Arhīva kalendārs

2019. gada 10. augustā Sēļu muižā apmeklētājus jau sesto gadu priecēs Mazie Opermūzikas un Mākslas svētki. Šoreiz pasākumā, pateicoties Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmai, skanēs opermūzikas nakts koncerts “Figaro Sēļu muižā”.

Svētki sāksies plkst.21.00. Muižas izstāžu zālē notiks jaunās mākslinieces Elīzas Jaunzemes pirmās personālizstādes “Meklējot…” atklāšana. Stallī būs apskatāma keramiķes Sanitas Mickus jubilejas personālizstāde “Māla varā” un tradicionālā izstāde “Ziedi manā dārzā”. Pasākuma laikā apskatāmas vēl četras izstādes: mākslinieces Ingas Pērkons personālizstāde “VasarOTAS ainavas”, porcelāna figūriņu kolekcija (Zviedrija), Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” veidotā tekstilmozaīka “Stāstu sega – Latvijai 100” un Sniedzes Sproģes privātkolekcijas Alus kausu izstāde.

Plkst.22.00 muižas estrādē opermūzikas nakts koncerts “Figaro Sēļu Muižā”. Koncertprogrammā īpaši akcentēts izcilā austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta komiskās operas jeb “operas buffa” “Figaro kāzas” jautrais stāsts, kas savu popularitāti un skatītāju mīlestību nav zaudējis arī mūsdienās. Koncertā piedalīsies Rihards Mačanovskis (bass), Rihards Millers (baritons), Perīna Madefa (Francija, soprāns), Inga Šļubovska-Kancēviča (soprāns), Ilona Bagele (mecosoprāns), Laura Grecka (mecosoprāns) un Svētku kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā.

Projekta “Figaro Sēļu muižā” mērķis ir aktualizēt Sēļu muižas kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmību, rīkojot opermūzikas nakts koncertu senās muižas un parka teritorijā, ļaujot klātienē baudīt augstvērtīgu un profesionālu mākslinieku sniegumu, nodrošinot kvalitatīvu kultūras produkta pieejamību Vidzemes laukos, attīstot un saglabājot muižas vēsturiskās tradīcijas. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un video materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos.  

Aicinām izbaudīt Sēļu muižas senatnīgo auru, dabas krāšņumu un romantisko noskaņu Mazajos Opermūzikas un Mākslas svētkos 10. augustā!

Informāciju sagatavojusi: Anete Gluha, Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) sadarbībā ar Vidzemes, Kurzemes, Latgales, Rīgas un Zemgales plānošanas reģioniem organizē konkursu Latvijas Republikas pašvaldībām “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās”.

Konkurss tiek organizēts, lai atbalstītu pašvaldību darbu remigrācijas sekmēšanai – katrā plānošanas reģionā noteikt ne mazāk kā četras pašvaldības, kuras īsteno un plāno īstenot daudzveidīgus atbalsta pasākumus remigrācijas sekmēšanai un sniegt finansiālu atbalstu pašvaldību projektiem, kas vērsti uz remigrācijas sekmēšanu (turpmāk – atbalsts).

Projekta ietvaros pašvaldības ir aicinātas plānot sekojošas aktivitātes:

• Informatīvu materiālu sagatavošana, sabiedriskās attiecības
• Vizītes pie diasporas
• Semināri un apmācības

Kā arī citas aktivitātes, kurās būtu nepieciešams atalgojums iesaistītajām personām,  projekta iesniedzējam, tā sadarbības partnerim vai citas pašvaldības, diasporas vai remigrantu pārstāvim,  ja viņš ir iesaistīts aktivitātēs atbilstoši iepriekš nosauktajiem punktiem.

Konkursā tiks vērtēti pašvaldību īstenotie un plānotie atbalsta pasākumi remigrācijas sekmēšanai, atbalsta pasākumu sasniegtie un plānotie rezultātus, kā arī sadarbība ar plānošanas reģiona remigrācijas koordinatoru. Kopējais atbalsta apmērs katrā plānošanas reģionā ir EUR 40 000, piešķirtais finansējums vienai pašvaldībai nedrīkst pārsniegt EUR 10 000.

Piešķirtais atbalsts jāizlieto līdz 2020. gada 31. maijam, izmantojot to remigrācijas atbalsta pasākumu ieviešanai vai nodrošināšanai atbilstoši Konkursa dalībnieka pieteikumā norādītajai informācijai.

KONKURSA NOLIKUMS: ŠEIT.

Konkursa dalībniekiem pieteikumu dalībai konkursā jāiesniedz līdz 2019.gada 27. augustam, nosūtot  to elektroniski katrai attiecīgajai plānošanas reģiona Vērtēšanas komisijai, Vidzemes plānošanas reģionam – vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv.

Konsultācijas par konkursu Vidzemē iespējams saņemt, sazinoties ar plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori Iju Grozu telefoniski 29287585 vai rakstiski uz e-pastu ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv

2018. gadā pēc līdzīga principa tika organizētas pilotpašvaldības remigrācijas veicināšanai ar iespēju saņemt valsts līdzfinansējumu aktivitātēm saistībā ar remigrācijas tēmu. Vidzemē finansējumu ieguva Smiltenes un Gulbenes novada pašvaldības.

Informāciju sagatavojusi:
Kaiva Anna Upleja,
Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,
E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv.

22. augustā koncertzālē “Valmiera” norisināsies seminārs par biznesa sadarbības iespējām Latvijā un ārzemēs, kā arī iespējamo atbalstu uzņēmēju sadarbībai ar pētniekiem un zinātnes organizācijām jaunu produktu radīšanai. Piedalīties aicināti pārstāvji no uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām, uzņēmēji un citi interesenti. 

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) iepazīstinās ar veiktā pētījuma rezultātiem par Vidzemē perspektīvākajām nozarēm, kā arī ar Vidzemes inovāciju brokera un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju skautu darbību.

Jau vairākus mēnešus Vidzemē darbojas inovāciju brokeris Ilona Platonova, kura konsultē mazos un vidējos uzņēmumus par to potenciālajām attīstības iespējām. Brokeris palīdz uzņēmējiem gūt plašāku skatījumu par vēl neapjaustām, bet perspektīvām pārrobežu tirgus nišām un iespējām. Ilona pastāstīs par pieredzi darbā ar reģiona uzņēmējiem un atbildēs uz interesentu jautājumiem. Papildus dalībnieki tiks iepazīstināti ar teju 15 aktuāliem sadarbības piedāvājumiem, ko caur starptautisku brokeru tīklu izteikuši ārvalstu partneri no Polijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Somijas un Dānijas.

Uzņēmējam, kurš plāno attīstīt jaunu produktu vai ražošanas tehnoloģiju, LIAA Tehnoloģiju skauti palīdzēs piemeklēt atbilstošo zinātnes organizāciju vai pētnieku, kuru kompetencēs ietilpst konkrēto jautājumu risināšana. LIAA tehnoloģiju skauti veicina sadarbību starp pētniecību un uzņēmējiem, pārzina zinātnes organizācijas, to personālu un sniegtos pakalpojumus. Skauti iepazīstinās ar praktiskiem piemēriem, kā notiek sadarbības process ar uzņēmēju un, kādi ir galvenie ieguvumi no šādas sadarbības.

Seminārs notiks 22. augustā plkst.10:00 koncertzāles “Valmiera” semināru telpā (Leona Paegles iela 10).

Reģistrācija pasākumam līdz 19. augustam >> ŠEIT

Programma >> ŠEIT

Produktu attīstība un to ražošana, kā arī noderīgu sadarbību rašana, ir ikviena uzņēmēja ikdienas sastāvdaļa. VPR ir secinājis, kas ir tie izaicinājumi, ar ko uzņēmēji sastopas, lai uzsāktu sadarbību ar pētniekiem un zinātniekiem sava biznesa un sniegto pakalpojumu attīstībai. Jau šobrīd Vidzemē ir vairāki piemēri, kas parāda, ka soli pa solim, sadarbojoties ar pētniecības organizācijām, ir iespējams rast risinājumu labākajam produkta iepakojumam vai no ražošanas blakusprodukta radīt pavisam jaunu un pieprasītu produktu. Tomēr pēc uzņēmēju paustā, joprojām pētnieki vai valsts atbalsts finansējuma veidā bieži netiek piesaistīts dēļ informācijas trūkuma vai tās sarežģītības. Lai palīdzētu uzņēmējiem sasniegt savus biznesa mērķus, izmantojot arī pētniecību, tīklošanās seminārā varēs uzzināt par vairākām pieejamām atbalsta iespējām.

Papildu informācijai: Laima Engere, "EcoRIS3" vadītāja (e-pasts: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv) vai Santa Niedola, "GoSmart BSR" vadītāja (santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261).

Semināru organizē Vidzemes plānošanas reģions tā īstenoto projektu ecoRIS3 (Interreg Europe) un GoSmart BSR (Interreg Baltijas jūras reģions) ietvaros.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

2019.gada 5.augustā Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi grozījumus Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā 2017.-2020. gadam (turpmāk – Plāns).

Plānā veikti vairāki redakcionāli un tehniski precizējumi, taču galvenās izmaiņas skar pašvaldību plānotos infrastruktūras risinājumus.

Saskaņā ar Apes novada domes lēmumu neveidot  Plānā paredzēto Dienas aprūpes centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, Apes novadam plānotais finansējums novirzīts Smiltenes un Alūksnes pašvaldībām.  Ņemot vērā to, ka gan Alūksnes, gan Smiltenes novada pašvaldības plānojušas ieguldīt pašvaldības līdzfinansējumu lielākā apmērā, nekā noteikts MK noteikumos nr. 871, vietu skaits Dienas aprūpes centros šajās pašvaldībās netiek palielināts, taču tiek palielināts pakalpojumu saņēmēju skaits, tādējādi pašvaldības apņēmušās nodrošināt DAC pakalpojumu arī Apes novada iedzīvotājiem.

Atbilstoši Mazsalacas novada domes lēmumam, samazināts vietu skaits grupu dzīvokļos no 16 vietām uz 13 vietām. Plānojot telpu izvietojumu grupu dzīvokļa pakalpojumā Mazsalacā, Parka ielā 9, secināts, ka esošo telpu platība ir nepietiekama, lai nodrošinātu kvalitatīvu grupu dzīvokļa pakalpojumu ar 16 vietām. Lai nodrošinātu kvalitatīvu grupu dzīvokļa pakalpojumu, ir iespējams esošo telpu pārbūvi paredzēt tā, lai izveidotu pakalpojumu ar 13 vietām. Mazsalacas novada domes ieskatā tas, vai pašvaldības izveidotais pakalpojums būs pieprasīts, vislielākā mērā ir atkarīgs nevis no tā, cik vietas tiks izveidotas, bet gan no izveidotā pakalpojuma kvalitātes.

Vislielākās izmaiņas skar Madonas novada pašvaldības plānotos pakalpojumu sniegšanas vietu izveides risinājumus. Atbilstoši Madonas novada domes lēmumam, samazināts vietu skaits jaunveidojamajā ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojumā ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem no 12 vietām uz 6 vietām. Vietu skaits samazināts, ņemot vērā bērnu, kam nepieciešama institucionālā aprūpe, skaita samazināšanos. To ietekmējusi gan valsts, gan nevalstiskā sektora īstenotā sabiedriskā kampaņa, gan audžuģimeņu kustības aktivitātes valstī, kā arī valsts sniegtais atbalsts audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm. Tāpat mainīta  jaunieši mājas adrese no Jaunatnes ielas 1, Ozolos, Liezēres pagastā uz Zaļo ielu 3, Ozolos, Liezēres pagastā. Savukārt grupu dzīvokļus plānots izveidot  Jaunatnes ielā 1, Ozolos, Liezēres pagastā. Šobrīd ēkas 2. un 3. stāvā atrodas bērnu sociālās aprūpes centrs “Ozoli”, kas tiks reorganizēts. Pēc reorganizācijas tiks mainīta ēkas funkcionalitāte, pārveidojot ēkas 2. un 3. stāvu ar kopējo platību 769 m² par grupu dzīvokļiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Vidzemes plānošanas reģiona Deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020. gadam pieejams šeit: http://www.vidzeme.lv/lv/deinstitucionalizacijas_plans_2017_2020_gadam.

Vairāk informācijas:

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Ina Miķelsone, projekta "Vidzeme iekļauj" vadītāja. 

Jau gada sākumā ziņojām, ka Vidzemes plānošanas reģions veicis pētījumu ar mērķi identificēt reģiona uzņēmumu vajadzības inovāciju attīstīšanai sadarbībā ar pārrobežu partneriem, kā arī saprast, kādi ir iemesli, kāpēc šāda sadarbība ir ierobežota vai vispār nenotiek.

Individuāli tiekoties ar 29 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) no ražošanas un rūpniecības, atslēgtehnoloģiju, veselības un uztura, IKT un ilgtspējīgu inovāciju nozarēm un Latvijas Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera valdes pārstāvi tika iezīmēti trūkumi un stiprās puses līdz šim pieejamajos atbalsta instrumentos, kā arī izstrādāts plāns atbalsta stiprināšanai tieši reģionā.

Internacionalizācija ir paaugstināta riska pasākums, jo ietver gan finanšu, gan cilvēkresursus, turklāt rezultāts ne vienmēr ir paredzams. Kā norādīja uzņēmēji, visefektīvāk starptautiskai sadarbībai tiem palīdz tieši finansiālais atbalsts, dalība starptautiskās izstādēs un atbalsts eksportam. Saņemot šādu atbalstu, MVU daudz drošāk iesaistās uz internacionalizāciju vērstos projektos. Piemēram, atbalsts dalībai starptautiskā izstādē ļauj uzņēmējam satikt ārzemju klientus, parādīt sevi, iepazīt citus uzņēmējus, veidot jaunus kontaktus un iegūt informāciju par konkurentiem.

Par vismazāk efektīvu atbalstu tiek uzskatīta sadarbība ar tirdzniecības kamerām, apmācības, dalība biznesa organizācijās un semināros, kas bieži ir skaidrojams ar sliktu pakalpojumu kvalitāti. Par nozīmīgu atbalsta veidu ir norādīta sadarbības partneru atrašana un klientu piesaistīšana noieta tirgus paplašināšanai, vienlaikus minot finanšu līdzekļu trūkumu un spēcīgo konkurenci kā galvenos pārrobežu sadarbības šķēršļus. Analizējot pētījuma rezultātus, ir redzams, ka uzņēmēji sagaida personiskas konsultācijas un personalizētus pakalpojumus, kur vienkopus ir pieejama vispusīga un kvalitatīva informācija par uzņēmējiem pieejamiem atbalsta mehānismiem.

Balstoties uz uzņēmēju norādīto vajadzību, no maija Vidzemes plānošanas reģionā darbojas starptautisku inovāciju brokeris Ilona Platonova, kas Cēsīs un Valmierā sniedz individuālas konsultācijas uzņēmējiem. Inovāciju brokeris ir atbalsta persona uzņēmējiem, kas palīdz orientēties pieejamās atbalsta programmās, analizē un novērtē uzņēmuma attīstības iespējas pārrobežu kontekstā un palīdz meklēt atbilstošus starptautiskus partnerus Vācijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā un Polijā, sadarbības tīkla ietvaros.

Jau notikušās konsultācijas liecina par situāciju, ka uzņēmējiem trūkst informācijas par pieejamiem aktuālajiem atbalsta mehānismiem, jo tie pastāvīgi mainās – piemēram, viena atbalsta programma noslēdzas, tiek piedāvāta cita. Inovāciju brokeris apskata uzņēmuma situāciju un piedāvā risinājumu, kā esošās idejas attīstīt tālāk – kuram no attīstības virzieniem attiecīgajā situācijā var saņemt atbalstu, kuru ideju var attīstīt starptautiski.

G-DOG ir viens no uzņēmumiem, kas jau ir ticies ar inovāciju brokeri. Uzņēmuma vadītājs Uldis Reņģe uzskata konsultāciju ar brokeri kā ļoti vērtīgu pieredzi, kas ļāvusi paskatīties uz uzņēmuma procesiem no malas un ieraudzīt jaunas iespējas produktu virzīšanai ārvalstīs.

Konsultācijas ir bez maksas un tās ir pieejamas, iepriekš piesakoties pa e-pastu ilona.platonova PIE vidzeme PUNKTS lv vai tālruni 29 282 826, vai aizpildot anketu ŠEIT.

Pētījums veikts projekta “GoSmart BSR” un Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam ietvaros, un ir skatāms ŠEIT (angļu valodā).

“GoSmart BSR” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedās specializācijas pieeju.

Informāciju sagatavoja: Liene Leonoviča, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.leonovica PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 27724884.

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/

Vasaras izskaņā jau astoto gadu īpašā dārza svētku pasākumā Vidzemes plānošanas reģions sumināja apņēmīgus un veiksmīgus vidzemniekus, kurus par saviem profesionālajiem nopelniem, drosmi, spītību un neatlaidību darboties reģionā izvirzījušas vietējās pašvaldības.

Priekuļu novada Liepas muižā pulcējās teju 150 cilvēku – iepriekšējo un šī gada nominācijām izvirzītie, pašvaldību pārstāvji un žurnālisti. Pasākuma laikā ikviens tā dalībnieks varēja vaigā skatīt īpašo stāstu varoņus – uzņēmējus, zemnieku saimniecību īpašniekus un individuālos komersantus. Tāpat no īpašo stāstu panākumiem gūt iedvesmu darboties reģionā, noskatoties Vidzemes plānošanas reģiona īpaši dārza svētku pasākumam sagatavotus video par katru no nominantiem un viņu darbību.

Veiksmes stāsti tika godināti, balstoties uz vairākām tematiskajām kategorijām – inovatīvs uzņēmējs, tūrisma uzņēmējs, atbildīgs uzņēmējs, saimniecība, debija, eksportspēja, mājražotājs/amatnieks, entuziasts. Šogad suminājām – SIA “STICK WITH US” (Alūksnes novads), SIA “DZIRNAVU TAKA” (Amatas novads), Z/S “STRADIŅI” (Apes novads), “LĪGA NATURE SPA” (Beverīnas novads), Z/S “BĒRZIŅAS” (Burtnieku novads), SIA “MEBEX UD” (Cēsu novads), SIA “OZOLS LG” (Cesvaines novads), SIA “MAILĪŠU FABRIKA” (Ērgļu novads), SIA “RAINIS” (Gulbenes novads), “PIGORU DARBNĪCA” (Jaunpiebalgas novads), VAIDAVA CERAMICS (Kocēnu  novads), “LĪGATNES VĪNA DARĪTAVA” (Līgatnes novads), NODIBINĀJUMS “BROŅISLAVAS MARTUŽEVAS FONDS RAKSTĪTĀJA” (Lubānas novads), SIA “BURKĀNCIEMS” (Madonas novads), SIA “SOLVIS” (Mazsalacas novads), SIA “JAUNLAMBIKAS” (Naukšēnu novads), SIA “REAL BREAD” (Pārgaujas novads), “MĀJA KOKOS” (Priekuļu novads), “RAUNAS MĀJAS VISTU OLAS” (Raunas novads), SIA “RŪJIENAS SALDĒJUMS” (Rūjienas novads), Z/S “VECCEPĻI” (Smiltenes novads), “SMUKCEPURES” (Strenču novads), Z/S “KURĢI” (Valkas novads), SIA “DIZOZOLS” (Valmiera), Z/S “TREŠDAĻNIEKI” (Varakļānu novads), Z/S “NIEDRĪTES” (Vecpiebalgas novads).

Vairāk par uzņēmumiem lasiet Vidzemes plānošanas reģiona sagatavotajā Vidzemes stāstu 2019 brošūrā, kā arī skatieties katra uzņēmuma unikālo pieredzi video >> šeit.

Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede uzsver, ka Vidzemes uzņēmēju spēks ir viņu dažādībā: “Šogad Vidzemes stāstos pārstāvētās nozares ir ļoti dažādas, sākot ar inovatīvu mūzikas instrumentu izgatavošanu, izstrādājumiem, kas ražoti ar modernizētām tradicionālajām stellēm, mājām kokos un vēl, un vēl. Ar šo pasākumu vēlreiz guvām apstiprinājumu paši un parādījām citiem, ka mēs varam būt radoši, piemēroties ikdienas izaicinājumiem un visu, kas mums nepieciešams, varam radīt tepat reģionā. Daba mūs vieno un tas ir arī mūsu spēks!”

Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja Laima Engere skaidro: “Mēs ar šo pasākumu darām zināmus entuziastus, kuri veicina uzņēmējdarbības attīstību novadā. Mērķis visa starpā ir arī iedvesmot tos, kuri vēl gatavojas spert soli un mesties nezināmajā. Mūsu piešķirtās nominācijas nav noteicošās, bet tas ir veids kā izsijāt īpašo un atšķirīgo katrā stāstā. Lepojamies un pateicamies uzņēmējiem par veiksmīgu darbību!”

Foto atskats no pasākuma norises pieejams >> šeit. 

Dārza svētkus vidzemniekiem organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs. Uz to tiek aicināti ik gadu no jauna izvirzītie enerģiskie un darbīgie uzņēmēji, gan arī iepriekšējo gadu stāstu varoņi un pašvaldību pārstāvji. Šogad pirmo reizi pasākuma ietvaros norisinājās arī neformāls tīklošanās pasākums, kurā klātesošos par savas idejas veiksmīgu pārdošanu konsultēja vieni no pagājušā gada nominantiem – SIA “Rezidence” (Madonas novads). Savukārt par to, kā tūrismam un citu nozaru pakalpojumiem radīt papildu pievienoto vērtību, pastāstīja SIA “K Laboratorija” (Ērgļu novads).

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Šī gada 24. septembrī Zviedrijas pilsētā Malmē notiks projekta “Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” konference “LowTEMP: Siltumtīklu nākotne”. Konferencē aicināti piedalīties siltumapgādes uzņēmumu un pašvaldību speciālisti, energopārvaldnieki, augstākās izglītības iestāžu mācību spēki un citi interesenti. Līdz 10. septembrim atvērta reģistrācija dalībai konferencē.

Viedās zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas piedāvā jaunas iespējas paaugstināt energoefektivitāti, izmantojot atjaunojamos energoresursus un pārpalikušo siltumu, tādējādi samazinot siltuma zudumus, īpaši ēkās ar zemāku enerģijas patēriņu. Konferencē “LowTEMP: Siltumtīklu nākotne” būs iespēja satikt Baltijas jūras reģiona valstu siltumapgādes speciālistus, pašvaldību pārstāvjus, enerģijas piegādātājus un augstākās izglītības iestāžu mācību spēkus un zinātniekus. Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde dēvēta arī par 4. paaudzes siltumapgādi šobrīd ir celmlauzis, lai pārveidotu esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas. Konferencē tās dalībnieki pievērsīsies jautājumiem arī par finanšu mehānismiem un to ieviešanu, plānojot un īstenojot nākamās paaudzes siltumapgādes sistēmas.

Konferences dienaskārtība un papildu informācija pieejama: http://www.lowtemp.eu/lowtemp-conference-the-future-of-thermal-grids/ Reģistrācija pasākumam atvērta līdz 10. septembrim. Dalību konferencē sedz paši dalībnieki.

Konferenci “LowTEMP: Siltumtīklu nākotne” organizē Ilgtspējīga biznesa centrs (Sustainable Business Hub) un enerģētikas uzņēmums Zviedrijā “Kraftingen”.  Projekts „Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Latvijā “LowTEMP” projektu ievieš Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, Gulbenes novada pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Papildu informācija: Līga Puriņa - Purīte, projekta "LowTEMP" vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29214024

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

Saules enerģija ir ne tikai “zaļš”, bet arī ekonomiski lietderīgs enerģijas avots - apstiprina Vidzemes plānošanas reģiona veiktie aprēķini 11 pašvaldību objektiem. Izvērtējuma rezultāti uzrāda, ka vairums pieteikto objektu saules paneļu uzstādīšanas atmaksāšanās laiks ir līdz deviņiem gadiem. Tas nav daudz, ņemot vērā, ka šo iekārtu ekspluatācijas ilgums ir līdz pat 30 gadiem.

“Vidzeme tāpat kā citur Latvijā saules enerģiju izmanto maz,” tāds bija galvenais secinājums  nesen notikušajā Vidzemes plānošanas reģiona 17. jūnija pasākumā “No saules līdz elektrībai”. Reizēm tieši zināšanu trūkums, kā ieviest šādus projektus, kā izvēlēties piegādātājus un kā noteikt nepieciešamo saules paneļu uzstādīšanas jaudu, lai saražotās enerģijas daudzums spētu nosegt saules paneļu uzstādīšanas un apkopes izmaksas, ir šķēršļi, kas kavē saules potenciāla izmantošanu elektroenerģijas ražošanai.

Tādēļ šī gada aprīlī Vidzemes plānošanas reģions aicināja Vidzemes pašvaldības pieteikt ēkas saules paneļu uzstādīšanas ekonomiskā lietderīguma aprēķināšanai. Savas ēkas aprēķinu veikšanai pieteica Apes, Alūksnes, Burtnieku, Cēsu, Gulbenes, Kocēnu, Naukšēnu, Smiltenes un Valkas novada pašvaldības. Lai veiktu nepieciešamos aprēķinus, pieteiktajam objektam bija jāatbilst vairākiem kritērijiem – ēkai ir jābūt pašvaldības īpašumā; ēkai ir pieejami ar skaitītāju izmērīti vēsturiskie siltumenerģijas dati par 2018. gadu; ir uzstādīts viedais elektroenerģijas skaitītājs un pieejami ikstundas dati par 2018. gadu; ēka intensīvi tiek izmantota vasaras periodā; pieejama ēkas inventarizācijas lieta; ēka turpmāk tiks izmantota tām pašām vajadzībām kā līdz šim, kā arī ēkas jumts tehniski ir piemērots saules paneļu izvietošanai.

Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Rūse stāsta: “Kā zināms, saule ir viens no atjaunojamo energoresursu avotiem, kuriem ir savas specifiskas īpašības. Piemēram, saules enerģijas izmantošana elektrības ražošanā neatmaksāsies tām ēkām, kas vasarā strādā mierīgākā režīmā un ēka nespēj izlietot saražoto elektrību. Tomēr saules elektrostacijas paliek aizvien modernākas un pieejamākas, tāpat atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana ir mūsu dienaskārtībā jau ilgāku laiku. Tādēļ ar šiem aprēķiniem Vidzemes pašvaldību ēkās vēlamies sabiedrībai parādīt, ka saules enerģiju kā vienu no alternatīviem enerģijas avotiem tomēr vajadzētu apsvērt  kā vienu no alternatīvām tad, kad prātojam par ekonomiskāku un dabai draudzīgāku enerģijas ražošanu un, kas zina, varbūt veiktie aprēķini apstiprinās, ka saules enerģijas izmantošana konkrētai ēkai atmaksājas.”

Izvērtējumam tika pieteiktas dažādas pašvaldībām piederošās ēkas – vairākas pirmskolas izglītības iestādes, sporta nams un halle, katlu māja, pašvaldības administrācijas ēka, sociālās aprūpes centrs, notekūdens attīrīšanas iekārtas, vidusskolas ēkas. Dažiem no pieteiktajiem objektiem jau iepriekš Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai – PANEL 2050” ietvaros pašvaldību speciālisti pašu spēkiem izstrādāja Enerģētikas rīcības plānus, tātad par šo ēku efektīvāku izmantošanu, meklējot labākos risinājumus, tiek domāts jau kādu laiku.

Sociālās aprūpes centram “Trapene” Apes novadā jau pagājušajā vasarā tika izstrādāts Enerģijas rīcības plāns, un ēka tika pieteikta arī saules paneļu uzstādīšanas izvērtējumam. Apes novada pašvaldības Teritorijas attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Ronimoiss par ēku vairāk stāsta: “Sociālās aprūpes centrs “Trapene”  ir pašvaldības iestāde, kuras darbība ir nepārtraukta visa gada garumā. Iestādes klientiem ir nepieciešams enerģētiskais nodrošinājums nepārtraukti - septiņas dienas nedēļā un 24 stundas diennaktī. Tātad tieši šī pašvaldības iestāde vispilnīgāk izmantos iegūto saules enerģiju. Ierīkojot efektīvu saules paneļu sistēmu, vasaras periodā pa dienu varētu pilnībā nodrošināt pieprasījumu pēc elektroenerģijas, un veiksmes gadījumā pat nodot daļu elektroenerģijas atpakaļ kopējā elektrotīklā. Pašvaldība ir ieinteresēta ēkas energoefektivitātes paaugstināšanā, vienlaicīgi saudzējot dabu un ietaupot pašvaldības finanšu līdzekļus.”

Katra pieteiktā objekta izvērtējumā ietverti  vairāki scenāriji, tai skaitā saules elektrostaciju kopējā jauda, saules paneļu skaits un to kopējais virsmas laukums, kā arī tīkla inventora jauda.  “Būtiski uzstādīt saules paneļus 45 ° leņķī pret dienvidiem un ar jaudu, kas pielāgota objekta  elektroenerģijas patēriņam. Vienā no objektiem elektroenerģijas patēriņš vasaras mēnešos samazinājās pat par gandrīz 60% procentiem, taču tieši tad saules intensitāte ir visaugstākā. Šai ēkai saules paneļi ar minimālo apskatīto jaudu 7,9 kWP neatmaksātos 15 gadu periodā. Saules paneļi teorētiski var saražot noteiktu daudzumu elektroenerģijas, ko pārsvarā norāda saules paneļu tirgotāji, bet pirms to uzstādīšanas nepieciešams novērtēt ēkas ikstundas patēriņu, lai redzētu, vai saražotā elektroenerģija tiks patērēta optimālajā daudzumā,” atklāj Jānis Ikaunieks, Vidzemes plānošanas reģiona Energoefektivitātes eksperts.

Saules paneļu uzstādīšanas ekonomiskā lietderīguma izvērtējums veikts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. “EFFECT4buildings” mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu lasiet www.vidzeme.lv

Papildu informācija: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.: +371 26349224

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv,  mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

Lai pārspriestu iespējamo sadarbību “Rīgas Centrāltirgus” (RCT) organizēto Novadu dienu ietvaros, Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar RCT aizvadīja pirmo tikšanos ar reģiona pašvaldību pārstāvjiem. Tajā piedalījās pārstāvji no Alūksnes, Kocēnu, Strenču, Pārgaujas novada un Valmieras pašvaldībām, kā arī vietējie uzņēmēji, apliecinot vēlmi piedalīties Novadu dienu organizēšanā.

Diskusijas laikā tika iezīmēts aptuvenais Vidzemes novadu dienu norises laiks – 2020. gada pavasarī. Plānots, ka pasākuma ietvaros pašvaldībām katrai būs iespēja izstādīt savu tirdzniecības telti, kurā pārstāvēts vismaz viens vietējais ražotājs. Teltī iespējams izvietot arī tūrisma informācijas centru materiālus, tā izmantojot iespēju popularizēt novadu tūrisma piedāvājumu. RCT piedāvā samazinātu tirdzniecības platības nomas maksu, bezmaksas informatīvu atbalstu u.c.

Novadu dienas ir iespēja plašākai sabiedrībai parādīt Vidzemes plānošanas reģionu un tā novadus kā reģionu, kur pieejami augstvērtīgi produkti un ir aktīva kultūras dzīve.

Vidzemes Uzņēmējdarbības centrs aicina arī citas Vidzemes reģiona pašvaldības uzrunāt sava novada uzņēmējus izmantot iespēju un iesaistīties Novadu dienu rīkošanā. Pašvaldības un uzņēmumus pārstāvošas organizācijas var sazināties: Ģirts Broks, pa tālruni +371 26943163 vai e-pastā girts.broks PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes Uzņēmējdarbības centra Sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Šī gada 11. septembrī norisināsies Vidzemes plānošanas reģiona organizēts seminārs izglītības pārvalžu speciālistiem un vispārizglītojošo skolu direktoriem “Remigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās”.

“Semināra nepieciešamību rosināja temata aktualitāte un informācijas, kā arī pieredzes trūkums - darbs ar remigrējušo ģimeņu bērniem skolās lielākoties ir jauns, līdz šim tā bijusi mazāk pieprasīta un saprotama funkcija skolām”, komentē remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Ija Groza. “Arī izglītības iestāžu vadītāji un izglītības pārvalžu speciālisti paši ir izteikuši vēlmi saņemt vispārīgu informāciju, skaidrojumus par normatīvo aktu piemērošanu, ieteikumus un metodisko atbalstu.”

Semināra mērķis ir palīdzēt skolām izprast situāciju, sniegt ieteikumus turpmākajam darbam, sadarbībai, kā arī rosināt izglītības politikas veidotājus pilnveidot un noteikt vienotu, visiem izprotamu un saprotamu remigrantu ģimeņu bērnu iekļaujošo izglītības sistēmu valstī. Šobrīd ir noteikti daži normatīvi, bet to interpretācija, izpratne un pielietojums ir dažāds.

Pasākumā piedalīsies Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāves Ija Groza (remigrācijas koordinatore) un Guna Kalniņa – Priede (VPR administrācijas vadītāja), kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle, IZM Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ilze Seipule, Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Gross, Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne, Drabešu Jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma, kā arī ar savu pieredzes stāstu par remigrējušo bērnu iekļaušanos Rīgas Juglas vidusskolā dalīsies Juglas vidusskolas direktore Aija Melle.

Informāciju sagatavoja:

Kaiva Anna Upleja,

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,

E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv

Sestdien, 7. septembrī, Kokmuižas svētku laikā vēsturiskās Kokmuižas, tagadējo Kocēnu, pils kompleksā no plkst. 11.00 līdz plkst. 16.00 tuvi un tāli ciemiņi varēs izstaigāt muižas tirgu. To ar saviem dažnedažādajiem - izdomas bagātajiem un muižas laikos pazīstamajiem - daudzveidīgo garšu ēdamajiem papildinās arī gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāji.

Labos muižas svētkos ir jābūt ne tikai bagātīgai un daudzveidīgai norišu programmai, bet tiem piedien arī  branga andelēšanās, tālab tirgus laukumā pulcēsies liels skaits tirgotāju. Viņu vidū, īpaši izveidotā zonā, būs sastopami teju trīsdesmit gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” viesmīlības pieturvietu saimnieki gan no apkārtnes, gan tālākiem Vidzemes novadiem. Ciemos būs atbraukuši arī projektā iesaistītie uzņēmēji no Igaunijas.

Fotogrāfija no Valmiermuižas kultūras biedrības krājuma.

Sendienās Kokmuižā saimniekoja ar vērienu, bija savas dzirnavas, pienotava, degvīna dedzinātava un alus brūzis. Uz vietas tika sarūpēts viss nepieciešamais gan ikdienas kungu un saimes galdam, gan smalkām “riktēm”, tā reiz sauca ēdienus hedoniskās dzīrēs. Agrāko laiku godību varēs sajust arī šodienas muižas tirgū. Viesi šeit atradīs gardumus, kuru galvenā vērtība – vietējs, sezonāls, rūpīgi izlolots. Uz tirgotāju galdiem pircēji redzēs mūsdienīgā un senatnīgā saspēli. Tirgū būs nopērkami jau iecienīti labumi: lauku kūpinājumi un desas, govs un kazas piena siers, bioloģiski audzētu vistu olas, kaņepes, maize, medus, ievārījumi, sīrupi, sukādes, augļu un ogu sulas, veselīgi sēkliņu maisījumi, spēcinošie smiltsērkšķi, kraukšķīgi dārzeņu čipsi, zāļu tējas, sidrs, vīni un uzlējumi. Tur būs arī šis tas neparastāks, piemēram, priežu čiekuri sīrupā un ziedputekšņi medū.

Livonijas garšu ar saviem gardumiem un veltēm ļaus iepazīt šādas gardēžu pieturvietas: Rūjienas amatnieku biedrība “Rūzele”, zemnieku saimniecības “Arumi”, “Adzelvieši”, “Buliņi”, “Jaunkalēji”, “Jāņkalni”, “Ķingas”, “Mežvijas”, “Skujas”, “Stradi”, uzņēmēji no “Cooperative”, “Dabas spēks”, “Elkas kalna saimniecība”, “Naukšēnu vīna darītavas”, “Pakalnieši”, "Saldus gotiņa", “Sidrabiņi”, “Veselības laboratorija”, sidra darītava "Abuls", piedalīsies mājražotāja Inese Olštrema, Inguna Zukure un vēl citi. Ar Vidzemes tirdziņos neierastākām precēm andelēsies ciemiņi no igauņu saimniecībām.

Svētku viesi varēs iegūt savā īpašumā recepšu brošūras ar senām receptēm no Kokmuižai netālās Rubenes mācītāja Kristofa Hardera sastādītās un izdotās “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota” (1795) un likt tās lietā, gatavojot maltītes mājās. Senajās receptēs viņi varēs nedaudz iepazīt Vidzemes muižnieku ģimeņu ēšanas paradumus pirms vairāk nekā 200 gadiem.

Savukārt no plkst. 11.00 tirgus placī notiks "Valmiermuižas alus virtuves" kūkmeistares Madara Puķes meistarklase. Pēc Kristofa Hardera “Tā pirmā pavāru grāmata” receptes, kas būs atrodama arī recepšu krājumā, taps ogu tarte. Klātesošie no meistares varēs uzzināt, kā kūku, kas var būt ne vien bauda vēderam, bet arī acīm, pagatavot pašu mājās. 

Šoruden tūrisma ceļa “Livonijas garša” un tā ceļa posma “Taste HansEATica” dalībnieki vēl būs sastopami Simjūda gadatirgū Valmierā 12. oktobrī. Svētku tirdziņus īsteno Valmiermuižas kultūras biedrība.

Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. 

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv.

Turpinot Vidzemes pašvaldību speciālistiem rast iespēju iepazīt kaimiņu pašvaldību pieredzi energopārvaldības risinājumos, šonedēļ no 27. līdz 29. augustam Vidzemes plānošanas reģions organizēja vairāku pašvaldību dalību projekta “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) Starptautiskajā ieinteresēto pušu sanāksmē un energoefektīvu objektu apskatē.

Pasākumā piedalījās un pieredzi guva līdzi atbraukušie publisko ēku apsaimniekotāji un pašvaldību speciālisti energoapgādes jautājumos no Smiltenes, Valmieras, Cēsu un Beverīnas novadiem. 28. augusta pēcpusdienā kopā ar “EFFECT4buildings” projekta komandu speciālisti devās apskatīt pirmo objektu - privātmāju Vīlandes pilsētā. Trīsstāvu ēka ar apsildāmo grīdas platību 240 kvadrātmetru lielumā 2016. gadā ieguva nomināciju “Gada energoefektīvākā ēka”, ko piešķīra Igaunijas Koku māju asociācija. 

Nākamais apskates objekts Vīlandē bija Paala vidusskolas ēka, kurai tūlīt tiks pabeigti iekštelpu pārbūves darbi. Remontdarbu laikā ierīkota monitoringa sistēma datu nolasīšanai par enerģijas patēriņu ēkā. Savukārt bērnudārzā Vīlandē pavisam nesen veikti ēkas atjaunošanas darbi, ieviešot Energoefektivitātes pakalpojuma līguma un Daudzpakalpojuma līguma principus. Energoefektivitātes pakalpojuma līgums ir ilgtermiņa līgums ar uzņēmumu/izpildītāju jeb energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju. Līgums tiek noslēgts, lai īstenotu energoefektivitātes veicinošus pasākumus ēkā ar garantētu enerģijas ietaupījumu un lai samazinātu risku neveiksmīgai renovācijai, kad būvdarbi ēkā nesasniedz gaidīto efektu. Savukārt Daudzpakalpojuma līgums tiek izmantots gadījumos, kad esošajās ēkās vai jaunu ēku celtniecībā ir vēlme integrēt kopīgos ieguvumus. Kopīgie ieguvumi var būt apgaismojums, telpu temperatūra, iekštelpu gaisa kvalitāte, trokšņu līmenis, estētiskās vērtības u.c., kas var motivēt ēkas īpašniekus un īrniekus/ēkas lietotājus veikt lielākas investīcijas energoefektivitātē. Abi finanšu modeļi apskatīti arī projekta “EFFECT4buildings” ietvaros. “Noteikti pārrunāšu ar saviem kolēģiem Energoefektivitātes pakalpojuma līguma  izmantošanu sabiedrisku ēku renovācijā. Šajā pasākumā guvu apstiprinājumu, ka šis modelis tiek izmantots diezgan sekmīgi,” pēc pasākuma piebilst Inta Ādamsone, Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes Projektu vadītāja.

“Visspilgtāk palika atmiņā milzīgais saules paneļu parks. Ļoti laba iespēja optimāli izmantot rekultivēto izgāztuvi. Cita ieguvuma pašvaldībai gan nav, ja neatrodas blakus kādam lielam enerģiju patērējošam pašvaldības  objektam, jo nodrošina tikai dažas darba vietas,” par pieredzēto Igaunijā stāsta Inta Ādamsone. Šī gada jūlijā atklātais saules paneļu parks elektroenerģijas ražošanai šobrīd ir lielākais Igaunijā. Saules paneļu parks izvietots uz zemes, kur iepriekš uzglabāti atkritumi un šobrīd tie atrodas vairāku metru dziļumā. “Šis ir labs piemērs, ko darīt ar zemi, zem kuras ir noglabāti atkritumi. Zemes platība ir 16 ha, no tiem 7 ha šobrīd aizņem saules paneļi. Plānots, ka šobrīd uzstādītie saules paneļi spēs saražot elektroenerģiju aptuveni 1000 mājsaimniecībām. Pašvaldībai piederošais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Paikre” efektīvi izmanto piederošās zemes, piemēram, pārvēršot enerģijā slēgtajos atkritumu noguldījumos esošo dabas gāzi – metānu. Šobrīd uz zemes esošie saules paneļi ražo un nodod tīklā elektroenerģiju Pērnavas pilsētai,” atklāj Keit Nestor, uzņēmuma “Paikre”  Attīstības nodaļas vadītājs. Ņemot vērā, ka tikko Vidzemes plānošanas reģions vairākām Vidzemes pašvaldībām veica aprēķinus par saules paneļu uzstādīšanas lietderīgumu elektroenerģijas ražošanai, šis apskates objekts bija piemērots, lai ļautu vairāk uzzināt par saules paneļu izvēli, uzstādīšanu, saražotās enerģijas apjomu utt. Vairāk par veiktajiem aprēķiniet lasiet ŠEIT. 

Igaunijas Nacionālais muzejs bija nākamais apskates objekts 28. augustā. Muzejs izvietots 34 tūkstošu kvadrātmetru plašās telpās, bet izstāžu zāles platība ir 6000 kvadrātmetru. Inovatīvi risinājumi ieviesti mitruma līmeņa, apgaismojuma, siltumapgādes un dzesēšanas iekārtu kontrolei telpās.

Aura ūdens atrakciju parkā bija iespēja uzzināt par ieviesto Energoefektivitātes pakalpojuma līgumu, iepērkot un uzstādot jaunas iekārtas ventilācijas un ūdens cirkulācijas sistēmām. Savukārt Tartu pilsētas centra rajonā dzesēšana tiek ražota efektīvā un dabīgā veidā, izmantojot Emajõgi upes ūdeni. Mēnešos, kad upē ūdens ir siltāks, uzņēmums “Fortum” tā atdzesēšanai izmanto kondensatorus. Saules paneļi uzstādīti uz ēkas, lai nodrošinātu elektroenerģiju pašu patēriņam.

Kopā ar Vidzemes pašvaldībām pasākumā piedalījās “EFFECT4buildings” un Vidzemes plānošanas reģiona asociētais partneris Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja pārstāvis Sergejs Galajevs. “Vidzemes plānošanas reģiona īstenotais projekts ir vērtējams ļoti pozitīvi, aktīvi piesaistot pašvaldību speciālistus – gan pilnveidojot to zināšanas, dodot iespēju uzklausīt ekspertus un redzēt citu valstu attīstību, gan arī dodot iespēju pašiem projekta partneriem satikties ar cilvēkiem, kuri aktīvi piedalās projekta īstenošanā savās pašvaldībās. Tā ir laba iespēja pašvaldībām uzzināt esošās iespējas, kā paaugstināt ēku energoefektivitāti, un izteikt savu viedokli par to, kā pieejamie materiāli var tikt izmantoti praksē. Turklāt projekts rada iespēju saprast un izvēlēties, kāds finansēšanas modelis ir piemērotākais konkrētajam pašvaldības jautājuma risinājumam,” atklāj Sergejs Galajevs.

Par “EFFECT4buildings” projektu:

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/

Papildu informācija: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.: +371 26349224

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv,  mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) pagājušajā nedēļā pulcēja uzņēmējus un biznesa atbalsta institūciju pārstāvjus uz semināru par inovatīvu produktu un pakalpojumu attīstību reģionā. Tā ietvaros uzņēmēji iepazinās ar vairākiem šobrīd aktuāliem biznesa sadarbības piedāvājumiem, ko caur starptautisku brokeru tīklu izteikuši ārvalstu partneri.

Jau vairākus mēnešus VPR īstenotā  projekta GoSmartBSR ietvaros pieejamās Vidzemes inovāciju brokera Ilonas Platonovas konsultācijas sniedz iespēju mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pārstāvjiem uzzināt par to potenciālajām attīstības iespējām, tostarp perspektīvām pārrobežu tirgus nišām un iespējām. Semināra laikā I.Platonova prezentēja sadarbības piedāvājumus, ko izteikuši pārstāvji no tādām valstīm kā Polija, Igaunija, Lietuva, Vācija, Somija un Dānija. Prezentācijā izskanēja ārvalstu uzņēmumu sadarbības piedāvājumi produktu testēšanai un sertificēšanai, bioresursu pētniecībai, kvalificēta darba spēka piesaistei, izejvielu piegādātājiem un apakšuzņēmējiem tādās jomās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, loģistika, mēbeļu ražošana, pārtikas ražošana u.c. Regulāri tiek saņemta informācija par arvien jauniem sadarbības piedāvājumiem, tāpēc pēc prezentācijas I.Platonova aicināja ieinteresētos Vidzemes uzņēmējus pieteikties uz individuālu konsultāciju, lai detalizētāk iepazītos ar ārvalstu uzņēmumu piedāvātām sadarbības iespējām un rīcības plānu tās īstenošanai. Konsultācijas notiek katru nedēļu Cēsīs un Valmierā.

Semināra laikā uzņēmēji varēja klātienē konsultēties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju skautiem, kuri ikdienā palīdz uzņēmumiem veicināt inovācijas. Tehnoloģiju skauti veicina sadarbību starp pētniecību un uzņēmējiem, pārzina valsts zinātnes institūcijas, to personālu un sniegtos pakalpojumus. Uzņēmējs, kurš plāno attīstīt jaunu produktu, pakalpojumu vai ražošanas tehnoloģiju, var saņemt LIAA Tehnoloģiju skautu palīdzību atbilstošu zinātnes organizāciju vai pētnieku atrašanā, kuru kompetencēs ietilpst konkrēto jautājumu risināšana.

Semināra noslēgumā diskusijā par VPR sagatavoto pētījumu par reģiona viedās specializācijas attīstību un plānotajām rīcībām Vidzemē klātesošie atzina, ka šāds pētījums ir nozīmīgs solis inovāciju ekosistēmas attīstībai reģionā. Rīcības plānā iekļautas aktivitātes, lai uzlabotu atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās. Viens no VPR piedāvātajiem rīcības plāna risinājumiem paredz nodrošināt, ka uzņēmējiem ir pieejamas speciālistu konsultācijas, lai palīdzētu virzīties cauri atbalsta projektu dažādajiem īstenošanas etapiem, iekļaujot arī sadarbību ar pētniecības institūcijām. Īpaši tika izcelta nepieciešamība izvirzīt pēc prioritātēm rekomendētās rīcības, visvairāk norādot uz nepieciešamību atbalstam “Inovāciju projektu vadība” un “Inovāciju Laboratorija”, kas kalpotu par vienotu platformu, kurā satiekas nozares uzņēmēji ar zinātniekiem. Tematiskās diskusijas laikā izvērtās diskurss par Industrijas 4.0 iespējām, un vai tās vispār ir piemērojamas MVU, vēlreiz norādot uz nepieciešamību par to informēt uzņēmējus. Diskusijas vadītāja un projekta ecoRIS3 pētniece Līga Brasliņa atzīst, ka pašlaik pastāv daudz mītu, ko Industrija 4.0 var vai nevar izdarīt, un daļa no tiem ir balstīti vispārīgos priekšstatos. Diskusija apliecināja, cik šis jautājums industrijai ir nozīmīgs.

Šobrīd VPR organizē rīcības plāna apspriešanu ar visām iesaistītajām pusēm – valsts iestādēm, zinātnes un pētniecības institūcijām, kā arī biznesa sektoru un šī diskusija bija daļa no aktivitātes. Diskusijas laikā sniegtās rekomendācijas tika ņemtas vērā, papildinot rīcības plāna redakciju.

Semināru organizēja VPR tā īstenoto projektu ecoRIS3 (Interreg Europe) un GoSmart BSR (Interreg Baltijas jūras reģions) ietvaros.

Informāciju sagatavoja Ieva Bīviņa, projekta EcoRIS3 sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv un Liene Leonoviča, projekta GoSmartBSR sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.leonovica PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 27724884.

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/