Arhīva kalendārs

12. novembrī interesenti no Latvijas, tostarp Vidzemes, aicināti piedalīties starptautiskā tiešsaistes konferencē “Eko-inovāciju atbalsts Eiropā” (Supporting eco-innovation across Europe). Pasākuma mērķis ir sniegt ne tikai padziļinātu izpratni par to, kāpēc ir būtiski izveidot atbalsta sistēmas, lai attīstītos sabiedrībai un videi draudzīga uzņēmējdarbība un inovācijas, bet arī, lai iepazīstinātu ar vairākiem praktiskiem atbalsta instrumentiem, kurus jau šobrīd izmanto dažādas Eiropas valstīs un kurus iespējams pielāgot pašmāju vietējai situācijai.

Par konferences centrālo runātāju izvēlēts Kens Vebsters (Ken Webster), IS4CE (International Society for Circular Economy) direktors, kurš sniegs savu redzējumu par aprites ekonomikas nozīmību eko-inovāciju un videi draudzīgu uzņēmumu attīstībā.

K.Vebsters šobrīd strādā Zviedrijā, Linčepingas universitātē kā viespētnieks; uzskatāms par 21. gadsimta centrālo aprites ekonomikas teorijas un prakses attīstītāju, vairāku grāmatu autors; labprāt uzstājas dažādās konferencēs, semināros visā pasaulē.

Konference tiek organizēta, atzīmējot Interreg Europe programmas projekta SUPER noslēgumu un plašākai sabiedrībai atklājot projekta īstenošanas laikā veiktos atklājumus un rekomendācijas, lai stimulētu mazos un vidējos uzņēmumus izprast un savā ikdienā iedzīvināt ekoloģiski ilgtspējīgas inovācijas (t.s. eko-inovācijas), kas atstāj ne tikai pozitīvu ietekmi uz vidi, bet sekmē arī pašu uzņēmumu attīstību un izaugsmi.

Konferences darba valoda – angļu valoda. Detalizēta pasākuma programma un reģistrēšanās dalībai konferencē: https://www.interregeurope.eu/super/events/event/3887/project-final-conference/ 

Vidzemes plānošanas reģions projekta SUPER ietvaros izstrādāja rīcības plānu, kura mērķis bija uzlabot uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta instrumentus gan Latvijas, gan Vidzemes plānošanas reģiona līmenī, kā arī attīstīt Latvijas inovāciju eko-sistēmu, lai veicinātu eko-inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un to internacionalizāciju.

Par būtiskākajiem sasniegumiem Latvijā, kas daļēji vai pilnā apmērā var tikt uzskatīti par SUPER projekta ietvaros aktualizēto diskusiju rezultātiem, lasīt šeit: https://ej.uz/SUPER_rezultati_LV

Jautājumiem: Laima Engere-Levina, SUPER projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Aicinām rezervēt datumu starptautiskai energoefektivitātes jomas konferencei “Finanšu rīki un instrumenti ēku energoefektivitātei”, kas norisināsies 2020. gada 8. decembrī tiešsaistē. Konference noslēgs Vidzemes plānošanas reģiona ieviesto Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings).

Konferences tēmas:

• Energoefektivitāte Baltijas jūras reģionā;
• Energoefektivitātes rīku rokasgrāmata;
• Rekomendācijas politikas pilnveidei;
• Tehnoloģiskie risinājumi.

Konferences darba valoda – angļu valoda.

Lūdzam iepriekš reģistrēties konferencei šeit.

Detalizētāka programma atrodama šeit.

Sekojiet līdzi informācijai Vidzemes plānošanas reģiona www.vidzeme.lv un EFFECT4buildings www.effect4buildings.se mājaslapās.

Par “EFFECT4buildings” projektu:

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/

Papildu informācija: Inese Jēgere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28386853.

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv,  mob.t. +371 26513351.

Deinstitucionalizācijas projektu ietvaros plānots, ka ap 700 institūcijās dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem līdz 2023. gadam no valsts sociālās aprūpes centriem (turpmāk – VSAC) pārcelsies uz dzīvi sabiedrībā. Šobrīd pašvaldības veido jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem - grupu dzīvokļus, specializētās darbnīcas un dienas aprūpes centrus. Šo pakalpojumu izveide ir nepieciešama ne tikai tādēļ, lai cilvēki no VSAC varētu pārcelties uz dzīvi sabiedrībā, bet arī lai mazinātu risku šobrīd sabiedrībā dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nokļūšanai institūcijās, sniedzot iespēju cilvēkiem dzīvot ģimeniskā vidē un saņemt nepieciešamo atbalstu.

Sniedzot atbalstu un papildus zināšanas VSAC “Vidzeme” filiāles “Rūja” un filiāles “Valka” darbiniekiem cilvēka ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošanai dzīvei sabiedrībā, Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros oktobra mēnesī norisinājās četru dienu apmācības par sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Apmācības vadīja biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” un biedrības “Papardes zieds” speciālisti, runājot gan par cilvēkam nepieciešamo atbalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanā, nodarbinātību, vides pielāgošanu, gan par seksualitātes un reproduktīvās veselības jautājumiem.

Iepazīstinot mācību dalībniekus ar Vidzemes plānošanas reģionā topošajiem pakalpojumiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, uzsvēra arī VSAC darbinieku lomu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanā. “Jūsu iesaiste pirms cilvēks ir atstājis VSAC ir ļoti nozīmīga, ne tikai, lai palīdzētu apgūt sadzīvē nepieciešamās prasmes, bet arī palīdzot cilvēkam izveidot atbalsta sistēmu ārpus institūcijas, kopā saprotot, kurš būs cilvēka ģimenes ārsts, sociālā dienesta darbinieks pašvaldībā, psihiatrs. Jau šobrīd jūs varat palīdzēt cilvēkam apzināt šīs personas, kopā aizdoties uz nākamo dzīvesvietu un iepazīt apkārtni.”

Dalībniekiem savas iekšējās “normāli” robežas izvērtēt izaicināja biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes loceklis Māris Grāvis runājot par normalizācijas principiem sniedzot pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.  M.Grāvis uzsvēra: ”Nereti jomās, kur paši nespējam sevi disciplinēt, to sagaidām no cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, esot pret viņiem prasīgāki, nekā pret sevi.” M.Grāvis aicināja mācību dalībniekus apdomāt, ko viņi jau šobrīd var darīt, lai tuvinātu cilvēku ikdienu sabiedrībā balstītam pakalpojumam, mainot mazas ikdienas darbības un ļaujot cilvēkiem iespēju robežās veidot savu dienu. Stāstot par pakalpojumiem, kurus sniedz biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, M.Grāvis vērsa uzmanību uz to, cik svarīgs ir pakalpojumu kopums, lai sniegtu atbalstu cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, nepietiek tikai ar grupu dzīvokļu pakalpojumu vai dzīvojamo platību, ir jādomā, kā cilvēku nodarbināt. “Dienas aprūpes centri un specializētās darbnīcas ir labi, bet ne līdz galam” – sacīja M. Grāvis, norādot, ka daļa cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem var strādāt. Lai rādītu piemēru citiem uzņēmējiem, kopā ar domubiedriem  izveidots sociālais uzņēmums “RB cafe”, kurā nodarbina arī cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem.

”Pēc Māra stāstītā mainījās mans priekšstats par to, kurš VSAC iemītnieks spēj dzīvot sabiedrībā. “Rūpju bērns” veiksmīgi nodrošina pakalpojumus arī cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Līdz šim uz dzīvi sabiedrībā gatavojām cilvēkus ar vieglākiem funkcionāliem traucējumiem.” – pēc apmācībām pārdomās dalījās kāda dalībniece.

Strādājot dienas aprūpes centrā ar jauniešiem, kuriem ir intelektuālās attīstības traucējumi  un slimnīcā ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, ergoterapeits Lotārs Freivalds uzsver, ka vides pielāgošana cilvēka vajadzībām var palīdzēt uzturēt cilvēkam esošās prasmes vai stimulēt jaunu prasmju apgūšanu. Pareizi pielāgota vide var mazināt funkcionālo traucējumu radītās grūtības. Ar nelielu atbalstu no aprūpētāja puses var ietekmēt svarīgus procesus cilvēka ķermenī, piemēram, sēdinot cilvēku ēšanas laikā vai novietojot radio tā, lai cilvēkam klausoties mūziku, tiktu “izaicināta” tā auss, kura cietusi pēc insulta. Pakalpojumā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jāļauj dalībniekiem iesaistīties galda klāšanā, ēdiena gatavošanā un trauku mazgāšanā, tā attīstot izpratni par lietu kārtību un veicinot sadzīves prasmju apgūšanu.  ”Sociālajiem pakalpojumiem ir jābūt balstītiem cilvēka vajadzībās un viņš ir jāgatavo tādiem vides apstākļiem, kādos viņam reāli būs jādzīvo. Nav vērts stundām mācīt nolaist tualetes podā ūdeni, ja cilvēks dzīvos mājā, kurā ir sausā tualete. Tā pat, nav vajadzības mocīt sevi un klientu, liekot cilvēkam mācīties sasiet kurpju auklas, jo mūsdienās ir apavi ar līmējamiem klipšiem. Jāmāca reālajai videi nepieciešamās prasmes.” – uzsvēra ergoterapeits L.Freivalds.

Kopā ar biedrības “Papardes zieds” speciālistēm Ingu Safinu, kura ir izglītības un skolu psihologs, klīniskais un veselības psihologs un supervizori, psihoterapeiti Diānu Indzeri tika kliedēti mīti par seksualitātes un reproduktīvās veselības jautājumiem. Izspēlējot lomu spēles un pilnveidojot savas komunikāciju prasmes par seksualitāti darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, mācību dalībnieki saņēma gan praktiskus padomus esošo situāciju risināšanā, gan stiprināja robežu nospraušanas prasmes, diskutēja par dažādības pieņemšanu, seksuālo orientāciju un apguva metodes, ar kādām palīdzēt cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem apzināties un realizēt savu seksualitāti.

 Apmācību noslēgumā psihiatre Karīna Konstantinova sniedza informāciju par psihiskās palīdzības pieejamību Latvijā, savukārt klīniskais psihologs Krišjānis Zaremba runāja par VSAC darbiniekiem ļoti aktuālām tēmām - darbs ar agresīvu klientu un komunikācijas prasmes darbā ar cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. K.Zaremba vērsa uzmanību uz pozitīvas motivēšanas nozīmi darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un kritikas mazināšanu, jo kritika bieži ir agresīvas uzvedības cēlonis. Sabiedrība kopumā vairāk izceļ neizdošanos un kļūdas, kuru ir stipri mazāk par paveikto un sasniegumiem. Koncentrējoties uz otra stiprajām pusēm tiek pozitīvi veicināta vēlme censties darīt labāk.

Prezentācijas no apmācībām:

Māris Grāvis, biedrības "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"" valdes loceklis  - "Pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā" 

Lotārs Freivalds, ergoterapeits - "Vides un atbalsta specifika personām ar garīga rakstura traucējumiem"

Dr. Karīna Konstantīnova - "Psihiskās veselības aprūpes organizācija Latvijā"

Krišjānis Zaremba, KBT terapeits, klīniskais psihologs - "Komunikācijas prasmes darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem"

Vairāk informācijas:

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Projekta “Stāmerienas pils romantisma meistarklases” NOSLĒGUMA STUNDĀ  ar  LEĢENDU stāstiem par pils vēsturi, iemītniekiem, notikumiem  jaunieši dalījās pili notiekošajā Leģendu naktī.

30. un 31.oktobrī Stāmerienas pilī LEĢENDU meistarklasē jaunietes “pavēra durvis” zināšanām, KĀ atrast, saklausīt, uzzināt vēsturiskus notikumus, izpētīt dzīvesveidu, likteņstāstus aizrautīgas Stāmerienas pils pētnieces, tūrisma speciālistes Ingas Lapses vadībā.

Stāmerienas pils jau ietinās vakara krēslā, kad pilī iededzās klusinātais apgaismojums, maigu gaismu radīja sveces, šad un tad ieskanējās romantiska mūzika. Iedziļinoties pils iemītnieku likteņos, pils sienas, šķiet, “atvērās” domu lidojumam par nezināmo, nepiedzīvoto laiku. Vēlāk, pils zālē, uzklausot I.Lapses interesantos, dokumentālos-arhīvos un periodikās atrastos, stāstus par Volfu dzimtas likteņiem, sazarojumu un radītajām kultūras vērtībām visā Eiropā,  pieauga vietas vērtība un atskārsme-ak, cik daudz mēs nezinām! Akcentējot Aleksandras Volfas un viņa vīra Džuzepes Tomazi di Lampedūzas dzīves stāstus, kas lika rasties romānam GEPARDS (un pēc tā- arī daudzām grāmatām un filmām), jaunieši izzināja veidus, kā pētīt, kādus pieejamos interneta resursus izmantot, ar kādiem “atslēgas vārdiem” meklēt informāciju. Tika apmeklēta arī Stāmerienas bibliotēka, kur Spodra Kaļva dalījās ar novadpētniecības darbā iegūtajiem materiāliem. Protams, visinteresantākie ir “dzīvie” atmiņu stāsti, tāpēc meitenes iejutās arī leģendu pētnieku lomā, intervējot divus pārus, kam atmiņu un zināšanu pūrā ir reālie stāsti no pils vēstures. Līga un Leonīds Brosovi dalījās atmiņās par laikiem, kad, mazi būdami, paši satikuši baronesi Aleksandru, kāda izskatījusies viņa un kādas -pils telpas; kas risinājies pils telpās padomju gados. Savukārt Gunārs un Gaida Vīksniņi stāstīja savu radinieku un citu stāmerieniešu stāstus par piedzīvoto pilī baronu laikos. Sestdienas vakarā, kad pils uzņēma Leģendu nakts pasākuma apmeklētājus (ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus Covid 19 saistībā), meitenes jau dalījās ar uzklausītajiem stāstiem, vienlaikus apliecinot, ka radusies milzīga interese uzzināt vairāk! Noslēguma stundas rezumējumā jaunietes izteica vēlēšanos nākamgad, skolēnu vasaras brīvdienās, būt par pils gidēm.

Jau novembrī aicinām pilī apmeklēt projekta “Stāmerienas pils romantisma meistarklases” FOTO IZSTĀDI, kas liek ieraudzīt brīnišķu mirkļa tvērumu- mūsdienu romantismu vēsturiskā vidē.

Projekts “Stāmerienas pils romantisma meistarklases” noslēdzies un jaunieši, kas darbojās meistarklasēs, ir atvēruši sirds un prāta logu zināšanām, iedvesmai un nākotnes perspektīvām. Vienlaikus attīstot savstarpējo sadarbību, attīstot savu talantus un spējas, sapratuši, ka viss mūsdienīgais sakņojas vēsturē!

Edīte Siļķēna,

Gulbenes novada pašvaldības ATPN projektu vadītāja

Projektu “STĀMERIENAS PILS ROMANTISMA MEISTARKLASES” finansē:

Kad raibais rudens lapu paklājs rotā takas un celiņus un caur kailajiem koku zariem labāk saskatāmi dabas jaukumi – iežu atsegumi, gravas, mazo upju tērcītes –, jādodas dabā! Šonedēļ #AtkājVidzemiDroši Vidzemes plānošanas reģions aicina uz  Līgatnes novadu, kur rāmi atpūsties, izzināt un uzkrāt spēkus.

Līgatnes identitāte: daba un industriālais mantojums

Ar ko Jums asociējas Līgatne – ar dabas takām, alām vai papīrfabriku?

Līgatnes industriālais stāsts iestiepjas diezgan tālā pagātnē – 1815. gadā jaunā papīrfabrika darbu uzsāka pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās. Līdz ar papīra ražošanu un fabrikas attīstību strauji uzplauka arī Līgatne. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā fabrikas strādniekiem Līgatnē uzcēla dzīvojamās ēkas, skolu, dzemdību namu, slimnīcu, klubu, viesu namu un citas ēkas, kas ir saglabājušās līdz šodienai. Strādniekiem būvētās dzīvojāmās ēkas ir senākās koka rindu mājas Latvijā, un 20. gadsimta sākumā strādnieku nodrošinājums bija viens no augstākajiem Eiropā.

Līgatnes industriālā identitāte ir cieši saistīta arī ar unikālo dabu. Līgatnes upe ir viena no straujākajām upēm Latvijā ar īpaši mīkstu ūdeni, kas bijuši izcili priekšnoteikumi papīrfabrikas veiksmīgai darbībai. Tāpat arī smilšakmens atsegumi, kuros līgatnieši sadzīves un rūpnieciskām vajadzībām izveidojuši alu un pagrabu sistēmas, ir dabas un kultūrvēsturisks mantojums.

Aicinām pastaigās pa Līgatni, lai iepazītu to tuvāk!

No Lustūža "virsotnes". Foto: Māra Sproģe, VPR

Izstaigājot Līgatnes papīrfabrikas vēsturisko centru, iepazīsiet pilsētas koka un ķieģeļu apbūvi, varēsiet apskatīt Anfabrikas klintis un uzkāpt Lustūzī. Lustūzis jeb Alu iezis ir ainavisks smilšakmens atsegums Līgatnes upītes labajā krastā, Līgatnes centrā. Atsegumā ir 28 cilvēka izrakti pagrabi jeb alas (daži – divos līmeņos!), kur uzglabā dārzeņus un augļus. Lustūža „virsotnē” uzved koka kāpnes, kur paveras lielisks skats. Kopumā Līgatnē ir 333 cilvēka veidotas pagrabalas.

Foto: Kārlis Buškevics

Foto: Māra Sproģe, VPR

Ja vēlaties pastaigu apvienot ar aizraujošu aktivitāti, Līgatnes Tūrisma informācijas centrā iespējams iegādāties divas izzinošas pastaigu spēles ģimenēm un nelielām draugu kompānijām – foto orientēšanās spēli "Līgatnes detaļu medības" vai izziņas un orientēšanās spēli "Papīrfabrikas ciemata noslēpumi". Spēļu ilgums apmēram 2–2,5 stundas un 4–5 km.

Vairāk informācijas par spēlēm varat iegūt Līgatnes TIC, Spriņģu ielā 2 vai pa tālruni +371 2918 9707, vai info PIE visitligatne PUNKTS lv.

Foto: visitligatne.lv

Dodoties maršrutā no Līgatnes uz Līgatnes dabas takām,   apmēram 2 stundu gājienā iepazīsiet Gaujas ielu ar tās vēsturisko apbūvi – papīrfabrikas strādnieku mājām un sabiedriskajām ēkām –, nonāksiet līdz Līgatnes pārceltuvei, kas ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā. Tālāk ceļš jūs vedīs gar gleznaino Gaujas krastu ar smilšakmens atsegumiem līdz Līgatnes dabas takām, kas ir apmēram 5 km labiekārtotu taku kopums dabiskā meža ainavā, kur var vērot Latvijai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus. Ja iekļausiet gājienā arī Līgatnes dabas takas, tad kopumā jāieplāno vismaz 4 stundas.

Foto: Velga Vītola, Līgatnes Dabas takas

Ja parasta iešana jums šķiet mazliet garlaicīga, Veselības un Mitoloģijas takās pie Rehabilitācijas centa “Līgatne” varēsiet gan pavingrot, ieskatoties Veselības takā izvietotajos stendos, gan iepazīt senās latviešu dievības Mitoloģijas takā. Aizstaigājiet arī līdz Spriņģu iezim – 600 m smilšakmens atsegumam –, kas ir viens no ievērojamākiem dabas apskates objektiem Gaujas Nacionālajā parkā.

Bet, ja esat gatavi garākam sportiskam izaicinājumam, tad no Līgatnes ir iespēja doties pa Mežtaku – 24 km gājienā 5. posmā līdz Siguldai vai  26 km gājienā 6. posmā līdz Cēsīm.

Foto: Māra Sproģe, VPR

Vairāk informācijas par šiem pastaigu maršrutiem, kā arī kartes un citu Līgatnes viesiem nepieciešamu informāciju atradīsiet Līgatnes novada tūrisma informācijas lapā: http://visitligatne.lv/

Informāciju sagatavojusi: 
Ilze Liepa
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv   

Vairāki Latvijas uzņēmēji un pētnieki ir uzsākuši darbu, lai kopīgi izzinātu, rastu konceptus, ģenerētu idejas un radītu inovatīvus risinājumus ilgtspējīga pārtikas iepakojuma virzienā. Gan globāli, gan vietējā mērogā pārtikas iepakojums ir aktuāla problēma, un pieprasījums pēc tā arvien aug, tādēļ Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti organizē eksperimentālu pasākumu ciklu – inovāciju koprades laboratoriju (turpmāk – IKL).

Ņemot vērā uzņēmēju un pētnieku atšķirīgo darba specifiku, īpaša nozīme koprades procesā ir tieši izaicinājumu apzināšanas un iepazīšanās posmam. Uzklausot vairāku Vidzemes uzņēmēju pieredzes stāstus, IKL ietvaros katram no pētniekiem bija iespēja paskatīties uz ikdienas izaicinājumiem no uzņēmēja puses, lai vēlāk kopīgi meklētu risinājumus. Dalībnieki atzina, ka, lai arī tie pircējiem nodrošina atšķirīgus produktus, problēmas un izaicinājumi ir ļoti līdzīgi, un ir lieliski, ka viņiem ir radusies iespēja kopā tos risināt. “Tā kā mēs esam procesā, kuru sauc par savienojošo kopradi, tās mērķis ir veidot izpratni ne tikai par uzņēmēju vajadzībām, bet arī zinātnieku un pētnieku nepieciešamībām. Šis ir lielisks veids, kā radīt jaunas iespējas un iegūt kontaktus tālākai sadarbībai,” uzsver Inese Suija-Markova, IKL moderatore.

Aiga Tenisa, SIA “Stora Enso Packaging” pārstāve, iepazīstināja dalībniekus ar problemātiku, iespējām un izaicinājumiem pārtikas iepakojuma jomā, īpaši skatoties no mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) prizmas. “Eiropas Savienībā dažādās valstīs sistēmas nav harmonizētas,” stāstīja Tenisa, uzsverot, ka, domājot par produkta iepakojumu, būtiski ir domāt arī par regulām, e-komerciju, ilgtspēju un higiēnas prasībām, kas ir aktualizējušās tieši šobrīd, globālās pandēmijas rezultātā. Diskusiju raisīja pārstāves prezentētais pētījuma rezultāts, kas norāda, ka 80% milleniāļu (millenials) labprātāk pērk produktu ilgtspējīgā iepakojumā, savukārt diskutabli ir jautājumi – cik no viņiem šīs izvēles patiešām izdara, un vai viņi spēj atpazīt ilgtspējīgu iepakojumu?

Daina Eglīte-Antona, SIA “Labas Saknes” garšrade, pastāstīja par pārtikas iepakojuma testiem un bezatlikuma ražošanu savā uzņēmumā. Lai nodrošinātu, ka ikkatra izejviela, sākot ar dārzeņiem un beidzot ar spiedpaliekām, neradītu paliekošu efektu dabā, sākotnēji tika izmēģinātas papīra/kartona kastītes. Problēma, ar kuru saskārās uzņēmēja, bija produkta vērtību saglabāšana, izmantojot videi draudzīgāko iepakojuma veidu. Jau pēc 48 stundām veselīgie našķi zaudēja savas īpašības un mainīja konsistenci un garšu, tādā veidā izslēdzot iepakojuma pielietošanas iespējas. Šobrīd uzņēmums sevi dēvē par “beziepakojuma”, īpaši uzteicot jaunās paaudzes interesi iepirkties ar  līdzi ņemto iepakojumu. “Pēc pašlaik tirgū esošā piedāvājuma, secināts, ka ražojot dabai ļoti draudzīgu produktu bez pārtikas piedevām, ir vajadzīgs dabai visnedraudzīgākais iepakojums, lai to realizētu,” stāsta Eglīte-Antona.

Foto: Inovāciju koprades laboratorijas norise "Zoom" platformā

Ar pieredzi iepakojuma ieviešanā savā uzņēmējdarbības praksē, kas ir gan ilgtspējīgs, gan spēj noturēt produkta kvalitāti, dalījās Anna Marija Zīdere-Laizāne un Kristīne Ābelniece, SIA “Felici” pārstāves. Kā nākotnes izaicinājumi tika pieminēti – konkurētspējīga cena, drošs un kvalitatīvs produkts, kā arī dabai draudzīgs un ērts iepakojums, kas ir ērts ne tikai ražošanai, bet arī patērētājam, un vislabāk to iespējams uzzināt, iegūstot atgriezenisko saiti no pircēja. Anna Marija Zīdere-Laizāne pieminēja, ka “problēma rodas tajā, ka viedokļi atšķiras, un šobrīd joprojām nav skaidrs, kas tik tiešām ir dabai draudzīgs, un, pēc kādiem mēriem to nosaka.” Pārstāve atgādināja, ka svarīgs ir ne tikai iepakojums, bet arī produkta drošība. Atkritumos nonākot ne tikai iepakojumam, bet arī pašam produktam, rodas vēl lielāka problēma.

Viena no būtiskākajām atziņām, kas no pētnieku puses tika izvirzīta IKL laikā, ir nepieciešamība pēc platformas, kurā pētniekiem un uzņēmējiem ikdienā būtu iespējams satikties un sadarboties, lai izstrādātu inovatīvus risinājumus, apmainītos ar idejām, aktualitātēm un kontaktiem tieši ilgtspējas griezumā. Tādējādi VPR pārstāvjiem bija iespēja demonstrēt bioekonomikas inovāciju platformu Biobord, kas tieši radīta ar VPR un Vides risinājumu institūta līdzdalību, lai veicinātu savstarpējo komunikāciju. Vairāk par Biobord: https://biobord.eu/.

Dalībniekiem, strādājot darba grupās, radās ļoti daudz potenciālu sadarbības iespēju, kas ir ieguvums gan pētniekiem, gan uzņēmējiem, kā arī tika iezīmētas tēmas, kuras dalībnieki ir ieinteresēti izzināt padziļināti nākamajā IKL tikšanās reizē:

1. Jaunākās tendences pārtikas iepakojumu ražošanā pasaulē;
2. Plašākas iespējas PET pielietošanai;
3. Daudzslāņu iepakojuma šķirošanas iespējas;
4. Biodegradēties spējīgi iepakojumi un produkti;
5. Risinājumi, kuri cenas ziņā ir piemēroti arī MVU.

IKL sesijas ir balstītas uz divu koprades tehniku apvienojumu – “pasaules kafejnīca” (World Cafe) un “konceptuālā kartēšana” (Conceptual Mapping). Nākamais posms paredzēts no 9. līdz 20. novembrim, kā laikā norisināsies uzņēmēju – pētnieku individuālās konsultācijas, dodot iespēju uzņēmējiem uzdot IKL iesaistītajiem pētniekiem jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma nodefinēto izaicinājumu pārtikas iepakojuma jomā. IKL piedalās uzņēmumi: SIA “Labas saknes”, Lienas Mucenieces zīmols “Lienas medus”, SIA “Līgatnes vīna darītava”, SIA “Felici”, SIA “Kainaži”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “Dabas trauks” un SIA “Stora Enso Packaging”.

Koprades laboratoriju īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “GoSmart BSR” ietvaros un Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta zināšanu un inovāciju kopienas (EIT Food) ES pētniecības un inovāciju programmas ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.

Papildu informācijai: Santa Vītola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 26674261

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 25865495

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/

Nedēļu no Lāčplēša dienas (11. novembra) līdz Latvijas Republikas proklamēšanas dienai (18. novembrim) tradicionāli aizvadām patriotiskā un pacilātā noskaņojumā. Šonedēļ #AtklājVidzemiDroši aicina sajust lepnumu par savu valsti, viesojoties Vidzemes ārēs, takās, skaistajās pilsētās un iekļaujot savos brīvdienu maršrutos arī kādu Latvijas Brīvības cīņu pieminekli vai piemiņas vietu.

Aizbrauciet uz Rūjienu - pilsētu, kas Latvijā atrodas vistālāk uz ziemeļiem! Tur kopš 1937. gada pilsētnieku mieru sargā izcilā latviešu tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis "Tālavas taurētājs". Pats autors to dēvēja par "Rūjienas atbrīvošanas un kritušo karavīru pieminekli". Rūjienas pilsēta lepojas vēl ar diviem K. Zemdegas darinātajiem monumentiem – "Sējējs" un "Madonna Orans". Viesojieties mazpilsētā, sajūtiet tās tīkamo mieru, iepazīstieties ar Rūjienas ievērojamākajām vietām un varbūt arī pastaigājieties pa Rūjas upes palieni. 

Piemineklis "Tālavas taurētājs" Rūjienā. Foto: Facebook/rujienasnovads

Svarīgs Vidzemes autoceļš ved caur Straupes pagasta Plāci. Šeit ir vērts piestāt, lai tirgotavā “Senā Hanza” iegādātos garšīgu rudzu rupjmaizi vai kādu citu gardumu latviskam ciemakukulim vai svētku galdam. Pārejiet arī ceļa otrajā pusē un apskatiet tēlnieka Teodora Zaļkalna veidoto pieminekli Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem! To rotā dzejnieka Edvarda Virzas dzejas rindas: "Kamēr vien labību šais laukos sēs, jūs slavinās un godam pieminēs".   

Ja izvēlaties braukt uz Mazsalacu, lai baudītu tās apkārtnes dabas jaukumus  – smilšakmens atsegumus, alas un takas, izstaigātu omulīgās mazpilsētas ieliņas, iesakām aiziet arī līdz Varoņu birzītei. Tur katrs koks stādīts kāda Latvijas brīvības cīņās kritušā karavīra - Mazsalacas luterāņu draudzes locekļa piemiņai. Birzs vidū atrodas Varoņu piemineklis.

Varoņu birzīte Mazsalacā. Foto: mazsalacas.lv 

Ja brīvdienu izbraukumā dodaties pa Vidzemes šoseju, piestājiet uz mirkli Augšlīgatnē pie tēlnieka Kārļa Jansona veidotā pieminekļa “Par tēvzemi kritušajiem 1916. – 1919.”! Ejiet pastaigā uz turpat netālu esošo Vienkoču parku, lai apskatītu vēsturisku muižu un citu ēku maketus un varbūt arī sarīkotu nelielu ģimenes svētku pikniku šeit iekārtotajās atpūtas vietās!  

Vienkoču parks. Foto: vienkoci.lv

Nepabrauciet garām Cēsīm – vienai no vecākajām un latviskākajām pilsētām Latvijā! To dēvē arī par Latvijas karoga dzimteni. Izejiet pastaigā pa vecpilsētas ieliņām un apskatiet skaisto Uzvaras pieminekli, kas veltīts Latvijā Brīvības cīņās kritušo piemiņai! Tā pamatideja: cīņu liesmās aust brīvības saule. 

Vienības laukums Cēsīs. Foto: M. Sproģe

Dodieties tālāk uz Raunu! Tās centru rotā Kārļa Zemdegas veidotais Brīvības piemineklis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai. Interesanti, ka tas ir arī viens no nerealizētajiem Rīgas Brīvības pieminekļa projekta variantiem.

Brīvības piemineklis Raunā. Foto: Facebook/raunasnovads

Izstaigājiet arī Interaktīvo taku Raunas pils parka teritorijā un tās turpinājumu - jauno Pils vēstures taku! Aizbrauciet arī līdz Raunas Staburagam, unikālam dabas veidojumam, kura vecums tiek lēsts ap 8000 gadiem.

No kreisās: Pils vēstures taka, Raunas Staburags. Foto: visit.rauna.lv

Ja jūsu ceļi ved uz citu pusi, tad par savam brīvdienu vai pastaigu maršrutam tuvumā esošajām Brīvības cīņu piemiņas vietām varat uzzināt šeit.

Latvijas valsts karogi Cēsīs. Foto: M. Sproģe

Lai svētku sajūta un lepnums par savu valsti!

Informāciju sagatavojusi: 
Ilze Liepa
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv 

Zinātnes un industrijas sadarbībai ir noteicošā loma, lai uzlabotu Eiropas Savienības sniegumu inovāciju jomā. Pētniecības un inovāciju infrastruktūras (PII) sniedz iespēju uzņēmumiem piekļūt tiem nepieciešamajam biznesa un tehnoloģiju atbalstam, kā arī stiprina inovāciju attīstību starp reģioniem. Ir aizvadīta projekta INNO INFRA SHARE noslēdzošā starptautiskā konference, kas pulcēja PII pārstāvjus, universitātes, partnervalstu nacionālā un reģionālā līmeņa politikas veidotājus un Eiropas Savienības ekspertus. Tā norisinājās divās sesijās – “PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJU INFRASTRUKTŪRAS UN TO IZMANTOŠANA” un “STARPREĢIONU SADARBĪBA INOVĀCIJĀM”.

Pirmā sesija “PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJU INFRASTRUKTŪRAS UN TO IZMANTOŠANA” demonstrēja PII biznesa modeļus, ES stratēģiju tehnoloģiju infrastruktūrām un sniedza interesantus piemērus inovatīvām infrastruktūru ekosistēmām un to pieejamībai industrijai no Nīderlandes, Beļģijas un Itālijas. Maurits Butter, vecākais pētnieks “TNO Strategy & Policy” (Nīderlande) prezentēja vairākus PII biznesa modeļus un uzsvēra, ka būtiski ir PII diferencēt savu piedāvājumu atbilstoši uzņēmumu dažādajām vajadzībām – to izmēram un briedumam. Viņš arī uzsvēra publiskā finansējuma lomu:

“Pašā sākumā PII biznesa modelis prasa lielu publisko ieguldījumu (infrastruktūras izveidošana, pakalpojumu attīstīšana, ekosistēma), bet 5-7 gadu laikā publiskā ieguldījuma proporcijai vajadzētu samazināties. Tomēr tas nekad nesasniegs 0%. PII nav jākļūst pilnībā privāti finansētām, taču industrijai ir jānosaka to dienaskārtība.”

Turpinājumā projekta INNO INFRA SHARE partneri no Nīderlandes prezentēja “Brainport industry campus”, partneri no Beļģijas prezentēja mobilās industrijas 4.0 demonstrācijas laboratoriju “Make Lab” un partneri no Itālijas iepazīstināja ar S.U.P.E.R. projektu – nacionālās digitālās infrastruktūras integrēšanai Eiropas e-infrastruktūru ekosistēmā. Savukārt noslēgumā Zviedrijas pētniecības institūta vadītāja Šarlote Andersdotere (Charlotte Andersdotter) runāja par ES stratēģiju tehnoloģiju infrastruktūrām, kas ir pētniecības un attīstības ekosistēmu mugurkauls.

Pirmās sesijas prezentācijas angļu valodā atrodamas šeit.

Otrā sesija “STARPREĢIONU SADARBĪBA INOVĀCIJĀM” ilustrēja starpreģionu sadarbības lomu spēcīgākas pētniecības un inovāciju ekosistēmas attīstībai Eiropā. Sesiju iesāka Kevins Morgans, Kardifas Universitātes (Lielbritānija) profesors, kurš iepazīstināja ar jauno ES Starpreģionu inovāciju investīciju instrumentu I3 (Interregional Innovation Investment instrument), kas plāno sniegt atbalstu aizvien pieaugošajam pieprasījumam veicināt starpreģionu sadarbību inovāciju jomā. I3 sniegs atbalstu divos līmeņos. Pirmajā līmenī atbalsts plānots inovāciju un tehnoloģiju jomā attīstītākiem reģioniem, kuru partnerības varēs saņemt atbalstu testēšanas un demonstrēšanas attīstīšanai. Savukārt otrajā līmenī atbalstu varēs saņemt mazāk attīstītie reģioni, lai palielinātu reģionālās inovāciju ekosistēmas kapacitāti un iesaistītos globālajās vērtību ķēdēs.

Turpinājumā četri projekta partneri dalījās pieredzē, kā projekts ir ietekmējis pārmaiņas viņu reģionos. Tartu pilsētas (Igaunija) pārstāvis dalījās pieredzē, kā tiek stiprināta sadarbība starp PII un industriju, Brno Universitātes (Čehija) partneri atklāja Covid-19 ietekmi uz starptautisko sadarbību pētniecības jomā, kur aktivitāte ir būtiski samazinājusies, uzņēmumiem kļūstot aizvien vairāk iekšpus vērstiem. Savukārt Vācijas partneri uzsvēra cilvēkresursu nozīmi reģionālās inovāciju ekosistēmas attīstībā. Arī Vidzemes plānošanas reģions dalījās ar jaunām iniciatīvām, kas uzsākušās pateicoties INNO INFRA SHARE projektam. Ikgadējā Vidzemes inovāciju nedēļa un reģionālā inovācijas un zināšanu platforma, kas iestrādāta Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, radušās, iedvesmojoties no partneru pieredzes Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā un šobrīd ļauj attīstīt inovāciju ekosistēmu Vidzemes reģionā. Arī Vides risinājumu institūts, kā viena no projektā iesaistītajām pusēm, dalījās ar jaunām idejām un pieredzi ko guvuši no projektu partneriem, šobrīd saskatot jaunas iespējas savu PII ilgtspējīgu biznesa modeļu izstrādē un to atvēršanā sadarbības partneriem.

Būtiska tēma noslēguma konferencē bija arī Eiropas Digitālās inovācijas centri (European Digital Innovation Hubs), kas Eiropas līmenī būs būtiski uzņēmumu digitālās transformācijas veicinātāji. To mērķis būs palīdzēt uzņēmumiem izmēģināt digitālās tehnoloģijas pirms tajās investēt, apgūt digitālās prasmes un piesaistīt investīcijas.

Otrās sesijas prezentācijas angļu valodā atrodamas šeit.

Plašāk par Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projektu INNO INFRA SHARE lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

Šodien Vidzemes Augstskolai un Vides risinājumu institūtam būs unikāla iespēja padziļināti iepazīt INNO INFRA SHARE projekta partneru Flanders Make (Beļģija) pieredzi pētniecības un industrijas sadarbības nodrošināšanā un ilgtspējīgā pētniecības un inovāciju infrastruktūras (PII) biznesa modeļu veidošanā. 13. novembrī Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Flanders Make rīkos tiešsaistes apmācību semināru, kurā Vides risinājumu institūta un Vidzemes Augstskolas pārstāvjiem būs iespēja gūt padziļinātu ieskatu mobilās industrijas 4.0 demonstrācijas laboratorijas “Make Lab” darbības modelī, kas tika prezentēts projekta INNO INFRA SHARE noslēguma konferencē.

Tiks apskatītas šādas tēmas:

• Sadarbības formas starp PII, uzņēmumiem;
• PII pieejamība;
• Ilgtspējīgi PII darbības biznesa modeļi;
• Dalītā PII.

Apmācību seminārs tiek rīkots Interreg Europe 2014.- 2020. programmas projekta INNO INFRA SHARE (Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai) ietvaros. Plašāk par Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projektu INNO INFRA SHARE lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

Līdz šim neierastā veidolā norisinājās Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības (BSSSC) ikgadējā konference, kurā divu dienu garumā dalībniekiem bija iespēja apmainīties viedokļiem, uzklausīt ekspertu prezentācijas un diskutēt vairākās tiešsaistes sesijās, galveno uzmanību pievēršot spēcīgai un iekļaujošai sadarbībai Baltijas jūras reģionā nākotnē. Vidzemes plānošanas reģions ir šī tīkla pārstāvis tieši Latvijā, un tā projektu vadītāja Santa Vītola tika aicināta piedalīties, lai moderētu paralēlo sesiju, kā mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar aprites ekonomikas modeli, kā arī valsts iestāžu lomu ceļā uz konkurētspējīgāku ekonomiku, skatoties no vietējo pašvaldību, Eiropas Komisijas (EK) un nākamās paaudzes viedokļa.

Aprites ekonomika piedāvā alternatīvu ekonomisko modeli, kurā resursi, produkti un blakus plūsmas darbības ciklā tiek izmantoti maksimāli ilgi, vienlaikus ievērojami samazinot atkritumu daudzumu. Ievadu aprites ekonomikā kopā ar praktiskiem piemēriem no valsts un privātā sektora sniedza Jana Simanovska, Latvijas Vides investīciju fonda projektu eksperte un Vidzemes Augstskolas pētniece. Uzsverot aprites nozīmi ražošanas un uzvedības izmaiņās, eksperte vienlaikus sniedza arī praktiskus padomus, kā virzīties tālāk. Kā uzsver Simanovska “lai reģioni un pašvaldības īstenotu apriti savā teritorijā, vispirms nepieciešams piesaistīt ekspertu, kurš varētu analizēt, auditēt un novērtēt aprites principus praktiskajā darbā, struktūrās un sistēmās.”

Apriti nepieciešams integrēt visos politikas dokumentu, stratēģiju un rīcības plānu līmeņos, tai ir jāstrādā kā sistēmai. EK politikas speciālists Michał Kubicki iepazīstināja dalībniekus ar jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, norādot arī finansējuma iespējas, ar kurām plānots atbalstīt valstis un reģionus aprites principu īstenošanai. Lai identificētu un veiksmīgi pieteiktos finansējumam, ir svarīgi zināt, kā finansētāji vērtē konkrēto organizāciju vai projektu. Svarīga sastāvdaļa ir “riska novērtēšana”. Riska raksturojums atšķiras atkarībā no organizācijas veida, lieluma un vēstures, kā arī no projekta veida un fāzes, tāpēc ne katrs finansējuma veids ir piemērots katram uzņēmumam, projektam vai pašvaldībai. Vērtīga informācija par galvenajām finansēšanas kategorijām, to atbilstību un piemērojamību dažādiem organizāciju un projektu veidiem ir atrodama šeit: https://www.circularcityfundingguide.eu//funding-types-and-their-applicability/

Sesijas laikā izskanēja izcili piemēri tam, kā aprites ekonomiku īstenot vietējā līmenī. Ola Bakowska, Aprites ekonomikas tekstilizstrādājumu programmas projektu vadītāja, iepazīstināja ar savu darbu pie tekstila atkritumu jautājumiem, uzsverot, ka no vienas puses ir nepieciešams aktīvi strādāt, lai samazinātu tekstilizstrādājumu atkritumus, taču no otras – vispirms risinājums jāatrod jau esošo atkritumu pārstrādei. Interesanti, ka viena no lielākajām problēmām ir ražotāju negodīgums – bieži uz etiķetes netiek norādīts precīzs tekstilizstrādājumu sastāvs, kas vēlāk liedz iespēju to atbilstoši šķirot otrreizējai pārstrādei.

BSSSC Rudens Jaunatnes pasākuma laikā tika sagatavotas vairākas idejas kā stiprināt apriti, un sesijas laikā tās prezentēja jauniešu pārstāve Małgorzata Levandowska. Tā kā izglītības sistēma vēl nenodrošina nepieciešamās zināšanas par aprites ekonomiku, kā saziņas līdzekļi sabiedrības un jaunatnes informēšanai tika minētas dažādas komunikācijas kampaņas. Jauniešiem ir jābūt kā ziņnešiem gan savstarpēji, gan aicinot uz šādu rīcību savus vecākus, skolotājus un citus apkārtējos. Izglītojot citam citu, tiek nodrošināta nemitīga informācijas apmaiņa, kas attīsta zināšanas par esošo situāciju pasaulē.

Diskusijā sadzirdētie stāstījumi un komentāri ir rādītājs tam, ka aprites ekonomikas īstenošana ir domāšanas veida maiņa, un uzmanību nepieciešams pievērst katram produktam un pakalpojumam, ko izmantojam ikdienā. Aprites sniegtās inovācijas iespējas – blakus vielu un atkritumu izmantošana jaunos produktos un pakalpojumos, to nodošana citam pārstrādātājam un jaunu risinājumu un pakalpojumu izveide ir vērtīgs virzītājspēks reģionu konkurētspējas attīstībai un savstarpējai sadarbībai.

Vidzemes plānošanas reģions pēdējo trīs gadu garumā strādājis pie bioekonomikas attīstības reģionā. Izstrādāts rīcības plāns zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanai Vidzemes reģionā (lasāms ŠEIT), organizēti bioekonomikas inovāciju forumi un semināri, pulcēti eksperti, un notikušas daudz citas aktivitātes. Arī aprites ekonomikas tēma aizskarta vairākās konferencēs gan starptautisku projektu ietvaros, gan reģionālā līmenī. Vairāk par praktiskiem piemēriem un aprites ekonomiku latviešu valodā iespējams redzēt Janas Simanovskas lekcijā: “Aprites ekonomika kā nepieciešamība un inovāciju virzītājspēks", savukārt, iepazīties ar ekspertes prezentāciju aprites ekonomikas sesijas ietvaros iespējams ŠEIT.

Vairāk par BSSSC ikgadējās konferences norisi: https://www.bsssc.com/bsssc-ac-2020-results-next-steps

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 25865495

Šī gada 9. decembrī tiešsaistē norisināsies projekta “Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTemp) konference “Centralizētās siltumapgādes sistēmu transformācija”. Konferencē aicināti piedalīties siltumapgādes uzņēmumu un pašvaldību speciālisti, energopārvaldnieki un citi interesenti, lai ar kolēģiem no visas Eiropas pārrunātu centralizētās siltumapgādes sistēmu potenciālu un izaicinājumus.

Viedās zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas piedāvā jaunas iespējas paaugstināt energoefektivitāti, izmantojot atjaunojamos energoresursus un pārpalikušo siltumu, tādējādi samazinot siltuma zudumus, īpaši ēkās ar zemāku enerģijas patēriņu. Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde dēvēta arī par 4. paaudzes siltumapgādi šobrīd ir celmlauzis, lai pārveidotu esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas. Konferencē tiks prezentēti pilotprojekti un būs dzirdamas ekspertu prezentācijas par siltumapgādes nākotnes tendencēm.

Detalizēta konferences dienaskārtība:

Dalība konferencē ir bezmaksas. Darba valoda – angļu valoda.

Jau šobrīd aicinām reģistrēties konferencei šajā saitē: https://www.lowtemp-conference.eu/en/registration 

Projekts „Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Latvijā “LowTEMP” projektu ievieš Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, Gulbenes novada pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Papildu informācija: Līga Puriņa - Purīte, projekta "LowTEMP" vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv;

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv

Pašvaldību energopārvaldnieki, ēku apsaimniekotāji un citi interesenti tiek aicināti šī gada 3. decembrī piedalīties tiešsaistes seminārā “VIEDA UN ATBILDĪGA PAŠVALDĪBU ĒKU APSAIMNIEKOŠANA”. Seminārs tiek rīkots noslēdzoties diviem Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes jomas projektiem – EFFECT4buildings un LowTemp, tāpēc vēlamies iepazīstināt ar projektu laikā gūtajām zināšanām atbildīgā ēku apsaimniekošanā un zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes ieviešanā, kas iet roku rokā ar energoefektīvu saimniekošanu.

Aicinām pieteikt savu dalību seminārā, reģistrējoties saitē: https://ej.uz/3decembris

Semināra laikā stāstīsim par Zaļās nomas līgumu, kas ir viens no veidiem, kā ieviest energotaupošus risinājumus ēkā. Noslēdzot īres vai sadarbības līgumu starp ēkas īpašnieku un īrnieku, šajā līgumā tiek iekļauti punkti, kas nosaka, kādi pasākumi ir jāveic, lai sasniegtu noteiktu enerģijas ietaupījumu. Piemēram, telpu temperatūras regulēšana, ūdens izmantošana, remontdarbi ēkas fasādei, logu nomaiņa u.c. Zaļās nomas līgums ir labs veids, kā motivēt gan ēkas īpašniekus, gan īrniekus ievērot enerģijas taupīšanas pasākumus un investēt savus līdzekļus ēkā. Ar šādu vienošanos enerģijas ietaupījums tiek sadalīts tā, lai abas puses gūtu labumu. Vairāk par šo un citiem finanšu instrumentiem var uzzināt projekta “EFFECT4buildings” mājas lapā: https://www.effect4buildings.se/

Tāpat arī Saldus novada energopārvaldnieks dalīsies viņu pieredzē pašvaldības ēku apsaimniekošanā un videolekciju formātā būs iespēja iepazīties ar būtiskāko ēkas siltummezgla un ventilācijas sistēmas apsaimniekošanā.

Semināra otrā daļa veltīta pārejai uz zemas temperatūras siltumapgādes sistēmu, apskatot piemērus no Alūksnes un Smiltenes novadiem. Projekta “LowTemp” ietvaros Alūksnes novada pirmsskolas izglītības iestāde “Pienenīte” ieviesa zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi un semināra laikā būs iespēja iepazīties ar viņu pieredzi. Savukārt pētījuma “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešanas iespējas” ietvaros izstrādāti trīs stratēģiskie scenāriji 4. paaudzes siltumapgādes sistēmas ieviešanai Palsmanes ciematā, Smiltenes novada, par ko sīkāk pastāstīs pētījuma autore.

Detalizēta pasākuma programma pieejama šeit.

Seminārs tiek organizēts Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam projektu “EFFECT4buildings” un “LowTEMP” ietvaros. Vairāk par projektu aktivitātēm Vidzemē uzziniet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti

Papildu informācijai: Inese Jēgere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28386853

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv

Vidzemes plānošanas reģions kopā ar spēcīgu bioekonomikas pārstāvju un attīstītāju valstīm – Poliju, Igauniju, Norvēģiju un Somiju – kopīgi izstrādājis 25 inovāciju stāstu brošūru, aptverot inovatīvus un uz izaugsmi vērstus bioekonomikas piemērus Baltijas jūras reģionā. Ar vien pierādot reģiona inovāciju potenciālu, Vidzemē diendienā tiek radīti unikāli un ilgtspējīgi risinājumi, kas ne tikai veicina pašu uzņēmēju konkurētspēju, bet arī būtiski stiprina reģiona un valsts attīstību kopumā. Papildinot neskaitāmus bioekonomikas piemērus, kuri jau šobrīd nes Vidzemes vārdu pāri robežām, brošūrā apkopoti iedvesmojoši un zināšanās balstīti risinājumi, kurus radījuši gan privātā, gan publiskā sektora pārstāvji. Attīstoties jaunām pieejām, tiek veicināta tādas bioekonomikas attīstība, kura rūpējas par bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu saglabāšanu, sekmē uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu un efektīvi izmanto tradicionālu, kā arī jaunu, vēl neizzinātu resursu potenciālu.

Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanu brošūrā prezentē Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemkopības zinātniskā institūta veiktā tehnoloģiju izpēte ilgtspējīgu, mazu investīciju agromežsaimniecības sistēmu izveidei. Būtiski, ka sistēmas ietvaros tiek nodrošināta barība savvaļas putniem un dzīvniekiem, tādējādi ļaujot vairot bioloģisko daudzveidību. Samazinās atkritumu daudzums, un atkritumu apsaimniekošanai nav nepieciešami papildu pasākumi.

Izstrādātie inovatīvie risinājumi ilgtspējīgai un efektīvai koku stādu audzēšanai ir vēl viens iedvesmojošs stāsts, kas balstīts uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanu. AS “Latvijas valsts meži” aktuālākie jaunievedumi ir egļu stādu robotizēta apstrāde ar videi draudzīgu vasku “Ekovax”, kas šobrīd ir pieejams un tiek izmantots vien divās stādu audzētavās visā pasaulē.

Latvijā radītā inovatīvā ārstniecības un aromātisko augu ražošana un izmantošana atklāj visapkārt esošo nepietiekami izmantoto potenciālu. Uzņēmums SIA “Field and Forest” ir pazīstams ar savu uzņēmējdarbības kultūru un radošajiem biznesa risinājumiem. Tas ir viens no Austrumeiropā lielākajiem bioloģisko kumelīšu audzētājiem, kas vairāk nekā 90% savas produkcijas eksportē uz ES pārtikas, farmācijas un kosmētikas līdzekļu tirgiem.

Pozitīvās pārmaiņas balstās uz vienu no visefektīvākajiem instrumentiem – sadarbību, kam nav robežu, un, kas paver iespējas iegūt aktuālas zināšanas un redzējumu par resursu izmantošanas risinājumiem, kuri pastāv gan reģionālajā bioekonomikas ekosistēmā, gan ārpus tās. SIA “Aloja Starkelsen” bioloģiskās kartupeļu cietes ražošanas ķēdes un kompetences centra izveides un vadības inovācija ir pieejā, ar kuru pārstrādātājs ir izveidojis un uztur bioloģiskās cietes kartupeļu ražošanas ķēdi.

Vidzemes reģionā Latvijā tiek attīstīta zināšanās balstīta bioekonomikas inovāciju ekosistēma. Veiksmīgi sadarbojoties, izveides procesu vada Vidzemes plānošanas reģions un privāts pētniecības uzņēmums – nodibinājums “Vides risinājumu institūts” kopā ar plašu ieinteresēto pušu loku. Vidzemes reģiona bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstības pamatā ir kopīgi izstrādātais reģionālais rīcības plāns un tā mērķu sasniegšanai plānotās aktivitātes. Vidzemes reģiona stāsts demonstrē inovāciju, kā mērķis ir radīt labvēlīgus priekšnoteikumus tiem, kuri reģionā nodarbojas ar bioekonomiku, tostarp veicinot ar bioekonomiku saistītu politikas nostādņu izstrādi, stratēģiju un plānu uzlabošanu, kā arī radīt un ieviest atbalsta instrumentus bioekonomikas attīstībai izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Šī brīža globālā situācija ir radījusi iespēju pasaulei apvienoties vēl nebijušā veidolā, ik vienam sniedzot iespēju mācīties un iedvesmoties no pārrobežu valstīm un reģioniem, izmantojot tiešsaisti. Ir pieejami neskaitāmi semināri un forumi, kas ne tikai ļauj ieklausīties dažādās prezentācijās, bet arī mudina uz jaunu inovāciju rašanos. Nojaucot attāluma barjeru, arī mums ir iespēja sadarboties un izstrādāt ar vien jaunus risinājumus vai pielāgot reģionam jau esošos, citu valstu īstenotos piemērus. Brošūrā apkopotie stāsti paver skatu ne tikai uz viena uzņēmuma darbību bioekonomikas attīstības virzienā, bet arī uz pārrobežu sadarbību. Piemēram, Inlandes (Inland) reģiona Norvēģijā un Vermlandes (Värmland) reģiona Zviedrijā sadarbības ietvaros īstenoti pārrobežu projekti un iniciatīvas, kas iesaista dažādas sabiedrības grupas – uzņēmumus un to organizācijas, nevalstiskās organizācijas, izglītības un kultūras iestādes, valsts pārvaldes iestādes, kā arī neformālas iedzīvotāju grupas. To mērķis ir īstenot pasākumus, kas sniedz pozitīvu ieguldījumu bioekonomikas attīstībā, dabas resursu izmantošanā, kā arī uzlabo pakalpojumu pieejamību. Ekonomiskā sadarbība ir palīdzējusi radīt daudzas jaunas darbavietas un saglabāt jau esošās, jo īpaši tādās bioekonomikas jomās kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, pārtikas pārstrāde un kokapstrāde.

Brošūra ir izstrādāta Interreg Baltijas jūras reģiona programmas  2014.–2020.  gadam  projekta  “Bioekonomikas  inovāciju  sistēmas  attīstīšana reģionos (RDI2CluB)” ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, pēc Ziemeļvalstu Ministru padomes izstrādātās brošūras "25 cases for sustainable change” metodoloģiskā ietvara. Projektu īstenoja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu “Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis bija atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās.

Papildu informācijai: Santa Vītola, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv 

Deinstitucionalizācija (Dl) ir pakalpojumu sistēmas izveide visā Latvijā, kas sniedz cilvēkam ar ierobežotām pašaprūpes spējām nepieciešamo atbalstu, lai cilvēks varētu dzīvot mājās un ģimeniskā vidē. Ieguvums ir cilvēki, kas ar noteiktu atbalstu paši var strādāt un uzturēt sevi, kā arī normāli funkcionējošas ģimenes, tuvinieki, kas var mierīgi strādāt un uzturēt savas ģimenes. Dl projektu īsteno pieci plānošanas reģioni: Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales. Plānots, ka deinstitucionalizācijas projektā 2100 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem saņems sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, t.sk. 700 cilvēki, kuri pārcelsies uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālās aprūpes centriem. Vidzemē no 2016.gada tiek īstenots projekts “Vidzeme iekļauj”, izvērtēts to personu loks, kuriem būtu nepieciešami Dl pakalpojumi, izstrādāti individuāli atbalsta plāni, veidots reģiona Dl plāns, nodrošināta cilvēku sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā un atbilstoši pakalpojumi, apmācīti speciālisti, kā arī organizēti izglītojoši pasākumi. Vidzemes plānošanas reģionā pirms projekta bija maz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Dl projekta laikā individuālie atbalsta plāni izstrādāti 478 cilvēkiem, 75 no tiem dzīvoja vai joprojām dzīvo valsts sociālās aprūpes centrā. Uz šī gada 27.oktobri projekta ietvaros 86 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem sākuši saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, 18 cilvēki uzsākuši dzīvi ārpus institūcijas.

Projekts turpinās līdz 2023.gada 31 .decembrim, tā kopējās izmaksas ir 10 775 249,00 eiro, tai skaitā 85% (9 158 961,65 eiro) līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds.

Dot iespēju katram

Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte un sabiedrisko attiecību speciāliste Naula Dannenberga sarunā ar “Druvu” skaidro, ka apmēram tikai piektā daļa Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta dalībnieku atrodas valsts sociālās aprūpes institūcijās, pārējie jau ikdienā dzīvo sabiedrībā.

Sabiedrība pamazām kļūst atvērtāka, vērtē N.Dannenberga, lai gan joprojām pret slimnieku, kuram ir citas diagnozes, izturas iejūtīgāk, empātiskāk un atbalstošāk, savukārt, ja cilvēks atzīst, ka viņam ir psihiski traucējumi, daļa līdzcilvēku novēršas. Naula teic: “Ir svarīgi dot iespēju cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem būt un dzīvot - neizsmiet, nekļūt pret viņiem agresīviem.” Tāpat joprojām daļa sabiedrības uztraucas, vai tiešām cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var dzīvot ārpus sociālā aprūpes centra, vai neapdraudēs citus. “Daudzi baidās no tā, ko nezina, tāpēc ir arī bažas, kad runa ir par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tas ir viens no mītiem, ka šādi cilvēki ir agresīvi un uzbrūk, pētījumi apliecina, ka biežāk viņi paši savas uzticēšanās vai naivuma dēļ kļūst par upuriem citiem,’’atzīst Laine Zālīte.

“Runājot par cilvēkiem, kuri plāno iznākt no sociālās aprūpes iestādes, vērtējot viņa prasmes un spējas iekļauties sabiedrībā un iespēju saņemt grupu dzīvokļa pakalpojumus, cilvēks saņem arī psihiatra atzinumu, ka viņam nav kontrindikāciju šim pakalpojumam. Protams, dzīve ir dzīve, neviens nezinām, kas ar mums pēc laika var notikt. Bet tieši atbalsta pakalpojumu komplekss un individuāla atbalsta programma savā ziņā dod drošību gan sabiedrībai, gan pašam cilvēkam. Ja cilvēks saņems nepieciešamo dzīves kvalitāti, atbalstu, pieņemšanu, būs nodarbināts, viņš jutīsies labi un arī pret citiem izturēsies labi,” skaidro N.Dannenberga.

Nobeigumā speciālistes uzsver, ka ikvienam ir tiesības kļūdīties, ir svarīgi būt iecietīgiem, atbalstošiem - kā pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tā pret jebkuru citu cilvēku.

Izprast un atbalstīt

Dažādu pakalpojumu sniedzējiem - pārdevējiem, pastniekiem, bibliotekāriem, sabiedriskā transporta šoferiem, valsts un pašvaldību policijas darbiniekiem un citiem - notiek mācības par deinstitucionalizācijas procesu un situācijām, ar kādām varētu saskarties vispārējo pakalpojumu sniegšanas procesā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Pēc mācībām Valmieras integrētās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Anita Apine atzīst: “Lai arī šobrīd publiski pieejama arvien plašāka informācija, lai paplašinātu izpratni par cilvēkiem ar garīgā rakstura traucējumiem, mācībās mēs saņēmām atbildes uz vēl neskaidrajiem jautājumiem. Mums skaidroja shēmu, kāpēc kādā brīdī cilvēkam var rasties uzvedības traucējumi. To nojaušot vai pat izprotot, mēs attiecīgajā situācijā varam piemērotāk atbildēt. Nenoliedzami, svarīgs ir arī krīzes menedžments, kad, ideālā variantā, pašvaldībā tiek izveidota “ātrā reaģēšanas brigāde”, kurā ir sociālais darbinieks, psihologs, policists, mediķis, kuri var iesaistīties brīdī, kad jārisina problēmas, jo, risinot cēloni, nevis tikai sekas, cilvēkam labāk iespējams palīdzēt.

Domāju, arī bibliotēkas kā institūcijas, kas vērstas uz pieaugušo neformālo izglītību, šajā jomā varētu atrast jaunu tēmu loku, lai palīdzētu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tuviniekiem, kolēģiem un jebkuram interesentam, rīkojot sarunu pēcpusdienas klātienē vai tiešsaistē, ļaujot izprast situāciju un rast piemērotākos risinājumus.

Visīpašākā pieredze mācībās bija tā, ka cilvēki, kas mums kafijas pauzei bija sagatavojuši ļoti gardas uzkodas, vārījuši kafiju un to pasnieguši, bija cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Tas bija reāls piemērs, “RB Cafe” pakalpojums. Idejas autors Māris Grāvis stāstīja, kā šie cilvēki var iekļauties sabiedrībā, ko var darīt, ka vajadzīga tikai gribēšana un varēšana visām iesaistītajām pusēm. Svarīgi saredzēt, ko katrs var izdarīt: viens teicami sagriezt žāvēto gaļu pīrādziņiem, darīs to izcili un ar prieku, cits mācēs pagatavot gardu kafiju un servēs to. Bet, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem to varētu darīt un būt līdzvērtīgi darba tirgū, ir ieguldīts liels darbs, iecietība un pacietība.”

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Operatīvās vadības nodaļas priekšnieks Imants Silanžs vērtē: "Sabiedrībā mēdz būt maldīgs priekšstats par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tāpēc ir labi, ka varam uzzināt par viņu uzvedību vairāk un tā izprast labāk. Līdz ar deinstitucionalizācijas procesu tiek dota iespēja arī cilvēkiem, kuriem ir smagākas diagnozes, iekļauties sabiedrībā, protams, izvērtējot katru individuāli. Saprotams, ka tie nebūs visi, kuri atrodas institūcijās, bet tādi, kuri ar atbalsta personas palīdzību, kā arī, ja nepieciešams, atbilstošiem medikamentiem, varēs uzsākt patstāvīgu dzīvi, parūpēties par sevi paši. Daļai iedzīvotāju ir bažas, ka cilvēki, kuru rīcība ne vienmēr ir paredzama, būs tādā kā brīvsolī, bet tā tas nenotiek. Savukārt atbalsta personas šiem cilvēkiem vairāk ir nepieciešamas tieši tāpēc, lai viņi kādreiz nenodarītu pāri paši sev. Tāpat ne mazums ir zināmi gadījumi, kad ļaunprātīgi tiek izmantota cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem lētticība.

Mēs esam operatīvās vadības nodaļa, kas saņem zvanus, kad zvana uz numuru 110. Diezgan bieži zvana cilvēki arī ar garīga rakstura traucējumiem, tāpēc ar šiem cilvēkiem jau netieši esam saskārušies. Mācības sniedza vairāk izpratnes, kāpēc viņi zvana, ka viņiem nepieciešams atbalsts, nevis skaidrošana, kas ir kas. Ne vienmēr, ja viņš baltu uztver par melnu, ir jāskaidro, ka tas tomēr ir balts. Mēs varam piekrist, ka tas ir melns un cilvēkam dot pārliecību, ja būs nepieciešams, mēs viņam palīdzēsim.

Valsts policija saskārusies arī ar situācijām, kad cilvēki aizbēg no pansionāta, var būt arī gadījumi, ka aiziet no grupu mājas un ir jāsameklē. Bet nav tā, ka ikdienā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem radīs problēmas.” 

UZZIŅAI

Labklājības ministrija skaidro, ka līdz 20. gadsimta vidum pakalpojumu sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās bija veids, kā sabiedrība rūpējās par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), tā nodrošināja sabiedrības neaizsargātāko locekļu vajadzības un vienlaikus norobežoja viņus, lai pasargātu līdzcilvēkus no iespējamas agresijas un nereti, lūkojoties no mūsdienu skatupunkta, arī no šo cilvēku atšķirīguma. Tomēr jau 20. gadsimta 50. gados tika radīti medikamenti, kas mazināja GRT izpausmes. Mūsdienās zudusi praktiska nepieciešamība šādus cilvēkus nošķirt no sabiedrības, turklāt zināšanas, kas ir pieejamas sabiedrībai, ļauj aiz diagnozes ieraudzīt cilvēku - personību ar savām vēlmēm, vajadzībām un tiesībām.

Deinstitucionalizācijas procesā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem tiek veidoti un sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Pašvaldības veido grupu dzīvokļus vai grupu mājas, kur cilvēki ar GRT dzīvos patstāvīgi, vienlaikus saņemot nepieciešamo atbalstu, kā arī veidos dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas, kurās tiks attīstītas cilvēku nodarbinātības prasmes, kā arī nodrošināta kvalitatīva brīvā laika pavadīšana un nepieciešamības gadījumā arī aprūpe.

Kad ieguvēji ir visi

"RB Cafe” idejas autors un biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” vadītājs Māris Grāvis, kurš jau 17 gadus veiksmīgi organizē sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, vadīja mācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem.

Sarunā “Druvai” Māris Grāvis atklāja: “Kā jebkurā jaunumā, arī jautājumā par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā sākotnējais uztraukums ir par to, kā tas būs, kā tas notiks. Bet statistikas dati liecina, ka nevaram runāt par lielām izmaiņām, jo lielākā daļa šo cilvēku jau dzīvo sabiedrībā, nenotiek sabiedriskās kārtības maiņa, bet līdzvērtīgas iespējas nodrošināšana visiem cilvēkiem. Turklāt cilvēki, kuri atstāj sociālās aprūpes institūciju, nevis vienkārši sāk dzīvot sabiedrībā, bet saņem jaunu sabiedrībā balstītu pakalpojumu, kurā ir arī speciālisti, kuri sniedz atbalstu un rūpējas, lai cilvēki arī jaunajos apstākļos justos labi un viss būtu kārtībā.

Liela daļa cilvēku, kas garīga rakstura traucējumu dēļ dzīvo iestādēs, ir darba spējas vecumā ar lielām darba spējām. Tāpēc vislabākā pieeja ir radīt iespēju viņiem strādāt, jo jau tagad daudzi sociālās aprūpes centros veic lauku darbus, palīgdarbus, viņi var būt brīnišķīgi darbinieki, tā ir iespēja lauksaimniekiem, ražošanas uzņēmumiem. Sabiedrības atbalsts var būt pat ļoti vienkāršs, piemēram, iesaistot cilvēkus dārza darbos vai, piemēram, rīkojot kopējus pasākumus. Jā, tas prasa mazliet vairāk līdzcietības un pacietības, bet, radot šīs iespējas, ieguvējs ir arī cilvēks, kas dod šo iespēju.

Lielākā problēma ir tā, kā mēs līdz galam nesaprotam, kas tā ir par mērķgrupu, tāpēc cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem pirmajā brīdī vairāk saistās ar tādiem, kas mūsu dzīvēs radījuši traucējumus vai grūtības. Bet daudzi no šiem cilvēkiem bez problēmām iekļaujas sabiedrībā, un tie, kuri ir radījuši nepatikšanas, ir vienkārši cilvēki ar nepatīkamu raksturu.

Mana pieredze rāda, ka Latvijā dzīvo labestīgi un labsirdīgi cilvēki, un, lai gan mēs ļoti baidāmies no nezināmā, brīdī, kad saskaramies ar to, mākam pieskaņoties, palīdzēt, mākam būt labi kaimiņi, sadarboties. Arī mūsu kā biedrības pieredze rāda, ka vienmēr, kad atveram jaunu pakalpojumu, pat ja sākotnēji vietējā sabiedrībā ir kādas nevēlamas izpausmes, jo vairāk esam kopā un labāk iepazīstamies, jo drīzāk esam kļuvuši labi sadarbības partneri un vienkārši kaimiņi.

Ja abas puses spēj sarunāties, vienmēr var atrast nepieciešamo kompromisu, risinājumu visās jomās, arī šajā gadījumā. ” 

Informāciju sagatavojusi:

Iveta Rozentāla, laikraksta "Druva" žurnāliste

Otrdien, 2020. gada 1. decembrī, Vidzemes plānošanas reģions rīko vebināru “Kā piedāvāt savu pakalpojumu dabas tūristam?”, kas notiks ZOOM platformā. Vebinārā aicināti piedalīties tūrisma nozares pārstāvji – gan uzņēmēji, gan pašvaldību speciālisti.

Laikā, kad dabas un pārgājienu tūrisms kļūst arvien populārāks, un cilvēki savas izvēles bieži vien balsta informācijā, ko iegūst sociālajos medijos, vēlamies runāt par:

• dabas tūristam draudzīgiem pakalpojumiem,
• sadarbošanos ar citiem pakalpojumu sniedzējiem gan reālajā, gan digitālajā vidē,
• sociālajiem medijiem kā lielisku atbalsta kanālu, lai veidotu attiecības ar esošajiem un potenciālajiem viesiem.

Vebinārā piedalīsies:

• projekta Mežtaka vadītāja Maija Rieksta
• ekonomikas zinātņu doktore Aija Van der Steina
• sociālo mediju eksperts Vilhelms Meisters
• dabas tūrists un garo distanču gājējs Andžejs Stepančuks

Vebinārs tiek īstenots projektā "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Mežtaka"" ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavojusi:

Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091

Aicinām visus interesentus iepazīties ar trešo projekta BalticBiomass4Value (www.balticbiomass4value.eu) ziņu lapu. Tā pārskatāmā veidā sniedz aktuālāko informāciju par projekta aktivitātēm, rezultātiem un pēdējos mēnešos notikušajiem, kā arī plānotajiem bioekonomikas jomas pasākumiem Baltijas jūras reģiona (BJR) valstīs. Ziņu lapa plašāk iepazīstina ar trim no kopskaitā 17 BalticBiomass4Value projekta partneriem.

Lasiet par projektā veikto pētījumu, kas atspoguļo biomasas vērtību ķēžu kartēšanu Baltijas jūras reģiona valstīs. To veica Varmijas - Mazūrijas universitāte Olštinā (UWM), Polijā, lai sekmētu ilgtspējīgas un efektīvas atjaunojamās enerģijas ražošanu un uzlabotu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos BJR. Praktiski izmantojot pētījuma rezultātus, vienlaikus tiktu panākti nozīmīgi vides aizsardzības efekti - ekosistēmas un to pakalpojumu uzturēšana, neveicinot mežu izciršanu, biotopu degradāciju vai bioloģiskās daudzveidības zudumu. Pētnieki atzīst, ka pastāv ievērojamas iespējas attīstīt lauksaimniecības organisko atlikumu un atkritumu izmantošanu, lai to izmantotu bioenerģijas ražošanai. Enerģijas ieguvei var izmantot biomasu no salmiem, daudzgadīgiem kultūraugiem, kūtsmēsliem un vircas, tāpat arī no zivju pārstrādes atkritumiem.

Partnervalstīs, tai skaitā arī Latvijā, notikušas dažādas aktivitātes tiešsaistē un klātienē -  ieinteresēto pušu iesaistes pasākumi, semināri un citas darbības. Nozīmīgākā bija septembrī Kauņā (Lietuva) organizētā starptautiskā konference “Biorūpniecības izrāviens” (Bio-based Industries Fast Forward), kas  veltīta bioekonomikas dažādiem aspektiem un tās attīstības potenciālam BJR. Konferences sesijās runātāji iepazīstināja ar dažādu biomasas resursu, tai skaitā lauksaimniecības, mežsaimniecības, notekūdeņu un sadzīves atkritumu biomasas, inovatīvu izmantošanu ilgtspējīgas bioenerģijas un citu bioproduktu ražošanā.

Ziņu lapa iepazīstina ar tuvākajiem projektā plānotajiem pasākumiem, kā arī ar bioekonomikas nozares jaunumiem Eiropā. Tajā var gūt ieskatu par BalticBiomass4Value partneriem: Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūtu (NIBIO), Lejassaksijas Atjaunojamo resursu un bioekonomikas tīklu 3N, Vācijā, un Varmijas - Mazūrijas universitāti Olštinā (UWM), Polijā.

Ziņu lapa (angļu valodā) lasāma >> ŠEIT <<

Ilustrācija: pixabay.com

***

Par projektu "BalticBiomass4Value"

Projekts “Biomasas vērtību ķēdes attīstība Baltijas jūras reģionā (BalticBiomass4Value)” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2014.-2020. gada ietvaros. Tā īstenošanā iesaistījušies 17 partneri no 8 valstīm.

Projekta mērķis – pilnveidot Baltijas jūras reģiona publiskā un privātā sektora organizāciju un uzņēmumu kapacitāti biomasas vērtību ķēdes resursu ilgtspējīgā un ekonomiski efektīvā izmantošanā un pārvaldībā, sekmējot augstas pievienotās vērtības produktu un atjaunojamās enerģijas risinājumu attīstīšanu un resursu pārvaldības modeļu uzlabošanu. Tāpat ar projekta aktivitātēm plānots uzlabot BJR valsts un privātā sektora dalībnieku spēju ražot bioenerģiju videi draudzīgākā un ekonomiski izdevīgākā veidā, izmantojot jaunus biomasas avotus (galvenokārt bioloģiskos atkritumus) enerģijas ražošanai, kā arī iespējas izmantot bioenerģijas sānu plūsmas augstas vērtības bioproduktiem.

Jautājumiem: Kristaps Ročāns, projekta BalticBiomass4Value vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv.

Šī gada 3. decembrī Vidzemes Uzņēmējdarbības Centrs (VUC) sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatoru esošajiem un topošajiem uzņēmējiem organizē tiešsaistes semināru “Iespējas digitālai komunikācijai un radošiem projektiem”.  Pasākumā aicināti piedalīties arī remigranti, kuri vēlētos veikt savu saimniecisko darbību Vidzemē un ir jau pārcēlušies atpakaļ uz dzīvi Latvijā vai plāno to darīt tuvākajā laikā.

Semināra mērķis ir dot iespēju esošajiem un topošajiem uzņēmējiem pilnveidot savas zināšanas un praktiskās iemaņas digitālo komunikācijas kanālu izmantošanā sava produkta vai pakalpojuma publicitātei, pārdošanai. “Šo prasmju pielietošana īpaši aktualizējusies pēdējā laikā, kad pieaugusi dažādu digitālo kanālu un elektroniskās vides izmantošana sabiedrībā,” norāda VUC vadītāja Laima Engere-Levina. Publiskajā digitālajā vidē par šo tēmu ir daudz dažādu apmācību un padomu, taču šis seminārs akcentēs to,  kā  izmantot digitālās iespējas, par pamatu ņemot uzņēmēja rocību. Semināra dalībnieki tiks iepazīstināti gan ar bezmaksas iespējām, gan ar komunikācijas kanāliem un rīkiem, kuriem ir salīdzinoši augstas izmaksas. Tāpat interesenti tiks iepazīstināti ar dažādu Vidzemes plānošanas reģiona radošo atbalsta centru pakalpojumiem un iespējām.

Seminārā digitālā satura eksperte Ieva Drāzniece sniegs ieskatu digitālajā mārketingā un palīdzēs uzņēmējiem definēt savu vēstījumu, klientus un izvēlēties atbilstošākos kanālus, caur kuriem tos aizsniegt, kā arī dos ieskatu satura stratēģijā un izstrādē. Jauniegūtās zināšanas semināra dalībnieki uzreiz varēs nostiprināt, pildot praktiskus uzdevumus lektora uzraudzībā, lai vēlāk to visu veiksmīgi iedzīvinātu savā uzņēmuma ikdienā. Semināra turpinājumā uzņēmēji tiks iepazīstināti ar RTU Cēsu studiju un zinātnes centra “theLAB Cēsis” un Valmieras koprades darbnīcas DARE iespējām un piedāvājumiem, kā arī ar Vidzemes Augstskolas laboratoriju piedāvājumu.

“Arī remigrantiem šī ir lieliska iespēja vieglāk iekļauties uzņēmējdarbības vidē, īpaši tagad, kad klātienes pasākumi nenotiek un arī citas iespējas ir ierobežotas. Tāpat remigrācijas veicināšanai ir svarīgi attīstīt uzņēmējdarbības vidi, jo tas dod darba iespējas un virza uz attīstību, kas ir būtisks faktors, lai cilvēki atgrieztos,” norāda remigrācijas koordinatore Vidzemē Ija Groza.

Ikviens interesents aicināts pieteikties ŠEIT līdz 2. decembrim.

Seminārs norisināsies “Zoom” platformā no plkst. 14.00 līdz 17.00.

Vairāk informācijas - Ija Groza, VPR remigrācijas koordinatore, + 371 29287585, ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv. Pieslēgšanās saite tiks nosūtīta visiem reģistrētajiem dalībniekiem dienu pirms semināra. Seminārs notiks latviešu valodā un dalība tajā ir bez maksas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions ir prioritārā pasākuma 2018.-2020. gadam "Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators"" realizētājs.

Plašāka informācija: Ija Groza, Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, tel. 29287585, e-pasts: ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv

“Ļoti dažādas ir situācijas, kādēļ cilvēki aizbrauc prom un ar ko viņi ir saskārušies. Taču nepiekrītu tiem, kas saka, ka Latvijā viss ir slikti. Tas vairāk ir atkarīgs no paša cilvēka – no gribasspēka un darbaspējām,” teic Morics Krūmiņš, Latvijas florbola izlases spēlētājs. “Un, ja tiešām grib, lai viss būtu labi, tad sāks domāt un darīt, lai pats justos labāk.”

Morics jau astoto gadu dzīvo Somijā, kurp nolēma doties 19 gadu vecumā, lai attīstītu savas prasmes un nodarbotos ar florbolu augstākā līmenī. Taču viņa saikne ar Latviju nekur nav pazudusi – pirms Covid-19 pandēmijas viņš pie savējiem viesojās reizi mēnesī vai divos – atkarībā no tā, kā sanāca izlases nometne, atbraucot dažas dienas ātrāk un paliekot mazliet ilgāk. Šogad Latvijā arī sanāca realizēt sen lolotu sapni par florbola nometni – vasarā Priekuļos pirmo reizi norisinājās “MK florbola nometne” bērniem un jauniešiem, kurā piedalījās spēlētāji un treneri no Somijas. 

“Ideja par šādu nometni man bija jau sen, taču sākumā gribēju kaut ko sasniegt florbolā, lai parādītu sevi no labākās puses – man ir jāiegūst pieredze, jāparāda, ka esmu tiešām labs spēlētājs, kuram ir ko nodot tālāk,” stāsta M. Krūmiņš. 

Dienasgaismu nometnes plānam palīdzēja ieraudzīt Morica draudzene, kura strādā par florbola treneri: “Runājot par sapņiem un plāniem, atklāju šo ideju un draudzene teica, ka, iespējams, šis ir īstais laiks, lai to realizētu, motivēja mani. Tā abi kopā sākām darbu un februārī izziņojām nometni.” 

Nometnes mērķis ir veicināt florbola tālāku attīstību gan Latvijā, gan pasaulē, atvedot mājās Somijā uzkrātās zināšanas, jo ne visiem dzīvē radīsies iespēja aizbraukt uzspēlēt ārzemēs. “Somija ir pasaules TOP valsts florbolā un veids, kā šeit trenējas, ir savādāks nekā Latvijā. Tieši tādēļ vēlos šo pieredzi atvest arī uz mājām – Latviju,” teic Morics.

Publicitātes foto

Florbola nometne bērniem un jauniešiem

Nometne norisinājās jūlijā un kopumā bija divas nedēļas gara – katrai vecumgrupai pa nedēļai. Patīkams pārsteigums bija lielā atsaucība – nometnē bija teju 80 bērni vecumā no 10 līdz 16 gadiem. Dienas laikā notika trīs – četri fiziskie un florbola treniņi un dažādas citas aktivitātes. “Plāns tika veidots tā, lai katram treniņam būtu sava veida nozīme, piemēram, vienā dienā strādājām pie individuālās tehnikas, otrā veidojam spēles izpratni,” stāsta nometnes autors. 

Abām vecumgrupām bija atpūtas brīži pie ugunskura, baseinā un pirtī, kā arī stāstu vakari un pārdomas par to, kā bērni paši sevi redz šajā sporta veidā. Skatoties nometnes bildes, Morics ar smaidu atceras jaunākās grupas pārgājienu no Priekuļu tehnikuma, kurā nometne bija bāzēta, līdz Niniera ezeram. “Plānojot rēķinājām, ka sanāk 12 km, kas likās samērīgs attālums šai vecumgrupai. Beigās, atnākot atpakaļ, secinājām, ka noieti veseli 18 km!” smej Morics. Taču bērni veiksmīgi garo ceļu pievarējuši, ar meitenēm priekšgalā. “Daži arī bija ļoti runātīgi – kā pie ezera sāka kaut ko stāstīt, tā arī visus tos deviņus kilometrus norunāja bez apstājas!”

Nometnes organizēšanā savu roku pielika arī Priekuļu pašvaldība un Priekuļu tehnikums. “Priekuļu pašvaldība vienmēr mani ir atbalstījusi – arī, kad devos uz pasaules čempionātiem kā spēlētājs. Kad bija vajadzīgs inventārs, viņi palīdzēja ar finansiālo atbalstu,” atceras puisis. Šī gada pieredze pozitīvi uzlādē turpināt veiksmīgi iesākto, jo nometne plānota kā ilggadējs projekts un jau ir vairākas idejas, kā to uzlabot un papildināt, piemēram, piesaistot vēl kādus trenerus no ārzemēm, nodrošinot bērniem vēl plašāku pieredzes apmaiņu. “Atsauksmes, ko saņēmu no vecākiem tiešām motivē turpināt darīt – daudzi teica, ka bērni joprojām turpina runāt par šo nometni un plāno atgriezties arī nākamajā gadā.”

Publicitātes foto

Vecāku pēdās – Latvijas florbola izlasē

Jaunais sportists audzis un mācījies Priekuļos, paralēli skolai spēlējot florbolu. Abi puiša vecāki arī ir spēlējuši Latvijas florbola izlasē, kas bijis iemesls tam, kādēļ Morics izvēlējies tieši šo ceļu. Pēdējos gados tehnikumā paralēli sācis spēlēt izlasē un tā laika treneris viņu uzrunājis, jautājot par nākotnes plāniem, piedāvājot braukt uz Somiju attīstīt florbola līmeni un iegūt jaunu pieredzi. Tā kā plānu, ko darīt pēc vidusskolas, puisim nebija, nolēmis, ka nevar atteikt tādam piedāvājumam. 

Pirmo gadu nodzīvojis pie komandas biedra ģimenes, paralēli mācoties somu valodu un iepazīstot valsti. Pēc gada treneris sportistu iekārtoja jau vienu līgu augstāk – vīriešu pirmajā līgā, pārceļoties uz citu pilsētu. Tur viņš sācis arī strādāt kādus darbus, kurus varēja dabūt, vēl pietiekoši labi nezinot valsts valodu. “Apmēram vēl pēc gada mani uzrunāja komanda Tamperē – aizbraucu uz izmēģinājumiem un viss patika. Komanda piedāvāja darbu, palīdzēja atrast dzīvesvietu, viss sakārtojās. Tā es Somijā spēlēju jau sešus gadus,” par saviem piedzīvojumiem stāsta M. Krūmiņš. 

Pēc pāris gadiem sapratis, ka sports dzīvē nav viss un beidzot profesionālo karjeru būs jādara arī vēl kas cits, tādēļ uzsācis mācības starptautiskajā biznesā. Paralēli Morics strādā par bērnu treneri -  florbola un vispārīgas sporta attīstošās nodarbības rītos, pēc kurām bērni dodas uz stundām. Tāpat M. Krūmiņš joprojām pārstāv Latvijas izlasi – nospēlējis četrus pieaugušo pasaules čempionātus un vienu jauniešu čempionātu.

Labi piedāvājumi dzīvē ir jāizmanto! 

“Ja dzīvē saskaries ar labu piedāvājumu, domāju, ka tas ir jāizmanto – viennozīmīgi iesaku braukt apgūt pieredzi, ja ir tāda iespēja. Tai pat laikā – es atbraucu spēlēt florbolu un strādāt, bet, ar šodienas acīm skatoties, saprotu, ka vajag arī studēt vai kā citādi sevi attīstīt, papildināt,” savās pārdomās dalās jaunais latviešu sportists. “Lai nav tā, ka, atbraucot no ārzemēm, nav nekas, ko paņemt līdzi – lai būtu vērojama personīgā attīstība, izaugsme.” Viņam pašam mērķis vienmēr ir bijis atgriezties Latvijā, taču, kamēr vēl var spēlēt florbolu, grib to darīt augstākajā līmenī, pēc tam atgriežoties ar uzkrātajām zināšanām, pieredzi un kontaktiem. “Pa šiem gadiem esmu sapratis, ka nākotnē gribu veidot savu biznesu, tādēļ arī izvēlējos studēt starptautisko biznesu. Domāju, ka šeit izveidotie kontakti, paziņas sniegs plašākas iespējas un nākotnē varēšu ieviest dažādas jaunas lietas, strādājot no Latvijas.”

Visvairāk pietrūkst komunikācija latviski 

Esot prom no Latvijas visvairāk sportistam pietrūkst komunikācija latviski un iespēja jebkurā brīdī aiziet satikt draugus, paziņas, ģimeni. “COVID-19 laikā negribās riskēt, lieki pārvietojoties bez vajadzības, kā arī vēl sēdēt pašizolācijā,” teic sportists. “Kad atkal būs iespēja, tad noteikti aizbraukšu uz mājām.” Somijā puisis uztur kontaktu ar vairākiem latviešiem, ar kuriem ir daudz kas kopīgs, proti, kuri uz turieni pārcēlušies tā paša iemesla dēļ – florbols. Taču citādi ikdienā teju nekam vairāk laiks starp treniņiem, mācībām un darbu neatliek. Puisis smej, ka Latvijā un Somijā notiekošajam seko līdzi līdzīgā līmenī – lai zinātu kas notiek, taču pārāk neiedziļinoties tēmās, jo ietekmēt notiekošo nevar ne vienā, ne otrā pusē. “Nekad visi nebūs apmierināti, lai kur arī viņi atrastos. Somija skaitās laimīgākā valsts pasaulē, taču tai pat laikā šeit ir viens no augstākajiem pašnāvību rādītājiem Eiropā. Mēs katrs esam savādāks, taču, manuprāt, tiešām lielu lomu spēlē katra paša gribasspēks, darbaspējas un mērķtiecīgums – cik ļoti gribi kaut ko sasniegt.”

Domājot par atgriešanos Latvijā, puisis atzīst, ka visdrīzāk vērstos pie Vidzemes remigrācijas koordinatores, jo pa daudzajiem prombūtnes gadiem ir iestājies apjukums par soļiem, kas jāveic pārvācoties. “Somijā man visi dokumenti ir sakārtoti – iegūts personas kods, atvērti banku konti, pensiju uzkrājumi,” pārdomās dalās Morics. “Manuprāt šie koordinatori ir laba iespēja, kā visus šos aktuālos jautājumus noskaidrot vienuviet.” Laikā, kad visu iespējams atrast internetā, daudziem rodas bažas par šādu personu nepieciešamību, taču puisis atzīst, ka personīga komunikācija tomēr ir kas cits un sniedz plašākas iespējas, kā interneta bezgalīgās dzīles, kurās iespējams kaut ko pārprast vai nesaprast nemaz. Savukārt koordinators var sniegt ieteikumus par katru konkrēto situāciju, kā arī būt atbalsta plecs, veicot šo lielo soli.

Informāciju sagatavoja:
Kaiva Anna Upleja,
Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,
T. 27894799
E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv

Šī gada 4. decembrī ikviens interesents varēs gūt atbildes uz jautājumiem par energoefektivitāti savās mājās. Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Zaļo Tehnoloģiju klasteri un Tartu Reģionālās Enerģijas Aģentūru rīko tiešsaistes sarunas “1:1 ar energoefektivitātes ekspertu”. Tā būs iespēja neformālā sarunā divatā ar izvēlēto energoefektivitātes ekspertu risināt jautājumus par elektrības patēriņu mājsaimniecībā, saules paneļiem, siltumapgādes sistēmām, ventilāciju, elektromobiļiem vai jebkuru citu energoefektivitātes tēmu.

Projekta “Smart Living” ietvaros esam sapulcējuši 14 zinošus ekspertus no Latvijas un Igaunijas, kuri vienas dienas garumā būs atvērti 20 minūšu tiešsaistes konsultācijām. Lai pieteiktos sarunai, iepriekš jāreģistrējas šeit: https://ej.uz/smartliving1pret1

Mūsu 14 eksperti ir zinoši šādās jomās:

• Pasīvās mājas
• Viedās mājas un tehnoloģijas
• Atjaunojamie energoresursi (saule, vējš, biomasa u.c.)
• Saules paneļi
• Mājas apkures sistēmas
• Ventilācija un gaisa kondicionēšana
• Elektroenerģijas patēriņa monitorings
• Sadzīves tehnikas energoefektivitātes marķējums
• Elektroenerģijas izmaksas
• Elektromobilis
  u.c.

Piesakies laicīgi – vietu skaits ir ierobežots! Dalība ir bezmaksas. Pēc reģistrācijas, tuvojoties pasākumam, katram dalībniekam tiks nosūtīta Zoom platformas saite tiešsaistes sarunai.

Sarunas tiek organizētas Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra.

Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv

Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta EFFECT4buildings partneriem ir izveidojis jaunāko izdevumu “Finanšu rīki ēku energoefektivitātei” angļu valodā. Šajā izdevumā atradīsiet konkrētus piemērus, kā projekta partneru valstīs ir veidoti, praktiski pārbaudīti un pilnveidoti astoņi finanšu rīki, kas var uzlabot rentabilitāti, atvieglot finansējuma piesaisti un samazināt riskus, ko rada ieguldījumi ēku energoefektivitātē. Lasiet un atrodiet sev piemērotākos finanšu instrumentus!

Izdevumu angļu valodā var lejupielādēt projekta mājaslapā vai lasīt šeit: ISSUU.COM

Izdevumā lasiet:

• Kāpēc mums jārūpējas par ēkām?
• Kopsavilkums par finanšu rīkiem
• Finanšu aprēķini
• Investīciju sasaistīšana
• Energoefektivitātes līgums (EPC)
• Daudzpakalpojumu līgums (MSC)
• Zaļās nomas līgums
• Enerģijas patēriņš un ražošana
• Finansējums
• Lēmumu pieņēmēju pārliecināšana
• Tehnoloģiskie risinājumi
• EFFECT4buildings jaunumi

Par EFFECT4buildings projektu:

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar deviņiem partneriem no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas un Igaunijas īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. EFFECT4buildings mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu lasiet: http://www.vidzeme.lv

Papildu informācija par projekta īstenošanu Vidzemē: Inese Jēgere, projekta vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv.

Lai arī Valmierā jau ilgāk nekā gadu veiksmīgi darbojas grupu dzīvokļa pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, un drīzumā šādu pakalpojumu sāks nodrošināt vēl 11 pašvaldībās Vidzemē, joprojām vietējo kopienu līmenī notiek asas diskusijas par pašvaldību plāniem.  Atbildot uz iedzīvotāju bažām par to, ka kaimiņos uz patstāvīgu dzīvi pavisam drīz apmetīsies cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem Inga Brente-Mieze, Valmieras grupu dzīvokļu vadītāja norāda: “Pieņemu, ka līdzcilvēki ir nevis pret pakalpojuma izveidi, bet gan drīzāk tā pauž savu  piesardzību attiecībā uz visu jauno un nezināmo, kas ir dabiska pretreakcija. Tomēr to iespējams mainīt, izglītojot sabiedrību. Manuprāt, mums katram ir tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.  Katram ir tiesības izvēlēties, kur dzīvot un kā dzīvot. Deinstitucionalizācija nav tikai par pakalpojumiem, bet tā parāda, cik inteliģenta ir sabiedrība, kā sabiedrībā cirkulē informācija un cik daudz virsroku ņem stereotipi, kas ir nevis pieredzē, bet stāstos balstīti.“ Valmierā grupu dzīvokļos uz patstāvīgu dzīvi apmetušies jau 15 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām. Cilvēki ir pārcēlušies gan no valsts sociālā aprūpes centra, gan no vecāku mājām, izvēloties dzīvot patstāvīgu pilngadīga cilvēka dzīvi. Pamatā cilvēki dzīvo istabās pa vienam, bet ir arī divi pāri, viens no tiem kopā pārcēlās no valsts sociālās aprūpes centra un grupu dzīvoklī tupina dzīvot kopā.  I.Brente-Mieze atskatoties uz aizvadīto gadu to raksturo, kā ļoti darbīgu, kurā iemītnieki ir apguvuši daudz jauna. Daļa ir uzsākuši darba attiecības, pārējie dienu aizvada dienas aprūpes centrā vai specializētajās darbnīcās, kur apgūst jaunas prasmes. Protams, ka mēdz gadīties pa kādam strīdam, bet nav tādu, ko paši vai ar sociālā darba speciālista vai atbalsta personāla palīdzību nespētu atrisināt.

Blakus ēkai, kurā atrodas grupu dzīvokļi, Valmieras pilsētas pašvaldība piešķīrusi nelielu zemes gabalu, kurā iemītnieki iekopuši dārzu. Vasarā tajā audzētas gan puķes priekam, gan dārzeņi, kuri prasmīgi iekonservēti ziemai.  

“Manuprāt, šeit ir jābūt tai vietai, kur personas ar garīga rakstura traucējumiem (arī ar psihiskiem traucējumiem) beidzot var un drīkst paši noteikt savu dzīvi, kur darboties un organizēties tā, kā paši to vēlētos. Darbinieku pienesums šeit ir tikai sadzīves vai darba prasmju attīstīšanā vai pilnveidošanā, kā arī darbinieki raugās, lai grupu dzīvokļos dzīvojošie, organizējot savu ikdienu, nepadraud sevi vai citus,”  skaidro I.Brente-Mieze.

“Salīdzinot ar iepriekšējo dzīvesvietu, tagad esmu cilvēcīgos apstākļos. Mācos cept kūkas, pīrāgus. Sen nebiju krāsojusi olas Lieldienās. Iemācījos “saprasties” ar veļasmašīnu. Pateicoties tam, ka tagad man ir arī darbs, cenšos veidot uzkrājumus, lai varētu iegādāties lietas kas nepieciešamas patstāvīgai dzīvei. Esmu spērusi pirmos solīšus veselības labā. Mācos apgūt to ko nesaprotu datorā,” stāsta Ilona, Valmieras grupu dzīvokļa iemītniece.

Dainis, Valmieras grupu dzīvokļa iemītnieks stāsta: “Sāku aprast ar to, ka pašam jāprot plānot sava ikdiena. Cenšos pagatavot sev ēdienu. Iemācījos mazgāt veļu. Arī istabu cenšos turēt kārtībā. Strādāju.”

“Pagājušā gada novembrī sāku dzīvot Valmierā grupu dzīvoklī. Patīkami pārsteidz šis pakalpojums – izremontētas telpas, ir mēbeles un pat sadzīves tehnika. Šajā pakalpojumā iekļauti arī aprūpētāju pakalpojumi, gadījumā, ja tādi ir nepieciešami. Ļoti padomāts, lai iemītnieki šeit ērti justos. Pakalpojumā ietvertas izmaksas par telpu uzkopšanas inventāru, higiēnas preces. Dzīvošana šajā projektā ir ideāls variants, kā uzsākt patstāvīgu dzīvi cilvēkiem ar invaliditāti un zemiem ienākumiem,”  Valmieras grupu dzīvokļa iemītniece Anna (vārds mainīts).

I.Brente-Mieze atzīst, ka liela daļa no cilvēkiem, kas apmetušies Valmieras grupu dzīvoklī, ir spējīgi dzīvot patstāvīgi vai ar nelielu atbalstu.

Jānorāda, ka statistikas dati liecina – Latvijā pieaug to personu skaits, kam ir garīga rakstura traucējumi vai psihiskas saslimšanas. (Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk -VPR) deinstitucionalizācijas plānā sniegto informāciju 2016. gadā 2 931 persona jeb 15,3% no personām ar invaliditāti VPR pašvaldībās bija personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. 2019. gadā personu ar 1. un 2. grupas invaliditāti un psihiskiem un uzvedības traucējumiem skaits bija pieaudzis par 302 personām, kopumā aptverot 3 233 personas jeb 14,8% no kopējā personu ar invaliditāti skaita.) Jāsecina, ka pieaug arī nepieciešamība pēc dažādiem sabiedrībā balstītiem sociāliem pakalpojumiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Grupu dzīvokļu izveide ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa Latvijā, tie tiek veidoti 48 pašvaldībās, dodot iespēju saņemt šo pakalpojumu vairāk nekā 600 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Plānots, ka līdz 2023. gada beigām Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā būs izveidoti vēl 11 grupu dzīvokļi, sniedzot iespēju vēl 155 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem uzsākt patstāvīgu dzīvi.

Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv">ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv">laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv  

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv 

Ir atvērta pieteikšanās starptautiskai energoefektivitātes jomas konferencei “Finanšu rīki un instrumenti ēku energoefektivitātei”, kas norisināsies 2020. gada 8. decembrī tiešsaistē. Konference noslēgs Vidzemes plānošanas reģiona ieviesto Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings).

Lūdzam pieteikt savu dalību, reģistrējoties konferencei šeit.

Konferencē tiks runāts par energoefektivitātes situāciju un jomas aktualitātēm Baltijas jūras reģionā. Būtiska uzmanība tiks pievērsta projektā izstrādātajai energoefektivitātes rīku rokasgrāmatai, kurā apkopoti astoņi finanšu rīki, kas var uzlabot rentabilitāti, atvieglot finansējuma piesaisti un samazināt riskus, ko rada ieguldījumi ēku energoefektivitātē. Lai iepazītos sīkāk ar šiem rīkiem un konkrētiem piemēriem, kā projekta partneru valstīs tie tika veidoti, praktiski pārbaudīti un pilnveidoti, lasiet EFFECT4buildings izdevumā. Konferences laikā katram no rīkiem tiks veltīta sesija, kur arī partneri sīkāk iepazīstinās ar šiem rīkiem to ietekmi. Konferences turpinājumā tiks rīkota diskusija par izaicinājumiem energoefektivitātes politikas veidošanā un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Savukārt noslēgumā vairāki tehnoloģiju uzņēmumi iepazīstinās ar dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem energoefektivitātes uzlabošanai.

Detalizētāka konferences programma atrodama šeit.

Konferences darba valoda – angļu valoda.

Par “EFFECT4buildings” projektu:

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/

Papildu informācija: Inese Jēgere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28386853.

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv,  mob.t. +371 26513351.

Vidzemes plānošanas reģions pieņēmis izaicinājumu – arī 2021. gadā no 22. līdz 26. februārim tiks organizēta Vidzemes inovāciju nedēļa, kas nu jau trešo reizi pulcēs vidzemniekus, lai stiprinātu inovācijas garu. Uzņēmumi, organizācijas, iestādes arī šogad aicināti līdzdarboties Vidzemes inovāciju nedēļas organizēšanā un pieteikt savus pasākumus mājaslapā innovation.vidzeme.lv līdz 2021. gada 10. janvārim.

Vidzemes inovāciju nedēļa ir daudzveidīga formāta un satura pasākumu platforma. Tās ietvaros tiek organizēti pasākumi, kurus vieno spēcīga vēlēšanās attīstīt reģiona inovāciju vidi, motivēt darīt efektīvāk, ilgtspējīgāk, gudrāk un radošāk.

Inovācija tiek attiecināta gan uz uzņēmējdarbības attīstību, gan arī tās potenciāls tiek atklāts citur, piemēram, publiskajā pārvaldē vai indivīda līmenī dažādos procesu un notikumu attīstības posmos.

Ja pirmajos gados, uzsākot inovāciju nedēļas iedzīvināšanu Vidzemē,  pasākumu apmeklētāji tika iepazīstināti ar inovācijas potenciālu, pakāpeniski audzējot drosmi, zināšanas un kontaktu loku, tad šoreiz pienākusi kārta ķerties klāt pie darbiem, bet – AR KO SĀKT?, ņemot vērā šī brīža sarežģītos apstākļus. Kādas praktiskās metodes, paņēmieni, tehnikas būtu vispiemērotākās?

Plānots, ka Vidzemes inovāciju nedēļas 2021 pasākumi sniegs praktiskas zināšanas, kas palīdzētu ne tikai iedzīvināt inovācijas uzņēmumā vai organizācijā, bet ļautu noorientēties arī apstākļos, kad ik uz soļa jāsastopas ar izaicinājumiem un lielām pārmaiņām, un tās nav skatāmas tikai šī brīža krīzes kontekstā. >> Potenciālos sadarbības partnerus, piesakot savus pasākumus, aicinām padomāt par to, kā pasākumu apmeklētājiem sniegt praktiskas zināšanas un padomus.

Iepriekšējos gados savus pasākumus piedāvāja Vidzemes pašvaldības, dažādu nozaru uzņēmumi un izglītības un pētniecības iestādes, kā arī valsts iestādes un citi inovācijas entuziasti gan Vidzemē, gan arī ārpus tās robežām. Tika organizētas gan konferences, semināri un diskusijas, gan arī pieredzes apmaiņas braucieni, tika piedāvāta pop-up izstāde, demonstrēta virtuālā realitāte, kā arī tika atklāta gan koprades telpa, gan arī multifunkcionāla laboratorija, izsludināti grantu konkursi uzņēmējdarbības atbalstam u.c. Dažādās Vidzemes vietās 2020. gadā piecu dienu garumā notika 32 pasākumi, tos apmeklēja simtiem dalībnieku.

Šis ir pateicīgs laiks, kad visi esam viena tiešsaistes sazvana attālumā. Ir piemērots brīdis, lai paraudzītos, ko dara citi, padalītos ar to, ko darām paši un iegūtu jaunus domubiedrus un sadarbības partnerus. Inovācijas ir gan uzņēmumos, gan publiskajā sektorā. Tās dzīvo sabiedrībā un cerīgi raugās arī uz jauniešiem, mudinot ikvienu palūkoties uz lietām citādi.

Jautājumiem: Ineta Tauriņa, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv,  + 371 26382820.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29454752.

Līdz 30. decembrim ikvienam vidzemniekam ir iespēja nobalsot par svarīgākajiem kultūras virzieniem reģionā, tā izsakot viedokli par to, kādām kultūras aktivitātēm būtu jāsaņem finansējums Vidzemes kultūras programmas ietvaros 2021. gadā.

Vidzemes plānošanas reģions jau 14. gadu gatavojas realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos, kurā iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī.

Ik gadu konkursa nolikums tiek pilnveidots, iekļaujot tajā aktuālākās kultūras prioritātes, balstoties uz nozares ekspertu viedokli, pētījumiem kultūras nozarē, plānošanas dokumentiem un kopš pagājušā gada –  arī vidzemnieku viedokli. Līdzīgi kā pērn, arī šogad sabiedrības balsojuma rezultāts būs būtisks konkursa nolikuma veidošanā, definējot tās kultūras prioritātes, kurās būs iespējams iesniegt kultūras projektu pieteikumus 2021. gadā.

Vidzemes plānošanas reģions saredz, ka līdz ar sabiedrības iesaisti kultūras prioritāro jomu noteikšanā, konkursam iesniegtie projekti kļūs daudzveidīgāki un arī iedzīvotāju interesēm atbilstošāki. Tāpat ikviens tiek aicināts savu izvēli izdarīt, ņemot vērā arī šī brīža izaicinājumus, ar ko sastopas kultūras nozare.

Paust viedokli var līdz šī gada 30. decembrim, aizpildot tiešsaistes anketu – https://ej.uz/parkulturuvidzeme, kā arī vairākās vietās klātienē.

Šobrīd klātienē aptauja pieejama apmeklētājiem šādās iestādēs: Valkas novada valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, Lubānas pilsētas bibliotēkā, Lubānas novada Meirānu bibliotēkā, Alūksnes novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā un Alūksnes novada bibliotēkās, Gulbenes novada valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, kā arī Beverīnas novada Kauguru pagasta Mūrmuižas Pagastmājā, Kauguru pagasta bibliotēkā, Brenguļu pagasta pārvaldē un bibliotēkā, Brenguļu sporta centrā "Kaimiņi", Pārgaujas novada bibliotēkās, Valmieras Kultūras centrā un Valmieras integrētajā bibliotēkā; Vecpiebalgas novada bibliotēkās; Varakļānu tautas bibliotēkā.

Pagājušajā gadā viedokli pauda 726 iedzīvotāji un balsojuma rezultāts iekļauts konkursa nolikumā.  Papildus, pamatojoties uz vidzemnieku ieteikumiem, šogad izveidota jauna tematiskā prioritāte – sabiedrības iesaiste un kultūrizglītība.

2020. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika pieteikti 149 projekti par kopējo summu 637 373 EUR. Atbalstīti – 69 projekti, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 143 000 EUR apmērām. Konkursā apstiprinātie projektu pieteikumi tika balstīti uz sabiedrības noteiktajām prioritātēm. Vairāk par īstenotajiem pasākumiem un aktivitātēm: http://www.vidzeme.lv/lv/vidzemes_kulturas_programma

Ar apkopoto informāciju par balsojuma rezultātiem varēs iepazīties 2021. gada janvārī Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv

Kultūras programmu reģionos izsludina VKKF, ik gadu no jauna lemjot par konkursa realizētājiem reģionos.

*Vizuālā materiāla tapšanā izmantoti konkursā "Vidzemes kultūras programma 2020" iesniegto un realizēto projektu “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”; koncerts "Vidzemes talanti"; "Stāmerienas pils romantisma meistarklases"; “Kuļam un kaļam” meistardarbnīcas Valmiermuižā; Faktu papildinājums kartē ekspozīcijā “Sirdsapziņas ugunskurs”; Audiovizuāla ekspozīcija „Ienāc pasakā!”; “Seviļas kaislības Sēļu muižā”; Tautas mūzikas diska izdošana; “Gaujas plostnieku tradīcija” (Foto autors: Annija Ratniece); “Gudra izaugsme: Smiltenes novada muzeja ekspozīcijas dizaina stratēģija” (Foto autors: Jānis Ūdris); Grāmatas "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota" izdošana (Foto autors: Uģis Brālēns) publicitātes foto.

Iedzīvotāju aptauja īstenota projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.  

Vairāki Latvijas uzņēmēji un pētnieki spēruši būtiskus soļus, lai sadarbotos ilgtspējīga pārtikas iepakojuma identificēšanā vai radīšanā. Vidzemes plānošanas reģions (VPR) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) novembra izskaņā organizēja jau ceturto inovāciju koprades laboratorijas (IKL) posmu – eksperimentālo kopradi –, kā laikā, kopīgi tika meklēti kompleksu problēmu risinājumi ilgtspējīga pārtikas iepakojuma izstrādē. Viens no būtiskākajiem dienas secinājumiem – lai uzņēmējs un pētnieks spētu orientēties šajā strauji mainīgajā jomā, ir nepieciešama platforma, kurā gūt kontaktus un informāciju par pakalpojumiem, normatīvajiem aktiem, pētniecības iespējām, pasākumiem, atbalsta mehānismiem, kur iegūt datus un padomus par iepakojuma nozari, tostarp pārtikas iepakojumu.

Industrijai nozīmīgs ir ne tikai iepakojums, bet arī visu pārtikas iepakojuma jomas spēlētāju apvienošanās kopīgu risinājumu izstrādei, sākot no iepakojuma un produkta ražotāja līdz pat veikalam un pircējam, kā plauktos produkts nonāk. Jau ziņojām, ka novembra sākumā inovāciju koprades laboratorijas ietvaros, pētniekiem bija iespēja paskatīties uz ikdienas izaicinājumiem no uzņēmēju puses, lai vēlāk kopīgi izvirzītu galvenos izaicinājumus un tiem piemeklētu risinājumus (ar IKL 1. daļas norisi iepazīties iespējams ŠEIT). Tajā pat laikā, domājot par pārtikas iepakojumu, ir jāaptver dažādi rakursi, tāpēc arī IKL dalībniekiem šoreiz bija iespēja dzirdēt prezentāciju par ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu iepakojuma ražotāja SIA “Polipaks” procesos, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” ikdienā.

Prezentācijas laikā iezīmējās būtiska problēma – kaut arī sabiedrībai šķietami ir pieejamas pietiekami daudz informācijas par atkritumu šķirošanu vai iepakojuma ilgtspēju, ne vienmēr tas ir lietotājam saprotams un novērtējams. Būtiski piebilst, ka pircējs, pat vēloties iegādāties ilgtspējīgu iepakojumu, nereti to neprot atpazīt vai apzināti tiek maldināts. Lai to risinātu, dalībnieki piedāvātu ieviest digitālo marķējumu, tādējādi patērētājs saņemtu precīzu un atbilstošu informāciju par produktu – ilgtspējas rādītājus, loģistikas datus u.c.

Lai ieviestu uzņēmumā ilgtspējīga iepakojuma risinājumus, būtiska ir sadarbība ar tehnoloģiju pārneses punktiem, kā arī citiem starpniekiem – atbalsta organizācijām. Tāpat ir nemitīgi jāmeklē sadarbības partneri komerciālajā vidē, jo uzņēmējs bieži var daudz ko realizēt uz vietas un vienatnē, taču ne vienmēr tas ir nepieciešams, norāda Līgatnes vīna darītavas īpašnieks, sakot, ka “traukus varam ražot arī paši, taču tas ir ilgs un dārgs process, tajā pat laikā tirgū jau ir pieejami risinājumi.” Tāpat arī uzņēmēju apvienošanās iepakojumu konteineru iegādē būtiski atvieglotu daļu no ikdienas izmaksām vai pavērtu iespējas iegādāties ilgtspējīgāku iepakojumu, kā apjoma prasības mazam uzņēmumam izpildīt nav rentabli.

Ražotājam ikdienā nepieciešama ērtāka pieeja dažāda veida informācijai par zinātniskajām publikācijām, drošības datu lapām, patentu literatūru, kontaktiem u.c., kā arī vajadzīga persona, kura spētu palīdzēt ražotājiem sasniegt pētniekus, atbalsta komandas un organizācijas kopīgai sadarbībai. “Šobrīd informāciju var atrast Latvijas Iepakojuma asociācijas un dažādās universitāšu mājas lapās, taču, apmeklējot katru no tām, ievērojami tiek kavēts uzņēmēja laiks,” atzina Kristīne Ābelniece, SIA “Felici” kvalitātes vadītāja. Daloties pieredzē par komandā esošo ražotāju ceļu līdz informācijai par iepakojumu, izkristalizējās, ka lielisks risinājums būtu vienotas platformas izveide, ko administrētu nacionāla līmeņa organizācija.

Koprade ir veiksmīgi noslēgusies ne tikai ar idejām, bet arī ar dalībnieku praktiskām tālākajām sadarbībām jaunu produktu attīstīšanai un pētījumu veikšanai. Vismaz četri no dalības uzņēmumiem iezīmēja skaidru virzienu tālākai produktu attīstībai kopā ar IKL dalību ņēmušajiem pētniekiem no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Universitātes un RTU. IKL mērķis, par uzņēmēju un pētnieku savstarpējās sadarbības stiprināšanu, ir veiksmīgi sasniegts.

VPR turpinās strādāt pie tā, lai uzņēmējdarbības un inovāciju ekosistēma reģionā kļūtu vēl stiprāka. Šāds ideju koprades modelis ir izcils veids, kā vienkopus iegūt dažādus rakursus komplicētiem izaicinājumiem, un saprast, kā to pēc iespējas veiksmīgi ieviest dažādu uzņēmumu ikdienā.  “Piesakoties IKL, gaidas bija iespēja aprunāties, uzklausīt zinātniekus, citus jomas speciālistus, viņu viedokli un pieredzi, kas arī realizējās,” stāsta Anna Marija Zīdere – Laizāne, SIA “Felici” produktu attīstības vadītāja. Lai iegūtu padziļinātāku priekšstatu par IKL vērtību inovāciju attīstībai un šīs pieejas nākotnes perspektīvām, tiks veiktas intervijas ar dalībniekiem. IKL piedalījās uzņēmumi: SIA “Labas saknes”, Lienas Mucenieces zīmols “Lienas medus”, SIA “Līgatnes vīna darītava”, SIA “Felici”, SIA “Kainaži”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “Dabas trauks”, SIA “Stora Enso Packaging” un SIA “Polipaks”.

Koprades laboratoriju organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “GoSmart BSR” ietvaros un Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta zināšanu un inovāciju kopienas (EIT Food) ES pētniecības un inovāciju programmas ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.

Papildu informācijai: Santa Vītola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/