Arhīva kalendārs

« June 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930 

Ekonomikai vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgas zināšanas, jauni uzņēmējdarbības modeļi un radoša pieeja, kas ļauj reģioniem, to uzņēmējiem, sabiedrībai, pētniekiem, mainīties un ātri pielāgoties jaunām situācijām, kā arī nepieciešama informētība un zināšanas par to, kā un kādiem mērķiem iespējams izmantot reģionālos dabas resursus, īpaši ierobežotos cilvēku un preču kustības apstākļos. Jau esam ziņojuši, ka Vidzemes plānošanas reģions (VPR) arvien veicina šo zināšanu ieguvi un realizēšanu reģionā, organizējot bioekonomikas informatīvus un iedvesmojošus pasākumus, integrējot bioekonomiku Vidzemes reģiona attīstības dokumentos, kā arī veicinot bioekonomikas ieinteresēto pušu savstarpējo tīklošanos.

Arī Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros, kuru jau otro gadu organizēja VPR, bioekonomika ieņēma nozīmīgu lomu, pieredzes bagātiem vietējiem un ārvalstu ekspertiem daloties ar zināšanām un praktiskiem piemēriem par bioloģisko resursu izmantošanu produktu un pakalpojumu radīšanā.

Nedēļas centrālais pasākums – Inovāciju konference – tika organizēta trīs paralēlās sesijās, koncentrējoties  uz  inovācijām gastronomijas jomā, resursu ilgtspējīgu izmantošanu  un  inovatīvu pakalpojumu attīstību publiskajai pārvaldei. Interreg Baltijas jūras reģiona 2014.-2020. gadam programmas projekts "Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos” (RDI2CluB) tika prezentēts paralēlās sesijas "Bioekonomikas inovācijas pārtikas ražošanā un gastronomijā". 

Sesijas galvenais mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar bioekonomikas un aprites ekonomikas piemēriem, kurus būtu iespējams integrēt ne tikai Vidzemes reģionā, bet arī citviet Latvijā. Pētniecības uninovāciju institūta Alchemia-Nova tehniskais direktors Johannes Kisser dalījās ar vairākiem iedvesmojošiem piemēriem par biomasas pārstrādes iespējām augstas pievienotās vērtības produktos – biorafinēšanas inovācijām, vienlaikus izceļot, ka "paskatoties kaut tikai uz vienu koku jūs varat redzēt, kā sabiedrība strādā kopumā. Mēs skatāmies uz augiem kā uz mūsu supervaroņiem.” Viņš iepazīstināja dalībniekus ar ideju par kokiem kā inovāciju ģeneratoriem un pakalpojumu sniedzējiem, apgalvojot, ka tie ir mūsu strādnieki, kuri var kalpot cilvēkiem dažādu mērķu sasniegšanā. Kissers atgādināja dalībniekiem, cik svarīga ir vide, kurā dzīvojam, uzsverot aprites bioekonomikas un savstarpējās sadarbības nozīmi. Tika prezentēti trīs stratēģijas ceļi – apritīgais, uz dabu balstītais un līdzdalības –, kā arī dažādi lineārās ekonomikas aspekti un problēmas, ar kurām tā saskaras. Tika apspriesta arī bioplastikas rašanās no organiskajiem atkritumiem un piedāvāti vairāki pārbaudīti risinājumi. 

Noskaties Johannes Kisser video lekciju “Biomasas pārstrādes iespējas augstas pievienotās vērtības produktos – biorafinēšanas inovācijas” ŠEIT. Lekcija ir skatāma angļu valodā.

Dr. Pekka Kilpeläinen, Oulu Universitātes Kajaani konsorcija mērījumu tehnoloģiju laboratorijas pārstāvis, iepazīstināja klātesošos ar vairākiem labās prakses modeļiem dabas produktu izpētē, tostarp arī ar veiksmīgas sadarbības modeļiem. "Diezgan bieži mēs veidojam konsorcijus, kuros pārstāvēti vairāki uzņēmumi no mūsu reģiona un viens vai divi lielāki uzņēmumi, lai veidotos ekosistēma un šīs sadarbības labuma guvējs būtu ikviens," komentēja Dr. Kilpeläinen.  Dalībnieki  iepazinās  ar brūkleņu īpašībām un galaproduktiem  un tika mudināti vairāk produktu izmantot tieši pulvera veidā, tā labvēlīgo īpašību dēļ, jo tas aizņem mazāk vietas, kā arī loģistika ir vienkāršāka. Apspriežot krio-koncentrācijas izmantošanu, Dr. Kilpeläinen prezentēja tādus piemērus kā alus un bērzu sulas ražošana un minēja, ka pastāv iekārtas arī liela daudzuma produktu radīšanai, bet lielākā daļa uzņēmumu to nevar atļauties, kas iezīmē tikai vienu no daudziem pētnieku ikdienas šķēršļiem.

Noskaties Dr. Pekka Kilpeläinen video lekciju “Biomasas pārstrāde uz augstas pievienotās vērtības produktiem – meža ogu inovatīvas pārstrādes iespējas: zinātnes un industrijas sadarbība” ŠEIT. Lekcija ir skatāma angļu valodā ar latviešu valodas subtitriem. 

Paneļdiskusijas "Pārtikas inovācija – iespējas un izaicinājumi" laikā, vērtīgus ieskatus sniedza ne tikai iepriekš minētie viesi, bet arī uzņēmējs, Vides risinājumu institūta dibinātājs Gundars Skudriņš un Jānis Garančs, SIA Aloja-Starkelsen valdes loceklis un Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera valdes priekšsēdētājs. "Ir nepieciešams nošķirt troksni no reālā signāla, jo šobrīd apkārt ir daudz trokšņa, kas rada nepatiesas biznesa tendences," uzsvēra Skudriņš. Pašlaik daudzi uzņēmumi sevi pasniedz kā “dabas draugus”, vienlaikus radot negatīvu ietekmi  uz  vidi  produkta ražošanas laikā. "Patērētājam ir jādomā, kā viņš veido savu pārtikas grozu. Tikai viens spēlētājs nevar mainīt visu sistēmu. Mums visiem ir jāmainās,"  piebilda Garancš. 

Viesi diskutēja arī par problēmām, ar kurām nākas saskarties lauksaimniekiem, sadarbojoties ar zinātniekiem un lielākiem uzņēmumiem. Latvijas pārtikas bioekonomikas klasteris tika minēts kā lielisks risinājums uzņēmumu sadarbībai, kuriem individuāli nav pietiekami daudz resursu, lai piesaistītu pētniekus. Klasteris nodrošina sadarbību ne tikai starp lauksaimniekiem, bet arī pārtikas uzņēmumiem arkopīgām vajadzībām. Tādējādi vienā klasterī ir iespējams atrast gan finansējumu, gan atbalstu no pētniecības institūcijām. Garančs iedrošināja ikvienu saprast, kas slēpjas aiz terminiem “ilgtspēja”, “eko-draudzīgums” un, radot inovācijas, neapstāties pie aspektiem, kuri ir reiz bijuši atrisināti, bet gan skatīties uz visu no plašākas perspektīvas. Dr Pekka Kilpeläinen viesošanos Vidzemē noslēdza ar uzmundrinājumu vietējiem uzņēmējiem, sakot: "Jums ne vienmēr ir nepieciešams liels, aizraujošs izgudrojums, lai radītu labu, veiksmīgu produktu. Ir jābūt reālai vajadzība pēc tā, jums ir jāmāk pareizi to pasniegt sabiedrībai, un kaut kas tajā nedaudz jāpamaina."


Noskaties kopsavilkuma video par konferenci "Atbildīga inovācija" ŠEIT.

Sesija "Bioekonomikas inovācijas pārtikas ražošanā un gastronomijā" tika organizēta Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektos "Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos" (RDI2CluB), "Biomasas vērtību ķēdes attīstība Baltijas jūras reģionā" (BalticBiomass4Value) un Interreg Estonia – Latvija programmas projektā “Livonijas kulinārajā mantojumā balstīta tūrisma produkta izveide un popularizēšana” (LIVONIJAS KULINĀRIJAS CEĻŠ).

 

Papildu informācijai: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Uzsākam Vidzemes jaunatklāšanas kampaņu #AtklājVidzemiDroši, lai palīdzētu iepazīt interesantas, ne tik zināmas un mazāk ļaužu apmeklētas vietas mūsu pusē un atbalstītu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta akciju "Atklāj Latviju droši". Laivošana ir lielisks veids gan Vidzemes neskartās dabas skaistuma vērošanai, gan iekļūšanai kādā straujā pavasara vai vasaras piedzīvojumā uz upes kopā ar labākajiem draugiem!

Ja neesi vēl laivojis Vidzemē, tas ir jāizbauda, jo piedzīvojumi te gaida aiz katra līkuma! Atpūtai uz upes der ne tikai populārā Gauja. Te būs dažas rosinošas idejas straujākai laivošanai:

PEDEDZE

ABULS

RŪJA

Daudz laivotājiem noderīgas informācijas - gatavi laivošanas maršruti (Latvijā un Igaunijā), laivu noma, izkāpšanas un nakšņošanas vietas, tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kā arī iespēja savu vienas vai vairāku dienu maršrutu plānot pašam - tas viss meklējams www.upesoga.lv

Ieteikumi drošai Latvijas apceļošanai: https://www.latvia.travel/lv/raksts/atklaj-latviju-no-jauna-un-celo-drosi

Ja dalāties ar saviem Vidzemes apceļošanas stāstiem sociālajā vietnē INSTAGRAM, pievienojiet mirkļbirku #AtklājVidzemiDroši! Mīļi gaidīti ciemos Vidzemē!

Turpinām iepazīt mazāk zināmos Vidzemes nostūrus un gleznainās upes kampaņā #AtklājVidzemiDroši. Izbraukumā ar laivu iesakām izbaudīt krāšņo dabu - klintis, mežus un iežu atsegumus, kas atklājas upju krastos.

 

 

Vidzemes upes ir piemērotas arī laivotājiem ar mazākiem bērniem. Tā ir iespēja baudīt kopābūšanu, upes un tās krastu burvību un gūt jaunu pieredzi. Te būs daži maršruti rāmākiem laivu braucieniem ģimenēm ar bērniem:

SALACA

GAUJA

AIVIEKSTE

Laivotājiem noderīgu informāciju (gatavus laivošanas maršrutus (Latvijā un Igaunijā), laivu nomu, izkāpšanas un nakšņošanas vietas, tūrisma pakalpojumu sniedzējus tuvā apkārtnē, kā arī iespēju savu vienas vai vairāku dienu maršrutu plānot pašiem) atradīsiet www.upesoga.lv

Ieteikumi drošai Latvijas apceļošanai: https://www.latvia.travel/lv/raksts/atklaj-latviju-no-jauna-un-celo-drosi

Ja dalāties ar saviem Vidzemes apceļošanas stāstiem sociālajos tīklos, pievienojiet mirkļbirku #AtklājVidzemiDroši!

Dodoties pa Veclaicenes šoseju (A2) gandrīz līdz pašai Igaunijas robežai, nogriezieties uz Kornetiem, kur pašā centrā atradīsiet norādes par dabas takām. Varat izvēlēties, pa kuru taku doties - uz vienu pusi ved Drusku pilskalna dabas taka, uz otru - Raipala ezera dabas taka. Bet varbūt pa spēkam ir abas divas?

 

 

Foto: visitaluksne.lv

Drusku pilskalna dabas taka izaicina doties Latvijas stāvākajā pilskalnā! Nogāzes un stāvie kāpumi, senlejas ar ezeriem, Kornetu skatu tornis 27 metru augstumā, no kura paveras gleznaini skati uz iespaidīgo “Kornetu - Peļļu” gravu, Munameģi, ielejām, ezeriem un pakalniem. Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” pērn tika nominēts arī kā uzvarētājs Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu konkursā “Veselības un labjūtes tūrisms 2019”. Takas garums - 3,5 km, un tā ir apļveida. Vairāk informācijas: http://aaa.veclaicene.lv/drusku-pilskalna-apkartne.

  

  

Foto: Ainars Gaidis, VPR arhīvs

Uz otru pusi ved Raipala ezera dabas taka 7,5 km garumā gar trim ezeriem – Ievas, Trumulīša un Raipala ezeru. Vairāk informācijas: http://visitaluksne.lv/aktivitates/marsruti/raipala-ezera-taka/.

Pēc pastaigas dabā ir kārtīgi jāieturas! Aicinām doties uz Alūksni un atrast piemērotāko vietu maltītes baudīšanai. Iespējams tā būs kafejnīca “Benevilla” (https://www.benevilla.lv/lv/cafe), bet varbūt kafejnīca “Pajumte” (https://pajumte.lv/) vai kāda cita jums tīkama gardēdības pieturvieta (http://visitaluksne.lv/edinasana/edinasana-2-2/). Iepriekš gan noskaidrojiet, vai saimnieki var jūs uzņemt, īpaši, ja esat kuplākā skaitā.

  

                                               No kreisās - kafejnīca "Benevilla", kafejnīca "Pajumte". Foto: visitaluksne.lv 

Kad spēki atjaunoti, aicinām iepazīt dzelzceļa industriālo mantojumu – Alūksnes Bānīša stacijā var interaktīvā veidā izzināt 10 dzelzceļa staciju un cilvēku stāstus.

  

Foto: VPR arhīvs

Dienas noslēgumā, kad stāsti un Bānīša vēsture izzināta, laiks sēsties vilcienā. Bānītis no Alūksnes uz Gulbeni dodas plkst.19.55. Vairāk informācijas: www.banitis.lv.

Foto: VPR arhīvs

Ja mērojat garāku ceļu un vēlaties mierīgas un laiskas brīvdienas, iesakām izpētīt arī nakšņošanas iespējas: http://visitaluksne.lv/naktsmitnes/.

Cits piedāvājums Alūksnes puses iepazīšanai

Ja esat nolēmuši baudīt garāku visas dienas pārgājienu, tad  jādodas izzināt "Mežtaku" no Apes līdz Kornetiem vai pretējā virzienā, kas iespējams ir nedaudz vieglāk, jo Korneti atrodas krietni augstāk virs jūras līmeņa kā Ape. Maršruta garums ir ~20 km, tas ved caur aizsargājamo ainavu apvidu “Veclaicene” un šķērso Igaunijas robežu, tāpēc neaizmirstiet līdzi paņemt personu apliecinošu dokumentu. Tā kā pa ceļam nav veikalu un ēdināšanas vietu, iesakām līdzi paņemt dzeramo ūdeni un šo to uzkožamu enerģijai, jo garajā ceļā ar dabu vien nepietiks! Vairāk informācijas: https://baltictrails.eu/lv/forest/day/78.

 

Foto: VPR arhīvs

Informāciju sagatavojusi:
Ilze Liepa
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

 

 


 





Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Latvijas Universitāti uzsāk mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptauju, kas tiek īstenota “Biznesa ekosistēmas digitālā transformācija” (turpmāk -  DigiBEST) projekta ietvaros. Projekta mērķis - apzinot situāciju Eiropas reģionos, rast politikas risinājumus uzņēmēju atbalstam digitālās transformācijas stiprināšanai, veicinot moderno tehnoloģiju un inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu izmantošanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce: “Šis ir lielu izaicinājumu laiks ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā. COVID-19 izraisītā krīze ir strauji paātrinājusi digitālās transformācijas procesus visā pasaulē. Krīzes apstākļi vairāk nekā līdz šim sabiedrību ir mudinājusi pāriet uz digitālu vidi un bezkontakta darījumiem starp privātpersonām, uzņēmumiem, valsti vai pārrobežu partnerību. Mums ir jāturpina īstenot inovatīvas idejas sabiedrības un ekonomikas digitalizācijā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem un  tautsaimniecībai kopumā būtisku pakalpojumu pieejamības nepārtrauktību jebkuros apstākļos.”

Aptauja palīdzēs uzņēmējdarbības vadītājam novērtēt sava uzņēmuma digitālās transformācijas līmeni un noskaidrot atbildes uz galvenajiem anketas jautājumiem: kā notiek MVU virzība uz digitālo transformāciju, kādi risinājumi tiek izmantoti un kādēļ, kāpēc uzņēmumi neizmanto kādus konkrētus IT risinājumus vai tehnoloģijas, kā arī, kā valsts pārvaldes iestādes var palīdzēt uzņēmumiem sekmēt digitālās transformācijas procesu.

 >> APTAUJU SKATĪT ŠEIT (pirms tam, lūdzu, iepazīties ar pavadvēstuli)

Ievērojot, ka COVID-19 turpina jaukt mūsu pasauli un sabiedrībai piespiedu kārtā ir jāpāriet uz digitālu vidi un bezkontaktu darījumiem starp privātpersonām vai uzņēmumiem,  valdību vai pārrobežu partnerību, tagad, vairāk nekā jebkad, digitālā transformācija var nodrošināt uzņēmējiem nepieciešamās biznesa vadības iespējas, kas palīdz ne tikai krīzes pārvarēšanai, bet arī panākumu gūšanai pēc ārkārtējās situācijas beigām. COVID-19 ir parādījusi IT un digitālās transformācijas vērtību, digitalizācija ir atradusi jaunu nozīmi un, acīmredzami, tā sasniegs arvien jaunus pielietošanas veidus.

Ir skaidrs, ka šī pandēmija būtiski ietekmēs lielāko daļu uzņēmumu mēnešiem, iespējams, gadiem ilgi. Lai izdzīvotu šajā jaunajā realitātē, uzņēmumiem ir ieteicams veidot elastīgus un ilgtspējīgus rīcības plānus uzņēmējdarbības moduļu pielāgošanai. Tie no mums, kuri pieņem šo realitāti, visticamāk, gūs panākumus gan pašreizējās krīzes pārvarēšanā, gan ilgtermiņa perspektīvā. Šie izaicinājumi dod iespēju uzņēmumiem attīstīties, balstoties uz jaunu realitāti.

Tāpēc šis ir ideāls laiks, lai koncentrētos uz digitālo transformāciju, apzinoties vajadzības, kas to paātrina. Lai palīdzētu Jums novērtēt sava uzņēmuma digitālas transformācijas līmeni, savu gatavību vai nepieciešamību vadīt pārmaiņas procesus, kā arī nodot būtisko vēstījumu valsts politikas veidotājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar dažādiem ieinteresēto grupu pārstāvjiem ir iekļāvusi aptaujas anketā tieši mazajiem un vidējiem uzņēmējiem aktuālos jautājumus.

Latvijas MVU aptauja ir daļa no Projekta reģionālajiem pētījumiem, kas tiek īstenoti vēl piecās projekta DigiBEST dalībvalstīs: Austrijā, Itālijā, Norvēģijā, Portugālē un Spānijā. Aptaujas jautājumus ir izstrādājusi Latvijas Universitāte, kas ir projekta DigiBEST padomdevējs, sadarbībā ar projekta partneriem un VARAM, kas ir šī projekta vadošais partneris. 

Iegūtie rezultāti tiks izmantoti pētniecības nolūkos, lai izstrādātu rekomendācijas politikas plānošanai digitālās transformācijas veicināšanai. Plānots, ka rezultātu apkopojums, analīze un rekomendācijas politikas plānošanai tiks sagatavotas līdz šā gada jūlija beigām.

Projekta DigiBEST mērķis ir stimulēt MVU konkurētspēju, izmantojot progresīvas tehnoloģijas un jaunas inovatīvas uzņēmējdarbībās metodes, tādējādi  īstenojot digitālo transformāciju Eiropas reģionos. Projektu paredzēts īstenot līdz 2023.gada 31.jūlijam. To līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Norvēģijas nacionālais fonds Interreg Europe programmas ietvaros. Kopējais projekta finansējums ir 1,5 milj.eiro.

Projekts DigiBEST tiek īstenots Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” 2014.-2020.gadam INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programmas ietvaros.

Vairāk par projektu: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/e_parv/digibest/?doc=27830 https://interregeurope.eu/digibest

 

Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 20200305; 67026533

prese PIE varam.gov PUNKTS lv
www.varam.gov.lv

Pēc iepazīšanās ar valsts SIA “Autotransporta direkcija” konkursa rezultātiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Latvijas reģionālajā maršruta tīklā turpmākos 10 gadus, Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) pašvaldību vadītāji pauž bažas par turpmāko sabiedriskā pakalpojumu kvalitāti un pieejamību attālajās reģiona teritorijās, kā arī rosina pārskatīt šī iepirkuma procesa organizēšanu. Ņemot vērā šī brīža strīdīgo situāciju par konkursa rezultātiem, atklāts jautājums ir par to, vai reģiona iedzīvotājiem nenāksies piedzīvot brīdi, kad, līdz ar pārsūdzības procesa uzsākšanos, sabiedriskā transporta pakalpojumi uz kādu laiku nebūs pieejami vispār, jo iepriekšējo līgumu termiņš ar pārvadātājiem būs beidzies, bet jaunie līgumi nebūs stājušies spēkā.

VPR piekrīt,  ka ikviens sabiedriskā transporta pasažieris ir pelnījis pārvietoties ar  kvalitatīvu autobusu, lai brauciens būtu ērts un patīkams, tomēr vienlaikus norāda uz paradoksu – kvalitatīvi sniegts, bet rets pakalpojums nav risinājums vietējās mobilitātes veicināšanai. VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents: “Pieļauju, ka Vidzemē un arī citviet Latvijā ir daudz vietu, kurās iedzīvotāji būtu ar mieru izmantot daudz pieticīgāk aprīkotu sabiedrisko transportu, nekā tas tika prasīts iepirkuma dokumentos, lai tikai autobuss vispār kursētu – pietiekamā intensitātē un iedzīvotājiem derīgā maršrutā. Vispirms būtu jādomā par vienmērīga sabiedriskā transporta tīkla nodrošinājumu un tikai pēc tam par “ekstrām””.

Vienlaikus norādām, ka šobrīd nav skaidrs, kāpēc apzināti tika veicināta vietējā tirgus sagraušana, tik vērienīgā iepirkumā ļaujot startēt ārvalstu pārvadātājiem, ignorējot pašmāju lielāko pārvadātāju ilggadējo pieredzi un to iepriekš veikto iemaksu apmēru valsts budžetā, un, faktiski, veicinot bezdarba līmeņa pieaugumu reģionos. Līdzšinējais Latvijas iekšējā tirgus pārvadātāju skaits, kā arī to piederība gan publiskajam, gan privātajam sektoram bija atbilstoši tam, lai konkurss arī valsts robežās būtu organizēts pietiekamas konkurences apstākļos un rezultāti būtu objektīvi.

VPR pievienojas publiskajā telpā iepriekš paustajam viedoklim par to, ka nav skaidrs, vai, izvērtējot pretendentus, ņemti vērā visi būtiskie kritēriji, t.sk. izvērtēts, cik sociāli atbildīgs ir bijis uzņēmums, vai piedāvātā cena atbilst reālajām izmaksām, ar kurām iespējams izpildīt konkursā izvirzītās prasības. Ņemot vērā iepriekš izskanējušos argumentus, ka pretendentu piedāvājums vērtēts saskaņā ar kritērijiem, jāpieļauj, ka, iespējams, izvirzīto kritēriju saraksts nav bijis pietiekošs.

Vienlaikus ar šī konkursa norises gaitu, Vidzemes pašvaldību priekšsēdētāji rosina aizsākt diskusiju par to, cik ilgi Latvijas publiskajā pārvaldē noteikumus turpinās diktēt zemākā cena, kas tiek uzskatīta par galveno kritēriju, izvērtējot pieteikumus.

Jānorāda, ka citviet ārvalstīs jau sen izstrādāti dažādi modeļi, kas primāri paredz priekšroku dot vietējam pakalpojuma sniedzējam, vienlaikus par galveno kritēriju izvirzot kvalitāti un inovatīvus risinājumus. Piemērs no Somijas - pašvaldība, izsludinot iepirkumu, nosauca konkrētu summu, ko tā atvēlēs uzvarētājam, un līgums tika slēgts ar pretendentu, kurš iesniedza sabiedrībai visizdevīgāko, ilgtspējīgāko un inovatīvāko piedāvājumu.

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, mob.t. 29477997

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Lai rosinātu tādu paradumu ieviešanu ikdienā, kas samazina radīto sadzīves atkritumu daudzumu, Vidzemes plānošanas reģions radījis izglītojošu galda spēli bērniem, ko ikviens var lejupielādēt un izdrukāt sev vēlamā formātā. Tā izmantojama bērnudārzos, lai rotaļīgi pārrunātu ar bērniem atkritumu un vides jautājumus, kā arī ģimenēs ar bērniem kā kopīga izklaide vasaras brīvlaikā. 

Vai atkritumu tvertnes apetīte ir nepiesātināma?


Spēles pamatprincips aizgūts no visiem zināmās galda spēles “Cirks”, bet, lai spēle būtu ne tikai izklaidējoša, bet arī izglītojoša, katrs attēls spēles laukumā simbolizē ar atkritumu radīšanu vai – tieši otrādi – neradīšanu saistītas rīcības un ikdienas paradumus.

Skolotāji vai vecāki tiek aicināti, uzkāpjot uz lauciņa, pārrunāt ar bērniem attiecīgo rīcību, uzdot jautājumus un apspriest ģimenes paradumus. Ja attēlu neizdodas atšifrēt, ir sniegti arī īsi rīcību skaidrojumi.

LEJUPIELĀDĒ GALDA SPĒLI un izdrukā to sev vēlamajā formātā:

 

Par gudru patēriņu

Mūsdienu dzīvesveids un paradumi ir iemesls, kāpēc atkritumu kalns poligonā tikai aug un aug. Mēs kā patērētāji, izmetot nevajadzīgo, aizmirstam par atkritumiem – atkritumu tvertni  uztveram kā melno caurumu, kurā tie pazūd. Šī “melnā cauruma” domāšana jāmaina, jo radīto atkritumu apjoms pasaulē turpina pieaugt.

Pēdējos gados sabiedrības uzmanība īpaši pievērsta atkritumu šķirošanai, tomēr svarīgi iegaumēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju – pirmkārt, atteikties no liekiem pirkumiem un, cik iespējams, neradīt atkritumus. Ja apzināmies, kādus atkritumus radām un mēģinām ieviest savā ikdienā kaut vienu videi draudzīgu paradumu, ikviens mazais solis pievienojas citiem maziem soļiem un rada pozitīvas pārmaiņas. Gan mēs paši, gan mūsu atkritumu tvertnes bieži vien “patērē” par daudz. Nebūsim nepiesātināmi, bet gan gudri patērētāji un rādīsim labu piemēru arī saviem bērniem!


Ģimenēm, kas vēlas metodiski novērtēt, cik un kādi atkritumi tiek izmesti, un gūt skaidru priekšstatu par saviem ikdienas paradumiem, piedāvājam izmantot arī ATKRITUMU AUDITA rīku (lejupielādē ŠEIT).

Šāds metodisks atkritumu audita rīks pieejams arī izglītības iestādēm. Vairāk informācijas Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē.

 

Galda spēle un Atkritumu audita rīks izstrādāti projektā “WasteArt”. Lai rosinātu sabiedrību aizdomāties, izprast atkritumu apjoma pieauguma problēmu, pārstrādes potenciālu un resursu izmantošanas efektivitāti, kā arī mainīt paradumus, Vidzemes plānošanas reģions 2018. gadā kopā ar partneriem Latvijā un Igaunijā uzsāka īstenot projektu WasteArt (“Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību”). Projektu finansiāli atbalsta Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2014.–2020. gadam un līdzfinansē projekta partneri. No Latvijas projektā piedalās Vidzemes plānošanas reģions, Vides risinājumu institūts un atkritumu apsaimniekotājs ZAAO.

Šis raksts atspoguļo tikai tā autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Foto ar spēli: Vidzemes plānošanas reģions

Foto ar Daibes atkritumu poligonu: Roberts Āboltiņš

 

CITAS PROJEKTA "WASTEART" ZIŅAS

 

---

Maija nogalē, 28. maijā, tiešsaistes platformā “Zoom” risinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) uzņēmējdarbības centra rīkotais tiešsaistes seminārs “Tūrisms Vidzemē – atbilde vīrusam”. Vidzemes tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmēji kopā ar ekspertiem diskutēja par to, kā veiksmīgi strādāt, nodrošinot nepieciešamos piesardzības pasākumus, atsākoties ciemiņu uzņemšanai, kā radoši attīstīt jaunus produktus un sadarbības formas.

Seminārs bija plaši apmeklēts, dalībniekiem bija daudz jautājumu. Viņi gribēja zināt, kā veikt uzņēmējdarbību laikā, kad valstī mainās gan epidemioloģiskā situācija, gan tūrisma pieprasījums. Savukārt eksperti piedāvāja savus risinājumus veiksmīgākai krīzes pārvarēšanai.

Semināra ekspertu vidū bija arī Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore. Viņa, pieminot terminu "jaunā normālība" ("new normal"), uzsvēra, ka ceļotāju paradumi krīzes laikā ir mainījušies. Cilvēki patlaban ir jāiedrošina ceļošanai un jaunu tūrisma objektu apmeklēšanai, kas nav tikai dabas takas un skatu torņi, bet, ievērojot piesardzības pasākumus un drošības vadlīnijas, arī kultūras objektu apskatei un ciemiem pie uzņēmējiem. Daudz uzmanības tika pievērsts LIAA aktivitātēm iekšējā un Baltijas tūrisma veicināšanai, ārvalstu tirgu “iesildīšanai” un kampaņu īstenošanai, kas ļautu cerēt uz veiksmīgāku tūrisma nozares atlabšanu.

Seminārā uzaicinātās Slimību profilakses un kontroles centra ekspertes atgādināja, ka svarīgi ir "nevis nokopt sekas", bet "nepieļaut, lai kaut kas notiek", apelējot pie sabiedrības solidaritātes un atgādinot par vispārīgiem drošības pasākumiem, kas jāievēro - dezinfekcijas prasībām un 2️ metru distances respektēšanu, kas droši vien paliks kā prasība arī pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas.

Savā pieredzes stāstā par pielāgošanos jaunajiem apstākļiem, kad ir spēkā ārkārtējās situācijas ierobežojumi, un sadarbošanos ar citiem tūrisma nozares uzņēmējiem dalījās Sigita Klētniece, “Cēsis Inside” radītāja un vides gide. Viņai krīze ir ļāvusi izvērtēt padarīto, kā arī rosinājusi radīt jaunus piedāvājumus. S. Klētniece uzsvēra sadarbības lomu ar citiem uzņēmējiem, domājot par piedāvājuma bagātināšanu, piemēram, attīstot krīzes laika ideju - piknika turzu dabas pārgājienu īstenotājiem. 

Ilona Platonova, VPR inovāciju brokere, akcentēja, ka COVID-19 ietekmē pieaug pieprasījums pēc sterilitātes un bezkontakta, kā arī to, ka biznesam ir jāmainās, lai cilvēki tomēr varētu nodrošināt savas vajadzības pēc socializācijas, nepieciešamības atpūsties, izrauties no ikdienas un atklāt jauno arī esošajos apstākļos. I. Platonova piedāvāja savas idejas biznesa pārveidei un atklāja, ka viens no resursiem inovācijām - dot iespējas saviem darbiniekiem būt radošiem.

Šobrīd arvien vairāk cilvēku izvēlas laiku pavadīt dabā. Pastaigu un pārgājienu maršruti kļūst aizvien aktuālāki. Tālab jādomā arī par dabas tūristiem, kurus interesē kvalitatīvas naktsmītnes, ēdināšana un dažādi citi pakalpojumi. Uzņēmējiem ir jādomā par sadarbību, lai dabas baudītājiem ceļojums kopumā sniegtu gandarījumu, tā uzskata Maija Rieksta, projekta “Garās distances pārrobežu pārgājiena maršruts “Mežtaka”” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā. Viņa atklāja, kāds ir dabas tūrists un ko viņam piedāvāt - sākot no bagāžas transfēra uz nākamo naktsmītni līdz pat uzticamai informācijai par aktuālo laika prognozi.

Seminārs “Tūrisms Vidzemē – atbilde vīrusam” aizsāk Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma kampaņu #AtklājVidzemiDroši.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) un tā uzņēmējdarbības centrs (VUC) ar īpaši sagatavotiem ceļošanas maršrutiem Vidzemē sāk tūrisma kampaņu #AtklājVidzemiDroši. Šis pasākums sabalsojas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkoto kampaņu tūrisma veicināšanai iekšzemē “Atklāj Latviju droši”. Arī Vidzemes plānošanas reģiona eksperti aicina populāru apskates objektu vietā izvēlēties mazāk zināmus tūrisma galamērķus, kā arī neaizmirst par piesardzību, lai ierobežotu un izskaustu vīrusu.

Kampaņas būtība (piedāvājot sagatavotus ceļošanas maršrutus) – ieteikt ceļotājiem atklāt Vidzemes mazāk zināmās dabas pērles – mežus ar pārgājienu takām, upes laivošanai, brīnišķīgas ainavas no skatu torņiem, dot iespēju viesoties industriālā mantojuma objektos, nelielās kultūrvietās un iepazīt viesmīlīgus saimniekus krodziņos, lauku saimniecībās, viesu namos un mazajās pārtikas ražotnēs. Kā uzsver kulinārā mantojuma pārzinātāja, māksliniece Sandra Ošiņa: "[...] viss šeit ir tuvs un personīgs. Tu vari ielūkoties acīs zemniekam, kurš izaudzējis un samalis kaņepes tavam galdam, noglāstīt sānu govij, kuras pienu saimniece pielej tavai brokastu kafijai.” Mīļi gaidīti Vidzemē! 

“Mūsu kampaņas nolūks ir aicināt ceļot un apmeklēt mazāk populāras vietas Vidzemē, tāpēc iesakām ceļotājiem ieskatīties kartē un atrast tādu vietu, kur vēl nekad nav būts vai ir būts tikai skolas ekskursijas laikā, doties tur, lai atklātu Vidzemi no jauna!” rosina Lienīte Priedāja – Klepere, VPR tūrisma eksperte. “Vidzemē ir arī vairāki tūrisma objekti un vietas, kas vasaras sezonā to unikālā piedāvājuma dēļ ir ieguvušas lielu popularitāti ārvalstu ciemiņu vidū. Viņi šīs vietas jau laikus bija rezervējuši savam apmeklējumam, taču globālā pandēmija plānus mainīja. Šobrīd, kad ārvalstu viesi vēl tikai pārvar ceļošanas inertumu, vietējam tūristam ir vienreizēja iespēja vasarā piedzīvot atpūtu Vidzemē, baudot kvalitatīvus pakalpojumus un atbalstot vietējos uzņēmumus,” saka L. Priedāja – Klepere. 

Šobrīd ceļotājiem pieejami vairāki maršruti, kurus var redzēt tīmekļa vietnē www.vidzeme sadaļā #AtklājVidzemiDroši, kā arī VPR sociālā tīkla Facebook kontā. Pirmie ekspertu sagatavotie maršruti paredzēti dabas mīļotājiem - nelielām draugu kompānijām un ģimenēm ar bērniem  Vidzemes ainaviski skaisto upju atklāšanai, vizinoties ar laivu. Piedāvājums ir papildināts arī ar pārgājienu maršrutiem dabā. Ceļotāji ir aicināti doties īsākā brīvdienu pastaigā pa pievilcīgām dabas takām Alūksnes pusē, apvienojot to ar industriālās pagātnes izzināšanu, vēderprieku baudīšanu un braucienu ar vēsturisko Bānīti. Citi savu varēšanu var apliecināt garo pārgājienu maršruta “Mežtaka” posmā no Apes līdz Kornetiem vai arī otrādi – dodoties pretējā virzienā. Visas vasaras garumā Vidzemes plānošanas reģiona eksperti piedāvās arvien jaunus maršrutus dažādām ceļotāju gaumēm, lai mudinātu aizvien labāk iepazīt Vidzemes dabas, kultūras un viesmīlības pieturvietu daudzveidību un atbalstītu vietējos tūrisma uzņēmumus, kuri ir gatavi droši un atbildīgi uzņemt ciemiņus savā tirgotavā, krodziņā vai saimniecībā. Plānots, ka tiks piedāvāti arī pārrobežu maršruti Vidzemē un Dienvidigaunijā, lai mudinātu igauņus braukt uz Latviju, bet latviešus palūkoties, kā klājas kaimiņiem igauņiem.

Kampaņas organizētāji arī aicina dalīties ar savām Vidzemes piedzīvojumu fotogrāfijām sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi #AtklājVidzemiDroši. 

Papildu informācija: Laima Engere – Levina, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv, Lienīte Priedāja – Klepere, Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.

Vidzemes plānošanas reģions izsludina jau piekto bezmaksas semināru “Biznesa procesi un digitalizācija: virtuālā realitāte un digitālie pārdošanas rīki”, kas notiks 12. jūnijā plkst. 10:00-12:00 (pievienošanās no plkst. 9:40) tiešsaistes platformā “Zoom”. Lai reģistrētos semināram, lūdzam aizpildīt anketu (pieejama šeit). Ar šo semināru tiek noslēgts pasākumu cikls, kura centrā bija digitalizācija un tās iespējas uzņēmējdarbības attīstībai.

 

Šobrīd bezkontakta pārdošanas rīki – interneta veikali un piegādes pakomāti – ir kļuvuši par mūsu ikdienu, bet kādi vēl ir iespējamie risinājumi, lai piedāvātu savu preci vai pakalpojumu attālināti saviem klientiem? Par to stāstīs SIA Mobilly un Latvijas IT klastera pārstāvis Valdis Bergs.  Teju visas ārvalstu izstādes ir kļuvušas virtuālas, un ir jādomā, kā precīzi nodot ziņu par savu piedāvāto produktu. Virtuālā realitāte ir viens no risinājumiem. Semināra dalībniekus ar virtuālās realitātes tehnoloģiju izmantošanas iespējām uzņēmējdarbībā iepazīstinās Arnis Cīrulis, Vidzemes Augstskolas virtuālās realitātes tehnoloģiju laboratorijas vadītājs.

Praktiskus virtuālās realitātes un bezkontakta pārdošanas rīkus prezentēs Lāsma Baikova no SIA Giraffe Visual, viņa arī Latvijas IT klastera pārstāve. Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona projekta GoSmart inovāciju brokere Ilona Platonova atgādinās par tiem pārrobežas sadarbības aspektiem, kas, tostarp, būtu jāņem vērā, uzņēmumiem digitalizējoties.

Digitalizācijas semināru ciklu organizē Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar Latvijas IT klasteri, un to mērķis ir veicināt uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem COVID-19 krīzes izraisītajiem apstākļiem, kā arī veicināt ilgtermiņa uzņēmuma digitalizāciju.

Informējam, ka pasākums tiks ierakstīts un var tikt izmantots publicitātes materiālu un videolekciju izveidošanai. Saite uz pasākumu tiks nosūtīta tikai reģistrētiem dalībniekiem.

 

Semināru cikls tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam projekta „GoSmart BSR” ietvaros.

Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.

Papildu informācija: Laima Engere-Levina, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, e-pasts: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob. t. +371 28376912

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/

Vairākiem nozares ekspertiem sadarbojoties ar Vidzemes plānošanas reģionu, jūnija sākumā notika tiešsaistes apmācības par saules enerģiju elektroenerģijas ražošanai un zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi - “Augstāk par zemi – zemāk par sauli”. Dabā filmētās un izzinošās video prezentācijas šobrīd ir pieejamas arī citiem interesentiem.

Foto autors: Līga Puriņa-Purīte

Jau ierasts, ka katru gadu jūnijā Eiropas Ilgtspējīgas Enerģijas dienu ietvaros Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kopā ar pašvaldību speciālistiem tiekas kopīgā pasākumā, lai vērstu uzmanību uz prasmīgas energopārvaldības principiem un dalītos pieredzē ar pašvaldībās ieviestajiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem. Šoreiz, 3. jūnijā, kopā ap 60 dalībnieki satikās tiešsaistes apmācībās, kur kopā ar nozares ekspertiem, pētniekiem un docentiem centās rast atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.

Par saules enerģiju sarunu sāka Agris Kamenders, SIA EKODOMA, uzsverot, ka Latvijā saules intensitāte ir pietiekami liela, lai to varētu izmantot elektroenerģijas ražošanai. “Elektroenerģija ir augstvērtīga enerģija, kas ir salīdzinoši dārgs enerģijas veids, tāpēc tajos objektos, kur ir pastāvīgs elektroenerģijas patēriņš vai kur tas ir pietiekoši augsts, pavisam noteikti būtu vērts apsvērt saules enerģijas izmantošanas iespējas,” turpināja A. Kamenders. A. Kamenders video prezentācijā stāstīja par vairākiem aspektiem, kam jāpievērš uzmanība, izvēloties  uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai. Viens no tiem ir saules paneļa novietojums uz ēkas jumta, jumta slīpums un platība, ēnojums no kokiem u.c. Video prezentācija: Ražojošais patērētājs - saules paneļu uzstādīšana elektroenerģijas ražošanai (Agris Kamenders, SIA EKODOMA) pieejama: https://www.youtube.com/watch?v=Bu1ivGkEwQ0


Jānis Zaķis, Rīgas Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta asociētais profesors un vadošais pētnieks, uzmanību vērsa uz saules paneļu veidiem un to atšķirībām. “Iegādājoties saules paneļus, jāpievērš uzmanība uz to jaudu, spriegumu, temperatūras ietekmi uz jaudu, kvalitāti (gan ražotāja garantētais kalpošanas laiks, gan degradācijas ātrums) un cenas attiecību pret lietderības koeficientu,” uzsvēra J. Zaķis.

“Katrs mājsaimniecības īpašnieks, kurš ir pieslēgts publiskajam tīklam, var kļūt par elektroenerģijas ražotāju, veicot noteiktu procedūru mikroģenerācijas iekārtas pieslēgšanai,” tā savu video prezentāciju iesāka Aleksandrs Suzdaļenko, Rīgas Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta vadošais pētnieks. Par tīklam piesaistītu mikroģenerācijas sistēmu un autonomu sistēmu turpināja A. Suzdaļenko. Tīklam piesaistīta sistēma nozīmē, ka mājsaimniecība var kļūt par NETO norēķinu sistēmas dalībnieku – tīklā nododot saražoto, bet uzreiz neizmantoto elektroenerģiju. Kā arī brīžos, kad ar paša saražoto elektrības daudzumu nepietiek, izmantot iepriekš saražoto un tīklā nodoto. Savukārt autonomas sistēmas gadījumā mājsaimniecība nav pieslēgta tīklam, un tiek izmantotas akumulatoru baterijas elektroenerģijas uzkrāšanai.

Video prezentācija: Latvijā pieejamie saules paneļi elektroenerģijas ražošanai (Jānis Zaķis un Aleksandrs Suzdaļenko, Rīgas Tehniskā universitāte): https://www.youtube.com/watch?v=5YRY2e-KfE8 

VPR īstenotā projekta “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) ir izstrādāts aprēķina rīks, kas palīdz noteikt saules paneļu optimālo izmēru, noskaidrot, cik daudz enerģijas var saražot no izvēlētās platības. Kā arī veikt finanšu aprēķinus, lai noteiktu ietaupījumus, ienākumus, nepieciešamos ieguldījumus, atmaksas laiku un sistēmas kopējo rentabilitāti. Turklāt rīks palīdz noskaidrot, kā uzglabāšanas sistēma uzlabotu saules paneļu sistēmas efektivitāti. Drīzumā šis rīks tiks publicēts VPR mājas lapā.

Tiešsaistes apmācību “Augstāk par zemi – zemāk par sauli” otrajā daļā dalībnieki iepazinās ar izaicinājumiem un barjerām pārejai uz zemas temperatūras siltumapgādes sistēmu. Pieredzē dalījās nozares eksperte Jeļena Ziemele: “Pāreja uz inovatīvām siltumapgādes sistēmām rada jaunus izaicinājumus centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem. Kā vienlaicīgi darbināt dažādas tehnoloģijas? Kā nodrošināt centralizētās siltumapgādes konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem siltumapgādes uzņēmumiem vai decentralizēto siltumapgādi? Vairākām vienlaicīgi darbināmām tehnoloģijām, tā dēvētajām hibdrīdsistēmām ir nepieciešama vieda pārraudzība, kas ļautu ātri reaģēt uz mainīgiem sistēmas parametriem. Jāuzsver, ka ilgtspējīgā energoapgādē aizvien lielāku lomu spēlē pats patērētājs. AS “Rīgas Siltums” sadarbībā ar SIA “Bonava Latvija” īsteno vērienīgu projektu Stopiņu novadā, kur paredzēts uzbūvēt vairākas jaunas dzīvojamās ēkas un tās pieslēgt zemas temperatūras centralizētajai siltumapgādei. Šādā veidā tiek samazināti siltuma zudumi tīklos siltumenerģijas pārvadē. Šis ir viens no projektiem, kurā siltumapgādes uzņēmums kopā ar dzīvojamo māju attīstīšanas uzņēmumu vienkopus realizē pāreju uz pazeminātu temperatūras grafiku siltumtīklos.”  Video prezentācija: Izaicinājumi un barjeras pārejai uz zemas temperatūras siltumapgādes sistēmu (Jeļena Ziemele, nozares eksperte): https://www.youtube.com/watch?v=tkEdOvbXY_w 

Aleksandrs Zajacs, docents un vadošais pētnieks Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūtā, uzsver: “Samazinot centralizētās siltumapgādes siltumnesēja temperatūru ir iespējams efektīvāk integrēt jaunas tehnoloģijas un atjaunojamos enerģijas avotus (saules kolektori, siltumsūkņi, siltumenerģijas akumulācija, izmantot ražošanas procesa siltuma pārpalikumus, datu centri u.c.). Vēl viens ieguvums pārejai uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi ir iespējamība mazas jaudas decentralizēto siltumavotu integrēšana centralizētajā siltumapgādē. Tas nozīmē, ka mājsaimniecības vai daudzdzīvokļu ēkas varēs nodot tīklā siltumenerģijas pārpalikumu un kļūt par aktīvo patērētāju, kurš gan ražo, gan patērē siltumenerģiju.” Video prezentācija: Pāreja uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi (Aleksandrs Zajacs, Rīgas Tehniskā universitāte): https://www.youtube.com/watch?v=GyTBO2gQZgU

Jāuzsver, ka VPR īstenotā projekta “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) ietvaros ir veikts pilotprojekts Alūksnes pirmskolas izglītības iestādē “Pienenīte”, kur modernizēta esošā siltumapgādes sistēma. Video prezentācija pieejama: https://www.youtube.com/watch?v=CXJLEDJjPM0 Šī paša projekta ietvaros Gulbenes novada pašvaldība sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti Beļavas ciemā īstenojis pilotprojektu pārejai uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi.

Tiešsaistes apmācības tiek organizētas Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gada projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) un “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) ietvaros. Vairāk par projektu aktivitātēm uzziniet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti

Papildu informācijai: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv, mob. tel. 26349224

Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.tel. 28752793

Turpinot Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma kampaņu #AtklājVidzemiDroši, šonedēļ aicinām uz Burtnieku novadu!

Burtnieku ezers ir ceturtais lielākais ezers Latvijā. Tajā ietek vairākas upes un upītes, bet iztek viena – Salaca. Ezera apkārtne ir bijusi apdzīvota jau akmens laikmetā. Šeit ceļotājus aicinām izzināt ezera apkārtni un izbaudīt ūdenspriekus!

     

Foto: A. Liepa

Ja ceļotāju vidū ir kaislīgi makšķernieki, tie ar patiesu prieku visu dienu varēs pavadīt zivīm bagātajā Burtnieku ezerā. Šeit ir satopamas vairāk nekā 20 zivju sugas. Lai dotos pēc loma ezerā, nepieciešama makšķerēšanas karte un licence makšķerēšanai Burtnieku ezerā. Makšķerēt varat doties ar savu līdzi atvesto laivu vai arī iznomāt laivu ezera krastā. Informācija makšķerniekiem.

Ja esat aktīvi velobraucēji, tad Burtnieku ezera varenumu varēsiet izjust, dodoties 50 km velo maršrutā. Apkārt Burtnieka ezeram

   

Foto: burtniekunovads.lv

Nu ir laiks makšķerniekiem doties copēt un velobraucējiem skaitīt kilometrus, bet pārējiem brīvdienu baudītājiem iesakām doties pastaigā pa Vīsraga dabas taku! Tā sākas pie Burtnieku muižas parka vārtiem un ved caur ezera palieņu pļavu uz skatu torni. 

   

No kreisās: Vīsraga dabas taka (foto - A. Liepa), Vīsraga tornis (foto - U. Brālēns) 

Tālāk ceļš ved uz “Adzelviešu” mājām, kur ciemiņi var izzināt kaņepju audzēšanas un kaņepju aizdara gatavošanas tradīcijas, kā arī nobaudīt tur gatavotos labumus.

Savukārt Burtnieku centrā aplūkojams daudzu Latvijas dārzu veidotājas Zentas Skrastiņas daiļdārzs. Tur viesojoties, uzzināsiet augu stāstus un, iespējams, varēsiet iedvesmoties sava piemājas košumdārza pilnveidošanai.

   

No kreisās: Z/S "Adzelvieši" (foto - U. Brālēns), Zentas Skrastiņas daiļdārzs (foto - burtniekunovads.lv)

Tagad gan pienācis laiks atpūtai uz ūdens – aktīvākajiem ar airudēli (SUP) vai burājot ar vējdēli, citiem, vizinoties laivā pa ezeru! Šādai atpūtai uz skaistā Burtnieku ezera visu nepieciešamo piedāvā laivu bāze “Vidzemes laivas”. Vairāk informācijas: https://vidzemeslaivas.lv/.

   

Foto: burtniekunovads.lv

Vakaram pie ezera un naktsmieram iesakām kempingu “Ezerpriedes” (http://ezerpriedes.lv/) , “Atpūtas namiņu” (https://www.atputasnamins.lv/lv/) vai kādu citu nakšņošanas vietu turpat tuvumā.

   

No kreisās: "Ezerpriedes" (foto - U. Brālēns), "Atpūtas namiņš" (foto - burtniekunovads.lv)

Otrajā dienā, jau mājupceļā, iesakām iegriezties Valmiermuižā. Šī vieta izslavēta ne vien vēstures, bet arī viesmīlības dēļ. Vispirms aicinām doties uz Valmiermuižas stalli. Staļļa saime labprāt uzņem viesus - izrāda stalli, iepazīstina ar zirgiem un to ikdienas paradumiem, piedāvā doties izjādēs. Lūgums viesošanos stallī iepriekš saskaņot ar staļļa meistari. Lai uzkrātu spēkus mājupceļam, jāiegriežas Valmiermuižas alus virtuvē, kas atrodas senā klēts ēkā, blakus mazajai alus darītavai, lai baudītu gardu maltīti no vietējiem produktiem. Bet braucienu aicinām noslēgt ar Tirgotavas apmeklējumu turpat vēsturiskajā klētī. Tur pieejams gan lēni brūvēts alus, gan dažādi gardi bezalkoholiski spirdzinājumi, kā arī Vidzemes garšu meistaru un amatnieku darinājumi. Tas viss labi derēs brangam ciemakukulim mājās palicējiem.Vairāk informācijas: www.valmiermuiza.lv

   

No kreisās: Valmiermuižas zirgu stallis (foto - burtniekunovads.lv), Valmiermuiža (foto - S. Ozoliņa)

Informāciju sagatavojusi:
Ilze Liepa
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv












 



 



  

 

 

 

Guvusi lielu atsaucību Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklētāja vidū, Aritas Strodes – Kļaviņas foto stāstu izstāde “Neērtie bērni” dodas uz Mazsalacas pilsētas bibliotēku, kur tā būs skatāma no 15. jūnija līdz 10. jūlijam.

 “Neērtie bērni” ir izvērsts un atbildīgs fotoprojekts, kam “Facebook” lietotāji varēja virtuāli sekot līdzi no 2018. gada aprīļa līdz oktobrim, kad fotogrāfijas tapa un tika sistemātiski publicētas. Tā autore Arita Strode- Kļaviņa projekta ietvaros fotografēja 15 ģimenes, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem.

Fotogrāfes Aritas Strodes - Kļaviņas mērķis bija parādīt, ka bērni ar īpašām vajadzībām ir tikpat brīnišķīgi kā visi pārējie, tāpēc arī projektā “Neērtie bērni” netiek uzsvērta invaliditāte, bet izcelta individualitāte. Vecāki fotogrāfijās tur savus bērnus uz rokām un klēpī, nes uz pleciem, lidina gaisā, apskauj, samīļo un dod bučas – gluži tāpat kā klasiskās ģimenes fotosesijās. Arī vecāku siltuma pilnie skatieni un bērnu smaidi ir patiesi – vienīgi to izvilināšanai bija nepieciešams mazliet vairāk laika un pacietības.

Nosaukums “Neērtie bērni” apzināti tika izvēlēts atklāts un mazliet provokatīvs, jo tādi šie bērni diemžēl ir - neērti sabiedrībai, medicīnas nozarei un citur. Taču precīzs, jo, meklējot ģimenes, kas labprāt ļautu sevi fotografēt un šīs bildes publicēt, saņēmu vairākas vēstules ar apliecinājumu: "Jā, tieši tā mēs arī jūtamies!"

Projekta “Vidzeme iekļauj” komanda aicina vidzemniekus apmeklēt foto stāstu izstādi “Neērtie bērni”, lai kopā veidotu iekļaujošāku un cilvēcīgāku sabiedrību. Vidzemi, kurā ceļš ved augšup!

 

Vairāk informācijas:

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv

Šī gada 18. jūnijā notiks seminārs Gulbenes novada pašvaldību administrācijas darbiniekiem un pedagogiem par pašvaldības iesaisti remigrācijas jautājumu risināšanā.

 

“Ļoti svarīgi, lai pašvaldība apzinātos savu nozīmi remigrējušo cilvēku un ģimeņu atbalstā, jo atbraukuši saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Pirmkārt tie ir valodas jautājumi, jo daļa bērnu, kuri atgriežas uz dzīvi Latvijā, nerunā latviski, un kā mēs zinām, Latvijā pamatā pieejama izglītība tikai latviešu valodā. Tāpat arī sociālie jautājumi – darbs, skolas, bērnudārzi, dzīvošana, transports, - viss, ar ko mēs kā pašvaldība saskaramies arī tad, ja atgriežas tikai viena ģimene,” teic Gulbenes novada Izglītības pārvaldes projektu vadītājs, pasākuma organizators Lauris Šķenders. “Mums kā pašvaldībai ir viņiem jāsniedz atbalsts.”

Pasākums notiks divās daļās, kur pirmajā daļā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Gross prezentēs savu pētījumu “Labklājība un integrācija migrācijas kontekstā" un tājā gūtās atziņas – kā  visefektīvāk iespējams atbalstīt remigrējušās ģimenes, reemigrantus un sekmēt lokālpatriotismu, lai ne tikai atbalstītu tos, kas atgriežas uz dzīvi Latvijā, bet arī lai cilvēki nebrauktu prom.  Savukārt otrajā daļā neformālās izglītības pārstāvis Vilis Brūveris vadīs diskusiju par tēmu “Kā mēs varam sekmēt remigrāciju, atbalstīt atbraukušos un sekmēt pašvaldības iedzīvotāju lojalitāti?”. “V. Brūveris ir pieredzējis neformālās izglītības treneris un dažādos veidos darbojas arī citos projektos, kas vērsti gan uz lokālpatriotismu”, stāta L. Šķenders. Diskusijas secinājumus plānots izmantot turpmākā pašvaldības darbā.

Pasākums tiek organizēts projekta “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” ietvaros sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions ir prioritārā pasākuma 2018.-2020. gadam "Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators"" realizāciju. Vidzemes reģionā remigrācijas koordinatora pienākumus veic Ija Groza, kontaktinformācija: e:pasts: ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv, Mob.t.: 29287585

 

Informāciju sagatavoja:

 Kaiva Upleja,

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,

E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions un Rīgas Tehniskā universitāte aicina pārtikas nozares uzņēmējus pieteikties eksperimentālai inovāciju koprades laboratorijai, lai kopā ar pētniekiem attīstītu ilgtspējīgus pārtikas iepakojuma risinājumus. Tā paredz iepriekšēju sagatavošanos un divas klātienes tikšanās novembrī.

Ik dienu pasaulē un arī Latvijā tiek radīts ievērojams atkritumu apjoms, no kā liela daļa ir tieši pārtikas atkritumi – gan pārtika, gan iepakojums. Tajā pašā laikā pārtikas ražotāji saskaras ar izaicinājumiem ilgtspējīga iepakojuma radīšanai, jo katrs produkts ir jāiepako atbilstoši tā specifiskajām prasībām. Vairums uzņēmēju jau ir radījuši risinājumus, naftas izcelsmes materiālu iepakojuma vietā izmantojot atjaunojamos dabas resursos balstītus iepakojumus. Tomēr tas nenozīmē, ka citi uzņēmēji var vienkārši pārņemt šos risinājumus, jo produkti un ražošanas process var atšķirties pat šķietami līdzīgos uzņēmumos. Šī brīža pārtikas nozares vajadzības paredz, lai iepakojums ir šķirojams un pārstrādājams, dabā bioloģiski noārdās vai arī ir ēdams. Vienlaikus uzņēmējiem būtiski, lai risinājums ļauj saglabāt produkta kvalitāti, kā arī to iespējams pielāgot esošajām ražošanas iekārtām.

Lai palīdzētu rast atbilstošākos risinājumus reāli pastāvošām pārtikas nozares problēmām, inovāciju koprades laboratorija piedāvās uzņēmējiem profesionāli vadītā procesā nonākt līdz koncepcijām, prototipiem vai pat gataviem risinājumiem, izmantojot starpnozaru pētnieku kompetenci.

Piedalīties aktivitātēs tiks aicināti astoņi uzņēmēji, kurus atlasīs, organizējot publisku pieteikšanos un vēlāk intervijas. Interviju laikā tiks izzināti galvenie izaicinājumi un tendences, ar ko strādāt laboratorijas ietvaros. Galvenie kritēriji uzņēmēju atlasei – saistība ar definēto nozares vajadzību, motivācija un ieinteresētība, kā arī profesionālā reputācija. Piedalīties prioritāri tiks aicināti Vidzemes uzņēmēji, bet izvērtēti tiks visi pieteikumi. 

Lai pieteiktos, uzņēmēji aicināti līdz 28. jūnijam (ieskaitot) aizpildīt anketu, norādot īsu informāciju par uzņēmumu, ilgtspējīga iepakojuma izaicinājumu, ko nepieciešams risināt, līdzšinējo pieredzi tā risināšanā. Anketa pieejama: https://ej.uz/inovacijukoprade

Laboratorijas aktivitātes notiks vairākos posmos, kas iekļauj sagatavošanos, nozares problēmu identificēšanu un analīzi, kā arī iepazīšanos ar pētnieku zināšanām jomā. Laboratorijas ietvaros tiks komplektētas profesionāļu komandas, kuru dalībnieki kopīgi piedalīsies Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas profesionāļu vadītā ātrās prototipēšanas procesā un vēlāk sniegs vērtējumu par eksperimenta norisi. Paredzams, ka sadarbība starp uzņēmējiem un pētniekiem turpināsies, attīstot tālāk izstrādāto risinājumu.

Koprades laboratoriju moderēs Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija-Markova. Inese ir ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā un inovācijās (MBA) Rīgas Tehniskajā universitātē, un šobrīd ir trešā kursa doktorante, pētniecību saistot ar zināšanu ietilpīgu biznesa pakalpojumu vadīšanu, lasa lekcijas par projektu vadīšanu, inovāciju tehnikām un radošumu, kā arī ir starptautisku konferenču un semināru dalībniece un lektore. Ikdienā vada dažādas zinātņu nozares pārstāvošu pētnieku komandu, kas attīsta inovatīvus risinājumus ilgtspējīgai dabas resursu apsaimniekošanai. 

Inovāciju koprades laboratorija ir viena no labajām praksēm, ko Vidzemes plānošanas reģions ir identificējis starptautisku pieredzes apmaiņu rezultātā, kas ļauj stiprināt uzņēmējdarbības un pētniecības sadarbību inovāciju attīstīšanā. Šāda starpdisciplināra pieeja problēmu risināšanā ļauj aptvert plašu zināšanu loku, iesaistot pētniekus no dažādām saistītajām zinātnes nozarēm – pārtikas tehnoloģiju, dizaina, mikrobioloģijas, informāciju un komunikācijas tehnoloģiju, ķīmijas, viedo materiālu un citām.

Koprades laboratoriju īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “GoSmart BSR” ietvaros un Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta zināšanu un inovāciju kopienas (EIT Food) ES pētniecības un inovāciju programmas ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.

Papildu informācijai: Santa Niedola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 26674261.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/

Šogad mūsu ikdiena ir neparastāka, un publiski pasākumi notiek citādi. Taču projekti, kas saņēmuši Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020 finansējumu, tiek īstenoti.

Vasaras sākumā tika aizsākti divi projekti, kuros top vērtīgas publikācijas. A/S “Latvijas Mediji” veido  rakstu sēriju par unikālajām ar Vidzemi saistītajām dziedāšanas un muzicēšanas tradīcijām, kas būs regulāri lasāma laikraksta “Latvijas Avīze” drukātajā un digitālajā platformā. Aizraujošus stāstus par Ziemeļlatvijas novadu dabas un kultūras pērlēm varēs uzzināt SIA “Reģionu Mediji” publikācijās laikrakstā un portālā “Ziemeļlatvija”.

Jūnija nogalē un jūlijā notiks arī virkne dažādu pasākumu. 27. un 28. jūnijā Drustu pagasta Auļukalna muižā notiks dziju krāsošanas darbnīca. 4. jūlijā Ziemeru muižā risināsies eksperimentāla dzejas laboratorija. Savukārt 11. jūlijā Cēsīs, Ruckas mākslas rezidenču centra pagalmā, notiks kamermūzikas festivāla “Sansusī” vakars. Bet jau 25. jūlijā Ērmaņmuižā uzņems viesus, kurus pulcinās jau tradicionālā danču etnonakts. Aicinām sazināties ar pasākumu rīkotājiem, lai uzzinātu par iespējām apmeklēt šos pasākumus!

Nomaļā dabas nostūrī, P29 ceļa posmā Gatarta – Jaunpiebalga, bez plānota darba laika un izstādes pieskatītājiem uz vietas, notiks brīvas formas laikmetīgās mākslas izstāde “Savvaļa”. Tā ļaus apmeklētājiem savrupi atklāt, iepazīt un pieredzēt mākslas darbus to attiecībās ar apkārtējo vidi. Izstāde iecerēta kā dabas, ainavas, kultūras mantojuma un laikmetīgās mākslas piedzīvojums, sasaistot šos elementus vienotā veselumā, lai parādītu to savstarpējo mijiedarbību. Atklāšana: 10. - 12. jūlijs.

Aicinām ikvienu, ievērojot spēkā esošās distancēšanās prasības, izbaudīt Vidzemes kultūras programmas pasākumu piedāvājumu un apmeklēt tos! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram, jo rudens solās būt kultūras norisēm bagātīgs!

Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem varat uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapas www.vidzeme.lv kultūras sadaļā.

Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

Jūnija sākumā tiešsaistes seminārs par elektrisko velosipēdu potenciālu tūrisma attīstībai Vidzemē pulcēja 50 dalībniekus. Ar savām zināšanām un pieredzi dalījās četri zinoši nozares eksperti, kas sniedza pilnvērtīgu ieskatu tēmā. Par mobilitātes paradumu maiņu un elektrovelosipēda lomu tūrismā savu redzējumu pauda politikas plānotājs, tūrisma produktu attīstītājs, velopakalpojumu sniedzējs un tā lietotājs. Ekspertu prezentācijas tika ierakstītas, tāpēc tās iespējams noskatīties arī tiem interesentiem, kas semināram tiešsaistē pieslēgties nevarēja.

 

Video prezentācijas:

>> Evita Feldberga “Tūrisms, mobilitāte un Covid-19”

>> Santa Paegle “Velotūrists un tā vajadzības”

>> Simona Sniķe “Pieredze ar elektrisko velosipēdu nomu Gulbenē”

>> Mārtiņš Malcenieks “Vai elektrovelosipēdam ir nākotne Vidzemē?”

Krīze paver iespējas vietējā tūrisma attīstībai un piedāvājuma stiprināšanai

Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Evita Feldberga vērsa uzmanību, ka joprojām darbojamies krīzes apstākļos un jāņem vērā, ka šobrīd lielākais fokuss tiks likts uz vietējo tūrismu. Papildus tam, E.Feldberga norādīja, ka īpaši būtisku lomu spēlēs mārketings, jo brīdī, kad robežas būs atvērtas, ikviena valsts Eiropā konkurēs par tūristu piesaisti. Klātesošie tika iepazīstināti ar šobrīd pieejamo atbalstu tūrisma nozarē.

Komentējot elektrovelosipēda potenciālu tūrisma piedāvājuma dažādošanai, E.Feldberga atzina, ka “arī viņai šis braucamrīks nav nekas svešs, tas testēts arī ārvalstīs, dažādās infrastruktūrās.”

 

Viss sākas ar infrastruktūru un pārdomātu piedāvājumu

Veloentuziaste Santa Paegle (kustibuprieks.lv) dalījās ar savu praktisko pieredzi, kas uzkrāta ikdienā daudz pārvietojoties ar velosipēdu, kā arī organizējot dažādus pasākumus velobraucējiem. Stāstījumā tika analizēta esošā infrastruktūra un norādīts uz lietām, kurām būtu jāpievērš papildu uzmanība, veidojot kompleksu tūrisma piedāvājumu, ko plānots piedāvāt arī velobraucējiem.

S.Paegle atzina, ka “visa pamatā ir laba infrastruktūra. Ja tā būs sakārtota atbilstošā līmenī, tā vienlīdz derēs gan parastā velosipēda, gan arī elektrovelosipēda lietotājam.” Savā stāstā S.Paegle norādīja uz velotūrista pamatvajadzībām (piekļuve dzeramajam ūdenim, vieta, kur pieslēgt velosipēdu, iespēja salabot braucamrīku, drošs ceļš bez klaiņojošiem suņiem, uzlādes iespējas elektrovelosipēdam utt.).

Apkopojot pašu velotūristu atziņas, secināts, ka joprojām nepieciešams izglītot autovadītājus par pietiekamas distances ievērošanu, apdzenot velobraucējus, tostarp arī uz grants ceļiem. Tāpat nepieciešams izbūvējot ceļu infrastruktūru, pievērst uzmanību kājāmgājēju un velobraucēju ērtībām un drošībai – kvalitatīva bruģa ieklāšanas tehnika, nolīdzinātas apmales, drošas vilcienu pārbrauktuves. S.Paegle atgādina, ka to vislabāk būtu darīt, konsultējoties ar lietotāju vēl pirms projekts tiek sagatavots. Velotaku ierīkotājiem būtu jāseko līdzi to stāvoklim arī pēc tam, kad tās nodotas lietošanā, regulāri veicot kritušo koku novākšanu, atjaunojot marķējumu, izpļaujot aizaugušos takas posmus. Velosipēdu statīviem jābūt pārdomātiem, lai pie tiem varētu ērti un droši pieslēgt dažāda izmēra braucamrīkus. Tāpat jāapdomā iespēja tūristiem piedāvāt bezmaksas dzeramā ūdens uzpildes vietas, kas nav izvietotas iekštelpās.

 

Bez mārketinga nav klientu

Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja Simona Sniķe stāstīja par Gulbenes pašvaldības pieredzi, ieviešot elektrisko velosipēdu nomas pakalpojumu. Atskatoties uz pakalpojuma ieviešanas procesu, S.Sniķe atzina, ka “ļoti būtisku lomu spēlē tas, kur velosipēdi ir novietoti – cik redzami tie ir potenciālajiem lietotājiem. Lielā mērā visa pamatā ir pārdomāts mārketings un pamanāma, uz konkrētu klientu orientēta reklāma. Svarīgi arī padomāt par optimālo braucamrīku skaitu, cik lielai grupai tie būs pieejami, jo tas var būtiski ietekmēt tūrista lēmumu – izmantot pakalpojumu vai nē.”

 

Elektrovelosipēds – tā nav tikai izklaide

Mārtiņš Malcenieks no aktīvā tūrisma centra “Eži” savu prezentāciju iesāka, norādot, ka nav šaubu par to, ka elektrovelosipēdam ir nākotne, drīzāk jautājums – kad šī nākotne pienāks, un ko mēs visi varam darīt lietas labā, lai tas notiktu ātrāk?

M.Malcenieks norādīja gan uz elektrovelosipēda priekšrocībām, gan trūkumiem. Priekšrocības – der dažādiem ceļa segumiem, arī sliktos laikapstākļos (pagarinās sezona); sniedz iespēju piekļūt dažādām vietām, kas nav sasniedzamas ar parasto velosipēdu – reljefs nav šķērslis; velobrauciens kļūst pieejams plašākai lietotāju grupai, izbraucienā var doties kopā vairākas paaudzes; joprojām tiek saglabātas kustības; ja beidzas baterija, braucienu tāpat var turpināt; uzlādei nav nepieciešama īpaši pieslēguma vieta. Trūkums – salīdzinoši augstā tirgus cena, ko M.Malcenieks komentē: “Tomēr, ja salīdzinām automašīnas iegādes izmaksas un elektrovelosipēda kā alternatīva pārvietošanās veida piedāvātās iespējas, tas vairs nešķiet tik nesamērīgi dārgi, turklāt, tehnoloģijām attīstoties un pieprasījumam augot, elektrovelosipēdu cenas turpina kristies.”

Prognozējot, kad Vidzemē varētu palielināties elektrisko velosipēdu izmantošanas īpatsvars, M.Malcenieks norāda, ka, visticamāk, tas varētu notikt tad, kad sabiedrība apzināsies, ka tas nav izmantojams tikai izklaides braucieniem, bet ir pilnvērtīgs risinājums ikdienas pārvietošanās vajadzību nodrošināšanai; kad vēl vairāk samazināsies to cena; kad būs sakārtoti veloceļi un arī pārējā papildinošā infrastruktūra būs ērta un droša lietošanai ar velosipēdu; kad paši rādīsim priekšzīmi, lietojot ikdienā parastos elektriskos velosipēdus.

M. Malcenieks norādīja, ka līdzšinējā pieredze rāda – ārvalstu tūristi šobrīd ir biežākie interesenti, kas velonomas punktā meklē tieši elektrovelosipēdus, apzinoties šī braucamrīka priekšrocības. Viņš pieļauj, ka vietējiem iedzīvotājiem interese varētu tik vairota, piedāvājot testa braucienus, kā arī organizējot dažādus pasākumus, kas iedrošinātu jaunus risinājumus izmēģināt arī tos, kas līdz šim no tā ir izvairījušies. Nākotnes potenciāls ir arī kravas tipa elektrovelosipēdiem, kas īpaši noderīgi būtu bijuši Covid-19 laikā, piegādājot preces īsās distancēs, kā arī specifiski velosipēdi, kas funkcionāli pielāgoti lietotājiem, piemēram, vecāka gadagājuma braucējiem vai vecākiem, kas ikdienā ar velosipēdu pārvadā vienu vai vairākus bērnus, piemēram uz skolu vai bērnu dārzu

PDF kartes tūrismā zaudē savu funkcionalitāti

Semināra noslēgumā izskanēja aicinājums veidot vienotu mājaslapu, kurā velotūrists varētu vienviet atrast visu informāciju, tostarp arī velotūrisma maršrutus, taupot laika resursus, kas tiek tērēti, meklējot informāciju dažādos avotos. Būtiski, lai arī kartes tiktu veidotas digitāli ērtā formātā, tradicionālās.pdf formāta karšu izdrukas papildinot ar risinājumu lejupielādēt, piemēram .gpx failus, kurus var ērti ielādēt navigācijas iekārtās (viedtālrunī, sporta pulkstenī vai velodatorā).

Seminārs tika organizēts Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos - jaunas pieejas mobilitātes koncepciju izstrādei attālos lauku reģionos (MARA)” ietvaros. Projekta mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti lauku reģionos. Tā īstenošanā iesaistījušies 12 partneri no 9 reģioniem. Vairāk informācijas par projektu www.mara-mobility.eu (angļu valodā) un www.vidzeme.lv (latviešu valodā).

Jautājumiem: Rita Merca, projekta MARA vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv; Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste projektā MARA, Vidzemes plānošanas reģions, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Baudot jaukos vasaras mirkļus, Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma kampaņā #AtklājVidzemiDroši aicinām iepazīt tieši 100 gadus seno Vidzemes pērli - Smilteni un tās apkārtni!

 

 

Foto: visit.smiltene.lv

Smiltene ir ceļinieku pilsēta, tās apkārtnē netrūkst dažādu ceļu un celiņu. Tāpēc, lai atklātu apkārtnes burvību, iesakām doties velo piedzīvojumā pa kādu no velo maršrutiem, piemēram, Apriteņojot Smiltenes ezerus, kur iespējams pārvarēt 29 km attālumu un veldzēties 7 meža ezeros. Tāpat var braukt arī Pa Aumeisteru paugurvalni un baudīt kalnaino un ainavisko Aumeisteru paugurieni 15, 30 un 40 km garumā. Launkalnes apkārtni iepazīsiet Izriteņojot Dienvidkalni 40 km garā apļveida maršrutā, pa ceļam paviesojoties arī mini zoo Ezerlejas.

   

    

Foto: visit.smiltene.lv, ezerlejas.lv

Kājāmgājējus aicinām iepazīt pilsētu aptuveni 6 km garā pastaigu maršrutā, ejot Pa firsta Līvena pēdām. Uzziniet pilsētas vēsturi, apskatot Kalnamuižas ēkas un pēc Smiltenes muižas īpašnieka firsta Paula Līvena ierosmes būvēto pirmo ūdens spēkstaciju Baltijā! Ļaujieties dabas valdzinājumam Vecajā parkā, izbaudiet aktīvās atpūtas iespējas pie Tapera ezera ar Annes laivām vai SUP House, kā arī ieturiet gardu maltīti kafejnīcā Brūzis vai kādā citā ēdināšanas vietā!

  

No kreisās: Smiltenes HES, Kalnamuiža (foto - visit.smiltene.lv)

Savukārt asāku izjūtu cienītājus gaida atpūtas un sporta kompleksā “Teperis”, kur sacīkšu trasē var doties ar kartingu

Pēc aktīvas darbošanās laiks bezalkoholiskiem, atspirdzinošiem un dzirkstošiem dzērieniem bērza sulu ražotnē Birzī! Ciemošanās iepriekš jāpiesaka saimniekam, rakstot uz e-pastu: birzi PIE birzi PUNKTS lv.

 

No kreisās: atpūtas un sporta komplekss "Teperis" (foto - visit.smiltene.lv), bērzu sulu ražotne  "Birzī" (foto - birzi.lv)

Informāciju sagatavojusi:
Ilze Liepa
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv


 




Vidzemnieces Māras Lieplapas augu tēju uzņēmums SIA PLŪKT izvēlēts par vienu no Baltijas jūras reģiona iedvesmas stāstiem, lai iedrošinātu jauniešus uzsākt konkurētspējīgu un atdevi nesošu uzņēmējdarbību, kas balstīta uz bioekonomikas un aprites ekonomikas principiem.

Stāstu krājums tiek veidots projekta “Baltijas jūras reģiona jaunatnes loma aprites ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai” (BeUBio) ietvaros. Krājums atklāj dažādu valstu jauniešu pieredzi, kas jau agrā vecumā dibinājuši savus uzņēmumus, strādā pētniecībā vai virza kādu iniciatīvu ilgtspējīgas ekonomikas un bioloģisko resursu izmantošanā.

Māra Lieplapa, dibinot savu uzņēmumu, spējusi ieraudzīt unikālo šķietami vienkāršā resursā un strādājusi, lai pārvērstu atjaunojamu dabas resursu vērtīgā produktā, tam atrodot ekskluzīvu nišu tirgū. Pamati uzņēmējdarbībai likti jau studiju laikā, un, tūlīt pēc universitātes absolvēšanas, 2018. gadā dibināts uzņēmums PLŪKT, kuru pavada spēcīga motivācija izturēties saudzīgi pret apkārtējo vidi un izmantot tās resursu potenciālu.

Kad es pabeidzu universitāti, mani un manu mammu lūdza pārstāvēt Latvijas jaunos uzņēmējus Ķīnā. Jau tolaik zināju, ka gribēšu būt uzņēmēja. Vērojot šīs zemes bagātīgo tējas kultūru, aizdomājos, ka Latvijas augu potenciāls nav pilnībā izmantots un ka neesam vēl līdz galam attīstījuši paši savu tējas kultūru,” stāsta Māra.

Āzijas tirgus iedvesmota, jauniete nolēma savu ideju īstenot. Startējot jauno uzņēmēju konkursā, viņa saņēma novērtējumu kā viena no 15 daudzsološākajām jaunajām uzņēmējām un uzsāka sava biznesa idejas attīstīšanu ar LIAA Madonas biznesa inkubatora atbalstu četru gadu periodam.

Sadarbībā ar vietējiem zemniekiem un zemju īpašniekiem no bioloģiskajām pļavām tiek ievākti 15 dažādi augi tēju ražošanai.  Arī ražošanas process ir maksimāli videi draudzīgs – augi tiek žāvēti ar vēja un saules enerģijas palīdzību, un tējas maisiņu izgatavošanai tiek izmantots materiāls, kas sadalās vidē. Uzņēmējdarbība sekmīgi attīstās, un šobrīd tēja tiek eksportēta uz 13 dažādām pasaules valstīm.

Iedvesmas stāsts no Latvijas, kā arī citi jauniešu iedvesmas stāsti angļu valodā lasāmi >> ŠEIT.

Strādāt nozarē, kas rūpējas par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un ir orientēta uz augstas pievienotās vērtības iegūšanu no resursa, nozīmē arī būt soli priekšā no izzūdoša un neatjaunojama resursa – naftas – atkarīgiem uzņēmējiem. “Mums vēl ir daudz jāmācās, jāizzina un jāpiedzīvo, lai spētu atjaunojamos dabas resursus izmantot ar maksimāli augstu pievienoto vērtību, tāpēc jo īpaši nozīmīga ir jaunās paaudzes savlaicīga iesaiste”, izceļ Santa Niedola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja.

Lauku reģionos ir iegūstams daudz neizmantots vai par pārpalikumu nosaukts atjaunojams bioloģiskais resurss, kas patiesībā slēpj sevī lielu potenciālu. Jēgpilni izmantojot Latvijas augstvērtīgās un tīrās augsnes sniegtās iespējas, ir iespējams attīstīt arvien jaunus bioekonomikas risinājumus vietējā un globālā mērogā.

Vidzemes plānošanas reģions vērš uzmanību, ka šobrīd gan Latvijā, gan pasaulē ir pieprasīti speciālisti, kas pārzina dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, attīsta inovācijas īpaši lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, pievērošot uzmanību starpnozaru sadarbības potenciālam un IT risinājumiem.

Stāstu, ar Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu un uzņēmuma SIA “PLŪKT” dalību, sagatavojis Nordregio pētniecības institūts Zviedrijas institūta Baltijas jūras sadarbības programmas projekta “Baltijas jūras reģiona jaunatnes loma aprites ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai”  ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt BSR jauniešu iesaistīšanos pārejā uz atjaunojamos dabas resursos balstītu ekonomiku un radītu sinerģiju ar citiem dalībniekiem un iniciatīvām, kas risina Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādātos ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Papildu informācijai: Santa Niedola, projekta “BeUBio” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv

 

       

 

Attēli no SIA Plūkt arhīva, autors VoWphoto

Kamēr vasara rit pilnā sparā, ir īstais laiks vienas dienas #AtklājVidzemiDroši izbraukumam Valkas pusē!

Dienu iesāciet ar nelielu pastaigu gleznainajā Lustiņdruvas dabas takā Kārķos, Ķires upes ielejā. Ejot pa dabas taku, savā ceļā jūs sastapsiet meža klavieres, kukaiņu viesnīcu, lielo krēslu, meža telefonu un citus apskates objektus. 

Lustiņdruvas dabas taka. Foto: visit.valka.lv.

Turpat netālu, Veckārķos, apskatāms briežu dārzs "Jasmīni". Apmeklējums ir iepriekš jāpiesaka, jo šobrīd ir siena laiks un, iespējams, saimnieki pļavā gādā sienu ziemas sezonai.

Briežu dārzs "Jasmīni". Foto: L. Martinsone.

Pa ceļam uz Valku iegriezieties Ērģemes pilsdrupās un pastaigājiet pa seno parku! Vai zinājāt, ka Ērģemē 1560. gadā norisinājusies Livonijas vēsturē nozīmīga kauja?

   

No kreisās: Ērģemes viduslaiku pils, parks. Foto: A. Liepa.

Pēc dabas baudīšanas, staigājot kājām, laiks izmantot kādu transporta līdzekli un doties izbraucienā ar sliežu velosipēdu pa vecajiem un mūsdienās neizmantotajiem sliežu ceļiem. Braucieniem pieejami divi sliežu velosipēdi.

Sliežu velosipēds. Foto: D. Pūce.

Tagad gan laiks ūdens priekiem Zāģezerā, turpat Valkas pievārtē. Pavisam nesen pie ezera ir atvērts kiosks, kurā iespējams iegādāties dažādus vasarīgus spirdzinājumus. Pie ezera darbojas arī SUP dēļu noma.

   

No kreisās: Zāģezers (foto: visit.valka.lv), kiosks pie Zāģezera (foto: SIA “Pedelīte”).

Ciemojoties Valkā, iesakām apmeklēt arī Valkas novadpētniecības muzeju. Vēsās muzeja telpas un muzejisko vērtību izzināšana par latviešu kora kultūras pamatlicēju un skolotāju Jāni Cimzi būs patiess baudījums karstai vasaras dienai. Vairāk informācijas: http://muzejs.valka.lv/.

Valkas novadpētniecības muzejs. Foto: muzejs.valka.lv.

Neaizmirstiet Valkas centrā nofotografēties pie lielā Latvijas karoga!

Latvijas valsts simtgadei veltītais monumentālais karogs Valkā. Foto: A. Liepa.

Informāciju sagatavojusi:
Ilze Liepa
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

 


 




 



 

 


 

 



Pulcējot vairāk nekā 100 interesentu, Vidzemes plānošanas reģions ārkārtējās situācijas laikā īstenojis praktisku semināru sēriju par digitāliem risinājumiem uzņēmējdarbībā, kas var veicināt biznesa attīstību vietējā mērogā un ārvalstīs.

Uzņēmēju pieredze ar digitālu procesu ieviešanu biznesā ir dažāda – vieniem tā ir saziņa ar klientiem un pārdošana, citiem arī ražošana un piegādes. Digitāli risinājumi nodrošina ne tikai iespēju veikt darbu efektīvāk, bet arī sasniegt klientus un sadarbības partnerus ārpus valsts. Ārkārtējās situācijas radītie ierobežojumi tūlītēji ietekmēja daudzus uzņēmumus, jo mainījās gan klientu paradumi, gan pakalpojumu pieprasījums. Daudzi uzņēmēji bija spiesti pāriet uz digitāliem risinājumiem, lai nezaudētu klientus.

Tādēļ Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar Latvijas Informācijas tehnoloģiju (IT) klasteri maijā un jūnijā organizēja tiešsaistes semināru sēriju, kur demonstrēja, kā izvērtēt un pārplānot uzņēmumu darbību un risinātu konkrētus digitalizācijas izaicinājumus, to ikdienas un ražošanas procesu optimizāciju, kā arī pārdošanu šī brīža apstākļos.

"Mūsuprāt, ir vērtīgi izmantot iespējas un apgūt arvien jaunus digitālos rīkus, tādējādi investējot savu laiku nākotnes biznesa izaugsmei. Turpmāk biznesā un ikdienā arvien vairāk ienāks virtuālā vide, ņemot vērā dažādus apstākļus, tāpēc ir svarīgi būt soli priekšā neatkarīgi no sava biznesa specifikas. Pirmie soļi digitalizācijas virzienā ir tuvāk izaugsmei nekā paliekot uz vietas. Līdzīgi kā dzīvē – uzvar tas, kurš pielāgojas situācijai visātrāk un izmanto pieejamos resursus visgudrāk," uzsver Ira Raciņa, Latvijas IT klastera Digitalizācijas projektu vadītāja.

Aizvadīti pieci semināri, veltot uzmanību biznesa procesu analīzei, lai saprastu, kurus uzņēmuma procesus iespējams digitalizēt, tāpat digitālās mārketinga stratēģijas izstrādei un tiešsaistes pārdošanas rīkiem. Uzņēmēji tika iepazīstināti ar dokumentu un procesu vadības rīkiem. Liela interese bija par digitalizācijas procesu ieviešanu ražošanā. Dalībnieki iepazinās arī ar mākslīgā intelekta risinājumiem ražošanas efektivitātes paaugstināšanai. Tāpat tika runāts par bezkontakta pārdošanas rīkiem un virtuālās realitātes iespējām pārrobežu sadarbības veicināšanai un tirgus apgūšanai. Uzņēmēji interesējās par e-komercijas iespējām biznesa attīstībai, kā arī izmantoja iespēju analizēt savus esošos digitālos kanālus. Viens no dalībniekiem jau seminārā sekmīgi izmēģināja e-veikala izveidi arī sociālajos tīklos. 

Komentējot pārdošanas iespējas ārvalstīs, Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “GoSmart BSR” inovāciju brokere Ilona Platonova uzsver, ka daudzas no platformām uzreiz ļauj iegūt klientus arī ārpus Latvijas, piemēram, Ebay, Amazon, taču, lai sekmīgi strādātu un iepazīstinātu tirgu ar jauniem produktiem, nereti vajadzīgi arī sadarbības partneri vai vismaz to neatkarīga pārbaude pirms sadarbības uzsākšanas. “Šobrīd, kad izstādes lielākoties nenotiek, un ir apgrūtināta jaunu klientu piesaiste, nepieciešami citi veidi sadarbības partneru meklēšanā, tāpēc uzņēmējiem noderīgs var būt projekta “GoSmart” starptautiskais partneru tīkls, par ko arī pastāstījām,” uzsver I. Platonova.

Semināros pieredzē dalījās arī pārstāvji no SIA “Mobilly”, digitālo risinājumu aģentūras “CUBE”, AS “RIX Technologies”, “STARLINK Development”, tāpat uzņēmuma “KOTA.NU” pārstāvis Jānis Baltačs,  un citi Latvijas IT klastera pārstāvji.

Semināri īstenoti Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projekta „GoSmart BSR” ietvaros, ko ievieš Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir veicināt efektīvu sadarbību starp uzņēmējiem viedās specializācijas jomās, pētniekiem un valsts pārvaldes iestādēm.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/


Vidzemes plānošanas reģiona tematiskajā izdevumā Deinstitucionalizācija Vidzemē skatāms apkopojums pašvaldību paveiktajiem un plānotajiem darbiem sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas izveidē pašvaldībās, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un bērni ārpusģimenes aprūpē saņemtu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.

Katrs apstiprinātais infrastruktūras projekts, katrs sniegtais pakalpojums bērnam vai pieaugušajam ar funkcionāliem traucējumiem ir pašvaldības ieguldījums stiprās ģimenēs, to uzsver arī Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa: "Tas, ko mēs esam ieguldījuši šajā pakalpojumā, visnotaļ atnāk atpakaļ. Tas nāk atpakaļ caur vecākiem, kuri ir darba tirgū, caur to, ka šīs ģimenes nav pabalstu saņēmēji, bet ir nodokļu maksātāji."

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, uzrunājot izdevuma lasītājus, teic: "Sabiedrība joprojām nesaprot deinstitucionalizācijas procesa jēgu un bieži rēķina tikai absolūtos skaitļos – cik mums izmaksā sniegt pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti. Šobrīd, kad liela daļa sabiedrības piespiedu kārtā esam apguvuši pašizolācijas un “paliec mājās” noteikumus, varam mazliet labāk saprast tos cilvēkus, kuriem tā ir ikdiena viņu vai viņu tuvinieku veselības stāvokļa dēļ. Es ticu, ka, iemācoties sadzīvot ar šodienas izaicinājumiem, mēs kļūsim par iejūtīgāku, pretimnākošāku un atbildīgāku sabiedrību. Vienkārši runājot – mēs kļūsim par labākiem cilvēkiem."

Izdevumā:

  • Atziņas no konferences "Inovatīvi sociālie pakalpojumi";
  • Pašvaldību plānoto un topošo DI infrastruktūras projektu apraksti un foto apskats;
  • Intervija ar Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieku izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos - Zigfrīdu Goru;
  • Vēstules no grupu dzīvokļa "Vanags" iemītniekiem;
  • Intervija ar Latvijas Samariešu apvienības Sociālo pakalpojumu centra "Vanags" vadītāju - Ingu Brenti Miezi;
  • Vecāku viedokļi par bērnu dalību projektā "Vidzeme iekļauj".

Izdevums skatāms šeit!


Vairāk informācijas:

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv