.png)
|
Arhīva kalendārs
Pagājušajā nedēļā Vidzemes plānošanas reģiona eksperti kopā ar projekta "Resettle!" partneriem no Nīderlandes ”Economic Board of Utrecht” un ”Climate mission Netherlands” tikās ar ALTUM, Ekonomikas ministrijas, SIA ”EKODOMA”, Ēku saglabāšanas un energotaupības Ilona Platonova, Vidzemes plānošanas reģiona Projektu eksperte un Inovāciju brokere, stāsta: ”Lai gan šobrīd valda viedoklis, ka Latvijā tiek siltināts daudz ēku, tepat Lietuvā gadā renovāciju veic piecas reizes vairāk ēkām. Ar šī brīža instrumentiem nav iespējams atbalstīt visas ēkas, kurām tas būtu nepieciešams, tādēļ jāturpina meklēt jaunus, inovatīvus veidus, kā padarīt ēku atjaunošanu iespējamu un vienlaikus ekonomiski pamatotu.”
Attēlā no kreisās: Baiba Šelkovska, VPR, Stef Röell, Economic Board of Utrecht, Rene Pie, Climate mission Netherlands, Ilona Platonova un Jānis Ikaunieks, VPR ”Resettle!” mērķis Latvijā ir caur pilotaktivitāti kādā pašvaldībā pārbaudīt nesen izstrādāto holandiešu finanšu instrumentu, kas pielāgots daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai līdz gandrīz zema enerģijas patēriņa ēkai (A klase). Finanšu instruments ir aizdevums, kas par zemām procentu likmēm pieejams uz 30 gadu periodu. ”Mēs šobrīd redzam lielus izaicinājumus, lai Latvija paspētu līdz 2050. gadam īstenot Eiropas Savienības noteiktos mērķus, tādēļ šis projekts palīdzēs atjaunot ēkas arī tad, kad nav pieejams ES atbalsta programmas ēku atjaunošanai. Pieredze rāda, ka atbalsta programmu laikā ievērojami pieaug būvniecības izmaksas. Mēs ceram, ka alternatīvs fonds ēku energoefektivitātes projektu finansēšanai nodrošinās zemākas izmaksas arī ēkām, kas šo fondu neizmantos,” uzsver Jānis Ikaunieks, Vidzemes plānošanas reģiona Energoefektivitātes eksperts. ”Resettle!” projekta uzdevums ir tiekties pašpietiekamu ēku virzienā, kur ēkas tiek ne tikai siltinātas, bet tajās tiek integrēti arī dažādi atjaunojamie energoresursi gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas nodrošināšanai. Iepriekš analizējot dažādu valstu iespējas izveidot līdzīgu finansēšanas principu, apzināts, ka Latvijā ir labs tiesiskais regulējums enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanai, kā arī šobrīd valstī tiek meklēti dažādi jauni tehnoloģiskie risinājumi ēku atjaunošanai. Līdz ar to pilotaktivitātē paredzēts izvēlēties daudzdzīvokļu ēku Vidzemē, kurai plānoti atjaunošanas darbi tuvākā nākotnē, un modelēt ēkai dažādus ēku atjaunošanas scenārijus, iekļaujot arī saules paneļu uzstādīšanu un saražotās elektroenerģijas uzglabāšanu un izmaksu salīdzinājumu ar atmaksas termiņu līdz 30 gadiem. Modelētie scenāriji un veiktie aprēķini sniegs datus, kas nepieciešami, lai daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašnieki varētu pieņemt lēmumu par ieguldījumu ēkas atjaunošanai. Dokumenta sagatavošanai liela nozīme būs vietējai pašvaldībai, kā arī nacionāla līmeņa lēmumu pieņēmējiem, lai izveidotu scenārijus un gala rezultātā pašu finanšu instrumentu atbilstošu Latvijas situācijai. Par ”Resettle!” projektu: Projekts ”Resettle!” tiek īstenots Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta ”Climate-KIC” iniciatīvas ietvaros. ”Climate-KIC” vienotā tīklā apvienojušies uzņēmumi, akadēmiskie spēki, valsts un bezpeļņas organizācijas u.c. ar mērķi identificēt un atbalstīt inovācijas, kas palīdz samazināt klimata pārmaiņas. No Latvijas kopienā kopš 2016. gada aktīvi piedalās Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika. Papildu informācijai: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv, mob. tel. 26349224 Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.tel. 28752793
Pašā ciemata centrā, kas vairāk līdzinās mazai pilsētai, ir Raunas pilsdrupas un Raunas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Uzkāpjot pilsdrupu skatu tornī, iespējams vērties uz apkārtnes krāšņo ainavu.
No kreisās: Raunas pilsdrupas, Raunas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Foto: U. Brālēns. Turpinot pastaigu pa Raunu, tās viesus neatstās vienaldzīgus tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais Brīvības piemineklis, kas veltīts Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai.
Brīvības piemineklis “Koklētāja”. Foto: U. Brālēns. Parkā blakus pilsdrupām ierīkota Taka ar tūrisma elementiem, kur bērni varēs iztērēt enerģiju fiziskās izturības vingrinājumos, bet vecāki atpūsties. Parkā izveidota arī Interaktīvā izziņas un dabas taka. Tās noslēgumā noteikti jāapskata sena Koka ūdens caurule, ko atrada rekonstruējot Raunas parku.
No kreisās: interaktīva izziņas taka, koka ūdens caurule. Foto: visit.rauna.lv. Aptuveni 2 km garā Veselības taka Raunas upes krastos ved gar baltiem smilšakmens atsegumiem, Velnalu un Tanīsa kalnu, kas ir viens no augstākajiem Latvijas pilskalniem, aptuveni 24 m augsts.
No kreisās: Veselības taka, Velnala. Foto: U. Brālēns. Nu jau gana staigāts, jāsāk meklēt Raunas gardumi! Ko var izgatavot no ķiplokiem, uzzināsiet mazajā, omulīgajā Latvijas ķiploka veikaliņā. Šeit iespējams baudīt ķiploku zupu, ķiploku saldo kūku un saldējumu, kā arī citus gardumus no veselīgā auga. Veikaliņā nopērkami arī citi vietējie labumi.
"Latvijas ķiploks" veikaliņā. Foto: latvijaskiploks.lv Kas tā par ekskursiju bez čipsiem? Noskaidrot, kā top dārzeņu čipsi, un tos nobaudīt jādodas uz Latnature dabīgo čipsu ražotni. Čipsi šeit tiek gatavoti no selerijām, burkāniem un bietēm.
"Latnature" našķi. Foto: Facebook/Latnature. Bet pašiem pagatavot makaronus un uzzināt, kas ir Zaļais siers, iespējams Siera ražotnē, kur saimnieko viesmīlīgā Ceriņu ģimene.
"Siera ražotne" makaroni. Foto: SIA "Siera ražotne" arhīvs. Saimniecībās un ražotnēs apmeklējums ir iepriekš jāpiesaka! Nu jau diena sliecas uz vakara pusi, bet no Raunas nedrīkst aizbraukt, neapmeklējot novada lepnumu - Raunas Staburagu!
Raunas Staburags. Foto: U. Brālēns. Lai jaukas brīvdienas! Informāciju sagatavojusi:
Kulinārijas eksperte Signe Meirāne no pirmajā pavārgrāmatā iespiestajām 414 receptēm izvēlējās septiņas un pagatavoja gardus dienus. Tie bija gan sāļi, gan saldi ēdieni, ko droši var likt galdā kādā ģimeniskas maltītes reizē. Ikvienam apetīti raisītu "Citronu mandeļu tarte", "Glasēje no limonādes", "Pīles ar kaperiem un karintēm","Garda pastēte no puķu kāpostiem", "Mazi pankošķēni ar caurspiestiem āboliem", "Zupe ar turku pupām" vai "Vārīti spināši". Pagatavojiet paši un nogaršojiet! Citas senās pavārgrāmatas receptes lejupielādei >> https://ej.uz/pirma_pavargramata vai ērtai šķirstīšanai internetvidē >> www.issu.com. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv. *** Projekts LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Sadarbojoties ar partneriem no Nīderlandes, Vidzemes plānošanas reģions līdz šī gada decembrim īstenos pilotaktivitāti kādā no Vidzemes pašvaldībām. Pilotaktivitātes ietvaros tiks apzināts jauns finanšu instruments daudzdzīvokļu ēku ”dziļai” atjaunošanai, sasniedzot gandrīz zema enerģijas patēriņa ēkas klasi (A klase).
biroja, AS “Latvian Baltic Energy Efficiency Facility” (LABEEF) un SIA ”RENESCO” pārstāvjiem un Smiltenes novada pašvaldību, lai dalītos pieredzē par ēku atjaunošanas finansēšanas instrumentiem Nīderlandē un tos salīdzinātu ar Latvijā pieejamo atbalstu. Turklāt tikšanās laikā projekta partneri tika iepazīstināti ar esošo dzīvojamo fondu Latvijā un ēku atjaunošanas piemēriem.
Dabas skati, vēstures liecības un vietējie gardumi ir tā bagātība, kas aicina iepazīt skaisto Raunas novadu. Auniet kājas un dodieties vienas dienas #AtklājVidzemiDroši piedzīvojumā Raunas pusē!
Aprīļa beigās noslēdzās vērienīgs trīs gadu Interreg Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekts “Livonijas kulinārais ceļš”. Projekta ietvaros Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku Ceļotājs” Latvijā kopā ar pieciem sadarbības partneriem Igaunijā izveidoja abām valstīm kopīgu tūrisma zīmolu “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste Hanseatica”. Šie zīmoli joprojām turpina piedāvāt gardēžu tūrisma ceļus, kas ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Bet, lai iedvesmotu aktualizēt aizmirstas garšas un senas receptes mūsdienu virtuvēs, kopā ar Signi Meirāni, daudzu pavārgrāmatu autori un ēdiena un dzīvesstila blogeri, tapa četri recepšu video.
S. Meirāne meklēja iedvesmu ēdienu gatavošanai "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām tulkota" receptēs. Pirmo latviešu valodā iespiesto pavārgrāmatu pirms vairāk nekā diviem gadsimtiem, 1795. gadā, Vidzemē, netālu no Valmieras, izdeva Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders. Izdevums bija nepieciešams, jo par pavāriem un saimniecēm muižās lielākoties strādāja latvieši. Savukārt viņiem bija vajadzīga pavārgrāmata saprotamā (latviešu) valodā.