.png)
|
Arhīva kalendārs
Lai remigrants varētu saņemt finansiālo atbalstu līdz 10 000 EUR, tam ir jāpierāda sava esošās vai topošās uzņēmējdarbības idejas dzīvotspēja, jāapraksta sava biznesa ideja un jānodrošina saimnieciskās darbības projekts ar piesaistītajām investīcijām (kas var būt gan finanšu resursi, gan arī ieguldījums pamatlīdzekļos, kā arī ārējais finansējums) vismaz 50% apmērā no pieprasītās granta summas. Projektu konkursā var pieteikties tie remigranti, kas ir pēdējā gada laikā atgriezušies vai tikai vēl plāno atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes (vismaz 3 gadi), kas pierādāms arī ar deklarētās dzīvesvietas adreses maiņu – konkursa iesniedzējs bijis izdeklarēts no Latvijas un deklarēts savā dzīvesvietā ārpus Latvijas. Turklāt, iesniedzot pieteikumu, potenciālajam granta saņēmējam jāprognozē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumu apmērs trīs gadu periodam (t.i. jāveic aprēķini no prognozētā darbinieku atalgojuma).
Atbalsta pretendentam projekta rakstiski sagatavotu pieteikumu jāiesniedz Vidzemes plānošanas reģionā kādā no šiem veidiem:
Jautājumus par projekta iesniegšanu var sūtīt uz e-pastu vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv ne vēlāk kā 5 darbdienas pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa, t.i., līdz 26. septembrim, ieskaitot. Plašāka informācija par grantu konkursu ŠEIT.
Kontaktpersona jautājumiem par projektu konkursu Vidzemē - Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Ija Groza; tel + 371 29287585; ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv.
>> Plašāka informācija par remigrācijas pilotprojektu Vidzemē.
!! Vēršam uzmanību, ka Vidzemes plānošanas reģiona projektu konkursā startēt aicināti tie remigranti, kuri savu saimniecisko darbību plānojuši attīstīt tieši kādā no VPR pašvaldībām (līdzīgus konkursus izsludinājuši arī pārējie plānošanas reģioni Latvijā).
Ar Sandu tiekamies viņas brāļa autotransporta servisā Liepas pagastā, kuriem pagājušajā gadā piešķīra Vidzemes Remigrantu atbalsta finansējumu projekta ietvaros. Šogad savu dalību tajā pieteiks arī sirsnīgā Sanda, kura savā dzimtajā pusē – Cēsīs atgriezās šīs vasaras vidū, tikpat neplānoti, kā aizbrauca. Uz desmit gadiem. Sanda dalās pārdomās par nākotni, dzīvi un iespējām.
Biznesa ideju vēl paturēs noslēpumā Ja runājam par atbalsta finansējuma konkursu, tad virziens, kurā plānojam darboties, ir saistīts ar izklaidi, ar pakalpojumiem ģimenēm. Negribas skaļi par to runāt, kamēr vēl nav piepildīts, jo ticu šai idejai. Ir vairākas lietas, ar kurām darbojos. Man kā fotogrāfei ir arī doma sadarboties ar uzņēmumiem, kuri rīko pasākumus, piedāvājot savus pakalpojumus, arī ar dekorēšanu, dekorāciju izveidi nodarbojos. Ir projekts ar zelta foto sienu, kura vējā skaisti mirguļo. Abas ar mammu esam ļoti radošas, tādēļ idejas ir, un plānojam tās realizēt abas kopā. Paralēli esmu pieteikusies arī Valmieras biznesa inkubatorā, arī tur var iet ar savu biznesa ideju, ja tā tiek atzīta par labu, tad tiek tālāk un var saņemt līdzfinansējumu. Process ir salīdzinoši ilgs - 6 mēnešu periods, kura laikā ir jāiet uz dažādiem semināriem, konsultācijām. Šie projekti neizslēdz viens otru, nav tā, ja piedalos vienā, nevaru piedalīties otrā. Iespējas ir!
Aizbraukšana, tāpat kā atgriešanās pēc 10 gadiem, bija ļoti spontāna Aizbraucu es neilgi pēc tam, kad pabeidzu Priekuļu tehnikumu. 2008. gadā aizbraucu pie brāļa uz Īriju ar domu palikt tur uz kādu nedēļu. Esot jau tur, radās doma aizsūtīt savu CV darba vietai, kurā strādāja brāļa sieva. Tā arī izdarīju, un mani pieņēma darbā! Paliku tur. Pēc skolas es Latvijā nebiju nekur strādājusi, pirmā darba pieredze sanāca Īrijā.
Pēc 6 mēnešiem sapratu, ka tas tomēr nav man, jo slodze bija diezgan traka. Draugs aizbrauca uz Angliju pie savas māsas, un pēc laika arī es turp devos. Tur nodzīvojām 10 gadus! Strādāju dažādus darbus noliktavās, fabrikās. Arī sadzīves apstākļi nebija viegli. Sākotnēji dzīvojām kopā trīs pāri vienā mājā, līdz beidzot iekārtojām savas mājas, jo savs tomēr ir savs. Nodibinājām ģimeni. Dzīvojot Anglijā ļoti pietrūka Latvijas dabas, ezeru. Arī tur ir skaista daba, bet tad ir speciāli jābrauc, tas viss nav ieraugāms uz vietas, jo ikdienā neko vairāk par rindu mājām nevar redzēt. Mēs dzīvojām valsts vidienē, savas mašīnas nebija. Sanāk vismaz stundas brauciens, lai apskatītu uz ezeru, kurā nemaz nedrīkst peldēt, jo tur ir jahtiņas, aizsargājamās ūdens krātuves. Ar braukšanu atpakaļ bija līdzīgi, jo arī tas bija ļoti spontāni - martā apskatījos, cik maksā biļetes uz Latviju jūlijā, un tās bija ļoti lētas, es vienkārši tās nopirku. Saku draugam - viss, mēs braucam! Viņš gan palika vēl pastrādāt, nevarēja tik vienkārši atbraukt, mums arī nebija nekādu iekrājumu. Pārcelšanās izdevumi arī bija palieli. Pēc Brexit atgriešanās noteikti būtu apgrūtinātāka, un mantu pārvešana vēl dārgāka. Pārcelšanās iemesls bija arī tas, ka meitiņai, kura dzima Anglijā, ir 5 gadi, un jāsāk iet pirmsskolā. Apstākļi sakrita, un šķita tikai loģiski atgriezties tieši tagad. Paziņas, kuru bērniem jau ir vairāk kā desmit gadu, jau vairs nedomā par atgriešanos, jo tas šķiet pārāk apgrūtinoši. Tāpat arī tie, kas ir nopirkuši īpašumu, diezin vai atgriezīsies, jo kredīts ir jāmaksā gadu desmitiem, tas tad ir uz palikšanu. Mums tādas idejas nebija, iespējams tādēļ, ka mūs jau gaidīja mājas Latvijā – nebija jādomā, kur palikt, ko īrēt.
Ijai (Vidzemes plānošanas reģiona Remigrācijas koordinatorei) sāku rakstīt, jo meitiņai vajadzēja nokārtot bērnudārzā vietu. Par remigrācijas koordinatori zināju tāpēc, ka pirms gada viņa palīdzēja brālim grantu konkursa sakarā, nezinu, vai citādi būtu uzzinājusi par tādu iespēju. Bet tā palīdzība ir tik vajadzīga! Mūsu gadījumā tas bija tikai jautājums par vietu bērnudārzā, bet arī tas mēdz būt izšķiroši. Visu palīdzību man sniedza ļoti ātri, vietu dabūjām viens un divi (smejas). Starp citu, tad arī uzzināju, ka esmu deklarēta Anglijā, ko nebiju apzināti darījusi. Tas laikam tika automātiski izdarīts, kad meitai kārtoju dokumentus saistībā ar personas kodu, migrācijas dienestā, kur norādīju arī dzīvesvietas adresi. Šo jautājumu kārtot ir grūti, jo, esot ārzemēs, ja Tev nav Latvijas bankas internetbanka vai eID, tad attālināti nemaz nevari noskaidrot, kur esi deklarēts. Tāpat arī ar projektu konkursu remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai – tas ir labs atspēriena punkts tiem, kuri ir nesen atgriezušies vai domā par atgriešanos. Daudzi par tādu joprojām nezina, jo tas ir jauns projekts, šis būs tikai otrais gads, kad tāds notiks. Man jau ir plāns, ja izdosies veiksmīgi šajā konkursā finišēt, es domāju, ka caur manu pieredzi šis konkurss vēl vairāk aizies tautās, un es turpināšu cilvēkiem stāstīt, ka tāds ir. Jo visi, kuri dzīvo ārzemēs, ar kuriem esmu runājusi, plāno kaut kad atgriezties, viņi nedomā tur palikt.
Katram ir sava dzīves misija, ko piepildīt Domājot par tiem, kuri ir aizbraukuši un saka - Latvijā viss ir slikti… Manuprāt, tas bieži vien ir atkarīgs no katra paša. Protams, apstākļi to ietekmē, taču vienmēr esmu uzskatījusi, ka dzīvot šeit var, tikai jādomā un jādara. Daudzi man arī saka, ka nav tik radoši, nevar izdomāt kaut ko jaunu, nevar izdomāt, ko darīt. Tad arī nekas nebūs. Katram no mums dzīvē ir kāda misija, kaut kas, ko tu proti, kas tiešām sanāk un arī patīk, ar to tad arī ir jāiet un jādara! Man acu priekšā brālis, kurš no mazotnes jau riteņus laboja, kuram patīk krāsot, remontēt, tagad ir atvēris kopā ar draugu savu autoservisu! Redzēju, kā tas no bērnības profesijas spēlēm izaug par reālu nodarbošanos, par savu biznesu. Man tā ir fotografēšana. Uz ārzemēm aizbraucu bez kameras, bet braucot uz Angliju noliku sev mērķi - par pirmo algu nopirkt fotoaparātu, un tā arī izdarīju. Tad arī sāku fotografēt paziņas, draugus, ģimeni, tā tas pamazām izauga. Latvijā tagad ir ļoti populāri pašiem kaut ko atvērt, taisīt, piedāvāt savus pakalpojumus. Tajā pat laikā, tas pats auto serviss - jau pat nav tik radošs, bet ir pieprasījums, mašīnas plīst, un cilvēkiem ir slikta pieredze ar citiem servisiem. Šodien daudzās nozarēs var izcelties ar to, ka nekrāpies, ka tiešām izdari savu darbu godīgi, nevis tikai saņem naudu. Un ja vēl kvalitatīvi! Caur to iemanto cilvēku uzticību un iegūsti jaunus klientus, nebūs pat nepieciešama reklāma – visefektīvākā reklāma ir no cilvēka cilvēkam. Pamatā viss atkarīgs no mums pašiem – ko gribam darīt, kā gribam dzīvot. Arī atrašanās vietai ir liela nozīme, bet tā jau arī ir paša izvēle, turklāt, tas atkarīgs no nozares – kādu ideju iespējams izpildīt tikai laukos, kāda cita uzplauktu tikai pilsētās, centros. Tagad daudzi atkal pārceļas uz laukiem, tādēļ ir labs brīdis, kad sākt kaut ko darīt. Jāizdomā, kā izmantot to, kas Tev ir, kas Tev pieder. Ja nekā nav, tad ir iespējas, kuras var izmantot, kā manis minētie biznesa inkubatori, atbalstu konkursi, projekti, iespējas tiešām ir.
Savā uzņēmumā peļņa var būt arī tikai pēc gadiem Kaut ko uzsākot svarīgi iet uz to ar pareizo attieksmi, nepadoties uzreiz. Pirmie 3 gadi parasti ir laiks, kas paiet, kamēr bizness, tā teikt, “ieskrienas”, līdz sāc tiešām pelnīt. Tādēļ jādara kaut kas, kas patīk un kam tici, lai redzētu jēgu un negribētu ātri padoties. Pēdējā laikā bieži dzirdu, ka Latvija ir iespēju zeme, tikai jāierauga sevi tajā visā, jāpamana biznesa niša, kurai varētu būt pieprasījums – nav jāizdomā kaut kas pilnīgi jauns. Ir arī projekti, kuri “neaizies”, ka saproti - ieguldītie līdzekļi un darbs neatmaksājas. Tādos brīžos ir jāmācās to palaist, ļaut tam mirt, un iet uz priekšu, nepadoties. Es esmu cilvēks, kuram ir ļoti svarīgi, kur es ikdienā ieguldu savu enerģiju, savu laiku, tādēļ uzskatu, ka cilvēkam ir jādara tas, kas viņam tiešām patīk. Izvēloties nepareizo virzienu, nevar būt laimīgs. Veselību arī tas ļoti ietekmē, var pat ieslīgt depresijā, par to ir jādomā. Latviešiem gan bieži ir raksturīgi sakostiem zobiem iet un darīt, jo ir jādara, un viss! Mamma man teikusi, ka viņai savulaik bijis sapnis kļūt par fotogrāfi. Vai es neapzināti piepildu viņas neizsapņoto sapni? Informāciju sagatavoja: Kaiva Anna Upleja, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve, E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv.
LAABA tiek piešķirta trīs nominācijās:
Katra nominācija iekļauj vairākas kategorijas darbu vērtēšanas kritēriju strukturēšanai un darbu salīdzināšanai. Projekts – “Ainavu dārgumi” pieteikts sadaļā “Procesi”. Ainavu dārgumi ir Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros īstenotā aktivitāte “Dāvana Latvijai – elektroniska ainavu dārgumu krātuve “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt”, ko organizēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar plānošanas reģioniem un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Kopā ar Latvijas iedzīvotājiem un ainavu ekspertu padomi šīs aktivitātes laikā ir atlasīti 50 Latvijas ainavu dārgumi, kas apskatāmi ceļojošā izstādē, slīdrādēs un ir ietverti elektroniskajā ainavu dārgumu krātuvē www.ainavudargumi.lv. Katru no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem raksturo 10 ainavu dārgumi. Līdz 10. septembrim, plkst. 10 aicinām atbalstīt un balsot LSM.lv portālā par projektu “Ainavu dārgumi”, lai tas kļūtu par pirmās Ainavu arhitektūras balvas sabiedrības simpātiju! https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/balso-par-pirmas-ainavu-arhitekturas-balvas-sabiedribas-simpatiju.a327306/ Par balsojuma uzvarētāju varēs vairāk uzzināt LTV “Rīta panorāmā” un LSM portālā www.lsm.lv.
>> Atgādinām, ka projekta ietvaros Vidzemē tika izveidota elektronisko pastkartīšu sērija, kas aplūkojama šeit (klikšķini uz attēla):
Pastkartīšu kolekcijā skatāmas fotogrāfijas no vietām, kuras kā savus ainavu dārgumus pieteikuši vidzemnieki, izceļot ne vien visiem zināmas ainavas, bet arī personīgi nozīmīgus skatus vai ainavu elementus.
Jautājumiem: Dace Laiva, koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv
Cēsu bibliotēkā turpinās izstāžu cikls, kas veltīts bibliotēkas simtgadei. Interesanta lielformāta gleznu izstāde “Pārvēršanās” apskatāma dabas vidē Cēsīs pie Rūcamavota. Vidzemes koncertzālē un Cēsu Sv. Jāņa baznīcā ērģeļmūzikas koncerti Alfrēda Kalniņa godināšanai, bet oktobra beigās Vidzemes koncertzālē Saulkrastu jauktā kora "Anima" koncerts "JŪRD.SAKNES.ROOTS". Valmieras koncertzālē Jūs priecēs izrāde “Vecmāmiņu valsts”. Alūksnes bānīša stacijā vēlie vakari ar ceremonijorķestri un ziepju burbuļu salūtu, Valmierā dzejas nakts, bet Ziemeru muižā – biomuzikāla ekskursija. Valmieras muzejā iespēja apmeklēt novadpētnieku mācību semināra noslēgumu, savukārt Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs” viesosies Salacgrīvas, Alojas, Burtnieku un Mazsalacas novadu bibliotēkās. Sākoties jaunajam mācību gadam skolu jauniešiem iespēja piedalīties dažādās meistarklasēs un iegūt jaunas, radošas un interesantas zināšanas un prasmes. Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram.
Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem variet uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā. Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv
“Neērtie bērni” ir izvērsts un atbildīgs fotoprojekts, kam “Facebook” lietotāji varēja virtuāli sekot līdzi no 2018. gada aprīļa līdz oktobrim, kad fotogrāfijas tapa un tika sistemātiski publicētas. Tā autore Arita Strode- Kļaviņa projekta ietvaros fotografēja 15 ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Viņu diagnozes ir visdažādākās: bērnu cerebrālā trieka, Dauna sindroms, autisms, epilepsija, Spina bifida, garīga rakstura traucējumi un ļoti retas ģenētiskas saslimšanas (dominantā distrofā bulozā epidermolīze, KCNQ2 un Helsmoortel-Van Der Aa sindroms). Fotoprojekts, kam bija plaša rezonanse virtuālajā vidē, interneta portālos, radio un presē, pilnā apjomā joprojām aplūkojams fotogrāfes lapā: https://www.facebook.com/kosumbildes. Fotogrāfiju izstāde ir skaists paveiktā darba kopsavilkums.
Informāciju sagatavoja: Arita Strode - Kļaviņa Vairāk informācijas par projektu "Vidzeme iekļauj": Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv.
Foruma mērķis ir iepazīstināt uzņēmējus un pašvaldību, augstskolu un zinātnisko institūciju vadītājus ar inovatīviem risinājumiem bioekonomikas vērtību ķēdes attīstīšanā, kā arī Eiropā un Latvijā pieejamiem digitalizācijas risinājumiem un iespējām. Bioekonomika ir viena no nozīmīgākajām Latvijas attīstības jomām, kurā būtiska loma ir lauku teritorijām un reģioniem ar tajos esošajiem lauksaimniecības, pārtikas, ūdens un mežu resursiem. Tomēr arvien pieaugošā digitalizācija ir strauji mainījusi pasaules ekonomisko vidi – tiek radīta vide jaunu pakalpojumu radīšanai, izaicinot esošo tirgu. Tehnoloģiju attīstībai, inovācijām un digitalizācijai ir būtiska nozīme esošo ražošanas procesu efektivitātes palielināšanā, ieviešot digitālus risinājumus izejvielu plūsmu pārvaldībai vai loģistikas koordinēšanai. Digitalizācija dod iespēju attīstīt jaunus bioproduktus, pakalpojumus un biznesa modeļus, optimizējot ražošanas izmaksas un samazinot tās ietekmi uz vidi, tādējādi veicinot konkurētspēju Eiropas un pasaules mērogā. Foruma laikā liela uzmanība tiks vērsta uzņēmēju praktisko zināšanu papildināšanai par inovatīviem risinājumiem bioekonomikā, tostarp darbojoties eksperta vadībā. Savā pieredzē un zināšanās dalīsies gan starptautiski atzīti nozaru eksperti no Latvijas, gan praktiķi un inovatori no ārvalstīm. Forumu organizē Vidzemes plānošanas reģions, Vides risinājumu institūts un starptautiskās reģionālās attīstības un plānošanas pētījumu centrs Nordregio (Zviedrija). Forumā tiks nodrošināts tulkojums latviešu un angļu valodās. Dalība forumā - bez maksas. Forumam iespējams pieteikties līdz 2019. gada 7. oktobrim plkst. 17:00, aizpildot anketu saitē Pieteikšanās: ej.uz/forumsbioekonomika. Ierobežotā vietu skaita dēļ aicinām forumam reģistrēties 1 personu no viena uzņēmuma/organizācijas. Jaunāko informācija par forumu un tā programmu būs iespējams uzzināt pasākuma Facebook lapā.
9:20-10:00 10:00 – 10:05 10:20 – 10:40 10:40 – 11:10 11:30 – 11:50 11:50 – 12:30 12:30 – 13:00 13:00 – 15:30 - Kas veido jūsu vērtību ķēdi? Kādas jaunas kombinācijas ir iespējamas? Kā savus resursus izmantot efektīvāk? Ko uzņēmumā var digitalizēt? Kādi ir digitalizācijas izaicinājumi? MVU un digitalizācija reģionā. 15:30 – 15:45 15:45 – 17:00
Bioekonomikas forums tik organizēts projektu "Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos" (RDI2CluB) un “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (ecoRIS3)” ietvaros. Projektus finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālais attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas un Interreg Europe programmas ietvaros, kā arī līdzfinansē Norvēģijas finanšu instruments, Nordregio un projekta partneri. Papildu informācija: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261, www.vidzeme.lv. Informāciju sagatavoja: Liene Leonoviča, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, liene.leonovica PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 27724884, www.vidzeme.lv.
Vidzemes plānošanas reģions aicina izbaudīt rudeni un izzināt industriālās vēstures liecības Vidzemē! Nedēļas nogalē no 27. līdz 29. septembrim apmeklētājiem būs pieejami vairāk nekā 40 unikāli industriālā mantojuma objekti Latvijā un Igaunijā, tostarp 11 objekti Vidzemē. Industriālā mantojuma nedēļas nogale norisināsies jau otru gadu, sniedzot iespēju aplūkot arī tādus objektus, kuri ikdienā apmeklētājiem nav pieejami, kā arī daudzu objektu saimnieki sagatavojuši īpašus piedāvājumus.
Foto no VPR arhīva Vidzemē Industriālā mantojuma nedēļas nogalē varēs apciemot šādus objektus: Ķoņu dzirnavas, Gulbenes–Alūksnes bānīti, Līgatnes papīrfabrikas ciematu un strādnieku dzīvokli, Zilākalna ūdenstorni, Vijciema čiekurkalti, Āraišu vējdzirnavas, Cēsu Veco alus brūzi, Rūjienas pienotavu ("Rūjienas Saldējums"), Piebalgas porcelāna fabriku, Krīgaļu dzirnavas un Kalnvēveru vējdzirnavas. -->> VIDZEMES programma apskatāma ŠEIT. <<-- Ar Industriālā mantojuma nedēļas nogales pilnu Latvijas un Igaunijas objektu sarakstu, kā arī dažādo aktivitāšu programmu var iepazīties --> industrialheritage.travel mājas lapā <<-- Aicinām sekot līdzi aktivitātēm arī Facebook lapā Industrial Heritage for Tourism.
Industriālais mantojums ir būves un ēkas, kas līdz ar tehnoloģiju un nozaru attīstību vairs netiek izmantotas to sākotnējam mērķim. Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā "Industriālais mantojums" pēdējo 2 gadu laikā pilnīgi jaunu dzīvi ir guvuši vairāki industriālā mantojuma objekti Latvijā un Igaunijā, tostarp 2 objekti Vidzemē – Zilākalna ūdenstornis un Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis, bet Gulbenes stacijas depo un Ķoņu dzirnavas būtiski papildinājušas savu piedāvājumu tūristiem. Tāpat projektā ir arī izstrādāts unikāls industriālā mantojuma tūrisma maršruts, kas apvieno ne tikai visus projektā iesaistītos 25 objektus, bet arī citas industriālā mantojuma apskates vietas, aptverot vairāk nekā 80 objektus Latvijā un Igaunijā – bākas, dzirnavas, hidroelektrostacijas, ūdenstorņus un dzelzceļa objektus. Vairāk par objektiem var izlasīt jaunajā INDUSTRIĀLĀ MANTOJUMA CEĻVEDĪ.
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, projekta ”Industriālais mantojums” sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Pasākumā pulcējās speciālisti un eksperti, kas ikdienā ir atbildīgi par mobilitātes plānošanu, veicināšanu un īstenošanu Latvijā, tai skaitā pasākumā piedalījās arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Ņemot vērā plašo nozarē iesaistīto pārstāvniecību auditorijā, tā bija lieliska iespēja pastāstīt par nesen Latvijā uzsāktā Interreg Centrālās Baltijas programmas projekta “Baltijas transporta loks (BALTIC LOOP)” plāniem, kas aktualizē līdzīga rakstura problemātiku.
Pasākuma fokusā bija jaunie pasažieru vilcieni, 22 dzelzceļa staciju un pieturas punktu modernizācija, autobusu maršrutu reorganizācija, Rail Baltica izbūve – visi šie pasākumi būtiski uzlabos mobilitātes iespējas Latvijā. Lai pilnvērtīgi realizētu stratēģisko uzstādījumu “dzelzceļš kā mugurkauls”, nepieciešami efektīvāki dažādo sistēmu papildinošo transporta veidu savienojumi, tai skaitā mobilitātes punktu izveide. Papildus efektu iesāktajai nacionāla mēroga virzībai piešķirs arī Baltic Loop ietvaros definētie trīs transporta koridori kā būtisks papildinājums esošajā plūsmā, t.sk. kalpojot par pasažieru piegādātāju dzelzceļa “Rail Baltica” trasei. Pasākuma ietvaros pastiprināta uzmanība tika veltīta mobilitātes punktiem, kas uzskatāmi par līdzekli efektīvākai mobilitātei un ceļā pavadītā laika mazināšanai, kas ir arī viens no Baltic Loop galvenajiem mērķiem. Projekta Baltic Loop eksperts Vidzemes plānošanas reģionā Andžejs Stepančuks norāda: “Pasākumā skaidri izskanēja nepieciešamība steidzami nacionālajā līmenī, iesaistot reģionus, pašvaldības, kapitālsabiedrības un privāto sektoru, pārskatīt atbildības jomas, kas saistītas ar mobilitātes pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanu, kā arī normatīvajos aktos atrunājot iespējamās augstāk minēto pušu sadarbības formas.” Savukārt projekta Baltic Loop vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Inese Jēgere uzsver: “Skaidrs, ka liela daļa problēmu, kas kavē mobilitāti, ir salīdzinoši vienkārši risināmas un neprasa lielas finanšu un laika investīcijas. Jāsecina, ka galvenais šķērslis aktīvai rīcībai ir neskaidra atbildību pārdale. Dažādām iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm sadarbojoties, ir iespējams izveidot ērti lietojamu un saprotamu sabiedriskā transporta sistēmu, piesaistot arī jaunos pakalpojumus – car sharing, elektrovelosipēdus nelielu distanču veikšanai utt. Šobrīd Vidzemes plānošanas reģionā esam uzsākuši vairākus pilotprojektus, taču veiksmīgai transporta nozares attīstībai būtu nepieciešams politisks un juridisks šādu risinājumu akcepts.” Viens no transporta plūsmas svarīgiem elementiem ir sakārtota sabiedriskā transporta sistēma, kas ievērojami varētu risināt sastrēgumvietas (t.s. bottlenecks). Lai skaidri identificētu iedzīvotāju reālās vajadzības (kur tie dodas, kādā regularitātē, kas ir tie iemesli, kāpēc neizmanto sabiedrisko transportu, kas šobrīd atzīstams par labi funkcionējošu sistēmu utt.), kas palīdzētu sakārtot traucējumus pasažieru plūsmā, projekta Baltic Loop ietvaros tiks veiks pētījums par reālajām un potenciālajām transporta plūsmām un to apjomiem. Savukārt Rīgas plānošanas reģiona kā projekta partnera interese ir panākt ātrāku Rīgas metropoles areāla starptautisko transporta mezglu (starptautiskā lidosta “Rīga”, pasažieru osta, Dzelzceļa stacija) sasniedzamību no reģiona centriem u.c. attālākām vietām reģionā. No Latvijas projektā piedalās trīs organizācijas, t.sk. Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. Asociēto partneru lokā ir arī LR Satiksmes ministrija un Ventspils brīvostas pārvalde. Kopumā projektā iesaistīti septiņi partneri no četrām valstīm – Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas. Projekta vadošais partneris ir Turku Universitāte Somijā. Projekta “Baltijas transporta loks” (starptautiski pazīstams kā BALTIC LOOP) virsmērķis ir samazināt ceļošanas un kravu pārvadājumu laiku, vienlaikus samazinot arī CO2 emisijas trīs projekta definētos Centrālbaltijas reģiona koridoros, tos padarot pievilcīgus jaunu uzņēmumu piesaistei un inovāciju attīstībai. Vairāk informācijas par projektu: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/baltijas_transporta_loks_baltic_loop Projekts tiek īstenots Interreg Centrālās Baltijas programmas 2014.-2020. gadam ietvaros.
Jautājumiem: Inese Jēgere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv">inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv; Andžejs Stepančuks, projekta eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv">andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Īstenojot rīcībplānā definēto, eksperti no Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta šovasar devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Poliju, kur viesojās pārtikas ražošanas, plastmasas apstrādes uzņēmumos un noliktavās, publiskā un akadēmiskā sektora organizācijās, tostarp reģionālajā zinātnes un tehnoloģiju centrā. Vizītes mērķis bija izpētīt bioekonomikas inovāciju ekosistēmu Swietokrzyskie reģionā Polijā, iepazīties ar publiskā un privātā sektora iestādēm un uzņēmumiem, lai to darbības principus un modeļus varētu pārņemt vai no tiem mācīties, attīstot bioekonomikas inovāciju sistēmu Vidzemē. Swietokrzyskie vojevodistē ir bagātīgi dabas resursi. Lauksaimniecības zemes kvalitāte ir augstāka par valsts vidējo rādītāju, reģions ir valsts vadošais augļu ražotājs. Mežs sedz 28,3% no reģiona platības (331 tūkstotis ha), un tas ļauj attīstīties reģionālajai būvniecības nozarei. Meža ogas, sēnes un medījumi tradicionāli tiek izmantoti pārtikas un paramedicīniskajās nozarēs (t.sk. kā pārtikas un kosmētikas piedevas), kas arī liecina par bioekonomikas attīstības potenciālu. Lai gan Swietokrzyskie vojevodistē nav specifiskas reģionālās bioekonomikas stratēģijas, bioekonomika tiek atzīta par svarīgu reģionālās attīstības jomu. Četras no septiņām reģiona viedās specializācijas jomām (resursu ziņā efektīva būvniecības nozare, mūsdienīga lauksaimniecība un pārtikas pārstrāde, ilgtspējīga enerģētikas attīstība, veselība un veselību veicinošs tūrisms) ir saistītas ar bioekonomiku. Salīdzinājumā ar valsts vidējiem rādītājiem, Swietokrzyskie vojevodistē ir liels ar bioekonomiku saistītu uzņēmumu un nodarbināto skaits. Tas nodrošina stabilu pamatu bioekonomikas klasteru un inovāciju ekosistēmas attīstībai. Interesanti, ka Swietokrzyskie vojevodistē katrai viedās specializācijas jomai ir piesaistīta darba grupa ar pārstāvjiem no akadēmiskās vides, uzņēmēju vidus un pašvaldības, un eksperti bija vienisprātis, ka tas ir lielisks piemērs viedās specializācijas ieviešanai reģionā. Pēcāk apmeklētie uzņēmumi tomēr vairāk izcēla pašu investīcijas, idejas un pašu veiktus pētījumus un testus, nesaistot to ar konkrētu reģiona specializāciju vai sadarbību ar publisko un pētniecības sektoru.
No apmeklētajiem uzņēmumiem visiespaidīgākais izrādījās Deher Poland uzņēmums. Vācijas uzņēmums nepilna gada laikā ar pašu investīcijām Polijā izveidojis modernāko ābolu sulas ražotni Eiropā. Ražotnē uzstādītās modernās tehnoloģijas nodrošina pilnībā automatizētu ražošanas procesu – nepieciešami vien 4 cilvēki, lai nodrošinātu pilnu ražošanas ciklu. Ražošanas procesā izmantotais ūdens tiek savākts un atkārtoti izmantots bioenerģijas ražošanai ražotnes vajadzībām, savukārt no ābolu pārstrādes pārpalikumiem kāda kompānija Vācijā ražo jaunas izejvielas citu pārtikas produktu ražošanai. Ražotne plāno nākotnē strādāt tikai ar bioloģiskas izcelsmes āboliem, tādējādi motivējot vietējos ābolu audzētājus pāriet uz bioloģisku ābolu audzēšanu. Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera valdes loceklis Kristaps Ročāns atzīst, ka šādi apmaiņas braucieni sniedz iespēju klātienē redzēt, kā veiksmīgi tiek īstenota ražošanas automatizācija un bioloģiskās pārtikas ražošana globālajam tirgum: “Tas ir apliecinājums, ka bioloģisku pārtiku ir iespējams ražot lielos apjomos un ļoti moderni, integrējot ilgtspējīgus aprites ekonomikas principus gan ražošanas procesā, gan ūdeņu un atkritumu plūsmas koordinēšanai.” Turpretim piena konfekšu ražotāji apstiprināja, ka ne visās nozarēs un uzņēmumos digitalizācija un procesu automatizēšana ir iespējama vai pat nepieciešama. Produkta ražošanas procesā pēc konfekšu masas sagatavošanas tālāk darbs norit tikai ar rokām, jo ar iekārtu palīdzību mehāniski apstrādājot masu, izmainās gan gala produkta konsistence, gan garša. Ir nemainīgas vērtības, profesijas un produkti, kuri jāturpina gatavot ar rokām, lai saglabātu izcilu kvalitāti.
Eksperti apmeklēja arī uzņēmumu Plastinvest, kas nodarbojas ar plastmasas atkritumu pārstrādi, tos smalcinot un presējot vairāku kvadrātmetru lielās plāksnēs. Šīs plāksnes tiek izmantotas būvniecībā mitruma izolācijai. Īpašu uzmanība tika pievērsta viņu “pilotiekārtai”, kas atgādināja vecu, metālisku tosteri. Šajā iekārtā uzņēmums testē materiālu kušanu, cietēšanu utt. Tas nozīmē, ka pilotēšanas iekārtām ne vienmēr jābūt augstajām tehnoloģijām, un nav gadiem jāgaida Eiropas atbalsts – ir jābūt radošiem pašiem.
Projekta ietvaros tiek pilotēta jaunu tehnoloģiju pielietošana bioekonomikas jomā. Kā daļa no projekta aktivitātēm Polijā projekta partneris Reģionālais zinātnes un tehnoloģiju centrs prezentēja dronu, ar kura palīdzību tiks mērīta gaisa kvalitāte, lai samazinātu potenciālo kaitējumu cilvēku veselībai. Vizītes turpinājumā arī Vides risinājumu institūts no Latvijas prezentēja dronu tehnoloģiju, kas tiks attīstīta Vidzemē – tā uzdevums būs nezāļu identificēšana no gaisa, un, balstoties uz iegūtajiem datiem, īpašs robots veiks nezāļu ravēšanas darbu uz zemes. Eksperti viesojās arī tehniskajā universitātē. Tur par ES naudu iegādātās iekārtas galvenokārt kalpo kā uzskates materiāls studentiem, taču to ekonomiskais izdevīgums diemžēl netiek vērtēts – iekārtu pielietojumam nav tālejošu mērķu. Arī mācību satura ziņā saistībā ar biomasu dominē tikai enerģijas radīšanas pieeja, netiek apskatīta iespēja biomasu izmantot ar lielāku pievienoto vērtību. Te jāpiebilst, ka Vidzemes reģionā šajā ziņā esam soli priekšā, īstenojot projektus saskaņā ar stratēģiju un attīstības plānu, ar mērķi nodrošināt ilgtspējību un sasniegt maksimālo izdevīgumu. Vizītes laikā kopā ar norvēģu, poļu, somu un igauņu kolēģiem notika arī kopīgs darbs pie pārrobežu pilotiem, kuru īstenošanā savstarpēji būs iesaistīti vismaz divi reģioni. Arī Vidzeme īstenos vairākus pārrobežu sadarbību projektus, tostarp koordinēs kopējas projekta partneru reģionu bioekonomikas inovāciju labo prakšu publikācijas sagatavošanu, stiprinās nozares klasteru sadarbību starp Latviju un partneru reģioniem, kā arī izstrādās jaunus tehnoloģiskos risinājumus bioekonomikas ieviešanai praksē. Arī turpmāk informēsim par šo aktivitāšu norisi. Kopumā vizītes laikā tika gūts priekšstats bioekonomikas inovāciju ekosistēmā Swietokrzyskie vojevodistē Polijā, lai varētu tālāk turpināt darbu pie kopējām aktivitātēm projekta aktivitāšu īstenošanā. Pieredzes apmaiņas brauciens uz Poliju īstenots projekta RDI2CluB ietvaros. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās. Informāciju sagatavoja: Liene Leonoviča, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, liene.leonovica PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 27724884. Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "RDI2CluB" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261.
Ņemot vērā gan pastāvošos apdraudējumus Eiropas integritātei, gan Kohēzijas politikas ieguldījumu Eiropas Savienības (ES) kopīgo mērķu sasniegšanā, rezolūcija aicina ES dalībvalstis nesamazināt teritoriālās sadarbības programmu daļu ES daudzgadu finanšu shēmā. Pārskatot ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam, BSSSC valde mudina gan ES dalībvalstis, gan arī Eiropas Komisiju vairāk iesaistīt vietējā un reģionālā līmeņa varu attiecīgo politikas jomu un horizontālo darbību pārvaldībā. Papildus, kā nozīmīga iesaistītā puse nosaukti jaunieši, kuriem piešķirts īpašs statuss diskusijās par Baltijas jūras reģiona šodienu un attīstības iespējām nākotnē. BSSSC valde atzinīgi novērtējusi Baltijas jauniešu deklarāciju, kas tika apstiprināta 2019. gada jūnijā Gdaņskā. Vienlaikus jāatzīst, ka jauniešu lomas stiprināšana ilgtspējīgas nākotnes veidošanā sasaucas ar VPR iniciatīvu kopā ar citu Baltijas jūras valstu organizācijām veidot jauniešu bioekonomikas padomi. Šobrīd plānots jauniešus iesaistīt bioekonomikas nozares attīstības meklējumos, tādējādi uzsverot konkrētās sabiedrības grupas nozīmi ilgtspējas nodrošināšanā, bet nākotnē tiks aktualizēti arī citi jautājumi. Jāpiemin, ka sagatavotajā rezolūcijā stingri pausta nostāja attiecībā uz 17 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (starptautiski pazīstami kā Sustainable Development Goals (SDG)), aicinot tos integrēt visu līmeņu politikas jomās Eiropā un Baltijas jūras reģionā it īpaši. Tāpat rezolūcijā norādīts, ka ļoti būtiski ir stimulēt iespējas mācīties vienam no otra un dalīties ar labajām praksēm un zināšanām.
*BSSSC ir politiska organizācija un Baltijas jūras reģiona valstu padomes reģionālais partneris, kas veicina un atbalsta Baltijas jūras valstu reģionu intereses, piemēram, sadarbojas ar valstu valdībām, ES iestādēm un interešu grupām - valdību organizācijas. BSSSC piedalās politikas dokumentu izstrādē, iesaistās dialogos ar politikas veidotājiem.
Pētījumu, izmantojot inovatīvu starpdisciplināru pieeju, īsteno atzīti demogrāfijas, ģeogrāfijas, socioloģijas, izglītības, ekonomikas, tūrisma un migrācijas jomas eksperti, kas pārstāv Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Projekta mērķis ir izvērtēt un rast risinājumus migrācijas un demogrāfijas izaicinājumiem, lai sekmētu ilgtspējīgas un saliedētas sabiedrības attīstību Latvijā. VPP projektā tiks meklēti Latvijai piemēroti risinājumi novecošanās, migrācijas, darba spēka trūkuma un reģionālās attīstības jomās. Ar ideju darbnīcas palīdzību tiks skaidrots: - reģiona problēmas un izaicinājumi, ar ko saskaras iedzīvotāji; - iedzīvotāju koncentrēšanās un pārvietošanās reģionā; - kultūra un izglītība kā priekšnosacījums reģiona attīstībai; - ierosmju meklēšana migrācijas un demogrāfijas izaicinājumu mazināšanai.
Projekta vadītāja Prof. Zaiga Krišjāne.
>> PIETEIKŠANĀS: https://ej.uz/DemoMigVidzeme Pieteikšanās darbnīcai līdz 15. oktobrim. Dalība pasākumā ir bezmaksas. Aicinām reģistrēties laicīgi, vietu skaits ierobežots!
Kontaktinformācija: Projektu asistente Vidzemes plānošanas reģionā Marta Riekstiņa, tel. 25865495; e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Vadošā pētniece Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē Dr. Elīna Apsīte-Beriņa, tel. 28613939; e-pasts: demomig PIE lu PUNKTS lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) otro gadu pēc kārtas izsludina uzņēmējdarbības projektu konkursu, lai sniegtu finansiālu atbalstu remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai Vidzemē. Projektu iesniegšanas termiņš: līdz 2019. gada 4.oktobra plkst. 16:00.
Remigrācijas koordinatori un atbalstu projekti ir vajadzīgi
Latvijas Ainavu arhitektu asociācija (LAAA) šogad pirmo gadu rīko Latvijas Ainavu arhitektūras balvu (LAABA) – ainavu arhitektūras labāko sasniegumu skati, kuras mērķis ir veicināt izpratni par ārtelpu kā nacionālās kultūrtelpas neatņemamu sastāvdaļu un cilvēkvides koprades produktu. Balvas uzdevums ir apzināt un godināt laikmetīgus darbus, atjauninošus procesus un izcilas personības Latvijas ainavu arhitektūrā un būt atvērtai ainavu arhitektūras nozares daudzveidībai. Konkursā pieteikts arī projekts "Ainavu dārgumi".
Rudenī turpinās „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019" notikumi. Vidzemē ir iespējams baudīt daudzveidīgus kultūras notikumus – izstādes, izrādes, koncerti, pasākumi un meistarklases.
Projekta "Vidzeme iekļauj" komanda aicina 16.septembrī plkst.17.30 uz fotoizstādes "Neērtie bērni" atklāšanu Gulbenes novada bibliotēkā. 
Arita Strode – Kļaviņa ir ģimenes un svētku fotogrāfe, kura dzīvo Jelgavā un strādā visā Latvijas teritorijā (fotografē kāzas u. c. svinības, kā arī privātas fotosesijas). “Neērtie bērni” ir viņas otrā fotogrāfiju izstāde. Pirmā – “Neparastie latgalieši” – 2018. gadā apceļoja visus Latvijas novadus. Ideja veidot fotogrāfiju ciklu “Neērtie bērni” radusies, iedvesmojoties no līdzīga projekta ārzemēs – tur smagi slimi bērni tika fotografēti kā tēli no animācijas u. c. filmām, ar pēcapstrādes palīdzību pārvēršot viņus īstos supervaroņos un iepriecinot gan pašus bērnus, gan viņu ģimenes. Fotogrāfes Aritas Strodes - Kļaviņas mērķis bija parādīt, ka bērni ar īpašām vajadzībām ir tikpat brīnišķīgi kā visi pārējie, tāpēc arī projektā “Neērtie bērni” netiek uzsvērta invaliditāte, bet izcelta individualitāte, vispirms saredzot bērnu un tikai tad viņa diagnozi. Vecāki fotogrāfijās tur savus bērnus uz rokām un klēpī, nes uz pleciem, lidina gaisā, apskauj, samīļo un dod bučas – gluži tāpat kā klasiskās ģimenes fotosesijās. Arī vecāku siltuma pilnie skatieni un bērnu smaidi ir patiesi – vienīgi to izvilināšanai bija nepieciešams mazliet vairāk laika un pacietības.
Fotoprojektā piedalījušās ģimenes no Rīgas un apkārtnes novadiem, Jelgavas, Tukuma un Gulbenes. Nosaukums “Neērtie bērni” apzināti ticis izvēlēts atklāts un mazliet provokatīvs, jo tādi šie bērni diemžēl ir - neērti sabiedrībai, medicīnas nozarei un citur. Taču precīzs, jo, meklējot ģimenes, kas labprāt ļautu sevi fotografēt un šīs bildes publicēt, tika saņemtas vairākas vēstules ar apliecinājumu: "Jā, tieši tā mēs arī jūtamies!" Fotogrāfiju izstāde “Neērtie bērni” jau apceļojusi Jelgavu, Tukumu un Preiļus. Izstāde no 16.septembra apskatāma Gulbenes novada bibliotēkā un tuvākā gada laikā apceļos vēl citas Latvijas pilsētas: Vilci, Liepāju, Ventspili, Daugavpili, Salaspili, Smilteni, Madonu u. c. cerībā, ka šīs fotogrāfijas darīs sabiedrību kaut mazliet atvērtāku, saprotošāku un cilvēcīgāku.
2019. gada 15. oktobrī Līgatnē, ZEIT pasākumu telpās norisināsies jau otrais bioekonomikai veltītais forums Vidzemē – "DIGITALIZĀCIJA BIOEKONOMIKAS ATTĪSTĪŠANAI".
2019. gada 17. septembrī Vidzemes plānošanas reģions un Rīgas plānošanas reģions piedalījās MadCity seminārā jeb praktiskajā darbnīcā “Mobilitātes punkti Latvijā – stratēģiska ilūzija vai lielā reģionu iespēja?”
Jau ziņojām, ka Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Vides risinājumu institūtu izstrādā rīcības plānu zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju ekosistēmas izveidošanai reģionā. Viens no rīcības plāna punktiem paredz uzņēmēju zināšanu un kapacitātes celšanu bioresursu izmantošanā, kā arī sadarbības veidošanu ar ārvalstu nozares pārstāvjiem – uzņēmējiem un pētniekiem.
2019. gada 18. septembrī Klaipēdā (Lietuvā) tika organizēta Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijas (BSSSC)* valdes sēde, kurā Latviju pārstāvēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes loceklis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums un VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne. Izskatāmo jautājumu vidū bija arī BSSSC ikgadējās konferences rezolūcijas teksta apstiprināšana, kas būs nozīmīgs dokuments nākamā plānošanas perioda mērķu un prioritāšu definēšanai. Rezolūcija uzskatāma par Baltijas jūras valstu reģionu definētu nostāju vairākos reģionu attīstībai svarīgos jautājumos, tāpēc ir būtiski, ka valstu reģioni tiek iesaistīti arī dokumenta sagatavošanā, t.sk. Vidzemes plānošanas reģions.
Pilna rezolūcijas teksta versija angļu valodā pieejama 
Valsts pētījumu programmas projekts “DemoMig” un Vidzemes plānošanas reģions aicina uz “Reģionālo ideju darbnīcu: Vidzemes demogrāfiskais portrets”, kas 22. oktobrī notiks Līgatnē, kafejnīcā “Zeit”, Gaujas ielā 4. Reģionālās ideju darbnīcas ieguvumi balstās uz pētnieku, reģiona iedzīvotāju, pašvaldību pārstāvju un uzņēmēju diskusiju un vajadzību apzināšanu. Darbnīca tiek rīkota pētījuma “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” ietvaros.