.png)
|
Arhīva kalendārs
Lai īstenotu Vidzemes kultūras programmu, Vidzemes plānošanas reģions organizē atklātu projektu konkursu četrās prioritārajās jomās:
* Lai sekmētu Latvijas reģionālās kultūrtelpas daudzveidību un dzīvotspēju, atbalstot tradicionālo zināšanu un prasmju (īpaši izzūdošo) kapacitātes stiprināšanu, t.sk. atjaunošanu, VKKF Padome, apstiprinot konkursa nolikumu, izvirzījusi nosacījumu papildināt prioritāšu sarakstu ar vēl vienu prioritāti - "Tradicionālo zināšanu un amata prasmju dokumentēšana, izpēte, praktizēšana, popularizēšana un pārnese". Šo prioritāti pievienojam otrajai VKP 2021 prioritātei. Konkursā šogad sadalīs finansējumu 141 000,00 euro apmērā. Atbalsts būs pieejams kultūras projektiem, kurus sagatavos atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2021. gada 5. maija līdz 2021. gada 15. decembrim. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš - 2021. gada 31. marts plkst. 17.00. Projekta pieteikumu, saskaņā ar VPR noteiktiem termiņiem, var iesniegt tikai elektroniskajā projektu pieteikumu formā vietnē balso.vidzeme.lv līdz konkursa beigu termiņam. Projekta iesniedzējs piekļūst iespējai iesniegt projekta pieteikumu, apstiprinot savu identitāti ar www.latvija.lv autentifikācijas līdzekļiem. Projektu pieteikumu vietni balso.vidzeme.lv atvērs 2021. gada 10. martā. Konkursa nolikums ar pielikumiem: Pielikums Nr. 1_paraksta tiesīgās personas apliecinājums Pielikums Nr. 2_eksperta/ mākslinieka/ konsultanta apliecinājums Prezentācija (papildināta) par projektu pieteikumu sagatavošanu pieejama >>šeit<<.
Lūgums rūpīgi iepazīties ar nolikumu un pieteikumam nepieciešamajiem dokumentiem, jo projekti, kuri neatbildīs kādam no administratīvajiem kritērijiem, netiks izvērtēti un atbalstīti. Iesniegtos projektus, kas būs atbilstoši administratīvajiem kritērijiem, nodosim sabiedrības balsojumam, kopsavilkuma veidā publicējot balso.vidzeme.lv informāciju par katru "Vidzemes kultūras programmas 2021" ietvaros iesniegto projektu. Ar sabiedrības balsojuma rezultātiem tiks iepazīstināta "Vidzemes kultūras programmas 2021" ekspertu komisija. Gala lēmumu par finansējuma saņemšanu "Vidzemes kultūras programmas 2021" ietvaros pieņems Valsts Kultūrkapitāla fonds, saskaņā ar ekspertu komisijas sagatavoto lēmumu. Paziņojums par lēmumu tiks publicēts Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv. Sabiedrības balsojuma par "Vidzemes kultūras programmas 2021" projektiem nolikums pieejams >> ŠEIT Visiem labi zināms, ka 2020.gads ne tikai kultūras nozarē, bet visas sabiedrības dzīvē bija ļoti sarežģīts. Jau 2020.gada martā noteiktie ierobežojumi būtiski ietekmēja mērķprogrammas ekspertu lēmumus par finansējuma piešķiršanu pagājušajā gadā iesniegtajiem projektiem. Aicinām projektu pieteicējus nopietni apsvērt iespējas realizēt publiskus pasākumus 2021. gadā, un ar vislielāko atbildību iesniegt reāli īstenojamus projektus! Š.g. 16. martā no plkst. 10.00 līdz 12.30 notiks seminārs interesentiem un projektu pieteicējiem, kurā ar savu pieredzi dalīsies Latvijas muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja, madoniete Zane Grīnvalde un māksliniece Ērika Māldere no Dzērbenes. Semināra laikā varēs iegūt informāciju un konsultācijas par projektu pieteikumu sagatavošanu un pieteikumu vietnes balso.vidzeme.lv darbību. Seminārs notiks tiešsaistes platformā ZOOM. Reģistrēšanās semināram >>šeit<<. Vietne balso.vidzeme.lv izstrādāta Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy Informāciju sagatavoja: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv
Video ieraksts apskatāms VPR Youtube kanālā. Ekspertu prezentācijas:
Seminārs tika rīkots Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
CITAS VIDZEMES ENERGOEFEKTIVITĀTES ZIŅAS
_
Viņu vidū – Valsts kanceleja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Lauku atbalsta dienests, Vidzemes uzņēmējdarbības centrs, Vidzemes Augstskola, Latvijas pašvaldību savienība, LIAA Madonas biznesa inkubators, Gulbenes novada pašvaldība, Kocēnu novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas IT klasteris, Valmieras attīstības aģentūra, RTU Cēsu studiju un zinātnes centrs, kā arī vairākus pasākumus organizēja Vidzemes plānošanas reģions. Piecu dienu laikā (no 2021. gada 22. līdz 26. februārim) tiešsaistē tika organizēti gan semināri, gan konferences, gan arī individuālas konsultācijas un tīklošanās pasākumi. Interesenti attālināti iepazinās ar darbnīcu aprīkojumu. Tika organizētas diskusijas un notika aktīva praktiska darbošanās meistarklasēs. Atgādinām, ka vairākus no pasākumiem iespējams noskatīties joprojām – video ieraksti publicēti innovation.vidzeme.lv sadaļā VIDEO. Juris Cvetkovs, Lauku atbalsta dienests: "Mēs varam dzīvot neko nemainot – ar līdz šim sasniegto, bet mums ir iespēja pakāpties augstāk un apdomāt, ko mēs varētu darīt citādāk, lai rezultāts būtu daudzreiz produktīvāks! Vidzemes inovāciju nedēļa ir īstā vieta inovācijām. Vieta, kur Latvijas mērogā runāt par labajām lietām, kas ir sasniegtas, kā arī par valsts un Eiropas fondu atbalsta iespējām!" Anitra Tooma, vides žurnāliste, Vidzemes inovāciju nedēļas pasākumu apmeklētāja: "Pirms gada laimīga braucu uz Cēsīm, lai piedalītos Vidzemes inovāciju nedēļas konferencē. Tur satiku milzum daudz interesantu cilvēku un vecu draugu, aplūkoju Cēsu koncertzāli, ēdu prusakus šokolādē, un šī bija mana pēdējā klātienes konference mūžā. Arī šogad piedalījos vairākos pasākumos nedēļas ietvaros, vienīgi mūs šķīra 400 kilometru. Atklāšanas sesija bija izcila! Jūtos iedvesmota un satikusies!” Nākamgad, 2022. gadā Vidzemes inovāciju nedēļa norisināsies no 21. līdz 25. februārim. Aicinām sekot līdzi jaunumiem mājaslapās http://innovation.vidzeme.lv un www.vidzeme.lv.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752
Lai pēc iespējas padziļinātāk izzinātu un uzklausītu uzņēmēju vēlmes, diskusijas dienaskārtībā iekļautas vairākas tematiskās darba grupas: uzņēmēju izaicinājumi; inovāciju ekosistēmas attīstība; industrijas, zinātnes un izglītības sadarbība; industrijas pārveide un konkurētspēja; uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi; tūrisma uzņēmējdarbība. Tāpat arī dalībnieki tiks iepazīstināti ar VPR iniciatīvām un piemēriem uzņēmējdarbības un inovāciju sekmēšanai reģionā. Tiks prezentētas tendences un prioritātes Baltijas jūras makro-reģionā, veidojot pārdomātu un sadarbībā balstītu inovāciju un uzņēmējdarbības ekosistēmu, kā arī iespējas, ko sniedz Starptautiskā inovāciju brokeru sistēma. Sociālā uzņēmuma “Mans peldkostīms” (SWIMBE) līdzdibinātāja Laura Žukovska-Supe komentē: Uzņēmējiem ir jāseko līdzi politikas plānošanas dokumentu izstrādei un pēc iespējas jāpiedalās to veidošanā, lai nodrošinātu savu interešu pārstāvību, kam nereti ir būtiska nozīme tālākā Eiropas Savienības un valsts līdzekļu sadalē. Pašreizējā iespēja caur digitālām platformām iesaistīties tematiskās diskusijās ir uzņēmējiem ļoti ērts līdzdalības veids, un tāpēc tas ir jāizmanto. Ir labi, ka Vidzemes plānošanas reģions pirms katras diskusijas sniedz ieskatu konkrētās tēmas aktualitātēs un dod iespēju ikvienam brīvi izteikties, diskutēt un dzirdēt dažādus viedokļus. Nākamais plānošanas periods Latvijai ir ļoti būtisks – tas var mūs izvirzīt vadībā tādos virzienos kā digitalizācija, aprites ekonomika, atjaunojamā enerģija, viedā ražošana. Bet, ja būsim kūtri un reaģēsim uz pasaules aktualitātēm tikai reaktīvi nevis proaktīvi, varam palikt par vājāko valsti Baltijas jūras reģionā, kas ir nepieļaujams scenārijs.
Jau vairākus gadus viena no VPR prioritātēm ir uzņēmējdarbības atbalsts un uzņēmēju kapacitātes stiprināšana, padarot reģionu par konkurētspējīgu un uz izaugsmi vērstu vietu attīstībai. Starptautiskais inovāciju brokeru tīkls, inovāciju projektu vadītājs, inovāciju koprades laboratorija, digitalizācijas semināri, hakatoni, pieredzes apmaiņas vizītes – Vidzeme jau šobrīd realizē virkni atbalsta pasākumu uzņēmēju kapacitātes un konkurētspējas veicināšanai. Tomēr, lai pēc iespējas precīzāk iezīmētu būtiskākās aktivitātes un mērķus, ko Vidzemē sasniegt nākamo 7 gadu laikā, ir svarīgi dzirdēt gan uzņēmēju, gan atbalsta organizāciju un politikas veidotāju redzējumu un viedokli par tālāko reģiona attīstību šajos jautājumos. Kopš izsludināta publiskā apspriešana, norisinājušās jau četras tikšanās reizes, kā laikā gūts vērtīgs iedzīvotāju atbalsts Attīstības programmas 2021-2027 izstrādē. Tematiskās diskusijas risinājušās jautājumos par kultūru, dabas un kultūras mantojumu, spēcīgām kopienām, dabas kapitālu, aprites ekonomiku, drošu iekļaujošu sabiedrību, pieejamu izglītību, digitālu pārveidi, un sadarbību. Komentārus un papildinājumus par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021-2027 1. redakcijas projektu var iesniegt arī individuāli, aizpildot priekšlikumu veidlapu un nosūtot to vai nu elektroniski uz e-pasta adresi ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv, vai arī pa pastu (Vidzemes plānošanas reģions, Bērzaines iela 5, Cēsis, LV-4101). Ar Vidzemes plānošanas reģiona pašreizējās situācijas analīzes dokumentu un Attīstības programmas 2021-2027 1. redakcijas projektu, kas nodots publiskajai apspriešanai, var iepazīties VPR mājaslapā, sadaļā “Attīstības plānošana” – “Sabiedrības līdzdalība”. Uzziņai par precizējošiem jautājumiem aicinām sazināties ar VPR Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāju Ievu Kalniņu (ieva.kalni%C5%86a PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26533464). Pasākums tiek organizēts VPR Attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādes un projekta „GoSmart BSR” aktivitāšu rezultātu komunicēšanas vajadzībām. Projektu GoSmart BSR īsteno VPR sadarbībā ar partneriem no Baltijas jūras reģiona valstīm Interreg BJR programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar ERAF līdzfinansējumu. VPR attīstības programma 2021-2027 tiek izstrādāta arī ar Apvārsnis 2020 projekta PoliRural atbalstu. Jautājumiem: Ieva Kalniņa, Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, tel. 26533464, e-pasts ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Noskatieties semināra video ierakstu Semināra ekspertu prezentācijas:
Praktiskā darbnīca:
Ieva Jātniece, biedrība “Ūdenszīmes” >> Prezentācija VIDEO >> ŠEIT
"Sēlijas laivu” kā pārmaiņu aģenta stāsts. Kā zināšanas, kopā darīšana un kopīgs mērķis var mainīt kopienu pieredzi? Santa Šmite, biedrība “Sēlijas laivas” >> Prezentācija VIDEO >> ŠEIT
Stāsts par vietējo iedzīvotāju un tālienē dzīvojošo sadarbību kopienas kultūras veidošanā. Kāpēc veltīt resursus sabiedrības iesaistei? Ilze Kļava, “Jaunlutriņu attīstības biedrība” >> Prezentācija VIDEO >> ŠEIT
Stāsts par “Sansusī” labklājības rezidenču programmu iekļaujošiem mākslas procesiem. Māra Pāvula, biedrība “Sansusī”>> Prezentācija VIDEO>> ŠEIT
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. Pasākums tika īstenots projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy
Atbildes palīdzēs ne tikai iegūt pilnīgu priekšstatu par esošo situāciju, identificējot trūkumus un apzinot iespējamos uzlabojumus, bet tās tiks ņemtas vērā arī izstrādājot jaunveidojamā Smiltenes novada mobilitātes plānu 2021.-2030. gadam. Pamatā tas uzskatāms par darba dokumentu atbildīgajiem speciālistiem un ekspertiem Smiltenes novadā, taču būtiski, ka tā izstrādē tiek iesaistīta arī vietējā kopiena, koncentrējoties uz viņu ikdienas vajadzībām un aktualitātēm. Anketā integrēti jautājumi par iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem gan Smiltenes pilsētā, gan lauku teritorijās, par to, kāda veida transportlīdzekļi tiek izmantoti, kas ir populārākie galamērķi jaunveidojamā novada teritorijas ietvaros u.c. Anketa iedzīvotājiem elektroniski pieejama šeit. Drukātā formātā aptaujas anketas būs pieejamas novadu informatīvajos izdevumos, lai tās varētu aizpildīt, izgriezt un atstāt novadu administrācijas, pagastu pārvalžu pastkastēs vai bibliotēkās līdz 31. martam.
FOTO: Jānis Ūdris, Smiltenes novada pašvaldības arhīvs Smiltenes novada Mobilitātes plāna izstrādes mērķis ir sagatavot stratēģiskās plānošanas dokumentu apvienotajam Smiltenes novadam, kas tiktu izmantots kā vadlīnijas mobilitātes pakalpojumu un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai, lai apmierinātu iedzīvotāju un uzņēmēju mobilitātes vajadzības gan Smiltenes pilsētā, gan novada lauku teritorijās, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Mobilitātes plāna izstrāde pēc Vidzemes plānošanas reģiona pasūtījuma tiek veikta Eiropas Savienības projekta “MARA” ietvaros. Ne tikai Vidzemē, bet arī citviet Eiropā pēdējos gados sabiedrībā tiek vērotas vairākas izmaiņas: demogrāfiskās struktūras izmaiņas, ekonomisko aktivitāšu koncentrēšanās noteiktās teritorijās, lauku teritoriju iztukšošanās, lauku skolu slēgšana, darba iespējas attālinātā režīmā, elastīgs darba laiks, norēķinu iespējas internetā, elektroniskā paraksta ieviešana, preču piegāde uz mājām u.c. Šīs pārmaiņas ietekmē iedzīvotāju mobilitātes vajadzības un kravu plūsmas reģionā. Transporta sistēmai un piedāvātajiem mobilitātes pakalpojumiem ir jāspēj pielāgoties pieprasījumam, lai nodrošinātu vēlamo dzīves kvalitāti un veicinātu ekonomiskās aktivitātes reģionā.
Mobilitātes plāna izstrāde Smiltenes novadam 2021-2030 tiek veikta Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projekta “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos - jaunas pieejas mobilitātes koncepciju izstrādei attālos lauku reģionos (MARA)” ietvaros. Projekta MARA mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti lauku reģionos. Tā īstenošanā iesaistījušies 12 partneri no 9 reģioniem, Latvijā projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions. Vairāk informācijas par projektu www.mara-mobility.eu (angļu valodā) un www.vidzeme.lv (latviešu valodā).
Jautājumiem: Andžejs Stepančuks – telpiskās plānošanas eksperts (andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv), Kristīne Malnača – transporta eksperte (kristine.malnaca PIE vidzeme PUNKTS lv) Vidzemes plānošanas reģionā Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, (anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv)
Aktīva atpūta dabā šobrīd ir īpaši aktuāla, un došanās pārgājienos ir lielisks veids, kā iepazīt Latvijas dabu. Kopš pagājušā gada rudens Latvijā tiek piešķirta atpazīstamības zīme "Gājējam draudzīgs", lai palīdzētu kājāmgājējiem atrast pakalpojumu sniedzējus, kas izprot viņu vajadzības un padara pārgājiena pieredzi vēl pozitīvāku. Sagaidot pavasari, “Gājējam draudzīgs” zīmi Vidzemē saņems vēl 34 tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvā kājāmgājējiem nepieciešamos pakalpojumus, tādējādi kopumā līdz šim Vidzemē piešķirtas jau 44 šādas zīmes. Latvijā zīmi piešķir komisija, kurā ir 13 dalībnieki – gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu. Zīme nav piesaistīta kādai konkrētai takai vai maršrutam, bet ir apliecinājums, ka attiecīgais pakalpojumu sniedzējs izprot pārgājienu tūristu vajadzības. Zīmei "Gājējam draudzīgs" ir vienota vizuālā identitāte visās trīs Baltijas valstīs. 2021. gada februāra izskaņā notika otrā Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly komisijas sēde Latvijā. Interese par zīmes saņemšanu bija liela – uz šo sēdi tika saņemts daudz pieteikumu. Balstoties uz kandidātu sniegto pašnovērtējumu par atbilstību kritērijiem, komisija lēma zīmi piešķirt 87 tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, no kuriem 34 atrodas Vidzemē: Amatas novadā Burtnieku novadā Smiltenes novadā Kocēnu novadā Gulbenes novadā Valkas novadā Priekuļu novadā Cesvaines novadā Līgatnes novadā Cēsu novadā Valmierā Madonas novadā Alūksnes novadā Apes novadā Lubānas novadā
Aicinām pārgājienu cienītājus baudīt aktīvas brīvdienas gan „Mežtakā” (meztaka.lv), gan citos pārgājienu maršrutos un pašiem pārliecināties par "Gājējiem draudzīgs" objektu viesmīlību! Ja zināt kādu gājējiem draudzīgu vietu, rosiniet viņus pieteikties zīmes saņemšanai.
Pieteikšanās zīmei Nākamā zīmes piešķiršanas komisijas sēde notiks 2021. gada 18. maijā. Pieteikumi tiks pieņemti līdz 12. maijam. Lejupielādējiet pieteikuma anketas un uzziniet vairāk par zīmi "Gājējam draudzīgs": https://ej.uz/gajejiemdraudzigs
Zīmes “Gājējam draudzīgs” koncepts izveidots projektā "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka"", kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas partneriem.
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091. Rakstā izmantota “Lauku ceļotāja” sniegtā informācija.
Šī informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Arī šogad Vidzemes inovāciju nedēļā (VIN) Vidzemes plānošanas reģions organizēja bezmaksas intensīvās biznesa konsultācijas, kuru laikā uzņēmējiem bija iespēja 20 minūšu individuālā sarunā uzdot ekspertam jautājumus par savas uzņēmējdarbības attīstību un saņemt individuālus padomus. Konsultācijas piedāvāja 5 ekspertes par tādām tēmām kā finansējuma piesaiste, atbalsta programmas, eksports, starptautiskā sadarbība un pārtikas produktu attīstība. Piedāvāto iespēju izmantoja 15 Vidzemes uzņēmēji, un 3 stundu laikā notika 28 sarunas. Konsultāciju dalībnieki atzinīgi vērtēja sarunas ar ekspertiem, kā arī norādīja, ka saņēmuši vērtīgus un konkrētus ieteikumus tālākajām rīcībām uzņēmuma attīstībai. Šogad apstākļu uzspiestais tiešsaistes formāts izrādījies ļoti veiksmīgs un pat piemērotāks šādām konsultācijām, nekā klātienes tikšanās, kādas tika rīkotas Vidzemes inovāciju nedēļā iepriekšējos gados. Eksperti atzīst, ka, tiekoties ar uzņēmēju aci pret aci ZOOM platformā, netraucē apkārtējā burzma, kā tas ir klātienē, kā arī daudz ātrāk un ērtāk, daloties ar savu datora ekrānu, var parādīt dažādus materiālus un noderīgu informāciju. Klātienē tiekoties, jāiztiek ar to, kas paņemts līdzi, bet ne vienmēr var precīzi paredzēt, kas sarunas laikā būs nepieciešams. Tā kā ar uzņēmējdarbību saistītās tēmas ir diskrētas, tiešsaistē konsultācijas noritēja brīvāk un personīgāk un uzņēmēji drošāk uzdeva jautājumus un stāstīja par savu produktu vai pakalpojumu, tādējādi eksperti varēja sniegt precīzākus ieteikumus. Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības speciālists un konsultāciju koordinators Ģirts Broks atzīst, ka papildu ieguvums šādām tiešsaistes konsultācijām ir pieejamība – gan ekspertiem, gan uzņēmējiem daudz ērtāk un izdevīgāk ir apmeklēt konsultācijas tiešsaistē, jo nav jāmēro ceļš līdz norises vietai. Organizējot konsultācijas šādā formātā, var vienādi aptvert visu Vidzemes teritoriju, dodot iespēju piedalīties ikvienam vidzemniekam neatkarīgi no dzīvesvietas. Iecerēts arī nākamajos gados Vidzemes inovāciju nedēļas programmā iekļaut šādas intensīvas biznesa konsultācijas, un mēs ceram, ka tiešsaistes formāts ļaus piesaistīt vairāk ekspertu un dalībnieku.
Uzņēmējus konsultēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Maļina, Attīstības un finanšu institūcijas Altum Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā pārstāve Jekaterina Vanaga, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava un SIA Gateway&Partners jaunākā partnere Laura Valtere.
Nākamgad Vidzemes inovāciju nedēļa plānota no 2022. gada 21. līdz 25. februārim.
Jautājumiem: Ģirts Broks, Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības speciālists, girts.broks PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26943163
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26488091
Foto: Christin Hume no Unsplash
Noslēdzies Latvijas un Igaunijas sadarbības projekts "WasteArt", kurā projekta partneri, tostarp Vidzemes plānošanas reģions, nepilnu triju gadu garumā ar mākslas un izglītības palīdzību centās veicināt sabiedrības izpratni par pārmērīga patēriņa dzīvesveida sekām un iepazīstināt ar atkritumu daudzuma samazināšanas un atkārtotas izmantošanas iespējām. 6 mākslas un izglītības centros viesojās ceļojošā izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, un 27 pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs Latvijā un Igaunijā tika īstenots atkritumu audits. Vidējais radīto sadzīves atkritumu apjoma rādītājs Eiropas Savienībā uz vienu iedzīvotāju sarūk, bet Latvijā un Igaunijā tas turpina pieaugt. Atkritumi pēc to izmešanas neizgaist, tie krājas milzīgos kalnos un nesadalās vēl simtiem gadu. Projekta "WasteArt" Latvijas partneri Vides risinājumu institūts, Vidzemes plānošanas reģions un atkritumu apsaimniekotājs ZAAO kopā ar partneriem Igaunijā strādājuši pie tā, lai rosinātu Latvijas un Igaunijas iedzīvotājus pārdomāt savus ikdienas lēmumus. Pēdējos gados sabiedrības uzmanība īpaši pievērsta atkritumu šķirošanai, tomēr svarīgi iegaumēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju – pirmkārt, atteikties no liekā un neradīt atkritumus. Tikai pēc tam domāt, kā samazināt to, no kā nevaram atteikties, iegādāties vairākkārt izmantojamas lietas, nodot šķirojamo pārstrādei un pārējo – apglabāšanai poligonā. Šādas un vēl citas iniciatīvas nepieciešams īstenot gan Latvijā, gan Igaunijā, lai kopīgiem spēkiem varētu sasniegt Eiropas Savienības uzstādīto mērķi – līdz 2030.gadam samazināt atkritumu poligonos nonākošo sadzīves atkritumu apjomu līdz 10%. Eurostat dati (2017) liecina, ka Latvijā noglabā 31% mājsaimniecību atkritumu, kamēr Igaunijā noglabā 20% no kopējā mājsaimniecību atkritumu daudzuma. Tas nozīmē, ka abām valstīm nepieciešamas ātras un praktiskas rīcības, lai spētu sasniegt 2030.gada mērķi.
ATKRITUMU AUDITS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS
Dagmāra Hodere no Tipu dabas skolas norāda, ka atkritumu audita rezultātā skolas ieraudzīja, kur ir to vājie punkti un kādas aktivitātes jāīsteno, lai atkritumu daudzumu samazinātu. Dagmāra atzīst, ka pārmaiņām nepieciešams gan atbalsts no izglītības iestādes vadības, gan no pašvaldības, cita starpā nodrošinot pienācīgu iespēju šķirot atkritumus. Savukārt, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Maija Rieksta uzsver, ka projekts noslēdzas, bet bērnu izglītošana turpinās. Kā skolotāji projekta sākumā vienojās kopīgā sauklī: “Mēs nevaram atbrīvot pasauli no atkritumiem vienā dienā, bet, izglītojot bērnus, labas pārmaiņas notiks ik dienu.”
Ikvienai izglītības iestādei, mājsaimniecībai vai darbavietai ir iespējams bez maksas lejupielādēt atkritumu audita materiālus un izvērtēt savus radītos atkritumus, lai rastu risinājumus, kā šo apjomu iespējams samazināt. Lai papildinātu atkritumu audita metodisko materiālu un veicinātu bērnu izpratni par videi draudzīgām rīcībām, Vidzemes plānošanas reģions projektā izstrādāja arī galda spēli "Atkritumu tvertne nav melnais caurums" un 11 video nodarbības, kurās bērni dažādu mākslinieku vadībā var radīt sadzīvē vai rotaļās noderīgas lietas, pagarinot mūžu materiāliem, kas citādi nonāktu atkritumos.
>> Vairāk par atkritumu auditu un video nodarbībām lasiet ŠEIT. >> Galda spēli var bez maksas lejupielādēt ŠEIT un izdrukāt sev vēlamā formātā.
IZPRATNES VEICINĀŠANA AR MĀKSLAS PALĪDZĪBU
Divu gadu laikā izstāde paviesojusies sešos mākslas, kultūras un vides izglītības centros Latvijā un Igaunijā. Izstādes kuratori Evelīna Gržiniha un Indreks Grigors par izstādes darbu radīšanas procesu stāsta: “Atkritumi paši par sevi nav nekas slikts vai nenormāls. Tas, kas uzskatīts par bezvērtīgu, var kļūt vērtīgs. Ir vērts uzsvērt, ka vairums šīs izstādes mākslinieku, aprakstot savus darbus, atkritumus sauca par materiālu, nevis par problēmu. Potenciāls kaut ko radīt no šķietami nekā ir sena mūsu kultūras sastāvdaļa.” Viens no māksliniekiem Timo Toots (Igaunija) par sava mākslas darba “Elektropirts” izstrādes procesa atziņām stāsta: “Darba radīšanai es izmantoju elektroierīces, kuras cilvēki nodevuši SIA “ZAAO” Valmieras Eko laukumā, jo uzskatījuši tās par nevajadzīgām. Cenšoties tās salabot atklāju, ka liela daļā no tām joprojām ir izmantojamas. Šeit parādās mūsu sabiedrības patēriņa cikla lielākā problēma – ja ierīce saplīst, mēs nopērkam jaunu. Es aicinātu ikvienu padomāt, varbūt mums nav nepieciešamas jaunas lietas, bet varam dot otro iespēju tām, kas mums jau ir.”
VEBINĀRA IERAKSTS Projekta noslēgumā tika rīkots vebinārs “Atkritumu otrā dzīve, pielietojot mākslu un izglītību”, un tā ierakstu joprojām ir iespējams noskatīties projekta WasteArt Facebook lapā. Pasākumā eksperti no Latvijas un Igaunijas dalījās savā pieredzē, kā, iesaistot skolas un māksliniekus, iespējams veicināt sabiedrības izpratni par atkritumu samazināšanu, to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī mainīt savus ieradumus, lai tie kļūtu videi draudzīgāki.
Vairāk par projekta "WasteArt" aktivitātēm iespējams uzzināt Facebook lapā, Instagram kontā un YouTube kanālā.
Projekts “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr. Est-Lat 65 tika īstenots no 2018. gada augusta līdz 2021. gada janvārim, un to finansiāli atbalstīja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas Interreg V-A ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un projekta partneri. Šis raksts atspoguļo tikai tā autoru viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv
Informāciju sagatavojušas: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv Magda Jēgere, Vides risinājumu institūts (Institute for Environmental Solutions), WasteArt komunikācijas speciāliste, magda.jegere PIE videsinstituts PUNKTS lv, +371 25676836
CITAS PROJEKTA "WASTEART" ZIŅAS
---
Idejas un projekti iet kopsolī, jo īstenojot kādu ieceri nepieciešams piesaistīt arī finansējumu. Tas savukārt saistīts ar projekta sagatavošanu un realizāciju. Cik daudz un dažādu soļu jāveic no idejas līdz tās īstenošanai? Kāda nozīme idejas realizācijā ir kvalitatīva projekta sagatavošanai? Vai labi izstrādāts projekts garantē finansējuma piesaisti? Varbūt tomēr jābūt “plānam B”? Uz visiem šiem jautājumiem atbildēja Madonas muzeja izglītojošā darba nodaļas vadītāja, Latvijas muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde. Viņas pieredze projektu sagatavošanā mērāma vairāk nekā 10 gadu garumā. Lekcijas prezentācija pieejama >> šeit. Savukārt mākslinieces, uzņēmējas un Latvijas Kultūras vēstnieces Ērikas Mālderes stāsts par savās prasmēs balstītām radošām idejām, to realizēšanu sarežģītās situācijās, par vietas pievilcības veidošanu Vecpiebalgas novada Dzērbenē, ļāva ieskatīties Ērikas un viņas ģimenes, un domubiedru ikdienā. Reizēm notiek arī tā, ka ikdienas darbi pārvēršas projektos un vēlāk turpinās jaunos radošos darbos. Lekcijas prezentācija pieejama >> šeit. Semināra noslēgumā VKP 2021 koordinatore Dace Laiva pastāstīja par programmas nolikumu, pieteikumu vietni balso.vidzeme.lv un atbildēja uz jautājumiem. Papildināta prezentācija par projektu pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu pieejama >> šeit. Paldies visiem semināra dalībniekiem par aktīvu dalību un uzdotajiem jautājumiem! Novēlam veiksmi un radošumu projektu gatavošanā un realizācijā! Informāciju sagatavojusi: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv
Visvairāk ideju paustas diskusijās par uzņēmējdarbības attīstības, sasniedzamības un dabas kapitāla un aprites ekonomikas jautājumiem. Tematiskās diskusijas tika organizētas Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021-2027 1. redakcijas projekta publiskās apspriešanas ietvaros, un aicinājumam atsaucās ievērojams skaits vidzemnieku, pašvaldību pārstāvju, valsts iestāžu un nozaru ekspertu, kuri izrādīja interesi līdzdarboties Vidzemes attīstības ceļa kartes veidošanā. Visi saņemtie priekšlikumi tiks apkopoti, izvērtēti un iespēju robežās integrēti plānošanas dokumentā.
>> SKATĪT ATTĒLU PALIELINĀJUMĀ ŠEIT (pēc atvēršanas tuviniet, izmantojot taustiņu ctrl un vienlaikus ritinot datorpeles rullīti)
Ieva Kalniņa, VPR Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja norāda: “Kvalitatīva un jēgpilna teritorijas attīstības plānošana nav iespējama bez sadarbības un mērķtiecīgas dažādu ieinteresēto pušu iesaistīšanas. Diskusijās pulcējamies un spriedām par to, kādā Vidzemē gribam dzīvot un meklējām risinājumus, kā to panākt – kopā nākšana ir ļoti vērtīga. Jo vairāk mēs katrs iesaistāmies savas vietas, sava reģiona attīstības plānošanā un kopīgi nospraužam mērķus, jo pēc tam arī daudz vairāk esam ieinteresēti šo mērķu sasniegšanā. Esam aizvadījuši ļoti veiksmīgu tiešsaistes diskusiju ciklu – tieši šis formāts mums ļāva uzklausīt ļoti daudz vērtīgu ideju un komentāru. Tagad priekšā liels un atbildīgs darbs visus viedokļus analizēt un cik vien iespējams integrēt Vidzemes attīstības ceļa kartē.” Daiga Gargurne, biedrības “SATEKA” valdes priekšsēdētāja: “Pozitīvi vērtēju veidu, kā Vidzemes plānošanas reģions izvēlējies organizēt Vidzemes Attīstības programmas 2021- 2027 gadam izstrādi. Izvēlēts jauns un svaigs formāts. Redzams, ka šoreiz publiskā apspriešana nav izsludināta formāli, bet tiešām notiek plašas diskusijas, uz kurām tiek aicināts ikviens, kam ir viedoklis un vēlme līdzdarboties. Piedalījos visās izsludinātajās tematiskajās diskusijās. Mums jābūt līdzatbildīgiem par to, kas notiek – par to, ko darām vai nedarām. Vēlētos lielāku iesaisti tieši no uzņēmēju, sabiedrisko organizāciju un arī pašvaldību puses, jo ir svarīga vienota pieeja un redzējums par tālāko attīstību. Es vēlos, lai sabiedrība saprot savas līdzdarbošanās nepieciešamību – kamēr mēs nesapratīsim, ka paši varam veidot savu vidi, turpināsim prasīt no citiem. Šī sabiedrības attieksme ir jāmaina. Tad arī nebūs jābrīnās par izstrādāto dokumentu saturu un pieņemtajiem lēmumiem, kas mums pašiem pēc tam jāievēro un jāizmanto ikdienas darbā.” Šobrīd turpinās darbs pie Attīstības programmas dokumenta pilnveidošanas, un ir plānots, ka aprīļa vidū dokuments tiks atkārtoti skatīts vispirms VPR Konsultatīvajā padomē un vēlāk arī VPR Attīstības padomē. Tikšanās ar abu padomju pārstāvjiem tiks organizētas, lai saņemtu akceptu pilnveidotās attīstības programmas nodošanai atkārtotai publiskajai apspriešanai. Pēc gala redakcijas apstiprināšanas tā tiks iesniegta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā atzinuma saņemšanai. Jāatgādina, ka 2020. gada pirmajā pusē tika izveidota reģionālā līmeņa darba grupa jeb Konsultatīvā padome, mobilizējot dažādu jomu un sektoru pārstāvošas ieinteresētās puses kopīgai lēmumpieņemšanai un rīcībām par Vidzemes reģiona attīstību. Konsultatīvās padomes dalībnieki līdzdarbojas un seko līdzi Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021-2027 izstrādei, kā arī vēlāk būs līdzatbildīgi par tās ieviešanas uzraudzību. Šādu pieeju Vidzemes plānošanas reģions plānošanas dokumentu izstrādei izmanto pirmo reizi. Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programma 2021-2027 tiek izstrādāta ar projekta “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) atbalstu. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 ietvaros. Tajā spēkus apvienojuši 36 partneri no 16 valstīm. Latvijā projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Lauku forums, Agroresursu un ekonomikas institūts un uzņēmums Baltic Open Solutions Center. Projekta “PoliRural” mērķis ir sekmēt lauku politikas attīstību, izveidojot spēcīgu lauku ekosistēmā ieinteresēto personu kopienu un izstrādājot konceptuālu lauku ekosistēmas modeli. Vairāk par projektu uzziniet https://polirural.eu/. Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā http://www.vidzeme.lv. Jautājumiem: Ieva Kalniņa, VPR Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
CITAS PROJEKTA "POLIRURAL" ZIŅAS
---
Iedvesmojošas pieredzējušu ekspertu prezentācijas Pasākums bija piepildīts ar iedvesmojošām prezentācijām no vairākiem ekspertiem. Uz jautājumu "vai ēdiens ir tikai ēdiens, kad to ēd?" atbildēja ēšanas dizainere Marije Vogelzang (NL). Eksperte sniedza vairākus inovatīvus piemērus, kā uz ēdienu paskatīties no iracionāla skatupunkta, padarot pārtikas patēriņa pieredzi atšķirīgu katram no mums. Helsinku Universitātes profesore Reetta Kivelä (FI) sniedza ieskatu prezentācijā "Vai mēs dzīvojam olbaltumvielu laikā?". "Zaļš, zils un sarkans” Ar alternatīvu olbaltumvielu un jaunu pārtikas produktu izpēti iepazīstināja Viktoria Olsson (SE), Kristianstadas Universitātes pārtikas un ēdienu zinātnes vecākā lektore. Eila Järvenpää (FI), Somijas Dabas resursu institūta (Luke) vecākā zinātniece, sniedza ieskatu olbaltumvielu avotu dažādošanā un to priekšrocībās mūsu ikdienā. Mari Jaakkola (FI), projektu vadītāja Oulu Universitātē, iepazīstināja ar vairākiem alternatīviem brūkleņu izmantošanas veidiem, kā arī fermentācijas, olbaltumvielu izpēti un īpašām paraugu apstrādes metodēm. "Bioloģisko funkcionālo olbaltumvielu un sastāvdaļu globālā tirgus tendences" prezentēja Erkki Pöytäniemi (FI), Kurmakka-Organic Food Ltd. izpilddirektors. Hakatona process un rezultāti Komandām tika dots uzdevums risināt alternatīvo olbaltumvielu un funkcionālās pārtikas jomas izaicinājumus un nākt klajā ar jaunām idejām. Katra grupa saņēma 30 minūšu konsultāciju no ārējiem ekspertiem/treneriem, lai labāk izprastu virzienu uz izvēlētā izaicinājuma risinājumu, ko vēlāk vērtēja žūrijas komanda. Izaicinājumu "Jaunas un atšķirīgas veselīgas un uzturvielām bagātas pārtikas tirdzniecības stratēģijas" risināja Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera pārstāvji Aloja-Starkelsen (LV), lielākais kartupeļu cietes ražotājs Baltijas valstīs, kā arī viens no lielākajiem bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājiem pasaules mērogā, un Felici (LV), funkcionālo brokastu, dabīgi augstas uzturvērtības maltīšu izstrādātāji, kā arī uzņēmums no Igaunijas MTÜ Roheliselt Värske Elu, bioloģiskās ražas no mazajiem vietējiem lauksaimniekiem izplatītāji. Sniegtā risinājuma pamatā bija pakāpeniskas izmaiņas, uzrunājot sabiedrību par ieguvumiem, ko sniedz augu izcelsmes uzturs. Ar izaicinājumu "Uztveres maiņa augu izcelsmes olbaltumvielu kontekstā" saskārās otrā komanda, Suomen Hampputuotteet Oy (FI), investori Somijas dabīgajās izejvielās, Lipasu Oy/Härtelö (FI), jaunas, ilgtspējīgas sastāvdaļas ražotāji apvienojumā ar iemīļotām tradīcijām, Aloja-Starkelsen un Felici. Komanda ieteica parādīt patērētājiem, kā viegli pagatavot garšīgu, siltu maltīti mājās, kas aizstātu dzīvnieku izcelsmes ēdienus un attīstītu izcilas augu izcelsmes uzkodas, izvietojot reklāmu pilsētās. "Augu izcelsmes proteīnu izmantošana kā alternatīva gaļas produktiem tiktu panākta ar dažādām kompleksām aktivitātēm – parādot reālo produktu, piemēram, kaņepju burgerus, pelēko zirņu gabaliņu un lauku pupu saldējumu, kā arī ar sabiedrības izglītošanas pasākumiem." Trešā komanda, ko pārstāvēja GreenBite (EE), pirmais uzņēmums Igaunijā, kas ražo pārtiku no kukaiņiem, BugBox (EE), augstas kvalitātes ekoloģiska un ilgtspējīga olbaltumvielu pulvera ražotāji, un Tebrito (SE), ilgtspējīgu un inovatīvu kukaiņu produktu ražotāji, strādāja pie izaicinājuma "Sabiedrības uztveres maiņa pret produktiem, kā sastāvā ir kukaiņu izcelsmes olbaltumvielas". Šīs grupa piedāvāja izveidot izglītības programmu "Vai vēlies nogaršot kukaini?!", kā mērķis būtu veicināt sabiedrības interesi izmēģināt novatoriskus ēdienus, pagatavotus no kukaiņu izcelsmes olbaltumvielām. Aktivitātes mērķis: kukaiņi kļūst par sabiedrībā pieņemtu, ikdienišķu ēdiena sastāvdaļu. Izaicinājums "Jaunu olbaltumvielu resursu izpēte" pulcēja uzņēmumus Lupinta (SE), lupīnu izejvielu produktu ražotājus, MILZU! (LV), veselīgas maltītes ražotājus, kas rudzus pārvērš īpašā ēdienreizē, Fagraslätt (SE), bioloģiskās pārtikas ražotājus, Aloja-Starkelsen un Felici. Galvenie faktori inovācijas izveides procesā bija izaicinājumi: pārtikas izšķērdēšanu samazināšana un pielāgošanās strauji mainīgajam dzīvesveidam. Tie motivēja komandu, veidojot reālu produkta prototipu – augu izcelsmes vegānu pankūku maisījumu, kas sastāvētu no alus drabiņām, bioloģiskiem pelēkajiem zirņiem un lauku pupu proteīna ar nosaukumu "Morning Heaven Magic Mix". Šī produkta priekšrocības būtu ērta lietošana un ražošana, bioloģisko augu izcelsmes olbaltumvielu bagātība un alus pārstrādes sānu plūsmas sastāvdaļu izmantošana, kas samazina pārtikas atkritumus un attīsta ilgtspējīgāku vidi. Būtiski, ka pirmais faktiskais produkta prototips tika izstrādāts jau hakatona laikā. Izvērtējot katras komandas darbu, tika ņemti vērā vairāki žūrijas kritēriji attiecībā uz risinājumu pret izaicinājumu, inovācijas izstrādes procesu, tirgus potenciālu, inovāciju līmeni un ilgtspēju. "Mēs izvēlējāmies uzvarētāju, pamatojoties uz lielisko un praktisko komandas darbu un grupas dalībnieku zināšanu iesaisti, kā arī vietējo sānu plūsmu sastāvdaļu izmantošanu," uzsvēra žūrijas locekle, paziņojot hakatona uzvarētāju – ceturto komandu, “Morning Heaven Magic Mix” produkta koncepta izstrādātājus!
Kas notiks tālāk? Hakatona turpinājums notiks 2021. gada 28. aprīlī, kad Lupinta, MILZU!, Fagraslätt, Aloja-Starkelsen un Felici būs iespēja tikties ar izvēlētajiem ekspertiem un saņemt konsultācijas, lai kopā tuvotos produkta prototipa realizācijai. Turklāt, darbnīcas publiskajā daļā būs iespējams pieredzēt vēl nebijušas alternatīvo olbaltumvielu un funkcionālās pārtikas jomas ekspertu prezentācijas un tiks nodrošinātas lieliskas starptautiskas tīklošanās iespējas. *** "Biobord pārtikas hakatons" ir digitāls 24 stundu ilgs inovāciju konkurss, ko "ConnectedByBiobord" ietvaros organizē JAMK Lietišķo zinātņu universitāte, Krinovas inkubators un zinātnes parks, Vidzemes plānošanas reģions un SEI Tallin kopā ar Pērnavas reģionu. Projektu “ConnectedByBiobord” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts” Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (https://biobord.eu/) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Vairāk informācijas: Kristaps Ročāns, projektu vadītājs/eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Pieredzē dalīsies gan Vidzemes Augstskolas pētniece un prorektore Ginta Majore, gan arī lektors no Čehijas Zinātnes un sabiedrības centra – Karels Čarvats (Karel Charvat). Semināra ietvaros tiks rosinātas arī diskusijas vietējo kartupeļu audzētāju vidū, lai identificētu galvenās problēmas kartupeļu audzēšanas procesā, kurām lauksaimnieki meklē risinājumus. Diskusiju laikā iegūtā informācija tiks izmantota, lai izstrādātu un testētu tehnoloģisku rīku, kas uzlabotu lauksaimniecības sistēmas noturību pret mainīgajiem laikapstākļiem. Pieteikšanās dalībai seminārā līdz 25. martam, plkst.15:00 šeit: https://ej.uz/9izn . Pasākuma saite tiks izsūtīta uz norādītajām e-pasta adresēm 25. martā līdz plkst. 17:00.
Seminārs-diskusija kartupeļu audzētājiem ir daļa no Vidzemes Augstskolas starptautiskās zinātniskās konferences “Sabiedrība. Tehnoloģijas. Drošība” programmas. Pasākums tiek organizēts projekta StarGate (Horizon2020) ietvaros. Projektā StarGate piedalās 26 partneri no 13 valstīm, taču risinājumu testēšana realitātē notiks vien sešās valstīs - Čehijā, Izraēlā, Grieķijā, Beļģijā, Spānijā un arī Latvijā. Projektu Latvijā īsteno Vidzemes plānošanas reģions un Vidzemes Augstskola. Projekta īstenošanas ilgums – līdz 2023. gada 30.septembrim. Programma “Apvārsnis 2020” ir visu laiku lielākā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma, kuru atbalstījuši politiskā līmenī Eiropas valstu līderi un Eiropas Parlamenta deputāti, vienojoties, ka ieguldījums pētniecībā un inovācijās ir nozīmīgs Eiropas nākotnei. Ar programmas starpniecību pētniecība tiek sasaistīta ar inovācijām, pievēršot uzmanību trīs konkrētām jomām: zinātnes izcilībai, rūpniecības prioritātei un sabiedrības problēmām. Projekta mājaslapa: https://www.stargate-h2020.eu/
Jautājumiem: Maija Rieksta, projekta StarGate vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS PROJEKTA "STARGATE" ZIŅAS
--
Ekspertu vidū bija pārstāvji no Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR), Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas sekretariāta, Somijas-Baltijas Institūta un citām dažādu nozaru ar starptautiskas sadarbības attīstīšanu saistītām organizācijām, tostarp Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Pārtikas bioekonomikas klasteris. Aicinām iepazīties ar pasākuma ierakstu, kā arī katra eksperta prezentāciju ŠEIT. Simon Stermann, ESSBJR Valstu koordinatoru grupas priekšsēdētājs, pievienojās konferencei, lai sniegtu ieskatu jaunajā Baltijas jūras reģiona stratēģijā. Tika uzsvērts, ka viena no prioritātēm šobrīd ir “nodrošināt nacionālo, reģionālo un vietējo ieinteresēto personu, pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības, tostarp jauniešu, efektīvu iesaisti makroreģionālo stratēģiju īstenošanā”. Vienlaikus, būtiski jāpalielina izmaiņu redzamība, izmantojot stratēģisko komunikāciju. "Izveidojot platformas, kurās redzams, kā mēs strādājam pie mūsu stratēģijām, sabiedrībai varam parādīt mūsu sasaisti ar aktualitātēm," uzsvēra Stermann. Jaunās stratēģijas mērķis ir atbalstīt reģionus un organizācijas tās ieviešanā, būtiski ceļot to kapacitāti. Ar jaunās Interreg BJR programmas 2021.-2027. gadam galvenajām prioritātēm un plānoto atbalstu dalībniekus iepazīstināja tā apvienotā sekretariāta projektu un programmas vadītāja Charis-Ariadni Loupasi. Loupasi norādīja, ka nākamā perioda prioritāšu augšgalā iezīmēta orientēšanās uz klientu, kā arī pārejas atbalsts uz zaļāku un ilgtspējīgāku starptautisko sadarbību uzņēmējiem un atbalsta organizācijām, kas veidos un attīstīs makroreģionu. “Iesaistītās valstis vienojušās, ka četras izvirzītās prioritātes – novatoriska, ūdens-vieda, klimatneitrāla sabiedrība un sadarbības pārvaldība – vislabāk atspoguļo vajadzības starptautiskajai sadarbībai nākamajiem septiņiem gadiem,” uzsvēra eksperte. Jāpiezīmē, ka tieši šīs starptautiskās programmas ietvaros Vidzemes plānošanas reģions (VPR) ir realizējis vairākus uz inovāciju vides stiprināšanu vērstus projektus un aktivitātes, tostarp organizējis inovāciju koprades laboratoriju, izstrādājis zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanas rīcību plānu, nodrošinājis starptautiskā inovāciju brokera konsultācijas u.c. Paredzams, ka arī šajā plānošanas periodā VPR aktīvi strādās, lai caur Interreg BJR programmu sasniegtu VPR Attīstības Programmas mērķus. “Mums ir vajadzīgas inovācijas. Tā ir mūsu prioritāte,” paneļdiskusijas laikā minēja Sebastian Rynkiewicz, Polijas metālapstrādes klastera valdes priekšsēdētājs, norādot, ka galvenokārt organizācijas redz TIBS brokeri kā iespēju savest kopā uzņēmumus ar stratēģiskiem partneriem, lai attīstītu sadarbības, veidotu kopīgus projektus un realizētu citas novatoriskas idejas. Tīklošanās un pieeja sadarbības valstu kontaktiem caur uzticības personu ir liels ieguvums. Diskusijas dalībnieki – Hamburgas Mākslīgā intelekta centra pārstāvis Steven Dehlan, Latvijas Pārtikas bioekonomikas klastera izpilddirektors Kristaps Ročāns un Ekonomikas ministrijas Inovācijas departamenta direktore Agnese Šķēle vienojās kopīgā sarunā, lai apspriestu “kā sekmēt industrijas vajadzību integrēšanu politikas darba kārtībā?”. "Politikas veidotājiem ir jāuzklausa, jāsaprot ieinteresēto personu vajadzības un jāuzdod pareizie jautājumi, lai veicinātu labu sadarbību," uzsvēra Kristaps Ročāns. Konferences eksperti aicināja klausītājus piedalīties diskusijā ne tikai par inovāciju ekosistēmas izveidi, bet arī par praktiskiem piemēriem zināšanu nodošanā un pārrobežu inovāciju sadarbībā, kas veicināta, īstenojot pilotprojektus. Praktiski piemēri tam, kā BJR tiek izmēģināta starptautiskā inovāciju brokeru sistēma (TIBS), bija dzirdami pieredzes stāstos no atbalsta sniedzējiem un uzņēmumiem, kas pārstāv Latviju, Lietuvu, Poliju, Vāciju un Igauniju. TIBS tiek pilotēts Baltijas jūras reģionā Interreg BJR programmas 2014.-2020. gadam projekta “Viedās specializācijas stiprināšana, attīstot starptautisko sadarbību” (GoSmart BSR) ietvaros. Starptautisko konferenci organizēja Vidzemes plānošanas reģions ciešā sadarbībā ar ESSBJR politikas jomas “Inovācija” biroju, un tā tika izvēlēta arī kā viens no Eiropas Savienības Industrijas nedēļas (EU Industry Week 2021) un Vidzemes inovāciju nedēļas pasākumiem. “Ar projektu “GoSmart BSR” mēs arvien vairāk kopā īstenojam viedās specializācijas stratēģijas, ne tikai apmaināmies ar labās prakses piemēriem. Šis projekts jau šobrīd ir bijis ļoti novatorisks, vērienīgs un progresīvs piemērs, kas ir ielicis lielisku pamatu, uz kura balstīties, pārejot uz jauno programmas periodu,” uzsvēra viens no konferences ekspertiem – Esa Kokkonen, ESSBJR politikas jomas “Inovācija” koordinators, Somijas-Baltijas institūta direktors. Arī VPR prioritāšu augšgalā ierindojas regulāra saziņa ar uzņēmējiem, lai pēc iespējas precīzāk iezīmētu viņu vajadzības un intereses attiecībā uz jaunu zināšanu un kontaktu ieguvi. Jau Covid-19 pandēmijas sākumā tika apzināti uzņēmēji, lai izprastu viņu digitalizācijas intereses un veiksmīgi organizētu tematiskus seminārus, balstoties uz iegūto informāciju. Vairāku uzņēmēju tūlītējs ieguvums bija, piemēram, semināra laikā izveidots interneta veikals u.c. tamlīdzīgi instrumenti. Arī organizētā Inovāciju koprades laboratorija – pētnieku un uzņēmēju sadarbības veicināšanai – radīja tūlītējas sadarbības ar potenciālu pārtapt jaunos produktos vai uzlabotos procesos. Konferences video, kā arī katra eksperta prezentācija angļu valodā ir atrodama ŠEIT. Sekojiet GoSmart BSR sociālajiem medijiem, lai redzētu jaunākās projekta aktualitātes, kas tiks ievietotas mūsu Facebook un LinkedIn kontos. Vairāk informācijas: Santa Vītola, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Savukārt VPR transporta eksperte Kristīne Malnača aicināta piedalīties paneļdiskusijā par to, cik svarīga ir maršrutu un reisu saskaņošana un pielāgošana dažādām iedzīvotāju vajadzībām. Vidzemes reģionā mobilitātes jautājums dienaskārtībā ir jau vairākus gadus, un tā aktualitāte saglabājas vairāku izaicinājumu dēļ. Reģionu griezumā Vidzeme ir reģions ar vismazāko iedzīvotāju blīvumu, savukārt autoceļu tīkls ir vislielākais, turklāt liela daļa no ceļiem ir neapmierinošā stāvoklī. Reģionā vērojams sabiedriskā transporta konkurētspējas trūkums salīdzinājumā ar privāto autotransportu, tostarp nepietiekama ir arī vilcienu ģeogrāfiskā pieejamība, jo lielai daļai vidzemnieku šis pārvietošanās veids nav pieejams bez pārsēšanās. Būtiski minēt arī veloceliņu trūkumu, jo īpaši ikdienas mobilitātes vajadzību nodrošināšanai starp administratīvajām teritorijām ( t.s. svārstmigrācija).
Kopumā konferencē kopā ar citiem jomas speciālistiem un interesentiem tiks apspriests plašs tēmu loks. Tas skars zaļos ceļus, kā arī veloceļus tūrismam un ikdienas mobilitātei. Tiks spriests par veloceļu un zaļo ceļu integrāciju vienotā multimodālā koridorā: Rail Baltica, Via baltica un EuroVelo13 piemērs. Tāpat notiks diskusijas par sabiedrisko transportu, ikdienas velomobilitāti un velotūrisma integrāciju. >> KONFERENCES PROGRAMMA (.pdf) Konference sāksies 29. martā plkst.10.00. Saite, lai pievienotos pasākumam: https://zoom.us/j/98099244067?pwd=MU9ndkQyanZMWUo3a0FpOWwxYzc3QT09 (sanāksmes ID: 980 9924 4067, Parole: 655594). Plānota arī pasākuma tiešraide Latvijas Zaļo ceļu asociācijas Facebook profilā. Foto: Vidzemes Tūrisma asociācijas arhīvs, Zaļie ceļi Kocēnu novadā
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv Jautājumiem: Laila Gercāne, Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv
Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” vadītājs Māris Grāvis pirmajā apmācību dienā dalībniekiem uzsvēra pāraprūpes kaitīgo ietekmi un aicināja domāt par iespējamajām izmaiņām VSAC dzīvojošo cilvēku ikdienā, lai stiprinātu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem spēju būt patstāvīgiem. ”Mūsu pienākums ir radīt apstākļus, lai cilvēks varētu attīstīties, un kā gan viņš var attīstīties, ja mēs visu izdarām viņa vietā?" – Māris Grāvis. Plānots, ka, īstenojot deinstitucionalizācijas procesu valstī, uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālās aprūpes centriem līdz 2023. gada beigām pārcelsies ap 700 cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem.
Pašvaldības šobrīd veido jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem - grupu dzīvokļus, specializētās darbnīcas un dienas aprūpes centrus. Šo pakalpojumu izveide mazinās riskus arī šobrīd sabiedrībā dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nonākšanai institūcijās. Pavisam drīz grupu dzīvokļu pakalpojumus Vidzemē sāks sniegt Raunas, Amatas, Valkas un Gulbenes novados, sniedzot iespēju 49 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem uzsākt patstāvīgu dzīvi. Līdz gada beigām grupu dzīvokļi savas durvis vērs arī Cēsu novadā, bet 2022.gada laikā pakalpojumi būs izveidoti arī Alūksnes, Rūjienas, Mazsalacas, Smiltenes un Madonas pašvaldībās. Savukārt dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem 2021. gada vasarā sāks nodrošināt Priekuļu un Lubānas novads, kuros pakalpojums jau ir reģistrēts, bet epidemioloģiskās situācijas dēļ nav iespējams to pilnvērtīgi nodrošināt. Arī Amatas, Cēsu un Gulbenes novads šo pakalpojumu plāno uzsākt 2021. gadā, bet Kocēnu, Madonas, Alūksnes, Smiltenes un Valmieras pilsētas pašvaldība 2022. gadā, sniedzot iespēju 253 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu. Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem darba prasmju apguvei tiek veidoti arī specializēto darbnīcu pakalpojumi. Šobrīd pakalpojuma sniegšanu ir uzsācis Naukšēnu novads, plānots, ka vasaras sākumā pakalpojumu atvērs Priekuļu novads, bet 2021. gada otrajā pusē darbību uzsāks Raunas, Amatas, Gulbenes un Cēsu novads. Specializēto darbnīcu pakalpojumu veido arī Alūksnes, Smiltenes, Kocēnu un Valmieras pilsētas pašvaldības, kopā sniedzot iespēju šo pakalpojumu saņemt 145 pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Vairāk par deisntitucionalizācijas projektu "Vidzeme iekļauj"
Projekta ietvaros 9.martā, apvienojot ar diskusijām par VPR Attīstības programmas 2021.-2027.gadam uzņēmējdarbības un inovāciju vides stiprināšanas prioritātēm, norisinājās GoSmart BSR noslēdzošais darba seminārs. Tā dalībniekus iepazīstināja ar projekta rezultātiem – starptautiskā inovāciju brokeru tīkla (TIBS) un viedās specializācijas stratēģijas (Trans-S3) metodikas ieguvumiem, kā arī aktivitātēm, ko organizēja Vidzemes reģionā, lai stiprinātu kapacitāti mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) un pētnieku sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem. Tāpat VPR komandai būtiski bija dzirdēt atgriezenisko saiti par projekta rezultātiem, nepieciešamiem uzlabojumiem kvalitātes, satura un pieejamības ziņā. Pasākuma dalībnieki aktīvi iesaistījās diskusijās par uzņēmējdarbības un inovāciju ekosistēmas vajadzībām, sniedza ierosinājumus TIBS tālākajai attīstībai, lai VPR varētu tādējādi pilnveidot izstrādē esošo Attīstības programmu. Pasākuma dalībniekiem tika sniegts ieskats arī VPR organizētajā starptautiskajā konferencē, kā laikā tikām iepazīstināti ar gaidāmām makroreģiona sadarbības programmu prioritātēm, sadarbības plāniem, kā arī praktiskiem piemēriem starpvalstu sadarbību veidošanā u.c. Darba semināra ietvaros izskanēja arī vērtīgas dalībnieku idejas GoSmart BSR pagarinājuma projekta un TIBS pakalpojumu turpmākajai attīstībai ilgtermiņā. Tika norādīts, ka ir būtiski stiprināt uzņēmēju sadarbību reģionā, lai sagatavotos starptautiskajai sadarbībai un varētu piedāvāt labus, jau uz vietas reģionā pārbaudītus risinājumus. Kā lieliski piemēri tika minēti Inovāciju koprades laboratorija un digitalizācijas vebināru cikls. Vienmērīgākai informācijas apmaiņai Vidzemes plānošanas reģiona kā organizācijas un uzņēmumu starpā dalībnieki rosina izstrādāt datu bāzi vai tiešsaistes sistēmu brokeriem, lai sadarbības piedāvājumi būtu publiski apskatāmi. Varam piebilst, ka šī gada laikā IT risinājums brokeru tīkla darbam patiešām tiks veidots. Noderīga dalībniekiem šķistu arī starpnieka nodrošināšana studentu iesaistei, lai attīstītu zināšanu apmaiņu starp valstīm, kā arī sadarbība starp augstskolām zināšanu apmaiņā un programmu veidošanā. Tas varētu būt risinājums talantu piesaistei uz īsu periodu, lai izstrādātu potenciālus inovatīvus risinājumus uzņēmumos, radītu idejas un konceptus. Pēc diskusijām apzināmies, ka nepieciešama ciešākas saiknes izveide ar starptautisko partneru reģionu viedo specializāciju, tādā veidā stiprinot katras partnervalsts reģiona attīstību un kompetenci, pētījumu un izglītības jomas un unikālus pakalpojumus. Lai atbalstītu brokera darbu, vērtīgi būtu kartēt atbalsta programmas, jomas un mehānismus, veidojot skaidrāku priekšstatu par pieejamo atbalstu Vidzemē. TIBS sistēma varētu arī vairāk iedvesmot vai sadarboties ar esošajiem mežsaimniecības un lauksaimniecības informācijas konsultantiem, lai veicinātu inovāciju attīstību šajos sektoros. No šī gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim Vidzemes plānošanas reģions strādās ar GoSmart BSR pagarinājuma projektu GoSmart&Excel BSR, kā laikā paredzēts izstrādāt Baltijas jūras reģiona viedās specializācijas stratēģiju, vadoties pēc Trans-S3 metodoloģijas, kā arī turpināt nodrošināt inovāciju brokera tīkla atbalsta kvalitāti un pieejamību. Diskusiju laikā saņemtie rosinājumi un ieteikumi tiks apstrādāti un nodoti partneriem, lai plānotu t.sk. arī brokeru tīkla ilgtspēju pēc projekta noslēguma. Diskusijas organizētas VPR Attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādes un projekta „GoSmart BSR” aktivitāšu rezultātu komunicēšanas vajadzībām. Projektu GoSmart BSR īsteno VPR sadarbībā ar partneriem no Baltijas jūras reģiona valstīm Interreg BJR programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar ERAF līdzfinansējumu. Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/ Vairāk informācijas: Santa Vītola, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Kartupeļu audzētāji bija vienisprātis, ka lielākais izaicinājums kultūrauga sekmīgai izaudzēšanai ir mainīgie un neprognozējamie laikapstākļi, kā arī kultūrauga attīstības gaitas specifika – maz kas līdzams, ja kartupeļiem laika gaitā, piemēram, tiek konstatēta lakstu puve. Kā atzina vietējie kartupeļu audzētāji – starptautiskajā tirgū pastāv dažādas laikapstākļu prognozēšanas programmas, tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka tās ir ļoti neprecīzas, tādējādi pilnveidojamas. Pieaicinātie ārvalstu lektori no Čehijas Zinātnes un sabiedrības centra atgādināja, ka datiem kartupeļu audzēšanā ir liela nozīme un lielākais efekts sagaidāms tad, ja laika prognoze tiek apvienota ar tiem datiem, kas iegūti mērījumos uz lauka. Ārvalstu speciālisti norādīja, ka būtiski, lai dati būtu savstarpēji salāgojami. Viens no jautājumiem, kuram diskusijas laikā dalībnieki pieskārās, bija lauku laistīšana, kas Latvijā vēl nav populāra – apūdeņošanas sistēmas ierīkošana prasa resursus, kā arī jāņem vērā fakts, ka laistīšanai paredzētais ūdens ir jāuzkrāj, jo kartupeļus nedrīkst laistīt ar aukstu ūdeni. Viena no alternatīvām, lai izvairītos no pazemes aukstajiem ūdeņiem, ir lietus ūdens uzkrāšana – tāds risinājums tiek izmantots ārvalstīs, konkrēti Spānijā. Diskusijās dalībnieki sprieda arī par dažādu tehnoloģisko risinājumu potenciālu Latvijas kartupeļu laukos, jo platības, kādās kultūraugu audzē Latvijā, ir salīdzinoši nelielas, tāpēc joprojām tiek apsekotas klātienē, izmantojot salīdzinoši tradicionālas metodes, lai noteiktu augsnes mitrumu vai kartupeļu lakstu veselību. Tomēr, atzīstot tehnoloģiju un digitalizācijas iespējas, kartupeļu audzētāji sprieda, ka ļoti noderētu, ja tehnoloģijas varētu palīdzēt prognozēt iegūstamās ražas apjomu vai kartupeļu cietes līmeni konkrētā lauka ražai – šie būtu virzieni, kurā strādāt zinātnei un pētniecības institūcijām. Semināru-diskusiju kartupeļu audzētājiem projekta StarGate ietvaros organizēja Vidzemes plānošanas reģions un Vidzemes Augstskola, un tas bija iekļauts Vidzemes Augstskolas starptautiskās zinātniskās konferences “Sabiedrība. Tehnoloģijas. Drošība” programmā. Vidzemes Augstskola projekta StarGate ietvaros izstrādās un testēs tehnoloģisku rīku, kas uzlabotu lauksaimniecības sistēmas noturību pret mainīgajiem laikapstākļiem. Par StarGate Projektā StarGate piedalās 26 partneri no 13 valstīm, taču risinājumu testēšana realitātē notiks vien sešās valstīs - Čehijā, Izraēlā, Grieķijā, Beļģijā, Spānijā un arī Latvijā. Projektu Latvijā īsteno Vidzemes plānošanas reģions un Vidzemes Augstskola. Projekta īstenošanas ilgums – līdz 2023. gada 30.septembrim. Programma “Apvārsnis 2020” ir visu laiku lielākā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma, kuru atbalstījuši politiskā līmenī Eiropas valstu līderi un Eiropas Parlamenta deputāti, vienojoties, ka ieguldījums pētniecībā un inovācijās ir nozīmīgs Eiropas nākotnei. Ar programmas starpniecību pētniecība tiek sasaistīta ar inovācijām, pievēršot uzmanību trīs konkrētām jomām: zinātnes izcilībai, rūpniecības prioritātei un sabiedrības problēmām. Projekta mājaslapa: https://www.stargate-h2020.eu/
Jautājumiem: Maija Rieksta, projekta StarGate vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no Kantabrijas reģiona Spānijā, Lombardijas reģiona Itālijā un Pomerānijas voivodistes Polijā ir uzsākuši Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas programmas “COSME” projektu “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība” (SELF). SELF projekta mērķis ir attīstīt noturīgu sociālās uzņēmējdarbības modeli lauku apvidos, ar mērķi transformēt reģionus caur sociālo un solidaritātes ekonomiku. Tā rezultātā tiks izveidots un attīstīts starptautisks reģionālo pašvaldību, ekspertu un sociālās uzņēmējdarbības pārstāvju tīkls ar līdzīgām vajadzībām, lai radītu kopienu ilgtspējīgas Eiropas sociālās uzņēmējdarbības sistēmā. Projekta aktivitātēs ir iesaistījušies arī pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām, Labklājības ministrijas, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas, Valmieras Attīstības aģentūras, Koprades mājas “Skola6” un sociālajiem uzņēmumiem “Visi var” un “RB cafe”, ar kuriem pārrunājām Vidzemes reģiona izaicinājumus un trūkstošās zināšanas sociālās uzņēmējdarbības attīstībā, kā arī apspriedām Vidzemes pašvaldību līdzšinējo pieredzi darbā ar sociālajiem uzņēmējiem. Tuvākā gada laikā sadarbībā ar partnerreģioniem Spānijā, Itālijā un Polijā meklēsim veiksmīgus piemērus sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanai un izpratnes veicināšanai, izgaismojot sociālo uzņēmējdarbību kā dinamisku pārmaiņu virzītāju lauku apvidos. Plašāk par SELF projektu lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā. Papildu informācijai: Rūta Ročāne, SELF projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv
Visu atbildību par šī materiāla saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Komisijas un/vai EASME vai jebkuru citu Eiropas Savienības institūciju viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Rīcības plāns paredzēja aktīvu darbu, lai uzlabotu eko-inovāciju atbalsta sistēmu Latvijā, tostarp pilnveidojot programmu un politikas instrumentus, uzlabojot sadarbību dažādu iesaistīto pušu vidū, kā arī izstrādājot rekomendācijas atbalsta sistēmas stiprināšanai. Tāpat rīcības plāns paredzēja popularizēt veiksmīgus piemērus eko-inovāciju ieviešanai reģionā. Divu gadu laikā organizēti informatīvi pasākumi un sniegtas konsultācijas, stiprinot izpratni par eko-inovācijas potenciālu un vienlaikus vēršot uzņēmēju uzmanību tam, kā izmantot jau pieejamo atbalstu tieši eko-inovāciju ieviešanai uzņēmumos. Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, projekta SUPER vadītāja Laima Engere-Levina secina: “ Projekts noteikti ir devis plašas zināšanas un veicinājis diskusiju par zaļo inovāciju tālāku virzību arī Vidzemes plānošanas reģiona attīstības dokumentos. Priecājamies, ka arvien vairāk reģiona uzņēmēji saskata ilgtermiņa attīstības potenciālu šajā virzienā, jo tēmas popularitāte un uzņēmēju zināšanas un izpratne par eko-inovāciju nozīmību ir augusi.” Rīcības plāna mērķis bija uzlabot uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta instrumentus gan Latvijas, gan Vidzemes plānošanas reģiona līmenī, kā arī attīstīt Latvijas inovāciju ekosistēmu, lai veicinātu eko-inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un internacionalizāciju. Mērķa sasniegšanu raksturo uzņēmumu skaits, kuri ar valsts vai/un reģiona atbalstu attīstījuši videi draudzīgas inovācijas. Rīcības plānā iekļautās rīcības un aktivitātes bijušas projekta SUPER partneru un darba grupas pārstāvju savstarpējās pieredzes apmaiņas un projektā veiktā pašizvērtējuma rezultāts. Projekts “SUPER” Vidzemes plānošanas reģionā tika īstenots ar starpreģionu sadarbības programmas Interreg Europe 2014-2020 atbalstu no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2021. gada 31. martam. Projekta mērķis - attīstīt videi draudzīgas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta sistēmas partneru reģionos. Jautājumiem: Laima Engere-Levina, projekta SUPER vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
__
Jau tuvākajā laikā projektā plānots organizēt biznesa konsultācijas uzņēmumiem, kuri iesaistīti bioekonomikas vērtību ķēdēs. Konsultāciju laikā uzņēmumi varēs saņemt zināšanas, kā padarīt savu uzņēmējdarbību ilgtspējīgāku, bet iesaistītie zināšanu un tehnoloģiju piegādātāji gūs ieskatu uzņēmēju vajadzībās. Būtisks progress projektā veikts, izstrādājot labās prakses biznesa modeļus Baltijas jūras reģiona valstīs. Projekta ietvaros ekspertu komandas no dalībvalstīm apmainījās ar informāciju par paraug praksi ne vien bioenerģijas izmantošanā, bet arī papildu vērtību ķēdēs, kuru pamatā ir bioloģiskie resursi. Šie biznesa modeļi ļaus uzņēmumiem Baltijas jūras reģionā iepazīt, kādu vērtību citi uzņēmumi rada no biomasas un kā pielāgotu savu biznesa modeli jaunas vērtības radīšanai. Ziņu lapa (angļu valodā) lasāma >> ŠEIT <<
*** Par projektu "BalticBiomass4Value"
Projekts “Biomasas vērtību ķēdes attīstība Baltijas jūras reģionā (BalticBiomass4Value)” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2014.-2020. gada ietvaros. Tā īstenošanā iesaistījušies 17 partneri no 8 valstīm. Projekta mērķis – pilnveidot Baltijas jūras reģiona publiskā un privātā sektora organizāciju un uzņēmumu kapacitāti biomasas vērtību ķēdes resursu ilgtspējīgā un ekonomiski efektīvā izmantošanā un pārvaldībā, sekmējot augstas pievienotās vērtības produktu un atjaunojamās enerģijas risinājumu attīstīšanu un resursu pārvaldības modeļu uzlabošanu. Tāpat ar projekta aktivitātēm plānots uzlabot BJR valsts un privātā sektora dalībnieku spēju ražot bioenerģiju videi draudzīgākā un ekonomiski izdevīgākā veidā, izmantojot jaunus biomasas avotus (galvenokārt bioloģiskos atkritumus) enerģijas ražošanai, kā arī iespējas izmantot bioenerģijas sānu plūsmas augstas vērtības bioproduktiem.
Jautājumiem: Kristaps Ročāns, projekta "BalticBiomass4Value" vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv
Savukārt DB Schenker terminālis Turku ostā noteikts par pilotvietu, lai analizētu un sniegtu rekomendācijas termināļa darbības efektivizācijai loģistikas jautājumos.
Aicinām iepazīties ar visām aktualitātēm ŠEIT (izdevums ir angļu valodā).
Jautājumiem: Inese Jēgere, projekta Baltic Loop vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS PROJEKTA "BALTIC LOOP" ZIŅAS
__ |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes plānošanas reģions no 2021. gada 2. marta līdz 31. martam izsludina kultūras projektu konkursu „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2021” (VKP 2021). Tā ir Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) izstrādāta un īstenota kultūras programma ar mērķi nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes kultūrvēsturiskajam novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi, kā arī veicinot jaunradi.
Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros 2021. gada 25. februārī aizvadīts tiešsaistes seminārs “Ceļā uz viedo siltumu” par inovatīviem risinājumiem siltumenerģijas pārvaldībā. Apskatījām, kādas inovācijas iespējamas centralizētajās siltumapgādes sistēmās, piemēram, daudzdzīvokļu mājās, kā arī iespējas, kas var palīdzēt samazināt patēriņu dzīvoklī vai privātmājā, tai skaitā viedās mājas risinājumus. Piedāvājam iespēju noskatīties semināra video ierakstu.
Apkopojot statistiku, zināms, ka šogad Vidzemes inovāciju nedēļas pasākumus apmeklējuši 2237 dalībnieku no visas Latvijas. Kopā piecu dienu laikā tiešsaistē tika organizēti 28 pasākumi, un to organizēšanā iesaistījās 17 iestādes un organizācijas no visas Latvijas.
No 2021. gada 8. februāra līdz 9.martam Vidzemes plānošanas reģions (VPR) organizē Attīstības programmas 2021-2027 1. redakcijas projekta publisko apspriešanu, kuras laikā Vidzemes un citu novadu iedzīvotāji snieguši vērtīgu pienesumu Attīstības programmas izstrādē. Otrdien, 9. martā plkst. 10:00 aicinām satikties noslēdzošajā 
26. februārī Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros notika tiešsaistes seminārs un koprades darbnīca “Sabiedrības līdzdalība vietu izaugsmei”. Seminārā tika runāts par sabiedrības līdzdalības jautājumiem, dažādiem līdzdalības veidiem, kā arī spēcīgu kopienu veidošanos kopīgu interešu pārstāvniecībai. 
Līdz 31. martam jaunveidojamā Smiltenes novada (šobrīd Apes novads, Raunas novads un Smiltenes novads) iedzīvotāji aicināti sniegt savu viedokli par jaunā novada teritorijas potenciālo attīstību, tostarp, vērtēt līdzšinējās mobilitātes iespējas novadu teritorijās. Aptaujā jautājumi par mobilitāti iekļauti ar mērķi noskaidrot, vai esošais piedāvājums ir atbilstošs iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās vajadzībām.
Šobrīd Latvijā ir jau 105 “Gājējam draudzīgs” zīmes saņēmēji, tostarp 44 – Vidzemē. Pirmie 10 Vidzemes tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kas saņēma zīmi jau pērnā gada izskaņā ir: kempings “Apaļkalns” (Pārgaujas nov.), viesnīca “Zeit” (Līgatnes nov.), viesnīca un restorāns “Kārļamuiža”, slēpošanas un atpūtas parks “Ozolkalns” (Amatas nov.), naktsmītne “Caunītes” (Kocēnu nov.), atpūtas bāze “Baiļi” , Brenguļu alus sēta (Beverīnas nov.), viesu nams “Bergervilla” (Valkas nov.), brīvdienu māja “Jaunvosi” (Apes nov.) un brīvdienu māja “Ezerlīči” (Alūksnes nov.).
Intensīvās biznesa konsultācijas Vidzemes inovāciju nedēļas 2021 ietvaros organizēja Vidzemes plānošanas reģions un Vidzemes uzņēmējdarbības centrs.
Bērni var veicināt pārmaiņas savās ģimenēs, rosinot uz videi draudzīgu rīcību, tāpēc projekta partneri 
Izstrādātie materiāli – atkritumu audits, galda spēle un video nodarbības – pieejami bez maksas ikvienam
Projekta "WasteArt" vadošais partneris Vides risinājumu institūts (Latvija) kopā ar mākslas rezidenci MoKS (Igaunija) un Polvas pašvaldību (Igaunija) īstenojuši mākslas kampaņu “
Šī gada 16. martā tiešsaistes platformā Zoom notika seminārs projektu konkursa „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2021” (turpmāk - VKP 2021) projektu pieteicējiem un interesentiem. Liels paldies par izrādīto interesi vairāk nekā 90 klausītājiem!
Vidzemes plānošanas reģions (VPR) Attīstības programmas 2021-2027 izstrādes ietvaros š.g. februārī un martā organizēja tematiskās diskusijas, kurās piedalījušies 336 dalībnieki, kas sešās kopā sanākšanas reizēs izteikuši 2069 komentārus, idejas un priekšlikumus. Rakstiski saņemti vēl 96 komentāri, tādējādi pavisam kopā publiskās apspriešanas ievaros par dokumenta 1. redakciju saņemti 2165 priekšlikumi.
Marta vidū Biobord pārtikas hakatons – starptautiska tiešsaistes pārtikas inovāciju attīstības darbnīca un sacensības –, pulcēja 6 ekspertus un 13 uzņēmumus no Zviedrijas, Latvijas, Somijas un Igaunijas, lai risinātu alternatīvo olbaltumvielu un funkcionālās pārtikas jomas izaicinājumus un izstrādātu jaunu produktu konceptus, strādājot starptautiskās komandās.
Piektdien, 26. martā kartupeļu audzētāji no Vidzemes, kā arī pārējiem Latvijas reģioniem aicināti piedalīties tiešsaistes seminārā-diskusijā “Izaicinājumi un risinājumi viedās lauksaimniecības ieviešanā”, lai uzzinātu, kā iespējams izmantot datus kultūrauga veiksmīgākai audzēšanai.
Vidzemes inovāciju nedēļas un Eiropas industrijas nedēļas ietvaros, vairāk nekā 100 dalībnieku pulcējās starptautiskajā konferencē "Virzība uz pārdomātām un sadarbībā balstītām inovācijām Baltijas jūras reģionā", kā laikā kopīgi pārrunāja sadarbības lomu makroreģiona inovāciju vides stiprināšanā, kā arī dalījās praktiskos piemēros, kā to veicināt.
Pirmdien, 29. martā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāvji piedalīsies Latvijas Zaļo ceļu asociācijas un Vidzemes tūrisma asociācijas organizētajā tiešsaistes konferencē “Zaļie ceļi Vidzemē – tūrismam un mobilitātei”. VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne klātesošajiem stāstīs par VPR īstenotajām aktivitātēm mobilitātes uzlabošanai reģionā, tostarp par izstrādāto tūrisma un transporta koridora attīstības vīziju 2030 maršrutā “Via Hanseatica”, kā arī par elektrisko velosipēdu koplietošanas pilotu Cēsīs un Valmierā pagājušā gada vasarā. Pasākuma dalībnieki tiks informēti arī par jaunā Smiltenes novada mobilitātes plānu, kas šobrīd ir izstrādes procesā.
Apmācību saturā iekļauti jautājumi gan par cilvēkam nepieciešamo atbalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanā, nodarbinātību, vides pielāgošanu, gan par seksualitātes un reproduktīvās veselības jautājumiem.
Starptautiskais inovāciju brokeru tīkls (TIBS), Inovāciju koprades laboratorija un digitalizācijas semināri ir tikai daļa no ieguvumiem, kas radušies projekta “Viedās specializācijas stiprināšana, attīstot starptautisko sadarbību” (GoSmart BSR) ietvaros. Šie un citi pasākumi snieguši būtisku atbalstu inovāciju vides stiprināšanā un uzņēmējdarbības attīstībā visā Vidzemē un ārpus tās. Šobrīd, projekta ietvaros, Vidzemē atbalstu uzņēmējiem un pētniecības, uzņēmējdarbības organizācijām sniedz inovāciju brokeris, kā mērķis ir nodrošināt zināšanu pārnesi starp partneru valstīm Baltijas jūras reģionā, nodrošinot MVU kapacitātes palielināšanu viedās specializācijas piemērošanā. Kaut arī līdz ar marta izskaņu šis projekts noslēgsies, tā rezultātus Vidzemes plānošanas reģions (VPR) turpinās attīstīt pagarinājuma projektā “Gosmart&Excel BSR”, vienojot jaunus partnerus un stiprinot izveidoto un pārstāvēto inovāciju brokera tīklu.
Apzinoties sociālās uzņēmējdarbības lomu lauku reģionu ilgtspējīgas ekonomikas attīstībā, Vidzemes plānošanas reģions ir iesaistījies starptautiskā partnerībā, lai meklētu veiksmīgus piemērus sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanai citos Eiropas lauku reģionos. Sociālā uzņēmējdarbība piedāvā publiskās-privātās-kopienas sadarbības modeli, kurā visas iesaistītās puses kopīgi dala atbildību par kopienas labklājību. Vidzemē un Latvijā kopumā šī ir salīdzinoši jauna nozare ar aptuveni 170 oficiāli reģistrētiem sociālajiem uzņēmumiem.
Noslēdzoties projektam “Atbalsts eko-inovāciju virzībai starptautiskajos tirgos (SUPER)”, apkopots paveiktais laika posmā no 2019. gada aprīļa līdz 2021. gada martam. Divu gadu periodā projekta komanda, sekojot iepriekš projektā izstrādātajam rīcības plānam, īstenoja iecerētās aktivitātes mērķa sasniegšanai – uzlabot inovāciju atbalsta politikas instrumentus videi draudzīgas uzņēmējdarbības attīstībai.
Publicēta projekta “BalticBiomass4Value” ceturtā ziņu lapa. Tā sniedz ieskatu projekta aktualitātēs – gaidāmajos notikumos, nesen publicētajā pētījumā par labās prakses biznesa modeļiem Baltijas jūras reģionā, kā arī plānotajām bioekonomikas konferencēm. Ziņu lapa plašāk iepazīstina ar trim no kopskaitā 17 “BalticBiomass4Value” projekta partneriem.
Tuvojoties projekta noslēgumam, projektā arvien notiek aktīvs darbs, lai pagūtu sasniegt visus iepriekš uzliktos mērķus. Izdevumā izklāstītas gan aktivitātes Vidzemē, gan arī citās valstīs, kas iesaistījušās projekta īstenošanā. Piemēram, kolēģi no Somijas šobrīd strādā pie problemātisko vietu vizualizēšanas ceļā Turku osta-