Arhīva kalendārs

Šī gada 11. septembrī norisināsies Vidzemes plānošanas reģiona organizēts seminārs izglītības pārvalžu speciālistiem un vispārizglītojošo skolu direktoriem “Remigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās”.

“Semināra nepieciešamību rosināja temata aktualitāte un informācijas, kā arī pieredzes trūkums - darbs ar remigrējušo ģimeņu bērniem skolās lielākoties ir jauns, līdz šim tā bijusi mazāk pieprasīta un saprotama funkcija skolām”, komentē remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Ija Groza. “Arī izglītības iestāžu vadītāji un izglītības pārvalžu speciālisti paši ir izteikuši vēlmi saņemt vispārīgu informāciju, skaidrojumus par normatīvo aktu piemērošanu, ieteikumus un metodisko atbalstu.”

Semināra mērķis ir palīdzēt skolām izprast situāciju, sniegt ieteikumus turpmākajam darbam, sadarbībai, kā arī rosināt izglītības politikas veidotājus pilnveidot un noteikt vienotu, visiem izprotamu un saprotamu remigrantu ģimeņu bērnu iekļaujošo izglītības sistēmu valstī. Šobrīd ir noteikti daži normatīvi, bet to interpretācija, izpratne un pielietojums ir dažāds.

Pasākumā piedalīsies Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāves Ija Groza (remigrācijas koordinatore) un Guna Kalniņa – Priede (VPR administrācijas vadītāja), kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle, IZM Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ilze Seipule, Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Gross, Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne, Drabešu Jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma, kā arī ar savu pieredzes stāstu par remigrējušo bērnu iekļaušanos Rīgas Juglas vidusskolā dalīsies Juglas vidusskolas direktore Aija Melle.

Informāciju sagatavoja:

Kaiva Anna Upleja,

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,

E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv

Sestdien, 7. septembrī, Kokmuižas svētku laikā vēsturiskās Kokmuižas, tagadējo Kocēnu, pils kompleksā no plkst. 11.00 līdz plkst. 16.00 tuvi un tāli ciemiņi varēs izstaigāt muižas tirgu. To ar saviem dažnedažādajiem - izdomas bagātajiem un muižas laikos pazīstamajiem - daudzveidīgo garšu ēdamajiem papildinās arī gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāji.

Labos muižas svētkos ir jābūt ne tikai bagātīgai un daudzveidīgai norišu programmai, bet tiem piedien arī  branga andelēšanās, tālab tirgus laukumā pulcēsies liels skaits tirgotāju. Viņu vidū, īpaši izveidotā zonā, būs sastopami teju trīsdesmit gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” viesmīlības pieturvietu saimnieki gan no apkārtnes, gan tālākiem Vidzemes novadiem. Ciemos būs atbraukuši arī projektā iesaistītie uzņēmēji no Igaunijas.

Fotogrāfija no Valmiermuižas kultūras biedrības krājuma.

Sendienās Kokmuižā saimniekoja ar vērienu, bija savas dzirnavas, pienotava, degvīna dedzinātava un alus brūzis. Uz vietas tika sarūpēts viss nepieciešamais gan ikdienas kungu un saimes galdam, gan smalkām “riktēm”, tā reiz sauca ēdienus hedoniskās dzīrēs. Agrāko laiku godību varēs sajust arī šodienas muižas tirgū. Viesi šeit atradīs gardumus, kuru galvenā vērtība – vietējs, sezonāls, rūpīgi izlolots. Uz tirgotāju galdiem pircēji redzēs mūsdienīgā un senatnīgā saspēli. Tirgū būs nopērkami jau iecienīti labumi: lauku kūpinājumi un desas, govs un kazas piena siers, bioloģiski audzētu vistu olas, kaņepes, maize, medus, ievārījumi, sīrupi, sukādes, augļu un ogu sulas, veselīgi sēkliņu maisījumi, spēcinošie smiltsērkšķi, kraukšķīgi dārzeņu čipsi, zāļu tējas, sidrs, vīni un uzlējumi. Tur būs arī šis tas neparastāks, piemēram, priežu čiekuri sīrupā un ziedputekšņi medū.

Livonijas garšu ar saviem gardumiem un veltēm ļaus iepazīt šādas gardēžu pieturvietas: Rūjienas amatnieku biedrība “Rūzele”, zemnieku saimniecības “Arumi”, “Adzelvieši”, “Buliņi”, “Jaunkalēji”, “Jāņkalni”, “Ķingas”, “Mežvijas”, “Skujas”, “Stradi”, uzņēmēji no “Cooperative”, “Dabas spēks”, “Elkas kalna saimniecība”, “Naukšēnu vīna darītavas”, “Pakalnieši”, "Saldus gotiņa", “Sidrabiņi”, “Veselības laboratorija”, sidra darītava "Abuls", piedalīsies mājražotāja Inese Olštrema, Inguna Zukure un vēl citi. Ar Vidzemes tirdziņos neierastākām precēm andelēsies ciemiņi no igauņu saimniecībām.

Svētku viesi varēs iegūt savā īpašumā recepšu brošūras ar senām receptēm no Kokmuižai netālās Rubenes mācītāja Kristofa Hardera sastādītās un izdotās “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota” (1795) un likt tās lietā, gatavojot maltītes mājās. Senajās receptēs viņi varēs nedaudz iepazīt Vidzemes muižnieku ģimeņu ēšanas paradumus pirms vairāk nekā 200 gadiem.

Savukārt no plkst. 11.00 tirgus placī notiks "Valmiermuižas alus virtuves" kūkmeistares Madara Puķes meistarklase. Pēc Kristofa Hardera “Tā pirmā pavāru grāmata” receptes, kas būs atrodama arī recepšu krājumā, taps ogu tarte. Klātesošie no meistares varēs uzzināt, kā kūku, kas var būt ne vien bauda vēderam, bet arī acīm, pagatavot pašu mājās. 

Šoruden tūrisma ceļa “Livonijas garša” un tā ceļa posma “Taste HansEATica” dalībnieki vēl būs sastopami Simjūda gadatirgū Valmierā 12. oktobrī. Svētku tirdziņus īsteno Valmiermuižas kultūras biedrība.

Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. 

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv.

Turpinot Vidzemes pašvaldību speciālistiem rast iespēju iepazīt kaimiņu pašvaldību pieredzi energopārvaldības risinājumos, šonedēļ no 27. līdz 29. augustam Vidzemes plānošanas reģions organizēja vairāku pašvaldību dalību projekta “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) Starptautiskajā ieinteresēto pušu sanāksmē un energoefektīvu objektu apskatē.

Pasākumā piedalījās un pieredzi guva līdzi atbraukušie publisko ēku apsaimniekotāji un pašvaldību speciālisti energoapgādes jautājumos no Smiltenes, Valmieras, Cēsu un Beverīnas novadiem. 28. augusta pēcpusdienā kopā ar “EFFECT4buildings” projekta komandu speciālisti devās apskatīt pirmo objektu - privātmāju Vīlandes pilsētā. Trīsstāvu ēka ar apsildāmo grīdas platību 240 kvadrātmetru lielumā 2016. gadā ieguva nomināciju “Gada energoefektīvākā ēka”, ko piešķīra Igaunijas Koku māju asociācija. 

Nākamais apskates objekts Vīlandē bija Paala vidusskolas ēka, kurai tūlīt tiks pabeigti iekštelpu pārbūves darbi. Remontdarbu laikā ierīkota monitoringa sistēma datu nolasīšanai par enerģijas patēriņu ēkā. Savukārt bērnudārzā Vīlandē pavisam nesen veikti ēkas atjaunošanas darbi, ieviešot Energoefektivitātes pakalpojuma līguma un Daudzpakalpojuma līguma principus. Energoefektivitātes pakalpojuma līgums ir ilgtermiņa līgums ar uzņēmumu/izpildītāju jeb energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju. Līgums tiek noslēgts, lai īstenotu energoefektivitātes veicinošus pasākumus ēkā ar garantētu enerģijas ietaupījumu un lai samazinātu risku neveiksmīgai renovācijai, kad būvdarbi ēkā nesasniedz gaidīto efektu. Savukārt Daudzpakalpojuma līgums tiek izmantots gadījumos, kad esošajās ēkās vai jaunu ēku celtniecībā ir vēlme integrēt kopīgos ieguvumus. Kopīgie ieguvumi var būt apgaismojums, telpu temperatūra, iekštelpu gaisa kvalitāte, trokšņu līmenis, estētiskās vērtības u.c., kas var motivēt ēkas īpašniekus un īrniekus/ēkas lietotājus veikt lielākas investīcijas energoefektivitātē. Abi finanšu modeļi apskatīti arī projekta “EFFECT4buildings” ietvaros. “Noteikti pārrunāšu ar saviem kolēģiem Energoefektivitātes pakalpojuma līguma  izmantošanu sabiedrisku ēku renovācijā. Šajā pasākumā guvu apstiprinājumu, ka šis modelis tiek izmantots diezgan sekmīgi,” pēc pasākuma piebilst Inta Ādamsone, Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes Projektu vadītāja.

“Visspilgtāk palika atmiņā milzīgais saules paneļu parks. Ļoti laba iespēja optimāli izmantot rekultivēto izgāztuvi. Cita ieguvuma pašvaldībai gan nav, ja neatrodas blakus kādam lielam enerģiju patērējošam pašvaldības  objektam, jo nodrošina tikai dažas darba vietas,” par pieredzēto Igaunijā stāsta Inta Ādamsone. Šī gada jūlijā atklātais saules paneļu parks elektroenerģijas ražošanai šobrīd ir lielākais Igaunijā. Saules paneļu parks izvietots uz zemes, kur iepriekš uzglabāti atkritumi un šobrīd tie atrodas vairāku metru dziļumā. “Šis ir labs piemērs, ko darīt ar zemi, zem kuras ir noglabāti atkritumi. Zemes platība ir 16 ha, no tiem 7 ha šobrīd aizņem saules paneļi. Plānots, ka šobrīd uzstādītie saules paneļi spēs saražot elektroenerģiju aptuveni 1000 mājsaimniecībām. Pašvaldībai piederošais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Paikre” efektīvi izmanto piederošās zemes, piemēram, pārvēršot enerģijā slēgtajos atkritumu noguldījumos esošo dabas gāzi – metānu. Šobrīd uz zemes esošie saules paneļi ražo un nodod tīklā elektroenerģiju Pērnavas pilsētai,” atklāj Keit Nestor, uzņēmuma “Paikre”  Attīstības nodaļas vadītājs. Ņemot vērā, ka tikko Vidzemes plānošanas reģions vairākām Vidzemes pašvaldībām veica aprēķinus par saules paneļu uzstādīšanas lietderīgumu elektroenerģijas ražošanai, šis apskates objekts bija piemērots, lai ļautu vairāk uzzināt par saules paneļu izvēli, uzstādīšanu, saražotās enerģijas apjomu utt. Vairāk par veiktajiem aprēķiniet lasiet ŠEIT. 

Igaunijas Nacionālais muzejs bija nākamais apskates objekts 28. augustā. Muzejs izvietots 34 tūkstošu kvadrātmetru plašās telpās, bet izstāžu zāles platība ir 6000 kvadrātmetru. Inovatīvi risinājumi ieviesti mitruma līmeņa, apgaismojuma, siltumapgādes un dzesēšanas iekārtu kontrolei telpās.

Aura ūdens atrakciju parkā bija iespēja uzzināt par ieviesto Energoefektivitātes pakalpojuma līgumu, iepērkot un uzstādot jaunas iekārtas ventilācijas un ūdens cirkulācijas sistēmām. Savukārt Tartu pilsētas centra rajonā dzesēšana tiek ražota efektīvā un dabīgā veidā, izmantojot Emajõgi upes ūdeni. Mēnešos, kad upē ūdens ir siltāks, uzņēmums “Fortum” tā atdzesēšanai izmanto kondensatorus. Saules paneļi uzstādīti uz ēkas, lai nodrošinātu elektroenerģiju pašu patēriņam.

Kopā ar Vidzemes pašvaldībām pasākumā piedalījās “EFFECT4buildings” un Vidzemes plānošanas reģiona asociētais partneris Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja pārstāvis Sergejs Galajevs. “Vidzemes plānošanas reģiona īstenotais projekts ir vērtējams ļoti pozitīvi, aktīvi piesaistot pašvaldību speciālistus – gan pilnveidojot to zināšanas, dodot iespēju uzklausīt ekspertus un redzēt citu valstu attīstību, gan arī dodot iespēju pašiem projekta partneriem satikties ar cilvēkiem, kuri aktīvi piedalās projekta īstenošanā savās pašvaldībās. Tā ir laba iespēja pašvaldībām uzzināt esošās iespējas, kā paaugstināt ēku energoefektivitāti, un izteikt savu viedokli par to, kā pieejamie materiāli var tikt izmantoti praksē. Turklāt projekts rada iespēju saprast un izvēlēties, kāds finansēšanas modelis ir piemērotākais konkrētajam pašvaldības jautājuma risinājumam,” atklāj Sergejs Galajevs.

Par “EFFECT4buildings” projektu:

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/

Papildu informācija: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.: +371 26349224

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv,  mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) pagājušajā nedēļā pulcēja uzņēmējus un biznesa atbalsta institūciju pārstāvjus uz semināru par inovatīvu produktu un pakalpojumu attīstību reģionā. Tā ietvaros uzņēmēji iepazinās ar vairākiem šobrīd aktuāliem biznesa sadarbības piedāvājumiem, ko caur starptautisku brokeru tīklu izteikuši ārvalstu partneri.

Jau vairākus mēnešus VPR īstenotā  projekta GoSmartBSR ietvaros pieejamās Vidzemes inovāciju brokera Ilonas Platonovas konsultācijas sniedz iespēju mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pārstāvjiem uzzināt par to potenciālajām attīstības iespējām, tostarp perspektīvām pārrobežu tirgus nišām un iespējām. Semināra laikā I.Platonova prezentēja sadarbības piedāvājumus, ko izteikuši pārstāvji no tādām valstīm kā Polija, Igaunija, Lietuva, Vācija, Somija un Dānija. Prezentācijā izskanēja ārvalstu uzņēmumu sadarbības piedāvājumi produktu testēšanai un sertificēšanai, bioresursu pētniecībai, kvalificēta darba spēka piesaistei, izejvielu piegādātājiem un apakšuzņēmējiem tādās jomās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, loģistika, mēbeļu ražošana, pārtikas ražošana u.c. Regulāri tiek saņemta informācija par arvien jauniem sadarbības piedāvājumiem, tāpēc pēc prezentācijas I.Platonova aicināja ieinteresētos Vidzemes uzņēmējus pieteikties uz individuālu konsultāciju, lai detalizētāk iepazītos ar ārvalstu uzņēmumu piedāvātām sadarbības iespējām un rīcības plānu tās īstenošanai. Konsultācijas notiek katru nedēļu Cēsīs un Valmierā.

Semināra laikā uzņēmēji varēja klātienē konsultēties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju skautiem, kuri ikdienā palīdz uzņēmumiem veicināt inovācijas. Tehnoloģiju skauti veicina sadarbību starp pētniecību un uzņēmējiem, pārzina valsts zinātnes institūcijas, to personālu un sniegtos pakalpojumus. Uzņēmējs, kurš plāno attīstīt jaunu produktu, pakalpojumu vai ražošanas tehnoloģiju, var saņemt LIAA Tehnoloģiju skautu palīdzību atbilstošu zinātnes organizāciju vai pētnieku atrašanā, kuru kompetencēs ietilpst konkrēto jautājumu risināšana.

Semināra noslēgumā diskusijā par VPR sagatavoto pētījumu par reģiona viedās specializācijas attīstību un plānotajām rīcībām Vidzemē klātesošie atzina, ka šāds pētījums ir nozīmīgs solis inovāciju ekosistēmas attīstībai reģionā. Rīcības plānā iekļautas aktivitātes, lai uzlabotu atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās. Viens no VPR piedāvātajiem rīcības plāna risinājumiem paredz nodrošināt, ka uzņēmējiem ir pieejamas speciālistu konsultācijas, lai palīdzētu virzīties cauri atbalsta projektu dažādajiem īstenošanas etapiem, iekļaujot arī sadarbību ar pētniecības institūcijām. Īpaši tika izcelta nepieciešamība izvirzīt pēc prioritātēm rekomendētās rīcības, visvairāk norādot uz nepieciešamību atbalstam “Inovāciju projektu vadība” un “Inovāciju Laboratorija”, kas kalpotu par vienotu platformu, kurā satiekas nozares uzņēmēji ar zinātniekiem. Tematiskās diskusijas laikā izvērtās diskurss par Industrijas 4.0 iespējām, un vai tās vispār ir piemērojamas MVU, vēlreiz norādot uz nepieciešamību par to informēt uzņēmējus. Diskusijas vadītāja un projekta ecoRIS3 pētniece Līga Brasliņa atzīst, ka pašlaik pastāv daudz mītu, ko Industrija 4.0 var vai nevar izdarīt, un daļa no tiem ir balstīti vispārīgos priekšstatos. Diskusija apliecināja, cik šis jautājums industrijai ir nozīmīgs.

Šobrīd VPR organizē rīcības plāna apspriešanu ar visām iesaistītajām pusēm – valsts iestādēm, zinātnes un pētniecības institūcijām, kā arī biznesa sektoru un šī diskusija bija daļa no aktivitātes. Diskusijas laikā sniegtās rekomendācijas tika ņemtas vērā, papildinot rīcības plāna redakciju.

Semināru organizēja VPR tā īstenoto projektu ecoRIS3 (Interreg Europe) un GoSmart BSR (Interreg Baltijas jūras reģions) ietvaros.

Informāciju sagatavoja Ieva Bīviņa, projekta EcoRIS3 sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv un Liene Leonoviča, projekta GoSmartBSR sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.leonovica PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 27724884.

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/