Arhīva kalendārs

« January 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031 

27. februārī  Vidzemes Cēsu koncertzālē norisināsies starptautiska konference “Atbildīga inovācija”. Konference tiek organizēta Vidzemes inovāciju nedēļas 2020 ietvaros, un tajā aicināti pulcēties radoši uzņēmēji, kuriem interesē aprites biznesa modeļi, tai skaitā arī pārtikas un mežsaimniecības jomā strādājošie, kā arī uzņēmumu pārstāvošās organizācijas, drosmīgi un jaunas idejas realizēt gatavi valsts pārvaldes speciālisti un citi interesenti gan no Vidzemes, gan arī citiem Latvijas reģioniem.

Konferences ievadrunās un paralēlajās sesijās paredzēts caurlūkot vērienīgu skaitu tēmu – 27. februāris būs diena jaunām zināšanām, idejām un kontaktu dibināšanai.

Diskutējot par tādiem būtiskiem jautājumiem kā bioekonomika, aprites ekonomika un inovatīva valsts pārvalde un pakalpojumi, organizatori rosina vidzemniekus stiprināt inovācijas garu, vienlaikus aicinot būt atbildīgiem un radīt ilgtspējīgas un uz gudriem lēmumiem balstītas inovācijas.

No vienas puses auditorija tiek aicināta pārdomāti rīkoties ar resursiem, kas ir to rokās, no otras puses – apzināties, cik vēl neizmantota potenciāla ir visapkārt unikāliem problēmrisinājumiem vai jaunam biznesam.

Lai arī tematiski uzstādījums par atbildīgu rīcību atbilst jebkurai nozarei un jomai, šī gada konferences “Atbildīga inovācija” centrā ir pārtikas ražošana un gastronomija, meža ekosistēma, izstrāde un tās pārpalikumi, kā arī klasiskas publiskās pārvaldes transformācija mūsdienīgā, drosmīgā un inovatīvā modelī.

Konferencē ievadrunas teiks četras ekspertes-inovatores, kas katra savā jomā spējušas atrast atšķirīgo, inovatīvo un lietderīgo: Gundega Skudriņa, (ieguvusi starptautisku apbalvojumu gastronomijas pasākumu organizēšanā; radošā apvienība Skudras metropole), Daina Eglīte-Antona (garšrades pieredzes stāsts par to, kā ražot našķus no burkānu pārpalikumiem; SIA Labas saknes), Sendija Ikere (pierādīs, ka   energoefektivitāte ļauj samazināt energoresursu patēriņu, nepazeminot cilvēku dzīves kvalitāti; projektu vadītāja SIA Termex), Zane Vītola (dalīsies vērtīgā pieredzē un faktos gan par situāciju Latvijas tirgū attiecībā uz uzņēmumu spēju “inovēt”, gan skaidros iemeslus, kāpēc tas notiek un kādi ir galvenie pamatprincipi, lai tas notiktu; SEB Inovāciju centra vadītāja).

Konferencē zināšanās, pieredzē un piemēros dalīsies arī citi pašmāju un ārvalstu eksperti un inovāciju praktizētāji, viņu vidū Jana Simanovska (eksperte Ekodizaina kompetences centrā un Vidzemes Augstskolas pētniece), Māris Jansons (KEST šefpavārs), Dr.Pekka Kilpelainen (pētniecības vadītājs, Oulu universitāte Somijā,) Jānis Garančs (Aloja Starkelsen ģenerāldirektors), Dagnija Lazdiņa (LVMI Silava vadošā pētniece), Aija Freimane (vadošā pēcdoktorantūras pētniece dizainā, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore), Ernests Moisejs (AS Biolat), Laura Dimitrijeva (#GovLabLatvia, Valsts kancelejas inovācijas laboratorija), Kārlis Pots (Cēsu pašvaldība), Einārs Garoza (Valsts #196), Mārtiņš Kaļva (LowTemp eksperts), Ojārs Polis (LVMI Silava zinātniskais darbinieks), u.c.

Detalizēta konferences programma un reģistrēšanās konferences apmeklējumam pieejama Vidzemes inovāciju nedēļas 2020 mājaslapā: http://innovation.vidzeme.lv.

Reģistrēšanās atvērta līdz 24. februārim plkst.17:00. Brīdinām, ka vietu skaits ir ierobežots un reģistrācija var tikt slēgta arī ātrāk.

 

Atskatam un priekšstatam par konferences gaisotni un saturu, aicinām noskatīties kopsavilkuma video no pagājušā gada konferences:

Vidzemes Inovāciju nedēļa tiek organizēta jau otro gadu pēc kārtas, piesakot sevi kā platformu Vidzemē un Latvijā inovācijas iedzīvināšanai, ideju apmaiņai, kontaktu dibināšanai un jaunu projektu iniciēšanai.

Vidzemes inovāciju nedēļu un konferenci “Atbildīga inovācija” organizē Vidzemes plānošanas reģions kopā ar pašvaldībām, uzņēmumiem, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām un citām organizācijām no visas Latvijas.

Konferences “Atbildīga inovācija” atbalstītāji:  Vidzemes Uzņēmējdarbības centrs, Vides aizsardzības un reģionālās Attīstības ministrija (VARAM), Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekti “RDI2CluB”, “GoSmart BSR”, “EFFECT4buildings”, “LowTEMP” un “BalticBiomass4Value”, kā arī Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts “Livonijas garša”.


Vairāk informācijas: Ineta Tauriņa, projektu vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv,  mob.t. 26382820.

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752.

 

Pagājušā gada nogalē Lejassaksijā (Vācija) notika projekta BalticBiomass4Value (BB4V) partneru sanāksme, kuru organizēja projekta partneris – Lejassaksijas Atjaunojamo resursu un bioekonomikas tīkls 3N. Latvijas delegāciju pārstāvēja projekta BB4V vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā Kristaps Ročāns un eksperts Krišjānis Veitners  kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvi Prof., Dr. oec. Arni Lēnertu.

Sanāksmes mērķis bija pārrunāt projekta aktivitāšu progresu otrajā periodā un vienoties par tālākajām rīcībām katrā no projekta uzdevumiem.

Prof., dr. scient. Ēriks Tromborgs (Erik Trømborg), Norvēģijas Dzīvības zinātņu universitātes pārstāvis un Norvēģijas Bioekonomikas institūta pārstāvis, iepazīstināja ar analīzes rezultātiem par no bioresursiem iegūtās enerģijas patēriņu, cenām un enerģijas ražošanu no dažādiem biomasas avotiem Baltijas reģionā. Tika secināts, ka biomasas izmantošana enerģijas ražošanai pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājusies par aptuveni 40% un cietā biodegviela šobrīd veido 2/3 no izmantotās biomasas, turklāt, Latvijā procentuāli ir vislielākais cietās biomasas izmantošanas īpatsvars. Biogāzes izmantošana ir palielinājusies par vairāk nekā 200% un pašlaik veido aptuveni 15% no kopējā bioenerģijas patēriņa reģionā.

Pamatojoties uz analizētajiem datiem, profesors Tromborgs ir modelējis vairākus alternatīvus scenārijus attiecībā uz sagaidāmajām biomasas izmantošanas izmaiņām enerģijas ražošanā. Analīzes rezultāti liecina, ka oglekļa cenu kāpums paredz būtisku pieaugumu biomasas un šķeldas izmantošanā enerģijas ieguvei. Prognozēts, ka dabasgāzes lietošana centralizētās siltumapgādes sistēmā samazināsies, taču lielākais izaugsmes potenciāls ir vēja enerģijas jomā, jo īpaši Baltijas valstīs. Pieaugums gaidāms arī enerģijas ražošanai no sadzīves atkritumiem, savukārt enerģijas ražošana no oglēm praktiski izzudīs. “Latvijā izmanto vairāk sadzīves atkritumu un šķeldas nekā tās kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Zviedrijā un Norvēģijā, transporta nozarē, ir ievērojami lielāks biodegvielas patēriņš nekā citās Baltijas jūras reģiona valstīs,” komentē profesors Tromborgs.

Prof. Dr hab. Inż. Mariušs Jeržijs Stoļarskis (Mariusz Jerzy Stolarski), Vārmijas un Mazuru universitātes pārstāvis no Olštinas (Polija), iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem par vairāku biomasas avotu potenciālu enerģijas ražošanā projekta partneru valstīs. Tika analizēti dati par granulām, centralizēto siltumapgādi, siltumu un dzesēšanu u.c. biomasas avotiem. Piemēram, lielākais īpatsvars granulu izmantošanā redzams Dānijā, Vācijā un Zviedrijā, taču Baltijas valstīs, kur granulu eksports sasniedz 55%, tas ir izteikti zemāks. Profesors Stolarskis prezentēja arī kartēšanas provizoriskos rezultātus enerģijas ražošanā un izmantošanā projekta partnervalstīs.

Latvijā biogāzes izmantošana Baltijas reģionā 2017. gadā ierindojās otrajā vietā. Vairāk nekā 50% no enerģijas tiek izmantoti apkurei un dzesēšanai, kam seko aptuveni 4 reizes mazāks enerģijas patēriņš uz bio un sadzīves atkritumiem.

Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes pārstāvis Juri Lillemets (Jüri Lillemet)  iepazīstināja ar sākotnējiem rezultātiem klasteru analīzē par 55 labās prakses biznesa modeļiem. Šī uzdevuma galvenais mērķis bija apzināt vairākus labās prakses uzņēmējdarbības modeļus ilgtspējīgai bioenerģijas ražošanai Baltijas jūras reģionā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Izvēlētie uzņēmējdarbības modeļi veidos pamatu vadlīnijām attiecībā uz valsts pārvaldes iestādēm aprites bioekonomikas veicināšanā. Projekta partneri pārskatīja identificētos klasterus un apsprieda to mirkļbirku piemērotību un lietderību, kas atlasītas klastera analīzei. Sākotnējie rezultāti sniedza ieskatu par dažādiem aspektiem, un tika identificētas vairākas uzņēmējdarbības modeļu grupas.

Prof., Dr. oec. Arnis Lēnerts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, un projektu vadītājs Kristaps Ročāns, Vidzemes plānošanas reģions, iepazīstināja ar pārskatu par katra BB4V projekta partnervalstī spēkā esošās politikas attīstību bioekonomikas jomā. Analīzes rezultāti liecina, ka lielākajā daļā partnervalstu bioekonomika ir definēta valsts līmenī, un atbildīgās iestādes ir iesaistītas bioekonomikā, norādot, ka tās ir gatavas aprites un bioekonomikas politikas attīstībai. 2020. gada laikā projekta partneri noteiks politikas pasākumus un darbības, kurām ir pozitīva ietekme uz atlasītajiem labās prakses piemēriem un kuras veicina konkurētspējīgu uzņēmējdarbības modeļu attīstību. Analīzes rezultāti tiks iekļauti gaidāmajās labās prakses vadlīnijās valsts pārvaldes iestāžu aprites bioekonomikas veicināšanā.

Nākamā partneru tikšanās paredzēta 2020.gada 10., 11. un 12.martā, projekta atklāšanas konferencē Rostokā. Konferencē, INTERREG projektu BioBIGG un BalticBiomass4Value ietvaros, tiks aplūkots bioekonomikas potenciāls Baltijas jūras reģionā. BB4V projekta vadītājs un Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera valdes loceklis Kristaps Ročāns panelī prezentēs reģionālo atbalsta sistēmu analīzi par aprites bioekonomikas attīstību un paraugprakses īstenošanas pamatnostādņu sagatavošanu valsts iestādēm.

Vairāk informācijas par pasākumu: https://ieej.lv/q4nic 

***

Par projektu "BalticBiomass4Value"

Projekts “Biomasas vērtību ķēdes attīstība Baltijas jūras reģionā (BalticBiomass4Value)” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2014.-2020. gada ietvaros. Tā īstenošanā iesaistījušies 17 partneri no 8 valstīm.

Projekta mērķis – pilnveidot Baltijas jūras reģiona publiskā un privātā sektora organizāciju un uzņēmumu kapacitāti biomasas vērtību ķēdes resursu ilgtspējīgā un ekonomiski efektīvā izmantošanā un pārvaldībā, sekmējot augstas pievienotās vērtības produktu un atjaunojamās enerģijas risinājumu attīstīšanu un resursu pārvaldības modeļu uzlabošanu. Tāpat ar projekta aktivitātēm plānots uzlabot BJR valsts un privātā sektora dalībnieku spēju ražot bioenerģiju videi draudzīgākā un ekonomiski izdevīgākā veidā, izmantojot jaunus biomasas avotus (galvenokārt bioloģiskos atkritumus) enerģijas ražošanai, kā arī iespējas izmantot bioenerģijas sānu plūsmas augstas vērtības bioproduktiem.

 

Jautājumiem: Kristaps Ročāns, projekta BalticBiomass4Value vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv.