.png)
|
Arhīva kalendārs
Diskusija norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “ecoRIS3” ietvaros, kā viens no uzdevumiem ir sadarbības veicināšana starp galvenajām iesaistītajām pusēm ilgtspējīgas inovāciju ekosistēmas nodrošināšanā viedo specializāciju jomās, zināšanu pārnesē un komercializēšanā. Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītājs Māris Ozols iepazīstināja klātesošos ar vairākiem veiksmīgiem piemēriem, kas iezīmē publiskā sektora lomu inovāciju attīstībā, zinātnes sadarbību ar biznesu inovāciju radīšanai, tāpat sabiedrības iesaisti dažādu piedāvāto instrumentu izmantošanā u.c. Par nepieciešamību un iespējām pārnešanai reģiona ietvaros tika analizēts Helsinku universitātes kopdarba modelis. Koncepts paredz vienkopus pulcēt pētniekus un uzņēmējus, lai meklētu starpdisciplināras sadarbības iespējas kā komercializēt zinātnieku idejas. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka veiksmīgs modelis būtu arī to pavērst no uzņēmējdarbības perspektīvas, proti, ka uzņēmēji risina problēmas, veicina biznesa izaugsmi ar pētniecības metodēm, piesaistot zinātniekus. Analizēta arī tepat kaimiņzemē Lietuvā sekmīgi ieviesta iniciatīva par micro: bits mikrodatoru nodrošināšanu katram 5. klases skolēnam ar mērķi iedvesmot bērnus, veicināt radošumu, attīstīt pamata prasmes zinātnē, tehnoloģijās. Kopumā sagādāti 19 tūkstoši mikrodatoru. Analizējot šo labās prakses piemēru, tika uzsvērts, ka sākotnēji nepieciešams saprast iespējas nodrošināt bērnu apmācību šo iekārtu lietošanā, piemēram, piesaistot skolotājus. Tāpat iekārtu iegādei konceptuāli būtu jābūt kontekstā ar skaidru plānu par to, kā šīs iekārtas, kas pēc būtības ir ar datoru savienojami mikročipi, integrēt mācību procesā turpmāk. Plašāka diskusija izvērtās par Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) koledžu Itālijā, kas piedāvā bezmaksas divu gadu izglītību IKT tajās profesijās, kas svarīgas reģiona attīstībai. Pēc apmācībām tiek izsniegts diploms, kas ir atzīts gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī (Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras 5.līmenis). Diskusijas dalībnieku vidū šī tika novērtēta kā augstvērtīga aktivitāte, bet iezīmēta arī nepieciešamība sakārtot atbalsta sistēmu, lai cilvēki spēj šādas apmācības ikdienā veikt, piemēram, pēc darba, kas daudziem ir problemātiski. Kā veiksmīga pieminēta pieeja, kad uzņēmumi mērķtiecīgi atbalsta savus darbiniekus apmācībām un jaunu prasmju apgūšanai. Uzsvērta arī biznesa, izglītības iestāžu sadarbība ar kompetenču centriem apmācību ieviešanā. Koksnes klasteris un kompetenču centrs Woodpolis (Somijā) strādā ar mērķi radīt produktu augstāku pievienoto vērtību, fokusējoties uz būvniecības nozari. Organizācijas darbības virzieni ir pētniecība un attīstība, izglītība, piedāvājot arī mācību darbnīcu ar iekārtām un tehnoloģijām, kas pieejamas arī ārpakalpojumā. Darba grupas ietvaros diskutēts, ka arī Vidzemes reģiona un valsts mērogā jādomā par koksnes produktu pievienotās vērtības radīšanu, jo mums ir salīdzinoši daudz kokapstrādes uzņēmumu, kas ražo kokmateriālus eksportam uz ārvalstīm. No uzņēmējdarbības perspektīvas ir racionāla un skaidra finansiālā rentabilitāte, bet industrijas attīstībai ir nepieciešama domāšanas maiņa uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kur var palīdzēt profesionālo organizāciju un apvienību attīstīšana. Noderīgi būtu veikt apkopojumu par to, cik Latvijas uzņēmumu iesaistās jau esošajās klasteru un kompetenču programmās. Diskusijas secinājumi būs daļa no rīcības plāna, ko izstrādā projekta “ecoRIS3” komanda. Tas tiek veidots, lai uzlabotu reģionālos politikas instrumentus vairākās prioritārās jomās un veicinātu privātā sektora interesi ieguldīt pētniecībā, attīstībā un pētniecības rezultātu komercializēšanā, tādejādi uzlabojot arī reģiona uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju. Projekta ietvaros sadarbojas partneri no Spānijas (vadošais partneris), Īrijas, Portugāles, Lietuvas, Somijas, Itālijas, Francijas un Latvijas. Projekts “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (ecoRIS3)” īstenots Interreg Europe programmas 2014-2020. gadam ietvaros un tā mērķis ir analizēt iespējas un identificēt labākos piemērus, lai rezultātā izveidotu jaunus, efektīvākus atbalsta līdzekļus un vadlīnijas, kurus būtu iespējams ieviest starpnozaru inovāciju un pētniecības pārnesei un sadarbības veicināšanai starp zinātnes un tehnoloģiju centriem un reģionālo biznesa sektoru viedo specializāciju jomās. Papildu informācija: Māris Ozols, projekta ecoRIS3 vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, Tālr.: +371 26449919, maris.ozols PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta ecoRIS3 sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Izsludināta tirgus priekšizpēte programmatūras izstrādei transportam pēc pieprasījuma projektā MAMBA
Aktivitātes īstenošanai nepieciešams izstrādāt “transports pēc pieprasījuma” (turpmāk- TPP) informāciju sistēmu, kas tiks izmantota TPP pakalpojuma nodrošināšanai. Pirms iepirkuma veikšanas Vidzemes plānošanas reģions organizē tirgus priekšizpēti par programmatūras izstrādes prognozētajām izmaksām.
Pakalpojumu sniedzējus aicinām iepazīties ar tirgus priekšizpētes tehnisko specifikāciju un iesniegt informatīvu cenu piedāvājumu.
>> Tehniskā specifikācija pieejama ŠEIT. >> Cenu piedāvājuma veidlapa pieejama ŠEIT.
Cenu piedāvājumu (aizpildītu finanšu piedāvājumu) lūdzam iesūtīt līdz 2019. gada 15. janvārim plkst.17:00 uz e-pastiem: liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv un cc: janis.upenieks PIE vidzeme PUNKTS lv ar norādi: Tirgus priekšizpēte TPP informācijas sistēmas izstrādei.
Vairāk informācijas: Līga Puriņa-Purīte, projekta MAMBA vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, līga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29214024.
EFEKTĪVS ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS: Mācību materiāli enerģijas patēriņa samazināšanai lejupielādei pieejami ŠEIT
Pārpublicēšanas, citēšanas vai citādas izmantošanas gadījumā atsauce uz šo materiālu, tā autoru Vidzemes plānošanas reģionu un projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai (EFFECT4buildings)” ir obligāta.
Lasi par programmas aktivitātēm VPR aicina pašvaldības pieteikt skolas programmai "Efektīvs enerģijas patēriņš skolās" Vidzemē skolas sacenšas par enerģijas patēriņa samazināšanu “EFFECT4buildings” pārstāvji Valmierā dalās pieredzē par iekštelpu klimatu izglītības iestādēs 2019. gada 19. sepetmbrī programmas dalībnieki ciemojās Bilskas pamatskolā, Smiltenes novadā, lai uzzinātu citu skolu pieredzi un gūtu idejas, kā iesaistīt un izglītot skolu audzēkņus par energoefektivitātes un vides jautājumiem un kā samazināt enerģijas patēriņu ēkā. Pasākumā piedalījās arī Valmieras ZAĻĀS SKOLA, Ekonomikas ministrija un Elektrum Energoefektivitātes centrs. Īss video ieskats pasākuma norisē. Programmas “Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs” rezultātu paziņošana Skolām sagatavots izglītojošs mācību materiāls ceļā uz energoefektīvu skolu Programmas rezultāti: I GRUPĀ (elektroenerģija un siltumenerģija): 1. Kocēnu pamatskola (18,52%)
2. Liepas pamatskola (13,84%)
3. Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija (12,81%)
4. Segvārds “Gudrs patēriņš” (11,8 %)
5. Segvārds “Siltums” (6,86 %)
6. Segvārds “Temperatūra” (5,89 %)
7. Segvārds “ Rēķins” (4,25 %)
8. Segvārds “Enerģija” (2,26%)
9. Segvārds “ Zaļie” (1,28%)
10. Segvārds “Eko režīms” (-0,58%)
11. Segvārds “Siltummezgls” (-0,72%)
12. Segvārds “Spuldzīte” (-3,47%)
13. Segvārds “Komforts” (-4,51 %)
II GRUPĀ (elektroenerģija): 1. Bilskas pamatskola (14,91%)
2. Variņu pamatskola (13,33%)
3. Zaubes pamatskola (9,73%)
4. Segvārds “Kilovatstunda” (8,54%)
5. Segvārds “Skaitītājs” (3,17 %)
6. Segvārds “Elektroierīce” (- 0,18%)
7. Segvārds “Apkure” (-0,75%)
8. Segvārds "Karstais ūdens" (-11,88%)
 Foto: Rezultātu paziņošana 21.02.2020. Foto autors: Kocēnu novada dome
Programmu “Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs” īsteno Vidzemes plānošanas reģions Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gada projekta “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. “EFFECT4buildings” mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu uzziniet: http://www.vidzeme.lv
Šogad kā viena no prioritātēm bija izvirzīta bērnu un jauniešu kvalitatīva kultūrizglītība un iesaiste kultūras pasākumos, un projekta aktivitātēs. Pavisam tika saņemti 119 projektu pieteikumi par kopējo summu 478 562,00 EUR. No tiem atbalstu guva 59 projekti, tādējādi 2018. gadā sadalot ievērojami lielāku finansējumu kā iepriekšējos gados, proti, 126 600,00 EUR, kuru prasmīgi izmantoja visi atbalstīto projektu ieviesēji. Visa gada garumā vēsturiskā Vidzemes novada iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties dažādos izglītojošos un izklaidējošos pasākumos. Daudzveidīgas meistarklases un radošās darbnīcas deva iespēju mācīties seno arodu prasmes, attīstīt savas spējas teātra mākslā, dizaina domāšanā un pat vēsturiskā apmetuma restaurācijā. Tāpat pasākumu apmeklētājiem tiks sniegta iespēja pilnveidot rokdarbu tehnikas, iespēja izgatavot tautas tērpu detaļas un gatavot mūzikas instrumentus, svinēt gadskārtu svētkus, gleznot, dejot, spēlēt mūzikas instrumentus. Jauniešiem bija iespēja rādīt savas spējas talantu konkursos, mācīties ģitārspēli, piedalīties mākslas un teātra festivālā, apgūt jaunus dejas stilus un personīgās izteiksmes veidus. Savukārt Alūksnes novada Zeltiņu pagasta jaunieši, mācoties iecietību, līdzjūtību un atbildību, palīdzēja cilvēkiem ar veselības un sociāla rakstura problēmām.
Ar “Vidzemes kultūras programmas 2018” atbalstu izdotas trīs grāmatas. Par godu Latvijas valsts simtgadei Limbažu novada pašvaldība izdeva Jāņa Ulmja grāmatu “Par tēvzemi mīļo…”, kas vēsta par Latvijas neatkarības cīņu dalībnieka, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Viļa Gelbes dzīvi un viņa devumu vēsturiskajās Cēsu kaujās. Kultūras biedrība “Harmonija” izdeva Daumanta Vasmaņa grāmatu “CĒSIS GADSIMTU MIJĀ /1877.- 1914./”. Darbs aptver laika posmu no 1877.g. (pilsētu reformu sākums Baltijā) līdz 1914.g. (pirmā pasaules kara sākums). Grāmatā ietverti plaši citēti un bagātīgi vēstures arhīva materiāli, kuri ikdienā, ja vien cilvēks pats nedodas uz arhīvu, iedzīvotājam ir sveši. Tādēļ, līdztekus ar Cēsu vēstures izzināšanu par šo laika posmu, lasītājam tiek dota iespēja izjust tā laika atmosfēru, iepazīstoties ar attiecīgā vēstures laika dokumentiem. Mazajiem lasītājiem prieku sagādā Madonas novada pašvaldības īstenotais projekts “Mana “Priedīte” pasakās”, ko realizējusi Madonas pilsētas pirmsskola “Priedīte”. Projekta veikuma rezultātā ir izdota ilustratīva pasaku grāmata “Mana “Priedīte” pasakās”. Tā veidota Mnemonikas tehnikā (ilustrējot asociatīvus tēlus). Grāmatas tapšanā piedalījās gan pirmsskolas iestādes darbinieki, gan bērnu vecāki, gan Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas audzēkņi. Grāmatas veidošana un izmantotā tehnika izvēlēta, lai veicinātu mazo pirmsskolas audzēkņu lasīšanu agrā bērnībā, rosinātu kopīgu lasīšanu gan ģimenē, gan pirmsskolā. Strenču novada pašvaldība sagatavojusi manuskriptu “Sibīrijas dziesmu klade”, kur dziesmu klades oriģināla faksimils papildināts ar nošu pierakstiem. Dziesmas pierakstītas izsūtījumā Sibīrijā, Intā, Komi apgabalā, 1955. un 1956. gadā. Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs "KasTe" realizēja neparastu projektu “Papīra teātris “KAMIŠIBAI” jeb skolnieki bērniem un stāstnieks pa vidu”, kura rezultātā radīta papīra teātra kārba, kurā literāri darbi veidoti ilustrācijās, bet teksti piemēroti logopēda darbam. Otrs “KasTe” realizētais projekts ir animācijas filma “Reiz dzīvoja Āraišos”, kuras pamatā izmantotas Āraišu apkaimes teikas.
Noteikti jāpiemin jaunās izstāžu ekspozīcijas – “100 fotogrāfijas Staņislava Sladzevska (1923-2001) objektīvā” Vestienas pagastā, "Nacionālo partizānu kustība Jaunalūksnes pagasta teritorijā 1945.-1953." Alūksnes novadā, izstāde ”‘’Atpakaļlaiks’’- Ojāram Vācietim 85” Trapenes vēstures istabā Apes novadā. Tāpat izveidota ekspozīcija “Broņislavas Martuževas dzejas klēts apcirkņi” Lubānas novada “Dārziņos”. “Vidzemes kultūras programmas 2018” ietvaros dažādi festivāli un mākslas simpoziji notikuši Valmierā, Gulbenē, Mālpilī, Āraišos. Vidzemniekiem bija lieliska iespēja baudīt neparastas izrādes Valmieras vasaras teātra festivālā, simfoniju MERKŪRIJS UZ MĒNESS Ogrē, opermūzikas koncertu Dons Paskvāle Sēļu muižā vai, baudot klusumu, “klausīties Gauju”. Mazajiem skatītājiem - izrāde koncertuzvedums “Vali, mierā!”, kas stāsta par Valmieras nosaukuma rašanos un, protams, apmeklēt vēl citus koncertus, folkfestivālu, dančus un foto izstādes.
Šogad “Vidzemes kultūras programmas 2018” ietvaros notikuši vairāk kā 330 pasākumi, izdoti 1800 grāmatu eksemplāri, sagatavots viens manuskripts, izveidota viena animācijas filma. Projektu realizācijā iesaistīti 3230 dalībnieki, bet pasākumus apmeklējuši vairāk kā 40 000 apmeklētāju. Vidzemes plānošanas reģions ir gandarīts ar aizvadītajā gadā sasniegtajiem rezultātiem un priecājas par iespēju realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīto Kultūras programmu .
Indormāciju sagatavoja: Dace Laiva VPR Kultūras programmas koordinatore
Šoreiz Dacei jautājām par kādu visnotaļ jautru spēļu terapijas metodi- teraspēli (Theraplay metode), par kuru saņēmām labas atsauksmes no ģimenes, kura projekta "Vidzeme iekļauj" ietvaros ir izmantojusi šo pakalpojumu. Dace, kāds ir teraspēles mērķis un kādos gadījumos un kuram teraspēle būtu ieteicama? Teraspēle palīdz veselīgas piesaistes veicināšanai starp vecāku un bērnu. Īpaši šī metode ir ieteicama bērniem ar autismu un bērniem ar traumatisku pieredzi. Ļoti iedarbīgi teraspēles elementi ir, strādājot ar audžuvecākiem un uzņemtajiem bērniņiem, kuriem nav veidojusies veselīga piesaiste ar pieaugušo. Šī ir fantastiska metode, kurā ar vienkāršām rotaļām uzlabojam savstarpējās attiecības. Vai terapija ir piemērota bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem? Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros bija gadījums, kad mamma izmantoja piedāvāto psihologa pakalpojumu vecākiem un nāca uz konsultācijām viena. Konsultāciju laikā mamma saprata, ka arī bērnam ir nepieciešams psihologa atbalsts. Bērnam ir smagi funkcionāli traucējumi un bērns ir pilngadīgs. Bērnam ir ļoti liela iekšēja trauksme un liela jūtība uz smaržām, pieskārieniem, skaņām. Bērns nerunā un ir ļoti ierobežots kustībās, tāpēc izmantojām teraspēles elementus, kurus var veikt mamma. Izvēlējāmies dažādus materiālus-frotē dvieli, vati u.c. Mamma rotaļājoties masēja rociņas, pēdas, tādā veidā atrodot to materiālu, kurš bērnam ir patīkams. Mammai par pārsteigumu, ļoti iedarbīga bija aijāšana un dziedāšana. Ikdienas rūpes par bērnu, kurš ir guļošs, paņem ļoti daudz enerģijas un laika. Lai arī mamma bērnu ikdienā aprūpē, daudz ceļ un masē, lai nerastos izgulējumi, tomēr mamma neiedomājās, ka aijāšana klēpī un dziedāšana, fantastiski noņem trauksmi. Teraspēles metodi var izmantot darbā ar bērniņiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi – gan kustību ierobežojumi, gan intelektuālas attīstības traucējumi, jo nodarbības var pielāgot katram individuāli. . Kā notiek pats process? Vai varat aprakstīt kādu no nodarbību seansiem? Vispirms es izstāstu vecākiem ko darīsim, piemēram, ka būs vates piciņas uz grīdas un rāpojot ir jāsapūš visas vienā stūrī. Pēc izstāstīšanas, brīdi palīdzu vecākam strukturēt nodarbību un pēc tam atstāju telpu. Nodarbība tiek filmēta un nofilmēto pārrunājam ar vecāku divatā. Tādā veidā vecāks ļoti bieži no malas ierauga to, ko nav pamanījis ikdienā-gan labas lietas, gan to, ko vajadzētu darīt citādāk. Vecāki gan bieži baidās no filmēšanas, bet, skatoties ierakstus, vecāks ierauga cik bieži, patiesībā, viņš spēj uzmundrināt savu bērnu, ar kādu mīļu skatienu bērns skatās uz savu vecāku… Viens no teraspēles pamatiem ir struktūra. Vecāks terapijā ir vadošais, viņam ir jāmācās strukturēt aktivitāti, veidojot “nodarbības rāmīti”. Vecākam ir jāliek robežas. Mūsdienās ir daudz trauksmainu bērnu, jo vecāki neuzņemas atbildību vadīt savus bērnus. Un vadīt nav tas pats, kas valdīt pār bērnu. Otra teraspēles pamatvērtība ir gādība-tā ir tā čubināšanās, glāsti un pieskārieni, ko diemžēl mēs ikdienā skrienot aizmirstam. Noliekam ēst un saģērbjam. Un tad ir iesaistīšana - vecāks, vadot procesu, iesaista bērnu rotaļā vai veicamajā uzdevumā. Kopīga darbošanās ir daļa no veselīgas piesaistes veidošanas. Tad mēs ar vēlmi nodrošināt saviem bērniem visu, kas nepieciešams un ko viņiem sirds kāro, esam pazaudējuši pamatus veselīgai piesaistei? Tieši tā! Skrienot esam pazaudējušies. Tā kopā būšana ir pamatu pamats. Pieskārieni, gādība. Ir izaugusi vesela paaudze, kura nesaņēma gana daudz pieskārienu no saviem vecākiem un šiem vecākiem ir grūti nodot saviem bērniem to, ko paši bērnībā nav saņēmuši. Vai teraspēles elementi palīdz piesaistes atjaunošanai, uzlabošanai starp pusaudžiem un vecākiem? Pusaudži gan ir visdistancētākie, bet, ja vecāks vada un izrāda iniciatīvu, tad arī pusaudži atveras un iesaistās. Vai ir vecāki, kuriem pašiem ir grūti nodoties šai kopīgajai rotaļai? Ir dažādas ģimenes un reizēm jau tāda kopīga rotaļāšanās “nav pieņemama” ģimenes attiecībās. Ir daļa cilvēku, kuri ir izauguši bez pieskārieniem, samīļošanās un dauzīšanās ar vecākiem. Likumsakarīgi, ka šiem cilvēkiem ir grūti rotaļāties ar saviem bērniem, ja viņi paši bērnībā to nav saņēmuši. Ir bijuši vecāki, kuri saka:”Es te nemērkaķošos!” Praksē ir bijis gadījums, kad teraspēles elementus izmantoju strādājot ar sievieti, kura ir cietusi no smagas vardarbības un viņai jebkuri pieskārieni bija trauksme. Bija no jauna jāmācās, kas ir “labie pieskārieni”, jāmāca savai psihei un ķermenim, kā uz tiem reaģēt. Vai teraspēli var apmeklēt vecāks ar vairākiem bērniem vienlaicīgi? Ideālā variantā būtu, ja nāk abi vecāki un bērns. Ir bijusi prakse, kad nāk abi vecāki un dvīnīši un vecāki terapijas seansa laikā mainās, bet pamatā ir nepieciešams kontakts “viens pret viens”, ko sniedz teraspēle, tāpēc ir svarīgi, lai bērnam ir nedalīta uzmanība. Vai ir cilvēki, kuriem nav ieteicama teraspēle? Bija mamma, kurai pašai ir autiskā spektra traucējumi un viņai pieskārieni ir nepatīkami un izraisa trauksmi, līdz ar to viņai šo teraspēles metodi nav iespējams izmantot, jo viņa nespēj strukturēt nodarbību un sniegt pieskārienus bērnam. Vai vecākiem tiek uzdoti mājas darbi, kuri jāturpina praktizēt mājās? Tas ir labi, ja vecāks terapijas seansa laikā gūto pieredzi “pārnes” uz mājām, piemēram, “tauriņu buča”, kad vecāks ar skropstām noglauda bērnam vaidziņu, vai masē pēdiņas un rociņas pirms miega. Pieskārieni ir teraspēles pamats. Un tas viss ir bez naudas, jo vecāks ir galvenā “rotaļlieta”, šīs metodes izmantošana ikdienā mājas neprasa finansiālu ieguldījumu vai speciālu vidi. Kādos gadījumos vēl Jūs ieteiktu teraspēli? Es savā praksē teraspēli modificēju, apvienojot ar citām terapijas metodēm. Strādājot bērnu dārzā esmu veidojusi palīdzības grupas ar teraspēles elementiem trauksmainiem un agresīviem bērniem. Strādājām uz agresivitātes mazināšanu un otra bērna sadzirdēšanu. Ļoti labi der hiperaktīviem bērniem. Un tā labā lieta, ka vecāki šo visu var darīt mājās. Sanāk, ka teraspēles pamats ir kopīga rotaļāšanās un pieskārieni! Jā, šīs terapijas metodes būtība ir priekpilna bērnība un jautrība ar savu bērnu. Vecāki, kuri atnāk ar vienu bērniņu un apgūst šo metodi, to izmanto arī ar pārējiem bērniem mājās, jo nereti tieši tas bērns, kurš ģimenē nav ar īpašām vajadzībām vai uzvedības traucējumiem, tiek apdalīts. Gudri vecāki, lai uzlabotu piesaisti arī ar citiem bērniem ģimenē, šos uzdevumus ievieš kā mazos ikdienas rituālus. Bērna šūpošana segā, bučas uz deguna, šūpošana klēpī, kopīgu darbu darīšana- tas viss ir veselīgas piesaistes pamatā!
*Theraplay ir bērna un ģimenes terapija, kura izveido un uzlabo piesaisti, pašvērtējumu, uzticēšanos citiem un priekpilnu iesaistīšanos. Tā ir balstīta dabīgajos un veselīgajos bērna un vecāka mijiedarbības veidos, ir personiska, fiziska un jautra. Theraplay mijiedarbība koncentrējas uz četrām pamata kvalitātēm, kuras atrodamas vecāka-bērna attiecībās: Struktūra, Iesaistīšana, Gādība un Izaicinājums. Theraplay sesijas rada aktīvu un emocionālu saikni starp bērnu un vecāku vai aprūpētāju. Terapijā terapeits vada vecāku un bērnu rotaļīgās, jautrās spēlēs, attīstību rosinošās aktivitātēs un maigās, gādīgās aktivitātēs. Jau pati mijiedarbības forma palīdz vecākam regulēt sava bērna uzvedību un paust bērnam mīlestību, prieku un drošību. Tas palīdz bērnam justies droši, aprūpētam, kontaktā, piederīgam un vērtīgam. (*Informācija no http://www.wp.theraplay.org/latvia/ ) TERASPĒLE IETEICAMA: * JA VECĀKIEM IR GRŪTĪBAS BĒRNA AUDZINĀŠANĀ UN NEPIECIEŠAMS VEICINĀT POZITĪVAS SAVSTARPĒJĀS ATTIECĪBAS; * JA BĒRNAM IR IZVEIDOJUSIES NEDROŠA PIESAISTE – BĒRNS NETIC SEV, CITIEM, PASAULEI; * JA BĒRNAM IR GRŪTĪBAS REGULĒT EMOCIJAS; * JA BĒRNS IR AGRESĪVS, DUSMĪGS, GRŪTI KONTAKTĒJAS AR CITIEM, IR PĀRLIEKU AKTĪVS VAI ARĪ PRETOJAS VISAM JAUNAJAM; * JA BĒRNAM IR AUTISMS VAI AUTISKĀ SPEKTRA TRAUCĒJUMI; * BĒRNIEM, KURI ZAUDĒJUŠI EMOCIONĀLU SAIKNI AR VECĀKIEM; * AUDŽUĢIMENĒM UN ADOPTĒTIEM BĒRNIEM; * JA BĒRNS IR PĀRCIETIS TRAUMU. Vairāk par Theraplay metodi un apmācītajiem praktiķiem: Theraplay Latvia mājaslapā http://www.wp.theraplay.org/latvia/ Latvijas radio raidījuma "Ģimenes studija." arhīvā- Audzini ar prieku! Spēļu terapija kā palīgs sapratnes veidošanā starp vecākiem un bērniem http://www.latvijasradio.lsm.lv
Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Reizē ar Cēsu Enerģijas dienu šī gada 10. janvārī notika pirmā Vidzemes plānošanas reģiona tikšanās ar programmas “Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs” dalībniekiem - skolotājiem, skolu darbiniekiem un pašvaldību speciālistiem. Programmas mērķis ir veicināt racionālu enerģijas patēriņu Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās, motivējot izglītības iestādes sadarboties ar savām pašvaldībām un iesaistīt skolēnus nelietderīgas enerģijas izmaksu samazināšanā. Izglītības iestādes galvenokārt sacenšas pašas ar sevi, lai sasniegtu enerģijas ietaupījumu, taču veselīgu konkurenci radīs arī skolu tops, kurā tiks izmantoti skolām vien zināmi komandu nosaukumi. Uzvarētājs būs zināms vien programmas noslēgumā. Vidzemes plānošanas reģions ir noslēdzis vienošanos ar pašvaldībām un izglītības iestādēm par to, ka lielākā daļa no sasniegtā izmaksu ietaupījuma tiks izmantots skolas vajadzībām. Siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņam skolā šogad rūpīgāk sekos līdzi Smiltenes vidusskolas, Blomes pagasta pamatskolas, Launkalnes sākumskolas, Līgatnes novada vidusskolas, Rubenes pamatskolas, Ziemeļvidzemes internātpamatskolas Vaidava, Kocēnu pamatskolas, Cēsu 1.pamatskolas, Cēsu 2.pamatskolas, Gulbenes novada valsts ģimnāzijas, Gulbenes sākumskolas, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas un Liepas pamatskolas skolēni, skolotāji un pārējie skolas darbinieki. Savukārt tikai ar elektroenerģijas patēriņa uzskaiti programmā piedalās Palsmanes pamatskola, Bilskas pamatskola, Variņu pamatskola, Jura Neikena Dikļu pamatskola, Ziemeļvidzemes internātpamatskola Dauguļi, Rāmuļu pamatskola, Galgauskas pamatskola, Lejasciema vidusskola un Zaubes pamatskola. Lai motivētu skolēnus kļūt par zinošiem un atbildīgiem enerģijas lietotājiem, kā arī lai atbalstītu skolotājus un citus skolas darbiniekus, Vidzemes plānošanas reģiona ekspertu komanda izstrādā mācību materiālu par deviņām tēmām – Enerģijas patēriņš ēkās; Apkure; Elektrība; Enerģijas veidi; Klimata pārmaiņas; Apgaismojums; Ventilācija; Ūdens; Energoefektivitāte ēkas konstrukcijās un sistēmās. “Mācību materiāli galvenokārt paredzēti skolēniem pamatskolas posmā, bet tos iespējams adaptēt arī citu vecumposmu izglītojamiem. Materiālu izmantošanas vietu un laiku mācību procesā izvēlas pats skolotājs. Lielākoties tēmas iederas klases stundās, dabaszinībās, fizikā, sociālajās zinībās, taču atsevišķas tēmas var tikt izmantotas bioloģijas, ģeogrāfijas, mājturības, tehnoloģiju un citu mācību priekšmetu stundās, kā arī citās skolas aktivitātēs,” skaidro Ingūna Irbīte, Vidzemes plānošanas reģiona eksperte mācību materiāla sagatavošanā. Mācību materiāli būs pieejami Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā.
Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv Papildu informācija: Aija Rūse, projekta “EFFECT4buildings” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26400288
Klātesošie tiks iepazīstināti ar praktiskām atziņām no veiksmīgiem projektiem un iniciatīvām, kas jau īstenoti. Seminārā tiks aplūkots dāņu modelis braucieniem, kas tiek organizēti, vadoties pēc pieprasījuma, kā arī varēs padziļināti iepazīties, kā kopienās veidojās specifiskas mobilitātes kultūras. Papildus pieredzes uzkrāšanai, semināra organizatori aicina izmantot iespēju semināra laikā iepazīties ar mobilitātes speciālistiem un ekspertiem Baltijas jūras reģionā, lai iedvesmotos, iztaujātu par risinājumiem kopīgām problēmām, kā arī veidotu jaunas sadarbības. Seminārs noslēgsies ar interaktīvu diskusiju, kurā varēs piedalīties ikviens semināra dalībnieks, lai atbildētu uz jautājumiem – kā iedrošināt iedzīvotājus uzņemties iniciatīvu, kā iedzīvotājus atbalstīt , kā arī - vai jau izstrādātas pamatvadlīnijas ir būtiskas, lai procesu iekustinātu. Semināra darba kārtība ŠEIT. Reģistrēšanās dalībai seminārā ŠEIT līdz 2019. gada 11.februārim. Vēršam uzmanību, ka seminārs ir bezmaksas; darba valoda - angļu. Izdevumus par ceļošanu un nakšņošanu projekts nekompensē.
Par mobilitātes semināriem Mobilitātes seminārus organizē projekts MAMBA, lai atspoguļotu šī brīža mobilitātes aktualitātes un izaicinājumus lauku teritorijās. Katrs no plānotajiem semināriem (kopskaitā seši) tiks veltīts kādai konkrētai tēmai, un uz tiem aicināti gan pētnieki, gan vietējie lēmumpieņēmēji, gan transporta un mobilitātes profesionāļi, kuri ir ieinteresēti apmainīties ar jauniem mobilitātes risinājumiem tieši lauku teritorijās, vienlaikus meklējot jaunus sadarbības partnerus un gūstot pavisam jaunu redzējumu. Ar šiem semināriem mēs centīsimies apvienot gan tās zināšanas un pieredzi, kas pieejamas projekta MAMBA partnerībā, gan arī ārpus tās. Semināri tiek veidoti tā, lai tiktu atvēlēts arī pietiekams laiks profesionāļu un praktiķu diskusijām, kurām par pamatu varēs ņemt seminārā piesaistītā lektora ieskicēto problēmu apmēru un konkrētus mobilitātes izaicinājumus. Semināra labo piemēru stāsti iedvesmos un sniegs ierosmi iespējamiem risinājumiem. Vairāk informācijas projekta MAMBA mājaslapā https://www.mambaproject.eu/events/ un Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.
Jautājumiem: Līga Puriņa-Purīte, projekta MAMBA vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29214024.
Lai arī inovāciju attīstība ir pēdējo gadu prioritāte Latvijā, tomēr joprojām nepieciešams veicināt izpratni par inovāciju nozīmi ikdienā, atgādinot, ka tās nav saistītas tikai un vienīgi ar augstajām tehnoloģijām vai zinātni. Spēja inovēt ir viens no raksturlielumiem, kas arī mazam uzņēmumam ļauj izrauties priekšā konkurentiem. Turklāt dažādi jaunievedumi un inovatīvi risinājumi ne vienmēr ir dārgi vai sarežģīti īstenojami. Inovācija var būt klātesoša ne tikai uzņēmumos un lauku saimniecībās, bet arī valsts pārvaldē.
Piecu dienu laikā visā Vidzemē tiks organizēti semināri un darbnīcas, skolēniem durvis vērs vairāki inovatīvi uzņēmumi Vidzemē, savukārt uzņēmējiem tiks piedāvāta iespēja viesoties zinātnisko institūtu pētniecības laboratorijās Rīgā, kā arī iepazīties ar reģionālo izglītības iestāžu un citu pētniecības institūciju piedāvājumu inovāciju radīšanai un izpētei. Nedēļas ietvaros tiks izsludināti arī grantu konkursi vairākās Vidzemes pašvaldībās uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. 27.-28. februārī Valmierā tiks organizēta divu dienu konference, kurā piedalīsies gan pašmāju eksperti, gan arī inovāciju attīstītāji no vairākām Eiropas valstīm. Savās zināšanās un novērojumos dalīsies gan akadēmiķi un pētnieki, gan arī praktiķi, kuru ikdienas darbs cieši saistīts ar inovācijām, pašiem tās ikdienā attīstot, vai arī palīdzot to darīt citiem, tai skaitā, strādājot pie valsts un pašvaldību atbalsta sistēmas izveides. Konferenci īpaši aicināti apmeklēt uzņēmēji un šajā jomā strādājošie publiskās pārvaldes speciālisti. Jāpiebilst, ka paralēli konferencei, 28. februārī Valmierā notiks arī 20 minūšu intensīvās biznesa konsultācijas jeb t.s. speed-consulting, kurās, iepriekš rezervējot laiku, uzņēmēji varēs satikt ekspertus, tiem uzdot jautājumus un saņemtos padomus izmantot uzņēmējdarbības attīstībā. Tāpat konferences dalībnieki varēs apmeklēt Vidzemes inovāciju izstādi, iepazīstoties ar daļu no Vidzemē tapušajām inovācijām, kuru radīšana uzņēmumiem nesusi izaugsmi un spēju konkurēt gan tepat Latvijā, gan pasaulē. Aicinām iepazīties ar visiem pasākumiem Vidzemes Inovāciju nedēļas 2019 mājaslapā >> http://innovation.vidzeme.lv, kurā pieejami detalizēti pasākumu apraksti un iespējams reģistrēties to apmeklējumam. Dalība visos pasākumos bez maksas! Vidzemes Inovāciju nedēļu 2019 organizē Vidzemes plānošanas reģions, sadarbojoties ar Vidzemes pašvaldībām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām, Latvijas institūtu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kā arī virkni pārstāvjiem no tādām Eiropas organizācijām un uzņēmumiem, kā Jaunā tūrisma institūts (Slovēnija), Hamburgas starptautiskās ekonomikas institūts (Vācija), Utrehtas Ekonomikas padome (Nīderlande), Belostokas universitāte (Polija), Inland Norway Lietišķo zinātņu universitāte (Norvēģija) un Tretorget Ltd (Norvēģija).
Vairāk informācijas: Laila Gercāne, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, Vidzemes Inovāciju nedēļa 2019 koncepta attīstītāja, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29120536. Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752.
Brokeris būs uzņēmēju atbalsta persona Vidzemes reģionā un var sniegt palīdzību attīstības jautājumos, bet galvenokārt palīdzēt partneru meklēšanā projekta sadarbības reģionos un piemērotu atbalsta mehānismu meklēšanā kapacitātes palielināšanā viedo specializāciju piemērošanai. Ilona Platonova iepriekš strādājusi gan privātajā, gan publiskajā sektorā dažādās nozarēs. Ir pieredze auditorfirmā “KPMG”, no 2005. līdz 2006. gadam bijusi vadošā amatā multifunkcionālās halles “Arēna Rīga” projekta attīstībā pirms Pasaules hokeja čempionāta Rīgā, piecus gadus strādājusi pārdošanā un neliela uzņēmuma vadībā. Tāpat Ilonai ir pieredze publiskajā sektorā – Eiropas integrācijas birojā un Ekonomikas ministra birojā, pildot Ekonomikas ministra parlamentārās sekretāres pienākumus. Ilonai ir maģistra grāds ekonomikā, gan papildus Singapūrā iegūtas zināšanas investīciju piesaistē. Ārpus profesionālās darbības, Ilona interesējas par biznesa attīstības jautājumiem un ir uzsākusi doktorantūras studijas par uzņēmumu izaugsmi, tādējādi plašā un dažādā pieredze ļauj paskatīties uz uzņēmuma attīstības iespējām no dažādiem skatu punktiem. Sākot ar februāri pieejamas konsultācijas ar iepriekšēju pieteikšanos pa e-pastu ilona.platonova PIE vidzeme PUNKTS lv vai tālruni 29 282 826. Konsultācijas notiks bez maksas Vidzemes plānošanas reģiona telpās Cēsīs, Bērzaines ielā 5, un Vidzemes uzņēmējdarbības centrā Valmierā, Purva ielā 12A, B korpusā. Pieņemšanas laiki maijā un jūnijā: Cēsīs: 09.05., 30.05., 10.06. Valmierā: 21.05., 06.06., 26.06. Plašāka informācija par turpmākajiem tikšanās laikiem un obligāta pieteikšanās iespējama sazinoties iepriekš. Konsultācijas iespējamas arī ārpus minētajiem laikiem, atsevišķi par to vienojoties. Izmantot brokera pakalpojumus aicināti īpaši tie reģiona uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa attīstības plāni un kuru attīstības iespējas Latvijā ir ierobežotas. Brokera nolūks būs skatīties plašākā, pārrobežu kontekstā uz uzņēmuma iespējām, uz citām nišām ārpus tā loka, ar ko uzņēmums nodarbojas jau šobrīd, papildināt zināšanas un vest kopā ar citiem uzņēmējiem vai pētniecības sektoru no Vācijas, Dānijas, Igaunija, Lietuvas, Somijas vai Polijas, lai realizētu kopīgas aktivitātes viedās specializācijas piemērošanai mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā. “Mani galvenie uzdevumi būs ar biznesa attīstības profesionāļa acīm un savu uzkrāto pieredzi izzināt un paskatīties uz uzņēmumu, tā darbību ar skatu no malas un atrast piemērotus sadarbības partnerus uzņēmumam vēlamajā attīstības virzienā,” stāsta I. Platonova. “Situācijā, kad Latvijā uzņēmējdarbības atbalsta sistēma ir sadrumstalota, mans darbs būs kopīgi ar uzņēmuma pārstāvjiem ieraudzīt pieejamās iespējas šobrīd un tuvāko gadu laikā. Tāpat Vidzemes plānošanas reģions regulāri attīsta jaunus projektus un vēlas tos maksimāli pielāgot uzņēmēju vajadzībām. Jo precīzāk zināsim, kādas zināšanas vai kontakti nepieciešami tālākai attīstībai, jo labāk varēsim atrast piemērotus partnerus, finansējuma avotus un rīcības. Palīdzēšu meklēt atbildes uz virkni jautājumu – kur rast finansējumu idejām, kur meklēt jaunus noieta tirgus, vai kā tos apgūt, kā spēt paskatīties uz sava uzņēmuma procesiem no cita skatu punkta. Respektīvi, mana pieredze ļauj būt uzņēmuma attīstības ideju ģeneratoram,” rezumē Ilona. Līdztekus brokera darbam septiņas valstis Baltijas jūras reģionā kopīgi veido pārrobežu sadarbības tīklu un tā pakalpojumu piedāvājumu mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācijas atbalstam. Tādējādi brokeris gan veidos datu bāzi, gan uzrunās konsultācijās uzņēmumus, kas vēlētos pārbaudīt jaunizveidotā sadarbības tīkla pakalpojumu piedāvājumus praksē. Pilotprogrammā paredzēts iesaistīt piecus līdz sešus Vidzemes reģiona uzņēmumus. Foto: Vidzemes plānošanas reģions (Ilona Platonova fotogrāfijā pa labi) Pārrobežu sadarbības tīkla veidošana un reģionos pieejamo uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu pētījums tiek veikti projekta “GoSmart BSR” ietvaros. Projektu “GoSmart BSR” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.
Par projekta "GoSmart BSR" aktivitātēm iespējams uzzināt arī sociālajos medijos Facebook un LinkedIn. Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "GoSmart BSR" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261. Informāciju sagatavojusi: Liene Leonoviča, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.leonovica PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 27724884. Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/
Vidzemes plānošanas reģions vairākkārt ir rosinājis grozīt Ministru Kabineta noteikumus, lai deinstitucionalizācijas projektu īstenotu efektīvāk un lai projekta pēctecība būtu veiksmīga gan pašvaldībām, gan cilvēkiem, kuri projekta ietvaros saņem pakalpojumus. Lai veicinātu ārpusģimenes aprūpi, Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā tika organizēti četri sarunu vakari “bērns bērnu namā un es”, uz kuriem tika aicināti potenciālie audžuvecāki, adoptētāji un aizbildņi, kā arī ikviens, kurš kādreiz ir domājis par to, kā jūtas bērns bērnu namā. Sarunu vakaros savā pieredzē dalījās jau esošie audžuvecāki, adoptētāji un aizbildņi, lai iedrošinātu tos, kas par šādu soli vēl domā, un ļautu ieskatīties pašu pieredzētajā. Tāpat notikusi divu dienu nometne pusaudžiem vecumā no 14-17 gadiem un potenciālajiem audžuvecākiem, aizbildņiem vai adoptētājiem. 2018.gadā noslēgusies individuālo atbalsta plānu sagatavošana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, līdz ar to kopumā individuālie atbalsta plāni sastādīti 430 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, no tiem 2018.gadā 100 bērni ir saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Saņemtie pakalpojumi un izvēlētie pakalpojuma sniedzēji ir ļoti dažādi, jo tie ir atbilstoši katra bērna individuālajām vajadzībām. Vecāki izvēlas gan pamata vajadzības, tādas kā ergoterapeits, fizioterapeits, gan tādus pakalpojumus, kā Tera spēle, ABA terapija un Marte Meo. Aktīvi izmantota arī rehabilitācija centrā “Poga” un lielu atsaucību guvusi vizuāli plastiskās mākslas terapija. Projekts piedāvā atbalstu arī bērnu ar funkcionāliem traucējumu vecākiem- līdz divdesmit pakalpojuma reizēm. Šo atbalstu 2018.gadā ir izmantojuši trīspadsmit vecāki, apmeklējot izglītojošas atbalsta grupas, psihologu, fizioterapeitu un rehabilitologu.
Arī 282 pieaugušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem līdz 2018.gada beigām ir izstrādāti individuālie atbalsta plāni, savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Vidzemes plānošanas reģionā 2018. gadā saņēma 42 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Visvairāk ir izmantotas speciālistu konsultācijas un individuālā atbalsta pakalpojums. Tāpat 2 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem saņēmuši Dienas aprūpes centra pakalpojumu, 1 - īslaicīgas sociālās aprūpes un 1 -grupu dzīvokļa pakalpojumu. Nelielais pakalpojumu saņēmēju skaits skaidrojams ar to, ka Vidzemē joprojām ir ļoti maz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ar aktīvu pašvaldības atbalstu viens cilvēks 2018. gada laikā ir uzsācis patstāvīgu dzīvi ārpus Valsts sociālās aprūpes centra. 2019. gads ir sācies ar aktīvu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izmantošanu un tas liecina, ka pakalpojumu saņemšanas kārtība ir kļuvusi saprotamāka. Īpašu paldies projekta “Vidzeme iekļauj” komanda saka pašvaldību sociālajiem dienestiem, kuri ir vistuvāk katram klientam un dara ļoti daudz, lai ikviens, kam tas nepieciešams, saņemtu atbilstošus pakalpojumus. Plānošanas reģionu un pašvaldību paveikto deinstitucionalizācijas procesa ietvaros atzinīgi novērtējusi arī Labklājības ministrija: “Paveiktais ir veicinājis ne tikai snieguma ietvara uzraudzības rādītāju izpildi, bet arī, nodrošinot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, sniedz palīdzību un atbalstu Latvijas neaizsargātākajām sabiedrības grupām un lauž aizspriedumus un aplamus stereotipus par šo cilvēku spējām sekmīgi iekļauties sabiedrībā. Esam patiesi gandarīti, ka ar savu nesavtīgo darbu veicināt humānas, iekļaujošas un mūsdienīgas sabiedrības veidošanos.” Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” komanda ikvienam novēl pozitīvām emocijām piesātinātu, kvalitatīvām pārmaiņām bagātu 2019.gadu!
Patiesā deinstitucionalizācija sākas ikviena sirdī un domāšanā!
Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
No 15. – 18. janvārim 15 uzņēmumu pārstāvji no Vidzemes izmantoja iespēju un kopīgi ar Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Koksne un mēbeles” komandu devās uz Vācijas pilsētu Ķelni, lai apmeklētu vienu no Eiropā un pasaulē vadošajām mēbeļu un dizaina izstādēm – IMM Cologne 2019.
Pieredzes apmaiņas nolūkā tika apmeklēts arī koka mēbeļu ražošanas uzņēmums, kas divas reizes ieguvis Vācijas Dizaina balvu 2019 – “Belfakto”. Uzņēmēji no Latvijas un Igaunijas novērtēja iespēju redzēt ražošanas procesus, iekārtas, kā arī gala produktu, daļa atzīstot, ka rodas idejas, ko būtu iespējams pārnest arī sava uzņēmuma ražošanā. Uzņēmuma “Kampenuss furniture” vadītājs Inguss Kampenuss bija viens no izstādes apmeklētājiem un uzsver, ka redzēt šo vērienīgo nozares izstādi ir ieguvums vairākos aspektos: “Izstādē varēja rast daudz labu ideju gan jaunu materiālu izvēlei un pielietojumam mēbeļu un interjera priekšmetu ražošanā, gan dizainam kopumā. Tāpat, protams, izstādē lielo un spēcīgo pasaules līmeņa zīmolu stendos varēja novērot tendences, ar ko turpmāk nozarei jārēķinās. Ja ne šo lielo flagmaņu, Latvijā arī daudz lietu nebūtu tapušas.” Papildus šai, arī iepriekš “Koksne un mēbeles” ietvaros jau īstenotas virkne aktivitāšu ar mērķi veicināt uzņēmēju kontaktu veidošanu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Viena no tādām ir aizvadītās tirdzniecības misijas, kur seši kokrūpniecības nozares uzņēmumi no Vidzemes uzņēma pārstāvjus no Skandināvijas, izmantojot iespēju atrast sadarbības partnerus savam biznesam. “Kampenuss furniture” uzņēma potenciālos partnerus no trīs uzņēmumiem, un, kā atklāj I. Kampenuss, ar pāris no tiem jau notiek sarunas par sadarbību un reāla produktu ražošana. “Iepazīstinājām pārstāvjus no Zviedrijas un Norvēģijas uzņēmumiem ar savu darbību, parādījām ražoto. Acīmredzami viņi novērtēja mūsu individuāli radītos dizaina produktus, un vēlāk no uzņēmumiem sekoja arī cenu pieprasījumi vairākiem pakalpojumiem. Viens no uzņēmumiem pavisam drīz arī pasūtīja pie mums izgatavot virtuves aksesuārus, par kuru kvalitāti saņēmām ļoti labas atsauksmes. Šobrīd strādājam pie viņu nākamā pasūtījuma.”
Izstādes IMM Cologne 2019 apmeklēšanu organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centru Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus) Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā" (Koksne un mēbeles) ietvaros. Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Savas izlolotās gardumlietas un spirdzinājumus izstādes “Zaļā nedēļa” laikā apmeklētājiem piedāvāja trīs Kurzemes un trīs Vidzemes uzņēmēji. Ciemojoties stendā, varēja nogaršot gan vērtīgo "Stropa" medu no Aizputes, gan veselīgos augļu našķus no zīmola “Ābolu čipsi” (Talsu novada saimniecība "Kurzemnieki"), gan stiprināties ar saimniecības “Doles tējas” zāļu tējām. Ar Vidzemei raksturīgiem labumiem cienāja Madonas novada uzņēmums "55 mārītes", “Latvijas Ķiploks” no Raunas un Smiltenes novada bērzu sulu “BIRZĪ” ražotne.
Latvijas un Igaunijas gardēžu tūrisma ceļa "Livonijas garša" pieturvietu saimnieki izstādē "Zaļā nedēļa". Darbojoties izstādē – gadatirgū, uzņēmēji novērtēja iespēju piedalīties tik vērienīgā izstādē, kur vienlaikus pulcējās ļoti liels skaits apmeklētāju, kāds Latvijā līdz šim nav pieredzēts. Tas bija nopietns izaicinājums mūsu uzņēmējiem, jo vajadzēja prast tik daudzus uzrunāt un ieinteresēt saimniecībās sarūpētajā. Saimnieki arī atzina, ka, ja mērķis ir apgūt jaunus tirgus Eiropā, tad šeit varēja noskaidrot, kas garšo un patīk izstādes daudznacionālajiem ciemiņiem. Zīmola „Birzī” īpašnieks Ervins Labanovskis, kurš izstādē piedāvāja dažnedažādo bērzu sulas produkciju – gan dzirkstošu un spirdzinošu, gan sīrupos ēdienu garšas papildināšanai teica: “Bija svarīgi un interesanti saprast, cik daudz izstādes apmeklētāji ārzemēs saprot tādu produktu kā bērzu sulu. Daudziem pirmais iespaids bija, ka tā domāta matu stiprināšanai. Bija tādi stenda viesi, kas kaut ko bija dzirdējuši par bērza sulu, gan tādi, kas nebija.”
Zīmola „Birzī” īpašnieks Ervins Labanovskis gardēžu tūrisma ceļa "Livonijas garša" stendā izstādē "Zaļā nedēļa". Latvijas uzņēmēji arī sacīja, ka tā ir iespēja ne tikai pašiem iedvesmoties, uzzināt par sadarbības iespējām, redzēt gastronomijas tendences un saprast, kur latviešu garšas izpratne satiekas ar citu tautu garšām, bet arī parādīt sevi Eiropas tirgum gada laikā, ko paši uzņēmēji sauc par “kluso periodu”. Sintija Rude, “Latvijas Ķiploks” saimniece, secināja: “Vācieši bija pārsteigti par ķiploku šokolādi un medu. Pēc to pagaršošanas viņi pat smaržoja viens otru, vai ir jūtams spēcīgais ķiploku aromāts. Runas par mūsu ķiploku šokolādi ātri izplatījās izstādē un cilvēki nāca tieši pēc tās. Daudzi prasīja, vai būsim nākošgad. Vāciešiem ļoti svarīgi, no kurienes ir produkts, kas audzējis, vai ķiplokiem ir bioloģiska izcelsme. Varējām lepoties ar savu "Zaļo sertifikātu".”
Uzņēmums "Latvijas Ķiploks" gardēžu tūrisma ceļa "Livonijas garša" stendā izstādē "Zaļā nedēļa". Ilgāk nekā nedēļu uzņēmēji iepazīstināja ne tikai ar savām gardumlietām, bet bija arī gardēžu tūrisma ceļa "Livonijas garša" vēstnieki, aicinot viesoties 249 gardēžu pieturvietās Latvijā un kaimiņos. Popularizējot jauno tūrisma piedāvājumu, Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” sadarbībā ar projekta “Livonijas kulinārais ceļš” partneriem, tostarp Vidzemes plānošanas reģionu, bija izdevuši brošūru, kur apkopotas Livonijas senās garšas un produkti, kā arī ievietota tūrisma karte “Livonijas garša” vācu valodā. Abi izdevumi guva lielu izstādes apmeklētāju piekrišanu, tālab jācer, ka Latvija un Vidzeme šogad sagaidīs arī daudz izstādes laikā ieinteresētu ārvalstu ciemiņu. Pārrobežu kulinārais ceļš “Livonijas garša” top projektā "Livonijas kulinārais ceļš". Vairāk informācijas: https://ej.uz/Cels_LivonijasGarsa. Tas tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.
Lai stiprinātu vietējo pašvaldību un citu ieinteresēto pušu ilgtspējīgas enerģētikas attīstības sadarbības tīkla veidošanu Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā, no 23. līdz 25. janvārim Tartu, Igaunijā, notika starptautiskā konference “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai”. Latviju konferencē pārstāvēja Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kopā ar Pārgaujas novada pašvaldības, Priekuļu novada pašvaldības, Cesvaines novada pašvaldības, Jaunpiebalgas novada pašvaldības, Apes novada pašvaldības, Gulbenes novada pašvaldības, SIA “Vidzemes slimnīca” pārstāvjiem. Tāpat arī konferencē piedalījās šī projekta sadarbības partneri no LR Ekonomikas ministrijas un organizācijas “Zaļā brīvība”.
Foto: Konferences dalībnieki no Latvijas Projekta “PANEL 2050” partneri jau iepriekš atzinīgi novērtējuši VPR organizētās apmācības energopārvaldības pasākumu īstenošanai un energoplānu izstrādei, vērtīgus pieredzes apmaiņas braucienus uz Liepāju, Valku, Tartu un komunikācijas aktivitātes, kas palīdzējušas izveidot un stiprināt noturīgu sadarbību starp vairākām VPR pašvaldībām, SIA “Vidzemes slimnīcu” un citām ieinteresētajām pusēm. Konferences laikā VPR projektu vadītāja Aija Rūse stāstīja par faktoriem, kas jāņem vērā, strādājot ar pašvaldību speciālistiem. “Noteikti ir jāstrādā ar motivētiem cilvēkiem, kuriem tik tiešām ir interese. Ir jāciena katra speciālista laiks un iespējas iesaistīties. Komunikācijai un informācijas izplatīšanai ir nozīmīga loma, lai vispār radītu interesi. Turklāt, tas ir nebeidzams process un ar vienu projektu netiks atrisinātas visas problēmas,” konferencē uzsvēra A. Rūse. Par savu pieredzi, piedaloties projekta aktivitātēs, konferences dalībniekiem stāstīja arī Priekuļu novada pašvaldības Liepas pagasta pārvaldes vadītāja Evita Šīrante. E. Šīrante ir viena no aktīvākajām dalībniecēm, kas kopā ar VPR ekspertiem apmācību laikā izstrādāja Enerģijas rīcības plānu pašvaldības ēkai Liepā, Rūpnīcas ielā 8. E. Šīrante piedalījās arī projekta organizētajās apmācībās Ungārijā, kur kopā ar Alūksnes novada pašvaldības centralizētā siltumapgādes uzņēmuma AS “Simone” valdes locekli Mārtiņu Kaļvu un vēl 11 valstu pašvaldību pārstāvjiem apguva gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas par ilgtspējīgas enerģijas stratēģijas izveidi. E. Šīrante konferences dalībniekiem, smejoties stāsta: “Sākotnēji bija grūti iespraukties diskusijās, taču jau pavisam drīz arī es sāku argumentēti iesaistīties sarunās. Arī mazu pašvaldību pieredze ir būtiska sarunā ar citu, daudz lielāku valstu pārstāvjiem, jo problēmas ir vienas un tās pašas, atšķiras tikai to risinājumi.”
Foto no kreisās: Evita Šīrante un Aija Rūse Šī gada martā projekts “PANEL 2050” noslēgsies, taču tā īstenošanas laikā padarīts daudz. Trīs gadu laikā, apkopojot pieejamos enerģētikas datus, tapis Vidzemes plānošanas reģiona Enerģētikas profils, tāpat sadarbībā ar Latvijas Universitāti izstrādāta Vidzemes plānošanas reģiona Enerģētikas vīzija un Rīcības plāns “Ceļa karte uz ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku”. Šie abi dokumenti apstiprināti VPR Attīstības padomes sēdē un tiks izmantoti kā vadlīnijas turpmāko VPR pašvaldību attīstības dokumentu izstrādē. Iepriekš minētie dokumenti drīzumā tiks publicēti VPR mājas lapā. Pašvaldības, Lizuma vidusskola un SIA “Vidzemes slimnīca” saviem spēkiem, pielietojot apmācībās iegūtās zināšanas, izstrādāja enerģijas rīcības plānus. Tomēr kā viens no svarīgākajiem projekta ieguldījumiem ir ieinteresēto pušu darba grupas izveide. Tieši darba grupas savstarpējā sadarbība, pieredzes apmaiņa, notikušās diskusijas un motivācija strādāt ar energoefektivitātes uzlabošanu pašvaldībās rosina un iedvesmo īstenot vēl citus energoefektivitātes projektus un aktivitātes zem VPR iniciatīvas “Energopārvaldība Vidzemē”. Papildu informācija: Aija Rūse, projekta “PANEL 2050” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26400288. Vairāk par projektu uzziniet: http://www.vidzeme.lv/ Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv; , mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Piedaloties pārstāvjiem no Vidzemes Augstskolas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona, decembrī norisinājās diskusija, kurā analizētas ārvalstu labās prakses, lai izprastu veiksmīgi strādājošus piemērus inovāciju vides uzlabošanai vairākās Vidzemes reģiona un nacionālā līmenī stratēģiski būtiskās jeb viedo specializāciju jomās.
Vidzemes plānošanas reģions projekta MAMBA (“Mobilitātes un pakalpojumu pieejamības palielināšana demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos”) ietvaros plāno divās Vidzemes pašvaldībās īstenot pilotprojektu un ieviest pakalpojumu “transports pēc pieprasījuma”.
2019.gada janvārī tika dots starts skolu sacensībai programmā “Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs”. No 2019. gada janvāra līdz decembrim vairāk nekā 20 skolas no 8 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām apņēmušās samazināt savas skolas enerģijas patēriņu, mainot paradumus un ieviešot regulārus energotaupības pasākumus. 
Pagājušā gada izskaņā noslēdzās Valsts kultūrkapitāla fonda un “Latvijas valsts meži” atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2018” projektu realizācija. Tās ietvaros no 2018. gada maija līdz decembrim jau vienpadsmito gadu tika īstenota virkne kultūras iniciatīvu un ideju. 2018. gadā “Vidzemes kultūras programmas” mērķis bija nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi.
Šī gada janvārī tika dots starts skolu sacensībai programmā “Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs”. No 2019. gada janvāra līdz decembrim vairāk nekā 20 skolas no 8 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām apņēmušās samazināt savas skolas enerģijas patēriņu, mainot savus paradumus un ieviešot regulārus energotaupības pasākumus.
2018. gada septembrī Rīgā ar semināru “Vai inovatīvi mobilitātes risinājumi jāmeklē tikai lielpilsētām?” tika atklāts projekta MAMBA mobilitātes semināru cikls (neliels atskats video formātā pieejams 
Šogad pirmo reizi no 25.februāra līdz 1.martam Vidzemē norisināsies “Vidzemes Inovāciju nedēļa 2019”, kuras ietvaros notiks virkne pasākumu, rosinot esošos un topošos uzņēmējus, darbiniekus, vadītājus saskatīt inovāciju potenciālu savā ikdienā.
Vidzemes uzņēmējiem rast atbildes uz virkni ar ārvalstu tirgiem saistītiem jautājumiem turpmāk palīdzēs inovāciju atbalsta speciālists - brokeris. Februārī Vidzemes reģionā darbu uzsāk uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta speciāliste jeb brokeris Ilona Platonova – pirmā no septiņiem šādiem speciālistiem Baltijas jūras reģionā projekta “GoSmart BSR” ietvaros.
2018. gads ir bijis izaicinājumu un darba pilns projekta „Vidzeme iekļauj” komandai un sadarbības partneriem.
Ik gadu izstāde pulcē vadošos Eiropas un pasaules spēcīgākos jomas pārstāvjus. Izstādes ietvaros organizētajā konferencē uzstājās pārstāvji no starptautiski un Vācijas mērogā atpazīstamām kompānijām, daloties pieredzē un prognozēs par jaunākajām tendencēm un inovācijām mēbeļu ražošanā un pārdošanā. Plaši tika runāts par digitalizāciju, kas jau maina ikdienu visās jomās, bet, ko tas nozīmē interjera dizaina un mēbeļu nozarei? Atbildēs dalījās pārstāvji no IKEA, eBay un citi.
No 18. līdz 27. janvārim Berlīnē risinājās pasaules lielākā un nozīmīgākā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstāde “Zaļā nedēļa”, kurā aktīvi līdzdarbojās arī projektā “LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ” iesaistītie Latvijas un Igaunijas uzņēmēji. Viņi iepazīstināja izstādes apmeklētājus ar abu valstu kopīgo gardēžu tūrisma piedāvājumu - zīmolu "Livonijas garša". Kopīgā stendā gardēžu pieturvietu saimnieki no Vidzemes, Kurzemes, Dienvidigaunijas un Rietumigaunijas aicināja nobaudīt un iegādāties sev vai ciemakukulim dažādus labumus, kas atklāj Livonijas garšas – ar saknēm tīrā dabā, kulinārajā mantojumā un jaunradē.
Projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai” (PANEL 2050) ārvalstu partneri atzinīgi novērtē Vidzemes plānošanas reģiona daudzpusīgo pieeju pašvaldības speciālistu un citu organizāciju pārstāvju sadarbības veicināšanā, izveidojot noturīgu ieinteresēto pušu darba grupu aktivitāšu kopuma “Energopārvaldība Vidzemē” ietvaros.
