Arhīva kalendārs

« December 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031 

Š.g. 4.decembrī Cēsīs norisināsies Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību sanāksme par remigrācijas jautājumiem, kuru rīko Vidzemes plānošanas reģions. Sanāksmē plānots atskatīties uz remigrācijas rezultātiem un aktivitātēm 2019. gadā Vidzemes reģionā, apmainīties viedokļiem, kā arī runāt par nākamajiem soļiem. Pasākuma īpašais viesis Dr. Sc. Comm., LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns runās par tēmu “Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji”.

Diasporas likumā, kas stājās spēkā šī gada janvārī, ir noteikts, ka plānošanas reģionu remigrācijas koordinatori sadarbībā ar pašvaldībām veido pašvaldību speciālistu tīklu, kas nodrošina remigrācijas veicināšanas un atvieglošanas pasākumus. 2019.gadā Vidzemes plānošanas reģionam viens no darbības virzieniem remigrācijas veicināšanas nolūkos bija pilnveidot sadarbību ar reģiona pašvaldībām. Šī gada garumā notikušas trīs reģiona pašvaldību speciālistu sanāksmes par vispārīgiem remigrācijas, izglītības un komunikācijas jautājumiem, un šī būs ceturtā – gada noslēdzošā sanāksme. Tajā tiks analizēti remigrācijas atbalsta pasākumu – grantu konkursa un pašvaldību norišu atbalsta – rezultāti un rasti ieteikumi turpmākajam, kā arī apzināts nepieciešamais atbalsts un sadarbības formas pašvaldību un valsts institūciju kopīgam darbam nākotnē. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam kā viens no reģionālās attīstības instrumentiem un cilvēkkapitāla piesaistes iespējām ir definēta remigrācijas veicināšana. “Sadarbība ar diasporu, remigrācijas veicināšana un atgriezušos cilvēku iesaiste pašvaldības un reģiona uzņēmējdarbības vides attīstībā un pakalpojumu efektivitātes pilnveidē ir iespējamie uzdevumi un mērķi turpmākajam darbam”, informē Vidzemes reģiona remigrācijas koordinatore Ija Groza.

Dati uz 31. oktobri Vidzemē, balstoties uz remigrācijas koordinatores darbu un viņai pieejamajiem datiem: sagatavoti 754 piedāvājumi potenciālajiem remigrantiem – vēlmi atgriezties izteikuši 136 cilvēki, atgriezušies 233 cilvēki. Dati neataino kopējo Vidzemes remigrācijas situāciju, jo cilvēki, kuriem sastādīts plāns, bieži atgriežas un neinformē par to koordinatori, tādēļ datos neparādās. Tāpat arī nav iespējams pilnīgi vērtēt emigrējušo un remigrējušo skaitu, jo cilvēki mēdz neizdeklarēties no dzīvesvietas adreses Latvijā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions ir prioritārā pasākuma 2018.-2020. gadam "Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators"" realizāciju. Vidzemes reģionā remigrācijas koordinatora pienākumus veic Ija Groza, kontaktinformācija: e:pasts: ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv, Mob.t.: 29287585

Informāciju sagatavoja:
Kaiva Anna Upleja,
Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,
E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv

Kopš Vidzemes plānošanas reģions uzsācis pilotprojekta “transports pēc pieprasījuma” īstenošanu divās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību teritorijās – Alūksnes novadā un Mazsalacas novadā, pagājis pusotrs mēnesis un apkopoti pirmie dati par pakalpojuma izmantošanas rezultātiem. 

Pirmajās sešās nedēļās no 2019. gada 21.oktobra abos novados veikti 75 reisi, pārvadājot 199 pasažierus: Mazsalacas novadā 51 reisā pārvadāti 109 pasažieri, bet Alūksnes novadā 24 reisos – 90 pasažieri (dati apkopoti uz 1.12.2019).

Garākais veiktais brauciens Alūksnes novadā bijis 73 kilometrus garš, tajā kopā braucot vairākiem novada iedzīvotājiem, kamēr Mazsalacas novadā – 21,5 kilometri garš. Biežākie galamērķi, izmantojot “transports pēc pieprasījuma” – ārsta apmeklējums, aptieka, pasts. Iedzīvotāji aktīvi izmanto piedāvāto iespēju, lai apmeklētu arī veikalus, bibliotēku, mūzikas skolas nodarbības, kora mēģinājumus u.c. Tāpat iedzīvotāji labprāt pakalpojumu izmanto arī kultūras pasākumu apmeklēšanai, tā kā pakalpojums pieejams darbadienās no plkst.4:00 līdz pat plkst.23:00 vakarā un noteiktajā laika posmā, iepriekš piesakot, nogādā iedzīvotājus arī atpakaļ mājās.

Līga Puriņa-Purīte, projekta vadītāja: “Ikdienā, sarunājoties ar vietējiem novadu iedzīvotājiem, secinām, ka pakalpojums ir ievērojami uzlabojis viņu dzīves kvalitāti. Iedzīvotājs var pieteikt vizīti pie ārsta, nebaidoties, ka vienīgais brīvais laiks, kas tiks piedāvāts, nesaskanēs ar sabiedriskā transporta grafiku. Lietotāju vidū ir cilvēki, kas pakalpojumu izmanto, lai nokļūtu uz darbavietu vai tieši otrādāk – no tās uz mājām. Īpaši priecājamies par neseno braucienu, kuru pieteica cilvēks ar redzes invaliditāti. Mums ir ļoti paveicies ar uzņēmumiem, kas sniedz transporta pakalpojumus abos novados. Konkrētajā gadījumā kungu uz visām pakalpojumu saņemšanas vietām pavadīja šoferītis, par ko esam ļoti pateicīgi un lepni, jo viņš to darīja brīvprātīgi.”

Lai reģistrētos kā “transports pēc pieprasījuma” lietotājs un pieteiktu braucienus, jāzvana pa tālruni +371 2 789 10 00.

Jāņem vērā, ka Mazsalacas novadā pakalpojums tiek sniegts visā novada teritorijā, kamēr Alūksnes novadā ir noteiktas piecas teritorijas, kur katrā no tām “transports pēc pieprasījuma” kursē konkrētā nedēļas dienā, ja ir saņemts vismaz viena iedzīvotāja zvans. Papildus tam, arī Alūksnes novadā iedzīvotājiem iespējams nokļūt uz kultūras pasākumiem dienās, kas atšķiras no pamatreisu dienām. Par to laicīgi jābrīdina koordinators, piesakot braucienu uz pasākuma norises vietu jau nedēļu iepriekš.

Pakalpojumu var izmantot ikviens novada iedzīvotājs vai tā viesis (t.sk. tūristi), ja tie iepriekš ir reģistrējušies kā pakalpojuma lietotāji un vēlas pārvietoties konkrētā novada teritorijā.

Plānots, ka 2020. gada janvārī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji organizēs tikšanos ar iedzīvotājiem, kas pakalpojumu līdz šim izmantojuši, lai noskaidrotu, cik apmierināti tie ir ar šī brīža organizēšanas kārtību, kā arī, lai uzklausītu ieteikumus izmaiņām vai uzlabojumiem.

Atgādinām, ka Vidzemes plānošanas reģions Eiropas Savienības un Latvijas valsts budžeta līdzfinansētā projekta “MAMBA” ietvaros īsteno pilotprojektu “transports pēc pieprasījuma”, testējot divus atšķirīgus modeļus Alūksnes novadā un Mazsalacas novadā.

Projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes  pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti. Latvijā projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes Augstskola un Autotransporta direkcija.

Braucienu pieteikšana: Marta Riekstiņa, Vidzemes mobilitātes centra koordinatore, tpp PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 27891000.

Informācija par projektu: Līga Puriņa – Purīte, projekta “MAMBA” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29214024, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv.

 

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, projekta “MAMBA” sabiedrisko attiecību speciāliste,  anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Lai veicinātu sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu, izpratni par pieaugošā sadzīves atkritumu daudzuma problemātiku, Vidzemes plānošanas reģions ir izstrādājis atkritumu audita rīku, kas palīdz izvērtēt atkritumu tvertnes saturu. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nule uzsākusi kampaņu "Izmests nav pazudis", kas pievērš uzmanību pārtikas atkritumiem un saistītajam pārtikas iepakojumam.

"Uzzini, kā samazināt savas miskastes apetīti!"

Mūsdienu dzīvesveids un paradumi ir iemesls, kāpēc atkritumu kalns poligonā tikai aug un aug. Mēs kā patērētāji, izmetot nevajadzīgo, aizmirstam par atkritumiem – atkritumu tvertni  uztveram kā melno caurumu, kurā tie pazūd. Šī “melnā cauruma” domāšana jāmaina, jo radīto atkritumu apjoms turpina pieaugt. Pēdējos gados sabiedrības uzmanība īpaši pievērsta atkritumu šķirošanai, tomēr svarīgi iegaumēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju – pirmkārt, atteikties no liekā un neradīt atkritumus.

Bet ar ko gan sākt? Kā radīt mazāk atkritumu? Lai varētu lemt par rīcībām un paradumu maiņu, jābūt skaidram priekšstatam, ko tad tā "miskaste ēd".

Pirmais solis ir izvērtēt, cik un kādi atkritumi tiek izmesti, un gūt priekšstatu par saviem ikdienas paradumiem. Ģimenēm piedāvājam atkritumu audita metodisko rīku  (lejupielādē ŠEIT), kas sadalīts 2 posmos – atkritumu daudzuma novērtēšana un noteiktu kategoriju tuvāka izpēte.

Kad ir noskaidrots atkritumu tvertnes saturs, otrais solis ir rīcību izvirzīšana, lai mainītu paradumus. Šeit noderīgu informāciju var iegūt LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzsāktās iniciatīvas ietvaros "Izmests nav pazudis", kurā iedzīvotāji tiek mudināti uzzināt, kā samazināt savas miskastes apetīti. Sekojot kampaņai vietnē Facebook, kopā ar vēstnešiem varēs mācīties, kā izmest mazāk. 

Iniciatīvā piedāvātā Dienasgrāmata, ko vecāki var pildīt kopā ar bērniem, ir lielisks papildinājums Vidzemes plānošanas reģiona Atkritumu audita rīkam. Ja ģimenē aug gan pirmsskolas, gan skolas vecuma bērni, aicinām apvienot abus šos materiālus, lai visai ģimenei interesantā un izzinošā veidā noskaidrotu, ko "ēd" jūsu atkritumu tvertne un kā tās apetīti samazināt.


Vairāk par VARAM iniciatīvu: https://www.neizmet.lv/

Sekot līdzi kampaņas vēstnešiem un ieteikumiem var "Izmests nav pazudis" Facebook lapā ŠEIT.

 

Vairāk par VPR Atkritumu audita rīku, kas sākotnēji izstrādāts skolām un bērnudārziem, bet pielāgots arī ģimenēm: www.vidzeme.lv ŠEIT.

 

Atkritumu audita metodika izstrādāta sadarbībā ar nozares ekspertu, Vides izglītības fonda Ekoskolu programmas vadītāju Danielu Trukšānu, projektā “WasteArt” (“Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību”), kura mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību pieaugošā atkritumu daudzuma problēmai un izglītot par atkritumu daudzuma samazināšanu, atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Projektu finansiāli atbalsta Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma un līdzfinansē projekta partneri. No Latvijas projektā piedalās Vidzemes plānošanas reģions, Vides risinājumu institūts un atkritumu apsaimniekotājs ZAAO. 

Šis raksts atspoguļo tikai tā autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

 

Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

Raksta sagatavošanā izmantota LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtā informācija.

 

CITAS PROJEKTA "WASTEART" ZIŅAS

 

---


Vidzemes uzņēmējiem rast atbildes uz virkni ar ārvalstu tirgiem saistītiem jautājumiem jau kopš šī gada sākuma palīdz inovāciju atbalsta speciālists - brokeris.

Brokeris ir uzņēmēju atbalsta persona Vidzemes reģionā un var sniegt palīdzību attīstības jautājumos, bet galvenokārt palīdzēt partneru meklēšanā projekta sadarbības reģionos un piemērotu atbalsta instrumentu atrašanā.

Vidzemes reģionā par brokeri strādā Ilona Platonova, kuras darba pieredze un kontaktu tīkls palīdzēs uzņēmējam atrast piemērotu attīstības virzienu. I.Platonova iepriekš strādājusi gan privātajā, gan publiskajā sektorā dažādās nozarēs. Ir pieredze auditorfirmā “KPMG”, no 2005. līdz 2006. gadam bijusi vadošā amatā multifunkcionālās halles “Arēna Rīga” projekta attīstībā pirms Pasaules hokeja čempionāta Rīgā, piecus gadus strādājusi pārdošanā un neliela uzņēmuma vadībā. Tāpat Ilonai ir pieredze publiskajā sektorā – Eiropas integrācijas birojā un  Ekonomikas ministra birojā, pildot Ekonomikas ministra padomnieces un parlamentārās sekretāres pienākumus. Ilonai ir maģistra grāds ekonomikā, gan papildus Singapūrā iegūtas zināšanas investīciju piesaistē. Ārpus profesionālās darbības, Ilona interesējas par biznesa attīstības jautājumiem un ir uzsākusi doktorantūras studijas par uzņēmumu izaugsmi, tādējādi plašā un dažādā pieredze ļauj paskatīties uz uzņēmuma attīstības iespējām no dažādiem skatu punktiem.

Konsultācijas notiek ar iepriekšēju pieteikšanos pa e-pastu ilona.platonova PIE vidzeme PUNKTS lv vai tālruni 29282826. Konsultācijas notiek bez maksas Vidzemes plānošanas reģiona telpās Cēsīs, Bērzaines ielā 5, un Valmierā, Purva ielā 12A, B korpusā.

Pieņemšanas laiki decembrī un janvārī:

Cēsīs: 16.12., 8.01., 23.01.

Valmierā: 27.12., 3.01., 20.01., 28.01.

Konsultācijas iespējamas arī ārpus minētajiem laikiem, atsevišķi par to vienojoties.

Izmantot brokera pakalpojumus aicināti īpaši tie reģiona uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa attīstības plāni un kuru attīstības iespējas Latvijā ir ierobežotas.  Brokera nolūks ir skatīties plašākā, pārrobežu kontekstā uz uzņēmuma iespējām, uz citām nišām ārpus tā loka, ar ko uzņēmums nodarbojas jau šobrīd, papildināt zināšanas un vest kopā ar citiem uzņēmējiem vai pētniecības sektoru no Vācijas, Dānijas, Igaunija, Lietuvas, Somijas vai Polijas, lai realizētu kopīgas aktivitātes viedās specializācijas piemērošanai mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā.

“Līdz šim visbiežāk noder manas zināšanas un uzkrātā pieredze par dažādu uzņēmumu izmantotajām iespējām. Ja uzņēmums vēl nav ārvalstu tirgos, palīdzu atrast informāciju, kā virzīties tālāk. Ne visos gadījumos projekta partneru reģioni ir piemērotākais tirgus. Taču esmu izveidojusi arī sadarbības tīklu ar citiem Latvijas atbalsta sniedzējiem un turpinu to paplašināt. Uzņēmējiem, kuri jau aktīvi darbojas ārvalstu tirgos, nereti noder jaunākā informācija par ES atbalstu” stāsta I. Platonova. “Situācijā, kad Latvijā uzņēmējdarbības atbalsta sistēma ir sadrumstalota, mans darbs ir kopīgi ar uzņēmuma pārstāvjiem ieraudzīt pieejamās iespējas šobrīd un tuvāko gadu laikā. Piemēram, šobrīd uz konsultāciju bija atnācis uzņēmums, kurš vēlas izmantot pētnieku darbu savas ražošanas automatizācijai. Secinājām, ka komersants nenorāda gada pārskatā pētniecības un attīstības izdevumus (kaut tādi ir), tādēļ nevar pretendēt uz jaunā produkta attīstības atbalstu vairākās programmās. Taču zinot to jau šodien, pēc gada, komersantam tā vairs nebūs problēma. Tāpat nereti mana pieredze ļauj būt uzņēmuma attīstības ideju ģeneratoram,” rezumē Ilona.

Līdztekus brokera darbam septiņas valstis Baltijas jūras reģionā kopīgi veido pārrobežu sadarbības tīklu un tā pakalpojumu piedāvājumu mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācijas atbalstam. Tādējādi brokeris gan veidos datu bāzi, gan uzrunās konsultācijās uzņēmumus, kas vēlētos pārbaudīt jaunizveidotā sadarbības tīkla pakalpojumu piedāvājumus praksē. Pilotprogrammā paredzēts iesaistīt piecus līdz sešus Vidzemes reģiona uzņēmumus.

Pārrobežu sadarbības tīkla veidošana un reģionos pieejamo uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu pētījums tiek veikti projekta “GoSmart BSR” ietvaros. Projektu “GoSmart BSR” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/

 

Cēsu novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests”, aktīvi iesaistoties Vidzemes plānošanas reģiona projektā “Vidzeme iekļauj”, īsteno deinstitucionalizācijas procesu pašvaldībā. Procesa mērķis ir mazināt institucionālo aprūpi, nodrošinot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi. Šādi pakalpojumi dod iespēju cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem dzīvot ģimenē, mazina atstumtības risku, ļauj attīstīt saskarsmes un darba prasmes, kā arī veicina piederības sajūtu sabiedrībai.

Šobrīd projekta “Vidzeme iekļauj” sniegtās iespējas izmantojuši 16 cēsinieki ar garīga rakstura traucējumiem. Līdz šim visaktīvāk apmeklētas individuālās konsultācijas pie fizioterapeita. Lienīte, kura izmantojusi projekta iespējas, stāsta: “Ļoti patīk vingrošana “Aurā”. Nevaru sagaidīt uztura speciālista konsultācijas, jo grūti ar svaru un cukura diabētu. Kādreiz Rīgā gāju uz dejošanu (deju un kustību terapija), gribētu arī tādu apmeklēt.”

Cēsu novada Sociālā dienesta darbinieki novērojuši, ka pēc pakalpojumu saņemšanas uzlabojusies klientu fiziskā un emocionālā pašsajūta, mazinājusies trauksme, spastikas un lēkmes. Tomēr, šobrīd pieejamo pakalpojumu klāsts ir nepietiekams, tāpēc Cēsu novada pašvaldība ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu plāno veidot trīs jaunus pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem ar garīga rakstura traucējumiem- grupu dzīvokļus, dienas aprūpes centru un specializētās darbnīcas. Šie pakalpojumi būs liels atbalsts ģimenēm, kuras šobrīd rūpējas par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Pakalpojumi nodrošinās nepieciešamo atbalstu, sociālo un darba prasmju attīstīšanu, kā arī veicinās iekļaušanos sabiedrībā.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir saņēmuši 22 cēsinieki, izvēloties tādus pakalpojumus, kā deju un kustību terapiju, Montessori nodarbības, Tomatis terapiju, reitterapiju, ergoterapeita konsultācijas, ārstniecisko masāžu, silto smilšu terapiju, TheraSuit terapiju, neirologa konsultācijas u.c. pakalpojumus.

Ar pārdomām par dalību projektā dalās mamma bērnam ar funkcionāliem traucējumiem no Cēsīm: “Vislielākais ieguvums, esot šajā projektā, gan man ar vīru, gan dēlam bija individuālā atbalsta plāna izstrādāšana projekta pašā sākumā. Speciālisti, kuri vērtēja bērna spējas, prasmes un vajadzības, mums parādīja, ka dēls var daudz vairāk, nekā mēs domājām. Šīs “skats no malas” iedrošināja un bija vajadzīgs. Arī par sociālā dienesta darbinieci, kura ir “piesaistīta” mūsu ģimenei varu teikt visu to labāko. Svetlana vienmēr cenšas mūs par visu informēt un ir atsaucīga, ja rodas kādi jautājumi.”

Projekta ietvaros, bērniem ar īpašas kopšanas nepieciešamību, pieejams arī sociālās aprūpes pakalpojums, šo pakalpojumu saņēmuši četri bērni no Cēsu novada pašvaldības, savukārt atbalstu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem izmantojuši astoņi vecāki, kuri apmeklējuši fizioterapeitu un rehabilitologu. 

Cēsīs katrai ģimenei, kura ir iesaistījusies šajā projektā, ir savs sociālais darbinieks darbā ar ģimeni un bērniem, kurš sazinās ar ģimeni, gan - klātienē konsultācijās, gan telefoniski. Bērniem pēc pakalpojumu saņemšanas ir vērojami reāli uzlabojumi, pozitīva ietekme, tāpēc ir svarīgi pakalpojumu saņemšanu turpināt.”- stāsta sociālā dienesta darbiniece Vita Pleševnika.

Cēsis ir viena no pašvaldībām Vidzemē, kura deinstitucionalizācijas projekta ietvaros veidos īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu “Atelpas brīdis”. Šīs pakalpojums dos iespēju “ievilkt elpu” tiem vecākiem, kuru bērnam ir noteikta īpašās kopšanas nepieciešamība un speciālistu uzraudzība. Kā arī, Cēsīs tiks veidots dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrs, lai uzlabotu vai uzturētu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem dzīves kvalitāti.

Cēsu novada Sociālā dienesta darbinieki aicina vērsties Sociālajā dienestā to bērnu vecākus, kuru bērniem projekta ietvaros tika izstrādāts individuālais atbalsta plāns, kā arī cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, kuri piekrituši piedalīties projektā “Vidzeme iekļauj”, bet vēl nav saņēmuši pakalpojumus.  Saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu un pakalpojumu “Atelpas brīdis” var arī tie bērni, kuri nepiedalās deinstitucionalizācijas projektā, bet bērnam ir izsniegts VDEĀK atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību.

Vairāk informācijas:

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv

Līdz 13. janvārim vidzemnieki var nobalsot par svarīgākajiem kultūras virzieniem reģionā, kurus vajadzētu finansēt 2020. gadā. Sabiedrības balsojumā paustais viedoklis tiks ņemts vērā, izvirzot Vidzemes kultūras programmas 2020 prioritātes, kā arī organizējot citas kultūras jomas aktivitātes Vidzemē.

Jau trīspadsmito gadu Vidzemes plānošanas reģions gatavojas realizēt “Valsts kultūrkapitāla fonds” (VKKF) un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos. Tās ietvaros iespējams iegūt finansējumu kultūras projektu ieviešanai Vidzemes vēsturiskā novada teritorijā. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī.

Līdz šim prioritātes izvirzītas, balstoties uz nozares ekspertu viedokli, aktuālajiem pētījumiem kultūras nozarē, plānošanas dokumentiem, kā arī 12 gadu laikā gūto pieredzi, īstenojot kultūras programmu Vidzemē. Šobrīd, priekšplānā izvirzot tieši vidzemnieku intereses, Vidzemes plānošanas reģions atvērtās konsultācijās ar sabiedrību vēlas uzzināt iedzīvotāju viedokli par būtiskākajiem virzieniem, ko iekļaut kultūras programmā. Ik gadu konkursa nolikums tiek pilnveidots, iekļaujot tajā jaunas un nozarē aktuālas prioritātes.

Ikviens vidzemnieks aicināts izteikt viedokli par to, kāda veida kultūras aktivitātēm būtu jāsaņem VKKF piešķirtais finansējums Vidzemes kultūras programmas 2020 projektu īstenošanai. Aptaujas anketa pieejama: https://bit.ly/2sgCve3 

Vidzemes kultūras programmas koordinatore Dace Laiva atzīmē: “Pēdējos gados ievērojami pieaudzis ne tikai projektu pieteicēju skaits un apjoms, bet arī projektu kvalitāte. Organizējam interesentiem izglītojošus seminārus, kur dalībnieku skaits ir ievērojams.

Pērn konkursam bija pieteikts 131 projekts par kopējo summu 479 354,93 eiro, atbalstīti tika 58 projekti, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 85 500,00 eiro apmērā. 2018. gadā Vidzemes kultūras programmas ietvaros tika īstenoti 339 dažādi pasākumi ar vairāk nekā 40 000 apmeklētāju, izdotas grāmatas, pastkaršu komplekti, animācijas filma un citi materiāli. Vairāk par Vidzemes kultūras programmu: http://www.vidzeme.lv/lv/vidzemes_kulturas_programma

Ar sabiedrības aptaujā apkopoto informāciju varēs iepazīties janvāra beigās Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā – www.vidzeme.lv.

Sabiedrības aptauja īstenota projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un veidot sociālās saites pašvaldībās, izplatīt ideju par līdzdalības budžeta veidošanu un projekta labajām praksēm Baltijas jūras reģionā. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy 


Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv

Šogad Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Latvijas lauku tūrisma asociāciju "Lauku Ceļotājs" un sadarbības partneriem Igaunijā ar projekta “Livonijas kulinārais ceļš” ietvaros īstenotajām aktivitātēm ir spējis attīstīt konkurētspējīgu un ceļotājiem saistošu gastronomijas tūrisma piedāvājumu Latvijā un Igaunijā ar nosaukumu “Livonijas garša”.

Tas arī sniedzis atbalstu Vidzemes novada uzņēmējiem, piedāvājot iespēju iepazīstināt daudzskaitlīgos svētku tirdziņu apmeklētājus ar saimniecībās sarūpētiem labumiem. Projekta ietvarā Vidzemes plānošanas reģions ar izglītojošiem pasākumiem un pieredzes braucieniem rosinājis uzņēmējus domāt par jaunu produktu, pakalpojumu veidošanu un esošo uzlabošanu.

Tūrisma eksperte un projekta “Livonijas kulinārais ceļš” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Lienīte Priedāja – Klepere uzsver: “Saikne starp tūrismu un gastronomiju ir ļoti spēcīga. Ne tikai tādēļ, ka tūristiem ir jāēd ceļojuma laikā, bet arī tādēļ, ka gastronomija paaugstina ceļošanas pieredzējuma kvalitāti. Mūsdienās tūristi, izvēloties ceļojuma galamērķus, arvien vairāk meklē unikālu pieredzi. Tie vēlas apmeklēt ne tikai svarīgas kultūras, vēstures mantojuma vietas un izcilus dabas objektus, bet arī izpētīt galamērķi, izmantojot jaunus elementus, piemēram, gastronomiju. Vietējais ēdiens tiek uztverts kā viens no galvenajiem vietējo kultūru veidojošiem elementiem, kas padara galamērķi unikālu un izceļ tā identitāti, tādējādi izskaidrojot pieaugošo gastronomijas tūrisma popularitāti.”

Projekta laikā īstenotie pasākumi ir bijuši nozīmīgi, lai sasniegtu Vidzemes plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentos minētos mērķus. Tagad Vidzeme ir kļuvusi gan par vēl pievilcīgāku galamērķi ceļotājiem, gan par vietējos uzņēmējus daudz vairāk atbalstošu reģionu, kur viņiem attīstīt savas biznesa idejas. Projektam “Livonijas kulinārais ceļš” ir arī daudz plašāka nozīme. Pateicoties tam, ir notikusi Vidzemes konkurētspējas palielināšana Latvijas un pārrobežu mērogā. Ar projekta starpniecību ir sniegts atbalsts vietējiem pārtikas ražotājiem un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, izveidojot sadarbības tīklu, dotas noderīgas zināšanas uzņēmējiem, lai viņi varētu sekmīgāk konkurēt vietējā un citu valstu tirgos.

Prasmīgs, uz sadarbību vērsts un izglītots uzņēmējs

Šī gada otrajā pusē organizētie semināri un pieredzes braucieni ir sekmējuši ciešāku sadarbības tīklu veidošanu starp latviešu un igauņu ražotājiem, krodziņu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem, kas, kopā strādājot un sadarbošanos attīstot, var nest labumu visiem iesaistītajiem. Tāpat arī uzņēmēji novērtēja iespēju gūt jaunas, uzņēmējdarbībai noderīgas zināšanas mācībās un pieredzes apmaiņas braucienos tepat Latvijā un Dienvidigaunijā.

Oktobra sākuma mūsu uzņēmēji devās pieredzes braucienā, lai iepazītos ar vienu no “Livonijas garšas” ceļa maršrutiem Vidzemē un Dienvidigaunijā - “Taste Hanseatica” un tajā iesaistīto uzņēmēju pieredzi viesmīlībā. Viņi novērtēja kulinārā mantojuma iedvesmotu cienastu, atklāja mūsdienīgus garšas meklējumus, kā arī uzklausīja saimnieku pieredzes stāstus, lai varētu veikt uzlabojumus savos uzņēmumos. Tāpat "Livonijas garša" dalībnieki - brīvdienu māju, krodziņu, restorānu un kafejnīcu pārstāvji devās uz Igauniju, lai gūtu pieredzi, kā piedāvāt ciemiņiem vietējo virtuvi un veidot garšas meistardarbnīcas. Lai rosinātu jaunu, uzņēmējdarbībai vērtīgu ideju rašanos, kā arī veicinātu 21. gadsimta digitālo tehnoloģiju priekšrocību izmantošanu piedāvājuma popularizēšanai, tika īstenoti divi semināri. Vidzemes uzņēmēji tikās ar šefpavāru Valteru Zirdziņu (“Valtera restorāns”), kurš dalījās savos priekšstatos par mūsdienīgu Latvijas garšu, kā arī demonstrēja, kā tas iet roku rokā ar pasaules pavārmākslas tendencēm. Savukārt sociālo tīklu eksperte Ieva Knāķe (“Milberg' s Mind”) iepazīstināja ar sociālo tīklu, īpaši “Instagram”, sniegtajām priekšrocībām zīmola veidošanā, veicināja izpratni par sociālo tīklu nozīmi un to auditoriju.

  

Semināri uzņēmējiem kopā ar šefpavāru Valteru Zirdziņu un sociālo tīklu eksperti Ievu Knāķi.

Tirdziņi - iespēja sevi parādīt plašākai publikai

Viena no projekta aktivitātēm ir bijusi arī svētku tirdziņu rīkošana Vidzemē un Igaunijā, iesaistot tajā uzņēmējus – gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” dalībniekus. Šogad tādi ir bijuši septiņi, no kuriem trīs notikuši Latvijā, četri – Igaunijā. Tirdziņu apmeklētājiem īpaši izveidotos svētku laukumos bija iespēja iegādāties un baudīt to, ko sarūpējuši gardēžu tūrisma ceļā iesaistītie Latvijas un Igaunijas tirgotāji. Uzņēmēji atzinīgi novērtēja iespēju tirgoties un popularizēt savu produkciju ne tikai Vidzemē, bet arī “iekarot” cienītājus Igaunijā – Tartu, Olustverē, Kuremā, Paunverē. Saimnieki pircējus iepazīstināja ar saviem produktiem un to garšām  vēsturiskajā viduslaiku tirgū Cēsu pilsētas svētkos, Kokmuižas svētku tirgū un Simjūda gadatirgus laikā Valmierā. Lai nodrošinātu kultūras vērtību saglabāšanu un pieejamību, bija padomāts arī par to, lai tirgus ciemiņiem būtu pieejami recepšu krājumi ar senām receptēm - izmēģināšanai mājās. Ērti lietojamajās brošūrās bija atrodamas arī receptes no Rubenē 18. gadsimtā izdotā darba “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota”.

Gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” uzņēmēji muižas tirgū Kokmuižas svētkos. Fotogrāfs - Klāvs Vasiļevskis. 

Piedāvā ceļotājiem izzināt Vidzemes un vēstures garšu

Savukārt, domājot par ciemiņu piesaistīšanu Vidzemei, oktobrī tika īstenots iepazīšanās brauciens tūrisma operatoriem pa vienu no “Livonijas garšas” ceļa maršrutiem Vidzemē un Dienvidigaunijā - “Taste Hanseatica”. Deviņi igauņu un latviešu tūrisma firmu pārstāvji apmeklēja vairāk nekā piecpadsmit viesmīlības pieturvietas. Šajās Latvijā un Igaunijā apciemotajās vietās satiktie saimnieki uzsvēra, ka piedāvājumā ceļotājiem ir būtiski uzsvērt vietējās garšas, kam saknes meklējamas senču virtuvē. Tās igauņus un latviešus atšķir no pārējās pasaules, tāpēc jāprot ar to lepoties. Vidzemnieki var būt priecīgi par šokolādes gardumu ražotni “R Chocolate” Trikātā, saimniecību “Adzelvieši” Burtnieku novadā, restorānu “Vecpuisis” Valmierā, vīna darītavu “Matilde” Kocēnu novadā, Ungurmuižas restorānu, Livonijas zemnieku dzīrēm Cēsu ordeņa pilī, kā arī iecienītu pastaigu maršrutu - Ieriķu dzirnavu dabas taku. Ceram, ka šīs vietas kļūs par jaukām Vidzemes garšu un sajūtu izzināšanas vietām, kā arī “Latvijas vizītkartēm” ne tikai pašmāju ciemiņiem, bet arī ārvalstu viesiem.

Tūrisma firmu pārstāvju ciemošanās saimniecībā “Adzelvieši” Burtnieku novadā. 

Projekts "Livonijas kulinārais ceļš" tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Vairāk informācijas: https://ej.uz/Cels_LivonijasGarsa. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.

Īsi pirms gadu mijas pārrobežu projekts “Baltic Loop” vēlas pastāstīt, kādas aktivitātes projekta partnervalstīs īstenotas, stāstot par projekta mērķi un nozīmību interesentiem, vienlaikus aicinot tos kopdarboties, lai apzinātu problēmas un meklētu tām dažādus praktiski lietojamus atrisinājumus (pieļaujami gan tehniskas dabas, gan arī cita veida risinājumi) pasažieru un kravu pārvadājumu uzlabojumiem noteiktā teritorijā.

Partnerība pēdējos mēnešus aktīvi organizējusi pašmāju projekta idejas atklāšanas pasākumus, ieinteresējot ne vienu vien nozares spēlētāju, ņemot vērā projekta ambiciozo mērķi.

Izstrādāta arī anketa,  un šobrīd jau noslēgumam tuvojas nozares pārstāvju iztaujāšana par šī brīža risināmām problēmām attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem. Pavisam drīz, jau janvāra otrajā pusē partnerība tiksies Rīgā, lai apkopotu anketēšanas laikā iegūtos datus un informāciju. Rezultāti būs jauns pagrieziena punkts projekta idejas attīstīšanā un vienlaikus arī solis pretī mērķim.

Aicinām iepazīties ar projekta ZIŅU LAPU #2 (angļu valodā) >>  ŠEIT <<.

 

Projekta “Baltijas transporta loks” (starptautiski pazīstams kā BALTIC LOOP) partnerība apvienojusi spēkus un ir gatava piesaistīt arī nozares pārstāvjus kā papildspēkus,  lai uzlabotu kravu pārvadājumu un pasažieru ceļošanas laiku starp trim projekta definētiem CentrālBaltijas reģiona koridoriem (Ziemeļu, Vidējā un Dienvidu), tādējādi padarot koridorus pievilcīgākus jaunu uzņēmumu piesaistei un inovāciju attīstībai. Vairāk informācijas par projektu: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/baltijas_transporta_loks_baltic_loop

Projekts tiek īstenots Interreg Centrālās Baltijas programmas 2014.-2020. gadam ietvaros.

 

Jautājumiem: Inese Jēgere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv; Andžejs Stepančuks, projekta eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 

 

Vidzemes plānošanas reģions uzsāk īstenot ERASMUS+ projektu un turpmāko divu gadu laikā izstrādās metodiku pieaugušo izglītības iespēju izmantošanai cilvēkresursu attīstībā uzņēmumos, kā arī izmēģinās šo modeli vismaz piecos dažādu jomu Vidzemes mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU).

MVU īpatsvars sastāda teju 99% visu Eiropas uzņēmumu. Zināšanu un kvalificētu cilvēkresursu trūkums, kas nepieciešams ekonomikas attīstībai, it īpaši viedās specializācijas jomās, ir izaicinājums, ar ko saskaras lielākā daļa ES dalībvalstu. Lai pievērstu uzmanību cilvēkresursu attīstības iespējām uzņēmumos Vidzemē un valstī kopumā, kā arī izprastu, kā visproduktīvāk veikt valsts budžeta un ES struktūrfondu ieguldījumus cilvēkresursu attīstībai MVU, Vidzemes plānošanas reģions ierosināja un arī izstrādāja projektu, piesaistot partnerus no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Spānijas un Vācijas.

Katrā no partnervalstīm projekta rezultātu sasniegšanai aktivitātēs plānots iesaistīt uzņēmumus, kas pārstāv kādu no viedās specializācijas jomām. Vidzemes plānošanas reģions šobrīd dalībai projektā atlasa MVU no pārtikas, kokrūpniecības, metālapstrādes, informāciju tehnoloģiju un citām viedās specializācijas jomām. Tiek analizēti uzņēmumi, kas ikdienas darbā ievieš un strādā ar jaunām produktu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas veidiem, rod risinājumus tradicionālu materiālu izmantošanai jaunos veidos, tādā veidā veicinot zināšanās balstītas ekonomikas attīstību.

Rezultātā līdz nākamā gada sākumam tiks izvēlēti pieci uzņēmumi, uz kā bāzes tiks izstrādāta metodika, kas vēlāk būs lietderīga arī citiem MVU sektorā, risinot ar savu darbinieku kompetences stiprināšanu un zināšanu veicināšanu saistītus jautājumus.

Novembrī jau aizvadīta pirmā kopīgā sanāksme, kur Vidzemes plānošanas reģions uzņēma starptautisko partnerību Cēsīs un apsprieda turpmākos soļus aktivitāšu īstenošanā.

Plānotās aktivitātes tiks īstenotas ERASMUS+ projekta „Uz viedām specializācijām orientēta pieaugušo prasmju attīstība mazos un vidējos uzņēmumos” (PULSE) ietvaros.

Papildu informācija: Lelde Ābele, projekta PULSE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste