.png)
|
Arhīva kalendārs
Turpināsies jau labi zināmās A/S “Latvijas Mediji” izglītojošās publikācijas - rakstu sērija par savdabīgajām, ar Vidzemi saistītajām dziedāšanas un muzicēšanas tradīcijām. Tā tiek publicēta laikraksta “Latvijas Avīze” drukātajā un digitālajā platformā. Savukārt aizraujošus stāstus par Ziemeļlatvijas novadu dabas un kultūras pērlēm varēs uzzināt SIA “Reģionu Mediji” publikācijās laikrakstā un portālā “Ziemeļlatvija”, bet laikrakstā "Alūksnes un Malienas Ziņas" un portālā "Alūksniešiem.lv" varēs lasīt par unikālām kultūras tradīcijām Alūksnes un Apes novadu pierobežā. Visu vasaru cītīgi strādājuši tie projektu īstenotāji, kuri izdošanai sagatavoja grāmatas. Oktobrī ne tikai gardēžiem būs iespēja ieraudzīt unikālu un retu izdevumu “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota”. 18. gs. izdotās pavārgrāmatas pārcēlums mūsdienu latviešu valodā beidzot tiks nodrukāts. Bet asociācijas “Camphill” ciemats “Rožkalni”, izdodot grāmatu “Pasaka par zaļo čūsku un skaisto liliju”, atgriežas vācu dzejnieka J. V. Gētes laikā. Pierīgas jūrmalas ciemu iedzīvotāju interesi saistīs izdevums “Kalngale – piejūras vējos”, bet Valmieras Mūzikas skola savu simtgadi atzīmēs ar grāmatas "Starp nošu līnijām skolotāju dzīve” atvēršanu Valmieras drāmas teātrī.
Jau tradicionāli plašs pasākumu klāsts ir dažādām meistarklasēm un radošajām darbnīcām. Top īpaši piedāvājumi jauniešiem - gan romantisma meistarklases Stāmerienā un Madonā, gan dejas Emīla Dārziņa melodiju pavadījumā Jaunpiebalgā. Notiks dažādu vecumu māksliniekiem atbilstošas radošās darbnīcas Alūksnē un Zvārtavā, Dzērbenes radošajā mājā "Memberi" un Madonas mākslas skolā. Šogad īpaši esam jutuši, cik ļoti pietrūcis iespēju nodarboties ar saviem hobijiem – amatiermākslu un teātri, tādēļ rudens pusē būs iespēja iegūt jaunas zināšanas un prasmes Cēsīs un Gulbenes pusē. Bet lieli un mazi vēstures interesenti tiek aicināti uz Alūksni, lai parotaļātos un uzzinātu, kā to darīja viduslaikos.
Daudzās Vidzemes skaistākajās vietās projektu īstenotāji aicina līdzdarboties savu novadu izzināšanā un veidošanā. Viesu mājās “Virgabaļi” notiks saruna, kurā ikviens lūgts izteikt savu viedokli par vērtīgo Āraišu apkārtnes kultūrainavu. Kocēnos risināsies seminārs par muižām kā ainavas sastāvdaļu. Strenčos būs iespēja piedalīties unikālas fotokolekcijas prezentācijā, kur vienkopus apskatāmas strencēniešu albumos saglabātas fotogrāfijas par laika posmu “starp diviem kariem”. Ramatas kultūras centrā notiks jubilejas pasākums amatierteātrim “Ramata”, bet Gulbenē - dokumentālas filmas “Uguns dzelzi mīkstu taisa” veidotāju tikšanās. Vai zināt, kā notiek filmēšana raidījumam “Pa straumei”, kas iepazīstina ar Latvijas upēm? Drosmīgajiem un vērīgajiem būs iespēja to ieraudzīt Amatā, vienā no skaistākajām un straujākajām Vidzemes upēm. Gada nogale būs bagāta ar mūzikas ierakstu izdošanu un sen lolotas ieceres īstenošanu - ierakstu digitalizēšanu. Tradicionāli Vidzemes kultūras programmā iekļauti kvalitatīvi koncerti. Nemateriālā kultūras mantojuma festivālā “Pērles kabatā” Ogres novada Krapē varēs dzirdēt piecu koncertu ciklu ar ermoņiku, cītaras un mazo bundziņu jeb bubyna spēli. Pašiem mazākajiem klausītājiem domāts Valmieras Kultūras centra koncertuzvedumu cikls “Krāsainā pasaule”. Valmieras Kultūras centrā arī skanēs diriģenta Aivara Gaiļa 60 gadu jubilejai veltītais koncerts “Skaņas mirdzums” un Etno kokļu koncerts “Gara gaisma”. Decembra sākumā, kā skaista izskaņa Vidzemes kultūras programmas 2020 pasākumiem, Bērzaines pamatskolas zālē būs dzirdams dzejnieka un dziesminieka Valda Atāla koncerts. Aicinām ikvienu izbaudīt Vidzemes kultūras programmas pasākumu piedāvājumu un apmeklēt tos, ievērojot spēkā esošās distancēšanās prasības! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram, pirms apmeklējuma sazinieties ar projektu īstenotājiem. Lai skaists rudens un gada nogale! Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem varat uzzināt Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapas www.vidzeme.lv sadaļā “Kultūra”. Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv
Foto: U. Brālēns. 43 km garais Valmieras - Sietiņieža – Vaidavas loks vedīs pie lielākā baltā smilšakmens atseguma Baltijā – Sietiņieža. Braucot tālāk, ceļš aizvīsies caur mežu, gar Vaidavas ezera krastu un Zviedru priedi, līdz pat Rubenes baznīcai. Rubenes baznīcai ir sena vēsture. 13. gadsimtā Latviešu Indriķis jeb Indriķis no Rubenes (Indriķa Livonijas hronikas autors) bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, kurš uzcēla baznīcu tagadējā Rubenē. Maršrutā varēsiet apskatīt arī tādas vēstures liecības kā Mujānu viduslaiku pilsdrupas un Balto torni.
Sietiņiezis. Foto: visit.koceni.lv.
Vaidavas ezers. Foto: U. Brālēns.
Rubenes baznīca. Foto: visit.koceni.lv.
Mujānu viduslaiku pilsdrupas un Baltais tornis. Foto: visit.koceni.lv. Velomaršruta Valmiera - Augstroze – Zilaiskalns loks (~ 83 km garš) aizvedīs caur Kocēniem, Mujāniem un Rubeni, līdz Augstrozes ezeram, tad atpakaļceļā - uz Dikļiem un Zilokalnu. Brauciena laikā apskatīsiet Kokmuižas pili ar saimniecības ēkām, kas meistarīgi pielāgotas izmantošanai mūsdienās, un skaisti sakopto muižas parku. Ierodoties Dikļos, iesakām doties uz Pirmo latviešu Dziesmusvētku norises vietu - Neikenkalniņu. Tam blakus uzbūvēta Dabas koncertzāle. Savukārt spēkus jādodas atjaunot uz teikām un nostāstiem apvīto Zilokalnu. Tā jau kopš sendienām bijusi īpaši svēta vieta. Zilākalna pakājē ieraudzīsiet veco ūdenstorni, kur varēsiet apmeklēt Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centru. Dodieties raudzīt!
Kokmuižas pils. Foto: visit.valmiera.lv.
Neikenkalna dabas koncertzāle. Foto: U. Brālēns.
Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs. Foto: visit.valmiera.lv. Bet varbūt jūsu brīvdienu izvēle būs pārgājienu un velobraucēju maršruta "Zaļais Dzelzceļš" posms, kas ved cauri Kocēnu novadam?
Foto: U. Brālēns. Par skaistu rudens piedzīvojumu izvērtīsies pastaiga Mežtakas posmā no Valmieras līdz Sietiņiezim vai nedaudz tālāk. Dodoties tālāk, paviesojieties krēslinieku sētā un keramikas darbnīcā Lejasbregži.
Lejasbregži. Foto: visit.koceni.lv. Kocēnu novadu var iepazīt arī slēpņojot. Kā to darīt, un 16 Kocēnu novada slēpņu vietas uzzināsiet šeit. Lai skaistas rudens brīvdienas! Informāciju sagatavojusi:
Iedzīvotāju galamērķi bijuši primārās pakalpojumu saņemšanas vietas, kas, galvenokārt, atrodas novadu centros: ārsts, aptieka, pārtikas veikals, sabiedriskā autobusa pieturas, bankomāts, bibliotēka, frizieris, valsts iestādes, pasts, interešu nodarbības, pašvaldības organizēti kultūras pasākumi. Iedzīvotāji pakalpojumu izmantojuši arī nokļūšanai uz darba vietu. Iedzīvotāji par saņemto pakalpojumu ir apmierināti, jo sevišķi būtiski tas atvieglojis ikdienu tiem iedzīvotājiem, kuriem nav iespēju izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus dzīvesvietas tuvumā un kuriem īpašumā nav privātās automašīnas. Transporta eksperte Vidzemes plānošanas reģionā Kristīne Malnača norāda: “Transporta pakalpojumu pieejamība mazina sociālo atstumtību. Nodrošinot piekļuvi sadzīves pakalpojumiem, ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, tiek uzlabota dzīves kvalitāte. Turklāt apziņa, ka nepieciešamības gadījumā transporta pakalpojums būs pieejams, vairo iedzīvotājos drošības sajūtu.” Pakalpojuma lietotāji jau sākotnēji bija informēti, ka īstenotā iniciatīva pagaidām uzskatāma par eksperimentu un tā noslēgsies līdz ar Eiropas Savienības projekta “MAMBA” ieviešanu, kas bija galvenais finanšu avots pakalpojuma īstenošanai. Šobrīd Vidzemes plānošanas reģions iniciējis valsts līmeņa diskusiju par alternatīvu vietējās mobilitātes risinājumu ieviešanu reģionos, tostarp, kā vienu no variantiem piedāvājot “transports pēc pieprasījuma” pakalpojumu. Jāatgādina, ka 24.septembrī Rīgā tika sasaukta ieinteresēto pušu sanāksmē, kurā piedalījās gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, gan arī transporta nozari pārstāvošo institūciju pārstāvji, tostarp arī citu plānošanas reģionu pārstāvji un tika saņemts konceptuāls atbalsts jautājuma virzīšanai Satiksmes ministrijā. Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv; Kristīne Malnača, transporta eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, kristine.malnaca PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
2020. gada 6. un 27. oktobrī INNO INFRA SHARE projekta partneri rīko tiešsaistes konferenci divās sesijās par pētniecības un inovāciju infrastruktūras pieejamību un starpreģionu sadarbību tās attīstības un izmantošanas veicināšanā. INNO INFRA SHARE noslēguma konferencē dalīsimies ar partnerreģionu pieredzi PII pieejamības veicināšanā un potenciāla izmantošanā. Konferencē uzstāsies eksperti, projekta partneru pārstāvji un lektori no Eiropas Komisijas un Interreg Europe programmas kopīgā sekretariāta.
Pirmā sesija “PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJU INFRASTRUKTŪRAS UN TO IZMANTOŠANA” norisināsies 6. oktobrī un demonstrēs PII biznesa modeļus, ES stratēģiju tehnoloģiju infrastruktūrām un sniegs interesantus piemērus inovatīvām infrastruktūru ekosistēmām un to pieejamībai industrijai no Nīderlandes, Beļģijas un Itālijas. Detalizētu sesijas programmu angļu valodā skatiet šeit. Otrā sesija “STARPREĢIONU SADARBĪBA INOVĀCIJĀM” norisināsies 27. oktobrī un ilustrēs starp-reģionu sadarbības nozīmīgumu spēcīgākas pētniecības un inovāciju ekosistēmas attīstībai Eiropā. Šajā sesijā redzēsiet, kāds ir digitālo inovāciju centru potenciāls kļūt par industrijas pārmaiņu veicinātājiem, kā arī kādas iespējas sniedz starpreģionu inovāciju tīkli un kādi šādai sadarbībai ir šķēršļi. Šajā sesijā Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Vides risinājumu institūtu stāstīs par paveikto reģionālās inovāciju ekosistēmas veidošanā Vidzemē. Detalizētu sesijas programmu angļu valodā skatiet šeit.
Konferences darba valoda – angļu valoda.
Lai piedalītos konferencē, reģistrācija obligāta. Pēc reģistrācijas saņemsiet e-pasta apstiprinājumu, kurā būs iekļauta Zoom saite dalībai sesijā. Reģistrācija pirmajai sesijai 6. oktobrī: https://platform.eventboost.com/e/research-and-innovation-infrastructures-and-their-exploitation-/24973/ Reģistrācija otrajai sesijai 27. oktobrī: https://platform.eventboost.com/e/interregional-cooperation-for-innovation-innoinfra-part2/24975/
Konference tiek rīkota Interreg Europe 2014.- 2020. programmas projekta INNO INFRA SHARE (Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai) ietvaros. Plašāk par Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projektu INNO INFRA SHARE lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā. Papildu informācija: Kristaps Ročāns, projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv
Ceļš uz burvīgo Jaunpiebalgu būs īsts rudens ainavu baudījums. Gleznainā un līkumotā Vecpiebalgas – Jaunpiebalgas ceļa malā iesakām apmeklēt Jāņaskolu - komponista Emīla Dārziņa muzeju. Tur pārņem īpašas sajūtas. Muzejā var nedaudz atpūsties un pirms tālākā ceļa noklausīties nemirstīgo skaņdarbu - “Melanholisko valsi”. Jāņaskola. Foto: piebalgasmuzeji.lv. Sajust, ieraudzīt un izsmaržot Jaunpiebalgas apkārtni iespējams, dodoties 17 km garajā velo maršrutā Jaunpiebalga - Viņķu kalns. Ja jums pašiem nav līdzi savs velosipēds, to var iznomāt velo nomā “Zauska”, kas atrodas pašā Jaunpiebalgas centrā. Maršruts ved gar Garo krogu. Tā ir lielākā šāda tipa ēka Latvijā, un tās garums ir 110,94 metri. Tālāk ceļš vijas gar 2013. gadā atjaunoto Jaunpiebalgas Svēta Toma evaņģēliski luterisko baznīcu. Maršruts šķērso arī Zaļā dzelzceļa maršrutu Ieriķi – Gulbene. Ja vēlaties, varat arī pa to pabraukt kādu gabaliņu.
Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca. Foto: A. Liepa. Pa ceļam iesakām iegriezties arī Kupolmājās un baltā māla darbnīcā. Tur iespējams dzirdēt stāstus par to, kā daba iedvesmo radīt skaistus māla izstrādājumus, tos apskatīt un arī iegādāties. Kupolmājas baltā māla darbnīca. Foto: visit.jaunpiebalga.lv Pēc garā brauciena patīkama būs kāju izkustināšana, uzkāpjot Viņku kalna skatu tornī. Viņķu kalns ir augstākā un gleznainākā vieta Jaunpiebalgā.
Viņķu kalna skatu tornis. Foto: jaunpiebalga.lv. Mākslas baudītājiem iesakām Jaunpiebalgas centrā apmeklēt izstāžu zāli “Velves” (kultūras nama ēkā), kas iekārtota muižas klēts pagrabā. Tur aplūkojami Piebalgas mājamatnieku un profesionālu mākslinieku darbi. Zosēnos apskatāma Piebalgas mākslas darbu krātuve ar Jāņa Vantera, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Titāna un citu mākslinieku darbiem. No kreisās: izstāžu zāle “Velves”, Piebalgas mākslas darbu krātuve. Foto: visit.jaunpiebalga.lv.
Kad Jaunpiebalga izzināta, tālāk iesakām doties uz Rankas pusi. Pa ceļam varat iegriezties un apskatīt interesantu objektu - Strūves meridiāna loka punktu "Ramkau". 2005. gadā Strūves loks tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla, sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma, un izcila sava laika zinātnes vēstures un tehnikas attīstības liecība. Tikai līdz 1. novembrim ir iespējams apskatīt Rankas muižu ar tās ēkām, bagātīgi rotāto Jaunās pils Lurdas Dievmātes un Sv. Bernadetes Romas katoļu kapelu, plašo parku, veselības taku, kā arī antīkos automobiļus.
Rankas muiža. Foto: visitgulbene.lv *Neaizmirstiet, ka viesošanos tūrisma objektos vēlams iepriekš pieteikt! Lai skaistas rudens brīvdienas!
Informāciju sagatavojusi: Ilze Liepa Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv
Tūrisma galamērķi Eiropā saskaras ar kopīgiem pārvaldības izaicinājumiem. Šajā konferencē projekta partneru organizācijas dalīsies savā pieredzē, kā uzlabot galamērķu pārvaldību, tai skaitā par:
Vidzemi šajā konferencē pārstāvēs Ieva Stīpniece, “Valmiermuižas alus” viesmīlības vadītāja, kas stāstīs par Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteri “Enter Gauja” un uzņēmuma ieguvumiem no dalības tajā. Projekta gaitā tika analizētas citu Eiropas valstu labās prakses tūrisma galamērķu pārvaldībā. Tās, kā arī citas plānotās rīcības plāna aktivitātes tūrisma galamērķu pārvaldības pilnveidei plāna izstrādes laikā tika izdiskutētas ar tūrisma nozares pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Vidzemes augstskolas, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera “Enter Gauja”, vairākām Vidzemes pašvaldībām, tūrisma uzņēmumiem u.c. Izstrādātais rīcības plāns koncentrējas uz trim pamata prioritātēm, lai veicinātu uzņēmējdarbību tūrisma galamērķos – atbalstu vidējiem un maziem uzņēmējiem Vidzemē, integrētu un viedu tūrisma pārvaldību un inovatīvu tūrisma attīstību Vidzemē. Plašāk ar izstrādāto rīcības plānu iepazīstieties >> šeit.
Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība. Papildu informācija par projektu: šeit. Projekta mājaslapa: http://www.interregeurope.eu/destinationsmes/ Informāciju sagatavoja projekta vadītāja Rūta Ročāne, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv.
Savu atbalstu uzņēmējiem inovāciju un starptautiskās sadarbības jautājumos arī turpmāk piedāvā inovāciju atbalsta speciālists – inovāciju brokeris Ilona Platonova. Līdz šim konsultācijas sniegtas dažādiem uzņēmumiem, visbiežāk palīdzot risināt jautājumus saistītus ar jaunu tirgu apgūšanu, biznesa procesu pārorganizēšanu, produktu pielāgošanu un sadarbības partneru vai starpnieku atrašanu inovāciju brokeru tīkla sadarbības valstīs – Vācijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Papildus no 2021. gada pavasara sadarbības tīkls paplašināsies, nodrošinot iespēju strādāt pie kopēju inovāciju attīstīšanas arī ar partneriem Zviedrijā. Kā secinājusi Ilona Platonova, kura ikdienā strādā ar Vidzemes uzņēmējiem: “Šobrīd Skandināvijas tirgi ir vieni no pirmajiem, kas interesē Latvijas uzņēmējus. Tajā skaitā arī Zviedrija.” Lai sekmētu pētnieku un uzņēmēju sadarbību inovatīvu risinājumu (produktu, pakalpojumu, tehnoloģiju, procesu, biznesa modeļu) radīšanai, izgudrojumu komercializēšanai un Latvijas praktiskās pētniecības un uzņēmējdarbības konkurētspējas stiprināšanai, jau novembrī norisināsies eksperimentāla inovāciju koprades laboratorija. Tajā piedalīsies pārtikas nozares uzņēmēji, lai kopā ar pētniekiem strādātu pie ilgtspējīga pārtikas iepakojuma risinājumiem. Atbalsts uzņēmējiem tiek sniegts Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Viedās specializācijas stiprināšana, attīstot starptautisko sadarbību” (GoSmart BSR) ietvaros. Tas uzsākts 2017. gadā ar mērķi veicināt efektīvu sadarbību starp uzņēmējiem viedās specializācijas jomās, pētniekiem un valsts pārvaldes iestādēm. Savukārt no 2021. gada aprīļa tiek uzsākts jauns projekts “GoSmart&Excel BSR”, kas ļauj nodrošināt aizsākto atbalstu uzņēmējiem līdz 2021. gada beigām. Iepazīstieties ar Cēsu uzņēmuma “Design Elevator” gūto pieredzi sadarbojoties ar inovāciju brokeri: VIDEO Papildu informācija par aktivitātēm: Santa Vītola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 26674261. “GoSmart BSR” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/
Katrā mājā un ēkā norit ļoti dažādi cilvēku labsajūtai nepieciešami procesi. Kā šos procesus veidot iespējami sev pašiem un arī ēkai draudzīgus? Zaļo un Viedo tehnoloģiju Klasteris 22. oktobrī Jūrmalā, Elektrum energoefektivitātes centrā (Jomas ielā 4) aicina uz projekta “Smart Living” darbsemināru. Tā laikā laikā ikviens interesents varēs:
Profesionālos padomos dalīsies Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītāji - Anrijs Tukulis, Toms Lācis, Rūta Liepniece un Anna Luīze Blodone. Informāciju par ekspertiem arī atradīsi šeit: http://greentechlatvia.eu/lv/registreties-smartliving/ Pasākums dalībniekiem ir bezmaksas un reģistrācija ir pieejama šeit: http://greentechlatvia.eu/lv/registreties-smartliving/
Informāciju par ekspertiem arī atradīsi šeit: http://greentechlatvia.eu/lv/registreties-smartliving/
Pasākums tiek organizēts Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. Informāciju sagatavoja Anete Grundberga, Green-Tech Latvia projektu koordinatore, anete PIE greentechlatvia PUNKTS eu Papildu informācijai par plānotajām aktivitātēm Vidzemē: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26382820 Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
VPR pārstāvji izteica priekšlikumu integrēt transports pēc pieprasījuma pakalpojumu esošajā sabiedriskā transporta sistēmā, piedāvājot šo pakalpojumu vietās, kur sabiedriskais autobuss nav pieejams un teritorijās, kurās esošie reisi gandrīz pilnībā tiek dotēti no valsts. Satiksmes ministrs klātesošajiem norādīja, ka transports pēc pieprasījuma pakalpojuma administrēšana būtu jāveic plānošanas reģioniem, kam piekrita arī VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, vienlaikus norādot, ka pašvaldības pārzina savu teritoriju un spēj vislabāk novērtēt iedzīvotāju vajadzības. “Centralizēta plānošana vietējiem risinājumiem nav un nebūs piemērota,” norādīja G. Kalniņa-Priede. Satiksmes ministrs rosināja izvērtēt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, lai transports pēc pieprasījuma pakalpojumu varētu integrēt sabiedriskajā pasažieru pārvadājumu sistēmā, atgādinot, ka šobrīd joprojām grozījumiem ir atvērts sabiedrisko pasažieru pārvadājumu likums. Tāpat VPR pārstāvji sarunas laikā norādīja, ka pasažieru pārvadājumu pieprasījumu nevar konstatēt ar regulārajiem sabiedriskā autobusa maršrutiem, jo šāds piedāvājums, diemžēl, ne vienmēr atbilst iedzīvotāju vajadzībām. Ja sabiedriskā autobusa reisā ir maz pasažieru, tas nenozīmē, ka nav pieprasījuma pēc transporta pakalpojumiem, bet drīzāk liecina par nepiemērotu piedāvājumu. Sabiedriskā transporta sistēmai ir jākļūst elastīgākai, lai tā atbilstu iedzīvotāju vajadzībām un nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu. Komentējot ministrijas ieceri no 2021. gada atsevišķos reisos reģionos ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, transporta eksperte Kristīne Malnača tikšanās laikā norādīja: “Nākotnē plānotie bezmaksas reisi mazapdzīvotās lauku teritorijās varētu izrādīties risinājums, kas ir domāts visiem, bet īsti neder nevienam. Tie varētu tikt aizstāti ar transports pēc pieprasījuma pakalpojumu, nodrošinot lietderīgāku un efektīvāku resursu izmantošanu.” Tikšanās laikā projekta MAMBA (Interreg BJR programma 2014-2020) un pilotaktivitātes “transports pēc pieprasījuma” vadītāja Līga Puriņa-Purīte klātesošajiem norādīja, ka ļoti būtiska ir sadarbība ar vietējo pašvaldību, kā arī tas, ka pakalpojuma piedāvājuma veidošanā tika iesaistīti paši iedzīvotāji. Lielu nozīmi spēlēja arī dispečers, kas personīgi uzklausīja katru iedzīvotāja vajadzību. L. Puriņa-Purīte: “Ja iedzīvotāju zvani nonāktu kādā lielā centrālē vai arī pieprasījums būtu jāveic elektroniski, visticamāk, ka transports pēc pieprasījuma lietotāju skaits būtu krietni mazāks.” Jāatgādina, ka projekta MAMBA partneri Latvijā bija arī Autotransporta direkcija, kuras atbildībā bija projektā iesaistīto Baltijas jūras reģionā dalībvalstu līdzšinējā juridiskā ietvara izpēte. Uzdevums tika veikts ar mērķi apzināt šī brīža šķēršļus, ko rada normatīvo aktu bāze un sniegt priekšlikumus par to, kādas izmaiņas likumdošanā būtu nepieciešamas, lai lauku teritorijās Eiropā, tostarp arī Latvijā, varētu iedzīvināt tādus alternatīvus mobilitātes risinājumus, kāds ir arī transports pēc pieprasījuma. 12. oktobra sanāksmē Vidzemes plānošanas reģionu pārstāvēja VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, projekta vadītāja Līga Puriņa-Purīte, transporta eksperte Kristīne Malnača, savukārt Satiksmes ministriju – satiksmes ministrs Tālis Linkaits, parlamentārais sekretārs Jānis Butāns, padomnieks juridiskajos jautājumos Uģis Upenieks, ministra padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Ilze Salna un ministra biroja vadītāja Arita Ūdre. Foto: Satiksmes ministrija Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.29477997; Kristīne Malnača, transporta eksperte, kristine.malnaca PIE vidzeme PUNKTS lv; Līga Puriņa-Purīte, projekta MAMBA un pilotaktivitātes transports pēc pieprasījuma vadītāja l%C4%ABga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t 29454752
Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja pārstāve Laila Māra Pesoa iepazīstināja klātesošos ar energoefektivitātes pakalpojuma līgumu, kas citās Baltijas jūras reģiona valstīs tiek saukts par EPC (angļu val. Energy Performance Contract). Tas ir ilgtermiņa līgums ar uzņēmumu/izpildītāju jeb energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju. Līgums tiek noslēgts, lai īstenotu energoefektivitātes veicinošus pasākumus ēkā ar garantētu enerģijas ietaupījumu un lai samazinātu risku neveiksmīgai ēkas atjaunošanai, kad būvdarbi ēkā nesasniedz gaidīto efektu. Savukārt Daudzpakalpojuma līgums (Multi-service contract) tiek izmantots gadījumos, kad esošajās ēkās vai jaunu ēku celtniecībā ir vēlme integrēt kopīgos ieguvumus, kas var būt arī daļa no energoefektivitātes pakalpojuma līguma. Kopīgie ieguvumi var būt apgaismojuma kvalitāte, telpu gaisa temperatūra, iekštelpu gaisa kvalitāte, trokšņu līmenis, estētiskās vērtības u.c. Daudzpakalpojumu līgums ietver sevī garantijas, ka līgumā iekļautie parametri tiks sasniegti arī pēc būvniecības procesa beigām, kas var motivēt ēkas īpašniekus un iedzīvotājus veikt lielākas investīcijas energoefektivitātē. Sanākušie jomas eksperti diskutēja, kā šos līgumus ieviest Latvijas situācijā. Vairāk par šiem līguma veidiem un citiem finanšu instrumentiem var uzzināt projekta “EFFECT4buildings” mājas lapā. Iepazīstoties ar zemas temperatūras centralizētas siltumapgādes ieviešanas pieredzi Vidzemē, apskatījām projekta “LowTemp” ietvaros izveidoto stratēģiju pārejai uz zemas temperatūras siltumapgādes sistēmu, kas aprobēta uz Palsmanes ciema piemēra, kas ļautu samazināt siltumenerģijas tarifu. Klātesošo diskusijā par to, kādu sistēmu izvēlēties – centralizēto vai decentralizēto – tika secināts, ka bieži vien izdevīgāk ir centralizēt siltumapgādes sistēmu. Būtiskākais izaicinājums ir nodrošināt, lai tā būtu draudzīga klientiem. “Varam novērot, ka Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības kļūst aizvien kompetentākas vides un enerģētikas jautājumos, kur dažādu projektu ietvaros pārņem labāko praksi un ievieš inovatīvus risinājumus. Šobrīd dažas pašvaldības izmanto gan EPC līguma principus, gan kļūst par ražojošajiem patērētājiem, uzstādot, piemēram, saules paneļus,” pauž Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts Jānis Ikaunieks.Turpinājumā Gulbenes novada pašvaldības energopārvaldnieks Krišjānis Upāns dalījās ar praktisku pieredzi un rezultātiem, kur projekta “LowTemp” ietvaros tika transformēta siltumapgādes sistēma, pārejot uz zemas temperatūras sistēmas ieviešanu Beļavas ciemā. Tāpat viņš dalījās nesenajā pieredzē saules paneļu uzstādīšanā uz novada domes ēkas jumta un izaicinājumiem šāda risinājuma uzstādīšanai publiskā ēkā. Savukārt projekta “Act Now” ietvaros Gulbenes novada pašvaldībai tikai izstrādāts Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns līdz 2030. gadam. Klātesošie tika iepazīstināti ar Gulbenes novada mērķiem līdz 2030. gadam, piemēram, samazināt enerģijas patēriņu pašvaldības ēkās un iekārtās par 20%, bet mājokļu sektorā par 5% līdz 2030. gadam. Tāpat arī samazināt CO2 emisijas par 16%, salīdzinot ar 2015. gadu. Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pārstāve Marika Rošā, kas izstrādāja Gulbenes novada energoplānu, uzsvēra energopārvaldības un energoplāna lielo nozīmi jebkurā pašvaldībā. Iepazīstinot ar Eiropas pilsētu finansēšanas mehānismu (EUCF), kur novadu pašvaldības var pieteikties finansējumam, lai veicinātu enerģētikas un klimata rīcības plānu ieviešanu, viņa aicināja meklēt inovatīvus un katrai pašvaldībai visatbilstošākos risinājumus.
Semināra noslēgumā koka ēku renovācijas centra “Koka Rīga” speciālisti demonstrēja būtiskākos aspektus ilgtspējīgu koka ēku atjaunošanā.
Seminārs tika organizēts Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto projektu “EFFECT4buildings” un “LowTEMP” ietvaros. Vairāk par projektu aktivitātēm Vidzemē uzziniet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti Papildu informācijai: Inese Jēgere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28386853 Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26513351
Ja dosieties uz Latvijas pierobežu, Alūksnes pusi, tad, veroties no Kornetu skatu torņa Dzērves kalnā, skatiens aizslīdēs līdz pat Igaunijai un būs iespējams ieraudzīt pat Munameģi. Aizraujošu kāpienu piedzīvosiet, iekarojot Dēliņkalna skatu torņa virsotni. Baudīt iedvesmojošas ainavas varēsiet arī no Alūksnes skatu torņa. Tas ir viens no augstākajiem torņiem Latvijā. Iesakām aizbraukt arī uz Opekalna baznīcu, kas ir visaugstāk virs jūras līmeņa esošā baznīca Latvijā – 235 m. Tās tornis ir atvērts interesentiem, iepriekš saskaņojot apmeklējuma laiku.
Kornetu skatu tornis Dzērves kalnā. Foto: visitaluksne.lv.
Opekalna baznīca. Foto: visitaluksne.lv. Uzkāpt augstos torņos, vai tas būtu baznīcas, pils, vai kādreizējais ugunsdzēsēju depo tornis, lai pavērotu brīnišķīgu pilsētas panorāmu un apkārtnes skatus, varēsiet, dodoties uz Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcu, Lubānas baznīcas torņa skatu laukumu, Cēsu Pils torni, Raunas pilsdrupu skatu torni un Beverīnas novada Trikātā esošo Saieta nama "Depo". Romantisku rudens ainavu atklāsiet, pa vītņu kāpnēm uzkāpjot, Jumurdas muižas ūdenstorņa otrajā stāvā. No kreisā augšējā stūra: Cēsis (foto: cesupils.lv), Raunas pilsdrupas (foto: U. Brālēns), saieta nams “Depo” (foto: turisms.beverina.lv), Jumurdas muižas ūdenstornis (foto: hoteljumurda.lv). Skatu tornis var būt lielisks galamērķis jūsu brīvdienu pastaigai dabā. Dabas skaistumu no augšas varēsiet baudīt arī Burtnieku novada Vīsraga un Silzemnieku dabas vērošanas torņos Burtnieku ezera krastā. Aicināt aicina arī Kārtenes skatu tornis Gulbenes novadā un Viņķu kalna tornis Jaunpiebalgā. Novērtēt burvīgo Kalsnavas arborētuma krāšņumu varēsiet no tur esošā skatu torņa. Lai izbaudītu gleznainas ainavas un “iemīlētu Krustkalna rezervātu uz mūžu” jādodas uz skatu torni Ļaudonas – Mārcienas ceļa malā. Latvijas dabas dārgumus atklāsiet dabas vērošanas torņos Sedas purvā Strenču novadā, Cirgaļu tornī Zvārtavas pagastā, Valkas novadā, un Brežģa kalna skatu tornī Taurenes pagastā, Vecpiebalgas novadā.
Silzemnieku dabas vērošanas tornis. Foto: burtniekunovads.lv.
Krustkalnu rezervāta skatu tornis. Foto: daba.gov.lv.
Sedas purva skatu tornis. Foto: Facebook/laidavas. Pakāpties kalnā, lai ieraudzītu rudens izteiksmīgās krāsas, aicinām Latvijas augstākajā virsotnē Gaiziņkalnā. Savukārt vieta, kur smelties spēku būs Zilaiskalns Kocēnu novadā. Ja dosieties uz Amatas novada Elkas kalnu, nonāksiet vietā, kur sākas Latvijas garākā upe – Gauja.
Zilaiskalns. Foto: visi.koceni.lv
Elkas kalns. Foto: amata.lv.
Vai zināt, kas ir “drumlins”? Tas ir augsts vaļņveida paugurs ar izteiktām nogāzēm. To Latvijā visā tā krāšņumā varēsiet ieraudzīt, braucot uz Naukšēnu novadu. Šeit slejas lielākais Latvijas drumlins – Ķoņu kalns.
Vidzeme var lepoties arī ar unikālas 19. gadsimta ģeodēzisko mērījumu sistēmas zemes izmēru un formas noteikšanai – Strūves loka - uzmērījuma punktiem. Strūves loks šķērso 10 valstis, tostarp Latviju, kur reiz tika uzmērīti 16 punkti. Viens no loka punktiem atrodas Nesaules kalnā. Ja vēlaties iepazīt vēl citas Strūves loka vietas, iesakām doties uz Sestu kalnu, kā arī ielūkoties Strūves ceļvedī. Lai izdodas priecāties par Vidzemes skaistumu no “putnu lidojuma”!
Informāciju sagatavojusi: Ilze Liepa Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv
Aktivitātes ietvaros uzņēmumam tiks piesaistīts inovāciju projektu vadītājs, kurš praktiski iedziļināsies esošajās uzņēmuma vajadzībās, lai tālāk palīdzētu nonākt līdz detalizētākam plānam jaunu produktu, pakalpojumu vai procesu īstenošanai uzņēmumā. Tāpat palīdzēs sasniegt atsevišķus posmus, kā to realizēt. Papildus inovāciju projektu vadītājs var palīdzēt piesaistīt trūkstošas kompetences, kā arī sniegt praktisku atbalstu finansējuma piesaistē. Atbalsts tiek piedāvāts, jo Vidzemes plānošanas reģiona diskusijās ar uzņēmējiem norādīts, ka nereti uzņēmumos trūkst laika inovāciju vadībai vai zināšanu, kā izmantot, piemēram, pētnieku atbalstu jauna produkta radīšanai. Vienlaikus arī secināts – ja uzņēmējam būtu iespēja piesaistīt nozares profesionāli, kurš ar dažādām inovāciju vadības metodēm mērķtiecīgi veicinātu produktu prototipu izstrādi un tālāku virzību tirgū, projektu ieviešana notiktu efektīvāk. “Esam raduši iespēju ar vismaz pieciem Vidzemes uzņēmumiem izmēģināt šo aktivitāti. Ja tā nodrošinās jauno projektu straujāku nonākšanu tirgū, tas būs pamats, lai strādātu pie šāda atbalsta pieejamības lielākam skaitam uzņēmumu,” uzsver Vidzemes plānošanas reģiona inovāciju atbalsta speciāliste Ilona Platonova. Šobrīd vajadzību pēc atbalsta mehānismiem uzņēmējiem sevišķi aktualizē globālas pandēmijas radītā nepieciešamība spēt pārorientēties un rast jaunu pieeju atkarībā no iespējām un pieprasījuma. Lai pieteiktos, uzņēmēji aicināti līdz 26. oktobrim aizpildīt anketu, norādot īsu informāciju par uzņēmumu un plānotajiem inovāciju projekta attīstības soļiem, un nosūtīt to uz e-pastu uznemejdarbiba PIE vidzeme PUNKTS lv. Pieteikuma anketa pieejama: ŠEIT Šīs izmēģinājuma aktivitātes princips ir viena no tā saucamajām labajām praksēm, ko Vidzemes plānošanas reģions ir identificējis starptautisku pieredzes apmaiņu rezultātā, un, kas ļauj stiprināt uzņēmējdarbības un pētniecības sadarbību jaunu pakalpojumu attīstīšanā. Tā tiks īstenota no šī gada oktobra līdz 2021. gada septembrim. Papildus aicinām iepazīties ar pētījumu par Vidzemes reģiona viedās specializācijas jomu attīstību un situāciju reģionā. Aktivitātei tiek piemēroti De minimis atbalsta noteikumi.
Aktivitātes notiek Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā Interreg Europe programmas projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Ar VPR uzkrātajām zināšanām un pieredzi veidojot pārrobežu brokeru tīklu sadarbības valstīs – Vācijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā un Polijā – esam sasnieguši vērtīgus rezultātus un guvuši atziņas no kurām svarīgākā ir – šādas inovāciju atbalsta personas ir ļoti nepieciešamas, īpaši reģionos. Esam gandarīti, ka organizācija, kas pārklāj visu Latviju, un īpaši pievēršas uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, ir uzņēmuši kursu, lai stiprinātu savu pakalpojumu kvalitāti, un ar prieku dalāmies pieredzē. “Jo augstākas vērtības produkts, jo straujāk tādā segmentā ienāk jauni konkurenti un jaunas tehnoloģijas – iepakojums, ražošanas veids un prasīgāki klienti,” stāsta Platonova. Īpaši labi tas ir pamanāms, piemēram, pārtikas sektorā, kurā vismaz reizi sešos mēnešos redzama kāda jauna inovācija, tāpēc jāņem vērā, ka brokerim ir jābūt zinošam attiecībā uz jaunākajām aktualitātēm, lai palīdzētu uzņēmējam būt konkurētspējīgam virzoties tirgū. Pēc speciālistes stāstītā, šī brīža pieredze liecina par nepieciešamību pēc sadarbības partneru piesaistes gan Latvijā, gan ārpus tās un konsultāciju lielākā pievienotā vērtība ir plašais kontaktu loks, kā arī brokera spēja izveidot “tiltu” starp uzņēmējiem un sadarbības partneriem, norādot uz ieguvumiem, kādi rastos abām pusēm kopīga darba rezultātā. Līdz ar katru sadarbību, strauji veicinās iesaistīto pušu konkurētspēja, inovācijas iespējas un atbalsta sistēma, kas nodrošina uzņēmuma izaugsmi. Atbildot uz jautājumu par brokera galvenajiem uzdevumiem, tika uzsvērtas spējas:
Svarīgi piebilst, ka brokera uzdevums nav uzņemties projekta vai produkta virzīšanu tirgū un atrisināt visas problēmas, kuras rodas projektā bez pārējo partneru iesaistes, bet tā vietā atbalstīt uzņēmēja vēlmi, lai attīstību uzsāktu. “Brokeris nekad nevarēs atrast klientus, ja to nespēj vai nedara pats komersants,” tā Platonova. Gūstot pieredzi dažādos Eiropas projektos, Vidzemes plānošanas reģionam ir iespēja būt par starpnieku, kurš reģionā ievieš jaunievedumus atbalsta formātā, un nodod zināšanas gan publisko, gan privāto sektoru pārstāvošām organizācijām. Modelis, kādā tiek strādāts inovāciju brokeru tīklā, ir jauns veids, kā atbalstīt reģionā esošo uzņēmēju Arī turpmāk Vidzemes plānošanas reģions strādās pie jauniem risinājumiem, lai veicinātu uzņēmējdarbības un inovāciju vides attīstīšanos. Konsultācijas pie Ilonas Platonovas notiek ar iepriekšēju pieteikšanos, rakstot uz e-pastu ilona.platonova PIE vidzeme PUNKTS lv vai pa tālruni: +371 29282826. Konsultācijas ir bez maksas. Vairāk informācijas par starptautisko brokeru tīklu: gosmartbsr.eu/tibs Papildus informācija par projektu GoSmart BSR: Santa Vītola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 26674261 Inovāciju brokera konsultācijas tiek īstenotas projektā “GoSmart BSR”, ko īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir veicināt efektīvu sadarbību starp uzņēmējiem viedās specializācijas jomās, pētniekiem un valsts pārvaldes iestādēm. Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 25865495 Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/
Cik garās distances pārgājienu maršruta Mežtaka posmus šogad jau esat izstaigājuši Vidzemē? Varbūt pienācis laiks kājām aiziet līdz Gaujienas pusei. Pa ceļam no Zaķiem uz Gaujienu apskatiet Latvijas Mākslinieku savienībai piederošo skaisto Zvārtavas pili, kura ir viens no spilgtākajiem neogotikas stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā, un tās parku. Pilī saglabājies arī vēsturiskais interjers, kā arī aplūkojama ekspozīcija, kuru veido latviešu mākslinieku darbi.
Zvārtavas pils. Foto: apesnovads.lv.
Zvārtavas pils interjers. Foto: zvartavaspils.lv. Vēl daži kilometri ceļā, un burvīgā Gaujiena ir klāt. Te, uzkāpjot Baznīckalnā, paveras viens no skaistākajiem skatiem uz Gauju. Tā, protams, ceļotājiem ir iecienīta apskates un fotografēšanās vieta.
Gauja no Baznīckalna. Foto: I. Liepa.
Ja īsajām rudens dienām pārgājienu maršruta “Mežtaka” posmi šķiet par gariem, tad varbūt, braucot ar auto, piestāsiet pie kādas īsākas dabas takas Apes novadā, lai tālāk dotos pastaigā. Netālu no A2 autoceļa, pie Virešu tilta, ir apskatāmas 2 dabas takas. Gaujas labajā krastā, apmēram 1 km augšpus Virešu tilta, atrodas Randatu taka, kas ved gar augstākajām dolomīta klintīm Latvijā.
Randatu taka. Foto: apesnovads.lv. Savukārt Gaujas kreisajā krastā varēsiet izstaigāt 600 m garo Tilderu taku. Tā pa stāvu upes krastu aizved uz senām dolomīta lauztuvēm.
Tilderu taka. Foto: apesnovads.lv. Pavisam netālu, Vidagā, pie 1834. gadā būvētā arkveida akmens tilta, sākas 1,2 km gara taka gar straujo Vizlas upīti. Ejot pa šo taku, varēsiet nonākt līdz Vizlas ietekai Gaujā. Pa ceļam būs apskatāmi dolomīta atsegumi, nelieli krāčaini ūdenskritumi un arī varenais Žākļu dižakmens.
Vizlas tilts. Foto: apesnovads.lv. Vizlas dabas taka. Foto: apesnovads.lv. Ainavisks ceļš aizved (pa vienu no garākajām lapegļu alejām Latvijā) uz Trapeni, dzejnieka Ojāra Vācieša dzimto vietu. Novadpētniecības muzejā ierīkota dzejniekam veltīta ekspozīcija. Ja plānojat tur viesoties, apmeklējums iepriekš jāpiesaka (Apes novada muzeji). Iesakām aizbraukt arī līdz Apei un Vaidavas upes krastā apskatīt krāšņās Raganu klintis. Smilšakmens atsegumu nosaukums cēlies no teikām, kas vēsta par raganu mājokļiem un darbošanos šajā apkārtnē.
Raganu klintis. Foto: apesnovads.lv. Lai krāšņas brīvdienas! Informāciju sagatavojusi:
Diemžēl epidemioloģiskā situācija Latvijā liecina, ka Covid-19 izplatība turpina strauji pieaugt. Līdz ar to valdība lēma, ka sejas maskas būs obligāti jālieto visās sabiedriskās vietās iekštelpās, tai skaitā pasākumos, kur ir fiksētas sēdvietas, piemēram, teātrī, kino u.tml. Tas nozīmē, ka maskas būs jālieto pakalpojumu sniegšanas vietās gan valsts un pašvaldību iestādēs, gan privātajos uzņēmumus.
Savukārt darba vietās, kur netiek sniegti pakalpojumi klātienē, piemēram, birojos, darba devējam ir jāizvērtē, vai ir iespējams nodrošināt epidemioloģisko prasību īstenošanu, piemēram, divu metru distanci starp darbiniekiem, un jālemj, vai sejas masku valkāšana ir nepieciešama. Tāpat valdība lēma, ka: - no 24. oktobra privātu pasākumu vietās kopā drīkst būt telpās ne vairāk kā 10 cilvēki, ārpus telpām – 100 cilvēki. Ja privātu pasākumu rīko publiskā vietā, piemēram, restorānā, izīrētā pirtī, klubā u.tml., tad jānodrošina viesiem fiksētas, personalizētas sēdvietas, 2 metru distance (izņemot personām no vienas mājsaimniecības), kā arī pasākums var norisināties līdz plkst. 24.00; - no 26. oktobra publiskos pasākumos iekštelpās kopumā drīkstēs pulcēties līdz 300 cilvēkiem (pasākumam jābūt ar personalizētām sēdvietām un jālieto sejas maska); - no 26. oktobra līdz 15. novembrim darbu pārtrauc vietas (nesniedz pakalpojumu), kas saistītas ar bērnu izklaidi iekštelpās (izklaides un atrakciju centri, bērnu rotaļu istabas, batutu parki un bērnu pieskatīšanas istabas, tai skaitā tirdzniecības centros); - no 26. oktobra līdz 15. novembrim augstākās izglītības studiju programmu apguve notiek attālināti, izņemot praktiskās daļas apguvi un klīnisko praksi rezidentūrā.
Tāpat precizētas citas noteikumu normas saistībā ar pulcēšanās ierobežojumiem reliģiskās darbības veikšanas vietās.
*Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”
Anna Strapcāne VM Komunikācijas speciāliste tālrunis: 60005509; 28346707 e-pasts: anna.strapcane PIE vm.gov PUNKTS lv">anna.strapcane PIE vm.gov PUNKTS lv
Līdz 8. novembrim ikviens var izvēlēties savus favorītus no 11 tūrisma produktu finālistiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā konkursā "Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2020". To vidū 2. konkursa kārtai izvirzīti un sabiedrības vērtējumam nodoti četri jaunie tūrisma piedāvājumi Vidzemē – divus no tiem kopā ar partneriem ir veidojis un konkursam pieteicis Vidzemes plānošanas reģions. Aicinām vidzemniekus izmantot iespēju paust savu atbalstu un balsot! Konkursam "Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2020" Vidzemes plānošanas reģions pieteica garās distances pārgājienu maršrutu “Mežtaka” un gardēžu tūrisma ceļu “Taste Hanseatica”, kas abi jau ir atraduši savus cienītājus ceļotāju vidū.
Mežtaka ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa Baltijas valstīs, kas ved cauri Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skaistākajiem mežiem un nacionālajiem parkiem. Maršruta garums Latvijā ir vairāk nekā 600 kilometri. Mežtakas ziemeļu daļa, kas ved no Rīgas līdz Tallinai un kuru veido Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem, ir jau atvērta gājējiem un Latvijas teritorijā ir pilnībā nomarķēta. Maršruts ir sadalīts aptuveni 20 kilometrus garos posmos, un par katru posmu ir pieejams apraksts, kā arī gājējam nepieciešamā praktiskā informācija par pakalpojumu sniedzējiem un apskates vietām. Vairāk informācijas: meztaka.lv Foto: Roberts Āboltiņš Savukārt, “Taste Hanseatica” ir gardēžu tūrisma maršruts Vidzemē un Dienvidigaunijā, kas iekļaujas starptautiskajā tūrisma ceļā “Via Hanseatica”. Maršruts tapis, iedvesmojoties no senas vēstures, kad Latvija un Igaunija kopā veidoja Livoniju, kuras tirdzniecības ceļi vijās cauri leģendārās viduslaiku vācu tirgotāju organizācijas – Hanzas savienības – pilsētām. Tūrisma ceļš “Taste Hanseatica” aicina viesoties 78 viesmīlības pieturvietās: krodziņos, lauku saimniecībās, muižās, senās pilīs, dzirnavās un mazajās pārtikas ražotnēs Latvijā un Igaunijā. Vairāk informācijas: ej.uz/taste-hanseatica
Divas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības arī ir pieteikušas LIAA konkursam interesantus un unikālus piedāvājumus tūristiem.
Kocēnu novada pašvaldība konkursam ir izvirzījusi Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centru “ZTornis”, kurš izveidots atjaunotā ūdenstornī un mūsdienīgā piebūvē un iepazīstina apmeklētājus arī ar stāstu par kūdras ieguvē izmantoto šaursliežu dzelzceļu. Zilākalna ūdenstornis un kūdras dzelzceļa stāsts atdzīvināts projektā “Industriālais mantojums”, kuru Kocēnu novada pašvaldība īstenoja kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu un citiem partneriem: ej.uz/Z-Tornis
Savukārt, Alūksnes novada pašvaldība pieteikusi konkursam dabas mājas aizsargājamā ainavu apvidū "Veclaicene", kas izveidotas 5 gleznaināko ezeru krastos un pieejamas mierpilnai atpūtai. Katrai ir savs tematiskais noformējums atbilstoši mājai blakus esošajām dabas vērtībām: ej.uz/dabas-majas
Apskatīt visus 11 finālistus un balsot var šeit: ej.uz/turisma-konkurss Žūrijas komisija, izvēloties konkursa uzvarētāju, ņems vērā arī sabiedrības balsojumu.
Konkursa mērķis ir veicināt Latvijas tūrisma produktu atpazīstamību un popularizēt veiksmīgākos jaunos tūrisma produktus, kuri ir ilgtspējīgi, inovatīvi, kvalitatīvi, ar augstu pievienoto vērtību, nodrošina tūristu iesaisti un ir piemēroti ārvalstu tūristu vajadzībām, atbilstoši "Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2018.–2023. gadam" noteiktajām mērķauditorijām.
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091, www.vidzeme.lv
Lai stiprinātu pārrobežu inovāciju sistēmu, savienotu un apvienotu kompetences, rastu jaunus risinājumus un atbalstītu inovāciju komercializāciju virzībā uz ilgtspējīgu bioekonomiku Baltijas Jūras reģiona lauku reģionos, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu un citām Latvijā balstītām organizācijām, kā asociētajiem partneriem, ir uzsācis darbu pie projekta “Biobord atvērtā inovāciju platforma - bioekonomikas attīstītāju sadarbība Baltijas Jūras reģionā” (ConnectedByBiobord), turpinot jau iesākto projekta “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos” (RDI2CluB) ietvaros. Projekta partneri no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Igaunijas un Polijas savos lauku reģionos saskaras ar līdzīgām problēmām, kas saistītas ar inovācijas spēju trūkumu, kavējot to centienus attīstīt bioekonomiku un šī projekta mērķis ir atrisināt šīs problēmas, izmantojot stratēģiskas starpreģionālas alianses. Lauku reģionu attīstības nozīme redzama ik dienu saskaroties ar zinātnes un tehnoloģu augošo progresu. Iedzīvotājiem paveras ar vien jaunas iespējas savu nākotni saistīt ar dzīvi laukos, attīstot augstas vērtības produktus, uzlabojot savstarpējo sadarbību un produktivitāti lauksaimniecībā un citās nozarēs. Galvenais projekta RDI2CluB mērķis tā īstenošanas laikā ir bijis atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi Baltijas jūras reģiona lauku teritorijās un ConnectedByBiobord projekta, kā tā turpinājums, ir balstīts tieši uz RDI2CluB projektā iesākto: kopīgajiem rīcības plāniem un Biobord platformu starptautiskai inovācijas sadarbībai. Turklāt, tiešsaistes platformas Biobord pakalpojumu modelis tiek modernizēts un ar to saistītā bioekonomikas izstrādātāju atvērtā kopiena tiek paplašināta ar jauniem dalībniekiem un lietotājiem. Augošais tīkls un uzlabotie sadarbības modeļi var tikt izmantoti reģionu labā kā piekļuve jauniem kontaktiem un kopīgām iniciatīvām, kā arī resursiem, zināšanām un pārbaudītām praksēm, lai piemērotu pārdomātas specializācijas pieeju. Vairāk par RDI2CluB projekta laikā sasniegto: https://ej.uz/8tjm Projektu ConnectedByBiobord īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts” Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (https://biobord.eu/) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir stiprināt pārrobežu inovāciju sistēmu, savienot un apvienot kompetences, rast jaunus risinājumus un atbalstīt inovāciju komercializāciju virzībā uz ilgtspējīgu bioekonomiku Baltijas Jūras reģiona lauku reģionos. Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta asociēto partneri – Latvijas pārtikas bioekonomikas klasteri – ir atbildīgs par pārtikas inovāciju pilotēšanas aktivitāšu koordinēšanu projektā. Kā būtiskākā aktivitāte tā ietvaros tiek plānots starptautisks pārtikas inovāciju tiešsaistes hakatons 2021.gada februārī, kas apvienos uzņēmumus un ekspertus alternatīvo proteīnu un funkcionālās pārtikas jomās no Zviedrijas, Latvijas, Somijas un Igaunijas, lai starptautiskās komandās tiktu risināti iesaistīto uzņēmumu specifskie izaicinājumi jaunu produktu attīstīšanā šajās nišās. Papildu informācija: Kristaps Ročāns, projekta ConnectedByBiobord vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29753011 Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv, +37125865495
Savukārt VPR atgādināja, ka, lai arī vairākkārtīgi aicinājis VARAM organizēt tikšanos, lai iesniegto prioritāšu sarakstu izskatītu detalizēti kopā ar Satiksmes ministriju un VAS Latvijas valsts ceļi, ierosinājums neguva atsaucību.
Papildus tam jāatgādina, ka VPR un pašvaldības nesaņēma arī atgriezenisko saiti par procesa virzību, ja neskaita, ka vasaras noslēgumā publiskajā telpā parādījās informācija ar prioritāro ceļu sarakstu, kas jau atšķīrās no tā, par kuru bija vienojušās pašvaldības – saraksts bija papildināts ar citiem ceļu posmiem, nebija informācijas par plānotajiem darbiem un prognozētajām izmaksām. No VPR un pašvaldību iesniegtajiem 22 ceļu posmiem 15 ir saglabāti, septiņas VPR pašvaldību ceļu posmu prioritātes sarakstā vairs nav atrodamas, to vietā iekļauti pieci jauni ceļu posmi, par kuriem pašvaldības nav lēmušas, bet kuri iekļauti pēc VARAM, Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas valsts ceļi iniciatīvas. Kopējais plānotais finansējums, kas tiks atvēlēts ceļu posmu sakārtošanai Vidzemē, ir aptuveni 60 miljoni eiro, no kuriem piecu ceļu posmu sakārtošanai, ar kuriem saraksts tika papildināts, atvēlēta trešā daļa no visa pieejamā finansējuma Vidzemē jeb 20,7 miljoni eiro. Jāatzīmē, ka VPR ir lūdzis VARAM iesūtīt precizētu informāciju, lai noskaidrotu, vai ceļa posmu kilometri joprojām ir tādi, kādus tos savulaik VPR iesniedza, kādi darbi posmos plānoti un kādā laika posmā. Saņemtā papildinformācija liecina, ka ir izmainīti atsevišķi remontējamie ceļi un to posmi, dažiem no posmiem pagarināts kopējais remontējamais garums, mainīti arī darbu veidi, piemēram, asfalta seguma vietā tiks veikta dubultās virsmas apstrāde. VPR norāda, ka jebkuras izmaiņas liedz īstenot iepriekš vairākkārtējās pašvaldību diskusijās panākto vienošanos par prioritāri sakārtojamajiem ceļu posmiem. Andis Caunītis Gulbenes novads: “Vērtējot šī brīža aktuālo sarakstu, kas jau ir izmainīts, jāsaka, ka ir neizpratne. Kad diskutējām par iekļaujamo ceļu posmiem, tos novadā rūpīgi izvērtējām, par pamatu ņemot tādus kritērijus, kā, piemēram, kustības intensitāte, ceļu stāvoklis. Par savu prioritāri izvirzījām ceļa posmu Gulbene-Jaungulbene 6,5 km garumā, bet tas saraksta gala versijā samainīts ar citu ceļu posmu. Saprotu, ka viens no mūsu kritērijiem ir nauda un tās ietvaros ir jāsadala šo remontējamo ceļu posmu garums, tomēr mēs šo ceļa posmu rūpīgi izvērtējām, un tas mums ir ļoti būtisks – ja konkrētais posms ir izņemts ārā, tad es vairs nesaprotu, kādiem kritērijiem mēs sekojam. Iespējams, mums vajadzētu sasēsties vienā autobusā un izbraukt novadu ceļus, lai objektīvi novērtētu ceļu stāvokli nevis sadalīt naudu, sēžot pie galda.” Evija Zurģe, Raunas novads: “Nav īsti saprotams – ja katrs no novadiem pie šī jautājuma strādājām, izvirzījām kopīgas prioritātes, ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas kontekstu, tad kāpēc VAS Latvijas valsts ceļi būtu jāsniedz vēl papildus rekomendācijas ministrijai par ceļu stāvokli, rosinot izmaiņas sākotnējā, pašvaldību apstiprinātajā prioritāšu sarakstā? Piekrītu, ka diskutēt var par izmaksu apjomu, taču vajadzētu ļaut pašvaldībām pašām spriest par savām vajadzībām.” VPR attīstības padomes sēdē piedalījās arī Raivis Bremšmits (VARAM) un situāciju komentēja, sakot, ka lielākā daļa izmaiņu ir saistīta ar VAS Latvijas valsts autoceļu precizētajām izmaksām un veicamo darbu veidu atkārtotu izvērtēšana. Tomēr uzklausot klātesošo iebildumus un argumentus, kāpēc izmaiņas nav akceptējamas, piemēram, attiecībā par iecerēto ceļa segumu vai mainītajiem remontējamā ceļa posmiem, R. Bremšmits atzina, ka diskusija ir joprojām iespējama un nepieciešama, ņemot vērā, ka pašvaldības vislabāk spēj komentēt izvēlēto ceļu posmu stāvokli un nozīmību jaunveidoto novadu centru sasniedzamības uzlabošanai. Par no jauna izveidoto prioritāro ceļu sarakstu balsot atturējās Jaunpiebalgas novads, Burtnieku novads un Gulbenes novads, kritizējot gan izvēlēto pieeju, kā tiek organizēti procesi valstī attiecībā uz reģionālo autoceļu sakārtošanu, gan arī iebilstot pret būtiskām izmaiņām sākotnējā prioritāšu sarakstā.
Jautājumiem: Ieva Kalniņa, VPR teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja, ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētājs Arturs Dukulis: “Šādi alternatīvi mobilitātes risinājumi, kāds ir arī “transports pēc pieprasījuma”, nekonkurē ar sabiedriskajiem autobusiem. Arī mēs, izskatot vietas, kur šādu pakalpojumu testēt, izvēlējāmies teritorijas novadā, kur autobuss nekad nav kursējis, vai kur reisi vairs netiek izpildīti. Tomēr šajās vietās dzīvo cilvēki – jaunie pasažieri. Faktiski šis risinājums papildina esošo sistēmu, piegādājot arvien jaunus pasažierus.” Mazsalacas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Dace Mažānova: “Esam par šo diskutējuši arī pašvaldībā, un, ja šāds mobilitātes risinājums tiktu iedzīvināts sabiedriskā transporta sistēmā, esam gatavi kā pašvaldība iesaistīties ar savu daļu līdzfinansējuma.” Jaunpiebalgas novada pašvaldības priekšsēdētājs, Sabiedriskā transporta padomes loceklis Laimis Šāvējs: “Saredzu pāris riskus – ja nodosim šo pilotprojekta laikā izveidoto modeli iedzīvināšanai centralizēti, baidos, ka beigās pakalpojums būtiski atšķirsies no tā, kādu to šobrīd testēja kolēģi plānošanas reģionā. Nevaru neatgādināt par ceļu infrastruktūru – kā redzējām, cilvēki, kas pakalpojumu jau izmēģināja, dzīvo tiešām attālās vietās un ceļš uz viņu mājām bieži vien ir ļoti sliktā kvalitātē. Par kādu mobilitāti mēs vispār varam tad runāt! Jāapzinās, ka iedzīvotāju skaits samazināsies arī turpmāk pierobežā, ar to valstij jārēķinās, meklējot alternatīvus risinājumus.” Arī citas pašvaldības Vidzemē transportu pēc pieprasījuma saredz kā potenciālu risinājumu vietējās mobilitātes nodrošināšanai un ir gatavi to iedzīvināt savās teritorijās, lai nodrošinātu vietējo mobilitāti vietās, kur sabiedriskais transports nekursē vai kursē ļoti reti.
Atgādinām, ka no 2019. gada 21.oktobra līdz 2020. gada 30. septembrim divās Vidzemes novadu teritorijās – Alūksnes novadā un Mazsalacas novadā – tika testēti divi atšķirīgi “transports pēc pieprasījuma” modeļi. Pilotprojekts noslēdzās ar pārliecinošiem rezultātiem – 11 mēnešu laikā tika pārvadāti 2777 pasažieri, tika izpildīti 1277 reisi un nobraukti 24 821 kilometrs. (Vairāk informācijas par projekta rezultātiem: https://ej.uz/n279 ). Pilotprojekts “transports pēc pieprasījuma” 11 mēnešu garumā Alūksnes un Mazsalacas novados tika finansēts no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, VPR īstenojot Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014-2020 projektu “MAMBA”. Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Brīvdienas ir klāt! Kur doties šajā nedēļā? Aicinām ciemos uz Amatas novadu, kas ir bagāts ar brīnišķīgām ainavām un labi zināmām dabas takām. Tomēr šoreiz aicinām uz vietām, kuras, iespējams, vēl neesat iepazinuši. Īsajām rudens dienām piemērotas būs ne tik garās, toties izzinošās pastaigu takas.
Netālu no autoceļa A2 pie Melturiem, izstaigājot Partizānu taku, gūsiet ieskatu par nacionālo partizānu kara gaitām Vidzemē. Taka ir saistoša visām paaudzēm – gan vēstures interesentiem, gan bērniem/skolēniem/jauniešiem, kā arī jaunajām ģimenēm ar maziem bērniem, kas meklē aktivitātes brīvā dabā. Takā izvietoti informatīvie stendi ar kartēm un vēsturiskām fotogrāfijām. Ar iepriekšēju pieteikšanos iespējams iekļūt iekšā un apskatīt arī iekārtotu mežabrāļu bunkuru ar izmantoto ieroču, munīcijas un citu priekšmetu ekspozīciju. Pēc ekskursijas viesi var pavadīt laiku virszemes lapenē pie ugunskura.
Partizānu taka un mežabrāļu bunkurs. Foto: Amatas novads Turpat netālu, Spārē, apskatāms Spāres muižas komplekss un Rakstnieku parks. Rakstnieku parka ideja radusies 1930. gadā, kad ievērojami Latvijas literārie darbinieki ar Aleksandru Čaku priekšgalā iestādīja pirmos 13 kokus, no kuriem 9 joprojām zaļo. Jaunu koku stādīšana atsākta 2014. gadā, un ik gadu stādījumi tiek papildināti.
Spāres muiža. Foto: Amatas novads 20 minūšu brauciena attālumā no Spāres atrodas Nītaure. Nītaure atrodas sešu ceļu krustcelēs – no Nītaures ceļi ved uz Līgatni, uz Mālpili, uz Zaubi, uz Skujeni, uz Ģikšiem un Ieriķiem. Ikvienu Nītaures viesi pārsteidz arhitektūras pērle – Nītaures Pareizticīgo baznīca, kuras arhitekts ir Jānis Fridrihs Baumanis, kurš projektējis arī Latvijas Republikas Saeimas ēku, Rīgas cirka ēku un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas ēku. Nītaurē ir iespējams gida pavadībā izstaigāt arī Latvijas vēstures taku (iepriekš piesakoties), kas 3 stundu garumā izvedīs jūs laikā cauri senlatviešu pilskalna stāstam, “mūku virtuvei” vācu ordeņa pilsdrupās, mēru postam Vidzemē, Nītaures pilij un teiksmainajam muižas parkam, pareizticīgo draudzes dievnamam un Otrā pasaules kara Mores kaujām.
Nītaures Pareizticīgo baznīca. Foto: Amatas novads Ja esat aizbraukuši līdz Nītaurei, tad noteikti jāpaviesojas arī Zaubē – Zaubes kultūrvēsturiskā taka ved gar Augšezeru, Lejas ezeru, viduslaiku pils mūriem un Zaubes dižozolu. Varēsiet apskatīt arī Zaubes baznīcu ar savdabīgo akmens mūra torni.
Zaubes kultūrvēsturiskā taka. Foto: Amatas novads Bet varbūt vēlaties pavisam citādu piedzīvojumu dabā kopā ar suņiem? Tad jādodas aptuveni 2 stundu garā pārgājienā ar haskijiem, gūstot neaizmirstamas emocijas un prieku gleznainajā Cecīļu dabas takā. Tā nav parasta pastaiga, jo būsiet sasaistē ar profesionāliem sportistiem haskijiem. Šis pārgājiens ir piemērots arī ģimenēm ar bērniem.
Foto: araisi.com 30. oktobrī netālā Ieriķu dzirnavu taka, savukārt, aicina uz pirmo šī gada Gaismas parku. Ieteikums ģimenēm ar bērniem, kas atzīmē Halovīnu, – šis varētu būt ideāls galamērķis kolosālām bildēm ar vajadzīgo noskaņu! Ja tomēr esat garāku pārgājienu cienītājs, tad dodieties pastaigā gar Gaujas un Amatas krastiem pa Mežtakas 6. posmu no Līgatnes līdz Cēsīm, kas ved arī pa Amatas ģeoloģisko taku. Ainavisks ir arī Amatas dabas takas gājiens – taka gan ir mazliet izaicinoša reljefa dēļ, toties dāvās skaistus skatus uz iežu atsegumiem.
Foto: Vidzemes plānošanas reģions
Informāciju sagatavojusi:
Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda: “Ieguvumi būs ne tikai mums kā pašvaldībai, bet arī reģionam kopumā, jo Vidzeme bez Vidzemes jūrmalas ir ačgārnība, kas līdz šim tikusi akceptēta. Mēs nerunājam tikai par emocionālām un kultūrvēsturiskām tradīcijām, bet par saimniecisko aspektu. Par piemēru varam ņemt administratīvi teritoriālās reformas kontekstā paceltās diskusijas par prioritāri sakārtojamajiem autoceļiem. Tieši tāpēc, ka Alojas novads ir citā plānošanas reģionā, ceļš Ziemeļu stīga vispār netiek izskatīts kā variants, taču tas ir vēl neapgūts un, iespējams, potenciāli varētu būt stratēģiski nozīmīgs ceļš satiksmes plūsmas izlīdzināšanai. Jo īpaši jāuzsver tā potenciālā nozīmība, ja skatāmies Via Baltica un Rail Baltica kontekstā, kad tiks attīstītas reģionālās pieturas Skultē un Salacgrīvā – tad Ziemeļu stīgai būs pavisam jauna un stratēģiski nozīmīga loma.” Viņš arī norādīja, ka iekļaušana Vidzemes administratīvā reģiona teritorijā novadam var prognozēt lielākas teritorijas attīstības potenciāla iespējas un atgādināja, ka Rīgas plānošanas reģionā par attīstības centru jau šobrīd noteikta Rīgas pilsēta un tās aglomerācija, kas norāda ka Latvijas pierobežā esošā novada izaugsme tiks kavēta. V.Bārda atzina, ka jau labu laiku aktīvi seko Vidzemes plānošanas reģiona aktivitātēm un tās augstu vērtē. VPR Attīstības padomes sēdē tiešsaistē piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, kurš klātesošajiem norādīja, ka VARAM ir informēts par VPR nostāju attiecībā uz jaunā Limbažu novada iekļaušanu Vidzemes reģionā. VARAM pārstāvis klātesošajiem darīja zināmu, ka jautājums par novadu pievienošanu ir arī pavisam nesen (22.10.2020) skatīts Valsts sekretāru sanāksmē, un priekšlikums guvis atbalstu. “Abu pušu pozitīvs viedoklis mums noderēs arī pie tālākām sarunām par šo jautājumu,” atzina R.Bremšmits. VPR šobrīd strādā pie jauno attīstības plānošanas dokumentu izstrādes, taču, ņemot vērā iespējamo teritorijas paplašināšanos, VARAM reģionam rekomendē stratēģiskajos dokumentos paredzēt, ka potenciāli Vidzemes reģionam varētu pievienoties arī jaunizveidotais Limbažu novads, kā arī Ogres novads. “Šobrīd vēl nav bijis juridisks lēmums par jaunajām reģionu robežām”, atgādināja R.Bremšmits. VPR attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents informēja, ka Ogres novada pārstāvji savu nostāju par potenciālo pievienošanos Vidzemes reģionam vēl nav pauduši. Savukārt Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs apliecināja, ka līdzšinējā sadarbība ar Vidzemes plānošanas reģionu ir bijusi veiksmīga. M.Justs aicināja VPR, neskatoties uz plāniem par novada pievienošanu Latgales reģionam, joprojām paredzēt Varakļānu novadu kā potenciālu Vidzemes plānošanas reģiona sadarbības partneri arī turpmāk. Jāatgādina, ka jau 2013. gada 18. septembrī VPR attīstības padomes sēdē tika skatīts Alojas novada domes priekšlikums grozīt Vidzemes plānošanas reģiona un Rīgas plānošanas reģiona teritorijas, nosakot, ka Alojas novads ietilpst Vidzemes plānošanas reģionā. Arī toreiz VPR attīstības padome pieņēma vienbalsīgu lēmumu priekšlikumu atbalstīt un VPR priekšlikumu virzīja tālāk, lūdzot to izskatīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Pirms septiņiem gadiem jautājums tika izskatīts, tomēr netika virzīts tālāk. Ministrija atbildes vēstulē Alojas novada pašvaldībai skaidroja, ka “normatīvajos aktos nav atrunāts, kāda ir noteiktā kārtība situācijas saskaņošanai ar plānošanas reģionos ietilpstošajām pašvaldībām gadījumos, ja tiktu veiktas administratīvi teritoriālas izmaiņas.” Tāpat tika norādīts, ka plānošanas robežu grozīšana ietekmētu valsts pārvaldi kopumā. Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Pārgājienu ceļotāji atrodas ciešā saskarē ar apvidu, pa kuru ceļo, tādēļ viņiem ir īpaši svarīga sajūta “es šeit esmu gaidīts, mani šeit sapratīs”. Daudzviet pasaulē, kur pārgājieni ir populāri, tiek izmantotas uzlīmes vai zīmes “Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly”. Turpmāk šāda zīme būs arī visā Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vidzemes plānošanas reģions arī tiek pārstāvēts zīmes piešķiršanas komisijā.
Ko nozīmē "Gājējam draudzīgs" zīme ceļotājiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem? Pēc "Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly" zīmes ceļotāji var atpazīt tūrisma pakalpojumu sniedzējus Baltijas valstīs, kuri saprot un respektē kājāmgājēju vajadzības, piedāvā kājāmgājējiem būtiskus un nepieciešamus pakalpojumus, piemēram: informāciju par maršrutu, dzeramo ūdeni, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi, iespēju izžāvēt slapjās un izmazgāt netīrās drēbes un citu personīgo ekipējumu, Wi-Fi savienojumu un citus. Lai palīdzētu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem izveidot gājējiem draudzīgus pakalpojumus, ir izstrādāti zīmes "Gājējam draudzīgs" kritēriji, kuru veidošanā tika iesaistītas organizācijas ar vērā ņemamu pieredzi aktīvās atpūtas un pārgājienu rīkošanā. Šo zīmi var saņemt jebkurš pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas vēlas piedāvāt pārgājienu ceļotājiem nepieciešamos pakalpojumus, – ne tikai naktsmītnes, bet arī kafejnīcas, krodziņi un restorāni, tūrisma informācijas centri, degvielas uzpildes stacijas, veikali u.tml. Zīme nav piesaistīta kādai konkrētai takai vai maršrutam. Pārgājienu ceļotāji un uzņēmēji ar "Gājējiem draudzīgs zīmi" un kritērijiem var iepazīties Mežtakas tīmekļa vietnē: https://baltictrails.eu/lv/forest/marketing
Kā uzņēmēji var iegūt zīmi "Gājējam draudzīgs"? Latvijā zīmi piešķir komisija, kurā ir 13 dalībnieki – gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu: Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, Vidzemes plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Kurzemes plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions, Latgales reģiona Tūrisma asociācija "Ezerzeme", Latvijas Kempingu asociācija, Latvijas Dabas tūrisma asociācija, “Hiking in Latvia”, “Movement Spontaneous”, Aktīvā tūrisma centrs Eži, “Uzzini – Iepazīsti”, “Purvu bridēji”. Lēmumi par katru konkrēto tūrisma pakalpojumu sniedzēju tiek pieņemti diskusiju rezultātā, balstoties uz kandidāta sniegto informāciju par tā atbilstību "Gājējam draudzīgs" kritērijiem. Lēmumi par zīmes piešķiršanu tiks pieņemti vismaz 1–2 reizes gadā vai pēc nepieciešamības. Uz nākamo komisijas sēdi, kas tiek plānota 2021. gada februārī, zīmes saņemšanai varēs pieteikties pakalpojumu sniedzēji visā Latvijā neatkarīgi no tā, kāds pārgājienu maršruts vai taka atrodas viņu tuvumā. Interesenti Vidzemē var pieteikties, rakstot Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma ekspertei Ilzei Liepai: ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv . Pirmie "Gājējam draudzīgs" tūrisma pakalpojumu sniedzēji Latvijā
Tika pieņemts lēmums zīmi piešķirt 18 tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuri atbilda zīmes kritērijiem, – 10 no tiem atrodas Vidzemē:
Zīmi saņēmuši arī Rīgas plānošanas reģiona uzņēmumi: viesu nams “Aivari”, viesnīca “Baltvilla”, peintbola parks un kempings “Bušas”, etnogrāfiskais viesu nams “Gungas”, alus un vīna degustāciju darbnīca “Turkalnes muiža”, atpūtas komplekss “Turbas”, atpūtas komplekss “Ziedlejas”, viesu nams “Zvīguļi”, kempings, viesu nams un atpūtas komplekss “Leiputrija”.
Aicinām pārgājienu cienītājus vēl šajā rudenī baudīt aktīvas brīvdienas gan „Mežtakā”, gan citos pārgājienu maršrutos un pašiem pārliecināties par "Gājējiem draudzīgs" objektu viesmīlību! Ja zināt kādu gājējiem draudzīgu vietu, rosiniet viņus pieteikties zīmes saņemšanai! Plāno savu gājienu meztaka.lv! Maršruts no Rīgas līdz Igaunijas robežai ir pilnībā nomarķēts!
Projekts "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka"" tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas partneriem. No Latvijas projektā piedalās Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, Vidzemes plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas valsts meži.
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091, www.vidzeme.lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Rudens ir ražas laiks. Arī Vidzemes kultūras programmas 2020 īstenotāji sarūpējuši daudz un dažādus interesantus notikumus un pasākumus. Izlasiet piedāvāto un izvēlieties sev piemērotāko! 
#AtklājVidzemiDroši brīvdienās aicina doties baudīt dabas jaukumus rudenī un izzināt kādu vēl neredzētu vietu Kocēnu novadā. Tur var kāpt uz velosipēda un izbraukt 3 dažāda garuma 
30. septembrī noslēdzies Vidzemes plānošanas reģiona īstenotais pilotprojekts “transports pēc pieprasījuma”, kas 11 mēnešu garumā no 2019. gada 21. oktobra tika organizēts Mazsalacas un Alūksnes novadu teritorijās. Apkopotie dati liecina, ka ar transportu pēc pieprasījuma pārvadāti 2777 pasažieri; veikti 1277 reisi un nobraukti 24 821 kilometrs.
Pakalpojums tika organizēts vietās, kur sabiedriskais transports nekursē vispār vai ir pieejams nepietiekamā apjomā.
Pētniecības un inovāciju infrastruktūrai (PII) ir potenciāls darboties gan kā zinātnes un pētniecības instrumentam, gan kā uzņēmumu konkurētspējas un reģionu ekonomiskās izaugsmes sekmētājam. Nesenā COVID-19 pandēmija labi ilustrējusi, kā pētnieciskā kapacitāte spēj dot būtisku stimulu globālu un steidzamu problēmu risināšanā. Pēdējos četrus gadus partneri no astoņiem Eiropas reģioniem, tai skaitā Vidzemes, strādājuši kopā, lai identificētu labākos piemērus efektīviem PII pieejamības modeļiem un lai uzlabotu pētniecības un inovāciju politiku un atbalsta instrumentus.
Rudens ekskursijā jābrauc uz Jaunpiebalgu un Ranku! #AtklājVidzemiDroši aicina doties baudīt rudeni, priecāties par skaistajām vietām un skatiem. 
Noslēgumam tuvojas Vidzemes plānošanas reģiona ieviestais projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs), kura ietvaros tika izstrādāts rīcības plāns uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai un tūrisma galamērķu pārvaldības pilnveidei Vidzemes reģionā. 14. oktobrī Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas ietvaros tiks rīkota projekta tiešsaistes noslēguma konference “Sadarbība tūrisma galamērķu pārvaldības uzlabošanai”.
Līdz nākamā gada beigām rasta iespēja paildzināt Vidzemes plānošanas reģiona piedāvāto atbalstu inovāciju veicināšanai uzņēmumā. Arī turpmāk plānots īstenot vairākus izglītojošus pasākumus, kā arī nodrošināt inovāciju atbalsta speciālista konsultācijas. 
12. oktobrī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāvji tikās ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu, lai iepazīstinātu ar transports pēc pieprasījuma pilotprojekta rezultātiem un secinājumiem, kā arī rosināja veidot atbalsta mehānismu mobilitātes nodrošināšanai lauku teritorijās. Īstenotā pilotprojekta rezultāti uzskatāmi parāda, ka pieprasījums pēc pasažieru pārvadājumiem pastāv arī attālās un mazapdzīvotās lauku teritorijās. 
Turpinot diskusiju par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu un pārdomātu energopārvaldību reģionos, 8. oktobrī 
Latvijas augstākās vietas, vai kā latvieši saka - kalni, atrodas Vidzemē. Daļa to virsotņu padarīta vēl augstāka ar iespaidīgiem skatu torņiem, no kuriem paveras lieliskas ainavas. Šajā nedēļas nogalē #AtklājVidzemiDroši aicina paskatīties uz Vidzemi no augšas – aizbraukt uz kādu kalnu, uzkāpt skatu tornī, nokļūt kādā citā skaistā vietā, lai ieraudzītu apkārtnes rudenīgo krāšņumu, saskatītu debesīs lidojam gājputnu kāsi.
Pārtikas, kokapstrādes, bioekonomikas, tūrisma, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozaru uzņēmumu pārstāvji ir aicināti pieteikties inovāciju projektu vadītāja atbalstam savu pakalpojumu attīstīšanai vai jaunu pieeju rašanai laikā, kad dažādas uzņēmējdarbības jomas ir būtisku izaicinājumu priekšā.
“Zināšanas pārvietojas tikai ar cilvēkiem, un to nodošana notiek sadarbojoties,” uzsvēra uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā (VPR), inovāciju brokere Ilona Platonova, oktobra vidū iepazīstinot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāvjus ar GoSmart BSR projektā līdz šim gūtajiem secinājumiem. Strādājot ar uzņēmējiem jau vairāk nekā gadu, speciāliste regulāri gūst pieredzi, stiprina uzņēmēju inovācijas spējas un veido arvien jaunas starptautiskās sadarbības, paverot skatu uz nākotnes perspektīvām un atbalsta pieejām.
Šobrīd brīvdienu izklaides labāk meklēt dabā un svaigā gaisā. #AtklājVidzemiDroši aicina doties uz Apes novadu, kur vērojamas lieliskas rudens ainavas un ir vietas, kas saglabājušas senatnes elpu. 
Gaujienā iesakām apskatīt arī Gaujienas muižas ansambli ar iespaidīgām 18. gadsimta ēkām un parku, kā arī izcilā komponista Jāzepa Vītola memoriālo muzeju “Anniņas”. „Gaujiena – mana paradīze” – tā savulaik par savu vasaras mājvietu teicis komponists pats. 
Turpinot ierobežot straujo Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, valdība šodien, 23. oktobrī, pieņēma lēmumu, ka no rītdienas, 24. oktobra, sejas maskas būs jālieto plašāk, kā arī privātos pasākumos iekštelpās varēs pulcēties līdz 10 cilvēkiem. Savukārt no 26. oktobra noteikti stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, tostarp uz laiku pārtraukta bērnu izklaides vietu darbība.
Foto: Māra Sproģe
Reģioniem, veidojot savas priekšrocības globālajos tirgos, lietpratīgu specializāciju (S3) izmantošana, transnacionālo tīklu un apvienību stratēģiskā izveide, kā arī starpvalstu inovācijas pārvaldības un sadarbības spējas ir būtiski faktori, lai veicinātu jaunas tirgus iespējas un neatpaliktu no globālās konkurences. Lauku reģionos vajadzība pēc tīkliem un sadarbības kļūst ar vien nozīmīgāka, cilvēkkapitāla trūkuma, zema uzņēmumu skaita un nepietiekamas zinātniskās produktivitātes dēļ.
Neskatoties uz to, ka Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldības jau iepriekš bija vienojušās par prioritāri sakārtojamo ceļu posmu sarakstu Vidzemē, kuru VPR 2020. gada sākumā iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), jautājums no jauna tika iekļauts VPR attīstības padomes oktobra sēdes dienaskārtībā. Saraksts atkārtoti aktualizēts pēc tam, kad VPR saņēma VARAM vēstuli ar lūgumu identificēt ceļu posmus 10% apmērā, kas varētu tikt neīstenoti gadījumā, ja veicamo darbu izmaksas sadārdzināsies, kā arī identificēt 10% apmērā ceļu posmus, kurus, gadījumā, ja rastos ietaupījums, varētu iekļaut papildus prioritāri sakārtojamo ceļu sarakstā. Neskatoties uz to, ka attīstības padome konceptuāli atbalstīja VPR priekšlikumus par indikatīvajām izmaiņām plānos 10% apmērā, klātesošie pauda neizpratni par sākotnējā prioritāšu saraksta izmaiņām laika gaitā.
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) attīstības padomes oktobra sēdē tās locekļi lēma atbalstīt VPR administrācijas priekšlikumu aicināt Satiksmes ministriju iekļaut pasažieru pārvadājumu veidu “transports pēc pieprasījuma” esošajā sabiedriskā transporta sistēmā. Papildus tam, tika atbalstīts arī priekšlikums piedāvāt ministrijai Sabiedriskā transporta nākotnes koncepcijā 2021-2020 minēto bezmaksas sabiedrisko transportu īstenot kā “transports pēc pieprasījuma” pakalpojumu. Kristīne Malnača, transporta eksperte padomes locekļiem teica: “Neredzam, ka iecere par bezmaksas sabiedriskā transporta maršrutiem mazapdzīvotās vietās rezultēsies panākumiem. Šādās vietās nepieciešams individuāls un elastīgs piedāvājums – sabiedriskais transports fiksētos maršrutos to nespēj piedāvāt. Jāatzīst, ka nesen īstenotā izmēģinājuma projekta rezultāti liecina – arī mazapdzīvotās vietās ir pieprasījums pēc transporta pakalpojumiem, tikai jautājums – vai šī brīža sabiedriskā transporta sistēma un tās piedāvājums cilvēkiem ikdienā der? Vēlreiz uzsveru, ka transports pēc pieprasījuma nekonkurē ar sabiedrisko transportu, tieši pretēji – tas spēj piegādāt jaunus pasažierus.”
Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padome 2020. gada oktobra sēdē atbalstīja Alojas novada domes priekšsēdētāja Valda Bārdas priekšlikumu, ka topošais Limbažu novads (šobrīd Alojas novads, Salacgrīvas novads un Limbažu novads) pēc administratīvi teritoriālās reformas vairs neatrastos Rīgas reģiona administratīvajā teritorijā, bet tiktu pievienots Vidzemes reģiona teritorijai. Šādu priekšlikumu VPR attīstības padomei Alojas novads izteicis jau otro reizi, šoreiz pārstāvot arī Salacgrīvas novadu un Limbažu novadu – visas trīs pašvaldības atbalsta pievienošanos Vidzemes reģionam.
Šī gada 22. oktobrī notika pirmā zīmes "Gājējam draudzīgs" komisijas sēde Latvijā, kura tika organizēta projekta „Garās distances pārrobežu pārgājienu maršruts „Mežtaka”” ietvaros.