar tika prezentēts arī partneru sanāksmes laikā Tiperarī reģionā, Īrijā, definējot atbalsta sistēmu priekšrocības un vājos posmus. Veicot šādu ekosistēmas izvērtējumu gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs, radusies iespēja tās savstarpēji salīdzināt. Lai gan tās atšķiras, tomēr, analizējot tās pēc vienotas sistēmas, virkni labu risinājumu un ideju iespējams pārņemt, mācoties no ārvalstu labajiem piemēriem, tā stiprinot pašmāju atbalsta instrumentus. Tā piemēram, secināts, ka mūsu šī brīža eko-inovāciju atbalsta sistēma ir līdzīga Īrijā esošajai (pieejamie atbalsta instrumenti ir vairāk nacionāla līmeņa), kamēr daudz ko varam mācīties no kaimiņiem – lietuviešiem, kuri savos atbalsta instrumentos ir iekļāvuši specializētus videi draudzīgu inovāciju novērtēšanas kritērijus.
Kā Latvijā, tā arī citās Eiropas valstīs, piemēram Īrijā un Lietuvā, inovāciju atbalsts koncentrējas nacionālā līmenī un tikai reģionos, kuros ir ievērojams skaits iedzīvotāju pastāv īpaši reģionāla līmeņa atbalsta instrumenti. Latvijā pozitīvi vērtējams atbalsta institūciju filiāļu izvietojums visā valsts teritorijā. Tomēr vienlaikus arī secināts, ka atbalsts, ko varētu izmantot ekoinovāciju attīstīšanai vai produktu uzlabojumiem, nav ilgtspējīgs, jo lielākoties gan pieejamais finansējums, gan atbalstošās institūcijas ir cieši saistītas un atkarīgas no Eiropas Savienības fondiem. Tiklīdz ES finansējums izsīkst, ir grūti nodrošināt atbalsta institūciju darbību, līdz ar to, arī to spēja nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, kas risinātu aktuālās uzņēmumu problēmas, krītas.
Atbalsta sistēmas novērtējums, mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvju viedoklis, kā arī darba grupu diskusijās izskanējušie viedokļi tiks izmantoti, gatavojot rīcības plānu atbalsta instrumentu (darbības programmas 1.2.1. “Izaugsme un nodarbinātība”) pilnveidei nacionālā līmenī. Reģiona atbalsta sistēmas pašnovērtējuma mērķis ir izcelt labās prakses, identificēt iespējas uzlabojumiem, kā arī mācīties no citiem reģioniem, kuri var sniegt vērtīgu pieredzi un zināšanas. Šāds dokuments ļaus spert soli tuvāk VPR Ilgtspējīgas Attīstības stratēģijas 2030 mērķu īstenošanai. Stratēģijas viens no mērķiem ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju vides attīstīšana, kā arī ilgtspējīgas ekonomikas attīstība. Eko-inovatīvi uzņēmumi ir daļa no bioekonomikas un ilgtspējīgas ekonomikas, tāpēc ir svarīgi uzlabot atbalsta sistēmu. Projekts “SUPER” Vidzemes plānošanas reģionā tiek īstenots ar starpreģionu sadarbības programmas Interreg Europe 2014-2020 atbalstu. Ar programmas starpniecību reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes Eiropā attīsta un īsteno labāku politiku, daloties savstarpējā pieredzē un apmainoties labākajiem risinājumiem.
Vairāk informācijas, t.sk. par novērtējuma metodoloģiju: Laima Engere, projekta “SUPER” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t.+371 28376912. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, projekta “SUPER” sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzezmes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29454752.
Vidzemes plānošanas reģions 12. septembrī E. Dārziņa un J. Sudrabkalna memoriālajā muzejā “Jāņaskola” uz reģionālu diskusiju “Dabas un kultūras mantojums sastopas ainavā” pulcināja pašvaldību pārstāvjus un citus interesentus, lai rosinātu diskutēt par Latvijas un Vidzemes ainavas kultūrvēsturisko nozīmību, ilgtspēju un daudzveidības saglabāšanu. Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, atklājot pasākumu, uzsvēra: “Izsenis esam kopuši savu zemi un darījuši to skaistu. Ainaviskā vidē ir dzīvojuši mūsu senči, un mums jādzīvo tā, lai atstātu nākamajām paaudzēm ainavu ar pievienoto vērtību.” “Ainava ir kā spogulis, kurā redzam izmaiņas vēstures lappusēs. Cilvēka darbošanās ainavā padara to par kultūrvēsturisku pieminekli. Būtiski ir saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu, lai uzturētu dzīvas prasmes, kas nepieciešamas tradicionālās ainavas saglabāšanai,” atzīmēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca. Mums jāmeklē risinājumi, kā to, kas mums ir, saudzēt, taču vienlaikus neturēt aiz slēgtām durvīm, tieši otrādi – rādīt un stāstīt, lai stiprinātu vietējo iedzīvotāju piederības sajūtu un identitāti, lai izmantotu to kā potenciālu resursu attīstības plānošanai, kā arī piedāvātu kā pievilcīgu galamērķi ciemiņiem.
Lai stiprinātu attieksmi par novadu rīcībā esošā mantojuma vērtību un ilgtspējīgas izmantošanas iespējām, Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajā projektā “SWARE (Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos)” tapis rīcības plāns dabas un kultūras mantojuma integrētas pārvaldības jomā. Tā izstrādē tika meklētas atbildes uz jautājumu, kā radīt labāku līdzsvaru starp dabas resursu un kultūras mantojuma aizsardzību, vienlaikus nodrošinot šo resursu ilgtspējīgu izmantošanu tūrisma piedāvājuma veidošanā. Projekta “SWARE” vadītāja Lelde Ābele iepazīstināja klātesošos ar dokumenta galvenajiem secinājumiem, kā arī akcentēja, ka ar šo dokumentu ir sperts pirmais solis vienota skatījuma virzienā. To papildināja Ievas Švarcas stāstījums par integrētas pārvaldības nozīmi sabiedrības labklājības sekmēšanā, kurā tika uzsvērta vienotas vīzijas loma: “Integrēta pārvaldība ir skaidra un vienota izpratne par to, kādas vērtības gribam saglabāt. Jāmeklē atbildes, kas sabiedrībai ir svarīgāks, un jāveido skaidra vīzija. Pēcāk jāsekmē katras iesaistītās puses izpratne par rīcībām, kā šo vīziju īstenot no savas perspektīvas.” Akcentējot sabiedrības iesaisti ainavas saglabāšanā un vērtības izpratnes veicināšanā, reģionālo pasākumu bagātināja Latvijas simtgades aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt”, kuras īstenošanā iesaistījās arī Vidzemes plānošanas reģions, noslēdzošās ceļojošās izstādes atklāšana. Tajā skatāmi 10 raksturīgākie Vidzemes ainavu dārgumi, kas tika izvēlēti dialogā ar sabiedrību.
Diskusijas dalībnieki noklausījās arī vairākus pieredzes stāstus – Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule iepazīstināja ar apvienības pieredzi kultūras mantojuma kopējā pārvaldībā un apsaimniekošanā Piebalgas ainavā, Oleru muižas saimniece Ieva Zemīte dalījās ar muižas un dārza iedvesmas stāstu, savukārt Kocēnu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle pastāstīja par Neikenkalna dabas koncertzāles Dikļos tapšanu un pieteikumu Eiropas Padomes Ainavas balvai. Ainava, kurā sastopas dabas un kultūras mantojums, ir Vidzemes vērtība. Tā vēsta iepriekšējo paaudžu stāstu un nodod mūsējo nākamajām paaudzēm, tāpēc esam atbildīgi par to, kāda būs ainava rīt. Vai tā būs vienveidīga darbības vai pasivitātes dēļ, vai tieši otrādāk – rūpīgi un pārdomāti veidota, saglabājot daudzveidību. Oleru muižas saimniece I. Zemīte atklāja savu pieredzi: “Sakopt ainavu var arī iznīcinot. Jābūt zināšanām un jāprot saglabāt kultūrvēsturisko, neizdabājot mūsdienu vajadzībām un atrodot balansu un estētiku.”
DISKUSIJAS PREZENTĀCIJAS Dabas un kultūras mantojuma vienotā pārvaldība un apsaimniekošana Vecpiebalgas muzeju apvienībā “ORISĀRE”, Līva Grudule, apvienības “Orisāre” vadītāja Projekta SWARE rezultāti. Rīcības plāns dabas un kultūras mantojuma pārvaldībai un tālākai ilgtspējīgai attīstībai Vidzemes reģionā, Lelde Ābele, projekta SWARE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Integrēta kultūras un dabas mantojuma pārvaldība sabiedrības labklājībai, Ieva Švarca, UNESCO LNK Kultūras sektora vadītāja Latvijas valsts simtgades pasākuma “Reģionu dienas” aktivitāte “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt”, Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Latvijas kultūras tradīciju pirmsākumi, Latvijas Dziesmu svētku pirmsākumu vieta – Dikļi. Pieteikums Eiropas Padomes Ainavas balvai, Evija Nagle, Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Oleru muižas un dārza iedvesmas stāsts. Par izpratni un vērtībām, dzīvojot un strādājot kultūrvēsturiskā ainavā un izmantojot kultūrvēsturisku objektu tūrismā un vietējās kopienas saliedēšanā, Ieva Zemīte, Oleru muižas saimniece Projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
Semināra ievadā ar priekšlasījumu “Labi un ne tik labi piemēri no Ziemeļvalstīm – iedvesmai Vidzemes reģionam” uzstāsies Vides tehnikas, atkritumu un ilgtspējīgas pilsētas plānošanas konsultante Daina Millers-Dalsjö no Zviedrijas. Kopā ar A.Balgalvi paneļdiskusijā “Kur mēs esam un kurp mēs ejam?” piedalīsies arī “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis un AS “Valmieras Stikla šķiedra” valdes loceklis un ražošanas vadītājs Ģirts Vēveris. 2018. gada aprīlī projekta RDI2CluB ietvaros vairāku institūciju pārstāvji, kā arī uzņēmēji un pētnieki devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Nīderlandi, lai iepazītos ar klastera “Biobased Delta” darbību, kas atzīts par vienu no vadošajiem klasteriem bioekonomikas nozarē Eiropā. Pieredzes braucienā piedalījās arī SIA “Felici” vadītāja, atvedot mājās virkni secinājumu un ideju, kuras atbilstoši situācijai un apstākļiem Vidzemē varētu iedzīvināt arī pašmāju bioekonomikas ekosistēmas pilnveidošanā. A.Balgalve norāda: “ Inovatīva bioekonomika un aprites ekonomika Latvijā vēl ir salīdzinoši jauna pieeja uzņēmējdarbībā, tāpēc jo īpaši svarīgi dalīties ar informāciju un pieredzi, kā saimniekot gudrāk un efektīvāk, izlietojot pieejamos resursus ilgtspējīgi. Bezatlikumu saimniekošana nav tikai videi draudzīga pieeja, bet tā ir lielisks pamats, uz kura attīstīt uzņēmējdarbību un radīt jaunus produktus, sadarbojoties dažādām nozarēm. Nīderlandes piemērs par dzīvnieku pāreju, kas izveidota uz ātrgaitas šosejas un kas vienlaikus kalpo arī kā tilts cilvēkiem, rada simpātisku sajūtu. Radītais risinājums noteikti uzskatāms par vērtīgu mārketinga resursu jebkuras paaudzes pārstāvja uzmanības pievēršanai, rosinot attīstīt bioekonomisku domāšanu sabiedrībā. Turklāt gribu uzsvērt, ka pastāv virkne dabai draudzīgu saimniekošanas piemēru, kas nebūt nav sarežģīti vai grūti īstenojami.” Paneļdiskusijas dalībnieki runās gan par ražošanas procesu un blakus produktu radīšanu no ražošanas atlikumiem, gan par notekūdeņu apsaimniekošanu, kas ļauj atkārtoti izmantot notekūdeņos nonākušās ražošanas izejvielas. Semināru vadīs VPR projektu vadītājs un Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera valdes loceklis Kristaps Ročāns. Semināru organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Zviedrijas, Dānijas, Somijas un Norvēģijas vēstniecībām, SIA “ZAAO”, Dabas un tehnoloģiju parku "Urda" un Valmieras attīstības aģentūru. Pasākums tiek organizēts “Ziemeļvalstu dienas Valmierā” ietvaros, kas norisināsies no 2018. gada 12.-14. oktobrim.
REĢISTRĒŠANĀS dalībai seminārā līdz 2018. gada 10.oktobrim: https://ej.uz/56gh
Lai iegūtu sīkāku informāciju par pasākumu, lūdzu, sazinieties ar Maiju Kāli, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomnieci, maija PIE norden PUNKTS lv / +371 26114496.
Jautājumiem par projekta “RDI2CluB” aktivitātēm: Santa Niedola, projekta vadītāja, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29454752.
Informatīvajā izdevumā lasiet: - Viens no gaidītākajiem pasākumiem nozarē - otrais Garage48 Wood koksnes hakatons jau pavisam drīz; - piedaloties 12 nozares uzņēmumiem, izstrādāti video kokrūpniecības nozares Vidzemē un Veru popularizēšanai; - SISUKO - ekskluzīvu mēbeļu ražotājs no Igaunijas par ieguvumiem no dalības “Koksne un mēbeles”; - turpmākie pasākumi uzņēmējiem;
Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Ziņu lapa pieejama: https://issuu.com Par "EFFECT4buildings" projektu: Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar deviņiem partneriem no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas un Igaunijas īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings' ' mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu lasiet: http://www.vidzeme.lv Papildu informācija par projekta īstenošanu Vidzemē: Aija Rūse, projekta "EFFECT4buildings" vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26400288. Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv
Šī problēma tika aktualizēta pagājušās nedēļas diskusijā, Vidzemes plānošanas reģionam tiekoties ar pašvaldību attīstības un uzņēmējdarbības speciālistiem, lēmējinstitūcijām, biznesa atbalsta, izglītības un nevalstiskajām organizācijām. Diskusijā klātesošie eksperti, kā arī paši uzņēmēji ir atzinuši, ka skaidri definēta sadarbība ir viens no priekšnoteikumiem, lai sāktu veidot šādu sistēmu Vidzemē. Baltijas jūras reģionā šobrīd ir apzinātas 7 viedās specializācijas jomas, kuru ietvaros tiks veidots pārrobežu sadarbības tīkls uzņēmumu internacionalizācijas veicināšanai, tostarp minētas arī tādas nozares kā IKT, augstvērtīgas un funkcionālas pārtikas ražošana, kas ir Vidzemes reģiona eksportējošo uzņēmumu darbības jomas. Diskusiju procesā pašvaldību speciālisti identificēja gan jomas, kurās būtu iespējams sadarboties ar ārvalstīm, gan jomas, kur ciešāka sadarbība nepieciešama reģiona ietvaros, kā spilgtāko no tiem minot piemēru par konkrēta pārtikas produkta ražošanu. Tas pierāda, cik svarīgi ir pašvaldību pārstāvjiem, kuri pārzina vietējās uzņēmējdarbības izaicinājumus, sanākt kopā un pārrunāt kopīgas sadarbības iespējas.
Uzņēmēju interviju un anketēšanas laikā, ko veicis Vidzemes plānošanas reģions, ir apzināti galvenie šķēršļi, kā nepietiekamas zināšanas par sadarbības iespējām, uzņēmumi nav gatavi internacionalizēties, tiem nepietiek finanšu resursu un tie uzskata, ka pastāv pārāk liels risks. Tas vēlreiz apliecina, ka ir jārod veids atbalsta un izpratnes stiprināšanai. Vidzemes uzņēmējdarbības centra pārstāvji norāda, ka šobrīd atbalstu sniedz virkne iestāžu. Piemēram, pašvaldību speciālisti nodrošina pamata informāciju biznesa uzsācējiem vai informē sektorā jau ilgāk strādājošus uzņēmumus par iespējām saņemt atbalstu tālākai uzņēmuma attīstībai. Tik un tā ir jomas un jautājumi, kur pastāv informācijas un sadarbības trūkumi, piemēram, ne visās pašvaldībās ir pieejams uzņēmējdarbības speciālists, kuram ir pietiekami resursi, lai apzinātu savas pašvaldības uzņēmēju vajadzības un ieteiktu, kur meklēt atbalstu. Tāpat sistēmas organizatorisko pārmaiņu dēļ uzņēmējiem nav saprotams, kur meklēt nepieciešamo ekspertīzi jaunu produktu izstrādei. Ideju apmaiņā iesaistītie atzina, ka projekta “GoSmart BSR” ietvaros plānotajam pārrobežu sadarbības tīklam un tā pārstāvim – brokerim, jākļūst par spēcīgu atbalsta punktu apzināto trūkumu mazināšanai un sadarbības stiprināšanai gan ar pašvaldībām, atbalsta organizācijām, izglītības iestādēm, gan pētniecības institūtiem un nozares uzņēmumiem.
Jau oktobrī projekta “GoSmart BSR” partneri, par pamatu ņemot uzņēmēju vajadzības, kā arī diskusiju laikā gūtās idejas un atziņas, sāks veidot pārrobežu sadarbības tīkla pakalpojumu piedāvājumu, lai jau nākamajā gadā kopā ar uzņēmējiem to varētu pārbaudīt praksē, pilotprogrammā iesaistot 5-6 uzņēmumus Vidzemē. Prezentācijas pieejamas zemāk. Jana Simanovska “Aprites ekonomikas iespējas uzņēmējdarbībā” Ilona Platonova “Atbalsts EKO inovāciju virzībai starptautiskajos tirgos” Projektu GoSmart BSR īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju. Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "GoSmart BSR" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261. Informāciju sagatavojusi: Liene Sarapova, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.sarapova PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 22307826. Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/
Ja esi gatavs/-a iesaistīties projekta īstenošanā, pieņemt jaunus izaicinājumus, meklēt un atrast piemērotāko risinājumu, nebaidies uzņemties atbildību, ja vēlies izmantot savas zināšanas un pieredzi, lai sniegtu ieguldījumu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā, tad aicinām pievienoties Vidzemes plānošanas reģiona kolektīvam. Mēs Tev uzticēsim:
Piedāvājam:
Darba vieta: Vidzemes plānošanas reģiona administrācija: Jāņa Poruka ielā 8-108, Cēsīs vai Purva ielā 12 A, Valmierā
Informējam, ka pretendentu pieteikumos iekļauto personas datu apstrādes mērķis ir pretendentu atlases nodrošināšana. Personas datu apstrādes pārzinis ir Vidzemes plānošanas reģions. Pēc pretendenta atlases personas dati tiks dzēsti. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību (LPS) 6.septembrī no plkst. 12:00 līdz plkst. 13:00 organizēs videokonferenci, lai atbildētu uz interesentu jautājumiem par iespēju saņemt finansiālu atbalstu remigrantu saimnieciskās darbības idejām.
Diskutējot par mobilitātes jautājumiem, tie arvien vairāk skar ne tikai pārvietošanās problēmas pilsētās, bet liek nākt kopā nozares speciālistiem un pētniekiem, lai risinātu mobilitātes izaicinājumus tieši lauku teritorijās. Šobrīd iedzīvotāju skaita samazinājums lauku apvidos ietekmē arī to iespējas brīvi pārvietoties. Sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana pie esošā pasažieru skaita nav ekonomiski izdevīga un nes lielus zaudējumus. Tomēr vienlaikus tas nav iemesls, lai iedzīvotājiem atņemtu jebkādas iespējas brīvi pārvietoties ar sabiedrisko transportu, kas ļautu tiem nokļūt uz pakalpojumu saņemšanas vietām - ne visiem ir privātās automašīnas vai kaimiņi, kas piedāvā aizvest “pa ceļam”. Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta “Mobilitātes un pakalpojumu pieejamības palielināšana demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos (MAMBA)” partneriem 2018. gada 27. septembrī Rīgā organizē mobilitātes semināru, tieši Latvijā atklājot Eiropas mobilitātes semināru ciklu.
Sestdien, 8. septembrī, no plkst. 14.00 līdz plkst. 17.00 svētkos Jērcēnos ar nosaukumu “Ne pūku, ne spalvu!” risināsies reģionālā gardēžu ceļa “Taste HansEATica” kulinārā meistarklase ar zīmīgu apzīmējumu “Krīdenera ķēķis”. Ar šo garšas darbnīcu noslēgsies sešu pasākumu cikls Vidzemes novadā, kas vasaras festivālos un svētkos plašai publikai ļāva iepazīt Livonijas laika kulināro mantojumu, mācīties no pavārmeistariem un čaklām saimniecēm, kā arī baudīt ēdienus ar "vēstures garšu".
Šī gada 31. augustā noslēdzas Vidzemes plānošanas reģiona projekts „BSR SMART LIFE”. Projekta noslēguma seminārs „Darba tirgus visiem, izmantojot ilgāka mūža resursus” notika Stokholmā, Baltijas valstu padomes telpās. Tā dalībnieki bija ne tikai tādu projekta partnerorganizāciju pārstāvji kā Šauļu Tirdzniecības, rūpniecības, un amatniecības kameras, Norden International pārstāvji, bet arī Baltijas valstu padomes, Polijas vēstniecības Zviedrijā, Ziemeļu arodbiedrību, Zviedrijas Ārlietu ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, Lietuvas Drošības un labklājības ministrijas, Eiropas Komisijas Zviedrijā, Ziemeļu Labklājības centra un citu nozīmīgu institūciju pārstāvji. Semināra galvenais fokuss bija vērsts uz turpmāko sadarbību mūžizglītībā un pieaugušo izglītībā tieši nodarbinātības un darba tirgus attīstības kontekstā Baltijas jūras valstīs.
Tikai līdz 1. oktobrim ikvienam iespējams viesoties Vidzemē svētku norises vietās un tūrisma objektos un iesaistīties ceļošanas akcijā “Apceļo Via Hanseatica!”. Akcija piedāvā izzināt pārrobežu tūrisma maršruta Via Hanseatica piedāvājumu, kā arī laimēt vērtīgas balvas, tai skaitā dāvanu kartes no tūrisma aģentūras ‘’Impro ceļojumi’’.
Vidzemes plānošanas reģions 2018. gada 12. septembrī aicina uz reģionālo diskusiju “Dabas un kultūras mantojums sastopas ainavā”. Diskusijas mērķis ir sniegt gan ieskatu par ainavas vērtību un nozīmību Latvijā un Vidzemē, gan arī rosināt sabiedrību iesaistīties ainaviskas vides uzturēšanā un saglabāšanā nākotnē. Pasākums notiks Jaunpiebalgas novada E.Dārziņa un J.Sudrabkalna memoriālajā muzejā “Jāņaskola”, pulcējot tos, kuriem ir būtiski, ka tiek saglabāta ainavu daudzveidība Latvijā, kā arī tos, kurus interesē ainavu prasmīga un ilgtspējīga pārvaldība.
Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programma kopā ar Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmu 2018. gada 15. septembrī atzīmēs Eiropas sadarbības dienu. Lai atzīmētu sadarbības nozīmīgumu, katru gadu septembrī tiek svinēta Eiropas sadarbības diena. Eiropas Savienībā vairāk kā 100 programmās tiek īstenoti dažādi projekti, kuru pamatā ir sadarbība pāri robežām ar mērķi attīstīt reģionus tādās jomās kā vide, sociāli iekļaujošu kopienu stiprināšana, transports, uzņēmējdarbība, u.c.
Būt energoefektīvam nebūt nenozīmē sēdēt tumsā vai aukstumā, mūsu skatījumā energoefektivitāte ir saprātīgs un pārdomāts enerģijas patēriņš. Nedaudz mainot paradumus, dzīvesveidu un pieņemot pārdomātākus lēmumus, ir iespējams samazināt ietekmi uz vidi, vienlaicīgi nodrošinot komfortablus dzīves apstākļus. Savukārt mērķtiecīgi plānojot enerģijas resursu izmantošanu, nonākam pie pārdomātas energopārvaldības sistēmas.
Jau otro reizi aicinām piedalīties Garage48 Wood hakatonā, kas norisināsies no šī gada 23.-25. novembrim Cēsīs. Grandiozā pasākuma ietvaros kopā pulcināsim kokrūpniecības nozares speciālistus, industriālos dizainerus un arhitektus, inženierus, kokapstrādes burvjus, kā arī kokapstrādes, inženierzinātņu, dizaina, mākslas un uzņēmējdarbības jomu studentus, lai, apvienojot savu radošumu, pārvērstu to unikālos koka produktu prototipos.
Ko Jūs izvēlētos radīt no koka publisko telpu vajadzībām? Kā vislabāk demonstrēt koka praktiskumu un skaistumu uz ielām, sabiedriskajās telpās, dabā un citās vietās, kas pieejamas katram no mums? Šīs tuvojošās 48 stundas ir Jūsu iespēja, lai to uzzinātu un izmēģinātu!
Vēl 10 dienas remigranti, kuri plāno īstenot savu biznesa ideju kādā no Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām, aicināti iesniegt savus projektu pieteikumus uzņēmējdarbības projektu konkursam Vidzemē. Projekta pieteikumus pieņems līdz 2018. gada 25.septembrim plkst.17:00. Projektu konkursa ietvaros Vidzemes plānošanas reģionā paredzēts atbalstīt biznesa idejas kopsummā par 36 tūkstošiem eiro, un projekta konkursa nosacījumi paredz, ka vienam remigrantam iespējams saņemt atbalstu līdz pat 9000 eiro apmērā.
Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu konkursā atbalstīts Sēļu pagasta Tautas nama iesniegtais projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā””. Projektā paredzētas četras meistardarbnīcas: Jāņu, Miķeļdienas, Mārtiņdienas un Ziemas saulgriežu. Pirmajā meistarklasē 22. jūnijā Sēļu muižas estrādē apmeklētāji iepazinās ar Jāņu rituāliem, pina vainagus, sēja sieru un mācījās Jāņu dziesmas un dančus. 28. septembrī plkst.18.00 Sēļu muižā norisināsies otrā meistardarbnīca – Miķeļdienas un Rudens saulgrieži ar dziesmām, dančiem un rotaļām. Būs iespēja apgūt cītara spēli, kuru vadīs Gunārs Igaunis, un iepazīt Miķeļu – rudens saulgriežu - tradīcijas. 
Vidzemes plānošanas reģiona projekta “RDI2CluB” pārstāvji š.g. 21.septembrī piedalīsies un par pieredzi stāstīs Latvijas Lauksaimniecības universitātes Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra organizētajā seminārā “Bioekonomika: vadība un attīstības perspektīvas”. Semināra dalībnieki ne tikai uzklausīs pieredzes apmaiņas braucienā Nīderlandē gūtās atziņas par bioresursu izmantošanu netradicionālajās bioekonomikas nozarēs, viesojoties vienā no vadošajiem bioekonomikas klasteriem Eiropā “Biobased Delta”, bet arī tiks iepazīstināti ar projekta “RDI2CluB” aktivitātēm un plānotajām rīcībām bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšanai Vidzemē. Pasākuma laikā VPR pārstāvji aicinās semināra apmeklētājus – bioekonomikas nozaru speciālistus – arī uz diskusiju par bioekonomikas attīstības tendencēm un to ietekmi uz uzņēmējdarbību, vienlaikus aicinot tos sniegt rekomendācijas publiskā un privātā sektora sadarbības stiprināšanai.
Reizēm tieši neziņa par zemas temperatūras siltumapgādes iespējām ir tas iemesls, kāpēc trūkst interese par šādu tehnoloģiju. Jāuzsver, ka Eiropas Savienībā īpaša uzmanība tiek vērsta uz ilgtspējīgām energoapgādes sistēmām, kuras tendētas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu. Projekta "Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam" (LowTEMP) pamatmērķis ir paaugstināt centralizētās siltumapgādes sistēmas darbības efektivitāti, samazinot nelietderīgi izmantoto siltumenerģiju un integrējot zemas temperatūras siltumapgādes risinājumus.
Pastāstiet īsumā, ko nozīmē zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde?
Aktivitāte “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” tuvojas noslēgumam, un arī Vidzemes plānošanas reģionā, E.Dārziņa un J.Sudrabkalna memoriālajā muzejā “Jāņaskola” atklāta izstāde, kurā skatāmas 10 ainavas – Vidzemes dārgumi. Atklājot izstādi, klātesošos sveica arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta pārstāves – Kristīne Kedo un Dace Granta. 12.septembrī svinīgais brīdis – izstādes atklāšana - tika papildināts, pasākuma dalībniekus aicinot piedalīties reģionālajā diskusijā “Dabas un kultūras mantojums sastopas ainavā”, kas Jāņaskolā tika organizēta, lai akcentētu Latvijas ainavas nozīmību, ilgtspēju un daudzveidības saglabāšanu.
Vidzemes plānošanas reģions, sniedzot ieguldījumu ekoinovāciju virzīšanai starptautiskajos tirgos, pabeidzis darbu pie reģiona ekoinovāciju sistēmas novērtējuma. Ņemot vērā, ka reģiona uzņēmējiem lielākā daļa no pieejamajiem atbalsta instrumentiem ir tieši nacionāla līmeņa, pamatā izvērtējuma secinājumi attiecināmi uz Latvijas sistēmu kopumā. Ar galvenajiem secinājumiem iepazīstināti arī Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību un dažādu uzņēmējdarbību atbalstošu institūciju pārstāvji, tos aicinot 14.septembrī piedalīties diskusijā par to, kā veicināt videi draudzīgu inovāciju uzņēmumu attīstību. Vēl viens no diskusijas mērķiem bija noskaidrot, vai ir nepieciešami uzlabojumi šī brīža uzņēmējdarbības atbalsta sistēmā. Tāpat tika diskutēts par to, vai ir aktuāli Vidzemē veicināt tieši IKT bāzētu eko-inovāciju attīstību.
12.oktobrī Dabas un tehnoloģiju parkā “Urda” (CSA poligonā Daibe) notiks seminārs par aprites ekonomiku, kurā aicināti piedalīties arī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji. P
Teju pusotru gadu atpakaļ uzsākās projekta “Koksne un mēbeles” aktivitātes ar mērķi stiprināt sadarbību kokapstrādes un mēbeļu sektorā starp Veru apgabala un Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējiem, veicināt inovācijām bagātas industrijas attīstību un pievienotās vērtības radīšanu koksnes produktiem, kā arī veicināt eksporta iespējas nozarē. Līdz šim īstenota virkne pasākumu uzņēmējiem, tāpat daļa vēl priekšā. Šobrīd esam apkopojuši un piedāvājam Jums atskatīties uz nesenākām projekta aktivitātēm un ielūkoties vēl tuvojošās.
Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) partneriem ir sagatavojis starptautisko ziņu lapu (angļu valodā) ēku apsaimniekotājiem. Ziņu lapā lasiet: Kāpēc ēku apsaimniekotājiem ir vērts zināt par projektu "EFFECT4buildings"? Finanšu instrumenti un modeļi ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Dialoga veicināšana starp tehnoloģiju uzņēmumiem un ēku apsaimniekotājiem. GreenEST samits 2018 Igaunijā. 
Uzņēmējdarbības atbalstam Latvijā, t.sk. Vidzemē, pieejama virkne programmu un instrumentu, taču trūkst vienotas, sakārtotas un saprotamas sistēmas, kā šo atbalstu saņemt. Vidzemes plānošanas reģions kā vienu no svarīgiem darba uzdevumiem ir izvirzījis reģionāla līmeņa uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas modeļa pilnveidi, sadarbībā ar atbildīgajām lēmējinstitūcijām un esošajiem atbalsta sniedzējiem. 
Vidzemes plānošanas reģions īsteno ESF līdzfinansētu projektu “Vidzeme iekļauj”. Tā mērķis ir palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības. Plašāka informācija par projektu pieejama VPR mājas lapā