Arhīva kalendārs

« November 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930 

Lai saglabātu ceļošanas prieku valsts svētku mēnesī, tūrisma akcijas “Kļūsti par Via Hanseatica ekspertu!” organizētāji ir nolēmuši akciju turpināt arī novembrī. Tā ikviens interesents vēl līdz 20. novembrim varēs iepazīt tūrisma maršruta “Via Hanseatica” tūrisma piedāvājumu Vidzemē, iesaistīties akcijā un cīnīties par “Impro ceļojumi” dāvanu kartes laimēšanu.

Ceļošanas akciju organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Valmieras pilsētas pašvaldībām. Ceļošanas akcijas, kas aizsākās 1. oktobrī, dalībniekus  aicinām ceļojuma plānotājā www.viahanseatica.info/lv izveidot savu individuālo ceļojuma maršrutu, iekļaujot tajā vismaz piecus tūrisma objektus. Turklāt, vismaz divām pieturvietām jābūt izraudzītām no “Via Hanseatica” mājaslapas sadaļas “Izgaršo”. Viesojoties izvēlētajos tūrisma objektos, dalībniekiem jānofotografējas un fotoattēli jāievieto savā sociālā tīkla Facebook vai Instagram kontā, pievienojot tēmturi #ViaHanseatica. Saite ar izveidoto ierakstu, kā arī ceļojuma plānotājā izveidotā maršruta saite jānosūta uz e-pastu via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com. Ceļošanas akcijas noteikumi pieejami tūrisma maršruta “Via Hanseatica” Facebook kontā (www.facebook.com/ViaHanseaticaLatvija). Akcijas nolikums pieejams šeit.

Akcijas noslēgums plānots 27. novembrī, kad tie dalībnieki, kuri būs piedalījušies akcijā un izpildījuši visus akcijas nosacījumus, piedalīsies balvu izlozē. Balvā – trīs dāvanu kartes, katra 200 eiro vērtībā ceļojuma iegādei. Ceļojiet, fotografējiet, baudiet gardu ēdienu un laimējiet braucienu pa Latviju vai uz ārvalstīm!

Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperti ir sagatavojuši 3 saistošus brīvdienu maršrutus, lai mudinātu svinēt Patriotu mēnesi un brīvdienu ceļojumos viesoties vietās, kas saistītas ar Latvijas vēsturi, valstiskuma veidošanos vai dziļi atklāj latviskuma sajūtu. Visi maršruti tapuši, izmantojot “Via Hanseatica” ceļojuma plānotāju. Tie visi atbilst akcijas noteikumiem, tāpēc interesenti tiek aicināti izmantot sagatavotos maršrutus, lai piedalītos akcijā “Kļūsti par Via Hanseatica ekspertu!”. Piedāvātie ceļojumi aptver dabas un kultūras objektus, kā arī viesu iecienītas gardēdības pieturvietas Vidzemē, kas atrodas pārrobežu tūrisma ceļā “Via Hanseatica”.

Maršruts “Izzini Vidzemi, lepojies ar vēsturi!” aicina apmeklēt par Latvijas karoga dzimteni dēvētās Cēsis. Ceļojuma laikā viesoties viduslaiku pilī, kas cauri gadsimtiem ir dalījusi savu likteni ar Cēsu pilsētu. Vēl pabūt Cēsu Vēstures un mākslas muzejā un aplūkot izstādi “Pirmais gads”, kas atklāj stāstu par Latviju un cēsniekiem laikā no 1918. gada nogales līdz 1919. gada beigām. Tad Cēsis kļuva par izšķirošu vēstures notikumu epicentru – brīvības cīņu un varonības apliecinājuma vietu. Tālāk ceļš ved uz Uzvaras jeb Brīvības un Kritušo varoņu pieminekli, kas godina Latvijas Brīvības cīņās kritušo piemiņu. Aicinām ceļotājus ieturēt spēcinošas pusdienas restorānā “Jāņoga”, kas lepojas ar ēdieniem, kas gatavoti no vietējiem produktiem un pasniegti vietējo amatnieku darinātos traukos. Tur jūs atradīsiet gan kārtīgam latvietim mīļo siļķi ar biezpienu, gan pašceptu maizi ar kaņepju eļļu un citus gardumus. Vēlāk ir iespēja viesoties Raunas viduslaiku pilī, kas reiz bijusi Rīgas arhibīskapa galvenā uzturēšanās vieta ziemā un uzkāpt pils skatu tornī, lai aplūkotu skaisto, mazo pilsētiņu no augšas. Raunā dzīvo radoši un darbīgi ļaudis, kuri godā Latvijas garšas. Viesmīlīgās “Latvijas Ķiploka” saimnieces savā veikaliņā piedāvā dažādi pagatavotu tīru un kvalitatīvu Latvijas ķiploku. Šeit tas atrodams tējā, medū, sviestā, maizītēs, mērcītēs un pat pesto. ATVĒRT MARŠRUTU.

Maršruts “Ceļo ar ģimeni, priecājies par Vidzemi!” aicina doties uz mucu muzeju “Nu, liela muiža!” Vaidavas pagastā, kur iespējams gan aplūkot dažādas mucas, gan senus mucenieku instrumentus, kā arī izzināt mucu tapšanas noslēpumus. Tālāk ceļš ved uz Sietiņiezi, uz vienu no lielākajiem un skaistākajiem baltā smilšakmens atsegumiem Baltijā. Tur var doties pastaigā pa takām un kāpnēm, baudīt dabu un varenus skatus uz Gauju. Pēc krietnas pastaigas ir jāieturas, tālab jādodas uz Valmieru un kafejnīcu “Bastions”, kurai ir īpaša atrašanās vieta – māja pie senā pilsētas aizsargmūra atseguma. Kafejnīcā baudāmas tradicionālas un saprotamas vērtības. Piemēram, saldajā ēdienā – latviešu klasika – dažādi krēmi ar ķīseli. Kad spēki uzkrāti, var doties uz Valmiermuižas zirgu stalli, kur iespējams iepazīt zirgu ikdienas paradumus, niķus un stiķus, kā arī pacienāt dzīvniekus ar kādu kārumu. Braucienu aicinām noslēgt ar Latvijas garšu tirgotavas apmeklējumu Valmiermuižā. Tirgotava atrodas senā klēts ēkā, blakus mazajai alus darītavai. Te pieejams gan lēni brūvēts alus, gan dažādi nereibinoši spirdzinājumi un amatnieku darinājumi – viesu uzņemšanai un ciemakukulim. ATVĒRT MARŠRUTU.

Maršruts “Iepazīsti Vidzemi laiku un garšu lokos!“ mudina apskatīt senās, tēlnieku Jansonu ģimenei aizvien piederošās “Siļķu” mājas Gaujas krastā Cēsīs. Šeit dzīvojis un arī visu mūžu strādājis izcilais tēlnieks Kārlis Jansons, radot virkni nozīmīgu pieminekļu vairākās Latvijas pilsētās. Tālāk ceļš ved uz Ungurmuižu, kur kuplu ozolu ieskauta atrodas baroka stila muiža ar krāšņiem sienu gleznojumiem. Muiža ir pārcietusi vairākus karus, bet joprojām vilina viesus novērtēt tās askētisko daiļumu. Kad Ungurmuižas vēstures stāsts izzināts, jādodas uz alus darītavu “Raiskumietis”, kas iekārtota senā muižas klētī. Te ciemiņus sagaida vienkāršs un patiess lauku šarms - pašbrūvēts alus un sātīgas uzkodas – gan pašcepta ierauga maize, gan tradicionāla alkšņu dūmos kūpināta gaļa. Pēc kārtīga alus un uzkodām jādodas dabā, tāpēc maršruts tālāk aicina uz Cīrulīšu dabas takām. Kārtīgi izstaigājoties, takas ļauj iepazīt Gaujas senleju un tās vēsturi. Pēc pastaigas – vērts atgūt spēkus ar labu maltīti, tāpēc ceļojums noslēdzas Cēsu vecpilsētas kafejnīcā “Priede”. Ēdienkartē ko sev tīkamu atradīs ikviens. Ir daudz latviešu tradicionālo ēdienu no vietējiem produktiem, tie ir pamatīgi un sātīgi. ATVĒRT MARŠRUTU.

 

Aicinām atrast citas labas ceļojumu idejas un plānot braucienus ģimenes brīvdienām, atpūtai draugu lokā vai individuālai ekskursijai ar www.viahanseatica.info/lv palīdzību!

“Via Hanseatica” ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivanovogorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai vai kultūras baudīšanai.

Jautājumiem par akciju: Marta Riekstiņa, akcijas “Kļūsti par Via Hanseatica ekspertu!” organizatore, via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com, tālr. 25865495.

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

Priekuļu novada pašvaldība piedalās Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projektā “Vidzeme iekļauj”. Projekta ietvaros gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, gan pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir iespēja saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, lai uzlabotu savu dzīves kvalitāti, pilnvērtīgi pavadītu laiku un iekļautos sabiedrībā.

Septiņi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem izmantojuši iespēju saņemt individuālās konsultācijas, dodoties pie kanisterapeita, mūzikas terapeita un mākslas terapeita. Mamma pilngadīgam jaunietim, kuram ir garīga rakstura traucējumi, stāsta: ”Dēls ir bijis gan uz kanisterapiju Brīnummājā, gan mūzikas terapiju Liepā, šobrīd dodas arī uz mākslas terapiju. Katra nodarbība sagādā sajūsmu un, lai arī jaunietis nerunā, atrod kontaktu ar speciālistiem.”

Savukārt 16 bērni ar funkcionāliem traucējumiem no Priekuļu novada saņēmuši tādus pakalpojumus kā Montessori nodarbības, kanisterapiju, fizioterapeita pakalpojumus, hidroterapiju un citus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Kates mamma Oksana stāsta:” Par projekta lielāko plusu uzskatu bērna integrēšanu sabiedrībā. Daudzi vecāki baidās iziet no mājas ar bērnu, kuram ir smagi funkcionāli traucējumi, bet tieši tad bērns un sabiedrība mācās komunicēt. Arī tas, ka īpašo bērnu mammas var socializēties, ir svarīgs ieguvums, citas mammas guva iedrošinājumu, redzot, ko izdevies panākt Kates attīstībā. Apmainījāmies ar padomiem un parunājām, kā kurai iet- saproti, ka neesi viena, kas cīnās.

Vislielākais gandarījums bija Vidzemes slimnīcā, kad redzēju, ka bērns pēc pakalpojuma saņemšanas emocionāli uzplaukst. Katei patīk dakteri un Vidzemes slimnīcas personāls ļoti jauki izturējās pret Kati- sveicināja un samīļoja. Ja esi pozitīvs, tad arī cilvēki, kurus satiec, tādi būs. Arī ejot uz sociālo dienestu, vajag būt pozitīvi noskaņotam un veidot sadarbību, tad kopā varēs meklēt risinājumu.”

Pakalpojumus projektā “Vidzeme iekļauj” iespējams saņemt arī bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem, kurus Oksana iesaka izmantot:” Bērniem ir jāredz, ka arī vecāks dodas pie fizioterapeita, ka jārūpējas par sevi, tas arī bērnu motivēs doties uz nodarbībām.”. Arī Priekuļu novada Sociālā dienesta darbiniece Vēsma Veldze iedrošina vērsties sociālajā dienestā ar iesniegumu, lai saņemtu pakalpojumus: ”Vecākiem ir iespēja saņemt fizioterapeita, psihologa, rehabilitologa pakalpojumus, kā arī apmeklēt atbalsta grupas. Līdz šim pakalpojumus ir saņēmuši 11 vecāki, kuri izvēlējušies doties pie fizioterapeita un psihologa. Iespējams, ka ikdienā vecāks neatļautos šādus pakalpojumus finanšu un laika ierobežojumu dēļ, tāpēc noteikti vajag izmantot projektā piedāvātās iespējas. Pozitīvi ir arī tas, ka vecāks pats var izvēlēties, pie kura speciālista vēlas šo pakalpojumu saņemt, gluži tāpat, kā tas ir ar pakalpojumu sniedzēju bērnam ar funkcionāliem traucējumiem. Nozīmīgs ir arī specializētā autotransporta atbalsts, ko sniedz Priekuļu novada Sociālais dienests, tādējādi nodrošinot pašvaldības iedzīvotājiem plašāku saņemto pakalpojumu klāstu.”

Lai arī Priekuļu novada pašvaldības iedzīvotājiem jau šobrīd tiek nodrošināti pakalpojumi, ģimenes, kurās ir pilngadīgs cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem, būtiski izjūt dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu trūkumu. Meklējot risinājumu esošajai situācijai, Priekuļu novada pašvaldība ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu plāno veidot specializētās darbnīcas un dienas aprūpes centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Šie pakalpojumi ļaus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem labāk integrēties sabiedrībā, attīstīt darba un sociālās prasmes. Šos pakalpojumus izmantos gan cilvēki, kuri pārcelsies uz dzīvi pašvaldībā no valsts sociālās aprūpes centriem, gan cilvēki, kuri jau šobrīd dzīvo pašvaldībā, tomēr bieži pavada ikdienu, neizejot no mājas.

Vairāk informācijas:

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv

Bioekonomika ir Vidzemes plānošanas reģiona dienaskārtībā jau divus gadus. Izstrādāts rīcībplāns, kura  pamatā ir konkrētas rīcības un soļi, kas veicami, lai attīstītu bioekonomikas inovāciju ekosistēmu Vidzemē. Lai arī zināšanu ietilpīga bioekonomika ir noteikta kā viena no nozīmīgākajām attīstības jeb viedās specializācijas jomām Latvijā, ir būtiski, ka sabiedrībā tiek vairotas zināšanas un izpratne par to. Informācija un izpratne sekmē sabiedrības spēju iesaistīties kvalitatīvās diskusijās un iedrošina realizēt inovācijas arī savā ikdienā, savā biznesā. 2019.gada 15.oktobrī Līgatnē forumā “Digitalizācija bioekonomikas attīstīšanai” pulcējās tie, kas jau bioekonomikā darbojas ilgstoši, un arī tie, kas ir gatavi to izpētīt detalizētāk un meklē sadarbības iespējas inovatīvu produktu, procesu attīstībai. Turpinot š.g. martā organizētā pirmā bioekonomikas forumā Vidzemē uzsākto bioekonomikas vārda un potenciāla popularizēšanu, šoreiz tika uzsvērta starpnozaru sadarbības nozīme – digitalizācijas loma un iespējas bioekonomikas attīstībai.

>> Atskatam uz pasākuma norisi, aicinām noskatīties VIDEO stāstu. Tajā eksperti dalās ar pāris atziņām, kuras var ņemt par pamatu ierosmei un idejām, kā bioekonomika un digitalizācija var palīdzēt uzņēmuma attīstībai.<<

 

Bioekonomika ir vēl salīdzinoši agrā attīstības fāzē Latvijā, tāpēc īpaši jāuzsver, ka digitalizācijai ir milzīga ietekme uz to. Tehnoloģijas un dati var sniegt atbildes uz ilgi neatrisinātām problēmām, turklāt ne vienmēr viss ierastais būtu atmetams – digitalizācija spēj sniegt ievērojamu papildinošu efektu procesu uzlabojumiem un attīstībai.

Tehnoloģiju attīstībai, inovācijām un digitalizācijai ir būtiska nozīme esošo ražošanas procesu efektivitātes palielināšanā, ieviešot digitālus risinājumus izejvielu plūsmu pārvaldībai vai loģistikas koordinēšanai. Digitalizācija dod iespēju attīstīt jaunus bioproduktus, pakalpojumus un biznesa modeļus, optimizējot ražošanas izmaksas un samazinot tās ietekmi uz vidi, tādējādi veicinot konkurētspēju Eiropas un pasaules mērogā.

Atvedot uz Vidzemi atzītus Eiropas ekspertus bioekonomikas jautājumus, pasākumu organizatoru mērķis bija iepazīstināt uzņēmējus un pašvaldību, augstskolu un zinātnisko institūciju vadītājus ar inovatīviem risinājumiem bioekonomikas vērtību ķēdes attīstīšanā, kā arī Eiropā un Latvijā pieejamiem digitalizācijas risinājumiem un iespējām. Ne vien paši esam apjautuši,  bet arī ārvalstu eksperti norāda, ka bioekonomikas potenciāls īpaši piemīt lauku teritorijām un reģioniem, kuros koncentrējas lauksaimniecības, pārtikas, ūdens un mežu resursi.

Inese Suija-Markova, Vides risinājumu institūta direktore, forumu atklājot, centrā nolika uzņēmēju un viņa lomu bioekonomikas attīstībā: “Latvija ir bioresursu ziņā bagāta valsts, un mums ir jāzina, kā šos resursus pilnvērtīgi izmantot. Galvenais izaicinājums ir mazo uzņēmumu attīstība un skaidra turpmākā rīcība, kā šos uzņēmumus mēs varam integrēt bioekonomikas attīstības ķēdēs. Ņemot vērā to, ka bioekonomikas stratēģija ir ļoti vispārīga, tā ir jāsāk pārvērst reālās rīcībās.

Šobrīd atbildīgs uzņēmējs ir tāds, kurš, attīstot savu biznesu, domā arī par to, kā samazināt savu ietekmi uz apkārtējo vidi, saudzē resursus, vienlaikus gūstot papildus simpātijas savu klientu acīs. Efekts panākams, pārdomājot arī līdzšinējo resursu izmantošanas veidu un paņēmienus. Arvien aktuālāka kļūst diskusija par Latvijas zaļā zelta jeb meža nepilnvērtīgu apsaimniekošanu, kas nozīmē resursu potenciāla nepilnīgu izmantošanu.

Forumā ar saviem vērojumiem dalījās Magnus Matisons, Zviedrijas bioekonomikas tīkla koordinators, uzsverot: “Lai bioekonomika attīstītos, mums jāiegūst vairāk biomasas, taču meža apsaimniekošana Eiropas Savienībā netiek veikta pienācīgā kvalitātē. Un tomēr, nevar apgalvot, ka Latvijā nebūtu zināšanu, kā apsaimniekot mežu. Zinu, ka te eksistē ilgtspējīga mežu pārvalde. Tas, kas varbūt trūkst - jāpievieno papildus vērtība jau esošajā meža pārstrādes vērtību ķēdē.”

M.Matisons praktiskam piemēram izvēlējies aplūkot šķietami nelikvīdo, t.i., tievo un garo koku pārstrādi.  To ciršanai šobrīd ziemeļvalstīs tiek izstrādāta tehnika, kad tie uzreiz pēc nociršanas tiek sapakoti “saišķos”, tādējādi ievērojami atvieglojot transportēšanu uz šķeldas un celulozes ražošanas rūpnīcām. “Koki, kas aug grāvmalās, laukmalās un zem elektrības līnijām, ir resurss biomasas ražošanai,” norāda zviedru eksperts. Iedrošinājumam eksperts norāda, ka Skandināvijā jau šobrīd darbojas pirolīzes ražotne, un tas ir vēl viens lielisks piemērs, kā efektīvi izmantot koksni “zaļās” degvielas ražošanai, aizstājot fosilos resursus ar bioloģiski iegūstamajiem.

Stiprinot pārliecību, ka tehnoloģijas un inovatīvi risinājumi nav domāti vienīgi lieliem nozaru spēlētājiem, forumā liela loma tika piešķirta mazo un vidējo uzņēmēju apziņas stiprināšanai

Dr. Manfred Kircher, konsultants bioekonomikas jomā, klasteru attīstības eksperts forumā klātesošajiem pārliecinoši teica: “Uzņēmēji, jums jāapzinās, ka, piemēram, lai ražotu biogāzi, iespējams izmantot jebkuru organisko materiālu. Padomājiet par to – jūs to variet darīt kaut vai savai lietošanai, piemēram, risinot apkures jautājumu un samazinot izmaksas par enerģiju, kaut izmantojiet to savos traktoros! Biogāzes potenciālu nevajadzētu novērtēt par zemu. Tie, kas iemācās operēt ar maziem biogāzes apjomiem, ir tikai ieguvēji.” Eksperts norādīja, ka ir svarīgi veidot sadarbību starp dažādām nozarēm un spēlētājiem, piemēram, farmāciju, pašvaldībām, ražotnēm. Latvijā bioekonomikas klasteri ir attīstības sākumā, tāpēc M.Kircher dod padomu: “Nesteidzieties, pārdomājiet, kā to darīsiet. Mana pieredze rāda, ka sākumā pilnīgi pietiek ar trīs vai četriem dalībniekiem, galvenais ir vienoties par kopīgo mērķi un iedzīvināt skaidru vīziju par vēlamo rezultātu”.

Spilgts piemērs, kas raksturo klastertipa sadarbības ieguvumus, ir Latvijas Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris, kas darbojas jau kopš 2010. gada, sākotnēji kā Vidzemes plānošanas reģiona koordinēts pārtikas ražotāju, izglītības un pētniecības un atbalstošo organizāciju sadarbības tīkls, un no 2015. gada kā biedrība, kas apvieno ap 30 biedru un sadarbības tīkla dalībnieku. KIasteris aktīvi sadarbojas ar citiem klasteriem un organizācijām Eiropā, iesaistoties un attīstot dažādus sadarbības projektus, kurus finansē Eiropas Savienības programmas.

Forumā tika vairākkārtīgi uzsvērts, ka Latvijā ir ne vien izcili un pietiekamā apjomā pieejami dažādi resursi, lai attīstītu bioekonomikas projektus, bet arī vide un infrastruktūra ir konkurētspējīga ar citās valstīs pieejamo. Starptautiskā pētījumu centra Nordregio pētniece Linda Randall: “Ātrgaitas interneta pakalpojumi Latvijas lauku teritorijās ir pieejami un tie ir labā kvalitātē. Tas ir lielisks pamats inovācijai. Ar to var sākties mazo un vidējo uzņēmēju sadarbība, rodot jaunus risinājumus attīstībai.” Skaidrojot digitalizācijas nozīmi un lomu, pētniece akcentēja, ka uz to jāraugās ne tikai no tehnoloģiju puses.

Protams, digitalizācija ietver tehnoloģijas, bet tas ir cilvēku vadīts process. Dažas no tehnoloģijām, kas būs daļa no digitālās transformācijas, vēl nemaz nav izgudrotas. Līdz ar to digitalizācija ir mācīšanās pielāgoties procesiem, kas jau notiek. Ir jārēķinās, ka digitalizācijas process prasīs laiku, resursus un pats galvenais – uzdrošināšanos uzsākt ko jaunu. Digitalizācija var ievērojami atvieglot ikdienas procesus un darbības, samazināt izdevumus, taču vienlaikus tas prasa nemitīgu zināšanu papildināšanu, kā arī drosmi izmēģināt jaunas un vēl nezināmas lietas, iespējams, vienam no pirmajiem.

Arī Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja, iepazīstinot ar digitalizācijas tendencēm un aizspriedumiem Latvijā, atzina paradoksu: “Lai arī digitalizācijas līmenis Latvijā ir salīdzinoši augsts un turpina joprojām strauji attīstīties, tomēr pašu iedzīvotāju digitālo prasmju līmenis ir zems.” Secināts, ka biznesa nozarē tehnoloģijas netiek izmantotas pietiekamā apmērā un, visticamāk, ka pamatā iemesls ir cilvēkfaktors. A.Irmeja norādīja, ka “uzņēmumiem ir nepieciešami tādi līderi, kas skaidri redz digitalizācijas nozīmi un strādā, lai ideju iedzīvinātu gan kolektīvā, gan arī attīstītu jau konkrētus projektus”. Eksperte arī norāda: “Katram uzņēmējam ir jāuzdod sev jautājums – kāds ir mans esošais biznesa modelis, vai digitalizācija var ko mainīt?” Visbiežāk tā būtu ļoti pat vēlama, jo var sniegt risinājumus gan efektivitātes palielināšanai, gan arī uzlabot komunikāciju ar klientiem – piedāvājuma iespējas ir neierobežotas.

Forums noslēdzās ar diskusiju, kurā ārvalstu un Latvijas eksperti dalījās pieredzē un iepazīstināja ar dažādiem ilgtspējīgas bioresursu pārvaldības piemēriem, salīdzinot dažādu valstu labo praksi, esošajiem izaicinājumiem un risinājumiem.

Bioekonomikas forumi tik organizēti projekta "Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos" (RDI2CluB) ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālais attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros, kā arī līdzfinansē Norvēģijas finanšu instruments, Nordregio un projekta partneri.

Jautājumiem: Santa Niedola, projekta “RDI2CLuB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv

Šī gada septembrī, Vidzemes plānošanas reģiona eksperti Kristaps Ročāns un Krišjānis Veitners kopā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta vecāko eksperti Anitu Zimeli un Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātes dekānu Alvi Sokolovu apmeklēja Skanes reģionu Zviedrijā, lai padziļināti izzinātu – Skåne Open Lab atvērto laboratoriju modeli. Vizīte tika organizēta Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā Interreg Europe 2014-2020 Programmas projekta “Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai” (INNO INFRA SHARE) ietvaros.

Vizītes laikā Latvijas delegācija iepazinās ar Open Lab Skåne projektu, Malmes Universitātes viedo materiālu un dzīvības zinātņu pētniecības centru – “Biofilms Research Center for Biointerfaces” un  “SmiLe” tehnoloģoju un biznesa inkubatoru Lundā. Vizītes mērķis bija veikt padziļinātu  Open Lab Skåne projekta izpēti, detalizēti izzināt tā īstenošanu, rezultātus, izaicinājumus un veiksmes stāstus, lai novērtētu šīs labās prakses pārneses potenciālu Latvijā. Pamatojoties uz vizītes rezultātiem, līdz 2019. gada beigām Vidzemes plānošanas reģions, konsultējoties ar LR Izglītības un Zinātnes  ministrijas un LR Ekonomikas ministrijas ekspertiem, izstrādās detalizētu Open Lab modeļa pārneses plānu Latvijā.

Open Lab Skåne nozīme inovatīvu produktu izstrādē

Open Lab Skåne ir sadarbības projekts, kuru kopš 2017.gada kopīgi īsteno Malmes Universitāte, Lundas Universitāte un SmiLe tehnoloģiju un biznesa inkubators. Projekta mērķis ir veicināt inovāciju rašanos, atverot projektā iesaistīto partneru laboratorijas un nodrošinot uzņēmumiem piekļuvi tajās esošajam aprīkojumam un ekspertīzei jaunu produktu radīšanai  tādās jomās kā materiālu zinātne un ķīmija, dzīvības zinātne un pārtikas tehnoloģijas. Pirms Open Lab projekta uzsākšanas Malmes universitāte veica rūpīgu priekšizpēti, vērtējot šāda projekta potenciālu, pirms atvērto laboratoriju pieeja tika iedzīvināta realitātē.

Projekta ietvaros tiek algoti koordinatori, kuri strādā ar uzņēmumiem un apmāca uzņēmumu speciālistus darbam ar specifiskām iekārtām universitāšu un inkubatora laboratorijās. Uzņēmumi, savukārt, finansē izmaksas, kas sedz šīs infrastruktūras izmantošanu. Šobrīd jau vairāk nekā 30 uzņēmumi Zviedrijas Skanes un Blekinges reģionos ir izmantojuši atvērtās laboratorijas pakalpojumus savām pētniecības un attīstības vajadzībām.

Projektu Open lab Skåne finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Skåne reģions. Kā arī, tā īstenošanu  atbalsta Medeon, Medicon Village – zinātnes parks, CLUK pārtikas produktu izstrādes centrs, Malmes un Lundas pašvaldības, Sten K Johnsons fonds. Projekts sekmē jaunas stratēģiskas partnerības starp uzņēmumiem un zinātniekiem, attīsta uzņēmumu inovācijas un stiprina to konkurētspēju. 

Vizītes laikā, tika secināts, ka vairākiem atvērtās laboratorijas Open Lab Skåne projekta elementiem ir potenciāls, lai tos ieviestu arī Latvijā. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārstāve A. Zimele uzsvēra priekšizpētes nozīmi šāda tipa projekta īstenošanai, kā arī norādīja uz nepieciešamību izvērtēt šīs labās prakses pārneses iespējas Latvijā uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta instrumentos.

Open Lab Skåne labās prakses pārnese Latvijā ir daļa no Vidzemes plānošanas reģiona rīcības plāna, kas tiek īstenots INNO INFRA SHARE projekta ietvaros līdz 2020 beigām.

Vairāk informācijas par Open Lab Skåne šeit:  http://openlabskane.se/

***

Par projektu INNO INFRA SHARE 

Projekts “Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai (INNO INFRA SHARE)” tiek īstenots Interreg Europe programmas 2014-2020 ietvaros. Tā īstenošanā ir iesaistīti partneri no 8 Eiropas reģioniem. Lai veicinātu šī potenciāla labāku izmantošanu un PII ietekmējošo politiku un atbalsta instrumentu (Latvijas gadījumā - Rīcības programmas “Izaugsme un nodarbinātība”) pilnveidi, projekta partneri īstenos kopīgu PII analīzes, sadarbības un labo prakšu apguves procesu, kurā piedalīsies arī katra reģiona projekta tematikai būtiskas iesaistītās puses  - organizāciju un institūciju pārstāvji. Šo procesu rezultātā tiks veikta reģionu pētniecības un inovāciju vides analīze un izstrādāti un īstenoti reģionālie rīcības plāni tās pilnveidei, lai uzlabotu reģionu PII sniegumu, MVK konkurētspēju un inovāciju kapacitāti. 

Jautājumiem: Kristaps Ročāns, Projekta INNO INFRA SHARE vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Aktīvas diskusijas par mobilitāti lauku teritorijās izskan daudzviet Eiropā, arī Latvijā. Uz tām periodiski aicina arī projekta MAMBA komanda, ik reizi tiekoties kādā no partnervalstīm un fokusā izvirzot kādu interesantu un nozīmīgu aspektu. Šoreiz kārta pienākusi Polijas kolēģiem, un 12.novembrī Bjeļsko-Bjalā (Bielsko-Biała) tiks organizēts kārtējais pasākums mobilitātes semināru ciklā, piesakot tēmas diskusijai un vienlaikus apgalvojot, ka lauku attīstība un mobilitāte ir kas vairāk nekā vienkārša pārvietošanās.

Programmā:

1) Mūsdienīga mobilitāte Eiropas Savienības kohēzijas politikas un ilgtspējīgas attīstības kontekstā (Elżbieta Bieńkowska, Eiropas Savienības Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāre, Polijas premjerministra vietniece, Reģionālās attīstības ministre)

2) Piezīmes par lauku transportu (Bartosz Mazur, PhD, Ribņikas pilsēta)

3) Inteliģentās transporta sistēmas (Szymon Oleksiuk, MSc, Bjeļsko-Bjala pilsētas ceļu pārvalde)

4) "Transports pēc pieprasījuma" inovatīvi risinājumi, Tele-Bus piemērs (Adrian Obuchowicz, transporta uzņēmums no Krakovas pašvaldības)

5) Sabiedriskā transporta pieejamība senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Ščirkas pilsētā, Irena Szewczyk, PhD Eng, Bjaļsko-Bjala Tehniskā universitāte)

6) dažādu ES projektu portfolio: SMARTA, MARA, SUMBA

7) Noslēgumā diskusijas un dienas laikā gūto atziņu apkopojums.

>> Vairāk informācijas par semināru projekta MAMBA mājaslapā (t.sk. saite reģistrācijai).

Iepriekš jau notikuši trīs citi mobilitātes semināri. Pirmais no tiem 2018. gada septembrī notika Rīgā, aicinot diskutēt par to, vai mobilitātes inovācijas piestāv un atbilst vienīgi lielām pilsētām. Dažus mēnešus vēlāk, 2019. gada februārī interesentiem plašu un vērtīgu programmu piedāvāja dāņu partneri, akcentējot vietējo kopienu iespējas īstenot dažās iniciatīvas, tā risinot vietējas nozīmes problēmas. Vasaras sākumā, jūnijā Somijā tika diskutēts par to, kur starp sabiedrības un biznesa interesēm atrodas mobilitāte.

Kopumā projekta īstenošanas laikā iecerēts organizēt sešus mobilitātes seminārus. Seminārs Polijā ir ceturtais no tiem.

! Atgādinām, ka ceļošanas un nakšņošanas izmaksas projekts nekompensē.

Jautājumiem: Līga Puriņa-Purīte, projekta MAMBA vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv

***

Par mobilitātes semināriem

Mobilitātes seminārus organizē projekts MAMBA, lai atspoguļotu šī brīža mobilitātes aktualitātes un izaicinājumus lauku teritorijās. Katrs no plānotajiem semināriem (kopskaitā seši) tiks veltīts kādai konkrētai tēmai, un uz tiem aicināti gan pētnieki, gan vietējie lēmumpieņēmēji, gan transporta un mobilitātes profesionāļi, kuri ir ieinteresēti apmainīties ar jauniem mobilitātes risinājumiem tieši lauku teritorijās, vienlaikus meklējot jaunus sadarbības partnerus un gūstot pavisam jaunu redzējumu.

Ar šiem semināriem mēs centīsimies apvienot gan tās zināšanas un pieredzi, kas pieejamas projekta MAMBA partnerībā, gan arī ārpus tās. Semināri tiek veidoti tā, lai tiktu atvēlēts arī pietiekams laiks profesionāļu un praktiķu diskusijām, kurām par pamatu varēs ņemt seminārā piesaistītā lektora ieskicēto problēmu apmēru un konkrētus mobilitātes izaicinājumus. Semināra labo piemēru stāsti iedvesmos un sniegs ierosmi iespējamiem risinājumiem.

 

Vairāk informācijas projekta MAMBA mājaslapā https://www.mambaproject.eu/events/ un Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.vidzeme.lv.

 

Latvijā projekta MAMBA atpazītākā aktivitātē ir pakalpojuma "transports pēc pieprasījuma" pilotēšana divos Vidzemes plānošanas reģiona novados - Alūksnes novadā un Mazsalacas novadā.

Projektu MAMBA  Vidzemes plānošanas reģions īsteno sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes  pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti.

 

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29454752

Starptautiskā inovāciju brokera pieejamība reģionos ir veids, kā maziem un vidējiem uzņēmumiem palīdzēt attīstīt savu produktu/pakalpojumu un ļaut saredzēt sadarbības iespējas ar citu valstu uzņēmējiem vai pētniecības institūcijām, tādējādi veicinot viedās specializācijas piemērošanu uzņēmumos un pārrobežu sadarbību. Šāds Inovāciju brokeru tīkla modelis, kā ietvaros notiek brokera tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem, Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā darbojas kopš šī gada februāra un atzinīgi tiek vērtēts gan Latvijā, gan Eiropas līmeņa ekspertu vidū.

Foto avots: European Week of Regions and Cities

Reizē ar Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas pasākumiem šī gada oktobrī Briselē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar kolēģiem no projekta “GoSmart BSR” organizēja starptautisko konferenci “Viedā specializācija: pārrobežu inovācijas un investīciju iespējas Eiropas Savienības reģioniem, maziem un vidējiem uzņēmumiem” (angļu val. Smart Specialisation: trans-regional innovation and investment opportunities for EU regions and SMEs“). Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā starptautiskā inovāciju brokera uzdevumus pilda un ar uzņēmējiem klātienē tiekas Ilona Platonova, kura  konferences dalībniekiem stāstīja arī par brokeru tīklā līdz šim apskatītajiem gadījumiem un potenciālajiem risinājumiem. Viens no piemēriem, kuru minēja I.Platonova, ir kāds Vidzemes tējas ražotājs, kuru iepakojums veidots no augu šķiedras, ļaujot tam ātri un organiski vidē sadalīties. “Mūsu Inovāciju brokeru sadarbības tīklā citi tējas ražotāji meklē tādu iepakojumu, tādēļ ierosinājām uzņēmumam iepakojumu izdalīt kā atsevišķu produktu un piedāvāt konkurentiem. Šobrīd gaidām atbildi no Dānijas, kur esam vienam ražotājam šādu piedāvājumu izteikuši,” stāstīja I.Platonova. Šis ir tikai viens no piemēriem, kā strādā inovāciju brokeris.

Lai gan Latvija strādā Eiropas Biznesa atbalsta tīklā (angļu val. Enterprise Europe Network - EEN), kas ir lielākais tehnoloģiju pārneses un biznesa sadarbības veicināšanas tīkls pasaulē, un tas nodrošina līdzīgas funkcijas “GoSmart BSR” Inovāciju brokeru tīklam, eksperti pasākumā atzina, ka tā piedāvātās iespējas reizēm nenonāk līdz uzņēmējiem reģionos, arī Latvijā. I.Platonova uzsvēra: “Eiropas Biznesa tīkla (EEN) darbinieki atrodas Rīgā, un reģionā EEN rīkotu pasākumu praktiski nav. Ar uzņēmējiem veiktās intervijas norāda, ka komersanti par šo iespēju nezina. Pagaidām EEN neveic individuālu  uzņēmēju proaktīvu uzrunāšanu, tāpēc, sazinoties ar uzņēmējiem, regulāri pārbaudām, vai viņi izmanto jau esošo tīklu. Mēs rosinām reģiona uzņēmējiem šo tīklu izmantot, iesniegt informāciju un iegūt jaunas iespējas.” Varam apstiprināt, ka Vidzemes plānošanas reģiona pilotētais brokeru tīkls ir nevis konkurējošs, bet papildinošs citiem atbalsta instrumentiem un programmām.

Savukārt “GoSmart BSR” konferences dalībnieks Mārtiņš Jansons, Ekonomikas ministrijas Inovācijas departamenta vietnieks, saredz Inovāciju brokeru tīklu kā vērtīgu iniciatīvu un papildinājumu Ekonomikas ministrijas iecerei Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tehnoloģiju pārneses programmā, iekļaujot inovāciju audita atbalsta pakalpojumu. Sarunā ar Vidzemes plānošanas reģionu M. Jansons papildināja: “Inovācijas audits paredzēts kā rīks uzņēmuma inovācijas snieguma izvērtēšanai, lai palīdzētu uzņēmumiem identificēt esošās vai jaunas konkurētspējas priekšrocības produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu attīstīšanas jomā vai piedāvātu uzlabojumus biznesa modelī.  Noteikti šāds atbalsts būtu interesants īpaši reģionu uzņēmumiem, tāpēc vērtējam šādas aktivitātes pieprasījumu un tvērumu, lai lemtu par tās praktisku ieviešanu.”

Jāuzsver, ka ES līmenī Eiropas Komisijas DG Regio pārstāvji vērš uzmanību, lai jaunajā plānošanas periodā tiktu nodrošināts praktiskāks pārrobežu sadarbības modelis, ietverot arī atbalstu inovāciju pārnesei. DG Regio Briselē izcēla “GoSmart BSR” Inovāciju brokeru tīklu kā labu piemēru, lai vienuviet apvienotu vairākas uzņēmējdarbības nozares un risinājumus no ekonomiski atšķirīgām valstīm un to reģioniem. Turklāt pasākumā piedalījās pārstāvji no Dienvidholandes reģiona, kurā jau vairākus gadus darbojas līdzīgs brokeru tīkls valsts un reģionālā līmenī, taču līdz šim netika atrastas metodes, kā to paplašināt un iegūt partnerus citās valstīs. Dzirdētā pieredze no “GoSmart BSR” Inovāciju brokeru tīkla pastiprināja interesi un ierosmi to pārņemt.

Par Inovāciju brokera un tīkla darbību Vidzemes plānošanas reģionā:

Inovāciju brokeris ir atbalsta persona uzņēmējiem, kas palīdz orientēties pieejamās atbalsta programmās, analizē un novērtē uzņēmuma attīstības iespējas pārrobežu kontekstā un palīdz meklēt atbilstošus starptautiskus partnerus Vācijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā un Polijā, sadarbības tīkla ietvaros.

Konsultācijas ir bez maksas un tās ir pieejamas, iepriekš piesakoties pa e-pastu ilona.platonova PIE vidzeme PUNKTS lv vai tālruni 29 282 826. Konsultācijas notiek Vidzemes plānošanas reģions telpās Cēsīs, Bērzaines ielā 5, un Vidzemes uzņēmējdarbības centrā Valmierā, Purva ielā 12A, B korpusā. Tuvākie konsultāciju laiki Cēsīs šī gada 7. novembrī un 20. novembrī. Valmierā – 13. novembrī un 26. novembrī.

Par “GoSmart BSR” projektu:

Projektu “GoSmart BSR” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona  programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedās specializācijas pieeju.

Jautājumiem: Santa Niedola, projekta "GoSmart BSR" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28752793.

Līdz ar Interreg Europe projekta “SUPER” ieviešanu, no 2016. gada videi un sabiedrībai draudzīgu inovāciju attīstība ir kļuvusi par īpaši nozīmīgu tematu Vidzemes plānošanas reģionā (turpmāk – VPR), kamēr arī valsts līmenī tam pievērsta liela uzmanība. Nosacīti dalot projektu divās daļās, pienākusi kārta ieviest uz veiktās izpētes un izvērtējuma pamata izstrādāto rīcības plānu videi draudzīgas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta  sistēmas attīstībai. Kopš 2019. gada aprīļa projekta īstenošana nonākusi t.s. projekta uzraudzības fāzē. Tas nozīmē, ka projekta komanda turpina ieviest aktivitātes, kas paredzētas rīcības plānā, kā arī mobilizē iesaistītās puses un uzrauga to īstenošanu. Uzraudzības fāzes pirmais semestris ir bijis gana produktīvs, jo projekta komanda atbilstoši paredzētajam ir iesaistījusies un īstenojusi virkni aktivitāšu.

Svarīgākie no sasniegtajiem rezultātiem:

  • Vēl, gatavojot projekta SUPER pieteikumu, tika identificēts, ka būtisks eko-inovāciju attīstību veicinošs atbalsts būtu tāds, kas būtu izmantojams inovatīvu produktu realizācijai. VPR iesaistījās nacionāla līmeņa diskusijās ar lēmumu pieņēmējiem, lai mudinātu tos rast iespējami drīzu risinājumu papildu finansējuma atrašanai konkrētajam mērķim un tā veicinātu ilgtspējīgas inovācijas. Vienlaikus VPR arī iesniedza priekšlikumus Ekonomikas ministrijai par SAM 3.2.1 nepieciešamajiem uzlabojumiem. Projekta komanda identificējusi, ka šobrīd ir palielināts atbalsts šī atbalsta mērķa eksporta aktivitāšu īstenošanai.
  • Uzraudzības fāzē projekta komanda identificējusi, ka inovāciju vaučeru programmas ietvaros (SAM 1.2.1.2.) vērtēšanas kritērijos turpmāk tiks vērtētas arī  MVU eko-inovācijas, kas ir būtiski, lai veicinātu jaunu videi draudzīgu biznesu rašanos.
  • Saskaņā ar rīcības plāna aktivitāti B2.1. projekta komanda vasaras sākumā iesniedza projekta koncepta pieteikumu Life programmā par aprites ekonomikas veicināšanu Vidzemē. Projekta iecerētais mērķis – palīdzēt MVU izvērtēt to produktu un procesu piemērotību aprites ekonomikas principiem, apmācīt vadošos darbiniekus un sagatavot VPR uzņēmējus nākotnes izaicinājumiem, kuri var parādīties kā obligātas ES līmeņa prasības vai standarti partneru valstī. Paredzēts, ka nākamajā gadā projekta idejas koncepts tiks pilnveidots un iesniegts atkārtoti.
  • Saskaņā ar B1.1 aktivitāti projekta komanda ir piedalījusies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotā projekta LARS darba grupas sanāksmē. Tikšanās mērķis bija iepazīties ar citu valstu partneru labo praksi sadarbībai RIS3 veicināšanā starp valsts iestādēm, uzņēmējiem, universitātēm un nevalstisko sektoru. Tika diskutēts arī par priekšrakstiem,  kādām tad jābūt labajām praksēm, lai tās varētu ieviest publiskā pārvalde. Svarīgi aizvien lielākam uzņēmēju skaitam nodrošināt iespēju iepazīties un dibināt kontaktus ar pētniecības institūcijām. To var veicināt arī publiskais sektors ar savām darbībām. No SUPER projekta viedokļa ir svarīgi, ka reģionālās ekosistēmas pārstāvji tiek aizvien ciešāk iesaistīti arī nacionālā līmeņa projektu izstrādē un realizācijā.

Rīcības plāna pilna teksta versija latviešu valodā (.pdf)

Īss rīcības plāna kopsavilkums latviešu valodā (.pdf)

Projekta SUPER īstenotās aktivitātes un rīcības plāns ļauj virzīties uz Vidzemes plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības stratēģijas mērķu sasniegšanu, kā arī sniedz būtisku ieguldījumu nākamā plānošanas perioda plānošanā.

Projekts “SUPER” Vidzemes plānošanas reģionā tiek īstenots ar starpreģionu sadarbības programmas Interreg Europe 2014-2020 atbalstu. Tā mērķis - attīstīt videi draudzīgas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta sistēmas partneru reģionos.

Jautājumiem: Laima Engere, projekta SUPER vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv

Novembra sākumā Gulbenes novada valsts ģimnāzijā notika jau trešais skolu hakatons, kur kopā ap 50 skolēnu no Ogres tehnikuma Rankā, Gulbenes novada valsts ģimnāzijas un Gulbenes 2. vidusskolas meklēja risinājumus savām ikdienas vajadzībām un izstrādāja biznesa ideju prototipus. 

Vidzemes uzņēmējdarbības centra (VUC) organizētā hakatona profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem mērķis ir iedrošināt jauno paaudzi radīt un attīstīt savas idejas, stiprināt uzņēmējspējas, dodot skolēniem praktisku iespēju apzināties savu potenciālu biznesa uzsākšanā. Tematiski jaunieši bija aicināti domāt par dažādu produktu un pakalpojumu radīšanu savu ikdienas vajadzību risināšanai. Skolēni aktualizēja tādas ikdienišķas problēmas kā slapji soliņi lietus laikā, atslēgu nozaudēšana, atkritumu šķirošana, laika trūkums zobu higiēnas procedūrām, sabiedrisko vietu tīrība un higiēna, telefona samirkšana lietus laikā un apgaismojuma nepietiekamība gājēju pāreju izgaismošanai.

Hakatons norisinājās divas dienas. Pirmajā jaunieši dalījās komandās, definēja problēmas un meklēja to risinājumus. Nedēļas laikā tika radītas prezentāciju sagataves, kas tika prezentētas auditorijai, lai saņemtu komentārus un ieteikumus. Mentoru pavadībā jaunieši strādāja pie ideju uzlabošanas, gatavojoties noslēguma prezentācijai. Tajā žūrija idejas vērtēja pēc noteiktiem kritērijiem. Vērā tika ņemts idejas potenciāls un pakalpojuma iespējamais pieprasījums tirgū, komandas profesionalitāte un pārliecība, prezentējot ideju, kā arī produktu izstrādes izmaksu aprēķins un pamatojums.

Balvas idejas tālākai realizācijai saņēma komandas, kas radīja konceptu gudrajai atkritumu tvertnei "Smart garbage" un risinājumu LED izgaismotai gājēju pārejai. LED apgaismojums gājēju pārejās domāts transportlīdzekļu vadītāju papildu brīdināšanai, jo tas pievērš uzmanību un vadītājs samazina ātrumu, mazinot iespēju notikt ceļu satiksmes negadījumam. Savukārt gudro atkritumu tvertni plānots ražot no pārstrādājamas plastmasas ar vairākiem nodalījumiem atkritumu šķirošanai. Tā paredz hermētiski noslēgtu risinājumu, lai nepatīkamais aromāts paliktu tvertnes iekšpusē, kā arī padomāts par tās radošu dizainu.

Prezentēto ideju vidū bija arī īpašas zobu tīrīšanas kapes, risinājumi, lai ar pirkstu nospieduma palīdzību atslēgtu durvis. Gulbenes novada pašvaldības simpātiju balvu ieguva komanda, kas izstrādāja risinājumu viedtālruņa stikla apstrādei, lai tas būtu mitrumizturīgs, savukārt dalībnieki visatzinīgāk novērtēja soliņu, kas pēc lietus kļūst sauss.

Ideju izstrādē jauniešiem palīdzēja mentori ar pieredzi uzņēmējdarbības attīstībā un izglītības iestāžu skolotāji. Skolēnus konsultēja Olita Untāla, Ilze Freivalde (Altum), Iveta Vabule (LIAA Madonas biznesa inkubators), Edgars Birže (SIA LEFF), Aivars Zelčs (SIA Zetech), Laima Engere (Vidzemes uzņēmējdarbības centrs), Atis Barinskis (kultūrvieta “Lokāls Siltumnīca”), Ilona Platonova (Vidzemes plānošanas reģiona Inovāciju brokeris), Liene Kazāka (Gulbenes novada pašvaldība).

Šis bija jau trešais šāda veida pasākums skolām. Otrais hakatons 2018. gadā norisinājās trīs dienas un tika organizēts Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolā. Tajā debitēja un uzvaras laurus plūca ideja par ledus biezuma mērītāju upēs un ezeros, kas spētu izglābt zemledus makšķernieku dzīvības no ielūšanas ledainajos ūdeņos. Komanda, kuru pārstāvēja Valmieras tehnikuma un Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi, par uzvaru hakatonā saņēma EUR 200 naudas balvu tālākai savas idejas attīstībai.

Hakatonu sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību organizēja Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes Uzņēmējdarbības centrs. Tā mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību reģionā, tai skaitā, veicinot jauniešu izpratni par uzņēmējdarbības procesiem. Vairāk: invest.vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Ieva BīviņaVidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centra Sabiedrisko attiecību speciāliste, E-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv 

 

Būvniecības līgums un tajā noteiktās energoefektivitātes garantija ir veids, kā paaugstināt būvdarbu kvalitāti un sasniegt plānoto enerģijas ietaupījumu. Lai gan vairāk par Energoefektivitātes pakalpojumu līgumu tiek runāts daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā un pašvaldības līdz šim to ieviesušas maz, Kocēnu novada pašvaldība sadarbojoties ar Vidzemes plānošanas reģionu šāda līguma pieeju ievieš un testē vienā no publiskajām ēkām - Kocēnu novada domes administrācijas ēkā. Vidzemes plānošanas reģions aicināja uz sarunu SIA “EKODOMA” direktoru un Vidzemes plānošanas reģiona sadarbības partneri Agri Kamenderu un Kocēnu novada domes Izpilddirektoru Māri Permaņicki.

Energoefektivitātes pakalpojuma līgums, kas citās Baltijas jūras reģiona valstīs tiek saukts par EPC (angļu val. Energy Performance Contract), ir ilgtermiņa līgums ar uzņēmumu/izpildītāju jeb energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju. Līgums tiek noslēgts, lai īstenotu energoefektivitātes veicinošus pasākumus ēkā ar garantētu enerģijas ietaupījumu un lai samazinātu risku neveiksmīgai ēkas atjaunošanai, kad būvdarbi ēkā nesasniedz gaidīto efektu. Savukārt energoefektivitātes garantija nozīmē to, ka izpildītājs garantē noteiktu ēkas energoefektivitātes rādītāju jeb enerģijas patēriņu pēc ēkas atjaunošanas. Ja netiek sasniegts šis rādītājs, tad izpildītājs atmaksā trūkstošo enerģijas ietaupījumu, līdz ar to būvdarbu veicējs ir ieinteresēts nodrošināt kvalitatīvu darbu izpildi, sasniedzot plānoto enerģijas ietaupījumu. Ja veidojas papildu enerģijas ietaupījums, tad pasūtītājs to patur sev. Līgums var tikt noslēgts dažādi, piemēram, tajā paredzot ietaupījuma sadali starp pasūtītāju un būvnieku.

Šobrīd Kocēnu novada pašvaldība ir viena no Vidzemes plānošanas reģiona pilotvietām projektā “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings), iestrādājot iepirkuma būvniecības līgumā energoefektivitātes garantiju enerģijas patēriņam apkurei, garantijas pārbaudi un novērtējuma kārtību. Kocēnu novada domes administrācijas ēkā plānots veikt atjaunošanas darbus ar mērķi samazināt ēkas enerģijas patēriņu un kompleksi atjaunot ēku - jumta siltināšana, sienu siltināšana, logu nomaiņa, cokola siltināšana, pagraba pārseguma siltināšana, apkures sistēmas rekonstrukcija un ventilācijas sistēmas izveide, paredzot siltumenerģijas atgūšanas efektivitāti virs 75%.

Kā Energoefektivitātes pakalpojuma līgums atšķiras no standarta būvniecības līguma?

“Atšķirībā no standarta būvniecības līguma Energoefektivitātes pakalpojuma līguma gadījumā izpildītājs garantē sasniegt noteiktu ēkas energoefektivitātes līmeni, lai tas, kas paredzēts tehniskajā projektā, reāli arī tiktu sasniegts, lai ēkā tiek nodrošināts veselīgs mikroklimats, netiek pārtērēta enerģija un lai ēkas uzturēšanas izmaksas nav neplānoti lielas. Izpildītājs ir finansiāli atbildīgs, ja netiek sasniegts plānotais efektivitātes līmenis. Ļoti bieži Energoefektivitātes pakalpojuma līguma gadījumā izpildītājs arī pilnībā vai daļēji finansē energoefektivitātes pasākumus, kas nozīmē, ka izpildītājs uzņemas ne tikai tehniskos, bet arī visus finansiālos riskus. Kocēnu gadījumā pašvaldība gan pati pilnībā finansē visu projektu un izmanto tikai daļu no Energoefektivitātes pakalpojuma līguma principiem, kas ir energoefektivitātes garantija, kas tiek iestrādāta būvniecības līgumā,” stāsta A. Kamenders.

“Šāda veida iepirkuma līgums un tajā noteiktā energoefektivitātes garantija ir būtisks priekšnosacījums būvdarbiem, materiālu izvēlei un strikts nosacījums nodrošināt noteiktu kvalitāti un enerģijas patēriņu arī pēc būvdarbu pabeigšanas. Būvnieku atbildība pieaug un līdz ar to arī ēka tiek kvalitatīvi atjaunota,” uzsver M. Permaņickis.

Kāda ir Latvijā pašvaldību pieredze, ieviešot Energoefektivitātes pakalpojuma līgumu ar iestrādātu energoefektivitātes garantiju, salīdzinot ar citām valstīm? Kura pašvaldība šobrīd ir "priekšā", ieviešot šo pieeju?

“Atšķirībā no citām valstīm pieredze Latvijā ir gaužām maza, lai neteiktu, ka šādas pieredzes vispār nav. Šobrīd Energoefektivitātes pakalpojuma līgums izmantots tikai privātajā sektorā, realizējot apgaismojuma uzlabošanas un dzīvojamo ēku atjaunošanas projektus. Pašvaldību gadījumā šobrīd noslēgti pirmie sabiedrisko ēku atjaunošanas projekti Tukumā un arī Jūrmalā, kuros iestrādāta prasība pret sasniedzamo energoefektivitātes līmeni,” atklāj A.Kamenders.

Vai un kāpēc pašvaldības šādu līguma pieeju īsteno maz, atjaunojot publiskās ēkas? Kādi ir galvenie iemesli?

“Šobrīd atšķirībā no citām valstīm Latvijai nav izstrādāti Energoefektivitātes pakalpojuma līguma paraugi pašvaldību sektoram, kas ļautu slēgt ilgtermiņa līgumus, kas garāki par 5 gadiem. Ja izpildītājs grib investēt savus līdzekļus, tad līgumus nepieciešams piemērot atbilstoši Publiskā un Privātā partnerības  likumam, kas šādu energoefektivitātes projektu gadījumā nav nelietderīgi. Piemēram, Slovākijā  Energoefektivitātes pakalpojuma līguma paraugi ir izstrādāti atbilstoši Eurostat prasībām, lai pašvaldībām pastāv arī iespēja ilgtermiņa saistības uzskaitīt ārpusbilancē, un ir noteikti skaidri mērķi efektīvi atjaunot ēkas.

Latvijas pašvaldību ēku gadījumā šādi mērķi bieži vien trūkst vai tie netiek uzskatīti par svarīgiem. Zināšanu trūkums pašvaldībās strādājošiem juristiem, būvvaldes darbiniekiem un iepirkuma speciālistiem, gatavojot iepirkumu un līgumus, kas neļauj izvirzīt kvalitātes prasības. Minimālas prasības ar dārgām izmaksām,” uzsver A.Kamenders.

Vai iepirkuma būvdarbu līgumā iekļautās energoefektivitātes garantijas prasības samazina pretendentu pieteikuma skaitu? Vai šādas prasības biedē būvniekus?

A.Kamenders stāsta: “Šobrīd pieredzes praktiski nav, tāpēc vispārināt nav iespējams. Pirmajos veiktajos iepirkumos energoefektivitātes garantijas prasības nav izraisījušas būvnieku pretenzijas vai nevēlēšanos piedalīties iepirkumā. Bet gadījumā, ja tehniskais projekts būs nekvalitatīvs vai izvirzītās prasības ir nesamērīgas, tāds risks pastāv.”

Savukārt M.Permaņickis atklāj Kocēnu novada pašvaldības pieredzi, izsludinot šādu iepirkumu:

Es gribētu teikt, ka garantijas nav tās, kas samazinātu pieteikuma skaitu. Tehnoloģijas, kaut kas jauns ir tās, kuru dēļ tiek uzdoti jautājumi un varbūt kāds nepiesakās. Manuprāt, energoefektivitātes garantija un atbildība nebiedē būvniekus.”

Vai energoefektivitātes garantijas prasības palielina iepirkuma cenu, salīdzinot ar standarta/ierasto būvniecības līgumu?

“Ja tā ir vienkārši energoefektivitātes garantija, tad šīs izmaksas parasti iekļaujas esošo būvniecības garantiju izmaksās, un izmaksām nav jāpieaug,” piebilst A.Kamenders. 

Kā veicināt pašvaldību izpratni par Energoefektivitātes pakalpojuma līguma priekšrocībām un to biežāku ieviešanu? Kādi pasākumi jāveic?

“Nepieciešams standartizēts Energoefektivitātes pakalpojuma līguma paraugs un iepirkuma dokumentācija, ko pašvaldības darbinieki varētu izmantot, sagatavojot savus iepirkumus. Tāpat nepieciešams skaidrs signāls no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas, ka šāds līgums ir izmantojams, lai sasniegtu labāku būvniecības kvalitāti. Darbs ar būvniecības kompānijām un pašvaldību darbiniekiem,” sarunu noslēdz A. Kamenders.

Projekta “EFFECT4buildings” pamatuzdevums ir analizēt virkni finanšu instrumentus un modeļus ēku renovācijai, tos testēt pašvaldību ēkās un nepieciešamības gadījumā tos pilnveidot. Līgums par konsultatīvo atbalstu starp Vidzemes plānošanas reģionu un Kocēnu novada domi tika noslēgts 2018. gada decembrī.

Par “EFFECT4buildings” projektu

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar deviņiem partneriem no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas un Igaunijas īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. “EFFECT4buildings” mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu uzziniet: http://www.vidzeme.lv vai http://www.effect4buildings.se/

Papildu informācija: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26349224

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

“Liela daļa brauc prom, jo ir jāapmaksā kredīts vai ir nopirkta māja, mašīna, kuru vajag nomaksāt, vai kas cits. Viņi aizbrauc, pavada tur tos gadus, samaksā kas jāsamaksā un brauc atpakaļ. Tādi cilvēki kā es, kas brauc bez mērķa, grib kaut ko jaunu – pieredzi, sajūtas, apkārtējo vidi. Un tādi arī retāk brauc atpakaļ, jo vairāk baudi iespējas – ņem pretī to, ko tev dod. Izveido dzīvi tur un tad jau vairs negribas atkal sākt visu no nulles,” stāsta Valmieras  kafejnīcas Tērbata vadītāja Zane Pirsko.

Ar Zani tiekamies kafejnīcas otrajā stāvā, kur iekārtotas skaistas telpas, kurās tiek rīkoti pasākumi, banketi. “Man tiešām liekas, ka Valmiera ļoti attīstītās, visu laiku kaut kas notiek, turklāt cilvēki nāk un ir pirktspējīgi. Konkurence ir, jo kafejnīcas te ir pietiekoši daudz, bet tas neļauj atslābt, visu laiku ir kaut kas jādara, jādomā,” viņa aizrautīgi stāsta. Zane Tērbatā strādā jau vairāk kā divus gadus – tā brīža īpašnieks par viņu bija dzirdējis labas atsauksmes, pats redzējis kā viņa strādā un uzaicināja kļūt par vadītāju. “Iepriekšējā vadītāja meklēja kaut ko citu. Un es arī tai laikā biju tādā meklēšanas periodā. Labi sakrita laiki. Un te nu es esmu. Jūtu, ka tā tiešām ir mana sirdslieta.”

Ar vienvirziena biļeti kabatā - divreiz

Pirms tam viņa, dzīves apstākļu spiesta, apmēram septiņus gadus nodzīvoja ārpus Latvijas. Pēc vidusskolas beigšanas nebija pārliecība ko tieši vēlas mācīties tālāk universitātē, tādēļ nolēma aizbraukt uz Rīgu, kur izmācījās skaistumkopšanas skolā. Strādāja Vecrīgā salonā un mājās, gāja ļoti labi, līdz pienāca krīzes gadi. Klientu loks samazinājās un nevarēja vairs tikt galā ar rēķiniem. Izjuka arī attiecības ar tā brīža draugu. “Laikam tas bija tāds emocionāls brīdis, kad jutos izmesta no laivas un vairs nezināju ko un kā darīt”, viņa atceras. Diskutējot ar draudzeni, kura jutās līdzīgi, neplānoti radās plāns kaut kur aizbraukt, izvēdināt galvu, pastrādāt. “Bija dzirdēts, ka Ibiza ir ļoti forša vieta – principā īstā vieta, kur vientuļiem cilvēkiem braukt atpūsties un izklaidēties,” smejas Zane. Galamērķī meitenes vīlās, jo tai laikā tur nebija tūristu sezona un no sapņu zemes nebija ne miņas. Bez spāņu valodas zināšanām darbu atrast nevarēja. Pirmais mēnesis bijusi pamatīga dzīves skola. “Visam gājām cauri kopā, atbalstot. Sapratām, ka varam jebkurā brīdī braukt atpakaļ, bet bija tāds spīts, ka ja esam atbraukušas, tad kaut kas ir jādara”. Sākoties sezonai, sajūtas kļuva pozitīvākas – parādījās saule, laimīgi, draudzīgi cilvēki un arī darbs – vismaz Zanei. Draudzene neko neatrada, tādēļ aizbrauca atpakaļ, atstājot Zani vienu. Līdz sezonas beigām viņa veiksmīgi nostrādāja, iepazinās ar jauniem draugiem, kā arī sarunvalodas līmenī apguva spāņu valodu.

Sezonai beidzoties, atgriezās Latvijā ar plānu braukt atpakaļ, atsākoties sezonai. Nespējot nosēdēt bezdarbībā, nolēma aizbraukt ciemos pie māsīcas uz Londonu. Jau atkal – ar vienvirziena biļeti kabatā. Steigties nebija iemesla, jo laiks bija pietiekoši. “Un tā es tur nodzīvoju sešus gadus,” ar smaidu atzīst Zane. Sākumā darbi tika mainīti viens pēc otra, līdz atrada īsto – biedru klubā, kurš pieder karaliskajai ģimenei. Darbs nebija viegls – stundas bija garas, taču darba vieta ļoti patika, tāpat kā kolēģi un vadītājs. Darbinieki bija ļoti daudz, ap 700, no dažādām valstīm, katrs savādāks. “Visi bija ļoti atvērti un draudzīgi. Tai brīdī tas bija tas, ko meklēju, kas man bija vajadzīgs – piederības sajūta. Jutu, ka visiem patīku un man viss patīk.” Darba gaitas sāka kā viesmīle un bārmene, ar laiku sevi pierādot un kļūstot par menedžera asistenti.

Biedru kluba labākais mēneša darbinieks saņēma iespēju izvēlēties izglītības iestādi, kurā vēlējās apgūt kaut ko, kas noderēs pēc tam darbā. Darba vieta pilnībā sedza izmaksas, dodot plašas iespējas pašizaugsmei. Zanei sanāca divus mēnešus pēc kārtas būt labākajam darbiniekam, kā rezultātā izmācījās biznesa vadību un skaistumkopšanas skolu. Otrajā reizē pārrunas bija garākas, taču izdevās pierādīt, ka tas ir nepieciešams. Tur ne tikai mācīja, kā lakot nagus un uzklāt kosmētiku, bet arī intensīvi stāstīja par salona vadību, komandas spēli. Apvienot darbu ar skolu nebija viegli, taču laist garām tādu izdevību nevarēja – bija skaidrs, ka saviem spēkiem un finansēm nevienā skolā iestāties nevarētu. “Tā bija laba motivācija un arī viens no iemesliem, kādēļ paliku tur tik ilgi. Mēs tur bijām 3 latvietes un visas bijām vadošos amatos – tas jau vien liecina par to, ka latvieši ir spējīga tauta, esam čakli un motivēti,” atzinīgi teic Zane.

Doma palikt tur nekad tā īsti nebija – tika uzturēts kontakts ar ģimeni un bija nepārtraukta cīņa ar sevi ko darīt, kā. Vienā dienā Zanes māsīca paziņoja, ka brauc atpakaļ, jo bērnam ir 6 gadi un būs jāsāk iet skolā. Draudzene arī paziņoja, ka brauks atpakaļ. Pārliecība par to, vai šis ir īstais brīdis atgriezties arī Zanei, nebija, tādēļ vienojās ar vadītāju, ka aizbrauks atvaļinājumā uz Latviju un skatīsies ko darīt. Atpakaļ viņa tā arī neaizbrauca. “Tika arī piedāvāts nākamais paaugstinājums un bija skaidrs, ka ja to pieņemšu, tad atpakaļ vairs nebraukšu.” Atbraucot saprata, ka karjera tomēr nav primārā – lai gan redz sevi vairāk kā karjeras cilvēku, tomēr Londona nebija tā vieta, kur gribētu dzīvot.

 Ja sirdī ir sajūta, ka šeit ir mājas, tad noteikti ir vērts braukt atpakaļ!

“Šodien, skatoties no darba devēja puses, varu teikt, ka cilvēki ir ļoti vajadzīgi – darba vietas tiešām ir,” viņa atzīst. “Ir problemātiski atrast spējīgus darbiniekus, īpaši virtuvē, pavāri, šķiet, ir izmirstoša profesija.” Viņa arī atzīst, ka tādas organizācijas un cilvēki, kas palīdz, kā remigrācijas koordinatori, ir vajadzīgi – viņi var palīdzēt tādiem cilvēkiem, kas maldās un domā ko darīt.

Visi protams atpakaļ neatbrauks, jo daudziem jau tur ir savas ģimenes, mājas un šeit atkal viss būtu jāsāk no nulles. Taču ir konkrēti gadījumi, kur šī palīdzība ir vajadzīga. Zanei palīdzēja draugu teksts: brauc, es tev palīdzēšu, izdomāsim. “Jo braukt jau var, bet ir forši, ja ir tā ģimene, kas tevi sagaida. Neviens arī negrib braukt un dzīvot uz kakla, tāpat kā negrib atzīt, ka nav viss tik labi izdevies, ka ir jāatgriežas. Man ir bijusi laba sadarbība ar organizāciju “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, ar kuriem kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona koordinatori organizējām sarunu un stāstu vakarus Tērbatā. Stāsti vienmēr beidzoties ar to, ka mājās tā zāle tomēr ir zaļāka.”

Zane gan atzīst, ka nav viena pareizā atbilde – katram ir jāseko savai sirdsbalsij, jo ne visi būs laimīgi atgriežoties. “Taču ja sirdī ir palikusi tā sajūta, ka šeit ir mājas, tad noteikti ir vērts braukt atpakaļ,” aicina Zane. “Es nenožēloju, ka biju projām, katram iesaku braukt un pamēģināt, pamācīties. Bet tai pat laikā nožēloju, ka pavadīju tik daudz laika projām.” Viņa norāda, ka galvenais ir gribēt darīt – tad arī ir darba vieta, motivācija, iespēja un dzīve ir interesanta. Ja cilvēks neko nevēlas darīt un nekas neinteresē, tad situācija rādīsies skumjās krāsās.

“Ja man tā konkrēti jāsaka ko es atvedu mājās, es nevaru pateikt. Taču, vadot vai kaut ko organizējot, es saprotu, ka esmu paņēmusi no savas pieredzes vadīšanas stilu, domāšanu. Tas īstenībā bija ļoti vērtīgi, lai vai kā tur gāja un kāds bija iznākums,” Zane atzīst.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions ir uzsākuši prioritārā pasākuma 2018.-2020. gadam "Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators"" realizāciju. Vidzemes reģionā remigrācijas koordinatora pienākumus veic Ija Groza, kontaktinformācija: e:pasts: ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv, Mob.t.: 29287585

 

Informāciju sagatavojusi:

Kaiva Anna Upleja,

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,

E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv 

https://www.paps.lv/

Pagājušajā nedēļā atkritumu poligonā “Daibe” un Dabas un tehnoloģiju parkā “URDA” atklāja Vides risinājumu institūta un projekta WasteArt partneru veidoto starptautisko izstādi “PROM no acīm, PROM no prāta”. Reizē ar izstādes atklāšanu Vidzemes plānošanas reģions pulcēja Igaunijas un Latvijas skolotājus, lai dalītos ar izglītības iestādēs veiktā atkritumu audita secinājumiem un rezultātiem.

Ņemot vērā Eirobarometra pētījumu datus, kamēr vidēji Eiropā saražoto atkritumu daudzums sarūk, Latvijā un Igaunijā tas palielinās par 3 % katru gadu. Atkritumi pēc to izmešanas neizgaist, tie joprojām krājas milzīgos kalnos un nesadalās vēl gadu simtiem. Lai rosinātu Latvijas un Igaunijas iedzīvotājus pārdomāt savus ikdienas lēmumus un mazināt saražoto atkritumu daudzumu, projekta WasteArt īstenotāji radījuši starptautisku ceļojošu izstādi PROM no acīm, PROM no prāta”, kā arī izstrādājuši atkritumu audita rīku izglītības iestādēm Latvijā un Igaunijā.

Foto: Roberts Āboltiņš, Daibes poligons

IGAUNIJAS UN LATVIJAS SKOLOTĀJI DALĀS PIEREDZĒ

Vidzemes plānošanas reģions projektā “WasteArt” sadarbībā ar nozares ekspertu, Vides izglītības fonda Ekoskolu programmas vadītāju Danielu Trukšānu, ir izstrādājis atkritumu audita rīku, lai palīdzētu sabiedrībai, jo īpaši bērniem un jauniešiem, novērtēt savu radīto atkritumu apjomu un mainīt paradumus.

Šobrīd 14 skolas Latvijā (9 skolas un 5 pirmsskolas) un 11 skolas Igaunijā (8 skolas un 3 pirmsskolas) auditu jau testējušas un īsteno rīcības situācijas uzlabošanai. 

Foto: Roberts Āboltiņš

Foto: Roberts Āboltiņš

Latvijas un Igaunijas skolu rīcību plānos iezīmējas līdzīgi virzieni, kā, piemēram: izglītošana un skaidrošana (ne tikai bērnu, bet arī skolotāju izglītošana, jo skolotājs vienmēr bērnam būs paraugs); skolas paradumu maiņa (piemēram, komposta ierīkošana vai noteiktu atkritumu kategoriju šķirošanas uzsākšana); kopīgas aktivitātes (skolotāju un skolēnu fokusa grupas, tikšanās ar vecākiem, tematiskie pasākumi, ekskursijas uz atkritumu poligonu). Protams, kā viens no mērķiem ir arī meklēt risinājumus iepakojuma daudzuma samazināšanai (plastmasa, nešķirojams papīrs), jo audita rezultātā tika identificēti dažādu kārumu iepakojumi, sulas un piena paciņas, kā arī iepakoti produkti iestāžu virtuvēs.

Skolotāji diskusijās kā galvenos šķēršļus pārmaiņām minēja skolotāju pārslodzi un nevēlēšanos uzņemties papildu darbus; mūsdienu ēšanas, našķēšanās un iepirkšanās paradumus; steidzīgo dzīvesveidu; atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, jo ne visur tiek nodrošināta atkritumu šķirošana.

 

Foto: Vidzemes plānošanas reģions

Skolotāju darbseminārā "URDĀ" ciemojās arī vieslektore – skolotāja Valērija Karba no Slovēnijas –, kura iepazīstināja ar Vrhnikas Ivana Cankara pamatskolas (Osnovna šola Ivana Cankarja Vrhnika) pieredzi vides izglītības jomā un dalījās ar vērtīgiem praktiskiem ieteikumiem. Vrhnikas pašvaldība ir brīnišķīgs piemērs, kur sekmīgi tiek īstenota cieša sadarbība starp pašvaldību, komunālo pakalpojumu sniedzēju, izglītības iestādēm un vietējiem uzņēmējiem, lai sekmētu ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Noslēgumā klātesošie secināja, ka bieži vien nepieciešami nacionāla un pašvaldību līmeņa politiski lēmumi un gatavība pārmaiņām, lai vispār būtu iespējamas pārmaiņas sabiedrības domāšanā un rīcībā.

 

Atkritumu audita rīks sākotnēji izstrādāts skolām un pirmsskolām, bet, lai veicinātu paradumu pārņemšanu plašākā sabiedrībā, tas pielāgots arī ģimenēm.  Audita materiāli ikvienam interesentam pieejami lejupielādei Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā

 

 

IZSTĀDE “PROM no acīm, PROM no prāta”: INSTAGRAM KONKURSS-SPĒLE

Atkritumu poligons “Daibe” ir jau trešā ceļojošās izstādes pieturas vieta. Izstādē centrā "URDA" līdz pat 2020. gada janvāra beigām būs apskatāmi 17 starptautiski atzītu mākslinieku darbi, kas veidoti no atkritumos iegūtiem materiāliem. Izstāde aicina apmeklētājus paraudzīties uz atkritumiem no cita skatu punkta – kā uz materiālu un resursu jaunu produktu un pakalpojumu veidošanai.

Projekta WasteArt pārstāvji uzsver, ka izstādes nonākšana atkritumu poligonā nav nejaušība, lielākā daļa darbu veidoti no materiāliem, kas atrasti tieši “Daibē” un citās SIA “ZAAO” atkritumu nodošanas vietās. Mākslinieki atrada pielietojumu lietām, ko sabiedrība atzinusi par nevajadzīgu un izmetamu. Otrā iespēja dota dažādām elektronikas precēm, saplīsušiem telefonu ekrāniem, koka, metāla un plastmasas atkritumiem.

       

Foto: Roberts Āboltiņš, izstāde "PROM no acīm, PROM no prāta"

Konkurss – spēle platformā Instagram

Lai iepazītu izstādē izmantotos materiālus un uzzinātu vairāk par atkritumu problēmu un tās sekām Latvijā un pasaulē, aicinām piedalīties Instagram konkursā. Tajā tiks izlozēti divi uzvarētāji, kas iegūs pārsteiguma balvas no projekta WasteArt partneriem. Konkursā var piedalīties, spēlējot spēli, kas atrodama projekta WasteArt Instagram lapā, zem Instagram stāstu kategorijas "Spēle". Dalībniekam jāapmeklē izstāde, jāatbild uz 14 jautājumiem un jāgaida uzvarētāju paziņošana.

Izstādes norises laiki: no otrdienas līdz piektdienai, plkst. 8.00–17.00

Izstādi iespējams apmeklēt Dabas un tehnoloģiju parka “URDA” nodarbību vai izpētes braucienu ietvaros (www.urda.lv/lv).

Lai apmeklētu izstādi, aicinām iepriekš pieteikties: zvanot +371 29433353 (Baiba).

Ieeja bez maksas.

Vairāk par izstādi un projekta aktualitātēm iespējams uzzināt projekta WasteArt Facebook lapā, Instagram kontā un YouTube kanālā.

Izstāde un atkritumu audits tapuši projekta “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr. Est-Lat 65 ietvaros, ko finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas Interreg V-A ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un projekta partneri. Izstādē izmantotie atkritumi sagādāti ar Poligona “Daibe”, Swedbank Igaunijā, Latvijas un Igaunijas vietējo kopienu atbalstu.

Latvijā projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Vides risinājumu institūts un atkritumu apsaimniekotājs ZAAO.

Šis raksts atspoguļo tikai tā autoru viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

 

Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Informāciju sagatavojušas:

Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

Magda Jēgere, Vides risinājumu institūts (Institute for Environmental Solutions), WasteArt komunikācijas speciāliste, magda.jegere PIE videsinstituts PUNKTS lv, +371 25676836

Noslēdzies projektu konkurss remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai Vidzemē, kurā finansiālo atbalstu saņēmusi viena konkursa dalībniece – Sanda Bogomazova, pieprasītajā 9938,58 EUR apmērā. Projekta iecere – jaunas fotostudijas iekārtošana un fotogrāfa pakalpojumu sniegšana Cēsīs.

Komisija lēma par atbalsta piešķiršanu diviem pieteikumiem, taču jau pēc konkursa rezultātu paziņošanas viens no iesniedzējiem atteicās no dalības konkursā, jo nespēšot līdz  šī gada beigām realizēt biznesa idejā nepieciešamos ieguldījumus – process ir apjomīgs un laikietilpīgs un prasīšot darbu veikšanu visa nākamā gada laikā. Turklāt pieteicējs šobrīd vēl dzīvo ārpus Latvijas un plāno atgriezties tikai nākamā gada sākumā. 

Kopumā Vidzemē par projektu aktīvu interesi izrādīja 46 remigranti, no kuriem 23 jau ir atgriezušies Latvijā, savukārt pārējie tikai plāno atgriešanos. No visiem interesentiem četri iesniedza projektu pieteikumus. Lielākais šķērslis dalībai konkursā bija saistīts ar deklarēto dzīvesvietu. Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem nr.496 ,,Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība” teikts, ka remigrants ir “persona, kura ir atgriezusies vai pārcēlusies vai plāno atgriezties vai pārcelties no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes”,  un “par ilgstošu prombūtni uzskatāma prombūtne, kas ir ilgāka par trim gadiem kopš ārvalsts adreses norādīšanas Iedzīvotāju reģistrā.” Nākamais šķērslis bija salīdzinoši īsais termiņš projekta īstenošanai pēc atbalsta saņemšanas – decembra vidus.

Projekta konkursa pieteikumus Vidzemē vērtēja komisija piecu cilvēku sastāvā: Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede; Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja Laima Engere; Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne; Valsts finanšu institūcijas “ALTUM” Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla un SIA “Ekju” personāla, projektu un kvalitātes sistēmu vadītāja Linda Abramova.

Pēc divu konkursu organizēšanas pagājušā gadā un šogad, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieļauj iespēju pārskatīt konkursa prasības. Šobrīd plānots, ka konkurss tiks rīkots , arī turpmākajos gados.

Jau ziņots, ka Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar VARAM otro gadu pēc kārtas septembrī izsludināja uzņēmējdarbības projektu konkursu, lai sniegtu finansiālu atbalstu remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai Vidzemē.

Papildus informācija: Ija Groza, Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore remigrācijas jautājumos, mob.t. +371 29287585, ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja:

Kaiva Anna Upleja, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve, e-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv