Arhīva kalendārs

« October 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031 

No šī gada 1. oktobra līdz 31. oktobrim ikviens interesents aicināts piedalīties ceļošanas akcijā “Kļūsti par Via Hanseatica ekspertu!”, lai palutinātu sevi un savus mīļos ar vietējo uzņēmēju radītajiem ēdieniem, iepazītu plašo tūrisma piedāvājumu Vidzemē un gūtu iespēju laimēt “Impro ceļojumi” dāvanu karti ceļojumam 200 eiro vērtībā.

Akcijas dalībniekiem ceļojuma plānotājā www.viahanseatica.info/lv  jāizveido savs individuāls ceļojuma maršruts, tajā iekļaujot vismaz piecus tūrisma objektus, turklāt vismaz divām pieturvietām jābūt atlasītām no Via Hanseatica mājaslapas sadaļas “Izgaršo”.

Viesojoties izvēlētajos tūrisma objektos, dalībniekiem jāuzņem fotogrāfijas, tās jāievieto savā sociālā tīkla Facebook vai Instagram kontā, pievienojot tēmturi #ViaHanseatica.

Saite ar izveidoto ierakstu, kā arī ceļojuma plānotājā izveidotā maršruta saite jānosūta uz e-pastu via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com.

Ceļošanas akcijas noteikumi pieejami tūrisma maršruta Via Hanseatica Facebook kontā (www.facebook.com/ViaHanseaticaLatvija) un augstākminēto pašvaldību tūrisma interneta vietnēs.

Akcijas nolikums pieejams https://ieej.lv/Wz5eC.

Akcijas noslēgums plānots 31. oktobrī, savukārt, uzvarētāju izloze norisināsies 5. novembrī. Dalībnieki, kuri būs izpildījuši visus akcijas noteikumus, piedalīsies balvu izlozē. Trīs uzvarētāji izlozes kārtā saņems konkursa galveno balvu – dāvanu kartes  200 eiro vērtībā ceļojuma iegādei tūrisma aģentūrā “Impro ceļojumi”. Balvu ieguvēji tiks paziņoti 2019. gada 5. novembrī tiešsaistē Via Hanseatica Instagram un Facebook kontos. Lai vienotos par balvu saņemšanu, ar uzvarētājiem sazināsimies e-pastā. Balvas būs iespējams saņemt laika posmā no 2019. gada 6. novembra līdz 2019. gada 31. decembrim.

Ceļošanas akciju organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Valmieras pilsētas pašvaldībām.

Aicinām Jūs piedalīties ceļošanas akcijā “Kļūsti par Via Hanseatica ekspertu!” – ceļot, fotografēt, garšīgi paēst un laimēt ceļojumu!

Via Hanseatica ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivangorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai vai kultūras baudīšanai.

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, akcijas “Kļūsti par Via Hanseatica ekspertu!” organizatore, tālr. 25865495, e-pasts: via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com.

Vidzemes plānošanas reģions pēdējos gadus mērķtiecīgi strādā pie transporta nozares attīstības jautājumiem, t.sk. aktualizējot diskusiju par alternatīviem risinājumiem mobilitātes nodrošināšanai iedzīvotājiem reģionos.

Š.g. 16. oktobrī Līgatnē (Zeit, Gaujas ielā 4) tiks organizēts seminārs-darbnīca, rosinot pašvaldību un transporta speciālistus saskatīt radošu mobilitātes risinājumu potenciālu ikdienas darbā.

***

 Seminārā tiks aplūkotas dažādas tēmas:

>> Jauni individuālās elektromobilitātes veidi (elektriskie velosipēdi, elektriskie skrejriteņi) un tiem nepieciešamā infrastruktūra,

>> Jauno mobilitātes veidu piemērotība ikdienas vajadzībām un tūrismam,

>> Pakalpojuma “transports pēc pieprasījuma” pilotprojekts Vidzemē,

>> Mobilitātes veidu attīstība pašvaldībās 2021.-2027. gadam.

 


 

Seminārā aicināti piedalīties valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieki, transporta speciālisti un citi interesenti, kuri ikdienas darbā ir saistīti ar transporta plānošanu, teritorijas attīstības plānošanu, tūrismu.

 

>> Lūdzu reģistrēt dalību pasākumā līdz 2019. gada 10 .oktobrim plkst.17:00 ŠEIT, jo, lai arī dalība ir bez maksas, tomēr vietu skaits ir ierobežots.

 

Pasākums tiek organizēts projektu “MARA” (Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma 2014.-2020.gadam) un “Baltijas transporta loks jeb starptautiskajā vidē pazīstams kā BALTIC LOOP” (Interreg Centrālā Baltijas programma 2014.-2020. gadam ) ietvaros.

 

Plašāka informācija:

Rita Merca, projekta “MARA” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv

Andžejs Stepančuks, teritorijas plānošanas eksperts andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv

Inese Jēgere, projekta “Baltic Loop” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 29454752

 

27. septembrī Cēsīs notika kārtējā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde. Tās laikā tika apstiprināta VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 un Attīstības programmas 2015 -2020 Uzraudzības ziņojums.

Ņemot vērā, ka plānošanas reģiona kompetencē ir 1) ilgtermiņa attīstības galveno pamatprincipu, mērķu un prioritāšu noteikšana reģionā, kā arī 2) attīstības plānošanas dokumentu izstrāde sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un valsts iestādēm un 3) plānoto aktivitāšu ieviešana, tika pieņemts VPR Attīstības padomes lēmums uzsākt darbu pie jaunās VPR Attīstības programmas 2027 izstrādes.

VPR Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa uzsvēra, ka Attīstības programmas izstrāde notiks ciešā sadarbībā gan ar pašvaldības, gan sabiedrības pārstāvjiem, vienlaikus informējot, ka aktīvāks darbs pie dokumentu izstrādes uzsāksies 2020. gadā, kad būs apstiprināts arī Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam.

Padome sēdes laikā apstiprināja VPR publisko pārskatu par 2018. gadu, ar kuru klātesošos iepazīstināja VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede.

Ņemot vērā, ka divu gadu garumā kopā ar iesaistītajām pusēm no visas Latvijas noritējis rūpīgs darbs pie rīcībplāna izstrādes zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanai, šobrīd tas ir gatavs ieviešanai Vidzemes plānošanas reģionā. Par izvirzītajiem bioekonomikas ekosistēmas attīstības mērķiem un plānotajām aktivitātēm to sasniegšanai attīstības padomē informēja Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “RDI2CluB” projekta vadītāja Santa Niedola (santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv) un projekta eksperte Irīna Kulitāne.

Izstrādātajā rīcības plānā noteikti 6 mērķi, kas būtu sasniedzami ar 14 definētām rīcībām, tomēr īpaši jāatzīmē, ka par prioritāro aktivitāti projektā izvirzīta sabiedrības informēšana par bioekonomiku kopumā, paaugstinot reģiona iedzīvotāju izpratni un stiprinot pārliecību par bioekonomikas potenciālu, bioresursu vērtību un sadarbības iespējām.

Paralēli zināšanu bāzes uzlabošanai, ar projekta starpniecību tiek veidota virtuāla krātuve specifisku, ar bioekonomiku saistītu zināšanu, datu un kontaktu apmaiņai –  http://biobord.eu.  Īpaši tika atzīmēta krātuves piedāvātā iespēja rast specifiskās zināšanās un ārvalstu ekspertīzē balstītus risinājumus kādai reālai vietējā uzņēmēja problēmai, kas nav spēta risināt uz vietas, jo, iespējams, prasa īpašas zināšanas vai tehnoloģijas, kas Latvijā vēl nav pieejamas. Šis uzskatāms par unikālu projekta ieguldījumu nozares attīstībā kopumā ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī.

Vienlaikus, izklāstot turpmākos plānus attiecībā uz bioekonomikas attīstību reģionā, klātesošie tika aicināti apmeklēt arī Bioekonomikas forumu “Digitalizācija bioekonomikas attīstīšanai”, kas notiks 15. oktobrī Līgatnē. Foruma mērķis ir iepazīstināt uzņēmējus un pašvaldību, augstskolu un zinātnisko institūciju vadītājus ar inovatīviem risinājumiem bioekonomikas vērtību ķēdes attīstīšanā, kā arī Eiropā un Latvijā pieejamiem digitalizācijas risinājumiem un iespējām. Plānotais bioekonomikas forums š.g. oktobrī uzskatāms par secīgu turpinājumu VPR aizsāktajai diskusijai forumā “Bioekonomika – inovāciju iespējas”  š.g. martā Cēsīs, kad pazīstamu un atzītu ārvalstu un vietējo bioekonomikas ekspertu pieredzi uzklausīja kupls skaits interesentu, t.sk. augstskolu un pētniecības institūciju pārstāvji, uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un citi.  

Secīgi, klātesošie pašvaldību pārstāvji tika iepazīstināti arī ar “Inovāciju nedēļa 2020” plānoto konceptu. Turpinot iedzīvināt bioekonomikas nozīmību, arī par šī pasākuma kopuma centrālo tēmu izvēlēta bioekonomika, tā kā tā uzskatāma par vienu no Vidzemes reģiona attīstības perspektīvākajām nozarēm. Priekšsēdētāji pauda atbalstu izvēlētajai tēmai, kā arī saredzēja pašvaldību iespējas iesaistīties pasākumu organizēšanā nedēļas ietvaros. Arī šoreiz plānots par pasākumiem sabiedrību informēt, izmantojot mājaslapu http://innovation.vidzeme.lv .

VPR Attīstības padomes septembra sēdē tika skatīts arī jautājums par Kocēnu novada domes iniciētu sūdzību AS Latvijas Pasts saistībā ar trūkumiem pasta pakalpojumu organizēšanā reģionos, kas rezultējies vājā un neregulārā pakalpojuma sniegšanā, nostādot mazāk apdzīvotu vietu iedzīvotājus nevienlīdzīgā pozīcijā. Arī Vidzemes plānošanas reģions pievienojas kopējai kritikai par Latvijas Pasta pakalpojumu sniegšanas īpatnībām, samazinot pakalpojuma sniegšanas vietu un pasta tīkla piekļuves punktu izvietojumu un skaitu. Jāatzīst, ka problemātika ir aktuāla ne vien konkrētajam novadam, bet attālo lauku teritorijām kopumā. Dokuments, aicinot sniegt atbildi, adresēts arī Satiksmes ministrijai un Tiesībsarga birojam.

Attīstības padomes sēdē tika apstiprināta arī kārtība par to, kā tiks koordinēta speciālo atļauju (licenču) un licenču kartīšu izsniegšana pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem Vidzemes plānošanas reģionā.

VPR Attīstības padome tika informēta arī par plānoto pilotprojektu par ģimenes asistenta pakalpojuma attīstību vairākās pašvaldībās Latvijā. Iniciatīvas pārstāvis Viesturs Kleinbergs un LR Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Kurme aicināja klātesošās pašvaldības apsvērt ideju iesaistīties projekta īstenošanā, kura rezultātā tiks apmācīti 50 asistenti.

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Jaunie uzņēmēji – Oskars un Elvijs – Latvijā atgriezās vairāk kā pirms gada. Būtisks stimuls biznesa uzsākšanai bija dalība Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības atbalsta grantu konkursā “Atgriešanās atbalsts”, kur viņi ieguva līdzfinansējumu autotransporta servisa izveidei.

Abi ilgu laiku dzīvojuši katrs savā valstī – Oskars 9 gadus dzīvojis Beļģijā, savukārt Elvijs 10 gadus mājojis Īrijā. Pazīstami bijuši jau pirms aizbraukšanas, proti, abi iepazinušies divdesmit gadu vecumā un sapratuši, ka viņus vieno kopīga interese par automašīnām, kas tagad transformējusies kopīgā biznesā.

Aizbrauca uz mēnesi, atgriezās pēc 9 gadiem

Aizbraukt no Latvijas uz tik ilgu laiku neviens no viņiem nebija plānojis. Oskars stāsta, ka sākotnēji uz Beļģiju aizbrauca uz mēnesi ciemos pie brāļa, kurš brauca motokrosā ar blaķeni – bija kantētājs blakus braucējam, kurš, savukārt, strādāja lielā transporta kompānijā jau paaudžu paaudzēs. Brālis Oskaram deva iespēju pastrādāt garāžā, kā pirmo uzdevumu lūdzot nokrāsot mašīnas detaļu, kam sekoja jauni pienākumi. Takā Latvijā tai laikā bija ekonomiskā krīze, tika pieņemts lēmums palikt.

“Dzīve tā iekārtojās, ka plānotā mēneša vietā atgriezos tikai pēc 9 gadiem,” stāsta Oskars, kurš visus šos gadus strādāja lielajā transporta kompānijā “Hendrickx & Zonen”. Vienam no darbiniekiem aizejot pensijā, viņam tika piedāvāts jauns darbs – krāsot smagās mašīnas. “Toreiz paskatījos uz to mašīnu, tā bija griestu augstumā. Pārliecības, ka to varu izdarīt, nebija. Tomēr teicu, ka mēģināšu, jo man nebija ko zaudēt,” atceras Oskars. “Sākumā deva vecākas mašīnas, bet gada laikā jau krāsoju pilnīgi jaunas mašīnas. Paralēli apprecējos, piedzima bērns. Kad mazais pieteicās, sieva aizbrauca atpakaļ uz Latviju. Nopirku Latvijā dzīvokli un bija skaidrs, ka pienāks diena, kad atgriezīšos, tas bija tikai laika jautājums.” Lai gan Oskars jau gadiem runāja par braukšanu atpakaļ, Elvijs, kurš teica, ka atpakaļ nebrauks, jo viss ir labi tāpat, atgriezās Latvijā ātrāk un iedvesmoja atgriezties arī Oskaru. “Es jau piecus gadus braucu atpakaļ,” smejas Oskars. “Beļģijā man bija Latvijas televīzija, sekoju līdzi aktualitātēm, skatījos ziņas. Es esmu patriots. Nemaz negribēju braukt prom no Latvijas, bet Beļģijā redzēju iespējas sevi pilnveidot un arī nopelnīt.”

Savukārt Elvijs uz Īriju sākotnēji braucis pie sievas krustmātes un strādāja dažādus gadījuma darbus, līdz brīdim, kad ar draugu dabūja garāžu, kur varēja sākt darboties ar auto virsbūvju remontu. Īrijā viņš dzīvoja kopā ar sievu un plānoja tur palikt vēl 3 gadus pēc kāzām, taču apstākļi sakārtojās savādāk – “pēc kāzām, atbraucot no ceļojuma, saņēmām vēstuli, ka sešdesmit dienu laikā ir jāizvācas, jo māju pārdod. Reģionā, kurā dzīvojām, ir milzīgas problēmas ar mājokļa atrašanu, tādēļ teicu sievai, ka braucam mājās. Tas viss notika ļoti pēkšņi un neplānoti.”

Ir jāiet un jādara

Elvijs stāsta, ka gan viņa tēvs, gan audžu tēvs šajā jomā ir darbojušies vairāk kā 20 gadus, tādēļ pieļauj iespējamību, ka arī tas atstājis uz viņu iespaidu un no tā iedzimusi interese par automašīnām. “Tas, ka darbs pašam patika un sanāca, bija viens no iemesliem, kādēļ bija skaidrs, ka, atbraucot atpakaļ uz Latviju, neiesim strādāt pie kāda cita, bet paši veidosim savu uzņēmumu.” Arī Oskars piekrīt, ka bija jau skaidrs, ka neies pie kāda garāžā strādāt, bet vēlēsies veidot kaut ko savu.

Atgriežoties Latvijā un sākot jau konkrētāk domāt par savu biznesu, viens no pirmajiem izaicinājumiem bija telpu atrašana – ātri sapratuši, ka paši tās nevar atrast, abi domubiedri gāja uz Cēsu domi pēc palīdzības. Domes darbinieki aizsūtīja pie Remigrācijas koordinatores Vidzemes plānošanas reģionā Ijas Grozas, kura, savukārt, izstāstīja par grantu konkursu. “Viss ļoti veiksmīgi sakrita – bijām tikko atgriezušies un tieši tai gadā tika rīkots pirmais pilotprojekts šim uzņēmēju atbalstam”, stāsta Elvijs. Uzsākot pieteikšanās procesu, jaunie uzņēmēji saskarās ar vairākām problēmām un jau apdomāja iespēju padoties un konkursā nepiedalīties, taču Ija neesot ļāvusi padoties. “Ija teica, ka redz, ka mums ir pareizā domāšana, ir jāiet un jādara. Neļāva mums nolaist rokas. Tā arī izcīnījāmies, bija jāstaigā no vienas iestādes uz otru. Un finālā veiksmīgi tikām pie atbalsta.”

Uzsākot savu biznesu, ir jābūt gatavam uz visu

Vērtējot šādu konkursu un projektu nozīmi, abi piekrīt, ka tādi ir nepieciešami, lai gan iegūstamās summas parasti nenodrošina visu nepieciešamo finansējumu, bet kalpo kā līdzfinansējums paša ieguldījumiem. “Ja grib uzsākt biznesu no nulles, tad tas ir tikai mazs procents no kopējās summas, bet tas joprojām ir liels atbalsts un noteikti palīdz noturēt fokusu uz savu mērķi un ātrāk to sasniegt”, pārdomās dalās Oskars. Jaunie uzņēmēji atzīst, ka divatā veidot biznesu ir vieglāk, kā darot to vienam pašam. Izdevumu apjoms viennozīmīgi atkarīgs no biznesa, bet svarīga loma, īpaši sākuma procesā, ir pazīstamajiem, kurus var piesaistīt. “Mēs nācām jau ar pamatu uzņēmumam, jo abi bijām gadiem pirkuši savus instrumentus, ierīces. Kaut kas arī no tēviem, vecmeistariem, kā saka, dabūts. Tagad jau atkal ir daudz lietas, ko varam uzskaitīt, kas ir nepieciešamas,” stāsta Elvijs.

 Par spīti nepārtraukti nepieciešamajiem ieguldījumiem biznesā – neviens no viņiem savu izvēli atgriezties Latvijā un veidot savu biznesu nenožēlo. Abi gan atzīst, ka, uzsākot savu biznesu, ir jābūt gatavam uz visu. Pirmā gada laikā trakākā pieredze bijusi, kad bija jāstrādā līdz sešiem rītā, lai varētu laicīgi nodot klientam mašīnu. Tāpat ir ieguldījuši daudz savus līdzekļus, pārdevuši savu kustamo un nekustamo mantu. Ar pārliecību par to, ko dara. “Mēs jau abi to darām gadiem, zinām, ko varam,” pārliecinošo gājienu uz savu biznesu komentē Elvijs. “Zinām arī apkārtējos uzņēmējus, kuri darbojas tai pat sfērā, zinām kvalitāti un piedāvātos pakalpojumus. Sapratām, ka, ja esi darītājs, tad šeit var strādāt un dzīvot! Un prasīt par to tieši tikpat naudu kā tur – Īrijā vai Beļģijā.”

Tiesa, labus darbiniekus atrast ir grūti, tādēļ abi joprojām darbojas divatā, lai gan pēc darbu apjoma būtu nepieciešams vēl kāds palīgs. Lielākais izaicinājums esot atrast darbinieku, kurš tiešām labi strādātu, nevis sēdētu telefonā, saņemot par to 30-50 eiro dienā. Oskars norāda, ka sagādnieku būtu vieglāk atrast kā vēl vienu meistaru, bet tādu vēl abi nav atraduši: “Brīžiem citādi sanāk tā, ka viens no mums pus dienu braukā apkārt, pērkot krāsas un citas lietas. Atbrauc atpakaļ un secini, ka kaut kas ir iedots vai nopirkts nepareizi, brauc atpakaļ uz veikalu mainīt. Beigās sanāk tikai dienas otrajā pusē uzvilkt darba drēbes un ķerties klāt darbiem. Bet arī šādam darbiniekam jābūt zinošam, jo mums ir ļoti svarīga kvalitāte.”

Arī ārzemēs neko par velti nedod

Tiem, kuri saka, ka Latvijā viss ir slikti un nav nekādu iespēju, puiši saka, ka tā ir pašu izvēle – arī ārzemēs neko tāpat vien par velti nedod. Elvijs norāda, ka dzīvojot Īrijā kopā ar ģimeni izdevumi un ienākumi kopumā sanāk aptuveni tādi paši, neko iekrāt īsti nav iespējams, ja ir labs dzīvoklis vai māja, mašīna un citi ikdienas tēriņi. “Uz ārzemēm aizbrauc un iet strādāt siltumnīcās, fabrikās. Nekas prestižs jau tas nav. Bet ir cilvēki, kuri tādos apstākļos ir laimīgi, galvenais, ka ir noteikta mēnešalga un var par to nedomāt,” stāsta Elvijs. Abi norāda, ka ir gadījumi, kad cilvēks pirms tam ir dzīvojis tikai dziļos Latvijas laukos un, no turienes aizbraucot uz ārzemēm, paveras iespējas, kādas līdz šim nav redzētas un rodas iespaids, ka Latvijā tas nav iespējams, lai gan patiesībā bieži vien to nosaka atrašanās vieta un skats uz situāciju. Oskars gan atzīst, ka, ja būtu viens pats, nav pārliecināts par biznesa rezultātiem, atzīstot, ka noteikti būtu daudz grūtāk.

 

Informāciju sagatavojusi:

Kaiva Anna Upleja,

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,

E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv


Vidzemē, tāpat kā visā Latvijā, turpinās deinstitucionalizācijas process, kas paredz institucionālās aprūpes samazināšanu valstī un cilvēkiem nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu ģimeniskā vidē, jeb sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu. Būtiska procesa daļa ir jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide pašvaldībās. Lai izvērtētu deinstitucionalizācijas procesa progresu Vidzemē, septembra beigās Vidzemes plānošanas reģions organizēja tikšanos ar Vidzemes pašvaldību sociālo dienestu, attīstības nodaļu un valsts sociālās aprūpes centru speciālistiem.

Lai deinstitucionalizācijas process Vidzemē būtu iespējams, 15 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības plāno veidot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Šādi pakalpojumi būs neatsverams atbalsts ikvienam cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem. Dienas aprūpes centri bērniem ar funkcionāliem traucējumiem dos iespēju vecākiem atgriezties darba tirgū, atstājot bērnu profesionālu speciālistu uzraudzībā. Tikpat būtiski reģionā ir veidot sociālās rehabilitācijas centrus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, lai tādi pakalpojumi kā psihologs, Montessori nodarbības, smilšu terapija u.c. ir pieejami tuvāk dzīvesvietai.

Būtiskākais pakalpojums, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot sabiedrībā, ir grupu dzīvokļa pakalpojums. Šis pakalpojums vienlīdz svarīgs un nepieciešams gan cilvēkiem, kuri šobrīd dzīvo institūcijās, gan ārpus institūcijām dzīvojošiem cilvēkiem patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

Pozitīvi, ka Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības apzinās šī pakalpojuma izveides aktualitāti un virza to kā vienu no galvenajām prioritātēm, veidojot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru. Tāpat pašvaldības veidos  dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai palīdzētu cilvēkiem saglabāt esošās un apgūt jaunas prasmes, pēc iespējām arī iekļauties darba tirgū.

Šobrīd daudzu Vidzemes pašvaldību ERAF projektu realizācijas veiksme atkarīga no iespējas saņemt Valsts kases aizdevumus. Šo problēmu aktualizējušas gan pašvaldības, gan Vidzemes plānošanas reģions, gan Latvijas Pašvaldību savienība, tāpēc 2019. gada 1. oktobrī Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums un atbalstīts ziņojumā piedāvātais risinājums aizdevumu piešķiršanai prioritārā kārtā informatīvajā ziņojumā minētajiem projektiem, tai skaitā deinstitucionalizācijas plānu īstenošanas investīciju projektiem. Tas vieš cerību, ka pašvaldību plānotais attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu izveidi jau 2020. gadā piepildīsies. Visas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības ir apņēmības pilnas turpināt iesāktos procesus, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.

Tas, ka dažāda veida pakalpojumi vidzemniekiem ir nepieciešami, liecina Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) projekta “Vidzeme iekļauj” sasniegtais.  Tajā piedalās visas 26 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības, un līdz šim pašvaldības šī projekta ietvaros nodrošinājušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus teju 200 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī 46 bērnu vecākiem. Bērni, kuriem projekta ietvaros sagatavots individuālais atbalsta plāns, izmantojuši iespēju saņemt dažādus pakalpojumus – smilšu, mūzikas, mākslas terapijas, Montessori nodarbības, hidroterapiju, fizioterapiju, ABA, Tomatis, TheraSuit un G-EO System gaitas rehabilitāciju, citus pakalpojumus. Projekta ietvaros sociālās aprūpes pakalpojumu saņem 35 bērni, kuriem ir VDEĀVK ir noteicis īpašas kopšanas nepieciešamību.  Savukārt 54 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, galvenokārt tie bijuši mākslas, mūzikas terapijas un fizioterapijas pakalpojumi. Salīdzinoši nelielais pakalpojumu saņēmēju skaits skaidrojams ar sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ierobežoto pieejamību, tāpēc svarīgi pēc iespējas ātrāk izveidot pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo infrastruktūru.

Pielikumā prezentācija no semināra “Deinstitucionalizācijas horizonts. Vai sasniedzams?”

Ina Miķelsone – projekta “Vidzeme iekļauj” progress (25.09.2019.)

Vairāk informācijas: 

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Sestdien, 12. oktobrī, Simjūda tirgū, kas risināsies no plkst. 9.00 līdz 16.00 Valmieras vecpilsētā, ielās un laukumos, pie Hanzas sienas varēs satikt arī gardēžu ceļa “Livonijas garša” viesmīlības pieturvietu saimniekus. Šie tirgotāji būs īpaši kuplā skaitā, turpinot daudzināt Latvijas un Igaunijas tūrisma zīmolu ar senatnīgo nosaukumu “Livonijas garša”.

Simjūda tirgus Valmierā sendienās bija lielākais tirgus Ziemeļvidzemē pirms ziemas. Tur andelējās, brangi iepirkās, tikās un lustējās gan pilsētnieki, gan lauku ļaudis - saimnieki, kalpi un gani. Ikviens varēja iegādāties preces no visas Vidzemes un Piejūras. Atdzīvinot kādreizējo viduslaiku tirgus godību, īpaši izveidotā zonā būs sastopami gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāji no Vidzemes, Kurzemes un pat kaimiņiem – Igaunijas.  

Viduslaikos tirgū preču piedāvājums bija bagātīgs. Tur varēja iegādāties ne tikai ierastas dabas veltes, bet arī iepazīt jaunus produktus un garšvielas, uzzināt kādu jaunu recepti izmēģināšanai mājās. Šoreiz arī tā būs. Par to būs parūpējušies projektā “Livonijas garša” iesaistījušies viesmīlības pieturvietu saimnieki un šīs tirgus daļas organizētāji – Valmiermuižas kultūras biedrība.

Tirgotāju galdi būs pilni arī ar viduslaiku Livonijā nopērkamiem labumiem: kūpinājumiem un žāvējumiem, maizi, govs un kazas piena sieriem, dažādu putnu olām, medu, kaņepēm, dārzu un mežu veltēm. Būs dažādas ogas, ķiploki un to produkti, sukādes, ievārījumi, sulas un brūvējumi – vīni, sidrs un kreptīgi uzlējumi. Bagātīgo piedāvājumu papildinās arī jaunmodīgas ēdamlietas, kuras viduslaiku valmierietim liktu brīnīties - dārzeņu čipsi, tomāti, bioloģiskās želejas konfektes un citi mūsdienīgu garšu meistarstiķi.

Gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāji muižas tirgū Kokmuižas svētkos. Autors: Klāvs Vasiļevskis.

Simjūda tirgū Livonijas garšas cels galdā šādas viesmīlības pieturvietas: zemnieku saimniecības “Adzelvieši”, “Birznieki”, “Buliņi”, “Indrāni”, “Jaunkalēji”, “Mežvijas”, “Skujas” un “Stūri”, uzņēmumi “Burkānciems”, “Dabas auglis”, “Latvijas Ķiploks”, “Linarium Cannabinum”, “Olalā!” un “Tāldimdi”, ražotne “Lielkalni”, Rožkalnu mājas maize no Straupes, Rūjienas amatnieku biedrība “Rūzele”, vīna darītavas “Matilde” un “Līgatnes vīna darītava”, sidra darītava “Abuls”, stipro dzērienu darītava “Veselības laboratorija” un daudzi citi.

Viduslaikos pazina arī uz vietas audzētas vai ievestas garšvielas – piļu, muižu un pilsētnieku ķēķos zināja un lietoja piparus, ingveru, pētersīļus, mārrutkus, sīpolus, ķiplokus, safrānu, kanēli un daudz ko citu. Lai senās zintes par garšaugiem un garšvielām aizceļotu tautās, kā arī mudinātu izzināt receptes no senām pavārgrāmatām, tai skaitā “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota” (1795), pie “Livonijas garša” tirgotājiem ikviens varēs atrast recepšu krājumus līdzņemšanai.

Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv.

Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā konkursā “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” atbalstu saņems piecas reģiona pašvaldības. Četras no tām iegūs finansējumu pilnā apjomā, bet vienai finansējums būs mazāks. Plānotās aktivitātes un to izmaksas patlaban ir saskaņošanas procesā, taču zināms, ka kopēja pieejamā atbalsta summa, kas tiks sadalīta starp pašvaldībām, ir EUR 40 000.

Augusta sākumā izsludinātajā konkursā pieteikumus iesniedza 5 no 26 pašvaldībām – Valkas novads, Gulbenes novads, Cēsu novads, Smiltenes novads un Valmieras pilsētas pašvaldība. Saskaņā ar konkursa nolikumu piešķirtais finansējums vienai pašvaldībai nedrīkst pārsniegt EUR 10 000. Aktivitātes maksimālās summas ietvaros ieplānoja divas pašvaldības – Smiltene un Valka, savukārt EUR 9800 atbalstu saņems Valmiera, EUR 6200 –  Gulbene un EUR 4000 atbalstu iegūs Cēsis.

Ar konkursa atbalsta finansējumu četras no pašvaldībām plāno izveidot vai papildināt jau esošo informatīvo materiālu (brošūru) izveidi par pašvaldību, atbildot uz remigrantu biežākajiem jautājumiem, atgriežoties dzimtenē – par dzīvošanu, skolām, atbalsta formām uzņēmējdarbībai un cita svarīga informācija. Savukārt vizītes pie diasporas plāno Cēsu un Gulbenes novada, kā arī Valmieras pašvaldības.

Smiltene, kura saņēma atbalstu remigrācijas sekmēšanai arī pagājušajā gadā, turpmākā gada laikā plāno realizēt video stāstus, atspoguļojot citu remigrantu pieredzi, atgriežoties Latvijā, kā arī sniegt nepieciešamo atbalstu mācību materiālu iegādei un izstrādei, lai veicinātu valodas apguvi remigrantu ģimeņu bērniem Smiltenes novada izglītības iestādēs. Tāpat plānots tīklošanās pasākums, kā arī, izmantojot dažādas platformas, uzrunāt tautiešus ārzemēs atgriezties pie savām ģimenēm, lai kopā svinētu Smiltenes pilsētas 100 gadu jubileju.

Valkas pašvaldībā plānots piesaistīt mentorus latviešu valodas apguvei, lai apmācītu sveštautiešus, kas ir dzīvesbiedri latviešu remigrantiem, kā arī rīkot divus pasākumus remigrantiem, dodot platformu dalīties pieredzē un veidot kontaktus ar pašvaldības cilvēkiem. Tāpat plānots rīkot nometni diasporas un remigrantu bērniem kopā ar Valkas novada līdzīga vecuma bērniem/jauniešiem.

Valmieras pašvaldības pārstāvji ārvalstīs, tiekoties ar latviešiem konstatējuši, ka cilvēkiem ir novecojis priekšstats par Valmieru un Latviju kopumā. Tādēļ, sekojot līdzi laika tendencēm un pētījumiem par to, cik daudz laika cilvēki pavada internetā un sociālajos tīklos, skatoties dažāda veida vizuālos materiālus, kā visefektīvākā metode tika izvēlēta īsu, sociālo tīklu formātam piemērotu video izveide. Tādā veidā tiks atbildēts uz aktuāliem jautājumiem, kā arī veidos priekštatu  par Valmieru šodien – par pilsētvidi, infrastruktūru, izglītības iespējām atgriežoties, dzīvojamo fondu, darba iespējām un  kultūrvidi. Tāpat plānoti divi semināri Valmieras pašvaldības speciālistu kompetences celšanai par remigrācijas jautājumiem gan iekļaujošās izglītības jautājumos, gan citos visaptverošos tematos.

Gulbenes novada teritorijas bagātību un sociāli ekonomisko vērtību apzinājušies vairāki remigranti, kuri pavadījuši ārvalstīs atšķirīgu laika posmu un šobrīd dzīvo dzimtenē. Lai veicinātu sadarbību un izpratni par remigrantu dzīvi reģionos dažādos aspektos, Gulbenes pašvaldība plāno izveidot spilgtāko stāstu sēriju drukātā un video formātā, kas atklās izaicinājumus, iespējas, problēmsituācijas un risinājumus. Paredzēts izveidot arī vairākus īsos video stāstus vai podkāstus (audio saturs), kuros atspoguļos Gulbenes novadu ar Eiropas brīvprātīgo acīm. Pašvaldība plāno arī speciālistu un skolotāju apmācības.

Kā jau iepriekš ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu organizēja konkursu Latvijas Republikas pašvaldībām “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās”. Projekta ietvaros pašvaldības tika aicinātas plānot informatīvu materiālu sagatavošanu, sabiedriskās attiecības, vizītes pie diasporas, seminārus un apmācības, kā arī citas, saistītas aktivitātes. Konkurss tiek organizēts, lai atbalstītu pašvaldību darbu remigrācijas sekmēšanai, sniedzot finansiālu atbalstu ar to saistītiem pašvaldību projektiem.

 

Informāciju sagatavojusi:

Kaiva Anna Upleja,

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,

E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv

Ceturtdien, 10. septembrī, plkst. 17.30 Valmieras muzeja Izstāžu namā, Bruņinieku ielā 3 interesenti ir aicināti uz Valmierā notikušās Eiropas Mobilitātes nedēļas izvērtēšanas un Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājuma dalībnieku apbalvošanas pasākumu.

19. septembra “Ar velo uz darbu dienā” valmierieši un pilsētas viesi laukumā pie tirdzniecības centra “Valleta” tika uzrunāti sniegt ierosinājumus un vērtējumu Valmieras pilsētas transporta infrastruktūrai. Iedzīvotāju viedokļu un ideju noskaidrošana tika turpināta arī “Dienā bez auto” 21. septembrī, kad valmieriešiem tika prezentēta arī iespējamā Ziloņu ielas pārbūve par Teātra laukumu.

Ceturtdienas vakarā Valmieras muzejā tiks prezentēts ierosinājumu apkopojums, skaidrojot iespējas to īstenošanai, kā arī tiks apbalvoti Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājuma Valmieras dalībnieki.

Eiropas Sociālās riteņbraukšanas izaicinājums norisinājās no 16. septembra līdz 6. oktobrim. Tā ir Eiropas Savienības iniciatīva ar mērķi veicināt riteņbraukšanu kā ikdienas ieradumu un sociālu aktivitāti. Valmierā izaicinājums notika ar starptautiskās pārtikas ražošanas grupas “Food Union”, kurā ietilpst arī “Valmieras piens”, atbalstu.

 

Informāciju sagatavojusi:

Līga Bieziņa

Valmieras pilsētas pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā

Tālr.: 64210682; 26495997

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nozares ekspertu, Vides izglītības fonda Ekoskolu programmas vadītāju Danielu Trukšānu, ir izstrādājis atkritumu audita rīku – palīgu ceļā uz atkritumu daudzuma samazināšanu. Šis detalizētais metodiskais materiāls sākotnēji izstrādāts skolām un bērnudārziem, bet ir pielāgots arī ģimenēm un darbavietām.

Mūsdienu dzīvesveids un paradumi ir iemesls, kāpēc atkritumu kalns poligonā tikai aug un aug. Pēdējos gados sabiedrības uzmanība īpaši pievērsta atkritumu šķirošanai, tomēr svarīgi iegaumēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijupirmkārt, atteikties no liekā un neradīt atkritumus! Tikai pēc tam domāt, kā samazināt to, no kā nevaram atteikties, iegādāties vairākkārt izmantojamas lietas, nodot šķirojamo pārstrādei un pārējo apglabāšanai poligonā.

Bet ar ko gan sākt? Kā radīt mazāk atkritumu? Lai varētu izlemt par rīcībām un paradumu maiņu, ir jābūt skaidram priekšstatam par esošo situāciju. Atkritumu audits var būt pirmais solis, lai izvērtētu, ko tad īsti izmetam atkritumu tvertnē.

 

Audita materiālu komplekts pieejams lejupielādei

 Izvēlieties sev piemēroto variantu:

  • SKOLĀM > ŠEIT <
  • Vienkāršotais komplekts ĢIMENĒM > ŠEIT <
  • Pilnais komplekts DARBAVIETĀM un MĀJSAIMNIECĪBĀM > ŠEIT <

 

Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Audita metodika izstrādāta projektā “WasteArt” (“Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību”), kura mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību pieaugošā atkritumu daudzuma problēmai un izglītot par atkritumu daudzuma samazināšanu, atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Projektu finansiāli atbalsta Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma un līdzfinansē projekta partneri. No Latvijas projektā piedalās Vidzemes plānošanas reģions, Vides risinājumu institūts un atkritumu apsaimniekotājs ZAAO.

 

Šis raksts atspoguļo tikai tā autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.


 

Pirms vairāk kā trim gadiem tika uzsākts RATIO projekts, lai  aktivizētu ekonomiskās attīstības procesus Vidzemē, veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu, uzņēmēju un zinātniski pētniecisko institūciju sadarbību un zināšanu pārnesi, kā arī veidotu reģionālo inovāciju politiku. Vidzemes plānošanas reģionam ir izdevies sasniegt RATIO projekta mērķus, tādējādi sekmējot aktīvāku Vidzemes uzņēmumu dalību inovāciju atbalsta programmās.

Noslēguma konferencē Saragosā bija pulcējušies 9 Eiropas Savienības valstu inovāciju politikas veidotāji, uzņēmēji un biznesa atbalsta organizāciju pārstāvji, lai dalītos savā labākajā pieredzē. ,,Interreg Europe” programmas sekretariāta pārstāvis Etjēns Verels (Etienne Verhelle) savā prezentācijā uzteica Vidzemes plānošanas reģiona panākumus: veikti uzlabojami Latvijas vienotajā darbības programmā ,,Izaugsme un nodarbinātība”. Tagad pieejams atbalsts augsti kvalificētu speciālistu piesaistei ne tikai jaunuzņēmumiem, bet arī citiem MVU; vienkāršota procedūra Inovāciju vaučeru atbalstam; ieviests vienreizējs 5000 EUR finansējums pirmreizējai sadarbībai ar pētniecības organizācijām.

 

Konferences paneļdiskusijā RATIO projekta vadītāja Laima Engere atsauca atmiņā, kādēļ VPR pievienojās projektam. ,,Latvija un Vidzeme atpaliek no vidējā Eiropas Savienības līmeņa inovāciju jomā. Mums ir salīdzinoši zems inovatīvo uzņēmumu īpatsvars ekonomikā. Ar RATIO mēs gribējām sniegt savu ieguldījumu inovāciju politikas uzlabošanā reģionā. Pirmkārt, bija jāsniedz MVU informatīvs atbalsts par inovāciju atbalsta instrumentu iespējām Latvijā. Kā rāda statistika, vidzemnieki maz izmanto projektu iespējas. Mēs gribējām uzklausīt uzņēmēju vajadzības un izstrādāt kopīgi priekšlikumus, kā vienkāršot un pilnveidot projektu pieteikumu izstrādes un īstenošanas noteikumus.  RATIO ietvaros mums bija svarīgi apgūt ārvalstu biznesa modeļus un stratēģijas, kas palīdzētu MVU kļūt zinošākiem un konkurētspējīgākiem. Strādājām aktīvi, lai projekta īstenošanā iesaistītu Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), pašvaldības un uzņēmējus. Kopīgi izdevās izstrādāt labu rīcības plānu MVU inovāciju sekmēšanai. Mūsu priekšlikumi ir sadzirdēti un iestrādāti Inovāciju vaučeru programmā. Šo uzlabojumu rezultātā Vidzemes uzņēmēji aktīvāk sākuši iesaistīties atbalsta instrumentu apguvē. Esam organizējuši vairākus seminārus uzņēmējiem, kur prezentējām dazādus biznesa modeļus, stratēģijas un sniedzām zināšanas par labākajiem ārvalstu piemēriem no Īrijas, Čehijas, Polijas un  Itālijas”.

Kā  lielisku inovatīva uzņēmuma piemēru L.Engere nosauca Vides risinājumu institūtu (VRI), kas ar savu darbību iedvesmo citus un sniedz nozīmīgu ieguldījumu reģiona ekonomikas  attīstībā.  Konferencē VRI pārstāvēja projektu vadītājs Roberts Rotbergs, piesaistot  vislielāko auditorijas uzmanību ar Vides risinājumu institūta inovācijām un pētniecisko darbu. ,,VRI nav valsts finansēts institūts, tādējādi tas ir neatkarīgs savu lēmumu pieņemšanā. VRI veic pētījumus jomās, kas institūtam būtiskas. Bioekonomika ir viena no tām - ar milzīgu attīstības  potenciālu. Piemēram, VRI pēta, kā zemes īpašniekiem efektīvi izmantot zemi un gūt ienākumus no tās, sabalansējot biznesa intereses ar videi draudzīgu saimniekošanu.” R. Rotbergs  pieminēja arī Cēsīs plānoto  Kosmosa kompetences centra izveidi un VRI aktivitātes sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru. ,,Uzņēmuma atrašanās vietai nav izšķirošas nozīmes, lai veiktu globāla mēroga inovācijas,” ar šo atziņu savu uzrunu pabeidza R.Rotbergs.

Vidzemes plānošanas reģions pateicas ekspertiem, augstskolu pētniekiem, Ekonomikas ministrijai, LIAA, pašvaldībām un uzņēmējiem par idejām un ieguldījumu RATIO projekta īstenošanā.

,,RATIO projekts bija pirmais reģionā, kas uzsāka inovāciju politikas un inovāciju atbalsta instrumentu pilnveides procesu. Paveikts nozīmīgs darbs, bet tas ir tikai sākums. Vēl daudz jāpaveic: talantu/inovatoru piesaiste uzņēmumiem, MVU inovāciju komercializācija un daudz kas vēl , “ rezumē L.Engere.

RATIO projekts īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda ‘’Interreg Europe” 2014.-2020. gadam programmas ietvaros.

 

Vairāk informācijas:

Laima Engere, RATIO projekta vadītāja

e-pasts: laima.engere @ vidzeme.lv, tālr. 28376912

 

No šī gada oktobra informācija par deinstitucionalizācijas projektu “Vidzeme iekļauj” kļūst vēl pieejamāka sabiedrībai. Sociālo tīklu vietnē Facebook izveidota lapa “Vidzeme iekļauj”, kurā atrodama informācija par pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem. Papildus projekta aktualitātēm, lapā būs lasāma noderīga informācija par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem Vidzemes reģionā.

 

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte:“ Šis projekts ir ļoti dinamisks un visu aktuālo informāciju nav iespējams nodot cilvēkam tieši tajā brīdī, kad šī informācija cilvēkam ir nepieciešama. Mēs visi pamanām to informāciju, kura mums ir konkrētajā brīdī aktuāla, tāpēc esam izveidojuši projekta informācijas krātuvi, kura ir publiski pieejama. Caur Facebook lapu, ceram sasniegt ģimenes, kurās ir cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem, lai tās rastu atbildes par pieejamajiem pakalpojumiem projektā un to saņemšanas kārtību.”

Lai skaidrotu nepieciešamību pēc sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem, Facebook lapā “Vidzeme iekļauj” būs lasāmi cilvēku stāsti par to, kā pakalpojumu saņemšana dzīvojot ģimenē, nevis institūcija, ietekmē dzīves kvalitāti, veselību un palīdz iekļauties sabiedrībā. 

Eiropas Sociālā fonda deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem ir iespēja saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, lai veicinātu iekļaušanos sabiedrībā un uzlabotu savu dzīves kvalitāti. Projekts ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa valstī, tā mērķi nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, lai cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem nepieciešamo atbalstu saņemtu ģimeniskā vidē, nevis institūcijās. Projekts noris no 2015.gada decembra līdz 2023.gada decembrim.

Vairāk informācijas: 

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Septembrī notika Vidzemes plānošanas reģiona rīkots seminārs izglītības iestāžu vadītājiem un izglītības pārvalžu speciālistiem “Remigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās”, kurā tika apspriesti izaicinājumi, saistītie normatīvie akti, dalījās pieredzes stāstos, ieteikumos un atbildēja uz jautājumiem. Daloties savā pieredzē par šobrīd sabiedrībā apspriesto iekļaujošo izglītību, nespēju nodalīt atsevišķu grupu “remigrējušie bērni”, jo skolā ienāk bērni ar dažādiem stāstiem, tai skaitā cittautieši , kuriem tieši tāpat nepieciešama papildus skolotāju un vecāku uzmanība. Un jautājumu daudz, jo katra situācija ir unikāla.

Mazākumtautību bērni, kuri ienāk latviešu plūsmas skolās, nereti saskaras ar zināmām grūtībām atšķirīgo valodas zināšanu dēļ. Līdzīgā situācijā atrodas arī patvēruma meklētāji un bēgļi. Juglas vidusskolai  šajā mācību gadā pievienota Rīgas Ezerkrastu pamatskola, un, uzņemot skolā bērnus speciālajās izglītības programmās, ir jāievēro - ja mēs gribam ar katru bērnu strādāt individuāli, tad jāievēro, ka katram skolēnam ir vajadzīga īpaša uzmanība un rūpes.

Kopš 2010.gada savā skolā izmantojam Franklina Koveja piedāvātās līderisma tehnikas no programmas “Līderis manī” (kas pamatojas uz viņa izveidoto 7 paradumu teoriju). Teorija saka – jo vairāk mēs koncentrējamies uz procesiem, ko paši varam ietekmēt un izmainīt, jo vairāk šis loks paplašinās. Savukārt - jo vairāk koncentrējamies uz lietām, ko paši nespējam ietekmēt, jo mūsu ietekmes loks samazinās. Tādēļ savā ikdienas darbā es izvērtēju informāciju, kas ir manā ietekmes lokā, lai ieguldītu savu uzmanību un enerģiju tur.

Strādājot ar faktoriem, kurus varu ietekmēt, iedalu tos trīs daļās – pedagogs, iekļaujoša vide un sistēma. Būtiski, lai pedagogi būtu ar izaugsmes domāšanu, par kuru runā Kerola Dveka (pasaules vadošā pētniece motivācijas un personīgās pilnveides jautājumos) -pārliecību, ka cilvēka inteliģenci un spējas var attīstīt – mēs redzam katru bērnu un ticam, ka viņš var vairāk. Jo, uzņemot skolā bērnu, kurš 6. klasē ir 4. klases zināšanu līmenī, mums jāsāk no tās vietas, kur viņš ir, un jābūt ļoti tolerantiem. Ir svarīgi ar šiem bērniem veidot uzticības pilnas attiecības un jāveido apziņa, ka bērns iederas savā klasē, ka viņa spējas un kompetences, ieguldot darbu, aug. Šī attieksme nāk no pedagoga, kurš nejautā, “kādēļ šis cittautietis ir pie manis?!”, “par ko man tas?”, bet iejūtas bērna, kurš ir iemests svešā vidē, lomā. Par to jārunā arī ar citiem bērniem, lai viņi saprastu un spētu pieņemt. Svarīgi, ka pedagogi, arī jaunieši, vecāki un visa sabiedrība kopumā spēj pieņemt dažādību, jo ikdienā reizēm esam neiecietīgi, konservatīvi,  vēlamies Latviju tikai latviešiem un neesam gatavi iziet ārpus savas komforta zonas. Pārmaiņas domāšanā atrisinātu daudzas citas problēmas.

Kultūra, kurā tiek atzīta dažādība

Jau gadiem savā darbā veidoju tādu organizācijas kultūru, kurā tiek atzīta dažādība. Nozīmīgi faktori veiksmīgas skolas kultūras veidošanā ir “atklāta komunikācija” un “atzīta dažādība”, bez kuriem mēs nevaram iegūt “pozitīvu atmosfēru” un “savstarpēju sadarbību”.

Domājot, kā šādu vidi veidot, gadu laikā kā skolas direktore esmu ievērojusi piecus principus. Pirmais princips ir darīt lietas kopā – bērni ar skolotājiem un vecākiem. Nesacensties savā starpā, bet sacensties ar sevi. Skolēnos mīt spēcīgs sacensību gars, ir svarīgi ar to darboties. Tādēļ skolā veidojam izaugsmes topu, kurā  atzinību var iegūt arī skolēni ar viduvējām sekmēm. Bērniem, kuri  mācās ļoti labi , atzinību iegūt grūtāk, , jo strauja izaugsme nav iespējama. Līdz ar to dažādie reitingi, manuprāt, valstiskā līmenī ir jāmaina, jo ir pilnīgi skaidrs, ka bērni, par kuriem runājam, reitingam neiedod neko. Tāpat arī neimitējam procesus – nevis runājam, kā svinējām Baltā galdauta svētkus, bet klājam baltus galdautus un svinam svētkus, esot kopā.

Otrais princips ir neko nedarīt ķekša pēc. Ir svarīgi argumentēt, kāpēc mums vajag, piemēram, konkrētu iekšējo dokumentu.

Trešais ir brīvība un atbildība –  ir svarīgi ļaut pedagogiem brīvi izvēlēties. Piemēram, informatīvās sanāksmes un administrācijas sēdes nav obligātas. Svarīgi, ka visi zina darba kārtību , par ko runāsim, un cilvēki atbilstoši savām prioritātēm izvēlas paši, kas ir svarīgi iestādei un viņiem. Taču vēlos uzsvērt, ka brīvība nozīmē arī , atbildību.

Ceturtais princips – katrs ir svarīgs. Man kā iestādes vadītājai ir svarīgs katrs, kas mācās un strādā skolā, un ir svarīgi, ka visi to zina un jūt.

Un pēdējais princips ir atrast vietu un laiku, kad ļaut runāt par savām sajūtām. Veidot vidi, kur gan remigrējušie, gan citi bērni var runāt par savām sajūtām. Lielām skolām arī šis ir izaicinājums, taču tas ir svarīgi. Mūsu skolā visi kopā esam atbildīgi, lai šie principi tiktu ievēroti. Vidi veidojam caur dažādām aktivitātēm, piemēram, mūsu skolas simbols ir koks. Katra klase ir izveidojusi pati savu vērtību koku -par skolas un arī savām vērtībām runā caur šo metaforu. Šāds  fokuss sakārto un veido kopīgo vidi.

Tas ir tāds ievads, kā es cenšos stūrēt.  Jautājums paliek, kā to visu stūrēt Latvijā, jo izaicinājumu būs arvien vairāk, no dažādības mums neizbēgt. Esošo izglītības standartu reizām nevar izpildīt pat mūsu bērni, tādēļ jādomā, kā nesagraut pašapziņu tiem, kuri nespēj pabeigt 9. klasi. Varbūt mums ir jāļauj pabeigt bērnam pamatskolu un tad izvirzīt augstākas prasības tiem, kuri grib tālāk mācīties vidusskolā – tas ir mans subjektīvais viedoklis. Bet, kā šai sistēmai tikt līdzi tiem, kuri ir ielekuši pēkšņi jaunā situācijā, atgriežoties Latvijā  bez zināšanām latviešu valodā  vai, piemēram, vēsturē. Šis ir jautājums, kurš jārisina.

Pilno pieredzes stāstu ar plašāku informāciju un vairāk piemēriem iespējams noskatīties Vidzemes plānošanas reģiona YouTube profilā, kur pieejami visu semināra runātāju prezentācijas un uzrunas.

Kā iepriekš ziņots, š.g. 11. septembrī norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona organizēts seminārs izglītības pārvalžu speciālistiem un vispārizglītojošo skolu direktoriem “Remigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās”.

Aija Melle, Rīgas Juglas vidusskolas direktore

 

Informāciju sagatavoja:
Kaiva Anna Upleja,
Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve, 
E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv

 

 

Vidzemes plānošanas reģions informē, ka nākamnedēļ, no 21.oktobra  Mazsalacas novadā un Alūksnes novadā tiks uzsākts pilotprojekts “transports pēc pieprasījuma”, kas veiksmes gadījumā varētu kļūt par daļu no sabiedriskā pasažieru pārvadājumu modeļa Latvijā. Pakalpojums ir pasažieru vajadzībās balstīts mobilitātes risinājums, kas vienlaikus ir arī videi draudzīgs un ekonomiski izdevīgs, turklāt spēj ietaupīt valsts un pašvaldību kopējās izmaksas cilvēku pārvietošanās vajadzību nodrošināšanai.

Pakalpojuma sniegšana tiks uzsākta līdz ar skolēnu brīvlaika iestāšanos, t.i. no 21.oktobra, kad vietām iedzīvotāji paliek bez sabiedriskā transporta, zvanus mobilitātes centrā sāks pieņemt jau no 18. oktobra.

Iedzīvotāji varēs pieteikt braucienu 24 stundas iepriekš, zvanot vai rakstot īsziņu (tālr.nr. +371 27891000) vai e-pastu (tpp PIE vidzeme PUNKTS lv) mobilitātes centra koordinatoram darba dienās no plkst.8.30 līdz plkst.14:00. Iedzīvotāji “transports pēc pieprasījuma” pakalpojumu varēs izmantot darba dienās no plkst.4:00 līdz plkst.23:00. Ja zvani no iedzīvotājiem nebūs saņemti, transports nekursēs.

Pilotprojekta testēšanas laikā par pakalpojumu iedzīvotājiem nebūs jāmaksā.

Jānorāda, ka abās teritorijās pakalpojums tiks sniegts atšķirīgi – Mazsalacas novadā pakalpojumu sniegs visā novada teritorijā, kamēr Alūksnes novadā ir noteiktas piecas teritorijas, kur katrā no tām “transports pēc pieprasījuma” kursēs konkrētā nedēļas dienā, ja būs saņemti zvani.

Alūksnes novada “transports pēc pieprasījuma” pilotteritorijas un kursēšanas dienas būs sekojošas: Mārkalne – trešdienās, Ilzene – ceturtdienās, Alsviķi – trešdienās, Jaunlaicene – piektdienās, Veclaicene – piektdienās. Šo teritoriju iedzīvotāji varēs pieteikt braucienus uz Alūksnes pilsētu dažāda veida pakalpojuma saņemšanai, piemēram, lai apmeklētu veikalu, aptieku, ārstu, bibliotēku, bankomātu, vai nokļūtu līdz autoostai.

Kultūras pasākumu apmeklējumam Alūksnes novada iedzīvotāji “transports pēc pieprasījuma” varēs pieteikt arī citās nedēļas dienās, taču tad brauciens jāpiesaka vismaz vienu nedēļu iepriekš.

Mazsalacas novadā, atbilstoši iedzīvotāju pieprasījumam, būs iespējams pieteikt “transports pēc pieprasījuma” braucienu arī sestdienās no/uz Rūjienas tirgu, kas atrodas ārpus Mazsalacas pašvaldības teritorijas.

Divi modeļi izvēlēti ar nolūku, lai pēc tam, kad pilotprojekts noslēgsies, būtu iespējams izvērtēt, kurš no modeļiem bijis veiksmīgāks un spējis efektīvāk risināt mobilitātes problēmas attālos lauku reģionos, pielāgojoties vietējo iedzīvotāju ikdienas vajadzībām un pārvietošanās paradumiem.

Piesakot braucienus, vēršam uzmanību, ka “transports pēc pieprasījuma” nebūs pieejams laikā, kad kursēs sabiedriskais transports. Ja iedzīvotājs pieteiks braucienu laikā, kad  salīdzinoši netālu no plānotā brauciena uzsākšanas vietas ir autobusa pietura un stundas ietvaros iecerēto maršrutu iespējams veikt ar sabiedrisko transportu, pakalpojumu “transports pēc pieprasījuma” izmantot nebūs iespējams.

Iedzīvotāji “transports pēc pieprasījuma” pakalpojumu varēs izmantot arī nokļūšanai atpakaļ mājvietā, kā arī, nepieciešamības gadījumā, par to iepriekš informējot, varēs pieprasīt transporta piebraukšanu līdz mājas durvīm. Tas iespējams tajos gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ (grūtības pārvietoties, mazi bērni, smagi saiņi) nav iespējams iziet, piemēram, līdz iebraucamā ceļa galam. Bērnu drošai pārvadāšanai transportlīdzeklī būs pieejams arī bērnu sēdeklītis.

Pakalpojumu aicināti izmantot ne tikai konkrēto novadu iedzīvotāji,  bet arī novadu viesi, t.sk. tūristi, kuriem nepieciešami transporta pakalpojumi. Lai kļūtu par pakalpojuma lietotāju, ir jāaizpilda reģistrēšanās anketa, kas pieejama dažādās vietās novadā. Anketas būs pieejamas arī “transports pēc pieprasījuma” transportlīdzekļos.

Pakalpojumu “transports pēc pieprasījuma” Alūksnes novadā sniegs SIA “Sabiedriskais autobuss”, Mazsalacas novadā – SIA “VTU VALMIERA”. Pakalpojuma sniedzēji tika izvēlēti atklāta konkursa kārtībā. 

Pilotprojekta ieviešana paredzēta līdz 2020. gada 30.septembrim.

Pilotprojekts abos novados tiek īstenots Eiropas Savienības pārrobežu projekta ietvaros, to līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona 2014.-2020. gadam programmas projekts “Mobilitātes un pakalpojumu pieejamības palielināšana demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos (MAMBA)”.

Projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes  pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti. Latvijā projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes Augstskola un Autotransporta direkcija.

Papildu jautājumiem: Līga Puriņa – Purīte, projekta “MAMBA” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29214024, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Vidzemes plānošanas reģions lepojas, ka Līgatne ar papīrfabriku un Eiropas mērogā unikālo strādnieku ciemata pilsētbūvniecības ansambli ir pirmais galamērķis no Baltijas valstīm, kas iekļauts Eiropas industriālā mantojuma ceļā, lai tūristiem popularizētu industriālo objektu pievilcību.

 Līgatnes novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Santa Jermičuka atzīst, ka Vidzemes plānošanas reģiona pirms 4 gadiem izteiktais uzaicinājums piedalīties Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Industriālais mantojums” un pēdējo divu gadu laikā projektā paveiktais ir bijis pamudinājums spert soli tālāk.

 

Projektā “Industriālais mantojums” Līgatnes novads izveidojis jaunu tūrisma objektu  papīrfabrikas strādnieku dzīvokli –, kas palīdz iepazīstināt viesus ar Līgatnes industriālās vēstures stāstu un papildina tūrisma piedāvājumu novadā. Dzīvoklī, kas atjaunots 20. gadsimta sākuma vēsturiskajā veidolā, iespējams redzēt un izzināt papīrfabrikas strādnieku ģimeņu sadzīvi un dzīves ritmu, kas atainots autentiskā dzīvokļa interjerā un papildināts ar izzinošu videofilmu, kuras inscenētā sižeta līnija balstīta uz tā laika liecinieces stāstīto. Tapusi arī strādnieku ikdienas un svētku tērpu kolekcija. Viesi var pielaikot kostīmus, iejusties strādnieku tēlā un iemūžināt sevi fotogrāfijās.

Foto: Madara Židaua

"Dalība Eiropas industriālā mantojuma ceļā mums ir iespēja uzrunāt plašāku starptautisko auditoriju un nest ne tikai Līgatnes, bet arī Latvijas vārdu pāri robežām," tā Santa Jermičuka.

Eiropas industriālā mantojuma ceļš (ERIH - European Route of Industrial Heritage) ir tūrisma informācijas tīkls – viens no 38 Eiropas Kultūras ceļiem. Eiropas Kultūras ceļi (Cultural Routes of the Council of Europe) ir 1987. gadā Eiropas Padomes izveidota programma, lai sabiedrībai, ceļojot telpā un laikā, demonstrētu, kā dažādu valstu kultūra un kultūras mantojums sniedz pienesumu kopīgajam Eiropas mantojumam.

Līgatnes identitāte: daba un industriālais mantojums

"Pētot industriālo mantojumu dziļāk, sapratām – mēs vēlamies atdzīvināt vietējiem iedzīvotājiem mūsu identitāti, ka Līgatne sākotnēji bija industriālais ciemats. Daudzviet pasaulē šādi objekti dzīvo caur mākslas un kultūras aktivitātēm un kļuvuši par atsevišķu pieprasītu tūrisma nišu,” stāsta Santa Jermičuka.

Patiesi, Līgatnes industriālais stāsts iestiepjas diezgan tālā pagātnē – 1815. gadā jaunā papīrfabrika darbu uzsāka pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās. Līdz ar papīra ražošanu un fabrikas attīstību strauji uzplauka arī Līgatne. Strādniekiem būvētās ēkas ir senākās koka rindu mājas Latvijā, un 20. gadsimta sākumā strādnieku nodrošinājums bija viens no augstākajiem Eiropā.

Līgatnes industriālā identitāte ir cieši saistīta arī ar unikālo dabu. Līgatnes upe ir viena no straujākajām upēm Latvijā ar īpaši mīkstu ūdeni, kas bijuši izcili priekšnoteikumi papīrfabrikas veiksmīgai darbībai. Tāpat arī smilšakmens atsegumi, kuros līgatnieši sadzīves un rūpnieciskām vajadzībām izveidojuši alu un pagrabu sistēmas, ir dabas un kultūrvēsturisks mantojums, kas mūsdienās piesaista lielu skaitu tūristu.

Vairāk par tūrismu Līgatnē: Santa Jermičuka, Līgatnes novada Tūrisma informācijas centra vadītāja, tic.vaditaja PIE ligatne PUNKTS lv

Ziņu sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

Lai saglabātu teritoriālo līdzsvaru, ir jārod arvien jauni stratēģiskie instrumenti un jāizmanto mūsdienīgas metodes, veidojot lauku teritoriju politiku un veicinot lauku pievilcību. Vidzemes plānošanas reģions ir uzsācis Attīstības programmas izstrādi nākošajam plānošanas periodam, un tam lielu atbalstu sniegs Horizon 2020 programmas projekts “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) un tajā izmantotās mūsdienīgās plānošanas un analīzes metodes.

 

Iedzīvotāji, potenciālie un jau esošie jaunienācēji, lauksaimnieki, uzņēmēji, kvalificētu un konkurētspējīgu profesiju pārstāvji – spēcīgas lauku attīstībā ieinteresēto pušu kopienas – viedoklis un zināšanas ir būtiskas reģionu attīstīšanai un attīstības dokumentu sagatavošanai. Viens no “PoliRural” uzdevumiem ir izveidot šādu reģionālo darba grupu, kura līdzdarbosies un sekos līdzi gan projekta aktivitātēm, gan arī Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas izstrādei un tās novērtēšanai.

“Telpiskās attīstības plānošanas politikā ir ļoti būtiski radīt integrētu pieeju gan horizontāli – starp dažādām sfērām, gan arī vertikāli – no nacionālā līdz apkaimju līmenim. Reģionāla līmeņa darba grupa ir būtisks priekšnosacījums, lai sagatavotu kvalitatīvu, datos balstītu dokumentu, kas vienlaikus ir vērsts uz identificēto problēmu risināšanu, skatoties pāri vienas pašvaldības robežām. Reģions kā vienu no ilgtermiņa horizontālajām prioritātēm ir izvirzījis  pārvaldību, kas sevī ietver dažādu ieinteresēto pušu mobilizāciju kopīgai rīcībai, kā arī vienotu interešu pārstāvniecību,” stāsta Ieva Kalniņa, Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā.

Lai saprastu esošo situāciju lauku teritorijās, formulētu ieinteresēto pušu dominējošo viedokli un izvirzītu nākotnes realitātei atbilstošus lauku politikas mērķus, tiks izmantotas vairākas metodes - nākotnes prognozēšanas metode (foresight method), tekstizrace (text mining), dizaina domāšana, sistēmas modelēšana, ieinteresēto pušu viedokļu apkopošana un izvērtēšana un citas metodes. Īpaši jāizceļ tekstizraces metode, kura līdz šim, veidojot lauku politiku, pasaules praksē ir reti izmantota. Tās uzdevums būs apkopot pašvaldību mājas lapās, sociālo tīklu kontos, reģionālajos, lokālajos ziņu portālos, pētījumos  un citos avotos atrodamo informāciju, publikācijas, komentārus, viedokļrakstus un intervijas par šī brīža situāciju lauku reģionos, iekļaujot attieksmes veidojošus faktorus, reakciju uz izmaiņām pašvaldībās un reģionos, kā arī citus aspektus.

Projekta “PoliRural” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Santa Niedola par tekstizraces metodi piebilst: “Reģionālā attīstība jau sen vairs nedrīkst balstīties tikai uz datiem un zinātniskiem pētījumiem, jo tie ne vienmēr atspoguļo realitāti konkrētajā reģionā. Arvien lielāka nozīme ir jāpiešķir iedzīvotāju, tostarp uzņēmēju, jaunienācēju redzējumam. Tas nebūt nenozīmē to, ka ir jāsaaicina cilvēki vienā telpā un jāuzdod jautājumi, uz kuriem atbild vien daži aktīvākie. Arī tas, protams, ir jādara, taču ir jāmeklē jaunas metodes, kā novērot un analizēt to, kas izskan publiskajā telpā.”

Iegūtie kvalitatīvie dati ļaus apkopot sabiedrības galvenās intereses un vajadzības reģionos, izvērtēt, vai pašreizējie politikas instrumenti ir pietiekami efektīvi, vai tie sasniedz gaidāmo rezultātu un kā tie ietekmēs lauku politikas attīstību dažādos nākotnes scenārijos. “Veidot izpratni, nevis paredzēt,” tā uzsver “PoliRural” starptautiskā komanda. Ar šo uzsaukumu aicinot pievienoties projektā ieienteresētās puses un kopā saprast, kā šodien pieņemtie lēmumi skars lauku teritorijas nākotnē. Ja nepieciešams, mainīt šodienas lēmumus, lai tiektos pēc vispiemērotākā nākotnes scenārija.

Turklāt Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projekta nodaļas vadītāja Laila Gercāne uzsver: “Izstrādājot jauno Attīstības programmu, mēs, protams, izmantosim arī tradicionālās politikas plānošanas metodes. Taču ir jāņem vērā globālās attīstības tendences, kurām raksturīga dinamika, strauja vides, uzskatu, vērtību un paradigmu maiņa, globalizācija un digitalizācija. Visos līmeņos mēs saskaramies ar to, ka līdzšinējie politiskie uzstādījumi un ieguldījumu prioritātes vairs nav aktuālas. Caur šo projektu mēģināsim izmantot ne tikai mūsu reģiona un valsts uzkrāto informāciju un zināšanas, bet arī globālos datus un resursus.”

No 2009. gada līdz 2012. gadam Vidzemes plānošanas periods īstenoja projektu “Lauku reģionu pievilcīga tēla veidošana”, kura mērķis bija veicināt mazo un vidējo pašvaldību konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, veidojot  tās pievilcīgākas dzīvošanai, darbam, investīcijām. Šajā projektā kopā ar Vidzemes Augstskolu tika izstrādāti Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenāriji. Savukārt “PoliRural” projekta virziens ir vērsts uz sadarbības stiprināšanu ar reģionu un lauku teritoriju pārstāvošajām kopienām.

Lauku dzīvotspēju Eiropā ar “PoliRural” projekta aktivitātēm stiprinās 36 projekta partneri no 16 valstīm. Kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu Latvijā projektu ievieš Agroresursu un ekonomikas institūts, Latvijas Lauku forums un uzņēmums “Baltic Open Solutions Center”. Projekta pilotaktivitātes tiks īstenotas 12 lauku reģionos, tostarp Vidzemes plānošanas reģionā. Jau šobrīd lielu interesi par projekta gaitu ir izrādījuši Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts, cerot izmantot projekta atziņas līdzšinējās politikas izvērtēšanā un nākotnes politikas veidošanā. 

Projekts “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Horizon 2020 ietvaros. “PoliRural” mērķis ir sekmēt lauku politikas attīstību, izveidojot spēcīgu lauku ekosistēmā ieinteresēto personu kopienu un izstrādājot konceptuālu lauku ekosistēmas modeli. Vairāk par projektu uzziniet https://polirural.eu/  Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā http://www.vidzeme.lv

 

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "PoliRural" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 28752793

Praktiska foruma “Digitalizācija bioekonomikas attīstīšanai” ietvaros Līgatnē aizvadītajā nedēļā Vidzemes plānošanas reģions (VPR) iepazīstināja ar izstrādātu plānu inovācijas veicināšanai uzņēmumos sadarbībā ar pētniekiem. Piedāvātas divas konkrētas aktivitātes, kuru testēšanai pasākuma laikā jau pieteikušies pirmie dalībnieki.

Forumā bija pārstāvēts kupls skaits nacionāla un vietēja mēroga organizāciju, kas saistītas ar inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību, tāpat pētnieki un uzņēmēji. VPR piesaistītā pētniece Līga Brasliņa klātesošos uzrunāja, rosinot apdomāt, ko varam darīt labāk, lai atbalstītu inovācijas reģionā? Šis jautājums arī ir bijis vadmotīvs, izstrādājot  pavisam reālus instrumentus jauninājumu veicināšanai reģiona uzņēmumos, piesaistot pētniecības kapacitāti jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē.

Nereti uzņēmējiem trūkst padoma un zināšanu, kā izmantot esošo inovāciju atbalsta sistēmu uzņēmuma izaugsmei, tāpēc VPR piedāvātais rīcības plāns paredz Inovāciju projektu vadītāja atbalstu, kas palīdzēs praktiski īstenot inovāciju  izstrādes projektus dažādos to posmos. Tāpat aicinās iesaistīties Inovāciju laboratorijā, kur kopdarba procesā ar pētniekiem un citiem profesionāļiem dzīvā diskusijā, kas tiks profesionāli vadīta, definēs uzņēmējdarbības izaicinājumus, vienlaicīgi meklējot pētniecības piedāvātās iespējas.

Jau informējām, ka VPR izstrādājis pētījumu, kurā secināts, ka Vidzemes mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pārstāvji salīdzinoši maz piesakās jau esošiem inovāciju atbalsta pasākumiem un tam ir virkne iemeslu. Nereti trūkst informācijas un izpratne par iespējām, ko sniegtais atbalsts paver konkrētai uzņēmējdarbībai. Tāpat pastāv sadarbības trūkums ar zinātniskajām institūcijām, kvalificēta darba spēka trūkums un talantu aizplūšana, birokrātiskais slogs, lai saņemtu atbalstu, kā arī finanšu nepietiekamību inovāciju realizācijai, tai skaitā pētniecībai un attīstībai.

Šis pasākums bija daļa no rīcības plāna rezultātu izplatīšanas, kurā bija iespējams ne tikai iepazīties ar plāna saturu, bet arī jau pieteikties Inovāciju laboratorijas un projektu vadītāja pakalpojumu testēšanai.

VPR šogad organizēja virkni tikšanos plānā esošo ideju apspriešanai ar visām iesaistītajām pusēm – valsts iestādēm, zinātnes un pētniecības institūcijām, kā arī biznesa sektoru. To laikā saņemti komentāri un ieteikumi, kas vēlāk arī iestrādāti dokumentā. Iesaistītās puses plānoto atzina par lietderīgu un nepieciešamu. Papildu pieteikšanās aktivitātēm tiks izsludināta drīzumā.

Plašāk – Laima Engere, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv.

Aktivitātes notiek VPR īstenotā Interreg Europe programmas projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās.

 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

2019. gada oktobrī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji devās uz Briseli, lai iepazīstinātu teju 70 interesentus ar jaunradīto virtuālo platformu – politikas rīku apkopojumu pieaugušo izglītības piedāvājuma pilnveidei.  Klātesošo vidū, galvenokārt, bija Eiropas valstu vietējās politikas veidotāji, kā arī sociālās un kohēzijas politikas ieviesēji un citi interesenti, kurus interesē pieaugušo izglītības politikas aktualitātes. Problemātika, kuru aktualizējusi ERASMUS+ projekta “CREATE” partnerība, tostarp arī Vidzemes plānošanas reģions, likusi rūpīgi izvērtēt, kā vairākās valstīs Eiropā tiek īstenota pieaugušo izglītības politika, pastarpināti meklējot arī atbildi uz jautājumu – kāpēc atvēlētais Eiropas Sociālā fonda finansējums, kas pieejams dažādu  pieaugušo izglītības aktivitāšu īstenošanai, netiek pilnvērtīgi izmantots.

Piemēram iepriekšējā plānošanas periodā no 2007. gada līdz 2013. gadam Eiropas reģionos izmantots vien 47,4% no kopējā finansējuma; Latvijā bija apgūti 69% finansējuma.

Izmantojot Eiropas Savienības projektu priekšrocības, kad projektos kopā startē dažādu valstu organizācijas un institūcijas un tiek piesaistīti augsta līmeņa eksperti, veikta rūpīga pieaugušo izglītības politikas instrumentu apzināšana un to izvērtējums visās projekta valstīs (Vācijā, Latvijā, Čehijā, Horvātijā, Īrijā, Beļģijā, Itālijā un Spānijā).

Izstrādātā platforma, kurā informācija lasāma arī latviešu valodā, piedāvā pieaugušo izglītības politikas veidotājiem idejas un konkrētus rīkus, kas varētu palīdzēt dažādos pieaugušo izglītības piedāvājuma izstrādes posmos - politikas plānošanā, formulēšanā, ieviešanā un, visbeidzot, uzraugot plānoto.   

Visi instrumenti ir pieejami projekta e-platformā (http://www.projectcreate.eu/).

Pasākums, kurā Vidzemes plānošanas reģions kopā ar citiem ERASMUS+ finansētā projekta CREATE partneriem stāstīja par nozīmīgākajiem sasniegumiem projekta ieviešanas laikā, notika Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas ietvaros. Tas ir ikgadējs Eiropas Savienības komisijas un ES Reģionu komitejas rīkots pasākums, kas veltīts ES kohēzijas politikas attīstībai. Šogad apmēram 6000 cilvēku no visas Eiropas ieradās Briselē, lai diskutētu par teritoriālās attīstības nākotni un dalītos pārdomās par programmām, pasākumiem un iniciatīvām, kas tai veltītas.

Domājot par projekta CREATE rezultātu ilgtspēju, vēl pēdējo reizi projekta partneri tikās atsevišķā sanāksmē, lai pārrunātu galvenos secinājumus un vienotos par tālākajām rīcībām. No Latvijas Vidzemes plānošanas reģionu pārstāvēja eksperte Anita Jākobsone, kurai ir plaša pieredze pieaugušo izglītības un mūžizglītības jautājumos. Ņemot vērā, ka CREATE galvenās aktivitātes bija vērstas uz to, lai pie viena galda pulcētu gan politikas veidotājus, gan pieaugušo izglītības un vietējās ekonomikas attīstītājus, radītā platforma, lai arī virtuāla, tomēr ir vietne, kurā kopā sadarbībā radīt kvalitatīvu pieaugušo izglītības piedāvājumu Eiropā.

Rīkkopu platforma, kas ir galvenais projekta rezultāts, tiks uzturēta vēl 2 gadus, tajā arī citi lietotāji varēs iesniegt priekšlikumus.

Lai iegūtu papildinformāciju par projektu CREATE „Izglītības stiprināti konkurētspējīgi reģioni un pieaugušo profesionālā izaugsme” un Vidzemes plānošanas reģiona citiem projektiem mūžizglītībā un pieaugušo izglītībā, lūdzu, apmeklējiet vietni http://www.projectcreate.eu un http://www.vidzeme.lv, sadaļa PROJEKTI.

Projekts CREATE tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Tā īstenošana ilga no 2017. gada novembra līdz 2019. gada oktobrim. Īstenošanas mērķis - uzlabot pieaugušo izglītības sniegumu un efektivitāti, iesaistoties sistēmiskā līmenī, sasaistot ES vispārējo politiku (EU2020) un tās īstenošanu uz vietas, t.i., reģionos, kuru uzdevums ir izstrādāt un īstenot izglītības programmas.

Publikācijā atspoguļots vienīgi tās autoru viedoklis, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par šeit ietvertās informācijas tālāku izmantošanu.

Jautājumiem: Lelde Ābele, projekta CREATE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

Kopš projekta "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) sākuma 2017. gada rudenī projekta komanda aktīvi sadarbojas ar vairākām pašvaldībām un publisko ēku apsaimniekotājiem. Šī projekta pamatuzdevums ir analizēt virkni finanšu instrumentus un modeļus ēku atjaunošanai, tos testēt pašvaldību ēkās un nepieciešamības gadījumā tos pilnveidot. Vidzemes plānošanas reģions kopā ar "EFFECT4buildings" partneriem ir sagatavojis starptautisko ziņu lapu (angļu valodā) #3. Šoreiz fokuss uz dažādiem pilotvietu stāstiem un to pieredzi, testējot un ieviešot kādu no projektā apskatītajiem finanšu instrumentiem. "EFFECT4buildings" komanda aicina lasītājus iedvesmoties un atrast īsto finansēšanas instrumentu ēkas atjaunošanai vai apsaimniekošanai. Ziņu lapa pieejama: https://issuu.com/

 

Ziņu lapā lasiet:

Finanšu aprēķināšanas rīki (Financial calculation tools)
- Tiešsaistes rīks labākiem finanšu aprēķiniem

Energoefektivitātes pakalpojuma līgums (EPC) (Energy Performance Contract)
- EPC līgums Elverum pašvaldībā Norvēģijā
- Partnerība: Nākamais solis pēc EPC līguma ieviešanas

Daudzpakalpojumu līgums (Multi Service Contract)
- Instruments iekštelpu vides kvalitātes novērtēšanai izglītības iestādēs
- Uzņēmums Dānijā "Kemp&Lauritzen" aicina izveidot elastīgāku ēku atjaunošanas modeli

Zaļās nomas līgums (Green Leasing Contract)
- Vansbros pašvaldības Zviedrijā pirmais zaļās nomas līgums izglītības iestādē
- Zaļās nomas līgums vairākās izglītības iestādēs Vidzemes plānošanas reģionā - "Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs"

Ražojošais patērētājs (Prosumerism)
- Aprēķina kalkulators palīdz plānot piemērotāku saules paneļu izmēru un uzstādīšanas rentabilitāti
- Ludviga pašvaldība Zviedrijā iegulda lielus finanšu līdzekļus saules paneļu uzstādīšanai
- Polijas pieredze saules paneļu uzstādīšanā
Vidzemē sauli kā enerģijas resursu izmanto maz
Vidzemes pašvaldībām ir interese par saules paneļu uzstādīšanu elektroenerģijas ražošanai
- Labā prakse Norvēģijā

Tehnoloģiskie risinājumi
EFFECT4buildings tiešsaistes sanāksme par tehnoloģiskajiem risinājumiem energoefektivitātes pasākumiem ēkās
- Lai novērtētu iekštelpu klimatu, ir jāzina, kā to darīt 
- Zviedrijas skolā darbojas vides uzraugi 
- Tikšanās Dalarnā koncepta "EnergiCafé" ievaros 

Citi "EFFECT4buildings" jaunumi
Energopārvaldības risinājumi kaimiņu pašvaldībās – šoreiz pašvaldību speciālisti devās uz Vīlandi, Pērnavu un Tartu

- Reģionālie semināri Hedmarkas pašvaldībā, Norvēģijā

- "EFFECT4buildings" kopā ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektiem "Act Now" un "LowTEMP" organizē pieredzes apmaiņas braucienu Vidzemes pašvaldībām; Energopārvaldības stiprināšanai būtiska ir kaimiņu pašvaldību pieredze

 

Par “EFFECT4buildings” projektu:

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/

 

Ginta Kukaiņa, Smiltenes novada pašvaldības priekšsēdētāja viedoklis: Kopumā Latvijā par šo tēmu lielas diskusijas bijušas divreiz – pirmajā reizē, kad aktualizējās migrantu tēma un pēc tam – remigrācijas pilotprojekta pašā sākumā, kad sprieda ko un kā darīt. Mēs iekšienē, pašvaldībā, veidojot kādas platformas vai datu bāzes, cenšamies tās radīt visiem pieejamas un noderīgas, nevienam nav labvēlīgāki nosacījumi. Arī dodoties pie izbraukušajiem – mēs neejam pie viņiem stāstīt kas viņiem būs, ja viņi atgriezīsies, bet stāstām- kādi mēs esam, ko mēs darām kopumā.

Atgriešanās priekšnosacījumi – darba vietas un dzīvojamais fonds

Iedzīvotāji, kas konkrētajā teritorijā dzīvo, jebkurai pašvaldībai ir prioritāte. Pirmkārt, tie nodrošina pašvaldības pastāvēšanu, otrkārt, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir būtiska pašvaldības budžeta sadaļa. Skatoties uz visas Latvijas fona iedzīvotāju skaita kritumu, Smiltenes novads ir aptuveni pa vidu, taču tas joprojām ir būtisks. Līdz ko valstī sāka diskutēt par remigrācijas jautājumu, par atsevišķu programmu un aktivitāšu nepieciešamību, mēs bez ilgas domāšanas zinājām, ka vēlamies tajā iesaistīties. Taču nevis, lai brauktu apkārt, sēdinātu lidmašīnā un vestu pa vienam atpakaļ uz Latviju, bet, izmantojot šo iespēju, veidot saiti ar aizbraukušajiem, pastāstot viņiem kā mums iet, rādīt un strādāt pie apstākļiem, lai viņi paši gribētu atgriezties.

2018. gadā iesaistījāmies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Vidzemes plānošanas reģiona pilotprojektā un kļuvām par remigrācijas pilotpašvaldību. Jau pašā ievadā bija skaidrs, ka rezultāts nebūs sasniedzams rīt vai parīt, bet iespējams ilgākā laika posmā varam veicināt cilvēku lēmumu atgriezties. Aizbraukušie bieži vien vēl dzīvo tai laikā, kad viņi aizbrauca, un mums ir iespēja pateikt nē, tā vairs nav un parādīt, kā situācija ir mainījusies. Tas mums ir arī devis iespēju paskatīties uz sevi no malas, paanalizējot ko cilvēks, piemēram, Īrijā, mūsu mājaslapā redz, ko tur ierauga priekš sevis. Šobrīd esam vizītkaršu formātā izveidojuši iespēju pieslēgties trīs datubāzēm, izmantojot QR kodu telefonā – par pieejamajiem nekustamajiem īpašumiem gan atsevišķi uzņēmējdarbībai un investīcijām, gan mājoklim, kā arī vietējo Smiltenes novada ražotāju produkcijas piedāvājumi. Uz nākamo gadu ir fantastiska ideja, kuru plānojam realizēt – izmantojot dažādas platformas, uzrunāt tautiešus ārzemēs atgriezties pie savām ģimenēm, lai kopā svinētu Smiltenes pilsētas 100 gadu jubileju.

Mūsu pārliecība ir, ka darba vietu skaits visvairāk var veicināt apstākļus, lai cilvēki ne tikai gribētu, bet arī varētu šeit atgriezties. Mums pašvaldībā ir kolēģis, kurš atgriezās tikai tādēļ, ka pretī bija vakance. Daudz kas atkarīgs no jomas un katra cilvēka pieredzes, taču lielu lomu spēlē arī sevis prezentēšanas prasmes. Bieži vien tas pat ir svarīgāk par izglītību, ko uzņēmums sākotnēji prasa. Valodu zināšanas arī ir milzīga priekšrocība tiem, kas ir atgriezušies.

Šobrīd Smiltenē bezdarba līmenis ir 2,5% vasarā, 3% ziemā – rādītāji ir labāki kā Rīgai.  Mums šobrīd ir arī ļoti labs darbavietu skaita pieaugums, kas ir straujākais Vidzemē. Tas lielā mērā ir pateicoties esošo uzņēmumu attīstībai. Savukārt dzīvojamais fonds trūkst. Pagājušajā gadā uzbūvējām māju ar 24 dzīvokļiem, kuru aizpildījām 3 mēnešu laikā. Taču cenas ir tikai mazliet zemākas nekā Rīgā – par 50 kvadrātmetru dzīvokli īres maksa ir 250 eiro. Šeit izceļas tirgus nepilnība, jo Smiltenē maksātspēja ir zemāka. Mēs meklējam risinājumus dzīvojamā fonda palielināšanai – iespējas, lai apsvērtu ēku celtniecību arī nākotnē, taču šī cenas un maksātspējas disproporcija ierobežo, jo nopelnīt ar šo dzīvokli ar tādām pašizmaksām nav iespējams.

Grūtībās – nākt soli pretī, nevis paralizēt

Būtiska loma pašvaldības izaugsmē ir arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem. Šobrīd, izmantojot pieejamo ES līdzfinansējumu, atjaunojam 20 no kopumā 70 pilsētas ielām, kā arī 12 lauku ceļus. Izmantojam katru iespēju, kas tiek piedāvāta, piesaistot kādu līdzfinansējumu. Sākot no remigrācijas projektiem, kur mēs piesaistām 10 000 eiro, beidzot ar vairākiem lielbudžeta projektiem. Lielākie īstenotie līdzfinansētie projekti saistīti tieši ar   infrastruktūras uzlabošanu – proti, remontētas ielas un ceļi, realizēti ūdenssaimniecības un kanalizācijas projekti, kas ir liels ilgtermiņa ieguldījums.

Papildus darba iespējām un dzīves vietai, sakārtota vide arī ir būtiska gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tiem, kuri vēlas atgriezties. Tajā pašā laikā ir lietas, ko valsts varētu darīt,  lai sekmētu atgriešanos vairāk. Šajā sakarā neviļus prātā nāk saruna ar latviešu uzņēmēju, kurš šobrīd strādā Dānijā. Uz jautājumu, kādēļ viņš nevarētu atvērt savu uzņēmumu tepat Latvijā, viņš atbildēja, ka bija par to domājis, taču saprot, ka tas, kas ir Dānijā, šeit nav iespējams. Piemēram, ja divas personas savā starpā uz lapas uzraksta, ka viena no otras nopirkušas blociņu par konkrētu summu, cilvēks var to iedot Dānijas grāmatvedībā un tas der. Latvijā uz uzņēmēju skatīsies ar aizdomām: kas tas tāds ir, kur ir stingrā uzskaite, kur ir reģistrētās kvītis un vēl kaut kas. Tāpat tur domā kā palīdzēt, ja uzņēmumam iet slikti: piemēram, uzņēmējam ir nodokļu parāds un viņš saprot, ka vasarā būs lejupslīde, savukārt ziemā viņš atpelnīs. Dānijā atliek tikai maijā piezvanīt Valsts ieņēmumu dienestam un lūgt pārcelt nodokļu maksājumu par vasaras mēnešiem uz oktobri, un lieta darīta. Tikmēr pie mums tas vispār nav iespējams, toties otrajā, trešajā mēnesī jau tiks nobloķēts konts, nedodot iespēju uzņēmējam ar saviem resursiem nopelnīt to naudu, kuru viņš ir parādā. Cilvēks tiek paralizēts.

Tāpat liels klupšanas akmens valsts līmenī šobrīd ir pārdeklarēšanās nepieciešamība, lai varētu pretendēt uz kādu atgriešanās līdzfinansējumu vai projektu piesaisti. Cilvēks 10 gadus dzīvo citā valstī, ieguvis jau pilsonību. Ar dokumentiem un algas čekiem var pierādīt, ka ir bijis prom, taču nozīme ir tikai ķeksītim Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) par to, ka viņš joprojām ir deklarēts šeit. Mēs it kā ejam digitālajā virzienā, bet ir šādas elementāras lietas, par kurām cilvēki ir pārsteigti, ka, dzīvojot kādā ES valstī un kļūstot tur par pilsoni, šī informācija nenonāk līdz Latvijai. Turklāt, lai ieietu izņemt šo ķeksi, ir nepieciešama eID karte, kura daudziem nav pieejama. Tas nozīmē, ka ir jābrauc speciāli uz Latviju, turklāt viņš var arī saņemt sodu, ja nav to izdarījis laicīgi. Jau pagājušajā gadā aktīvi runājām par šo kritēriju valsts līmenī, kad notika šis grantu konkursa pilotprojekts, taču šī prasība, lai startētu uz valsts atbalsta konkursu remigrantiem tika atstāta kā kritērijs arī šogad. Tā rezultātā neviens no mūsu novada uz šo finansējumu nevarēja pretendēt.

Vēl viens aktuāls jautājums, kuram mēs kā pašvaldība esam pievērsušies – padomāt par ģimenēm, kurās ir kāds, kurš neprot valsts valodu, bet vēlas atgriezties uz Latviju. Palīdzēt apgūt valsts valodas zināšanas, kas ir būtiski, lai varētu veiksmīgāk šeit atrast darbu un integrēties. Mums ir zināms piemērs, kur ģimene pārvācās uz Latviju, vīrs – ārzemnieks ieguva darbu arī bez valodas apguves, taču pēc laika aizbrauca atpakaļ uz savu dzimteni, jo bija gan valodas barjera, gan integrācija kopumā nenotika veiksmīgi.  Manām, ka neformālās grupās Rīgā notiek neliela kustība šajā jautājumā, taču mēs nākamajā gadā esam plānojuši īstenot aktivitātes, lai veicinātu atbalsta pieejamību valodas apguvei Smiltenes novadā.

Kopumā atskatoties kā situācija valsts līmenī ir mainījusies, kopš uzsākām strādāt šajā remigrācijas projektā jāsaka, ka visas iesaistītās puses ir ļoti augušas. Gan mēs paši, gan valsts iestādes sākumā nezinājām informācijas apjomu, ar kuru rēķināties. Šobrīd arvien vairāk valsts iestādēm mājaslapās ir atsevišķa sadaļa remigrantiem, lai viņiem aktuālā informācija ir viegli atrodama, tāpat arī ir izveidoti kādi informatīvie materiāli. Un kas priecē - cilvēki ir atsaucīgāki, sadarbība lēnām veidojas un visi kopā ejam uz priekšu.

Sagatavots jau trešais projekta “GroundEco” informatīvais izdevums. Tajā lasiet par pētījumiem Priekuļu novada Kazu lejā, kas atklāj iespējamu lauksaimniecības piesārņojumu. Tāpat var iepazīties ar Eiropas Komisijas ekspertu vērtējumu par padarīto “GroundEco” projektā. 

Lasiet zemāk:

 

 


Projekts "No pazemes ūdeņiem atkarīgu ekosistēmu vienota apsaimniekošana pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apgabalā" (GroundEco) ir Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts. Tā mērķis ir veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdeņu resursu un saistīto ekosistēmu apsaimniekošanu pārrobežu Gaujas−Koivas upju baseinā. Projekta ietvaros noris lauka pētījumi arī pilotteritorijā Priekuļu novada Kazu lejā. 

Izdevumu sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. Materiāla veidošanā piedalījās: Inga Retiķe (Latvijas Vides, ģeoloģijas unmeteoroloģijas centrs), Agnese Priede (Dabasaizsardzības pārvalde), Jānis Bikše un Andis Kalvāns(Latvijas Universitāte), Siim Tarros (IgaunijasĢeoloģijas dienests) un citi projekta partneri.

No 2019. gada oktobra Vidzemes plānošanas reģions uzsācis darbu pie jauna un ambicioza Apvārsnis 2020 (Horizon2020) projekta – “Adaptīva mikroklimata pārvaldība lauksaimniecībā (StarGate)” īstenošanas.

Vidzeme noteikta kā projekta pilotteritorija Latvijā, lai meklētu risinājumus, kas palīdzētu reģiona lauksaimniekiem mazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi nozarē. Izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, plānots radīt uzticamu laikapstākļu prognozēšanas programmu, kas apvienota ar ražas zaudējumu kalkulatoru, piedāvājot atsevišķu plānotājrīku seku novēršanai. Projekta rezultāti šoreiz īpaši būtiski, jo tie tiks ņemti vērā reģiona teritorijas plānošanā, tā kā spēja pielāgoties mainīgiem vides un ekonomiskajiem apstākļiem ir definēta kā svarīgs Vidzemes plānošanas reģiona attīstības priekšnoteikums.

Arī citās valstīs projekta ietvaros plānoti nozīmīgi pilotprojekti, kas ietver ainavu pārvaldības un lauku saimniecību darbības pielāgošanu klimata pārmaiņām, lauku apūdeņošanas sistēmu pilnveidi u.c. Vairāki no pilotiem skars arī lauksaimniecības dzīvnieku menedžmentu, gan risinot problēmas, kas saistītas ar šo dzīvnieku ietekmi uz siltumnīcas efektu radošo gāzu emisiju palielināšanos, gan arī vienlaikus risinot lauksaimniecības dzīvnieku labturības un produkcijas ieguves jautājumus, izmantojot augsto tehnoloģiju risinājumus.

Šobrīd īpašas raizes visā Eiropā izskan saistībā ar klimata pārmaiņu radītās ietekmes sekām lauksaimniecībā. Tiešo ietekmi jūt gan zemnieki, gan uzņēmēji, kuru produkcijas pamatā ir lauksaimniecības vai meža resursi, un arī patērētāji sāk apjaust neizbēgamos draudus. Papildus grūtības sagādā fakts, ka, jo mazāks uzņēmējs/lauksaimnieks, jo šķietami grūtāk nonākt pie ilgtspējīga risinājuma, turklāt tos ieviešot individuāli nevar runāt par ilgtspēju.

Projektā StarGate piedalās 26 partneri no 13 valstīm, taču risinājumu testēšana realitātē notiks vien sešās valstīs - Čehijā, Izraēlā, Grieķijā, Beļģijā, Spānijā un arī Latvijā. Projekts Latvijā tiks īstenots sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu. Projekta īstenošanas ilgums  - līdz 2023. gada 30.septembrim.

Programma “Apvārsnis 2020” ir visu laiku lielākā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma, kuru atbalstījuši politiskā līmenī Eiropas valstu līderi un Eiropas Parlamenta deputāti, vienojoties, ka ieguldījums pētniecībā un inovācijās ir nozīmīgs Eiropas nākotnei. Ar programmas starpniecību pētniecība tiek sasaistīta ar inovācijām, pievēršot uzmanību trīs konkrētām jomām: zinātnes izcilībai, rūpniecības prioritātei un sabiedrības problēmām.

Jautājumiem: Laila Gercāne, Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Jau mēnesi Alūksnes pirmskolas izglītības iestādē “Pienenīte” enerģijas patēriņa dati tiek apkopoti un analizēti, izmantojot tiešsaistē pieejamu datu monitoringa sistēmu. Tās pamatuzdevums ir sniegt informāciju par šoruden PII “Pienenīte” telpās ieviesto zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi. Turklāt sistēma seko līdzi arī patērētajai elektroenerģijai, ūdenim un apkopo informāciju no temperatūras, mitruma un CO2 līmeņa mērītājiem.

Ja pašvaldībai nav energopārvaldnieka vai cilvēka, kurš apkopo un analizē enerģijas patēriņa datus par pašvaldībai piederošajām ēkām, nereti šie dati atrodas grāmatvedības dokumentu uzskaitē, un par ēku patēriņu zina tikai grāmatveži. Rodot iespēju enerģijas patēriņa datus uzskaitīt un izvērtēt vienotā digitālā platformā un izvirzot atbildīgo cilvēku datu pārraudzībai, tos ir viegli pārskatīt, vizualizēt un saprast, vai un kā samazināt ēkas enerģijas patēriņu. PII “Pienenīte” Alūksnē ir pilotvieta Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajam projektam “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam" (LowTEMP). Šovasar PII “Pienenīte” ēkā esošā siltummezgla telpa tika pielāgota, un tajā pārbūvēts siltummezgls, lai ēku būtu iespējams dalīt zonās un vadīt pēc lokāla temperatūras grafika. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir iegūt iespējami lielāku, kā arī kvalitatīvāku datu apjomu, ko var izmantot analīzē par ēkas faktisko siltumenerģijas stāvokli, iekštelpu klimatiskajiem apstākļiem un to kvalitāti.

Kopš apkures sezonas sākuma PII “Pienenīte” ēkā vairākām telpu grupām siltumpadeve tiek nodrošināta zemas temperatūras režīmā. “Tas nozīmē, ka ierasto 70/50 grādu vietā, radiatoros ieplūst 46/36 grādi. Vadības iekārta seko līdzi iekštelpas temperatūrai bērnudārza ēkā un atbilstoši tai kontrolē turpgaitas temperatūru radiatoros. Ziemas aukstākajos mēnešos paredzam, ka turpgaitas temperatūra būs jāpaaugstina, lai nodrošinātu atbilstošu iekštelpas temperatūru grupiņu bērniem. Pašlaik sekojam līdzi arī tam, cik lielā apmērā zemas temperatūras sistēmu izdosies izmantot apkures sezonā, jo iekšējie tīkli netika pārbūvēti. Tas, ko esam konstatējuši jau pašlaik, ka enerģijas patēriņš, salīdzinot ar tādu pašu apkures periodu 2018.gadā, ir samazinājies par 35,3%,” stāsta Mārtiņš Kaļva, Vidzemes plānošanas reģiona eksperts.

Foto no kreisās: Ingūna Dovgāne, PII "Pienenīte" vadītāja, Līga Puriņa-Purīte, Vidzemes plānošanas reģiona Projektu vadītāja, un Mārtiņš Kaļva, Vidzemes plānošanas reģiona eksperts

Datu vizualizācija ļauj ērti pārskatīt un salīdzināt iekštelpu temperatūras svārstības dažādās telpu grupās. Mārtiņš Kaļva turpina: “Esam noregulējuši siltumpadevi tā, lai naktī iekštelpu temperatūra ir zemāka, piemēram, 17 – 18 grādi, bet plkst. 5:30 no rīta sistēma automātiski sāk paaugstināt turpgaitas temperatūru radiatoros, un līdz plkst. 7:00 no rīta grupiņās iekštelpu temperatūra sasniedz jau 20 grādus. Vairākas telpu grupas atrodas ēkas dienvidu pusē, un saulainās dienās tās uzkarst daudz ātrāk nekā citas. Apkopotie dati parāda, ka vienā no grupiņām jau plkst. 9:00 no rīta iekštelpu temperatūra sasniedz 23 grādus, un plkst. 15:00 tie jau ir 26 grādi, kas var būt pat pārāk karsts audzēkņiem telpā uzturoties. Tātad šajā grupiņā turpgaitas temperatūra jāsamazina radiatoros. Savukārt citā grupiņā ap plkst. 15:00 tajā pašā dienā iekštelpu temperatūra ir 23,5 grādi. Šāda datu analīze un kontrole palīdz nodrošināt piemērotāko iekštelpu klimatu bērnudārza bērniem un personālam.”  

Dati tiek apkopoti arī par elektroenerģijas un ūdens patēriņu. Ieviešot šādu vadības un datu monitoringa sistēmu, jābūt ciešai sadarbībai ar ēkas lietotājiem. Sarunā ar PII “Pienenīte” vadītāju Ingūnu Dovgāni eksperts uzzin, kad bērnudārzs būs slēgts, piemēram, svētku dienās. Šajā laikā turpgaitas temperatūra radiatoros var tikt samazināta. Vadības un datu monitoringa sistēmu turpmāk uzraudzīs Alūksnes pilsētas siltumapgādes uzņēmumu A/S “SIMONE”, iesaistot datu analīzē Alūksnes novada pašvaldību. Ievāktie dati var palīdzēt sniegt pamatojumu par nepieciešamiem energoefektivitātes pasākumiem ēkā un papildus finansējuma piesaisti. Papildus tam, datu izmantošana sniedz precīzu informāciju par to, kuras sistēmas (ūdens, siltums, elektrība) darbojas efektīvi noteiktā laika diapazonā, kā arī ļauj analizēt datus un sniegt energoefektivitātes veicināšanas risinājumus noteiktās telpu grupās.

Datu digitālizācijas risinājumi, mūsdienu tehnoloģijas centralizetajā siltumapgādē un 4.paaudzes siltumapgāde bija galvenie temati 24. septembrī Zviedrijas pilsētā Malmē notikušajā konferencē “LowTEMP: Siltumtīklu nākotne”. Konferencē piedalījās pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona, Gulbenes novada pašvaldības un Rīgas Tehniskās universitātes. Par Gulbenes novada pašvaldības pilotprojektu Beļavas ciemā, ieviešot zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi un datu monitoringa sistēmu, konferences dalībniekiem pastāstīja Rīgas Tehniskās universitātes eksperts Vladimirs Kirsanovs. Lai pilnveidotu centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas Gulbenes novadā, pašvaldība kopā ar SIA “EKODOMA” ekspertiem izstrādājusi arī zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešanas stratēģiju. Vairāk par pilotprojektu Beļavas ciemā uzziniet: https://www.gulbene.lv/lv/projekti/aktivie-projekti/306-low1803 Savukārt par pilotvietu Alūksnes PII „Pienenīte“ lasiet: http://www.vidzeme.lv/lv/

 

Par "LowTEMP" projektu:

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm, tostarp Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu un Gulbenes novada domi, īsteno projektu "Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam" ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta atbalstu. “LowTEMP” mērķis ir paaugstināt energoefektivitāti, veicinot enerģētikas jomā iesaistīto valsts un privātā sektora dalībnieku zināšanas par zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmu plānošanu, uzstādīšanu un pārvaldību. Par projektu „LowTEMP" vairāk lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.

Papildu informācija: Līga Puriņa - Purīte, projekta "LowTEMP" vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29214024

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

25. oktobrī Cēsīs notika kārtējā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde. Viens no sēdes galvenajiem darba uzdevumiem bija abām pusēm – par Nacionālā attīstības plāna izstrādi atbildīgajam Pārresoru koordinācijas centram un VPR Attīstības padomei un Vidzemes pašvaldību plānotājiem – tikties un izklāstīt viedokļus par Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 1. redakcijas projekta saturu.

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks pateicās visiem, kas šogad ir aktīvi piedalījušies darba grupās, lai radītu Nacionālā attīstības plāna (NAP) saturu, tostarp arī plānošanas reģionu pārstāvjiem un ekspertiem. “Mēs labi apzināmies, ka 2027. gadā dzīvosim citādā valstī,” – šo P. Vilks norādīja kā galveno principu, kas ņemts vērā, veidojot Nacionālo attīstības plānu.

VPR Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa norādīja, ka plānošanas reģioni bija iesaistīti tikai vienā darba grupā, kas apsprieda prioritāti “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība”, taču labprāt būtu piedalījušies arī citu prioritāšu ekspertu darba grupās, piemēram, par uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstību. VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents norādīja, ka “Attīstības padomes viedoklis ir būtisks,  jo NAP skar ikvienu. Mēs katrs pats vislabāk redzam, kas mūsu pašvaldību teritorijās ir nepieciešams un kādus priekšlikumus mēs varam caur plānošanas reģionu virzīt tālāk NAP sabiedriskās apspriešana laikā, lai veicinātu mūsu teritoriju attīstību.”

VPR savā atzinumā vērsīs uzmanību uz  to, ka pašreizējā politika reģionālās atšķirības nav mazinājusi, tāpēc uz to mērķtiecīgi jāstrādā. Uzskatām, ka reģionālā attīstība jāizdala kā atsevišķs stratēģiskais mērķis, jo pašreizējā redakcijā iztrūkst sinerģijas starp visām prioritātēm un visiem rīcību virzienu uzdevumiem un reģionālā attīstība tiek skatīta tikai vienā no 18 rīcību virzieniem. Reģionālo atšķirību mazināšanai vajadzētu atspoguļoties katrā NAP sadaļā, jo šīs atšķirības ir kritiskas un ietekmē visas Latvijas kopējo attīstību,” klātesošajiem teica I. Kalniņa.

Hardijs Vents noslēgumā uzsvēra: “Katrs reģions darbojas savā virzienā, kas liecina, ka valsts līmenī iztrūkst vīzijas par kopējo reģionālo politiku un reģionālo attīstību.

Pēc PKC un VPR viedokļa uzklausīšanas klātesošie Vidzemes pašvaldību pārstāvji aktīvi diskutēja par pašreizējo NAP redakciju. Galvenās VPR pašvaldību pārstāvju atziņas un bažas:

  • Rīcības virzieniem pretī nav skaidri nosauktu rīku, ar ko varēs virzienus attīstīt.
  • Joprojām vērojama koncentrēšanās uz Latvijas urbanizēto teritoriju attīstību, kamēr skaidra vīzija par reģionu attīstību Latvijā nav redzama. NAP jāsniedz skaidra vīzija, uz ko tad kopumā valsts stratēģiski virzās – uz urbanizāciju un lauku iztukšošanu vai tomēr uz cilvēku paturēšanu reģionos?
  • Trūkst koordinētas rīcības ministriju vidū, kas nereti kavē dažādu jautājumu praktisku risināšanu pašvaldībās.
  • Nevienlīdzīgā reģionu attīstība ir  tiešas sekas iepriekšējam NAP, kas nodefinēja, ka ir attīstītie reģioni un neattīstītie. Piemēram, Nīderlandē  secināts, ka, definējot spēcīgos un vājos reģionus, plaisa palielinās. Vidzemē ir daudz mazu apdzīvotu vietu, kur ir 200, 300, 1000 iedzīvotāju, bet visi attīstības rādītāji ir ļoti labi. Finanšu resursu pieejamībai būtu jābūt godīgai, jo īpaši vietās, kas dod kaut kādu ekonomisku pienesumu Latvijai.

Arī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis atzina: “Jau pavasarī no stratēģiskajiem mērķiem pazuda reģionālā attīstība. LPS jau tad uz to norādīja, un arī šodien redzam, ka reģionālais aspekts skar teju jebkuru jautājumu. Jāsecina, ka pēdējos gados reģionālā attīstība iet savu gaitu. Šajā plānā līdz 2027. gadam jāparāda, kā procesi notiks reģionālā griezumā. Piekrītu VPR un aktualizēju jautājumu par reģionālo attīstību kā atsevišķu stratēģisko mērķi.

Sēdes pirmās daļas noslēgumā H. Vents uzsvēra: “Vidzemes plānošanas reģions vēlētos redzēt vienmērīgu reģionālo politiku katrā no teritorijām, tostarp Vidzemes plānošanas reģionā, un  arī skaidrāku reģionu lomu Nacionālajā attīstības plānā.”

 

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēdes otrajā daļā klātesošie uzklausīja VAS "Latvijas valsts ceļi" Attīstības pārvaldes direktoru Gundaru Kainu, kurš iepazīstināja ar darbiem, kas paveikti valsts autoceļu tīklā 2018.–2019. gadā Vidzemes plānošanas reģionā, un pēcāk ziņoja par plānoto 2020.–2022. gadā.

G. Kains informēja, ka šobrīd prioritāri ir valsts un reģionālas nozīmes ceļi – tie tiks sakārtoti vispirms, vienlaikus atzīstot, ka vietējas nozīmes ceļiem pieejamā finansējuma apmērs būs nepietiekošs.

Klātesošie diskutēja par VPR savulaik iesniegtajiem priekšlikumiem prioritāro ceļu posmu sakārtošanai. H. Vents atgādināja, ka Vidzemes plānošanas reģions ir platības ziņā lielākais no visiem reģioniem un, ņemot vērā ikvienas pašvaldības intereses, toreiz izdevās vienoties par kopīgām prioritātēm.  Tomēr, atzīstot, ka visiem šobrīd iesniegtajiem posmiem līdzekļu noteikti nepietiks, G. Kains lūdza reģiona pašvaldībām saīsināt iesniegto ceļu posmu sarakstu, lai būtu lielāka iespēja, ka kopīgi izvirzītie svarīgie posmi tiešām tiek sakārtoti.

 

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR Administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, VPR sabiedrisko attiecību speciāliste, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv