Arhīva kalendārs

« April 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930 

Saistībā ar vīrusa COVID-19 izplatību pasaulē un Latvijā 2020. gada 12. martā tika pieņemts lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā līdz š.g. 14. aprīlim, nosakot virkni stingru ierobežojošu pasākumu, kas tiešā veidā ietekmē arī uzņēmējdarbību. Valdība, valsts iestādes un pašvaldības strādā kopā, lai palīdzētu krīzē nonākušiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem. Vidzemes plānošanas reģions aicina iepazīties ar apkopoto informāciju par pieejamiem valsts un pašvaldību atbalsta instrumentiem un sekot līdzi jaunākajai informācijai par papildu atbalsta veidiem.

>> Kur vērsties jautājumu gadījumos par atbalsta iespējām privātā sektora darba devējiem? 

>> Kur vērsties jautājumu gadījumos par atbalsta iespējām darba ņēmējiem? 

 

Apkopojums par valsts sniegto atbalstu, saskaroties ar COVID-19 izraisītām grūtībām uzņēmējiem

1. Atbalsts pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmumiem

Dīkstāves atbalstam var pieteikties pašnodarbinātas personas, autoratlīdzības saņēmēji un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, kas veikušas VSAOI un dīkstāves periodā nav guvuši ienākumus no saimnieciskās darbības. Informācija par to, kā pieteikties atbalstam Valsts ieņēmumu dienestā pieejama šeit.

Informatīvs attēls

2. Pabalsti uzņēmumu darbiniekiem dīkstāvē

No valsts budžeta līdzekļiem tiks kompensēta darba devēju atlīdzības izmaksa darbiniekiem (75% no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi). Lai pieteiktos atbalstam, darba devējam ir jāatbilst MK noteikumos definētajiem kritērijiem. Informācija par to kā pieteikties atbalstam Valsts ieņēmumu dienestā pieejama šeit.

Informatīvs attēls

3. Valsts atbalsts uzņēmumiem nodokļu jomā

Nodokļu maksātāji var lūgt sadalīt vai atlikt nodokļu maksājumus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, kā arī piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš jau ir pagarināts saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, ja termiņa kavējums radies COVID-19 rezultātā. Informācija par nodokļu atbalsta piešķiršanu ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā.

Informatīvs attēls Nr.1

Informatīvs attēls Nr.2

4. Citi atbalsta veidi (Valsts ieņēmumu dienests)

Vairāk informācijas Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā.

  UZMANĪBU!
Ministru kabineta 2. aprīļa sēdē apstiprināti grozījumi, atbilstoši kuriem plašāks krīzes skarto uzņēmēju loks varēs pieteikties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām.



 

 

Finanšu atbalsta instrumenti (ALTUM)

Konsultācijas par ALTUM atbalsta iespējām
Saziņai:  +371 26655309, info PIE altum PUNKTS lv, P.-Pk.: 9.00-18.00
Konsultācijas Valmierā: +371 25903119, vidzeme PIE altum PUNKTS lv, P.-Pk.: 8.30-17.00

1. Kredītu brīvdienu garantija

Uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus bankās, tiek piedāvāta kredīta garantija, kas ļaus bankai atlikt pamatsummas maksājumu. Kopējais garantijām pieejamais finansējums 25 M EUR.  Vairāk informācijas >>ŠEIT<<.

2. Apgrozāmo līdzekļu aizdevums Apgrozāmo līdzekļu aizdevums ir likviditātes atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem – komersantiem, lauksaimniekiem un zivsaimniekiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19. Vairāk informācijas >>ŠEIT<<.

 



Bankas atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem un klientiem

Kredītņēmējs var vienoties ar savu kredītiestādi par izmaiņām maksājumu grafikā. Krīzes seku mazināšanai bankas piedāvā risinājumus gan kredīta brīvdienu noteikšanai un pamatsummas atlikšanai, gan citu saistību atlikšanai uz laiku. Rūpējoties par klientu un banku sektora darbinieku drošību, liela daļa banku pakalpojumu šobrīd pieejami attālināti.

Informatīvs attēls

 

SEKO LĪDZI JAUNUMIEM!

>> Visa aktuālā un operatīvā informācija par valstī ārkārtējās situācijas laikā pieņemtajiem lēmumiem, t.sk. valsts atbalstu darba devējiem un ņēmējiem pieejama Finanšu ministrijas mājaslapā

>> Informācija krievu valodā 

>> ! << Atgādinām, ka nosacījumi par atbalsta saņemšanu ik dienas tiek papildināti, tāpēc sekojiet līdzi jaunākajai informācijai Valsts ieņēmuma dienesta un LR Finanšu ministrijas mājaslapās.

 

Šobrīd pašvaldības uz noteiktu laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu. Tāpat pašvaldības ir tiesīgas noteikt atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus, tos pārceļot uz vēlāku laiku 2020. gada ietvaros. Apkopojums par Vidzemes pašvaldību atbalsta pasākumiem COVID-19 ārkārtas situācijā, tiks publicēts tuvākajā laikā.

Atgādinām, ka krīzes situācijā uzņēmēji vēl joprojām var izmantot visus līdz šim pieejamos valsts un ES atbalsta veidus. Neskaidrību gadījumā aicinām uzņēmējus pieteikties konsultācijām ar Vidzemes uzņēmējdarbības centra speciālistiem, rakstot uz e-pastu uznemejdarbiba PIE vidzeme PUNKTS lv.

 

Informāciju apkopoja: 

Laima Engere-Levina

Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja

laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) marta sākumā aicināja ikvienu Vidzemes iedzīvotāju, potenciālo jaunienācēju un reģiona attīstībā ieinteresētu profesionāli aptaujas formā izvērtēt dzīves, uzņēmējdarbības, pakalpojumu saņemšanas u.c. apstākļus Vidzemē. Tika saņemtas vairāk nekā 430 atbildes, iezīmējot gan stiprās, gan vājās puses. Lai vēl detalizētāk apzinātu esošos izaicinājumus Vidzemē, šī gada 25. martā tiešsaistē notika pirmā VPR Konsultatīvās padomes sanāksme. Tās dalībnieki turpmākajos mēnešos līdzdarbosies un sekos līdzi VPR Attīstības programmas izstrādei.

Profesionālās un augstākās izglītības iespējas, labas kvalitātes interneta un telekomunikāciju sakari, tiešsaistes sabiedriskie pakalpojumi, gaisa kvalitāte ir tikai daži no piemēriem, kas minēti aptaujas anketā kā Vidzemes stiprās puses. Savukārt vājās puses Vidzemē saistās ar nepietiekamu mājokļu pieejamību, kas kavē potenciālo iedzīvotāju un nozaru profesionāļu ienākšanu Vidzemē. Atbildēs izskan arī nepietiekamās mobilitātes iespējas nokļūšanai uz novadu centriem, kā arī nepieciešamība pēc vēl plašāka atbalsta uzņēmējdarbības uzsākšanai. Iegūtie aptaujas rezultāti ir tikai pirmais solis, lai identificētu virzienus un aktualitātes, kas ir būtiskas esošajiem un potenciālajiem iedzīvotājiem, kā arī tiem, kas Vidzemes reģionā veic ekonomiskās aktivitātes.

Gan jau minētās anketēšanas rezultāti, gan VPR un sadarbības partneru iepriekš apkopotās globālā, nacionālā un vietējā līmeņa tendences un izaicinājumi, kas ietekmē vai potenciāli varētu ietekmēt reģiona attīstību, tika pārrunāti pirmajā Konsultatīvās padomes sanāksmē. Tajā piedalījās ap 30 dalībnieki - pašvaldību un ministriju pārstāvji,  aktīvi Vidzemes iedzīvotāji un kopienu pārtāvji, uzņēmēji, zinātnieki un mācībspēki, dažādu nozaru un profesiju pārstāvji  ar mērķi sniegt priekšlikumus un izteikt viedokli par Vidzemes reģiona līdzšinējo attīstību, kā arī globālām tendencēm un izaicinājumiem, kas būtu jāizvērtē, izstrādājot VPR Attīstības programmu 2021. - 2027. gadam. “Konsultatīvās padomes locekļu zināšanas un pieredze ir būtisks resurss reģiona Attīstības programmas izstrādes laikā, lai nodrošinātu integrētu starpnozaru skatījumu un definētu reģiona attīstībai būtiskākos nosacījumus un prioritātes”, norāda VPR Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa.

Sanāksmes dalībnieki vairākās moderatoru vadītās tiešsaistes darba grupās izvērtēja aptaujas rezultātus un uzsvēra tās tendences, kas Vidzemē ietekmē vai potenciāli var ietekmēt attīstību. Dalībnieki uzsvēra nepieciešamību pārdomāt un izvērtēt dažādu pakalpojumu nodrošināšanas formas un veidus lauku teritorijās, kas jau šobrīd dažādu apstākļu rezultātā nespēj sniegt nepieciešamo kvalitāti un pārklājumu. Ņemot vērā straujo digitālo risinājumu ienākšanu mūsu ikdienā, būtiski ir attīstīt arī vecāka gadagājuma iedzīvotāju  prasmes izmantot šos instrumentus savas uzņēmējdarbības attīstīšanai. Turklāt nozīmīgs ir atbalsts un skaidras vadlīnijas pārejai uz precīzo lauksaimniecību. Ir jāveicina vienotība un kopēja darba sajūta ar brīvprātīgajām un socializēšanās aktivitātēm. Spēcīgu kopienu izveide ir atbalsts arī jaunienācējiem, radot piederības sajūtu. Daudzviet ir labi piemēri, kur kopienas šajos apstākļos ir spējušas parādīt savu spēku vienotībā.

Sarunu fokusā bija arī sistēmdinamikas modelēšanas rīks reģiona attīstības plānošanai, kas tiks izmantots, modelējot nākotnes scenārijus Vidzemē. Jau iepriekš VPR vēstīja, ka Attīstības programmas izstrādei lielu atbalstu sniegs Apvārsnis 2020 programmas projekts “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) un tajā izmantotās mūsdienīgās plānošanas un analīzes metodes. Kā sanāksmes laikā arī prezentēja  un norādīja Latvijas Lauku foruma pārstāve Katrīna Idū, sistēmdinamiskajā modelēšanā tiek izmantotas kvalitatīvas un kvantitatīvas metodes, lai pētītu reģiona nākotnes virzienus, dažādu politiku savstarpējo atkarību un ietekmi, kā arī lai apzinātu ārējos un iekšējos faktorus, kas var ietekmēt reģionu attīstību. Šādi nākotnes scenāriji tiks izveidoti laika mērogā līdz pat 2040. gadam.

Lai gan plānotā klātienes sanāksme notika tiešsaistē, tā noritēja veiksmīgi, uzsver Guna Kalniņa-Priede, VPR Administrācijas vadītāja. “Šī brīža situācija ir mūs piespiedusi pielāgoties pārmaiņām, taču ir liels prieks, ka tik daudzi jau tagad ir aktīvi iesaistījušies un vēlas dalīties savās zināšanās, strādājot attālināti un ar savu pieredzi, profesionālo redzējumu palīdz mums sagatavot Attīstības programmu nākošajam plānošanas periodam. Šis  jaunais,  izaicinājumiem pārpilnais laiks liek mums meklēt jaunus risinājumus ne tikai attālinātai produktīva darba veikšanai, bet arī  jāpārdomā un rūpīgi kopīgās diskusijās jāvienojas par Vidzemes reģiona attīstības prioritātēm,”  turpina G. Kalniņa-Priede.

Par Konsultatīvo padomi:

Mērķis: Konsultatīvās padomes izveides mērķis ir veicināt līdzdalību VPR Attīstības programmas izstrādē, ieviešanas uzraudzībā un novērtēšanā, balstoties uz konkrētās vietas un iedzīvotāju vajadzībām, tādejādi arī nodrošinot saskaņotas reģionālās politikas veidošanu, īstenošanu un novērtēšanu.

Dalībnieki: Vidzemes iedzīvotāji, potenciālie un jau esošie jaunienācēji, lauksaimnieki, uzņēmēji, kvalificētu un konkurētspējīgu dažādu profesiju pārstāvji, pētnieki un citu nozaru pārstāvji.

Uzdevumi: VPR Attīstības programmas izstrādes laikā identificēt reģiona attīstībai aktuālās problēmas un izaicinājumus, sniegt savā pieredzē un zināšanās balstītus priekšlikumus šo problēmu risināšanā. Izvirzīt priekšlikumus Attīstības programmas mērķiem, prioritātēm un uzdevumiem, kas būtu veicami, lai nodrošinātu Vidzemes reģiona konkurētspējīgu attīstību un  izaugsmi, kā arī veicinātu reģionālās politikas integrēšanu visu līmeņu un nozaru attīstības politikās.

VPR Konsultatīvās padomes sanāksme tika organizēta projekta “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) ietvaros, kas tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 ietvaros. “PoliRural” mērķis ir sekmēt lauku politikas attīstību, izveidojot spēcīgu lauku ekosistēmā ieinteresēto personu kopienu un izstrādājot konceptuālu lauku ekosistēmas modeli. Vairāk par projektu uzziniet https://polirural.eu/  Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā http://www.vidzeme.lv

Papildu informācija par VPR Attīstības programmu: Ieva Kalniņa, Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26533464

Papildu informācija par “PoliRural” projektu: Santa Niedola, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261

Informāciju sagatavoja:  Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 28752793

Vidzemes plānošanas reģions informē, ka iedzīvotāji Mazsalacas novadā un Alūksnes novadā pakalpojumu “transports pēc pieprasījuma” varēs izmantot arī turpmāk, taču gan pasažieriem, gan pārvadātājiem jāievēro virkne drošības pasākumu.

Līga Puriņa-Purīte, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā norāda: “Ņemot vērā šī brīža situāciju valstī, esam pieņēmuši lēmumu nepārtraukt pakalpojuma “transports pēc pieprasījuma” sniegšanu, lai nepamestu iedzīvotājus vienus jau tā salīdzinoši skarbajos apstākļos, kādos tie bijuši ierobežotās mobilitātes dēļ. Arī turpmāk pakalpojums būs pieejams, taču tiks ievēroti vairāki drošības pasākumi. Par tiem informējam katru iedzīvotāju, kas zvana, lai pieteiktu braucienu, kā arī esam pārrunājuši procedūru ar pārvadātājiem un transportlīdzekļu šoferiem.”

Pēc sarunām ar pārvadātājiem, nolemts, ka tad, ja pieteiktajā maršrutā būs tikai viens braucējs, tiks nosūtīta vieglā automašīna, bet, ja maršrutā būs vairāk par vienu braucēju – mikroautobuss, kurā vienlaicīgi tiks uzņemti ne vairāk kā 7 pasažieri.

Gadījumos, kad vienā transportlīdzeklī brauks vairāki iedzīvotāji, tie tiks lūgti sēdēt pamīšus. Sēdvietas tiks marķētas. Vienas ģimenes pārstāvji drīkstēs sēdēt viens otram blakus, tomēr ievērojot distanci ar transportlīdzekļa vadītāju.

Transporta līdzekļi pirms un arī pēc katra pārvadājuma tiek vēdināti un dezinficēti. Transportlīdzekļos pieejami arī dezinfekcijas līdzekļi, tāpēc pasažieri aicināti tos obligāti izmantot, lai dezinficētu rokas gan iekāpjot, gan arī pametot transporta līdzekli.

Mobilitātes centra koordinatore, pieņemot zvanus, ikvienu iedzīvotāju aicina būt atbildīgam, iespēju robežās samazināt braucienu skaitu, sarūpējot sev nepieciešamās preces ilgākam laika posmam. Vienlaikus jāatgādina, ka tad, ja pasažieriem ir smagi saiņi, tie tiks pievesti līdz mājas durvīm, tikai par to laicīgi jābrīdina brauciena pieteikšanas brīdī. 

Marta Riekstiņa, Mobilitātes centra koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā atzīst, ka “šobrīd vērojams, ka iedzīvotāji tiešām atbildīgi izvērtē savu braucienu nozīmību un transportu pēc pieprasījuma izsauc vien tad, kad tiešām ir akūta nepieciešamība nokļūt novada centrā, lai sarūpētu pārtikas krājumus vai iegādātos medikamentus. Braucienu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir samazinājies, tomēr ir situācijas, kad iedzīvotājiem nav izejas un uz veikalu jādodas. Informējam  jau iepriekš par drošības pasākumiem, kas tiem jāievēro, ka arī regulāri sazināmies ar pārvadātājiem, lai kopīgi izvērtētu situāciju.”

 

Palīdzība iedzīvotājiem ārkārtas situācijā

Alūksnes novadā

Alūksnes novada pašvaldība, aicinot savus iedzīvotājus pārdomāt savu braucienu nepieciešamību, piedāvā palīdzēt ar pārtikas, medicīnas preču u.c. lietu sagādi vai sniegt cita veida palīdzību. Iedzīvotāji, kuriem nepieciešama palīdzība, aicināti sazināties ar novada pagasta pārvaldēm: Mārkalnes pagastā - 25620818 (Iveta Driņina), Ziemera pagastā – 29379590 (Iveta Vārtukapteine), Jaunlaicenes pagastā – 20239937 (Aiga Mūrniece), Ilzenes pagastā – 26164881 (Rudīte Pehlaka), Alsviķu pagastā – 26468713 (Ingrīda Sniedze), Veclaicenes pagastā – 29296302 (Lelde Krancmane).

 

Mazsalacas novadā

Mazsalacas novada pašvaldības Sociālais dienests sakarā ar ārkārtas situāciju valstī aicina pieteikties vienatnē dzīvojošus vai vientuļos pensionārus, kuriem nepieciešama palīdzība pamatvajadzību nodrošināšanā- pārtikas, medikamentu piegādei dzīvesvietā. Tāpat novada pašvaldība aicina iedzīvotājus informēt, ja novērots, ka  kāda persona vai ģimene ir palikusi bez iztikas līdzekļiem vai iespējām iegādāties pārtiku, pirmās nepieciešamības preces vai medikamentus. Saziņai  aicinām zvanīt pa tālruņa numuriem – 64251404 vai mob.t. 28345161, 29372138, vai arī rakstot e-pasta vēstuli uz socialais.dienests PIE mazsalacasnovads PUNKTS lv.

 

Atgādinām, ka  nesen apkopotā statistika liecina, ka Mazsalacas novadā no 2019. gada 21.oktobra līdz 2020. gada 1.martam 392 reisos ar  transportu pēc pieprasījuma pārvadāti 844 pasažieri. Savukārt Alūksnes novadā, kur transports pēc pieprasījuma kursē noteiktās teritorijās un noteiktās dienās, 116 reisos pārvadāti 330 pasažieri un kā pakalpojuma lietotāji reģistrējušies 92 iedzīvotāji.

Pakalpojumam “transports pēc pieprasījuma” šobrīd ir pilotprojekta statuss, kas nozīmē, ka abu novadu teritorijās pakalpojums tiek testēts, lai noskaidrotu, vai potenciāli nākotnē tas varētu kļūt par vienu no sabiedriskā transporta veidiem Latvijas attālajās lauku teritorijās, kur maršruta autobusi kursē reti vai ir atcelti. Ņemot vērā, ka paredzama situācijas pasliktināšanās, jo iedzīvotāju skaits samazinās un to cilvēku skaits, kas ir cienījamos gados, tikai palielinās, pārvietošanās problēmas nokļūšanai pēc pakalpojumiem lauku teritorijās aktualizēsies arvien vairāk.

Šobrīd pakalpojuma “transports pēc pieprasījuma” sniegšanu finansē Eiropas Savienības pārrobežu projekts MAMBA, tas tiek līdzfinansēts arī no Latvijas valsts budžeta, tomēr skaidrs, ka pilotprojekts tiks īstenots ne vēlāk kā līdz š.g. 30.septembrim, kad projekta īstenošana noslēgsies.

Projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes  pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti. Latvijā projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes Augstskola un Autotransporta direkcija.

Braucienu pieteikšana: Marta Riekstiņa, Vidzemes mobilitātes centra koordinatore,  +371 27891000, tpp PIE vidzeme PUNKTS lv .

Informācija par projektu: Līga Puriņa – Purīte, projekta “MAMBA” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. +371 29214024, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, projekta “MAMBA” sabiedrisko attiecību speciāliste,  mob.t. +371 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

 

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projekta “Vidzeme iekļauj” komanda, sadarbībā ar Vidzemes pašvaldībām, veikusi VPR deinstitucionalizācijas plāna 2017. - 2020. gadam (turpmāk - DI plāns) ieviešanas progresa izvērtējumu.

Izvērtējuma veikšanas procesā secināts, ka periodā no 2016. gada jūnijam līdz 2019. gada decembrim ir pozitīvi mainījusies sadarbības partneru attieksme pret deinstitucionalizācijas procesu kopumā. 

 

Savukārt, kā lielākos ieguvumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, sadarbības partneri izceļ iegūto drošības sajūtu un jaunas prasmes, kas uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti. Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecāki ir novērojuši uzlabojumus bērna attīstībā, bet pašiem vecākiem ir mazinājusies nolemtības sajūta, kā arī ir novērojama aktīvāka vecāku socializēšanās.

Izvērtējums uzskatāmi parāda projekta mērķa grupas pieaugumu VPR pašvaldībās, kas apstiprina nepieciešamību pēc jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveides reģionā un deinstitucionalizācijas procesa turpmāko ieviešanu.

Ar Vidzemes plānošanas reģiona DI plāna izvērtējumu iespējams iepazīties šeit!

Vairāk informācijas:

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv

Laikā, kad ir pieejami tik daudz un dažādi tehniskie risinājumi, pakalpojumi un padomi, kā būt energoefektīvam un kā samazināt enerģijas patēriņu savā mājoklī, ir jāprot šajā informācijas plūsmā un piedāvājumā neapjukt. Ar interaktīvas platformas palīdzību un vairāk nekā 40 pasākumiem mājsaimniecībām un nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem nākamo trīs gadu laikā gan Latvijā, gan Igaunijā notiks plaša kampaņa.

 

“Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ir projekts, kura ietvaros tiks organizēti vairāki pasākumi. Kampaņas galvenais uzdevums būs veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas patēriņu, uzsverot arī atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Viens no instrumentiem būs izstrādātā interaktīvā platforma, kas ļaus atraktīvā veidā izvērtēt ēkā notiekošos enerģijas procesus.

Ieva Vinniņa, Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera Energoefektivitātes centra vadītāja stāsta: “Interaktīvā rīka izveide ir lielisks veids, kā izglītot sabiedrību par energoefektivitāti interesantā veidā. Mēs nolēmām šī projekta ietvaros izveidot šādu rīku, jo sabiedrības interese par energoefektivitāti ir augusi, un šobrīd sabiedrība vēlas iegūt kaut ko vairāk, ne tikai eksperta viedokli par to, kā taupīt enerģiju. Cilvēki vēlas pārbaudīt iegūto informāciju praktiskā veidā. Labākais veids, kā to izdarīt, ir izmēģināt šos risinājumus savā dzīvesvietā, bet tas var prasīt lielas investīcijas, tāpēc ar mūsu interaktīvo rīku lietotāji varēs notestēt vēlamos energoefektivitātes risinājumus savās interaktīvajās mājās un sekot līdzi enerģijas patēriņa izmaiņām. Mūsu sabiedrība ir izglītota, taču energoresursu efektīvai izmantošanai jākļūst interesantai un aizraujošai!”

Jau šī gada rudenī plānots organizēt pirmos pasākumus gan iedzīvotājiem, gan ēku apsaimniekotājiem, vēršot uzmanību uz tādiem tematiem kā apgaismojums, siltumapgāde, ūdens patēriņš, ēku siltināšana, pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem un citiem tematiem. Latvijā pasākumi notiks Liepājā, Ventspilī, Kuldīgā, Saldū, Valmierā, Gulbenē, Valkā, Madonā un Alūksnē, taču pasākumos piedalīties aicināti arī citu pilsētu un novadu mājsaimniecības un nekustamo īpašumu apsaimniekotāji.

Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā turpina:

“Mājsaimniecības un publiskais sektors kopā veido ap 43,5% no kopējā enerģijas gala patēriņa Latvijā, līdz ar to projektā ļoti būtiski ir veidot izpratni par gudru resursu izmantošanu un videi draudzīgu dzīves veidu. Projektā tiks izveidots instruments, kurā iedzīvotāji tiks apmācīti, praktiski novērtējot dažādus energoefektivitātes pasākumus, uzreiz redzot rezultātu. Mūsdienu plašajā informatīvajā telpā ir pieejama informācija par dažādiem videi draudzīgiem un energoefektīviem risinājumiem, bet iespēja tos ātri un vienkāršoti novērtēt palīdzēs iedzīvotājiem saprast, vai attiecīgais risinājums ir piemērots.”

Igaunijā projekta aktivitātes īstenos Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. Līdzīgi kā Latvijā pasākumi notiks vairākās pilsētās – Valgā, Tartu, Pelvā, Veru, Vīlandē un Elvas pilsētā.

Martins Kikas, Enerģētikas eksperts, Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra:

“Kopumā Igaunijā cilvēki diezgan daudz zina par enerģijas taupīšanu, bet ne vienmēr to ievēro. Un dažreiz joprojām trūkst zināšanu, it īpaši par jaunajām tehnoloģijām, piemēram, viedajām iekārtām. Mājsaimniecības visbiežāk izmanto tādas tehnoloģijas kā elektroenerģijas patēriņa viedie skaitītāji, taču reizēm lietotājs pat nenojauš, vai patērē daudz vai maz. Mums ir izveidota datubāze, kurā var novērtēt savu patēriņu, bet tās aktīvo lietotāju skaits nav liels. Ar šī projekta palīdzību vēlamies radīt sabiedrībā lielāku izpratni par to, kādi enerģijas patērētāji mēs esam un kur iztērējam, piemēram, kilovatstundas. Veidojot izpratni, mainīsies enerģijas lietošanas paradumi.”

Projekts "Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ir Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts. Tā mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra.  

Papildu informācijai: Anete Zveja, “Smart Living” projekta koordinatore, Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris, e-pasts: anete PIE greentechlatvia PUNKTS eu, mob.t. +371 27181535

Papildu informācijai par plānotajām aktivitātēm Vidzemē: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26382820

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28752793

Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Ikviens vidzemnieks līdz 23. aprīlim var paust atbalstu, nobalsojot par pieteikumiem, kas iesniegti konkursam “Vidzemes kultūras programma 2020”. Ar rezultātiem tiks iepazīstināta programmas ekspertu komisija un lēmumu par projektu atbilstību programmai, kā arī finansējuma piešķiršanu, pieņems Valsts kultūrkapitāla fonds saskaņā ar ekspertu komisijas sagatavoto ieteikumu.

Vidzemes plānošanas reģions saņēmis pavisam 149 kultūras projektu pieteikumus par kopējo summu 637373,67 EUR. Šogad konkursā tiks sadalīts finansējums 143000,00 EUR. Iesniegtie projekti aptver dažādas kultūras jomas un pasākumus Vidzemes kultūrvēsturiskā novada teritorijā. Līdz aprīļa beigām ekspertu komisija izvērtēs pieteiktos projektus un 5. maijā būs zināmi konkursa rezultāti. Programmas atbalstīto projektu saraksts tiks publicēts Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv.

Balsojums izsludināts, lai iesaistītu  sabiedrību un veicinātu viedokļa paušanu par to, kas vietējā mērogā ir būtiski, tomēr saņemto balsu apjoms negarantē finansējuma piešķiršanu. Iedzīvotāju balsojuma rezultāts dos skatījumu uz vidzemnieku priekšstatiem par kultūras aktivitātēm Vidzemē un ļaus lēmuma pieņēmējiem labāk izprast sabiedrības vajadzības.

Balsot iespējams Vidzemes plānošanas reģiona vietnē http://balso.vidzeme.lv, kur publicēti visu šogad konkursam iesniegto 149 kultūras iniciatīvu projektu apraksti. Balsot var ikviens iedzīvotājs no 16 gadu vecuma, vietnē autorizējoties caur www.latvija.lv, tā apstiprinot savu identitāti. Katram ir iespēja atdot balsi par trim dažādiem projektiem.

Uzsāktā pilotaktivitāte ir solis ceļā uz to, lai veicinātu sabiedrības iesaisti valsts un pašvaldību iestāžu lēmumu pieņemšanā, tai skaitā par budžeta sadali dažādām iniciatīvām. Gūtie secinājumi par sabiedrības balsojumu būs vērtīgi gan Vidzemes plānošanas reģionam, veicinot sabiedrības līdzdalības procesu, gan pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm, lai attīstītu iedzīvotāju iesaistes mehānismus lēmumu pieņemšanā. 

Iepriekš plānotā balsošana klātienē nenotiks valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ. Informāciju un atbalstu  elektroniskā balsojuma veikšanai var saņemt, zvanot +371 28674617.

“Vidzemes kultūras programmu” Vidzemes plānošanas reģions īsteno jau trīspadsmito gadu. Kultūras programmu reģionos atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un AS “Latvijas valsts meži”. Tās ietvaros iespējams iegūt finansējumu kultūras projektu ieviešanai Vidzemes vēsturiskā novada teritorijā. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī.

Sabiedrības balsošana organizēta pilotprojekta ietvaros, ko īsteno Vidzemes plānošanas reģions Interreg Baltijas jūras reģiona projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu sadarbībā ar projekta partneriem Latvijā, Vācijā, Somijā, Lietuvā un Polijā. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un izpratni par līdzdalības budžeta nozīmi pašvaldībās. Vairāk: www.empaci.eu.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Ziņa papildināta 2020. gada 8. aprīlī

 

Kopš mūsu komanda strādā attālināti, kolektīvam pievienojušies arī mazie palīgi. Tāpēc šogad sveicienus Lieldienās sūta arī viņi! Lai jums visiem skaistas, sirsnīgas un jautras Lieldienas! Klikšķini uz ziņas virsraksta un aplūko, kā Lieldienas redz paši mazākie vidzemnieki.

 

 

 

 

 

Pēdējie mēneši ir bijuši nozīmīgi projekta “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) komandai. Kopā 36 partneri no 16 valstīm strādā vienoti, lai sekmētu lauku dzīvotspēju Eiropā un politikas attīstību reģionos. “PoliRural” pilotaktivitātes tiek īstenotas 12 lauku reģionos, tostarp arī Vidzemes plānošanas reģionā. Par “PoliRural” jaunākajām aktualitātēm lasiet projekta sagatavotajā ziņu lapā.

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) jau vēstīja, ka šī gada 25. martā tiešsaistē notika pirmā VPR Konsultatīvās padomes sanāksme. Tās dalībnieki turpmākajos mēnešos līdzdarbosies un sekos līdzi VPR Attīstības programmas izstrādei 2021. - 2027. gadam. Attīstības programmas izstrādei lielu atbalstu sniegs “PoliRural” projekts un tajā izmantotās mūsdienīgās plānošanas un analīzes metodes. Par “PoliRural” aktivitātēm Vidzemē uzziniet: http://www.vidzeme.lv/

“PoliRural” ziņu lapa angļu valodā pieejama >> ŠEIT<<

 

Projekts “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 ietvaros. “PoliRural” mērķis ir sekmēt lauku politikas attīstību, izveidojot spēcīgu lauku ekosistēmā ieinteresēto personu kopienu un izstrādājot konceptuālu lauku ekosistēmas modeli. Vairāk par projektu uzziniet https://polirural.eu/  Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā http://www.vidzeme.lv/

Papildu informācija par VPR Attīstības programmu: Ieva Kalniņa, Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26533464

Papildu informācija par “PoliRural” projektu: Santa Niedola, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261

Informāciju sagatavoja:  Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 28752793

Vairāk nekā 10 000 balsu šobrīd jau reģistrētas par konkursā “Vidzemes kultūras programma 2020” iesniegtajiem projektiem. Vēl trīs dienas elektroniski nobalsot var pagūt ikviens, tā paužot atbalstu kādai no 148 projektu pieteicēju idejām.

Iesniegtie projekti aptver visdažādākās kultūras jomas Vidzemes kultūrvēsturiskā novada teritorijā un parāda vidzemnieku augsto interesi par kultūras aktivitāšu īstenošanu reģionā. Līdz 23. aprīlim (ieskaitot) nobalsot var Vidzemes plānošanas reģiona vietnē http://balso.vidzeme.lv, kur publicēti visu šogad konkursam iesniegto projektu īsi apraksti.

Komentējot šogad ieviestās izmaiņas, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne uzsver inovācijas procesu, sakot: “Šogad Vidzemes kultūras programma noris nedaudz atšķirīgi no ierastā, jo projekti nodoti arī sabiedrības vērtējumam. Šis process mums kā kultūras programmas īstenotājiem sniegs vērtīgas atziņas par to, vai šādu metodi lēmumu pieņemšanā turpmāk ir lietderīgi pielietot. Tāpat  ļaus izdarīt secinājumu par vidzemnieku skatījumu uz kultūras aktivitātēm Vidzemē.”

Kā iepriekš minēts, saņemto balsu apjoms negarantē finansējuma piešķiršanu, jo projektus pēc atbilstības administratīviem un kvalitātes kritērijiem vēl vērtē programmas ekspertu komisija. Savukārt, gala lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems Valsts kultūrkapitāla fonds un tas būs zināms 5. maijā.

Balsot var ikviens iedzīvotājs no 16 gadu vecuma, vietnē autorizējoties caur www.latvija.lv, tā apstiprinot savu identitāti. Katram ir iespēja atdot balsi par trim dažādiem projektiem.

Vidzemes plānošanas reģions saņēmis pavisam 149 kultūras projektu pieteikumus (viens pieteicējs projektu ir atsaucis) par kopējo summu 637373,67 EUR, šogad konkursā tiks sadalīts finansējums 143000,00 EUR. Programmas atbalstīto projektu saraksts pēc 5. maija tiks publicēts Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv.

Iepriekš plānotā balsošana klātienē nenotiek valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ. Informāciju un atbalstu  elektroniskā balsojuma veikšanai var saņemt, zvanot +371 28674617.

“Vidzemes kultūras programmu” Vidzemes plānošanas reģions īsteno jau trīspadsmito gadu. Kultūras programmu reģionos atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un AS “Latvijas valsts meži”. Tās ietvaros iespējams iegūt finansējumu kultūras projektu ieviešanai Vidzemes vēsturiskā novada teritorijā. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī.

Sabiedrības balsošana organizēta pilotprojekta ietvaros, ko īsteno Vidzemes plānošanas reģions Interreg Baltijas jūras reģiona projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu sadarbībā ar projekta partneriem Latvijā, Vācijā, Somijā, Lietuvā un Polijā. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un izpratni par līdzdalības budžeta nozīmi pašvaldībās. Vairāk: www.empaci.eu.

 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Kopš valstī noteikta ārkārtēja situācija, transporta pēc pieprasījuma pasažieru skaits abās pilotteritorijās ir samazinājies. Pēdējā mēneša laikā Mazsalacas novadā tas samazinājies uz pusi, braucēju skaits ir mazāks arī Alūksnes novadā.  Ja Mazsalacas novadā laika posmā no 13. februāra līdz 13. martam tika izpildīts 151 reiss un pārvadāti 304 pasažieri, tad no 13. marta līdz 13. aprīlim izpildīti 113 reisi un pārvadāti vairs tikai 142 pasažieri, kas ir uz pusi mazāk nekā iepriekš.

Savukārt Alūksnes novadā apkopotā statistika liecina, ka no 13. februāra līdz 13. martam tika izpildīti 34 reisi un pārvadāti 111 pasažieri, bet no 13. marta līdz 13. aprīlim – 24 reisi un 72 pasažieri. Neskatoties uz to, ka Alūksnes novadā transports pēc pieprasījuma kursē atšķirīgi – katrai no teritorijām ir sava noteikta diena, kad to iespējams pieteikt -, arī šeit vērojams braucēju skaita samazinājums.


Mobilitātes centra koordinatore Marta Riekstiņa skaidro: “Sākoties ārkārtējai situācijai nolēmām pakalpojumu nepārtraukt, taču stingri ievērot drošības pasākumus. Pieņemot zvanus, vienmēr tiek noskaidrots, kāds ir pasažiera veselības stāvoklis, atgādināts, ka iespēju robežās braucieni jāsamazina. Iedzīvotāji ir saprotoši un rūpīgi apdomā brauciena vajadzību. Esam noteikuši maksimālo pasažieru skaitu, kas var braukt kopā ar vienu transportlīdzekli. Šobrīd visbiežāk iedzīvotāji dodas uz veikalu, apmeklē bankomātu, aptieku, pastu.”

Sadarbojoties ar pārvadātājiem, pašvaldībām un pasažieriem, ir izveidots maksimāli drošs pakalpojuma sniegšanas modelis. Vieglajās automašīnās ir izvietota norobežojoša siena starp transportlīdzekļa vadītāju un pasažieriem, savukārt lielākas ietilpības transportlīdzekļos pasažieru sēdvietas ir marķētas, lai saglabātu drošu distanci. Automašīnas tiek vēdinātas un dezinficētas pirms un pēc katra brauciena, tāpat salonā pieejams arī roku dezinfekcijas līdzeklis,  ko pasažieri regulāri izmanto.

Vidzemes plānošanas reģions izsaka pateicību gan iedzīvotājiem par atbildīgo rīcību, gan arī pārvadātājiem un transportlīdzekļu vadītājiem par atsaucību un rūpību, pakalpojumu izpildot. 

Atgādinām, ka pakalpojumam “transports pēc pieprasījuma” šobrīd ir pilotprojekta statuss, kas nozīmē, ka abu novadu teritorijās pakalpojums tiek testēts, lai noskaidrotu, vai potenciāli nākotnē tas varētu kļūt par vienu no sabiedriskā transporta veidiem Latvijas attālajās lauku teritorijās, kur maršruta autobusi kursē reti vai ir atcelti. Pilotprojekts tika uzsākts 2019. gada 21.oktobrī, un plānots, ka tas noslēgsies š.g. 30. septembrī.

Šobrīd pakalpojuma “transports pēc pieprasījuma” sniegšanu finansē Eiropas Savienības pārrobežu projekts MAMBA, tas tiek līdzfinansēts arī no Latvijas valsts budžeta.

Projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes  pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti. Latvijā projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes Augstskola un Autotransporta direkcija.

Braucienu pieteikšana: Marta Riekstiņa, Vidzemes mobilitātes centra koordinatore,  +371 27891000, tpp PIE vidzeme PUNKTS lv .

Informācija par projektu: Līga Puriņa – Purīte, projekta “MAMBA” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. +371 29214024, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, projekta “MAMBA” sabiedrisko attiecību speciāliste,  mob.t. +371 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Pirms kāda laika sabiedrība tika informēta par to, ka Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nozares ekspertiem ir izstrādājis rīcības plānu zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju ekosistēmas[1] attīstīšanai reģionā, un tā ietvaros ir iezīmētas prioritātes, veicamie darbi, kā arī ir sperti pirmie soļi pretim ekosistēmas veidošanai (vairāk lasīt ŠEIT). Līdztekus reģionālā plāna izstrādei tika sagatavots arī Pārrobežu Rīcības plāns zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju ekosistēmas izveidei, kā rezultātā, sadarbojoties reģioniem Somijā, Norvēģijā, Igaunijā, Polijā un Latvijā – Vidzemes plānošanas reģionā, ir uzsāktas vairākas bioekonomikas attīstību sekmējošas iniciatīvas.

Plānu uzdevums ir iedvesmot bioekonomikas attīstītājus un tajā ietilpstošo nozaru uzņēmumus palūkoties uz tradicionālajiem dabas resursiem no jaunas perspektīvas, rosināt pievērsties inovācijām un pētniecībai, veicināt produktu un pakalpojumu attīstību un pilnveidi, kā arī motivēt dažāda līmeņa valsts iestādes izstrādāt un ieviest atbalsta mehānismus, kas stimulē bioekonomiku, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp reģionu ekonomiskajām, sociālajām un vides interesēm.

Ekonomikai vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgas zināšanas, jauni uzņēmējdarbības modeļi un radoša pieeja, kas ļauj indivīdiem, juridiskām personām un reģioniem mainīties un ātri pielāgoties jaunām situācijām, kā arī informētība un zināšanas par to, kā un kādiem mērķiem iespējams izmantot reģionālos dabas resursus, īpaši ierobežotos cilvēku un preču kustības apstākļos. Apzinot alternatīvas un jaunas iespējas vietējo resursu izmantošanai, tiks radītas jaunas uzņēmējdarbības aktivitātes, tādējādi attīstot vietējo un reģionālo ekonomiku. Risinot reģionālās problēmas un stiprinot vietējos ražotājus, palielināsies vietējo resursu nozīmība un pielietojums, kā arī uzņēmumiem tiks sniegta palīdzība, lai tie spētu turpināt darboties un attīstīties, tādā veidā sniedzot sabiedrībai sociālekonomiskos labumus: darbavietas, ienākumus, preces un pakalpojumus. Īpaši nozīmīgi tas ir galvenajām bioekonomikas nozarēm: lauksaimniecībai un pārtikas pārstrādei, mežsaimniecībai un kokapstrādei, zivsaimniecībai un citām, kas veido reģionu ekonomikas pamatu. Šo nozaru uzņēmumi nodrošina reģionu pārtikas un enerģijas materiālu krājumus un darbavietas tūkstošiem cilvēku visā Baltijas jūras reģionā.

Divpadsmit partneri no piecām Eiropas valstīm ir izstrādājuši kopīgu rīcības plānu zināšanās balstītu  reģionālo bioekonomikas inovāciju ekosistēmu attīstībai. Partneri ir vienojušies, ka efektīvai ekosistēmai visnozīmīgākie ir trīs pamatelementi: zināšanas tiem, kas ražo produktus un pakalpojumus, jo īpaši tiem, kas rada inovācijas, labi funkcionējošas ekosistēmas, kur pieejamie pakalpojumi un atbalsta instrumenti vieno dažādu valstu bioekonomikas ieinteresētās puses un nodrošina piekļuvi zināšanām, ekspertiem, pētniecības un tehnoloģiju attīstības un inovācijas iekārtām un sabiedrības informētība par bioekonomiku, tās potenciālu un jaunām pieejām esošo dabas resursu izmantošanā.

Kopīgais rīcības plāns tika izstrādāts 2019. gadā, un tajā ir iezīmēti kopīgo rīcību virzieni, kuru pamatā ir katra iesaistītā reģiona apzinātās vajadzības un kapacitāte.

Zināšanas ir attīstības, jo īpaši inovāciju, pamats, tāpēc liela uzmanība tiek pievērsta zināšanu apmaiņai un kopradei dažādās partnerībās. Lai izstrādātu jaunas un pilnveidotu esošās tehnoloģijas savvaļas dzīvnieku pārraudzībai, sadarbību ir uzsākuši Norvēģijas un Latvijas pētnieki un uzņēmēji. Tie plāno arī citus kopīgus pasākumus, piemēram, izstrādāt risinājumu ezeru ekosistēmas uzraudzības procesa automatizācijai. Somijas un Latvijas pārtikas pārstrādes MVU apmainījās ar zināšanām par risinājumiem un jauninājumiem nišas pārtikas produktu ražošanai no vietējiem dabas resursiem. Latvijas pētnieku un uzņēmēju grupa iepazinās ar Norvēģijas zināšanām un pieredzi koksnes resursu izmantošanā videi draudzīgā, efektīvā ēku būvniecībā. Iegūtā pieredze tiek izmantota viedās koksnes starpnozaru laboratorijas izveidei Latvijā. Šie nelielie soļi ir palīdzējuši pētniekiem un uzņēmumiem iegūt nepieciešamās zināšanas vai gūt ieskatu, kā apvienot dažādu zinātņu nozaru ietvaros radītās zināšanas. Dažos gadījumos tas ir ievērojami paātrinājis produktu un pakalpojumu attīstību, ļaujot sasniegt nozīmīgus rezultātus bez ilglaicīgiem un dārgiem pētniecības un tehnoloģiju attīstības projektiem.

Pakalpojumu un atbalsta instrumentu attīstība ir nozīmīga nemateriāla investīcija, kas risina un apmierina bioekonomikas dalībnieku vajadzības pēc pieredzējuša darbaspēka, zināšanām, konsultācijām, finansējuma vai cita veida atbalsta. Viens no šādiem pasākumiem ir novatorisku pieeju izstrāde kvalificēta darbaspēka nodrošināšanai viedās specializācijas jomu[2] mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vidzemes plānošanas reģions Latvijā un JAMK Lietišķo zinātņu universitāte Somijā, piedaloties citām pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām no Vācijas, Spānijas, Igaunijas un Lietuvas, izstrādā metodoloģiju, kas vispirms tiks testēta atlasītos uzņēmumos un vēlāk tās lietotājiem palīdzēs piesaistīt un efektīvi pārvaldīt kvalificētu personālu, tādējādi apmierinot uzņēmumu vajadzības pēc pētniekiem, inženieriem, tehnologiem un citiem darbiniekiem, kuriem nepieciešamas īpašās zināšanas un/vai prasmes. Pirmie rezultāti un secinājumi gaidāmi 2020. gada nogalē. Jāatzīmē, ka metodoloģija bez maksas būs pieejama ikvienam uzņēmumam.  

Izpratne un zinātība par vietējo dabas resursu potenciālu un to izmantošanas iespējām ir svarīga, lai tie, kuriem pieder dabas resursi, un tie, kuri tos pārvalda, zinātu, kur un kā šos resursus ir iespējams pielietot. Ekonomikai īpaši svarīgi ir panākt, lai dabas resursi ar nozīmīgu izmantošanas potenciālu tiktu izmantoti augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai un pakalpojumiem. Piemēram, bioloģiski audzēti pākšaugi bioloģiskā proteīna ražošanai. Izpratnes veicināšana ir īpaši nozīmīga Baltijas valstīs, kur sabiedrības informētības līmenis par bioekonomiku un inovāciju ir zemāks nekā Ziemeļvalstīs. Lai radītu pozitīvas pārmaiņas, Latvijā un Igaunijā tiek organizēti mērķtiecīgi izpratnes un zinātības veicināšanas pasākumi, piesaistot savās jomās augstu novērtētus Eiropas ekspertus. 2019. gadā Vidzemē notika divi bioekonomikas inovāciju forumi, kuros piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm. Tajā pašā gadā Igaunijā tika organizēta valsts līmeņa bioekonomikas konference ar nozares pārstāvju, politiķu, pētnieku un patērētāju piedalīšanos. Šie pasākumi ir sekmējuši mehānismu un instrumentu, kuru mērķis ir atbalstīt bioekonomikas jomas,
uzlabošanu, jaunu pētniecības un tehnoloģisko projektu izstrādi un citus pasākumus.

Apzinoties zināšanu, pieredzes un viedokļu apmaiņas nozīmi un to, cik daudz laika un finanšu resursu būtu nepieciešams klātienes pasākumiem, partneri ir izstrādājuši un iedzīvinājuši informācijas tehnoloģijās balstītu risinājumu – atvērtu virtuālu bioekonomikas inovācijas centru – Biobord platformu, kas ļauj iegūt zināšanas, dalīties pieredzē, piedāvāt un sniegt pētniecības un tehnoloģiju attīstības pakalpojumus, kā arī īstenot citus kopīgus pasākumus. Biobord platforma ir atvērta, brīvprātīga, bezmaksas bioekonomikas attīstītāju kopiena, kas apvieno tās lietotājus, piedāvājot rīkus zināšanu un informācijas nodrošināšanai par bioekonomikas resursu pārvaldību un koplietošanu un sniedzot inovāciju atbalsta pakalpojumus. Jau šobrīd vairāk nekā 230 dažādu valstu uzņēmumi, pētnieki, tehnoloģiju un inovāciju izstrādātāji, kā arī valsts iestādes izmanto platformu, lai sadarbotos, savstarpēji mācītos, dalītos zināšanās un pieredzē.

Dažu turpmāko mēnešu laikā tiks publicēts izdevums, kurā būs apkopotas bioekonomikas 25 labās prakses Baltijas jūras reģionā, tai skaitā Latvijā. Ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties ar stāstiem, tostarp par to, kā tradicionālās, vietējās izejvielas tiek izmantotas inovatīvu produktu ražošanai; kā dažādas sabiedrības grupas saliedējas, lai izveidotu ilgtspējīgu un videi draudzīgu dzīves vidi; kā jauns uzņēmējdarbības modelis palīdz radīt ilgtspējīgu, uz eksportu orientētu uzņēmējdarbību. Brošūra būs pieejama platformā Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā, kā arī platformā BIOBORD. 

Pasākumi tiek īstenoti projekta RDI2CluB ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālais attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam ietvaros, kā arī līdzfinansē Norvēģijas finanšu instruments un projekta partneri. 

Informāciju sagatavoja: Irīna Kulitāne, VPR eksperte ekonomikas un reģionālās attīstības jautājumos, irina.kulitane PIE konso PUNKTS lv, +371 29131859.

Papildu informācija par projektu RDI2CluB: Santa Niedola, Projektu vadītāja, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261.


[1] Bioekonomikas inovāciju ekosistēma ietver: 1) dažādu publisko un privāto organizāciju, kuras tieši vai netieši ir iesaistītas bioekonomikā un tās inovāciju procesos, kopumu; 2) vietējos dabas resursus, kas tām pieder vai kurus tās pārvalda, un 3) mehānismus un atbalsta instrumentus, kuri tiek pielietoti pozitīvu pārmaiņu rosināšanai un īstenošanai jebkurā no bioekonomikas jomām.

[2] Latvijā ir definētas 5 viedās specializācijas jomas. Tās ir noteiktas Viedās specializācijas stratēģijā (RIS3), kas kalpo kā nacionāla mēroga pētniecības un inovāciju stratēģija tautsaimniecības transformācijai. Stratēģija ar jomu izklāstu ir pieejama šeit: https://www.izm.gov.lv/images/zinatne/Ekosist_kopsavilkums_RIS3.pdf

 

13.maijā “Zoom” platformā norisināsies pasākums “Biznesa procesi un digitalizācija”. Ņemot vērā COVID-19 izraisīto ilgtermiņa ietekmi uz klientu paradumiem, uzņēmējiem tiks sniegtas praktiskas zināšanas, kā izvērtēt un pārplānot sava uzņēmuma darbību. Pasākums ir daļa no semināru cikla, kas tiks īstenoti maijā un jūnijā, lai palīdzētu uzņēmumos risināt konkrētas digitalizācijas problēmas.

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar Latvijas IT klasteri iepazīstinās pasākuma dalībniekus ar konkrētiem rīkiem, kā analizēt sava uzņēmuma procesus un kopīgi tiks definēti uzņēmumu digitalizācijas izaicinājumi. Tāpat tiks meklēti risinājumi tam, kā veicināt pārrobežu sadarbību un pārdošanu šī brīža apstākļos.

Arvien biežāk izskan profesionāļu viedoklis, ka ar COVID-19 krīzes saistītajiem ierobežojumiem būs jāsadzīvo arī turpmāk. Tas nozīmē, ka būs jāpielāgo un jādigitalizē arī uzņēmumu līdzšinējie procesi, lai mazinātu saskarsmi starp darbiniekiem un klientiem. Lai labāk sagatavotos izmaiņām, ar nākotnes biznesa modeļu tendencēm COVID-19 ietekmē dalībniekus iepazīstinās Ilona Platonova, VPR inovāciju brokere projektā “GoSmart BSR”, kura ikdienā palīdz uzņēmējiem Vidzemē gūt plašāku skatījumu par vēl neapjaustām, bet perspektīvām pārrobežu sadarbības nišām un iespējām.

Biznesa procesu analīzi vadīs sertificēts vadības konsultants Jānis Baltačs, kurš ir praktizējis ASV, Ziemeļeiropā un Krievijā. Savā uzņēmumā KOTA.NU Baltačs darbojas ar esošu uzņēmumu un organizācijas darbības sakārtošanu, uzņēmējdarbības uzsācēju konsultēšanu, apmācību un vietējās attīstības projektu veidošanu un īstenošanu. Pēc iepazīšanās ar praktiskajiem rīkiem, pasākuma ietvaros, dalībniekiem būs iespēja izveidot pašizvērtējumu arī savam uzņēmumam.

Ievadsemināra noslēgumā Kārlis Smiltens, digitālo risinājumu aģentūras CUBE un Latvijas IT klastera pārstāvis, dalībniekiem sniegs ievadlekciju, kas ļaus pilnvērtīgi sagatavoties nākamajiem e-komercijas semināriem.

Tā kā semināru cikls tiek organizēts, lai risinātu aktuālās uzņēmēju vajadzības, aicinām dalībniekus aizpildīt anketu (pieejama šeit), kas palīdzēs pasākuma ekspertiem plānot nākamo digitalizācijas semināru saturu.

Pasākuma laikā uzņēmēji tiks informēti arī par praktiskajām konsultācijām, kuras tiks organizētas jau nākamajos semināros un kuru laikā uzņēmēji varēs saņemt konkrētus risinājumus. Konsultāciju datumi tiks izziņoti pēc anketas aizpildīšanas un uzņēmējiem aktuālāko tēmu apkopošanas.

Ievadseminārs notiks 13.maijā no plkst. 10:00 līdz plkst. 12:00 platformā “Zoom”.

Informējam, ka pasākums tiks ierakstīts un var tikt izmantots publicitātes materiālu un videolekciju izveidošanai.

Semināru cikls tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam projekta „GoSmart BSR” ietvaros.

Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.

Papildu informācija: Laima Engere-Levina, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja,  laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob. t. +371 28376912

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

            

Mežtaka ir pārgājienu maršruts, kas ved cauri Latvijas un Igaunijas skaistākajiem mežiem un ko Vidzemes plānošanas reģions pagājušajā gadā sāka veidot kopā ar 9 partneriem Latvijā un Igaunijā. Nule ir atvērta Mežtakas mājas lapa ar informāciju pastaigu un pārgājienu plānošanai baltictrails.eu/forest, un aicinām doties mežā jau tuvākajās maija brīvdienās – vispirms tepat, Latvijas maršruta daļā!

Lai gan Mežtaka šobrīd vēl nav marķēta, jo to ir plānots darīt vasaras sākumā, Mežtakā var jau doties, izmantojot aprakstus, kartes un lejupielādējamus GPX maršrutus. Mežtaka joprojām ir tapšanas stadijā, tādēļ mājas lapā informācija var nebūt pilnīga, piemēram, var trūkt foto vai aprakstu dažās no paredzētajām valodām. Dažas maršruta daļas Igaunijā vēl tiek precizētas, taču Latvijā Mežtaku droši var iet jau tagad.


 

Pārgājiena plānošana

Plānojot brīvdienu pārgājienu tuvākajā laikā, izmantojiet aprakstos norādīto kontaktinformāciju, lai iepriekš sazinātos ar jums nepieciešamo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, naktsmītnēm vai ēdinātājiem, un pārliecinātos, ka tie darbojas.

Mežtakā var doties gan īsā pastaigā, gan dienas vai nedēļas nogales pārgājienā, gan aizstaigāt cauri mežainiem apvidiem no Rīgas līdz pat Igaunijas robežai. Gājiena plānošanu var sākt, vispirms mājas lapas kartē izvēloties kādu no Mežtakas reģioniem. Latvijā tie ir Rīga un Pierīga, Gaujas Nacionālais parks, Ziemeļgaujas mežaine, Veclaicene. Maršruts ir sadalīts vienas vai divu dienu pārgājienu posmos, kur katrs posms ir aptuveni 20 km garš.  

Mežainos apgabalos Mežtaka ved pa maziem meža vai lauku ceļiem, kur iespējams, – pa takām, tomēr, lai Mežtaka varētu pastāvēt kā vienots maršruts bez pārtraukumiem, ir vietas, kur tā iet gar asfaltētu ceļu nomalēm.

Katrai Mežtakas dienai ir apraksts – sākuma un beigu punkti, cik ilgs paredzams gājiens, kāds būs ceļa segums, ko vērts redzēt pa ceļam. Par interesantākajām un nozīmīgākajām vietām, ainavām, dabas vērtībām var izlasīt vairāk informācijas un skatīt foto, lai gājienā skatus nepalaistu garām. Ne mazāk svarīgi – katrai dienai atrodama arī informācija par vietām, kur paēst, nopirkt ūdeni un našķus, un arī pārnakšņot. Aprakstā un kartē redzams, kuri posmi ir piemēroti un sasniedzami arī īsākām pastaigām. 

Mežtakas kopējais garums ir ~1060 km, un tās veikšanai visā garumā noejami ~1,3 milj. soļu. Tā ir starptautiskā Eiropas garo distanču pārgājienu maršruta E11 daļa. Kad robežas būs atvērtas – varēsiet baudīt arī Igaunijas mežus un āres: Igaunijā Mežtaka šķērso Hānjas augstieni, Setu zemi (Setomā) un gar Peipusa ezera rietumu krastu nonāk Ziemeļigaunijā, kur tālāk gar Ziemeļigaunijas piekrasti un Lahemā Nacionālā parka pussalām nonāk Tallinā. Igaunijā Mežtaka atpazīstama kā Metsa Matkarada. 

 

Nenokavējiet pavasara ienākšanu mežā, jo daba negaida! Tieši tagad sprāgst bērzu pumpuri, zied baltās un zilās vizbules, putni dzied cauru dienu, no zemes spraucas pavasara sēnes un meža dzīvnieki silda sānus pirmajā saulītē. Meklējiet ērtus pārgājiena zābakus un lai jums jauka atpūta Mežtakā!

baltictrails.eu/forest 

Projekts "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka"" tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas partneriem.
No Latvijas projektā piedalās "Lauku Ceļotājs", Vidzemes plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas valsts meži.

Vairāk par projektu un aktivitātēm: Maija Rieksta, projekta "Meža taka" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju publicējusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv , izmantojot Lauku ceļotāja sagatavoto informāciju.

 

Šī informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.