.png)
|
Arhīva kalendārs
Ja neesi vēl laivojis Vidzemē, tas ir jāizbauda, jo piedzīvojumi te gaida aiz katra līkuma! Atpūtai uz upes der ne tikai populārā Gauja. Te būs dažas rosinošas idejas straujākai laivošanai: Daudz laivotājiem noderīgas informācijas - gatavi laivošanas maršruti (Latvijā un Igaunijā), laivu noma, izkāpšanas un nakšņošanas vietas, tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kā arī iespēja savu vienas vai vairāku dienu maršrutu plānot pašam - tas viss meklējams www.upesoga.lv Ieteikumi drošai Latvijas apceļošanai: https://www.latvia.travel/lv/raksts/atklaj-latviju-no-jauna-un-celo-drosi Ja dalāties ar saviem Vidzemes apceļošanas stāstiem sociālajā vietnē INSTAGRAM, pievienojiet mirkļbirku #AtklājVidzemiDroši! Mīļi gaidīti ciemos Vidzemē!
Vidzemes upes ir piemērotas arī laivotājiem ar mazākiem bērniem. Tā ir iespēja baudīt kopābūšanu, upes un tās krastu burvību un gūt jaunu pieredzi. Te būs daži maršruti rāmākiem laivu braucieniem ģimenēm ar bērniem: Laivotājiem noderīgu informāciju (gatavus laivošanas maršrutus (Latvijā un Igaunijā), laivu nomu, izkāpšanas un nakšņošanas vietas, tūrisma pakalpojumu sniedzējus tuvā apkārtnē, kā arī iespēju savu vienas vai vairāku dienu maršrutu plānot pašiem) atradīsiet www.upesoga.lv Ieteikumi drošai Latvijas apceļošanai: https://www.latvia.travel/lv/raksts/atklaj-latviju-no-jauna-un-celo-drosi Ja dalāties ar saviem Vidzemes apceļošanas stāstiem sociālajos tīklos, pievienojiet mirkļbirku #AtklājVidzemiDroši!
Foto: visitaluksne.lv Drusku pilskalna dabas taka izaicina doties Latvijas stāvākajā pilskalnā! Nogāzes un stāvie kāpumi, senlejas ar ezeriem, Kornetu skatu tornis 27 metru augstumā, no kura paveras gleznaini skati uz iespaidīgo “Kornetu - Peļļu” gravu, Munameģi, ielejām, ezeriem un pakalniem. Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” pērn tika nominēts arī kā uzvarētājs Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu konkursā “Veselības un labjūtes tūrisms 2019”. Takas garums - 3,5 km, un tā ir apļveida. Vairāk informācijas: http://aaa.veclaicene.lv/drusku-pilskalna-apkartne.
Foto: Ainars Gaidis, VPR arhīvs Uz otru pusi ved Raipala ezera dabas taka 7,5 km garumā gar trim ezeriem – Ievas, Trumulīša un Raipala ezeru. Vairāk informācijas: http://visitaluksne.lv/aktivitates/marsruti/raipala-ezera-taka/. Pēc pastaigas dabā ir kārtīgi jāieturas! Aicinām doties uz Alūksni un atrast piemērotāko vietu maltītes baudīšanai. Iespējams tā būs kafejnīca “Benevilla” (https://www.benevilla.lv/lv/cafe), bet varbūt kafejnīca “Pajumte” (https://pajumte.lv/) vai kāda cita jums tīkama gardēdības pieturvieta (http://visitaluksne.lv/edinasana/edinasana-2-2/). Iepriekš gan noskaidrojiet, vai saimnieki var jūs uzņemt, īpaši, ja esat kuplākā skaitā.
No kreisās - kafejnīca "Benevilla", kafejnīca "Pajumte". Foto: visitaluksne.lv Kad spēki atjaunoti, aicinām iepazīt dzelzceļa industriālo mantojumu – Alūksnes Bānīša stacijā var interaktīvā veidā izzināt 10 dzelzceļa staciju un cilvēku stāstus.
Foto: VPR arhīvs Dienas noslēgumā, kad stāsti un Bānīša vēsture izzināta, laiks sēsties vilcienā. Bānītis no Alūksnes uz Gulbeni dodas plkst.19.55. Vairāk informācijas: www.banitis.lv.
Foto: VPR arhīvs Ja mērojat garāku ceļu un vēlaties mierīgas un laiskas brīvdienas, iesakām izpētīt arī nakšņošanas iespējas: http://visitaluksne.lv/naktsmitnes/. Cits piedāvājums Alūksnes puses iepazīšanai Ja esat nolēmuši baudīt garāku visas dienas pārgājienu, tad jādodas izzināt "Mežtaku" no Apes līdz Kornetiem vai pretējā virzienā, kas iespējams ir nedaudz vieglāk, jo Korneti atrodas krietni augstāk virs jūras līmeņa kā Ape. Maršruta garums ir ~20 km, tas ved caur aizsargājamo ainavu apvidu “Veclaicene” un šķērso Igaunijas robežu, tāpēc neaizmirstiet līdzi paņemt personu apliecinošu dokumentu. Tā kā pa ceļam nav veikalu un ēdināšanas vietu, iesakām līdzi paņemt dzeramo ūdeni un šo to uzkožamu enerģijai, jo garajā ceļā ar dabu vien nepietiks! Vairāk informācijas: https://baltictrails.eu/lv/forest/day/78.
Foto: VPR arhīvs Informāciju sagatavojusi:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce: “Šis ir lielu izaicinājumu laiks ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā. COVID-19 izraisītā krīze ir strauji paātrinājusi digitālās transformācijas procesus visā pasaulē. Krīzes apstākļi vairāk nekā līdz šim sabiedrību ir mudinājusi pāriet uz digitālu vidi un bezkontakta darījumiem starp privātpersonām, uzņēmumiem, valsti vai pārrobežu partnerību. Mums ir jāturpina īstenot inovatīvas idejas sabiedrības un ekonomikas digitalizācijā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem un tautsaimniecībai kopumā būtisku pakalpojumu pieejamības nepārtrauktību jebkuros apstākļos.” Aptauja palīdzēs uzņēmējdarbības vadītājam novērtēt sava uzņēmuma digitālās transformācijas līmeni un noskaidrot atbildes uz galvenajiem anketas jautājumiem: kā notiek MVU virzība uz digitālo transformāciju, kādi risinājumi tiek izmantoti un kādēļ, kāpēc uzņēmumi neizmanto kādus konkrētus IT risinājumus vai tehnoloģijas, kā arī, kā valsts pārvaldes iestādes var palīdzēt uzņēmumiem sekmēt digitālās transformācijas procesu. >> APTAUJU SKATĪT ŠEIT (pirms tam, lūdzu, iepazīties ar pavadvēstuli) Ievērojot, ka COVID-19 turpina jaukt mūsu pasauli un sabiedrībai piespiedu kārtā ir jāpāriet uz digitālu vidi un bezkontaktu darījumiem starp privātpersonām vai uzņēmumiem, valdību vai pārrobežu partnerību, tagad, vairāk nekā jebkad, digitālā transformācija var nodrošināt uzņēmējiem nepieciešamās biznesa vadības iespējas, kas palīdz ne tikai krīzes pārvarēšanai, bet arī panākumu gūšanai pēc ārkārtējās situācijas beigām. COVID-19 ir parādījusi IT un digitālās transformācijas vērtību, digitalizācija ir atradusi jaunu nozīmi un, acīmredzami, tā sasniegs arvien jaunus pielietošanas veidus. Ir skaidrs, ka šī pandēmija būtiski ietekmēs lielāko daļu uzņēmumu mēnešiem, iespējams, gadiem ilgi. Lai izdzīvotu šajā jaunajā realitātē, uzņēmumiem ir ieteicams veidot elastīgus un ilgtspējīgus rīcības plānus uzņēmējdarbības moduļu pielāgošanai. Tie no mums, kuri pieņem šo realitāti, visticamāk, gūs panākumus gan pašreizējās krīzes pārvarēšanā, gan ilgtermiņa perspektīvā. Šie izaicinājumi dod iespēju uzņēmumiem attīstīties, balstoties uz jaunu realitāti. Tāpēc šis ir ideāls laiks, lai koncentrētos uz digitālo transformāciju, apzinoties vajadzības, kas to paātrina. Lai palīdzētu Jums novērtēt sava uzņēmuma digitālas transformācijas līmeni, savu gatavību vai nepieciešamību vadīt pārmaiņas procesus, kā arī nodot būtisko vēstījumu valsts politikas veidotājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar dažādiem ieinteresēto grupu pārstāvjiem ir iekļāvusi aptaujas anketā tieši mazajiem un vidējiem uzņēmējiem aktuālos jautājumus. Latvijas MVU aptauja ir daļa no Projekta reģionālajiem pētījumiem, kas tiek īstenoti vēl piecās projekta DigiBEST dalībvalstīs: Austrijā, Itālijā, Norvēģijā, Portugālē un Spānijā. Aptaujas jautājumus ir izstrādājusi Latvijas Universitāte, kas ir projekta DigiBEST padomdevējs, sadarbībā ar projekta partneriem un VARAM, kas ir šī projekta vadošais partneris. Iegūtie rezultāti tiks izmantoti pētniecības nolūkos, lai izstrādātu rekomendācijas politikas plānošanai digitālās transformācijas veicināšanai. Plānots, ka rezultātu apkopojums, analīze un rekomendācijas politikas plānošanai tiks sagatavotas līdz šā gada jūlija beigām. Projekta DigiBEST mērķis ir stimulēt MVU konkurētspēju, izmantojot progresīvas tehnoloģijas un jaunas inovatīvas uzņēmējdarbībās metodes, tādējādi īstenojot digitālo transformāciju Eiropas reģionos. Projektu paredzēts īstenot līdz 2023.gada 31.jūlijam. To līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Norvēģijas nacionālais fonds Interreg Europe programmas ietvaros. Kopējais projekta finansējums ir 1,5 milj.eiro. Projekts DigiBEST tiek īstenots Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” 2014.-2020.gadam INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programmas ietvaros. Vairāk par projektu: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/e_parv/digibest/?doc=27830 https://interregeurope.eu/digibest
Informāciju sagatavoja: prese PIE varam.gov PUNKTS lv P VPR piekrīt, ka ikviens sabiedriskā transporta pasažieris ir pelnījis pārvietoties ar kvalitatīvu autobusu, lai brauciens būtu ērts un patīkams, tomēr vienlaikus norāda uz paradoksu – kvalitatīvi sniegts, bet rets pakalpojums nav risinājums vietējās mobilitātes veicināšanai. VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents: “Pieļauju, ka Vidzemē un arī citviet Latvijā ir daudz vietu, kurās iedzīvotāji būtu ar mieru izmantot daudz pieticīgāk aprīkotu sabiedrisko transportu, nekā tas tika prasīts iepirkuma dokumentos, lai tikai autobuss vispār kursētu – pietiekamā intensitātē un iedzīvotājiem derīgā maršrutā. Vispirms būtu jādomā par vienmērīga sabiedriskā transporta tīkla nodrošinājumu un tikai pēc tam par “ekstrām””. Vienlaikus norādām, ka šobrīd nav skaidrs, kāpēc apzināti tika veicināta vietējā tirgus sagraušana, tik vērienīgā iepirkumā ļaujot startēt ārvalstu pārvadātājiem, ignorējot pašmāju lielāko pārvadātāju ilggadējo pieredzi un to iepriekš veikto iemaksu apmēru valsts budžetā, un, faktiski, veicinot bezdarba līmeņa pieaugumu reģionos. Līdzšinējais Latvijas iekšējā tirgus pārvadātāju skaits, kā arī to piederība gan publiskajam, gan privātajam sektoram bija atbilstoši tam, lai konkurss arī valsts robežās būtu organizēts pietiekamas konkurences apstākļos un rezultāti būtu objektīvi. VPR pievienojas publiskajā telpā iepriekš paustajam viedoklim par to, ka nav skaidrs, vai, izvērtējot pretendentus, ņemti vērā visi būtiskie kritēriji, t.sk. izvērtēts, cik sociāli atbildīgs ir bijis uzņēmums, vai piedāvātā cena atbilst reālajām izmaksām, ar kurām iespējams izpildīt konkursā izvirzītās prasības. Ņemot vērā iepriekš izskanējušos argumentus, ka pretendentu piedāvājums vērtēts saskaņā ar kritērijiem, jāpieļauj, ka, iespējams, izvirzīto kritēriju saraksts nav bijis pietiekošs. Vienlaikus ar šī konkursa norises gaitu, Vidzemes pašvaldību priekšsēdētāji rosina aizsākt diskusiju par to, cik ilgi Latvijas publiskajā pārvaldē noteikumus turpinās diktēt zemākā cena, kas tiek uzskatīta par galveno kritēriju, izvērtējot pieteikumus. Jānorāda, ka citviet ārvalstīs jau sen izstrādāti dažādi modeļi, kas primāri paredz priekšroku dot vietējam pakalpojuma sniedzējam, vienlaikus par galveno kritēriju izvirzot kvalitāti un inovatīvus risinājumus. Piemērs no Somijas - pašvaldība, izsludinot iepirkumu, nosauca konkrētu summu, ko tā atvēlēs uzvarētājam, un līgums tika slēgts ar pretendentu, kurš iesniedza sabiedrībai visizdevīgāko, ilgtspējīgāko un inovatīvāko piedāvājumu. Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, mob.t. 29477997 Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Lai rosinātu tādu paradumu ieviešanu ikdienā, kas samazina radīto sadzīves atkritumu daudzumu, Vidzemes plānošanas reģions radījis izglītojošu galda spēli bērniem, ko ikviens var lejupielādēt un izdrukāt sev vēlamā formātā. Tā izmantojama bērnudārzos, lai rotaļīgi pārrunātu ar bērniem atkritumu un vides jautājumus, kā arī ģimenēs ar bērniem kā kopīga izklaide vasaras brīvlaikā.
Vai atkritumu tvertnes apetīte ir nepiesātināma?
Spēles pamatprincips aizgūts no visiem zināmās galda spēles “Cirks”, bet, lai spēle būtu ne tikai izklaidējoša, bet arī izglītojoša, katrs attēls spēles laukumā simbolizē ar atkritumu radīšanu vai – tieši otrādi – neradīšanu saistītas rīcības un ikdienas paradumus. Skolotāji vai vecāki tiek aicināti, uzkāpjot uz lauciņa, pārrunāt ar bērniem attiecīgo rīcību, uzdot jautājumus un apspriest ģimenes paradumus. Ja attēlu neizdodas atšifrēt, ir sniegti arī īsi rīcību skaidrojumi. LEJUPIELĀDĒ GALDA SPĒLI un izdrukā to sev vēlamajā formātā:
Par gudru patēriņu
Mūsdienu dzīvesveids un paradumi ir iemesls, kāpēc atkritumu kalns poligonā tikai aug un aug. Mēs kā patērētāji, izmetot nevajadzīgo, aizmirstam par atkritumiem – atkritumu tvertni uztveram kā melno caurumu, kurā tie pazūd. Šī “melnā cauruma” domāšana jāmaina, jo radīto atkritumu apjoms pasaulē turpina pieaugt. Pēdējos gados sabiedrības uzmanība īpaši pievērsta atkritumu šķirošanai, tomēr svarīgi iegaumēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju – pirmkārt, atteikties no liekiem pirkumiem un, cik iespējams, neradīt atkritumus. Ja apzināmies, kādus atkritumus radām un mēģinām ieviest savā ikdienā kaut vienu videi draudzīgu paradumu, ikviens mazais solis pievienojas citiem maziem soļiem un rada pozitīvas pārmaiņas. Gan mēs paši, gan mūsu atkritumu tvertnes bieži vien “patērē” par daudz. Nebūsim nepiesātināmi, bet gan gudri patērētāji un rādīsim labu piemēru arī saviem bērniem! Ģimenēm, kas vēlas metodiski novērtēt, cik un kādi atkritumi tiek izmesti, un gūt skaidru priekšstatu par saviem ikdienas paradumiem, piedāvājam izmantot arī ATKRITUMU AUDITA rīku (lejupielādē ŠEIT). Šāds metodisks atkritumu audita rīks pieejams arī izglītības iestādēm. Vairāk informācijas Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē.
Galda spēle un Atkritumu audita rīks izstrādāti projektā “WasteArt”. Lai rosinātu sabiedrību aizdomāties, izprast atkritumu apjoma pieauguma problēmu, pārstrādes potenciālu un resursu izmantošanas efektivitāti, kā arī mainīt paradumus, Vidzemes plānošanas reģions 2018. gadā kopā ar partneriem Latvijā un Igaunijā uzsāka īstenot projektu WasteArt (“Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību”). Projektu finansiāli atbalsta Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2014.–2020. gadam un līdzfinansē projekta partneri. No Latvijas projektā piedalās Vidzemes plānošanas reģions, Vides risinājumu institūts un atkritumu apsaimniekotājs ZAAO. Šis raksts atspoguļo tikai tā autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
Foto ar spēli: Vidzemes plānošanas reģions Foto ar Daibes atkritumu poligonu: Roberts Āboltiņš
CITAS PROJEKTA "WASTEART" ZIŅAS
--- |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Uzsākam Vidzemes jaunatklāšanas kampaņu #AtklājVidzemiDroši, lai palīdzētu iepazīt interesantas, ne tik zināmas un mazāk ļaužu apmeklētas vietas mūsu pusē un atbalstītu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta akciju "Atklāj Latviju droši". Laivošana ir lielisks veids gan Vidzemes neskartās dabas skaistuma vērošanai, gan iekļūšanai kādā straujā pavasara vai vasaras piedzīvojumā uz upes kopā ar labākajiem draugiem!
Turpinām iepazīt mazāk zināmos Vidzemes nostūrus un gleznainās upes kampaņā #AtklājVidzemiDroši. Izbraukumā ar laivu iesakām izbaudīt krāšņo dabu - klintis, mežus un iežu atsegumus, kas atklājas upju krastos.
Dodoties pa Veclaicenes šoseju (A2) gandrīz līdz pašai Igaunijas robežai, nogriezieties uz Kornetiem, kur pašā centrā atradīsiet norādes par dabas takām. Varat izvēlēties, pa kuru taku doties - uz vienu pusi ved Drusku pilskalna dabas taka, uz otru - Raipala ezera dabas taka. Bet varbūt pa spēkam ir abas divas? 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Latvijas Universitāti uzsāk mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptauju, kas tiek īstenota “Biznesa ekosistēmas digitālā transformācija” (turpmāk - DigiBEST) projekta ietvaros. Projekta mērķis - apzinot situāciju Eiropas reģionos, rast politikas risinājumus uzņēmēju atbalstam digitālās transformācijas stiprināšanai, veicinot moderno tehnoloģiju un inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu izmantošanu.
ēc iepazīšanās ar valsts SIA “Autotransporta direkcija” konkursa rezultātiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Latvijas reģionālajā maršruta tīklā turpmākos 10 gadus, Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) pašvaldību vadītāji pauž bažas par turpmāko sabiedriskā pakalpojumu kvalitāti un pieejamību attālajās reģiona teritorijās, kā arī rosina pārskatīt šī iepirkuma procesa organizēšanu. Ņemot vērā šī brīža strīdīgo situāciju par konkursa rezultātiem, atklāts jautājums ir par to, vai reģiona iedzīvotājiem nenāksies piedzīvot brīdi, kad, līdz ar pārsūdzības procesa uzsākšanos, sabiedriskā transporta pakalpojumi uz kādu laiku nebūs pieejami vispār, jo iepriekšējo līgumu termiņš ar pārvadātājiem būs beidzies, bet jaunie līgumi nebūs stājušies spēkā.
