Arhīva kalendārs

« December 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031 

Vēl līdz 2. decembrim pašvaldību energopārvaldnieki, ēku apsaimniekotāji un citi interesenti var pieteikties tiešsaistes semināram “VIEDA UN ATBILDĪGA PAŠVALDĪBU ĒKU APSAIMNIEKOŠANA”, kas norisināsies 3. decembrī. Seminārs tiek rīkots noslēdzoties diviem Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes jomas projektiem – EFFECT4buildings un LowTemp, tāpēc vēlamies iepazīstināt ar projektu laikā gūtajām zināšanām atbildīgā ēku apsaimniekošanā un zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes ieviešanā, kas iet roku rokā ar energoefektīvu saimniekošanu.

Aicinām pieteikt savu dalību seminārā, reģistrējoties saitē: https://ej.uz/3decembris

Semināra laikā stāstīsim par Zaļās nomas līgumu, kas ir viens no veidiem, kā ieviest energotaupošus risinājumus ēkā. Noslēdzot īres vai sadarbības līgumu starp ēkas īpašnieku un īrnieku, šajā līgumā tiek iekļauti punkti, kas nosaka, kādi pasākumi ir jāveic, lai sasniegtu noteiktu enerģijas ietaupījumu. Piemēram, telpu temperatūras regulēšana, ūdens izmantošana, remontdarbi ēkas fasādei, logu nomaiņa u.c. Zaļās nomas līgums ir labs veids, kā motivēt gan ēkas īpašniekus, gan īrniekus ievērot enerģijas taupīšanas pasākumus un investēt savus līdzekļus ēkā. Ar šādu vienošanos enerģijas ietaupījums tiek sadalīts tā, lai abas puses gūtu labumu. Vairāk par šo un citiem finanšu instrumentiem var uzzināt projekta “EFFECT4buildings” mājas lapā: https://www.effect4buildings.se/

Tāpat arī Saldus novada energopārvaldnieks dalīsies viņu pieredzē pašvaldības ēku apsaimniekošanā un videolekciju formātā būs iespēja iepazīties ar būtiskāko ēkas siltummezgla un ventilācijas sistēmas apsaimniekošanā.

Semināra otrā daļa veltīta pārejai uz zemas temperatūras siltumapgādes sistēmu, apskatot piemērus no Alūksnes un Smiltenes novadiem. Projekta “LowTemp” ietvaros Alūksnes novada pirmsskolas izglītības iestāde “Pienenīte” ieviesa zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi un semināra laikā būs iespēja iepazīties ar viņu pieredzi. Savukārt pētījuma “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešanas iespējas” ietvaros izstrādāti trīs stratēģiskie scenāriji 4. paaudzes siltumapgādes sistēmas ieviešanai Palsmanes ciematā, Smiltenes novada, par ko sīkāk pastāstīs pētījuma autore.

Detalizēta pasākuma programma pieejama šeit.

Seminārs tiek organizēts Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam projektu “EFFECT4buildings” un “LowTEMP” ietvaros. Vairāk par projektu aktivitātēm Vidzemē uzziniet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti

 

Papildu informācijai: Inese Jēgere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28386853

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lvwww.vidzeme.lv

Pirms pusotra gada fotogrāfe Sanda Bogomazova atgriezās uz dzīvi Latvijā pēc 10 gadu prombūtnes Anglijā. Savas sajūtas, esot šeit, viņa raksturo ar vārdu “mājas” – jūtas labi, brīvi un nepiespiesti. Katrā ziņā labākas sajūtas, nekā dzīvojot Anglijā – vairs nav tāda nenoteiktības sajūta, ir mērķis, uz kuru tiekties. Jēgpilnāka dzīve, esot mājās. Sanda dalās pārdomās par  dzīvi Latvijā, par iemesliem, kādēļ atgriezās un to, kādēļ savu karjeru fotografēšanā nolēma neveidot Anglijā.

Varētu teikt, ka esmu iedzīvojusies. Vēl gan dzīvojam mammas mājā un gribētos atrast savu vietiņu, kur dzīvot, jo esam ģimenē trīs, taču, vismaz atgriežoties, mums nebija jādomā, kur palikt. Tas bija svarīgs faktors, jo daudziem tādas iespējas nemaz nav. Turklāt arī Anglijā pirmos piecus gadus dzīvojām mājā kopā ar vēl diviem pāriem, vēlāk jau ar vienu pāri, bet tas joprojām bija apgrūtinoši – nekad līdz galam nejūties kā savās mājās, vienmēr jārēķinās ar citiem.

Šeit tomēr mēs esam visi kopā un atbalstām viens otru. Noteikti arī tas, ka dzīvoju piepilsētā, dod savu māju garšu – tā sajūta ir brīvāka, nekā dzīvojot lielpilsētā, piemēram, Rīgā. Tas nebūtu priekš manis. Arī Anglijā dzīvojām salīdzinoši mazā pilsētā Mansfildā, taču tur atkal ir cits dzīvesstils – rindu mājas, dzīvo tuvu viens otram, mazie dārziņi, pagalmiņi. Tāda saspiestāka sajūta. Un, ja nav auto, ar kuru izbraukt apskatīties, kas apkārt notiek, tad ir grūti. Te tomēr ir savādāk – apkārt ir daba, zaļš, plašāka personīgā teritorija. 

Pirmais gads uzņēmējdarbībā

17. oktobrī pagāja gads, kopš reģistrēju Latvijā savu uzņēmumu – “StoryTime” fotostudiju Cēsīs. Tagad atskatoties, es pat teiktu, ka gājis ir diezgan mierīgi, ja neskaita pirmo COVID–19 vilni. Taču arī tad viss sakārtojās tā, ka varēju turpināt strādāt, pamainot fokusus – martā biju plānojusi rīkot bērnu tematiskās ballītes ar balonu dekorācijām, taču pandēmijas ierobežojumu dēļ tās nācās atcelt. Varbūt tam tā arī bija jānotiek, jo drīz vien izveidojās lieliska sadarbība ar spēļu un svinību istabu "Wonderland", kas atrodas  tepat Cēsīs – sanāca vēl labāk, jo nebija jādomā kā noorganizēt bērnu ballīti manā studijā, varēju piedāvāt foto pakalpojumus un nepieciešamības gadījumā arī izdekorēt kādu pasākumu.

Vēl viens pozitīvs pavērsiens pandēmijas laikā- tiku jaunā, lielākā studijas telpā un izveidojās arī  brīnišķīga sadarbība ar apģērbu nomu "Kleitu skapis". Sadarbības ir šī laika viena no labākajām iespējām kā mazie uzņēmēji var palīdzēt  viens otram biznesā.

Šobrīd ļoti izvērtēju uzņēmuma turpmāko darbību un rīcību – ko varētu uzlabot un kā sabalansēt abas nozares, proti, fotografēšanu un dekorēšanu tā, lai tas nepārvērstos par rutīnu un slogu, jo visu viena nespēju paveikt. Būtu nepieciešams kāds labs palīgs, tieši pasākumu dekorēšanas jomā. Visam ir jāatrod laiks un nevar arī pārstrādāties, lai nenonāktu pie izdegšanas.

Pirmajā krīzes brīdī šķita, ka būs traki, nekas nenotiks. Taču es mēģināju tai laikā saprast, ko varu uzlabot, kā piesaistīt vairāk klientus, piedomāt vairāk par reklāmu, jo šobrīd jau viss atkal pastiprināti notiek digitālajā vidē. Paralēli darbam, uzsāku  mācību kursu pieaugušajiem, kurš daļēji tiek sponsorēts no Eiropas fonda līdzekļiem. Izvēlējos sev aktuālu kursu Latvijas Universitātē – digitālais mārketings un tīmekļa vietnes izstrāde, kuru absolvējot es ieguvu labu pamatu un zināšanas reklāmas izveidē, kā arī beidzot varēšu izveidot labu mājaslapu. Ar uzņēmuma reklāmu man iet diezgan grūti, jo tas prasa daudz laika, izdomas un enerģijas. Justos atvieglotāka, ja to manā vietā darītu kāds mārketinga speciālists. Esot uzņēmējdarbībā saprotu, ka laba reklāma ir ļoti svarīga un to nav nemaz tik viegli izveidot. Jāiegulda daudz laika un arī naudas līdzekļu, lai virzītos tirgū, gūtu atpazīstamību. Bieži vien tas nozīmē arī kaut ko darīt par velti, tikai lai iegūtu materiālu reklāmai, kā piemēram, fotogrāfijas no fotosesijas, kuras izmantot publikācijām.

Šobrīd sanāk koncentrēties uz to, kas ir atļauts, kur varu darboties kā fotogrāfe – pasākumi ārā, fotosesijas. Pati arī dekorēju studiju, iekārtoju tematiskos stūrīšus – nav jāmeklē atsevišķi dekorators, pati varu izpausties. Visu laiku arī rodas arī jaunas idejas par to, ko un kā varētu darīt. Šogad diezgan ātri sāku gatavoties Ziemassvētku fotosesijām, pagājušajā gadā to visu darīju tikai decembrī. Bet tagad jau novembrī tika izveidots Ziemassvētku stūrītis fotostudijā. Daži fotografēties mīlētāji jau pamanījās uzrakstīt un taujāt par iespēju fotografēties pirms vēl biju ielikusi pirmās fotosesijas bildes Ziemassvētku noskaņā!

Šis otrais krīzes vilnis šķiet pozitīvāks, cilvēki grib kaut ko skaistu, ar ko iepriecināt sevi, jo apkārt ir tik daudz negatīvā. Ģimeniskās vērtības, šķiet, šobrīd ir vēl svarīgākas, mēs novērtējam kopā būšanu. Un fotosesija ir lielisks variants, kā apvienot skaistu kopā būšanu un iegūt savā īpašumā skaistas bildes.

Ar Jauno gadu plānoju īpaši strādāt ar sieviešu portretiem studijā – izsmalcinātā stilā un jau ar gatavu produktu – izdrukātas fotogrāfijas skaistā kastītē un rāmīšos. Tas ir tuvākais mērķis, uz ko tiecos. Tad jau skatīšos, kas notiks, kāda būs cilvēku atsaucība, bet galvenais ir izvērtēt klientu vēlmes un atrast klientus, kuriem tas būtu nepieciešams.

Noteikti nav doma mest mieru 

Klausoties manī, daudzi brīnās kā varu būt tik pozitīva, viss taču esot slikti! Taču nebūs jau visu laiku tik slikti, būs atkal labi! Šobrīd nav tas labākais laiks dzīvē, bet kaut kā mēs izkuļamies, atrodam, ar ko nodarboties, ko mācīties. Tā arī turpinu kaut ko paralēli darīt, apgūt jaunu informāciju, nestāvēt uz vietas.

Liekas – ko tad mēs Latvijā varam, te nav maksātspējas. Bet vienmēr būs cilvēki, kuri ir maksātspējīgi un kuri paši ir uzņēmējdarbībā un saprot, kā tas ir – pašam kaut ko darīt, radīt un nopelnīt. Jo vēl joprojām ir cilvēki, kuri gaužas par cenām, bet, ja esi pats kaut ko darījis, tad zini, ka tas ieguldījums nav tikai tas brīdis, kad aizeju noklikšķināt tos kadrus. Pēc tam vēl ir laikietilpīga bilžu atlase un apstrāde, nemaz nerunājot par pārējām izmaksām kā telpas, aparatūra. Tas laikam ir viens no iemesliem, kādēļ arī pati ilgu laiku uzskatīju, ka tas ir mans hobijs un pagāja laiks, kamēr pieņēmu, ka tas ir mans darbs un ir jāsāk domāt par to, kā varu izdzīvot, darot to, kas patīk. Jātiecas uz kaut ko augstāku. 2019. gadā Vidzemes remigrantu uzņēmējdarbības projektu konkursā ieguvu finansējumu studijai, saistībā ar to drīzumā būs pirmā pārbaude un, lai gan ir neliels uztraukums, sapratu, ka tā patiesībā arī ir motivācija. Tik daudz jau ir ieguldīts, iegādāts – noteikti nav doma mest mieru, tieši pretēji – tā tikai jāturpina.

Iemesls atgriezties – meitas tālākā izglītība 

Atskatoties – joprojām ļoti priecājos, ka pieņēmām lēmumu atgriezties. Mūsu gadījumā galvenais faktors bija meitas tālākā izglītība – sapratu, ka Latvijā viņai būs labāk un negribēju braukt tad, kad viņa jau ir iedzīvojusies angļu vidē, jo tur tomēr ir citas tradīcijas, izpratne. Ģimenē visu laiku runājām latviski, tādēļ tā viņai nebija problēma. Arī ar iekļaušanos skolā gāja pārsteidzoši labi – kad atbraucām, bija pāris nedēļas, kurās adaptējās, taču drīz viņa atvērās un nu jau ir arī daudz draugu. Arī audzinātājas ir priecīgas un saka, ka viņa ir runātīga, viss interesē. Protams, viņa atceras arī laiku Anglijā un mēdz to pieminēt, taču arī viņa saka, ka “šeit ir foršāk”.

Bieži sociālo tīklu komentāros ir tādi teksti, kā “padzīvosi tur gadu un tad jau redzēsi, kā būs, atbrauksi atpakaļ”. Ticu, ka ir cilvēki, kuriem tiešām neizdodas iedzīvoties vai kuri nemaz nevēlas atgriezties, jo viņiem šeit nav uz ko tiekties, nekas vairs nesaista ar Latviju. Taču daudziem tā ir tāda inde iekšā – ja jau viņiem negāja labi, tad kā tad citiem var iet labi. Bet visi nav vienādi. Daļa arī baidās kaut ko uzsākt šīs negatīvās attieksmes dēļ – zūd ticība, ka tas tiešām ir iespējams, sāk šķist, ka riski ir pārāk augsti – zemapziņā rodas domas, ka pēc gada tāpat brauksim atpakaļ, jo “visi” par to runā. Bet nevajag ļaut tam sevi ietekmēt, nevajag klausīties – jābūt savai galvai uz pleciem un, ja gribas kaut ko darīt, tad vienkārši ir jāsāk darīt.

Ar tukšām rokām atbraucot, būs grūti, kā tas būtu jebkur – nepieciešami kādi uzkrājumi, tāpat jāsaprot, kur dzīvot, un noteikti ir vēl daudzi jautājumi, kuri jāatrisina. Daudzos jautājumos var konsultēties ar remigrācijas koordinatoriem. Vidzemē tā ir Ija Groza, kura arī man daudz palīdzējusi, kad atgriezos, un joprojām ir jautājumi, ar kuriem varu pie viņas vērsties.

Man arī apkārt ir vairākas ģimenes, kuras ir atgriezušās un nebrauc atpakaļ, dzīvo pat vēl labāk nekā Anglijā. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kādēļ nenoticēju, ka viss ir tik slikti un ka daudz kas atkarīgs no tevis paša un tā, cik esi gatavs iet un darīt. Es tiešām nenožēloju atgriešanos un nevaru teikt, ka man ir grūti vai nevaru izdzīvot, gluži pretēji – man ir vieglāk mazāk tērēt, uzturēt veselīgāku dzīvesveidu, turklāt jūtamies daudz drošāk, šeit ir mierīgāk.

Arī ar Brexit izmaiņām nāk daudz nezināmā. Mazākā valstī tomēr, manuprāt, ir vieglāk, arī uzņēmējdarbībā. No vienas puses šķiet, ka konkurence ir lielāka, taču ir iespējams ar laiku atvērt “lauku” un visu izvērtēt, atrast savu nišu. Turklāt tā ir lieliska iespēja iepazīt cilvēkus, kas arī kaut ko dara paši – piemēram, mājražotāji. Cenšos atbalstīt vietējos un dodu priekšroku mazajiem veikaliņiem, kuri paši kaut ko ražo, jo saprotu, ko viņi tajā iegulda. Nav jau arī nekādu ierobežojumu cik tālu var augt, atrodoties Latvijā – mūsdienu iespējas ļauj atrasties jebkur un pārdot savas preces visā pasaulē!

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju “Diasporas likuma normu īstenošana  (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")”. 

 Vidzemes reģionā remigrācijas koordinatora pienākumus veic Ija Groza, kontaktinformācija: e-pasts: ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv, Mob.t.: 29287585

Inovācijai Vidzemē ir īpaša loma, un ar nesen radītu videostāstu Vidzeme parāda savu unikalitāti kā vietu pārdomātiem ieguldījumiem bioekonomikas inovācijās. Reģionā tiek izstrādāti un ieviesti gudri, zināšanās un tehnoloģijās balstīti risinājumi mežu, lauksaimniecības zemes un ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Bioekonomikas uzņēmumu, produktu un pakalpojumu attīstība norit straujāk tur, kur atrodas biomasa, un Vidzemes reģions var lepoties  ar mežiem, lauksaimniecības zemi un saldūdeni. Organizējot dažādas aktivitātes un pulcējot pašmāju un ārvalstu ekspertus no dažādām darbības jomām – uzņēmējdarbība, pētniecība, izglītība u.c. –, mēs veidojam reģionu, kas ir pievilcīgs dzīvei, darbam un investīcijām.

Vidzemes reģiona uzņēmumu un organizāciju veiksmes stāsti ir labākais pierādījums plašajām iespējām bioekonomikā. SIA “Field and Forest”, viens no lielākajiem bioloģisko kumelīšu ražotājiem Austrumeiropā, kokmateriālu ražotājs A/s “Stora Enso Latvija”, inovatīvu tehnoloģiju izstrādātājs Vides risinājumu institūts un citi ir spējuši atrast inovatīvus veidus tradicionālo dabas resursu pielietošanai. Atrašanās vieta un izejvielu daudzveidība ir faktori, kuru dēļ daudzi uzņēmēji ir izvēlējušies Vidzemi kā izcilu vietu ražošanai. "Vidzemē ir augstas kvalitātes meža resursi, kā arī pieeja kvalificētam darbaspēkam," stāsta SIA “Stora Enso Latvija” valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons, vienlaikus uzsverot reģiona mežistrādes un kokapstrādes uzņēmumu un pētnieku kopīgo mērķi – efektīva mežu apsaimniekošana un koksnes, kā arī citu meža resursu un ražošanas blakusplūsmu, izmantošana.

No vietējām izejvielām Vidzemē ražotie pārtikas produkti ir pazīstami ne tikai Eiropā, bet arī ASV, Dienvidamerikā un Āzijā. Divi no šādiem produktiem ir SIA “Aloja-Starkelsen” ražotā bioloģiskā kartupeļu ciete un pelēko zirņu proteīns. Valdes loceklis Jānis Garančs uzsver, ka Vidzeme sniedz priekšrocības un iespējas bioloģisko un vegānu produktu ražotājiem. Izvēloties darboties reģionā, nav vajadzības importēt izejvielas no citiem reģioniem vai valstīm – tās nodrošina vietējie zemnieki. Vidzemes reģiona attīstības galvenie virzītājspēki ir tīru dabas resursu pārpilnība, cieša sadarbība ar citiem Eiropas reģioniem, universitāšu un modernu pētniecības institūtu klātbūtne, kā arī pieaugošā sadarbība starp uzņēmumiem un zinātniekiem.

Vidzemes dabas resursi tiek izmantoti arī uz eksportu orientētu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai farmācijas un kosmētikas nozarēm. Lai iegūtu tādu informāciju par augsni un augiem, kādus nevar iegūt ar cilvēka maņu palīdzību, ir izstrādātas inovatīvas tehnoloģijas. "Mēs koncentrējamies uz to, lai izprastu uzņēmumu vajadzības [..], piemērojot modernās tehnoloģijas un ieguldot līdzekļus pētniecības infrastruktūrā," piebilst Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija-Markova.

Bioekonomika ir Vidzemes reģiona darba kārtībā jau vairāk nekā trīs gadus. Šajā laika periodā ir apzināti un noteikti bioekonomikas attīstīšanai nepieciešamie pasākumi, kas ir nostiprināti rīcības plānā. Tā virsmērķis ir attīstīt reģiona bioekonomikas inovāciju ekosistēmu – vidi, kurā darboties, lai gudri un ilgtspējīgi izmantotu esošos dabas resursus. Lai veicinātu zinātības attīstību, zināšanu un pieredzes apmaiņu reģionālā un starptautiskā mērogā un uzņēmējdarbības un pētniecības spēju palielināšanu, tiek organizēti dažādi pasākumi.

Izstrādājot un ieviešot jaunas pieejas dabas resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai, Vidzeme atbalsta Eiropas zaļā kursa vienošanās mērķu sasniegšanu un iedvesmo arī citus Eiropas reģionus. Viena no Vidzemes lielākajām vērtībām ir uz sadarbību vērsti cilvēki ar drosmīgām  idejām. Reģions ir atvērts ikvienam, kurš vēlas investēt esošajos uzņēmumos, attīstīt jaunus, strādāt un dzīvot harmoniskā un drošā vidē – laipni lūdzam Vidzemē!

Vairāk informācijas par investīciju iespējām > http://invest.vidzeme.lv; http://innovation.vidzeme.lv/. 

Video ir izstrādāts Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.–2020. gadam projekta “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos” (RDI2CluB) ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Norvēģijas finanšu mehānisma un projekta partneru atbalstu. 

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Kā norādīts Ziemeļvalstu ministru padomes izstrādātajā ziņojumā “Desmit tendences ilgtspējīgai bioekonomikai Ziemeļu Arktiskajā un Baltijas jūras reģionā” (ar ziņojumu iepazīties iespējams ŠEIT), “bioekonomika ir centrālais punkts Eiropas Savienības (ES) stratēģijas diskusijā, līdztekus aprites ekonomikas principiem”. Fakts, ka tā jau šobrīd ir pievērsusi vairāku nozaru un industriju uzmanību, paver plašas iespējas veidot lieliskus, ilgtspējīgus produktus, pakalpojumus, uzņēmumus un karjeru. Līdz ar jaunas desmitgades sākumu, parādījušās izteiktas pazīmes, ka tieši bioekonomika būs tās virzītājspēks. Vidzemes plānošanas reģiona (VPR), kā būtiska bioekonomikas attīstītāja Latvijā, pārstāvji tika aicināti piedalīties Ziemeļvalstu un Baltijas jūras reģiona bioekonomikas tendenču analītiskajā ziņojumā, lai sniegtu savu pienesumu dažādos jautājumos, kas vērsti uz bioekonomikas attīstību lokālā un globālā mērogā.

Komentējot VPR ekspertu iesaisti ziņojuma izstrādē un dalību paneļdiskusijā par izstrādāto ziņojumu, VPR projektu vadītāja Santa Vītola norāda, “jau vairākus gadus aktīvi sadarbojamies ar Ziemeļvalstu un Baltijas jūras reģiona partneriem kopēju bioekonomikas projektu un iniciatīvu realizēšanā, vienlaikus spējot iezīmēt konkrētas rīcības arī bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanai Vidzemē. Esam aicināti piedalīties ziņojumā kā vieni no galvenajiem jomas pārstāvjiem Baltijā un redzam, ka tādējādi varam efektīvi pārstāvēt Latvijas un Vidzemes intereses starptautiskā līmenī”.

Lai kopīgi pārrunātu ziņojuma rezultātus, Ziemeļvalstu Ministru padome organizēja politikas veidotāju apaļā galda diskusiju, kurā piedalīties tika aicināti vairāki bioekonomikas jomas eksperti, t.sk. – bijušais Somijas premjerministrs, Ziemeļvalstu ministru padomes pārstāvji, Igaunijas lauku lietu ministrijas pārstāvis bioekonomikas jautājumos un priekšsēdētāja vietnieks prezidenta programmas dalībnieku fondā Arhangeļskas apgabalā, Krievijā. Kā viens no ekspertiem, piedalīties paneļdiskusijā tika aicināts arī Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera izpilddirektors un VPR projektu vadītājs Kristaps Ročāns. “Mēs esam izveidojuši pārtikas bioekonomikas klastera inovāciju ekosistēmu no pašiem pamatiem, apvienojot bioekonomikas pārtikas nozares nišas uzņēmumus ar pētniecības institūtiem un universitātēm un izmantojot atbalstu un sadarbības tīklus, īstenojot starptautiski finansētus projektus. Darbība klasterī palīdz uzņēmējiem pāriet no pamatražošanas uz tehnoloģijās balstītām inovācijām bioekonomikā,” stāsta K.Ročāns.

Atsaucoties uz Vidzemes reģiona uzņēmumiem, kuri jau šobrīd ievieš novatoriskus risinājumus tā kontekstā, K.Ročāns īpaši izcēla alternatīvo olbaltumvielu avotu tendenci. Dzīvnieku izcelsmes izejvielu aizstāšana ar augu izcelsmes alternatīvām ir globāli nozīmīga tendence, kas nepārtraukti attīstītās un reģionam ir plašas iespējas to atbalstīt, izmantojot pieejamos augstās kvalitātes resursus. Šī brīža situācija pasaulē, kuras rezultātā vairākas esošās globālās piegādes ķēdes cieš no pārrāvumiem, ir radījusi jaunas iespējas Baltijas un Ziemeļvalstu uzņēmumiem gudri un ilgtspējīgi izmantot esošos dabas resursus, fokusējoties uz Eiropas tirgu, un aizstājot importētās izejvielas no citiem pasaules reģioniem ar šajā reģionā saražotajām.

Kā vēl vienu aspektu, kam nepieciešams pievērst lielāku uzmanību, K.Ročāns min uzņēmumu un pētnieku sadarbību bioekonomikas sektorā, “ne tikai mūsu reģionā, bet arī pārrobežu kontekstā īpaši svarīgi būtu sadarboties Ziemeļvalstu un Baltijas pētniekiem un uzņēmumiem, kuri gatavi investēt pārtikas, meža un citos bioekonomikas sektoros. Bioekonomikas attīstībai  nepieciešami arvien vairāk jauni, tehnoloģiski augsti attīstīti uzņēmumi.”

Šī ziņojuma mērķis ir atbalstīt tādu politikas veidotāju lēmumu pieņemšanu, kuri realizē bioekonomikas potenciālu un līdzsvaro vairāku ieinteresēto pušu vajadzības esošo ekosistēmu ietvaros. Ziņojums sniedz politikas veidotājiem padziļinātu izpratni par bioekonomikas virzienu un palīdz orientēties tās potenciālā un potenciālajos izaicinājumos. Tā ietvaros atklātās piecas bioekonomikas tendences:

  • “Drošā likme: materiālu aprites cilpu noslēgšana rūpniecībā” (The safe bet: Closing material loops in industry) iezīmē ievērojamu neizmantotu potenciālu rūpniecībā radušos izejvielu blakus plūsmas pielietošanā;
  • “Dalītājs: biodegviela” (The divider: Biofuels) vērš uzmanību uz biodegvielas patēriņu dažādos reģionos;
  • “Ātrais ceļš: vietējā zīmola veidošana” (The fast track: Local branding) uzskatīts par īsāko ceļu, lai nodrošinātu bioekonomikas izaugsmi un spēcīgu sociālo ietekmi, radot tirgus nišu bioekonomikas produktiem un īpaši pārtikai, gan vietējā, gan pasaules mērogā;
  • “Lēnais uzsācējs: jūraszāles un aļģes” (The slow starter: Seaweed and algae) iezīmē pārtikai un rūpnieciskai lietošanai paredzētu aļģu ieguvi, kurai ir ievērojams potenciāls, taču tā joprojām ir agrīnā stadijā;
  • “Jaunpienācējs: alternatīvo olbaltumvielu avoti” (The newcomer: Alternative protein sources) norāda, ka līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits pieaugs no deviņiem līdz desmit miljardiem cilvēku, līdz ar to augs arī vajadzība pēc olbaltumvielu avotiem ar mazāku ietekmi uz vidi.

Apkopotās tendences skar visu Ziemeļu arktisko un Baltijas jūras makro-reģionu, tādēļ ir nepieciešams tās apzināties gan attīstot bioekonomikas sektoru Vidzemē, gan izstrādājot  Vidzemes reģiona attīstības programmu (AP) nākamajiem septiņiem gadiem. VPR teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa komentē, “bioekonomikai iezīmējoties kā vienam no būtiskiem Vidzemes attīstības virzieniem, mūsu uzdevums ir ieklausīties Eiropas izaicinājumos, lai tos pēc iespējas pielāgotu reģiona kontekstā. Jau šobrīd ir jāparedz bioekonomikas sektora tālākā attīstības gaita, lai saglabātu AP aktualitāti arī nākamo gadu griezumā.” Bioekonomika ir viena no būtiskākajām prioritātēm Vidzemes reģiona dienaskārtībā. Ir apzināti un noteikti bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanai nepieciešamie pasākumi un aktivitātes, kas nostiprināti reģiona rīcību plānā (lasāms ŠEIT). Tā mērķis ir izveidot, attīstīt un stiprināt bioekonomikas inovāciju ekosistēmu Vidzemes reģionā.

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Pagājušajā nedēļā tiešsaistē norisinājās projekta “Smart Living” ietvaros organizētais pasākums “1:1 ar energoefektivitātes ekspertu”. Tā laikā noritēja vairāk kā 20 individuālās konsultācijas par dažādām energoefektivitātes tēmām. Pastiprinātu interesi pasākuma dalībnieki izrādīja jautājumos par saules paneļu uzstādīšanu, viedās mājas tehnoloģijām un apkures sistēmām.

“Rīkojot “1:1 ar energoefektivitātes ekspertu” vēlējāmies auditorijai piedāvāt iespēju tikties ar ekspertiem privātās konsultācijās, tādējādi pievēršoties katra pasākuma dalībnieka individuāliem jautājumiem un izaicinājumiem. Esam gandarīti, ka pārrobežas sadarbības rezultātā dalībnieki no Latvijas izmantoja iespēju konsultēties ar ekspertiem ne tikai no Latvijas, bet arī Igaunijas,” stāsta Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera projektu koordinatore Anete Grundberga.

Konsultācijās tika pārrunāts –  kā uzstādīt saules paneļus uz nestandarta jumta segumiem, kā uzlabot esošās mājas saules paneļu sistēmas, kādi ventilācijas un apkures risinājumi ir piemērotākie un izdevīgākie mājsaimniecībām, kā uzsākt pasīvās ēkas būvniecību, kuras viedās ierīces izmantot mājsaimniecībās un pašvaldības iestādēs, vai saules paneļu ir izdevīga konkrētām mājsaimniecībām u.c. Vairāki eksperti turpinās saziņu ar dalībniekiem, lai palīdzētu risināt energoefektivitātes izaicinājumus arī turpmāk.

Interesentiem bija iespēja uzdot savus jautājumus par elektrības patēriņu mājsaimniecībā, saules paneļiem, siltumapgādes sistēmām, ventilāciju, elektromobiļiem vai jebkuru citu energoefektivitātes jautājumu vienam no kopskaitā 15 nozares ekspertiem no tādām organizācijām kā A/S „Rīgas siltums”, A/S „Sadales tīkls” A/S „Latvenergo” Elektrum Energoefektivitātes centra, uzņēmumiem SIA „EKODOMA”, SIA „Enefit”, SIA „AERO MASTER”, SIA „AJ Power”, kā arī organizatoru pārstāvji no Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera, Vidzemes Plānošanas reģiona un Tartu reģionālās enerģētikas aģentūras.

Pasākums tiek organizētas Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Nākamo trīs gadu laikā gan Latvijā, gan Igaunijā notiks plaša sabiedrības informēšanas kampaņa, kuras galvenais uzdevums būs veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas patēriņu, uzsverot arī atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra.

Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja:

Zaļo un Viedo Tehnoloģiju klastera

Sabiedrisko attiecību vadītāja

Daira Bērtule

E-pasts: daira PIE kbi PUNKTS lv

Vidzeme ir talantīgus un darbīgus cilvēkus piesaistošs, labi savienots, iekšēji integrēts un drošs reģions, kas spēj elastīgi piemēroties izaicinājumiem, ir konkurētspējīgs un tiecas uz izcilību noteiktās reģiona viedās specializācijas jomās – tā skan vīzija, kuras ietvaros Vidzemes plānošanas reģions izstrādā jauno reģiona Attīstības programmu 2021.-2027. gadam. Programmas izstrādē iesaistīti sabiedrības pārstāvji, kuri tematiskās fokusgrupās diskutē par izaicinājumiem,  prioritātēm un aktivitātēm, kas ir būtiski, domājot par reģiona attīstību un sasniedzamajiem mērķiem.

Plānošanas dokuments nākamajiem septiņiem gadiem tiek izstrādāts ar mērķi veicināt Vidzemes ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību un maksimāli koncentrējas uz reģiona iedzīvotāju vajadzībām un teritorijas attīstību. Plānots, ka dokumenta izstrāde noslēgsies 2021. gada jūnijā. Attīstības programmas ieviešanā līdzatbildīgas būs arī reģiona  pašvaldības, pirms tam akceptējot dokumentu kā nozīmīgu Vidzemes teritorijas attīstības mērķu un uzdevumu kopumu.

Reģionu loma Eiropā šobrīd pieaug. Lauku teritoriju attīstība ir būtisks Eiropas ekonomikas progresa elements, un šobrīd tiek diskutēts par lauku vides pievilcības un potenciāla atklāšanu no jauna. Ir īstais brīdis stiprināt Vidzemi kā vietu ar konkrētām priekšrocībām un potenciālām iespējām, padarot Latvijas lauku teritorijas pievilcīgas gan dzīvei, gan arī personīgajai un sabiedrības kopīgai izaugsmei. Ļoti būtiski šādus nākotnes plānus būvēt kopā ar cilvēkiem, kuri ir piesaistīti konkrētajai vietai, reģionam – viņi spēj ne tikai dalīties ar ikdienas novērojumiem, bet, iesaistoties dokumentu izstrādes procesā, stiprina savu līdzatbildību attīstības veicināšanā. Ir liela iespējamība, ka iesaistīti procesā, vietējo kopienu un tematisko nozaru līderi sekos līdzi mērķu kvalitatīvai izpildei. Un, kas ir ļoti būtiski – nevar izslēgt gadījumus, kad kāds no fokusgrupu dalībniekiem – jo īpaši vietējās kopienas pārstāvjiem – pirmo reizi apjautīs, ka pastāv reāla iespēja ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus un līdzdarboties savas teritorijas attīstībā. Mūs ļoti interesē arī jaunienācēju viedoklis, kuriem nereti ir objektīvs skatījums, un viņu vērojumi ir īpaši būtiski un var mudināt uz jaunām idejām un ierosmēm,“  norāda Ieva Kalniņa, Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja.

Smeļoties zināšanas un pieredzi no starptautiska projekta PoliRural, tiks izmantotas arī jaunas, daudzsološas un vēl neizmēģinātas metodes, kā kvalitatīvi plānot un veidot lauku politiku, tostarp ieviešot jauninājumus plānošanas dokumentu izstrādes procesā, lai tas noritētu atbilstoši aktuālajām tendencēm un šī brīža apstākļiem gan vietējā, gan globālā līmenī.

Jauni stratēģiski instrumenti nepieciešami, ņemot vērā apstākļu un notikumu mainību dažādos mērogos. Plānošanas dokumenta izstrādes procesā iecerēts izmēģināt tādas metodes, kā piemēram, sistēmdinamisko modelēšanu attīstības scenāriju veidošanai, tekstizraces (text-mining) un nākotnes prognozēšanas (foresight) metodes, dizaina domāšanu un citas. Plānošanas dokumentu iecerēts veidot, par pamatu ņemot ne tikai kvantitatīvos, bet arī kvalitatīvos datus, kuri nereti sniedz būtisku ieguldījumu precīzas situācijas apzināšanai un problēmrisinājumu meklēšanai. Darba grupu diskusiju rezultāti sniedz lielu ieguldījumu situācijas apzināšanā un trāpīgu risinājumu meklēšanā.

Kopienas iesaiste teritorijas attīstības plānošanā veicina gan iedzīvotāju vajadzību identificēšanu, gan arī paaugstina ieinteresētības un līdzatbildības sajūtu, kā arī tiek panākts teritorijas iedzīvotāju akcepts par uzņemto attīstības virzienu, vienlaikus stiprinot zināšanas un stiprinot arī pašu kopienu, kas darbojusies pie kopīgu mērķu definēšanas un ir gatavi tos kopīgi arī sasniegt.

Laika posmā no 2020. gada 29. oktobra līdz 17. decembrim būs notikušas četras tematiskās fokusgrupas, un diskusijās piedalījušies ne tikai nozaru speciālisti un eksperti, bet arī politikas veidotāji, vietvaru pārstāvji, kā arī aktīvu kopienu grupu līderi. Procesā iesaistīties bija iespēja ikvienam vidzemniekam, taču tika sūtīti arī personīgi aicinājumi iesaistīties nākotnes Vidzemes attīstības mērķu definēšanā.

 Jaunveidojamās attīstības programmas kontekstā diskutēts par šādām tēmām:

 >> Teritorijas telpiskā attīstība, t.sk. sasniedzamība (transports, kultūras un dabas mantojums, ainavas, sabiedrības līdzdalība, kopienas, remigrācija);

>> Ilgtspējīga uzņēmējdarbības un inovāciju vide (t.sk. darba tirgus prasmju un uzņēmējspēju attīstība, cilvēkkapitāls);

>> Ilgtspējīga ekonomika (t.sk. energoefektivitāte, energoplānošana, atkritumu apsaimniekošana, klimata pārmaiņu adaptācijas pasākumi);

 >>Sociālā drošība un veselība (t.sk. pakalpojumu pieejamība, organizācija, veselības dzīvesveids un iespēju vienlīdzība).

Diskutējot par izvēlētajām un Vidzemei būtiskajām tēmām, tiek ņemtas vērā arī globālās tendences un izaicinājumi, kas gan tieši, gan pastarpināti ietekmē reģiona attīstību uz vietas, kā arī stiprina tā konkurētspējas potenciālu. Plašinot savu redzesloku un potenciālo darbības lauku, Vidzemes reģions aplūko ne tikai vietējā līmeņa iespējas, bet  integrējas kopējā Eiropas teritoriālajā tīklā un ņem vērā arī starptautiskos uzstādījumus un tendences.

Jāatgādina, ka 2020. gada pirmajā pusē tika izveidota reģionālā līmeņa darba grupa jeb Konsultatīvā padome, mobilizējot dažādu jomu un sektoru pārstāvošas ieinteresētās puses kopīgai lēmumpieņemšanai un rīcībām par Vidzemes reģiona attīstību. Konsultatīvās padomes dalībnieki līdzdarbojas un seko līdzi VPR Attīstības programmas izstrādei, kā arī vēlāk būs līdzatbildīgi par tās ieviešanas uzraudzību.

VPR attīstības programmas 2021-2027 tiek izstrādāta ar projekta “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) atbalstu. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 ietvaros. Tajā spēkus apvienojuši 36 partneri no 16 valstīm. Latvijā projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Lauku forums,  Agroresursu un ekonomikas institūts un uzņēmums Baltic Open Solutions Center.

Projekta “PoliRural” mērķis ir sekmēt lauku politikas attīstību, izveidojot spēcīgu lauku ekosistēmā ieinteresēto personu kopienu un izstrādājot konceptuālu lauku ekosistēmas modeli. Vairāk par projektu uzziniet https://polirural.eu/  Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā http://www.vidzeme.lv.

Jautājumiem:  Ieva Kalniņa, VPR Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar ārvalstu partneriem pabeidzis darbu pie metodoloģijas izstrādes, kas iekļauj praktiskus rīkus pieaugušo izglītības iespēju izmantošanai cilvēkresursu attīstībai mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU). Lai labāk izprastu uzņēmumu un pieaugušo izglītotāju vajadzības, tika īstenotas intervijas un diskusijas ar vairākiem vietējiem uzņēmējiem.

MVU īpatsvars sastāda teju 99% visu Eiropas uzņēmumu. Zināšanu un kvalificētu cilvēkresursu trūkums, kas nepieciešams ekonomikas attīstībai, it īpaši viedās specializācijas jomās, ir izaicinājums, ar ko saskaras lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu.

Balstoties uz izstrādāto metodoloģiju, kas piemērojama dažādu uzņēmumu vajadzībām un izaicinājumiem personālvadībā, šobrīd uzsākta šo praktisko rīku testēšana vismaz piecos Vidzemes uzņēmumos. Šobrīd uzņēmumi saskaras ar daudziem izaicinājumiem un  mērķtiecīgas cilvēkresursu vadības un pilnveides aktivitātes ir vienas no tām, kas var palīdzēt labāk pārvarēt krīzi,  motivējot darbiniekus vairāk iesaistītes uzņēmuma procesos.

Metodoloģijā iestrādātie rīki palīdzēs MVU identificēt personāla vajadzības nepieciešamo prasmju attīstībā, kā arī palīdzēs izveidot personālvadības principus uzņēmumā, veicinās visaptverošas un stratēģiskas personālvadības pieejas ieviešanu.

Līdz šim aizvadītas projekta partneru apmācības, lai viņi kā metodoloģijas ieviesēji labāk izprastu tajā iestrādāto rīku darbības principus. Piemēram, Lietuvas uzņēmums “Baltik Vyras” prezentēja “Zināšanu vadības rīku”, kas ļāvis motivēt darbiniekus vairāk iesaistīties uzņēmuma attīstībā un savstarpējā zināšanu un prasmju apmaiņā.

Lai pievērstu uzmanību cilvēkresursu attīstības iespējām uzņēmumos Vidzemē un valstī kopumā, kā arī izprastu, kā visproduktīvāk veikt valsts budžeta un ES struktūrfondu ieguldījumus cilvēkresursu attīstībai MVU, Vidzemes plānošanas reģions ierosināja un arī izstrādāja projektu, piesaistot partnerus no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Spānijas un Vācijas.

Izstrādātā metodoloģija vēlāk būs lietderīga arī citiem MVU sektorā, risinot ar savu darbinieku kompetences stiprināšanu un zināšanu veicināšanu saistītus jautājumus.

Aktivitātes tiek īstenotas ERASMUS+ projekta „Uz viedām specializācijām orientēta pieaugušo prasmju attīstība mazos un vidējos uzņēmumos” (PULSE) ietvaros. Tā mērķis ir izstrādāt inovatīvus elastīgus pieaugušo izglītības ceļus uz viedo specializāciju orientētiem MVU.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Decembra sākumā pašvaldību energopārvaldnieki, ēku apsaimniekotāji un citi interesenti pulcējās tiešsaistes seminārā “VIEDA UN ATBILDĪGA PAŠVALDĪBU ĒKU APSAIMNIEKOŠANA”, lai iepazītos ar padomiem atbildīgai ēku apsaimniekošanai un piemēriem zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes ieviešanā.

“Šādi semināri ļauj publisko ēku apsaimniekotājiem uzzināt detalizētāku informāciju par inženiersistēmu apsaimniekošanu un apkalpošanu. Nākamreiz, kad ārpakalpojuma sniedzējs veiks sistēmu apkalpošanu, semināra dalībnieks būs spējīgs uzdot kompetentus jautājumus un pārliecināties par veikto darbu kvalitāti,” saka Vidzemes plānošanas reģiona energoeksperts Jānis Ikaunieks.

Semināru uzsāka Jānis Ikaunieks, kas dalījās ar vienu no projekta EFFECT4buildings finanšu rīkiem – Zaļās nomas līgumu, kas var palīdzēt ieviest energotaupošus risinājumus ēkā, noslēdzot īres vai sadarbības līgumu starp ēkas īpašnieku un īrnieku un iekļaujot tajā punktus, kas nosaka, kādi pasākumi ir jāveic, lai sasniegtu noteiktu enerģijas ietaupījumu. Ar šādu vienošanos enerģijas ietaupījums tiek sadalīts tā, lai abas puses gūtu labumu. Zaļās nomas līgums ir izmantojams arī pašvaldībās, kas tādā veidā var iesaistīt iedzīvotājus energoefektivitātes paaugstināšanā, kā arī veidot savu identitāti kā zaļi domājoša pašvaldība. Kā uzsvēra Jānis Ikaunieks: “Mūsdienās publiskajās ēkās ir aizvien vairāk zaļā dzīvesveida entuziastu. Zaļās nomas līgums ļauj tiem iesaistīties ēkas pārvaldīšanā un gūt no tā labumu sev, ēkai kopumā un pašvaldībai.Vairāk par šo un citiem projekta EFFECT4buildings finanšu instrumentiem var uzzināt projekta “EFFECT4buildings” mājas lapā: https://www.effect4buildings.se/

Saldus novada pašvaldības energopārvaldnieks Edgars Augustiņš dalījās pieredzē ceļā uz energoefektīvu pašvaldības ēku apsaimniekošanu. Saldū ir izveidota Energopārvaldības sistēmas darba grupa, kas seko līdzi enerģijas patēriņam un meklē iespējas to samazināt. Būtisks aspekts pašvaldības energoefektivitātes uzlabošanā ir pašvaldības iestāžu pārvaldnieku motivēšana mainīt paradumus, lai virzītos uz viedāku pārvaldību. Iepriekš elektroenerģijas patēriņa rēķinus nesaņēma katra iestāde atsevišķi, bet gan pašvaldība centralizēti un līdz ar to trūka izpratne par individuālo patēriņu. Svarīgi ir veicināt izpratni, izglītot darbiniekus – stāstīt, kā ar vienkāršu paradumu maiņu iespējams samazināt patēriņu, kā efektīvāk apsaimniekot apkures un ventilācijas sistēmas.

Tieši par apkures un ventilācijas sistēmu gudru apsaimniekošanu runāja nākamie divi lektori. Edgars Mežvēvers, AS “Rīgas Siltums” mācību centra vecākais pasniedzējs demonstrēja ēkas siltummezgla apsaimniekošanas ieteikumus (videolekcija “Kā apsaimniekot ēkas siltummezglu” skatāma šeit). Klātesošie pašvaldību energopārvaldnieki interesējās par BMS sistēmu un cik sarežģīti to ieviest esošā siltummezglā. Mežvēvers skaidroja, ka šādi attālinātās siltumsistēmas vadības risinājumi kļūst aizvien pieejamāki.

Savukārt Dmitrijs Ivancovs, ventilācijas un kondicionēšanas inženieris, stāstīja par ventilācijas sistēmu apsaimniekošanu (videolekcija “Kā apsaimniekot ēkas ventilācijas sistēmu” skatāma šeit). Klātesošie diskutēja par ventilācijas risinājumiem publiskajās ēkās, lai izvairītos no smaku izplatības telpās, kā arī par lokāliem risinājumiem gaisa mitrināšanai un sausināšanai.

Semināra otrā daļa tika veltīta pārejai uz zemas temperatūras siltumapgādes sistēmu, apskatot piemērus no Alūksnes un Smiltenes novadiem. Projekta “LowTemp” ietvaros Alūksnes novada pirmsskolas izglītības iestāde “Pienenīte” ieviesa zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi (videoprezentācija “Zemās temperatūras pilota vietas PII Pienenīte datu, rezultātu prezentācija” apskatāma šeit).

Savukārt pētījuma “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešanas iespējas” ietvaros izstrādāti trīs stratēģiskie scenāriji 4. paaudzes siltumapgādes sistēmas ieviešanai Palsmanes ciematā, Smiltenes novada, ko sīkāk varēja apskatīt šajā videoprezentācijā: “Stratēģija Palsmanes ciema siltumapgādes sistēmai ceļā uz 4. paaudzi”. Semināra dalībnieki interesējās, vai ir jāveic kādi īpaši pasākumi pirms 4. paaudzes sistēmas ieviešanas, uz ko Jeļena Ziemele, Palsmanes pētījuma autore, norādīja, ka lielā daļā māju jau ir veikti zināmi energoefektivitātes pasākumi – nomainīti logi, durvis un uzsvēra arī dažus no šādas sistēmas ieguvumiem – siltuma zudumu samazināšana, iespēja integrēt saules kolektorus u.c.

Seminārs tika rīkots noslēdzoties Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajiem Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam projektiem “EFFECT4buildings” un “LowTEMP”. Vairāk par projektu aktivitātēm Vidzemē uzziniet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti

Papildu informācijai: Inese Jēgere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv

 

 

Pētījuma “Tūrisma un transporta koridora attīstības vīzija 2030 maršrutā Via Hansetica” izstrāde norit kompleksi, analizējot ne tikai publiski pieejamos datus un informāciju, bet iztaujājot arī tūrisma un transporta koridora attīstībā ieinteresētās puses par viņu ikdienas novērojumiem un secinājumiem. Šādu pieeju Vidzemes plānošanas reģions izvēlējies apzināti, piešķirot nozīmīgu lomu informācijai, kuru var sniegt tie, kuri ikdienā strādā ar transporta vai tūrisma pakalpojumu organizēšanu konkrētajā maršrutā.

Nereti tieši viņi var apstiprināt vai noliegt identificētos izaicinājumus vai priekšrocības, kā arī spēj nosaukt problēmsituācijas un to iespējamos risinājumus.

Vēl šogad, 9. decembrī projekta Baltic Loop (Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programma 2014-2020) ietvaros tika organizēta ieinteresēto pušu sanāksme, tiešsaistē klātesot pārdesmit tūrisma un transporta nozaru pārstāvjiem. Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar pirmajiem secinājumiem par esošās situācijas izvērtējumu satiksmes un pasažieru plūsmas kontekstā tūrisma koridorā Via Hanseatica.

Lai gan Via Hanseatica tūrisma koridorā galvenā ass ir autoceļš A3, tomēr analizēta tiek plašāka teritorija abpus ceļam, ietverot dzelzceļa savienojumu, mazākas nozīmes autoceļus un tur pieejamos pakalpojumus. Dokumenta ietvaros uzsākts darbs pie datu telpiskas atspoguļošanas, lai uzskatāmi attēlotu šī brīža esošo un nākotnes iespējamo telpisko  perspektīvu.

Daži no secinājumiem, kas radušies izpētes rezultātā un ir uzskatāmi par iemesliem, kas ierobežo ne tikai tūristu, bet arī ikdienas pasažieru plūsmu Via Hanseatica koridorā – vienviet apkopotas un aktuālas informācijas trūkums par to, kā plānot maršrutu nokļūšanai no punkta A līdz punktam B; kā iespējams turpināt ceļu, nonākot sabiedriskā transporta galapunktā (multimodālo punktu, “pēdējās jūdzes” un mikromobilitātes iespēju trūkums). Tāpat daudz kritikas saņēmusi veloinfrastruktūra, kas gan Vidzemē, gan Latvijā kopumā mēdz negaidīti beigties līdz ar kādas administratīvās teritorijas robežām un nav savienota vienotā tīklā, kā arī trūkst apkopojuma par visiem pieejamajiem velomaršrutiem, to grūtības pakāpēm, tostarp svešvalodās – informācija ir sadrumstalota un meklējama dažādos avotos.

Diskusiju laikā tika saņemts gan klātesošo apstiprinājums, gan kritika un norādes par potenciāli nepieciešamajiem uzlabojumiem dokumentā. Diskusiju dalībnieki darba grupās sprieda par faktoriem, kas veicinātu iekšējo un ārējo teritorijas sasniedzamību. Ieteikumi tiks apkopoti, analizēti un iekļauti  dokumenta stratēģiskajā daļā, kā būs pamats daļai rīcību, kas uzskatāmas par ilgtermiņa veicamām darbībām izvirzīto mērķi sasniegšanai.

Pētījuma “Tūrisma un transporta koridora attīstības vīzija 2030 maršrutā Via Hansetica” mērķis ir noskaidrot nepieciešamos transporta infrastruktūras, pakalpojumu un informācijas uzlabojumus, lai nodrošinātu ērtāku un efektīvāku pasažieru (galvenokārt tūristu) plūsmu tūrisma maršrutā Via Hanseatica, veicinot tūrisma attīstību Vidzemes plānošanas reģionā. Dokumenta ietvaros tiek analizēta gan satiksmes infrastruktūra, tostarp transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra, gan arī izvērtētas atpūtas vietas un stāvlaukumi, pievēršot uzmanību arī pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem un informācijas sistēmām, kas ir būtiski koridora attīstībai.

Tiešsaistes sanāksme tika organizēta Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Baltijas transporta loks (BALTIC LOOP)” ietvaros, ko Latvijā īsteno Vidzemes plānošanas reģions. Projekta mērķis ir aktualizēt un uzlabot transporta plūsmas Austrumu – Rietumu virzienā Baltijas jūras reģiona centrālajā daļā, radot atbilstošus risinājumus pasažieru un kravu transporta kustības uzlabošanai un dažādu pārvadājumu veidu savietojamībai. Vairāk informācijas – http://www.vidzeme.lv un http://www.balticloop.eu .

Vairāk informācijas: Inese Jēgere, projekta Baltic Loop vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv, Andžejs Stepančuks telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv .

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.

 

2020. gada 11. decembrī Latvijas Tūrisma forumā tika apbalvoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa "Jaunais tūrisma produkts 2020" laureāti. Pirmo vietu ieguva Vidzemes plānošanas reģiona pieteiktais tūrisma produkts – garās distances pārgājienu maršruts Mežtaka.

Aptuveni 2100 km garā Mežtaka ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa Baltijas valstīs, kas ved cauri Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skaistākajiem mežiem un nacionālajiem parkiem. Tā sākas no Polijas – Lietuvas robežas pie Lazdiju pilsētas, ved cauri Latvijai, iegriežoties Rīgā, un nonāk Tallinā. Mežtakas Ziemeļu daļa no Rīgas līdz Tallinai ir jau atvērta gājējiem un Latvijas teritorijā pilnībā nomarķēta, bet Dienvidu daļa no Lazdiju pilsētas līdz Rīgai vēl top un tiks marķēta 2021. gada vasarā.

Sadarbība un ERAF atbalsts 

Garo pārgājienu maršrutu veidošana Vidzemē uzsākta pētīt pirms 10 gadiem, un beidzot atrasta īstā partnerība un finansējums, lai šo ideju īstenotu. Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Latvijas Lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs”, Dabas aizsardzības pārvaldi, Rīgas plānošanas reģionu un Latvijas valsts mežiem, kā arī partneriem Igaunijā ar Eiropas Reģionālas attīstības fonda (ERAF) atbalstu veido Mežtakas 1060 km garo Ziemeļu daļu no Rīgas līdz Tallinai, kas 333 km garumā ved cauri Vidzemei. Mežtakas izveidē nozīmīgs ir arī iesaistīto pašvaldību un vietējo tūrisma nozares pārstāvju atbalsts.

 

Kāpēc Mežtaka?

Mežtaka izceļ reģiona dabas un kultūrvēsturisko mantojumu un veidota, lai palīdzētu atvest tūristu tuvāk reģiona uzņēmējiem, tādējādi arī sekmējot tūrisma pakalpojumu attīstību. Pasaulē pārgājienu tūrisma popularitāte tikai pieaug un garo distanču gājēji vairs nav tikai pašpietiekami piedzīvojumu meklētāji, kuri neizmanto pakalpojumus. Noteikts tūristu segments vēlas apvienot sportisku pieredzējumu dabā ar kultūrvēstures iepazīšanu un arī noteikta līmeņa komfortu un pakalpojumiem. Bagātīgais dabas kapitāls ir Vidzemes reģiona konkurētspējīgā priekšrocība un nozīmīgs resurss aktīvā un rekreācijas tūrisma attīstībai.

Mežtakas maršruts ir sadalīts aptuveni 20 kilometrus garos posmos, un par katru posmu ir pieejams apraksts, kā arī gājējam nepieciešamā praktiskā informācija par pakalpojumu sniedzējiem un apskates vietām.  Vairāk informācijas: meztaka.lv 

 

Atzinība arī Vidzemes industriālajam mantojumam

Konkursā “Jaunais tūrisma produkts 2020” tika izraudzīti trīs uzvarētāji, bet papildus godalgotajām vietām konkursa žūrija piešķīra arī trīs atzinības rakstus. Šo atzinību saņēma arī Kocēnu novada pieteiktais Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs “ZTornis”, kurš izveidots atjaunotā ūdenstornī un mūsdienīgā piebūvē un iepazīstina apmeklētājus arī ar stāstu par kūdras ieguvē izmantoto šaursliežu dzelzceļu. Zilākalna ūdenstornis un kūdras dzelzceļa stāsts atdzīvināts projektā “Industriālais  mantojums”, kuru Kocēnu novada pašvaldība īstenoja kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu un citiem partneriem.

Vairāk informācijas par LIAA konkursa rezultātiem lasiet: ej.uz/LIAA-konkurss

 

 

Mežtakas Ziemeļu daļa top ar ERAF Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, savukārt Dienvidu daļa ar Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu. Zilākalna ūdenstornis atjaunots ar Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu.

 

 

Informāciju sagatavojusi:

Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091

 

Šis raksts atspoguļo autora viedokli un ERAF programmu vadošās iestādes neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

 

CITAS PROJEKTA "MEŽTAKA" ZIŅAS

 

---

2020. gada 17. decembrī Vidzemes plānošanas reģiona rosinātais priekšlikums par iespēju veikt pasažieru pārvadājumus pēc pasažieru pieprasījuma ir saņēmis vienbalsīgu atbalstu Saeimā. Deputāti ir uzdevuši Ministru Kabinetam līdz 2021. gada 30. novembrim iesniegt Saeimai likumprojektu, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma.

Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja: “Esam gandarīti par Saeimas deputātu vienprātīgo lēmumu. Līdz ar šo varam uzskatīt, ka sabiedriskā transporta nozare kļūst atvērtāka jauniem un inovatīviem risinājumiem. Kā idejas iniciatori noteikti sekosim līdzi likumprojekta izstrādes procesam.“

VPR iniciatīvu atbalstīja Saeimas deputāts Ainars Latkovskis, iesniedzot priekšlikumu   Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kas sagatavoja grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā.   Priekšlikumu  vienbalsīgi atbalstīja 82 klātesošie Saeimas deputāti.

Jau iepriekš vēstījām, ka vairākkārtīgi aicinājām sabiedriskā transporta jomas pārstāvjus, tostarp nozares ministriju vērtēt iespēju iekļaut transportu pēc pieprasījuma pakalpojumu sabiedriskajā pasažieru pārvadājumu sistēmā.

Valsts līmeņa diskusijas tika iniciētas, ņemot vērā Eiropas Savienības pilotprojekta rezultātus - ar transportu pēc pieprasījuma 11 mēnešu laikā divās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību teritorijās tika pārvadāti 2777 pasažieri, veicot 1277 reisus. Sniegtais pakalpojums saņēma lielu vietējo iedzīvotāju atbalstu un tika uzskatīts par vienīgo iespēju saglabāt mobilitāti vietās, kur sabiedriskais transports kursēja reti vai nebija pieejams vispār un iedzīvotāju rīcībā nebija privātā transportlīdzekļa. Īpaši sarežģīta situācija ir Vidzemes pierobežā, taču sarunās atzīts, ka līdzīga problēma ir arī citos reģionos.

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29477997

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752

EFFECT4buildings projekta partnerība ir izstrādājusi Finanšu rīku rokasgrāmatu, kurā apkopoti astoņi rīki, kas var uzlabot rentabilitāti, atvieglot finansējuma piesaisti un samazināt riskus, ko rada ieguldījumi ēku energoefektivitātē. Rokasgrāmata būs labs palīgs ēku apsaimniekotājiem un pašvaldību speciālistiem energoefektivitātes projektu realizēšanā. Rokasgrāmatā apkopoti trīs veidu rīki – finanšu instrumenti, atbalsta rīki un tehnoloģiskie risinājumi, un nu tā ir pieejama arī latviešu valodā.

Rokasgrāmatu var lejupielādēt šeit.

 


Energoefektivitātes līgums (EPC)

Energoefektivitātes līgums (EPC) ir enerģijas pakalpojumu sniegšana ar garantētu galarezultātu. Galvenais princips ir, ka investīcijas tiek finansētas no iegūtajiem ietaupījumiem. Tas ir labi pārbaudīts un veiksmīgs rīks, kas ēku īpašniekiem ir palīdzējis ātrāk sasniegt enerģijas un klimata mērķus, nekā tradicionāli īstenojot enerģijas taupīšanas pasākumus. Joprojām pastāv iespējas vairāk izmantot EPC, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu potenciālu publiskajā sektorā. Lai veicinātu EPC izmantošanu, ir izstrādāta Energoefektivitātes līgumu rokasgrāmata. Rokasgrāmata iepazīstina ar uzlabotu ieviešanas modeli, pamatojoties uz pašreizējo tirgus situāciju un pieredzi Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Galvenais jaunums ir līgumā balstītas partnerattiecības EPC projektu analīzes posmā.

Sīkāk par EPC lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.

 

Daudzpakalpojumu līgums (MSC)

Daudzpakalpojumu līgumi (MSC) ir metode, ko izmanto energoefektivitātes līgumu slēgšanai, lai ieguldījumiem pievienotu citus papildu ieguvumus, piemēram, apgaismojumu, gaisa kvalitāti telpās, temperatūru, troksni, estētiskās vērtības un labklājības jautājumus. Šie papildu ieguvumi reizēm jau līdz šim tiek iekļauti līgumos, bet ne sistemātiski. Ar šo metodi tiek izveidota sistēma, kā rīkoties ar to, un tā ir cieši saistīta ar Energoefektivitātes līgumiem (EPC). Nepieciešams vairāk zināšanu un labi praktiski piemēri, kā arī norādījumi, kā šīs vērtības var tikt izmērītas.

Sīkāk par MSC lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.

 

Zaļās nomas līgums

Zaļās nomas līgumi ir labs veids, kā motivēt gan ēkas īpašnieku, gan īrnieku ieviest enerģijas taupīšanas pasākumus. Panākot šāda veida vienošanos, enerģijas ietaupījums tiks sadalīts tā, lai abas puses no tā iegūtu. Līgums arī veicina dialogu starp partneriem un pievērš uzmanību ēkai un tās ietekmei uz vidi.

Sīkāk par Zaļās nomas līgumu lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.

 

Enerģijas patēriņš un ražošana

Ieskats ES un katras iesaistītās valsts likumdošanas sistēmā, atbalsta shēmas, rīki un vadlīnijas. Dokumenti sniedz informāciju par PV tirgus tendencēm un izmaksām, tostarp par uzstādītās jaudas tendencēm, moduļu un uzstādīšanas cenu tendencēm un PV tehnoloģiju un tās efektivitātes tendencēm gan pasaulē, gan katrā valstī.

Sīkāk par Enerģijas patēriņu un ražošanu lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.

 

Lēmumu pieņēmēju pārliecināšana

“Lēmumu pieņēmēju pārliecināšana” ir kopsavilkums par visu pārējo rokasgrāmatas instrumentu izmantošanu. Ir izveidots rīks, kas veltīts lēmumu pieņēmēju pārliecināšanai ieguldīt līdzekļus energoefektivitātes projektos. Tādējādi tajā tiek risinātas iestāžu, investoru un lietotāju problēmas un dilemmas. Šis rīks palīdz novērtēt veiksmes un neveiksmes faktorus, pārliecinot lēmumu pieņēmējus finansēt ieguldījumus energoefektivitātē un nodrošināt labu praksi.

Sīkāk par Lēmumu pieņēmēju pārliecināšanu lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.

 

Finansējums

Finansējums ir izšķirošs elements energoefektivitātes pasākumu īstenošanā. Visās EFFECT4buildings projekta valstīs pastāv dažādi finansējuma avoti. Šī rīka ietvaros mēs iepazīstinām ar dažādiem ārējiem finansēšanas avotiem energoefektivitātes pasākumiem, kas pieejami sabiedrisko ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Tāpat mēs iepazīstinām, kā šos avotus var izmantot visefektīvākajā veidā.

Sīkāk par Finansējumu lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.

 

Finanšu aprēķini 

Finanšu aprēķinu rīki ir ārkārtīgi svarīgi lēmumu pieņemšanā, pamatojot energoefektivitātes pasākumus. No otras puses, finanšu aprēķinu veikšana un izpratne var būt izaicinošāka.

Sīkāk par Finanšu aprēķiniem lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.

 

Investīciju sasaistīšana

Investīciju sasaistīšana ir metode, kā apvienot mazākus ieguldījumus vienā lielākā paketē. Tās pamatideja ir padarīt plānoto ieguldījumu ienesīgāku un interesantāku tieši no ekonomiskā viedokļa, it īpaši potenciālajiem investoriem. Jebkurā gadījumā investīciju sasaistīšana kā metode, šķiet, nav tik bieži izmantota un plaši pazīstama.

Sīkāk par Investīciju sasaistīšanu lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.

 

Tehnoloģiskie risinājumi

EFFECT4buildings kartē un izplata zināšanas par tehnoloģiju risinājumiem ēku energoefektivitātei, lai sasniegtu ekonomiskus ietaupījumus. Ēku apsaimniekotāji gūst labākas zināšanas par to rentabilitāti, veiktspēju un to, kā pasūtīt, lai iegūtu visaugstāko iespējamo vērtību.

Tajā pašā laikā tehnoloģiju risinājumu nodrošinātāji bieži meklē lielāku tirgu un ir nepieciešamas atsauksmes tirgū, lai turpinātu uzlabot viņu biznesa modeļus. EFFECT4buildings nodrošina šo dialogu starp tehnoloģiju risinājumu piegādātājiem un ēku pārvaldniekiem.

Sīkāk par Tehnoloģiskajiem risinājumiem lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.

 


Lai iepazītos sīkāk ar šiem rīkiem un konkrētiem piemēriem, kā projekta partneru valstīs tie tika veidoti, praktiski pārbaudīti un pilnveidoti, lasiet angļu valodā EFFECT4buildings izdevumā.

 

Par “EFFECT4buildings” projektu:

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/

Papildu informācija: Inese Jēgere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv.

CITAS VIDZEMES ENERGOEFEKTIVITĀTES ZIŅAS

 

_

Pēc ilgstoša un rūpīga darba “Līdzdalības budžeta iespējošana Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) projekta partneri atklāj un iepazīstina ar pirmo projekta rezultātu – Status Quo analīzi.

Šīs analīzes mērķis ir sniegt priekšstatu par pašreizējo situāciju līdzdalības budžetēšanā un iedzīvotāju līdzdalības jautājumā kopumā, lai izprastu, kā līdzdalības budžetēšana var tikt ieviesta. Analīze pievēršas katrai no EmPaci projektā pārstāvētajām valstīm – Somijai, Vācijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai un Krievijai, kā arī Dānijai, Igaunijai un Zviedrijai.

Pirmkārt, dokumentā tiek apkopota īsa ievadinformācija par šīm valstīm, sabiedrības līdzdalības un līdzdalības budžetēšanas definējumi, veiksmīgas ieviešanas piemēri, šķēršļi un iespējas līdzdalības budžetēšanas veicināšanai. Otrkārt, Status Quo analīze apskata arī  konkrētu pašvaldību, rajonu un plānošanas reģionu budžetēšanas iniciatīvas, kuras EmPaci projekta dalībvalstīs ir plānots izstrādāt vai uzlabot.

Līdzdalības budžetēšanas pilotprojektiem ir izvēlētas sekojošas 9 mērķtelpas: Lahti (Somija), Bützow (Vācija), Vidzemes Plānošanas reģions (Latvija), Rietavas un Telšiai (Lietuva), Bielsko-Biała (Polija), Moskovskaya Zastava reģions Sanktpēterburgā, Suoyarvskoye reģions Karēlijā un Gatčina rajons Ļeņingradas apgabalā (Krievija).

Šīs administratīvās vienības ir ļoti dažādas gan vides, gan finanšu, gan iedzīvotāju struktūras, gan likumdošanas ietvara ziņā. Tāpat, tās ir ļoti dažādos līdzdalības budžeta ieviešanas posmos – no iesācējiem, inovāciju ieviesējiem līdz pieredzējušiem un veiksmīgiem līdzdalības budžeta aktivitāšu organizatoriem. Katrai no nosauktajām administratīvajām vienībām ir savi izaicinājumi, no jaunu koncepciju iestrādāšanas līdz jau esošu procesu uzlabošanai. Atspoguļojot šīs prakses un zināšanas, ieinteresētās puses var rast iedvesmu un piemērot līdzīgas prakses vietējās pašvaldības vai reģiona pārvaldes vajadzībām. Iepazīšanās ar materiālu sniedz iespēju izveidot priekšstatu par to, kā varētu izskatīties līdzdalības budžetēšana Tavā pašvaldībā un ko nepieciešams mainīt, lai uzlabotu budžetēšanas procesu. Šis dokuments ir mērķēts uz līdzdalības budžetēšanas ieviešanas kapacitātes celšanu Baltijas jūras reģionā.

Status Quo analīze ir pirmais no EmPaci projekta rezultātiem. Turpmākajos mēnešos ir paredzēts izstrādāt un publicēt:

  • Līdzdalības budžetēšanas koncepciju rokasgrāmatu (PB Blueprint): Izanalizēti un prezentēti veiksmīgi līdzdalības budžetēšanas projekti Baltijas jūras reģionā un citviet pasaulē;
  • Vadlīnijas un pieejas līdzdalības budžetēšanai (ieskaitot vietējo pielāgošanu);
  • Vadlīnijas līdzdalības budžeta realizēšanai;
  • Līdzdalības budžetēšanas rīks ar iestrādātu iespēju matricu un parocīgu izvēlnes un filtrēšanas iespējām;
  • Tiešsaistes apmācību materiāli līdzdalības procesa ieviesēju atbalstam izglītojošās aktivitātēs;
  • Komunikācijas un informācijas izplatīšanas plāns labākai izpratnei par to, kā efektīvi organizēt šos procesus.

Sekojiet mūsu tīmekļa vietnei www.empaci.eu, lai uzzinātu vairāk par projektu un jaunākajiem izstrādātajiem dokumentiem vai iesaistīto valstu partneru jaunumiem. Līdzdalības budžeta veidošana ir demokrātiskas lēmumu pieņemšanas process,  kurā ikviens iedzīvotājs var piedalīties pašvaldības vai valsts budžeta plānošanā un ieviešanā. Baltijas jūras reģionā līdzdalības budžetēšanas procesu ir pilnā mērā apguvušas neskaitāmas pašvaldības. Ja esi ieinteresēts saņemt atbalstu sava līdzdalības budžeta iniciatīvas attīstīšanai, sazinies  ar savas valsts vai tuvāko EmPaci partneri. Vairāk par projektu var uzzināt www.empaci.eu tiešsaistes vietnē.

Kopā mums ir spēks vietēja, reģionāla un nacionāla līmeņa lēmumu ietekmēšanā!

Foto: Pixabay 

Materiāls tapis projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy

 

Informāciju sagatavoja:

Beata Lavrinoviča

Sociālās inovācijas centrs

Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021. - 2027. gadam izstrādē, piedaloties Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, sociālo pakalpojumu sniedzēju un Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvjiem, 17. decembrī ZOOM platformā norisinājās fokusgrupas diskusija - sociālā drošība un veselība t.sk. pakalpojumu pieejamība, organizācija, veselīgs dzīvesveids, iespēju vienlīdzība. Tematiskās fokusgrupas mērķis bija apzināt galvenos sociālās un veselības jomā risināmos jautājumus Vidzemē, lai nākamajā plānošanas periodā virzītos uz veselīgāku sabiedrību, drošāku un iekļaujošāku dzīves vidi vidzemniekiem.

Diskusiju laikā  dalībnieki vienojās, ka visa centrā viennozīmīgi izvirzāms cilvēks un viņa vajadzības – cilvēka vajadzībās balstīti sociālie un veselības pakalpojumi, pakalpojumu pieejamība visām iedzīvotāju grupām un mobilitāte reģionā. Lai risinātu trūkstošo speciālistu un pakalpojumu pieejamības problēmu reģionā,  nākotne nav iedomājama bez digitāliem risinājumiem dažādu pakalpojumu nodrošināšanā.

Dienas kopsavilkumā diskusijas dalībnieki iezīmēja plānošanas reģiona lomu sociālo un veselības jautājumu attīstībā. “Tieši deinstitucionalizācijas projekta ieviešanas laikā saskatījām Vidzemes plānošanas reģiona nozīmi. Process aptver visu reģionu, kas nebūtu iespējams bez plānošanas reģiona projekta vadības,” pauda Smiltenes novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa. Labklājības ministrija un Veselības ministrija saredz plānošanas reģiona lomu jaunu pakalpojumu attīstīšanā un ieviešanā. “Plānošanas reģioni ir lielisks resurss atbalstošā un koordinējošā darbā ar pašvaldībām,” uzsvēra Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta eksperte Kristīne Lasmane.

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ieviešana prasa ne tikai uzraudzīt procesu, bet veicināt sadarbību starp pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldībām un ministriju. Projekta komanda sniedz ne vien konsultatīvu atbalstu sadarbības partneriem, bet arī veicina pakalpojumu sniedzēju piesaisti reģionam, organizē pieredzes apmaiņas braucienus un veic sabiedrības informēšanas pasākumus. “Mēs esam mediatori, savedēji un iedrošinātāji. Mūsu pieeja – nodrošināt mūsu sadarbības partneriem atbalstu, lai viņi var veltīt visu savu uzmanību atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem, nevis risinātu administratīvus jautājumus,” – Ina Miķelsone, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja.

Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv">ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv">laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv  

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv 

 

Vairāk par deisntitucionalizācijas projektu "Vidzeme iekļauj" 

 

 

--

Apkopojot pēdējo mēnešu aktivitātes projektā, izdota nu jau piektā Baltic Loop projekta informatīvā ziņu lapa. Latvijā projekta partneri izvēlējušies projekta aktivitātēs iesaistīt arī nozares speciālistus un ekspertus, pierādot, ka arī sarežģītos apstākļos darbs turpinās un iespējams vienoti strādāt pie problēmu risināšanas.

Risinot problemātiku, kas skar vienmērīgas transporta plūsmas nodrošināšanu kravas un pasažieru pārvadājumiem transporta koridoros, tiek veikti gan vairāki padziļināti pētījumi, gan arī praktiski tiek identificēti problemātiskie satiksmes plūsmas punkti. Šādu pieeju izvēlējušies projekta partneri Somijā, veicot testa braucienus ar kravas automašīnu ceļa posmā Turku osta – Vaalimaa robežkontroles punkts – Turku osta.

Projekta ietvaros izstrādāta publikācija, kas lasāma profesionālajā izdevumā Network Industries Quarterly. Autoru kolektīvs no Abo akadēmijas Somijā vērš uzmanību, kā digitalizācija sekmē ostu infrastruktūras izmaiņas un pārvaldību, tā pieprasot operatīvu pakalpojumu sniegšanu.

Aicinām iepazīties ar ziņu lapu (angļu valodā) ŠEIT.

Sadarbojoties ar partneriem no Nīderlandes, Vidzemes plānošanas reģionam izdevies piemeklēt tādu energoefektivātes pasākumu kombināciju, kas daudzdzīvokļu namam Smiltenē pēc ēkas atjaunošanas nodrošinātu A līmeņa energoefektivitātes jeb gandrīz zema enerģijas patēriņa ēkas klasi. Scenāriju modelēšanas pamatā ir jauns, Latvijā potenciāli ieviešams finanšu instruments – aizdevums ar zemām procentu likmēm uz 30 gadu periodu –, kas nesen izstrādāts Nīderlandē un šobrīd tiek testēts Latvijas apstākļos. Scenāriju pamatā liels uzsvars likts uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Pilotprojekts Smiltenē tiek īstenots, ņemot vērā, ka Latvijā pieejamais atbalsts daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai nav pietiekams un ir jāmeklē alternatīvi atbalsta instrumenti. Virsuzdevums sadarbībai ar Nīderlandes pārstāvjiem – strādāt pie jauna un ekonomiski izdevīga energoefektivitātes fonda izveides Latvijā.

Projektā izvēlētā pilotēka Smiltenē ir daudzdzīvokļu nams, kas celts 1974. gadā un ir tipisks 103. sērijas nams. Konkrētā ēka izvēlēta, ņemot vērā faktu, ka tuvākajā laikā to plānots renovēt. Ēkai kopumā sagatavoti četri dažādi scenāriji, kuri atšķiras ar īstenotajiem energoefektivitātes pasākumiem. Scenāriju izveidē veikts rūpīgs ēkas novērtējums, kā arī analizēti pieejamie dati, piemēram, siltumenerģijas patēriņš, sastādītā būvniecības tāme. Izvērtēti arī apsaimniekošanas izdevumi un iepriekš veiktais energoaudits.

Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts Jānis Ikaunieks atklāj: ”Veicot pilota ēkas izpēti noskaidrots, ka ”dziļi” atjaunojot ēkas un integrējot atjaunojamos energoresursus, projekta tiešu izmaksu atmaksāšanās laiks bez subsīdijām svārstās ap 30 gadiem, tomēr šo atmaksāšanās laiku ievērojami paildzina citi pasākumi, kas nepieciešami ēkas savešanai kārtībā – kanalizācijas un aukstā ūdens sistēmu atjaunošana, kāpņu telpu kosmētiskais remonts un citi darbi, kas tieši nav saistīti ar energoefektivitātes pasākumiem. Tomēr, ja ņemtu vērā īpašuma vērtības pieaugumu, šādi projekti būtu pelnoši – īpašuma vērtība pieaug daudz straujāk par ieguldīto naudu ēkas atjaunošanā.”

Kā norāda energoefektivitātes eksperts J. Ikaunieks, ir steidzami jādomā, kā veicināt ēku atjaunošanu. J.Ikaunieks: “Šobrīd redzam, ka energoefektivitātes projekti bez atbalsta neatmaksājās un iedzīvotāji bieži nevēlas mēnesī maksāt vairāk. Nepieciešams veidot jaunus instrumentus, kas nodrošinātu, ka ēku atjaunošanas projekti atmaksājas. Tie varētu būt gan nekustamā īpašuma nodokļa atlaides pēc atjaunošanas vai citi labumi, kas nodrošinātu, ka ēku atjaunošana ir rentabla bez Eiropas fondu atbalsta. Šāda gadījumā gan paši iedzīvotāji aktīvāk iesaistītos ēku atjaunošanā, gan dažādi uzņēmumi to piedāvātu kā pakalpojumu. Būtiski ir nodrošināt garantiju, ka iedzīvotājs nemaksās vairāk.”

Projektā paredzētais energoefektivitātes fonds atšķirtos ar vairākām būtiskām lietām:

1. pieejams jebkurā laikā - nav atkarīgs no Eiropas Savienības plānošanas periodiem;

2. izsniegts kā aizdevums, bet ar ļoti zemu procentu likmi;

3. aizdevuma periods ir noteikts 30 gadi;

4. aizdevums, pieejams uzsākot renovāciju;

5. iedzīvotājiem tiek nodrošināta garantija par sasniegtajiem izmaksu ietaupījumiem;

6. būvdarbi var tikt iepirkti par katru būvdarbu veidu atsevišķi, tādā veidā samazinot izmaksas;

7. tiek atbalstīti tikai dziļas renovācijas projekti ar atjaunojamiem energoresursiem;

8. tiek nodrošināts finansiāls un tehnisks atbalsts lēmumu pieņemšanas procesā un tehniskās dokumentācijas sagatavošanā.

 

Saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām” Latvijā tikai 2% no daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām būvētas pēc 1992. gada. Pēdējo 10 gadu laikā, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, no 2009.gada līdz 2019.gada septembrim daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā ieguldīts kopējais finansējums 235,27 milj. EUR apmērā, atjaunojot 838 ēkas. Ņemot vērā Latvijas un ES mērķus līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti arī ēku sektorā, ar esošajiem ēku atjaunošanas tempiem nebūs iespējams sasniegt šādus mērķus.

Pilotaktivitāte Vidzemē tiek īstenota projekta Resettle! ietvaros. Aktivitātes mērķis ir padarīt ēku atjaunošanu pieejamu visiem iedzīvotājiem, veicinot gan pašu iedzīvotāju ieinteresētību atjaunot ēkas, gan arī piesaistot papildus finansējumu ēku atjaunošanai. Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta "Resettle!" partneriem no Nīderlandes – Utrehtas Ekonomikas padomi (Economic Board of Utrecht) un Nīderlandes klimata misiju (Climate mission Netherlands), kas ir Utrehtas provinces iniciēta partnerība, strādā pie jaunas energoefektivitātes fonda ieceres. Projekta virsuzdevums ir nodrošināt, ka piedāvātie ēku atjaunošanas projekti ir finansiāli izdevīgi.

 

Par ”Resettle!” projektu:

Projekts ”Resettle!” tiek īstenots Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta ”Climate-KIC” iniciatīvas ietvaros.  ”Climate-KIC” vienotā tīklā apvienojušies uzņēmumi, akadēmiskie spēki, valsts un bezpeļņas organizācijas u.c. ar mērķi identificēt un atbalstīt inovācijas, kas palīdz samazināt klimata pārmaiņas.

 

Papildu informācijai: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv, mob. tel. 26349224

 

 


Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes Plānošanas reģiona atbalstam notikusi Imanta Pulksteņa video arhīva "Pārmaiņu laika digitalizācija" pirmā posma realizācija.

Imants Pulkstenis dzīvo Madonas novada Praulienā, ir strādājis LTS - Latgales televīzijas sabiedrībā un Valmieras TV par video operatoru. Sākot ar 1991. gadu, 14 darba gadu laikā ir sakrāti video materiāli par Madonas un blakus novadu attīstību, pāreju no sociālisma uz kapitālismu. Arhīvs sevī ietver arī festivāla  Sinepes un Medus un Ģitāristu sesijas koncertus, meistarklases, raidījumus. Video arhīvs sākas ar ar senākajiem VHS ierakstiem, tie ir "darba materiāli", no kuriem sadarbībā ar korespondenti Inesi Elsiņu, dzimušu Andersoni, tika veidoti sižeti LTS. Amatieru - VHS formāts ir "laika zoba" apdraudēts, tas var neatgriezeniski pazust.

 

Digitalizēšanas rezultāts ir ievietots un apskatāms YouTube  platformā zem nosaukuma - Imanta Pulksteņa arhīvs.  Tas ir pieejams ikvienam pasaules iedzīvotājam ilgā lietošanas laika posmā. Arhīvs ir nozīmīga kultūrvēsturiska liecība par valsts veidošanās procesiem un to gaitu Madonas novadā un valstī. Tas nes audiovizuālas liecības par Trešās atmodas cilvēkiem un notikumiem kultūrā, mākslā, medicīnā, izglītībā, uzņēmējdarbībā, teritoriālās reformas gaitu u.c. Digitalizēšana un augšuplāde turpinās.

Imanta Pulksteņa arhīvā glabājas materiāli 8 dažādos informācijas nesējos, formātos - VHS; S-VHS; Video-8; HI-8; Digital-8; Mini DV; DVCam; BetaCam un DVD ar kopējo hronometrāžu aptuveni 1820 stundas, tā vēsturiskā un materiālā vērtība ir liela un augoša. Video arhīvs ģeogrāfiski aptver Madonu, Madonas rajona pagastus, pilsētas, kā arī blakus rajonu notikumus. VHS kasetēm draud sadrupšanas sindroms, tekošais laiks nenāk tiem par labu. Atsevišķa arhīva sadaļa ir festivāla raidījumi „Sinepes un Medus” 14 gadu garumā, kur ir sastopamas unikālas uzstāšanās no deviņdesmito un divtūkstošo sākuma gadu Latvijas rokmūzikas pērlēm. ievērojamu arhīva daļu aizņem Ģitāristu sesijas meistarklases un koncerti, daži filmēti daudzkameru režīmā un straumēti internetā.                                                                                                                                                                    Latviešu sakāmvārds teic - Darbs dara darītāju! Lai sāktu arhīva digitalizēšanu un tos publiskotu bija vajadzīgas daudzas tikšanās, sarunas un konsultācijas ar speciālistiem. Uzkrājās pieredze, digitalizācijas darbi prasīja telpas iekārtošanu, jaudīgas datortehnikas, servera, informācijas nesēju iegādi, saslēgumus. Konsultācijas sniedza Kārlis Kumsārs, novada datorspeciālisti Edgars Veips, Ingars Lauva, pieredzējis TV3 video tehniķis Didzis Pučs, projektu vadītāja Linda Miščenkova un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante. Apjomīgajam darbam papildus finansējums tiek lūgts no Madonas novada pašvaldības.

Pirmais posms ietver sevī VHS videomateriālu digitalizāciju no 1991. līdz 1995. gadam un festivāla Sinepes un Medus koncertus filmētus BetaCam formātā. Paredzētais darba rezultāts - 400 arhīva  stundu aprakstīšana un publiskošana. Darbs pie augšupielādes joprojām turpinās. Process kopā aizņems vairāk kā 800 st. rūpīga arhivēšanas darba.

            Video digitalizēšana ir laika ietilpīgs pasākums. Pirms to ievieto YouTube  platformā tika veikti priekšdarbi. Vispirms digitalizēšana .avi failā un aprakstīšana, sekoja informācijas ievadīšana programmā Exel, tad video tiek augšupielādēts un publiskots You Tube kanālā. Viena sižeta digitalizācija, aprakstīšana un augšupielāde vidēji prasa divas stundas.

Video materiālu augšupielādes procesā YouTube platformā radās sarežģījumi. Atklājās faila apjoma ierobežojumi, "robots" neļāva publicēt klipus, kuri saistās ar autortiesībām, mājsaimniecībā notika neparedzēts elektrības pārrāvums. Problēmas tika atrisinātas, tika atrasts optiskā kabeļa pieslēgums, video arhīva lietošana testa režīmā ir sākusies You Tube - Imanta Pulksteņa arhīvs.