Arhīva kalendārs

Piektdien, 31. janvārī, pl.10:00 Cēsīs, Bērzaines ielā 5 notiks Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) kopsapulce un 2020. gada pirmā VPR Attīstības padomes sēde.

Kopsapulce sasaukta, lai pārvēlētu Smiltenes novada, Beverīnas novada un Raunas novada domes pārstāvjus darbam VPR Attīstības padomes sēdē, savukārt padomes sēdē notiks kandidātu izvirzīšana un VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas.

Sēdē tiks skatīts arī jautājums par Latvijas valsts ceļu tīkla attīstību periodā no 2020. gada līdz 2040. gadam, un plānots, ka ar ilgtermiņa attīstības vīziju iepazīstinās Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un VAS “Latvijas Valsts ceļi” Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kains.

Jautājums pieteikts kā saruna, kuras laikā klātesošie tiks iepazīstināti ar iecerēto ilgtermiņa stratēģiju, tomēr VPR ir gatavs diskusijām, lai nepieciešamības gadījumā atgādinātu par Vidzemei būtiskām prioritātēm attiecībā uz ceļu infrastruktūru un tās ietekmi uz reģiona ekonomiku un mobilitātes veicināšanu, vai vismaz saglabāšanu esošajā līmenī. Ceļu infrastruktūras un ekonomiskās attīstības mijiedarbības nozīme norādīta arī Vidzemes Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 vienā no ilgtermiņa prioritātēm – “Pieejams reģions”.

“Ceļu tīkls ir pamatā visam. Patiesībā tieši sakārtota ceļu infrastruktūra organizē pasažieru un kravu plūsmu. Kur nav ceļa, tur nav satiksmes un pēc kāda laika – nav arī cilvēku,” norāda Hardijs Vents, VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Vidzemes plānošanas reģions norāda, ka būtiski nodrošināt savienojumu nepārtrauktību ne tikai starp reģiona maģistrālajiem transporta koridoriem, bet arī pārējā reģiona teritorijā, ņemot vērā nacionālās, reģionālās un arī lokālās vajadzības. Īpaši būtiski tas ir Vidzemei, kas ir Latvijas lielākais reģions platības ziņā.

Satiksmes ministrs tiks informēts arī par Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā pilotprojekta “transports pēc pieprasījuma” ieviešanas progresu divos novados Vidzemē – Mazsalacas novadā un Alūksnes novadā. Projekta vadītāja Līga Puriņa-Purīte aicinās ministru pievērst uzmanību pakalpojuma elastībai, jo tā priekšrocība ir spēja ātri reaģēt uz iedzīvotāju mobilitātes vajadzībām, kā arī augstajam pakalpojuma izmantošanas īpatsvaram. Apkopotie statistikas dati uz 27.01.2020. liecina, ka Mazsalacas novadā jau apkalpoti 505 pasažieri, savukārt Alūksnes novadā, kur “transports pēc pieprasījuma” tiek īstenots atsevišķās teritorijās – 233 pasažieri.

Sēdē tiks skatīti arī citi jautājumi, piemēram, aktualitātes remigrācijas jomā, kā arī padomei tiks ziņots par VPR deinstitucionalizācijas plāna progresa izvērtējumu.

Klātesošajiem tiks pastāstīts arī par projekta “EFFECT4buildings” organizēto sacensību, kurā iesaistījusies 21 Vidzemes skola, lai samazinātu skolas enerģijas patēriņu, mainītu paradumus un daļu no izmaksu ietaupījuma izlietotu skolas vajadzībām pēc pašu ieskatiem.

Tiks apstiprināts arī rīcības plāns Vidzemes reģiona viedo specializāciju tālākai ilgtspējīgai attīstībai 2020.-2022. gadam, kā arī tiks apstiprināts VPR darba plāns un budžets 2020. gadam.

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29477997

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752

85. starptautiskajā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādē “Zaļā nedēļa”, kas no 17. līdz 26. janvārim risinājās Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, berlīnieši un pilsētas ciemiņi Latvijas kopstendā varēja nogaršot Latvijā gatavotus gardumus, iepazīt prasmīgus saimniekus, amatniekus, vairāk uzzināt par tūrisma iespējām Latvijā, arī Vidzemē. Par tām vairāk stāstīja Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" un Vidzemes plānošanas reģiona pārstāves.

Nozīmīgajā pārtikas un lauksaimniecības izstādē Latvijas stendā pulcējās daudz interesentu, kuri vasarā plānojuši doties uz Baltiju un Somiju. Viņi  labprāt uzklausīja ieteikumus par to, ko Latvijā interesantu var redzēt, kur garšīgi paēst un kur pārnakšņot. Vidzemes plānošanas reģiona pārstāves aicināja izstādes viesus ciemoties Vidzemē, informēja par iespējām atpūsties, tūristu mītņu piedāvājumu, mudināja klātienē iepazīt gardēžu tūrisma ceļu "Livonijas garša" ar tā ceļa posmu Vidzemē un Dienvidigaunijā "Taste Hanseatica".

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāves (no kreisās) Zane Kaķe un Lienīte Priedāja-Klepere Latvijas kopstendā izstādē “Zaļā nedēļa” Berlīnē.

Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte Lienīte Priedāja – Klepere uzsver: “Vācijā interese par Latviju kā tūrisma galamērķi ir ļoti liela, tālab jau pagājušajā gadā “Zaļajā nedēļā” iepazīstinājām berlīniešus un citu valstu ciemiņus ar gastronomijas tūrisma piedāvājumu Latvijā un Igaunijā “Livonijas garša”. Vācija ir izcelta kā augsti prioritārais tūrisma mērķa tirgus arī Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā, tāpēc izstādē esam jau otro gadu pēc kārtas, popularizējot arī kulināros ceļus “Livonijas garša” un “Taste Hanseatica” un sniedzot savu artavu tūristu piesaistei no Vācijas Vidzemē.” 

Starptautiskās izstādes “Zaļā nedēļa” apmeklētāji, iepazīstot gastronomijas tūrisma piedāvājumu “Livonijas garša”.

“Zaļās nedēļas” viens no galvenajiem tematiem bija klimata pārmaiņas un to postošo seku mazināšana. Tas atspoguļojās arī izstādē, reklamējot  ilgtspējīgu, videi draudzīgu ražošanu un dabas resursu saglabāšanu. Vērienīgajā pasākumā veiksmīgi iekļāvās arī “Livonijas garša” un “Taste Hanseatica” piedāvājums, kur apvienotas viesmīlības pieturvietas – krodziņi, restorāni, kafejnīcas un mazie pārtikas ražotāji, kas spēj ciemiņiem no tuvām un tālām zemēm piedāvāt cienastu, kas gatavots, izmantojot pašu zemē izaudzēto un savākto, savienojot senās tradīcijas ar jaunām iespējām. To var raksturot kā tīru, svaigu un godīgu.

Latvijas kopstendā sanākušajiem gardumus nogaršot un iegādāties piedāvāja arī saimnieki, kuri ir iesaistījušies gardēžu tūrisma ceļā “Livonijas garša”. Viņu vidū no Vidzemes bija uzņēmums “55 mārītes” ar ārstniecības augu tējām un bišu drava "Kalnu Medus" ar dažādiem medus izstrādājumiem.  

Projekts "Livonijas kulinārais ceļš" tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Vairāk informācijas: https://ej.uz/Cels_LivonijasGarsa. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.