.png)
|
Arhīva kalendārs
Biksēres muiža, agrāk saukta arī par Libes muižu, atrodas Kāzu kalnā pie Libes upītes gravas. Muižu ieskauj 13 ha plašs parks ar simtgadīgām liepām un ozoliem. Muižas ēkas saglabājušās no muižnieka Johana Eduarda Magnusa laikiem. Baronu ļaudis raksturojuši kā ļoti nežēlīgu cilvēku. Varbūt tāpēc muižas parkā ir “Vaimanu vārti”, “Nāves ieleja” un akmens, uz kura vēl tagad saskatāmi muižā pērtu zemnieku asins lāsojumi.
Biksēres muiža. Foto no Madonas novada TIC arhīva No muižas pagalma, kas atrodas kalna galā, paveras brīnišķīgs, plašs skats un var redzēt, kā Vidzemes augstiene pakāpeniski pāriet Austrumlatvijas līdzenumā. Muižas kungu mājā atrodas Sarkaņu pagasta pārvalde, klētī ir iekārtots senlietu muzejs, parkā ir lielas šūpoles un atpūtas vietas, "geokešinga" jeb slēpņošanas cienītāji var doties 15 slēpņu meklējumos (karte ar uzdevumiem atrodama vietējā veikaliņā “Libe”).
Muižas parka skulptūru dārzs. Foto no Madonas novada TIC arhīva Noteikti izstaigājiet muižas parku un ļaujiet iztēlei vaļu, apskatot tēlniecības simpozijos tapušas 20 lielformāta skulptūras. Tām ir piešķirti daiļskanīgi un tēlaini nosaukumi – “Peldēt saulē”, “Degošie koki”, “Spīguļo, saulīt’”, “Rīts”, “Ilūzija”, “Lidonis” un citi.
Ko vēl apskatīt šajā pusē?
Zāļu deķis no Ozolkalna klēts. Foto: ozolkalnaklets.lv Uzziniet, kā tiek darināti brunči, dvieļi un citas tekstīlijas Ozolkalna klētī, kurai piešķirta “Latviskā mantojuma” zīme.
Biksēres avots. Foto: visitmadona.lv Pa ceļam apstājieties pie Biksēres avota, padzerieties gardo ūdeni un paņemiet arī līdzi – būs veldze visai dienai! Vai zinājāt, ka netālu no Biksēres muižas atrodas Rīgas Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle? Tas ir muzejs “Jaundilmaņi”, kas iekārtots Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicēja Aleksandra Bieziņa (1897–1975) dzimtajās mājas.
Īvānu velnakmens. Foto: senvietas.lv Pa ceļam varat apmeklēt seno kulta vietu un mēģināt saskatīt velna pēdu uz Īvānu velnakmens. Maršruts ved pa Vidzemes augstieni, tādēļ kāpšana kalnos un pakalnos šoreiz būs goda lieta. Uzkāpiet arī 260 m virs jūras līmeņa augstajā Rēķu kalnā (kāpšana pa dabisku pļavu blakus slēpotāju pacēlājiem). Blakus ir atpūtas komplekss Rēķu kalns.
Sarkaņu amatu skola. Foto: visit.madona.lv Iepriekš piesakot savu apmeklējumu, paviesojieties Sarkaņu amatu skolā, kā arī Madonas muzeja krātuvē.
“Meistars Sarkaņos”. Foto: facebook.com/meistars.sarkanos Bet dabas veltes veselībai un uzturam iespējams baudīt Māra Dolbes ģimenes uzņēmumā – Meistars Sarkaņos.
Tūrisma informācija Madonas novadā: http://www.visitmadona.lv/lv/ Informāciju sagatavojusi: --- Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”.
Egila (Kārķu pagasts, Valkas novads) stāsts ir par pozitīvu dzīves uztveri un vēlēšanos dalīties. Akcijā viņu pieteica divas reizes. Pieteikumos tika uzsvērta Egila apņēmība uzsākt dzīvi laukos bez priekšzināšanām, kā arī izcelta viņa atsaucība un spēja motivēt vietējos iedzīvotājus aktīvai un izzinošai ikdienai. Esiet pazīstami – romantiskie laucinieki no Rīgas! Egils Purviņš ar ģimeni – sievu un bērniem 2021. gadā sagaidīs jau trešo ziemu savā jaunajā mājvietā – Vidzemes ziemeļos – Valkas novada Kārķos. “Latvija nav tik liela, ka nevarētu no jebkuras vietas kaut kur nokļūt salīdzinoši ātri, arī galvaspilsētā,” norāda Egils. Pēc pārcelšanās uz laukiem, pāris sevi dēvē par romantiskajiem lauciniekiem. Viņi turpina to, ko darīja arī pirms tam – nodarbošanās nav mainītas. Egils vada izglītības un rakstura audzināšanas programmas. Viņš daudz viesojas Latvijas izglītības iestādēs, jauniešu centros un organizācijās, vadot neformālās izglītības programmas vērtībās balstīta rakstura nostiprināšanai. Savukārt Egila sieva vada savu uzņēmumu un veiksmīgi attīsta zīmolu “Dabas rotas” – strādā ar ekoloģiskiem materiāliem un izgatavo rotas, kas šobrīd ir diezgan pieprasītas. Abu jaunienācēju nodarbošanās neprasa piesaisti pie konkrētas vietas – attālums neko nav mainījis.
Egils papildus savam pamatdarbam, daļu savas enerģijas velta arī vietējās kopienas labā. Jau pirmajās nedēļās viņš devās iepazīties ar pagasta pārvaldi un piedāvāja pagastā organizēt sporta nodarbības un izglītojošas lekcijas iedzīvotājiem. “Reizi nedēļā organizēju bezmaksas sporta nodarbības jauniešiem, savukārt reizi mēnesī – vispārizglītojošas lekcijas iedzīvotājiem par dzīves kvalitāti, mērķiem rakstura veidošanu, par attiecību veidošanu – par tādām vispārīgām lietām, kas ir būtiskas ikvienam no mums,” stāsta Egils. Tas ļāvis Egilam iejusties, sadraudzēties un dibināt jaunus kontaktus. “Zinu, pie kura varu salabot riteni, pie kura – iegādāties tomātu stādus – viens otru atbalstām un viens otram ko dodam!” Kārķi nav liela apdzīvota vieta, taču tas, ka te visi viens otru pazīst un viss ir tepat – ir ārkārtīgi liela vērtība. “Lielpilsētā es nejutos tik droši, cik šeit – par sevi, par saviem bērniem,” atzīst Egils. Atgūt līdzsvaru tehnoloģiju laikmetā
Egilam ar sievu jau sen bija vīzija par dzīvi laukos. Kad pāris vēl nebija laulājušies, viņi devās svētceļojumos uz Aglonu, un tas ļāva netraucēti iepazīt dabas skaistumu. Sajūta, ka jādzīvo saskaņā ar dabu, iesakņojās tik dziļi, ka bija pamatā jaunās mājvietas izvēlei. “Gluži kā rakstnieces Annas Brigaderes triloģijas nosaukumā – “Dievs, daba, darbs,” sarunā norāda Egils. “Sākumā meklējumus pavadīja romantiska sajūta par lauku dzīvi, meklējām dabisku dzīvi, kuru tehnoloģiju laikmetā grūti noturēt savā ikdienā. Cilvēks sevi pazaudē straujajā dzīves ritmā, steigā un nebeidzamajos pienākumos, savukārt daba ļauj mums atgūt sevi. Arī bērniem Rīgas dzīvoklī bija grūti – viņi no rīta mostas enerģijas pārpilni, lēkā pa dīvānu, taču mums viņiem nav ko piedāvāt. Šeit – lauku viensētā – bērni lēkā pa batutu, atrod nodarbi dārzā, nopeldas dīķī, pakrāmējas pa šķūnīti, vienvārdsakot, dzīvo dabiskā vidē un sevi attīsta.” Sadzīviska rakstura grūtības jāpārvar
Sirdsmiers, kas iegūts kustībā Tomēr Egils atzīst, ka tieši tā nemitīgā kustība ir tas, kas visus valdzina – tā liek cilvēkam dzīvot un velk viņu laukā no emocionāliem dvēseles sabiezējumiem. Vakarā Tu esi pavisam saguris, bet jau nākamajā rītā pulksten septiņos skrien sagrābt vakardien pļauto zāli, kamēr nav uznācis lietus!
“Vienmēr vari izvēlēties, kur dzert savu rīta kafiju – es to daru ārā, uz soliņa, klausoties putnu dziesmās, sajūtot, kā smaržo daba – zāle, vējš. Tā ir pavisam cita dzīves kvalitāte. Iedrošinu mainīt to ikvienam, jo cilvēks, nonākot laukos, vairs neņem pie sirds to, ko nevar izmainīt – viņš jūtas aizņemts ar pavisam citām lietām, vairs tik asi neuztver politiskās un ekonomiskās krīzes. Tā ir laba un pamatīga drošības sajūta, uz kuras būvēt savu dzīvi. Jā, varbūt esi nošķirtāks no apkārtējās vides, tomēr es pats personīgi to tā nemaz neizjūtu – nedzīvojam jau kaut kur Sibīrijas mežos,” nosaka Egils. Stāstu par Egilu angļu valodā lasiet arī starptautiskajā labo prakšu atlantā https://atlasbestpractices.com/polirural/. Kopā ar pieredzes stāstiem no visas Eiropas, atlantā lasāmi arī sešu latviešu – vidzemnieku stāsti par to, kā viņi atraduši savu mājvietu Vidzemes laukos. FOTO: E.Purviņa personīgais arhīvs
Stāsts sagatavots Apvārsnis 2020 projekta “PoliRural” ietvaros. Jaunienācēji Vidzemes lauku telpā ir viena no prioritārajām kopienas grupām, kurām šobrīd pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas lauki iztukšojas un nepieciešamas rīcības, lai ne tikai stiprinātu tās iedzīvotāju grupas, kas tur joprojām mīt, bet radītu labvēlīgu vidi arī jauniem iedzīvotājiem. Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā lasiet VPR mājaslapā http://www.vidzeme.lv , sadaļā “Projekti”. Vairāk par projektu angļu valodā uzziniet https://polirural.eu/.
Doties piedzīvojumā Pirms Linda uzsāka pastāvīgu dzīvi Vidzemē, viņa vairāk nekā sešus gadus dzīvoja un strādāja ārpus Latvijas. Jautāta, kādi bijuši apsvērumi, lai dotos prom no mājām, viņa uzsver, ka tas esot jāstāsta ar vieglumu. Astoņpadsmit gadu vecumā, īsi pirms ekonomiskās krīzes, viņa sāka darboties kā mākleris nekustamo īpašumu biznesā Rīgā, izīrējot dzīvokļus. Linda pastāsta: “Tas bija laiks, kad apkārt viss sāka brukt. “Burbulis” plīsa, un tajā laikā bija aktuāla došanās projām. Ļoti daudzi cilvēki izbrauca (no Latvijas). Manā plānā nebija braukt strādāt un krāt kaut ko. Es gribēju pasauli paskatīties. Es devos piedzīvojumā. Vienā dienā paziņoju savai ģimenei, ka dodos prom.” Linda devās uz Angliju, kur ar latviešu draugu palīdzību atrada dzīvesvietu nelielā pilsētiņā Korbijā. Vēlāk viņa dzīvoja arī Lesterā. Sarunā Linda atklāj, ka Anglijā strādājusi daudz un dažādus darbus - gan apsveikumu kartiņu noliktavā, gan gaļas produktu ražošanas uzņēmumā. Viņa stāsta: “Viena lieta, ja cilvēkam caur paziņām jau sarunāta darba vieta. Pavisam cits stāsts, ja tev pašam tas darbs ir jāatrod. Tā bija ļoti laba pieredze, kas deva spēju uzdrošināties – staigāt pa aģentūrām, stāstīt par sevi un runāt. Tas arī palīdzēja angļu valodu uzlabot. Anglija man iemācīja arī to, ko nozīmē fiziski strādāt.”
Par tā laika vidi un cilvēkiem apkārt Linda stāsta, ka viņai bijis vieglāk komunicēt un uzturēt attiecības ar angļiem nekā ar latviešiem vai poļiem. Visās vietās, kur viņa dzīvojusi, mēģinājusi pavadīt laiku ar ceļotājiem. Jo daudz bijis tādu cilvēku, kuri ir ieradušies uz brīdi, lai nopelnītu naudu, un tad ceļotu tālāk. Arī pati, esot Anglijā, viņa to krustu šķērsu izbraukājusi, kā arī paceļojusi ārpus tās. Daudzreiz apskatījusi Velsu, Skotiju. Viena no Anglijas priekšrocībām bijusi, ka tur ir ļoti lētas lidmašīnu biļetes, un varējis aizlidot jebkur. Pabijusi Spānijā un Portugālē, tāpat Islandē. Jautāta par to, kas pēc sešu gadu dzīves tomēr pamudinājis atgriezties Latvijā, Linda pastāsta: “Es biju atbraukusi brīvdienās (uz Latviju) un tad jau es sapratu, ka kaut kas nav. Ne tā nauda, ne tā alga – tam vairs nav vērtības. Es aizbraucu uz laukiem, man bija atbraukuši draugi ciemos, un sapratu, ka vēlos lidot atpakaļ dienu vēlāk. Es tā arī izdarīju. Aizlidoju atpakaļ, biju tikko izšķīrusies no sava puiša un pārcēlusies dzīvot uz mazu istabiņu. Aizgāju uz darbu, un man pateica, ka es esmu atlaista, jo esmu nokavējusi vienu dienu. Man vienu brīdi likās, ka manai pasaulei ir pamati sašķobījušies.” Linda atklāti stāsta, ka iepriekš nemaz neesot bijusi doma atgriezties, tāpēc brīvdienas Latvijā pavadījusi ar vērienu. Atklājusi, ka makā vairs ir tikai 5 mārciņas, un secinājusi, ka nu nāksies atkal sākt visu no pašas apakšas ar aģentūrām vai sākt dzīvi citā vietā. Bet piezvanījis draugs no Islandes, kurš, uzzinot par notikušo, nopircis Lindai lidmašīnas biļeti uz Latviju. Linda turpina: “Es sēžu un domāju – man ir biļete, bet nav naudas. Kā tikt uz lidostu, jo, ja kāds ved, jāmaksā 30 mārciņas. Un es kārtoju mantas un atrodu momentloterijas kartiņu. Nokasu, tur ir 2 mārciņas. Man tāpat nav ko zaudēt. Pie mājas bija kiosks - iedodu to kartiņu un paņemu jaunu vietā. Un tur 40 mārciņu laimests. Man ir 30 mārciņas, lai tiktu uz lidostu, un 10 mārciņas, ar kurām Latvijā sākt jaunu dzīvi no nulles.” Linda savu atgriešanos un iedzīvošanos atkal Latvijā arī sauc par piedzīvojumu. Atgriežoties svarīgs bijis ģimenes un draugu, kuri arī jau bija atgriezušies Latvijā, atbalsts. Atbraucot atpakaļ, neesot bijis divu domu - skaidrs bijis tas, ka viņa atkal tirgos īpašumus. Sākums neesot bijis viegls, jo bijis atrasts no tā, kā Latvijā notiek lietas. Nācies saskarties arī ar negatīvu cilvēku attieksmi un nosodījumu, jo māklerus Latvijā nosoda, nemaz neiedziļinoties tajā, ko un kā viņi dara. Šobrīd gan situācija ir jūtami uzlabojusies. Linda secina, ka, iespējams, esot iemācījusies vairs nepievērst negatīvajam uzmanību. Katrā ziņā viņa savu darbu darot no sirds, un šobrīd no starpniecības pāriet uz lauku īpašumu attīstīšanu un labiekārtošanu jeb pamestu māju atmodināšanu. Pēc pārcelšanās līdz pirmajam darījumam esot pagājuši pāris mēneši, un esot bijusi jau doma padoties. Tā bijusi izturības pārbaude, kas devusi milzu pieredzi. Bet tas bija sīkums, jo viņa bijusi mājās. Linda Latvijā jau ir sešus gadus. Lauku viensētas rada piepildījumu Jautāju: “Kā atradi savu aicinājumu – nevis tikai pārdot īpašumus, bet "savest māju kopā ar tās jaunajiem saimniekiem""? Linda pastāsta: “Jau Anglijā man parādījās sajūta, ka es gribu savu lauku māju un vākt zāļu tējas. Iespējams, ka tas mani arī atsauca uz šejieni atpakaļ.” Viņa turpina: “Es ieraudzīju SS.LV sludinājumu, ka Madonas novadā, meža vidū tirgo māju, un es sapratu, ka es varu to māju pārdot. Es piezvanīju saimniekam un teicu, ka es varu palīdzēt pārdot. Beigās vēl izrādījās, ka tas ir pazīstams cilvēks. Un es to māju pārdevu divu dienu laikā. Es sapratu - šis ir tas, kas man dod piepildījumu, nevis dzīvokļu pārdošana Rīgā. Tieši lauku viensētas. Tad es paskatījos apkārt un sapratu, ka šajā lauciņā Latvijā neviens īsti neko nedara. Bija sajūta, ka cilvēkiem ir pazudusi ticība laukiem. Laukos nekā nav, laukos visi ir aizbraukuši – standartfrāzes, kas visur tika bārstītas. Es arī tam noticēju. Tāpēc pirmais “Jumis” izjuka, jo tie cilvēki, ar kuriem man bija komandiņa, teica, ka tas nav viņu, ka viņi nebrauks 150 km, lai parādītu īpašumu.”
Viss noticis soli pa solim. Kad kārtoti dokumenti sava uzņēmuma “Jumis Lauku viensētas” dibināšanai, Linda teikusi: “Jūs redzēsiet, ka pienāks brīdis, kad lauku īpašumi būs ekskluzīva lieta.” Viņa stāsta, ka ir daudz latviešu, kuri nenovērtējot savu amatnieku prasmes, savas guļbūves. Bet cilvēki no Itālijas, Francijas, Ķīnas tās pērkot par lielu naudu un vedot prom, jo simtgadīgam kokam ir milzīga vērtība pasaulē. "Diemžēl mūsu viensētas nav neizsmeļams resurss, tāpēc mēs ļoti priecājamies par katru māju, kurai esam atraduši saimnieku, un, bieži braucot tām garām, redzam, ka tās ir vai tiek atjaunotas. Gandarījuma sajūta ir dzinulis šo visu turpināt. Tā ir ekskluzīva iespēja, ka mums vēl ir viensētas, kuras atjaunot. Tu dzīvo savā tīrā vidē un tev ir māja, kur elpot,” secina Linda. Lai arī uzņēmums “Jumis Lauku viensētas” nedarbojas tikai Vidzemē, tomēr Vidzeme esot tā vieta, kur Lindai visvairāk patīk strādāt, kur esot vismīļāk. Pieprasījums pēc lauku viensētām šobrīd esot milzīgs, tikai piedāvājums esot mazāks nekā bijis pirms pāris gadiem. Interesi par viensētām ietekmējusi arī pandēmija. Klienti, kas ir bijuši, teikuši: “Ir pienācis tas brīdis, kad tu dzīvo tajā kastītē un tā kastīte sāk spiest tevi nost, jo tu vairs nevari brīvi iet pavadīt laiku tur, kur pirms tam. Tu esi spiests pavadīt laiku tajās četrās sienās.” Cilvēki esot sākuši saprast un novērtēt, ko sniedz daba un lauki. Ko sniedz dabas enerģija, kad tev ir sava siltumnīca vai dārzs. Tikai tagad cilvēki sākot saprast, kā ir tad, kad tu pats vari noteikt savus ikdienas apstākļus. Un vienīgais, kas tavu ritmu vai plānus var ietekmēt, tie ir laikapstākļi. "Tad, kad tu dzīvo mierā, tad tu vairs nejūti arī pandēmiju, nejūti stresa vibrāciju. Tu esi pats ar savu ģimeni, te ir mežs, pļavas, tu vāc augus, strādā no mājām. Baigi forši!” saka Linda. Vidzeme - mīļākā vieta Savu māju Linda kopā ar draugu Kasparu esot atraduši vēl pirms pandēmijas. Viņa stāsta: “Mēs esam bijuši ļoti, ļoti daudzās lauku viensētās. Viens brīdis bija tāds, ka es teicu Kasparam: “Mums vajag lauku māju. Es gribu dzīvot laukos". Un mēs sākām iet pārgājienos. “Vilka” mūs uz Vidzemi, jo mēs abi esam no šejienes. Gaiziņš tepat. Ļoti skaistas ainaviskas vietas.” Linda turpina par pirmo satikšanos ar savu māju: “Mēs nākam cauri mežam, un pēkšņi paveras tāda pļava, klētis, šķūņi un guļbaļķu māja, dīķis… Mēs abi apstājāmies, jo šķiet, ka elpa apstājas. Un mēs saskatījāmies. Man sāka birt asaras, manam puisim sāka birt asaras. Un tad es pirmo reizi sapratu, kas ir tas, ko tie cilvēki meklē lauku mājās. Tas ir tas “klikšķis”. Tā saprašana, ka tu esi atradis savu vietu. Te tu vari dzīt saknes. Mēs sapratām, ka te ir mūsu vieta. [..] vieta atsauca mūs un tu notici tai vietai. Tas nekas, ka nav skaisti sakopts īpašums uz sudraba paplātes. To pirmo pusgadu mēs kopām tikai ārpusi. Tajā brīdī, kad šo vietu atradām, mums nebija tā, ka - “pilnas kabatas ar naudu” un tu vari nopirkt savu māju. Bet es to saku arī saviem klientiem un cilvēkiem, kas meklē. Tas, ka jums tajā brīdī nav finanšu, tas nenozīmē, ka jūs nevarat iet un meklēt. Tad, kad tu atrod to savu vietu, tā iedod tik milzīgu jaudu, ko ar prātu nevar saprast, tādu enerģijas resursu un iespējas, ka viss vienkārši sakārtojas. Tiešām – notiek brīnumi, neticamas lietas un tas sakārtojas. Ir jācīnās par savu vietu.” Savā mājā Linda un Kaspars apmetās šī gada janvārī pēc deviņu mēnešu dzīves būdiņā bez ērtībām. Te, kā smejas Linda, esot dzimis teiciens: “Bez ērtībām par vērtībām.” “Dzīvojot Vidzemē, visvairāk es novērtēju to, ka mums ir ainavas, mums ir “gleznas”, vienkārši fantastiska daba, mums ir tīrs gaiss, pauguri, avoti. Es biju pārsteigta par attieksmi pret jauniem cilvēkiem laukos. Kā mūs uzņēma, kā pašvaldība izturējās, par Madonas biznesa inkubatoru, kurā mēs iestājāmies. Cik daudz ir uzņēmumu, aktīvu cilvēku, jauniešu, kādas ir biznesa idejas. Pašvaldībā nāca pretī un skaidroja lietas. Mums ir 20 hektāru, mēs joprojām mācamies būt laukos,” stāsta Linda. Vai ārzemēs gūtā pieredze palīdz? Atbildot uz jautājumu, Linda pastāsta: “Man ļoti palīdz angļu valoda, jo par mūsu īpašumiem interesējas daudz ārzemnieku. Noteikti palīdz kvalitātes kontroliera pieredze - pievērst uzmanību detaļām. Dzīve Anglijā mani ir iemācījusi mēģināt atrast kompromisu starp dažādiem cilvēkiem, situācijām. Anglijā bija atšķirīgu tautību cilvēki. Katram no viņiem ir savs temperaments, uzskati par dzīvi. Savest viņus kopā ir liels izaicinājums. No Anglijas man ir palikusi pieredze, kas palīdz saskarē ar cilvēkiem, komunikācijas spēja. Arī ticība sev. Dzīvojot Anglijā, nekad nevarēju iedomāties, ka dzīvošu meža vidū un palīdzēšu "savest mājas kopā ar cilvēkiem". Noticēt sapnim, noticēt savām sajūtām, uzdrošināties.”
Linda saka: “Galvenais, ko es cilvēkiem mācu – ja tu dodies uz turieni, kur jau ir māja, tev pret to vietu ir jāizturas ar milzīgu cieņu. Ja tu pats uzcel savu māju, tu vari darīt, kā tu gribi. Bet, ja tu ienāc vietā, kur kādreiz bijuši saimnieki, tev jāveido cieņpilns dialogs ar vietu. Novērtējot ieguldīto darbu, veidojas brīnišķīga sadarbība ar māju.” Lindas vēlējums tiem, kuri domā par atgriešanos Latvijā, ir - “lai viņi vairāk klausās savās sajūtās nevis apkārtējos viedokļos". "Es jau sen zināju, ka man jābrauc atpakaļ, bet kaut kā tā komforta zona, nauda un viss pārējais, to sajūtu, ka tu gribi atpakaļ, spiež nost. Ja ilgstoši šo sajūtu nospiež, parādās visādas veselības problēmas. Neticami skaistu dzīvi var piedzīvot, ja tu uzdrošinies, notici sev un sadzirdi savas sajūtas un brauc mājās!” viņa saka. Visas rakstā izmantotās fotogrāfijas - no Lindas Vanagas privātā arhīva. *** Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Papildu informācijai: Rita Merca, remigrācijas koordinatore Vidzemes reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.: 29374285. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv. CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS ---
Esiet pazīstami – tandēms laukos! Pēc profesijas Ērika ir māksliniece, grafiķe, Aigars – dizainers. Ērika stāsta, ka kopā viņi ir saskanīgs tandēms, kas viens otru papildina. Pārim ir savs uzņēmums “Lampu dizaina darbnīca”, kurā tiek dizainēti un izgatavoti gaismas ķermeņi, mākslas lampas un skulptūras. Papildus tam Ērika zīmē, ilustrē grāmatas un glezno. Māksliniece atminas, ka Rīgā gleznot bijis neiespējami, savukārt, dzīvojot laukos, gleznas “nāk” pašas.
Par vidzemniekiem Ērika un Aigars sauc sevi visu mūžu, jo pēc 15 gadu braukāšanas uz laukiem pa brīvdienām, savās mājās Dzērbenes centrā uzturas pastāvīgi jau sesto ziemu. Viens no pārcelšanās iemesliem bija tas, ka Rīgā pietrūcis dabas klātbūtnes: “Likās, ka pilsētā visa dzīve paiet aiz stikla sienas. Nenožēlojam ne mirkli un visiem stāstam, ka vajag no tiem sprostiem lidot ārā.” Pāris atceras, ka uz dzīvi šajā mājā pārcēlās augusta pēdējās dienās, lai tieši uz pirmo septembri bērns varētu uzsākt mācību gadu lauku skolā. Mājvietas izvēle nebija nejauša, sajūtās abiem gribējies dzīvot gleznainajā Vidzemes augstienē. Mājas izvēle arī bijusi skaidra – Aigaram vienmēr patikušas lielas, skaistas arhitektūras ēkas ar vēsturi. Šī brīža dzīvesvietu pāris atrada pārdošanas sludinājumu portālā, ieintriģējis ēkas senatnīgais izskats un tās atrašanās vieta – iepretī pagasta baznīcai. Katrai mājai un vietai ir savs stāsts Laika gaitā mājas bagātīgo vēsturi jaunie saimnieki izzinājuši paši: “Māja ar stāstu, kuru paši atradām. Sākumā jau stāsta nebija, bija tikai veca māja pagasta centrā.” stāsta Ērika. Ēka tikusi celta sabiedrības vajadzībām, vēlāk tajā atradusies pasta telegrāfa stacija, bet padomju laikos veikals un krogs. Unikāli, ka patreizējās ēkas atrašanās vietu gleznojis no Dzērbenes nākušais un Eiropā pazīstamais mākslinieks K.G.Grass jau 18. gadsimtā. Vēsture liecina, ka māju 1898. gadā iesvētījis Kārlis Irbe, kas vēlāk bija pirmais Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps.
Pāris atzīst, ka lēmums par labu laukiem nav nejaušs – mājā ir plašums, un apkārt mājai piederošā teritorija ir daudz lielāka nekā Rīgā, turklāt tajā pats esi noteicējs. Ģimene izveidojusi Radošo māju “Memberi”, turklāt par savu īpašumu cītīgi rūpējas, to kopj un labiekārto: “Ja mēs katrs to savu mājvietu, savu teritoriju sakopsim, tad varbūt arī mēs to Latviju kādreiz sakopsim. Cilvēki, ieraugot, ka mēs kopjam savu vietu, pavelkas līdzi.” Cilvēks un cilvēcība
Raugoties no uzņēmējdarbības aspekta, dzīve laukos nav ietekmējusi darbības sfēru vai ienākumus. Tik vien, kā precei vai pašam klientam jāmēro garāks ceļš uz lampu darbnīcu. Tā gan neesot problēma, jo īpaši vasaras mēnešos, kad cilvēki labprāt rod laiku apciemojumam. Lampu dizaina darbnīcas klienti ir dažādi, ne tikai no Latvijas, jo uzņēmums darbojas arī tiešsaistē – varētu gan mēģināt paplašināties, bet, vai vairāk strādājot, cilvēki kļūs laimīgāki? Dzīvojot laukos gan jārēķinās, ka specifiskās detaļas apkārtnes ciemu vai mazpilsētu veikalos nav pieejamas, tādēļ laicīgi pašiem jāsaplāno nepieciešamo preču saraksts, kad tiek plānots brauciens uz galvaspilsētu. Ja kas aizmirsies, skaidrs, ka nemēros vēlreiz ceļu uz Rīgu, bet tajā pāris vaino paši sevi nevis vietējās bodītes vai iepērkas internetā. Topošajiem jaunienācējiem pāris iesaka vispirms kādu laiku padzīvot izvēlētajā vietā un sajust apkārtni - patestēt sevi attiecīgajā vidē un iepazīties ar vietējiem. Iekšēji jāsaprot, kādas ir vēlmes un vajadzības, tad jāseko šai bākugunij un jāveic pirkums. “Piemēram, mēs gribam dzīvot vecā, sarkanā ķieģeļu vēsturiskā mājā. Līdz ar to mēs fanātiski to arī darām, lai arī kāds varbūt varētu teikt, ka tas nav iespējams. Ja Tu gribi, tad Tu vari atrast veidus, kā to stutēt un atrast to vietu!” iedrošina Ērika un Aigars. Stāstu angļu valodā lasiet arī starptautiskajā labo prakšu atlantā https://atlasbestpractices.com/polirural/. Kopā ar pieredzes stāstiem no visas Eiropas, atlantā lasāmi arī sešu latviešu – vidzemnieku stāsti par to, kā viņi atraduši savu mājvietu Vidzemes laukos. Stāsts sagatavots Apvārsnis 2020 projekta “PoliRural” ietvaros. Jaunienācēji Vidzemes lauku telpā ir viena no prioritārajām kopienas grupām, kurām šobrīd pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas lauki iztukšojas un nepieciešamas rīcības, lai ne tikai stiprinātu tās iedzīvotāju grupas, kas tur joprojām mīt, bet radītu labvēlīgu vidi arī jauniem iedzīvotājiem. Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā lasiet VPR mājaslapā http://www.vidzeme.lv , sadaļā “Projekti”. Vairāk par projektu angļu valodā uzziniet https://polirural.eu/.
Drona lidojuma laikā tika noteikts arī normalizēts atšķirīgās veģetācijas indekss (Normalized Difference Vegetation Index), kas raksturo auga attīstību, lauka kopainu attēlojot ar krāsojuma palīdzību. Tas nozīmē, ka saimnieki var iegūt pārskatu par kultūrauga attīstību laukā attālināti, neapsekojot lauku klātienē. Tehnoloģijas palīdz analizēt datus ilgākā laika posmā, lai noteiktu iespējamās problēmas, kāpēc kādā konkrētā lauka daļā ir kavēta auga attīstība.
Projekta Stargate ietvaros plānots izstrādāt rīku, kas, analizējot dažādus datus, ļautu kartupeļu audzētājiem prognozēt iespējamo ražu, pakārtoti norādot uz problēmām, kas iecerēto ražas apjomu varētu samazināt. Šobrīd plānots, ka rīks ņems vērā dažādus parametrus – laikapstākļus, augsnes mitrumu un temperatūru, lapu indeksu, saules radiāciju, iestādītā kartupeļa svaru, augsnes tipu u.c. Šī gada vasarā organizētās vizītes saimniecībās tiks atkārtotas, veicot lauku apsekojumus dažādās kultūrauga attīstības fāzēs. Vidzemes Augstskola iegūtos datus izmantos tehnoloģiskā rīka modelēšanai, savukārt saimniecības varēs pirmās testēt gatavu rīku. Plānots, ka Vidzemes Augstskola tehnoloģisko rīku izstrādās un tas būs gatavs izmēģinājumiem 2022. gadā.
Saimnieku novērojumi par bioloģisko kartupeļu audzēšanu Zemnieku saimniecībā “Vaitalas” 6ha platībā tiek audzēti bioloģiskie kartupeļi, vidējais ražas apjoms – 18 tonnas no hektāra. Kā atzīst “Vaitalu” saimnieks, Juris Miķelsons – “katru gadu ir problemātiski nodrošināt minimālo ražas apjomu, tajā pat laikā, ja ir pārprodukcija, tad kartupeļi tiek iepirkti par zemākām cenām”. Ņemot vērā, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā ir ļoti strikti ierobežojumi attiecībā uz sintētisko minerālmēslu un pesticīdu lietošanu, ir maz iespēju, kā bagātināt augsni, apkarot slimības un kaitēkļus. J.Miķelsons ir pārliecināts, ka tas ir iemesls, kāpēc bioloģisko kartupeļu audzētāju skaits samazinās. “Kartupeļu audzēšana paliek arvien neizdevīgāka – tas vairs nevar būt pamatdarbs, jo ieņēmumi nesedz izdevumus. Latvijā bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir daudz striktākas prasības nekā citviet Eiropā, piemēram, attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Tulkojam Eiropas Savienības regulas pārāk burtiski,” saka J.Miķelsons.
Vizītē piedalījās arī z/s Eglainītes (Valmieras novads) saimnieks Imants Skuja, kurš piebilda, ka, lai arī pamatā kartupeļus 10 hektāros audzē bioloģiski, tomēr bioloģiskās saimniecības statusam nekvalificējas, jo, lai ielabotu augsni un cīnītos ar kaitēkļiem, nākas pielietot līdzekļus, kas ir atļauti t.s. integrētajiem lauksaimniekiem. “Jāņem vērā, ka, lai arī bioloģiskajām saimniecībām ir atļauts lietot kāliju, fosforu, magniju kā augsnes uzlabotājus, pēc Jāņiem tos augsnē vairs nevar iestrādāt – tad barības vielas kartupeļi uzņem tikai caur lapām,” norāda I.Skuja. Cīņa ar kaitēkļiem, īpaši kartupeļu lapgraužiem jeb kolorādo vabolēm un to kāpuriem, kas šogad ir ļoti daudz, nav sekmīga. Saimnieki atzīst, ka šis būtu virziens, kur tehnoloģijām būtu jānāk palīgā, kā arī uzskata, ka bez atļauto augu aizsardzības līdzekļu sarakstu paplašināšanas bioloģiskā saimniekošana apsīks. Jautāti, kādi vēl novēroti izaicinājumi kartupeļu audzēšanā, saimnieki norāda, ka ļoti noderīga būtu informācija par to, kādas barības vielas augsnē trūkst un kādos apmēros, lai varētu zināt, kā tālāk jārīkojas. Vizīte saimniecībā “Vaitalas” tika organizēta Apvārsnis 2020 projekta “Stargate” ietvaros. Par StarGate Projektā StarGate piedalās 26 partneri no 13 valstīm, taču risinājumu testēšana realitātē notiks vien sešās valstīs - Čehijā, Izraēlā, Grieķijā, Beļģijā, Spānijā un arī Latvijā. Projektu Latvijā īsteno Vidzemes plānošanas reģions un Vidzemes Augstskola. Projekta īstenošanas ilgums – līdz 2023. gada 30.septembrim. Vidzemes Augstskola projekta StarGate ietvaros izstrādās un testēs tehnoloģisku rīku, kas uzlabotu lauksaimniecības sistēmas noturību pret mainīgajiem laikapstākļiem. Programma “Apvārsnis 2020” ir visu laiku lielākā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma, kuru atbalstījuši politiskā līmenī Eiropas valstu līderi un Eiropas Parlamenta deputāti, vienojoties, ka ieguldījums pētniecībā un inovācijās ir nozīmīgs Eiropas nākotnei. Ar programmas starpniecību pētniecība tiek sasaistīta ar inovācijām, pievēršot uzmanību trīs konkrētām jomām: zinātnes izcilībai, rūpniecības prioritātei un sabiedrības problēmām. Projekta mājaslapa: https://www.stargate-h2020.eu.
Jautājumiem: Maija Rieksta, projekta StarGate vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS PROJEKTA STARGATE ZIŅAS
-
Rīgas pavāri pārceļas uz dzīvi mežā Pavāru pāris Ēriks un Danija dzīvo Latvijas ziemeļos – Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, vecā mežsarga mājā. Tur, mūkot no pilsētas burzmas, viņi apmetušies uz dzīvi, lai baudītu lauku idilli un gatavotu citiem brīnumgardus ēdienus. Daniju un Ēriku kopā saveda viņu abu nodarbošanās – viņi abi ir pavāri, kas sākumā strādāja viesnīcas virtuvē un mieloja Rīgas viesus, taču vienlaikus sapņoja par savu biznesu. Apņēmības un enerģijas pilni viņi savā pilsētas dzīvoklī pielāgoja virtuvi ēdienu gatavošanai, taču vietas bija krietni par maz, tāpēc nekas īsti neizdevās. Sapnis netika atmests, tikai vajadzēja piemērotu vietu, kur izvērsties.
Ne vienmēr visu vajag analizēt un pārdomāt “Toreiz, pirms četriem gadiem, mēs daudz neanalizējām un nedomājām, un varbūt – labi vien, ka tā. Doma par savu māju atnāca pēkšņi un bija uz palikšanu – mēs gribam māju laukos, kur beidzot piepildīt savu sapni, uzsākt ēdināšanas biznesu, izveidot nelielu viesu māju, kuras pagalmā notiks dažādi pasākumi sev un citiem par prieku.” Ja apņēmība viņiem bija, tad mājas meklējumi gan nebija tik vienkārši. Budžets nebija liels, hipotekāro aizdevumu mājas iegādei laukos neviena banka negribēja dot, tāpēc, lielākoties, mazbudžeta mājas, visas kā viena, prasīja lielu darbu un finansiālus ieguldījumus. Un tomēr, viņiem izdevās atrast pašiem savējo, kuru izsolē nosolīja. Te nu tās bija – atslēgas jaunai dzīvei Vidzemē!
Nekad vēl neesmu tik daudz strādājis!
Lai arī tālu no Rīgas, liela meža vidū, bet, iekopjot pašu spēkiem stūrīti pēc stūrīša, viņi bijušā muižas mežsarga mājā rada ideālo mājvietu gan dzīvošanai, gan arī ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai un viesmīlības servisam. Četru gadu laikā paveikts daudz – durvis vērusi viesu māja, meža ielokā darbojas āra virtuve ar terasi, un veiksmīgi attīstās arī ēdināšanas uzņēmums SIA Ēdiendaris, kas piedāvā izbraukuma ēdināšanas pakalpojumus. Ēdienkarte tiek veidota individuāli, iedvesmojoties no konkrētā pasākuma norises vietas un plānotajiem viesiem. Idejas ir no kā smelties, jo pāris savulaik ceļojis pa dažādām Eiropas valstīm, iepazinis arī Indijas virtuvi. Ēdienkarte ir daudzveidīga un tiek gatavots gan t.s. fast food, gan basic food, gan fancy food, arī kūkas un deserti, par pamatu ņemot vietējo pārtikas ražotāju produkciju.
Paziņas un draugi, padzirdot par Ērika un Danijas plāniem, neticīgi jautāja – bet ko jūs tur darīsiet?, Kā jūs tur nopelnīsiet?, Kāda jēga visu pamest pilsētā un sākt atkal no jauna? “Ir liels gandarījums, ka tagad tiem pašiem cilvēkiem jāatzīst, ka viņi kļūdījušies,” saka Ēriks. “Bet liekas, ka es nekad neesmu tik daudz strādājis, kā tagad!” Ēriks atzīst. Gribēšana lekt nezināmajā mums bija liela, taču bez finansiālā atbalsta ir grūti uzsākt dzīvi mājā, kurai nepieciešams kapitālais remonts, kurā nepieciešams sakārto pamatlietas, lai tajā uzsāktu dzīvi – valstij būtu jāparedz atbalsts cilvēkiem, kas gatavi uzsākt dzīvi laukos, tur strādāt un iedzīvoties uz palikšanu. Pilnīgi pietiktu, ja tas būtu bijis mazprocentu aizdevums, kas būtu liels atspēriens tādiem, kā mēs.
Laukos joprojām trūkst speciālistu – sava amata pratēju. Tie, kas te prot kaut ko uztaisīt vai salabot - viņu ir tik maz, ka klienti stāv rindā. Lauki ir perspektīva vieta labiem speciālistiem! Turklāt nav nozīmes, kuru reģionu Tu izvēlēsies par savu mājvietu – viss atkarīgs no cilvēka, ne tik daudz no vietas.
Kaimiņu būšana – drošībai un priekam Ļoti svarīgi ir uzturēt t.s. kaimiņu būšanu - viens otram ejam palīgā, viens no otra iegādājamies nepieciešamo. Mēs novadā visi viens otru saucam par kaimiņiem, un ir tāda laba drošības sajūta, ja zini, ka ir vienmēr kāds, kam palūgt palīdzību vai dalīties priekā.
Esam lieliskos kontaktos ar saviem jaunajiem kaimiņiem – keramiķiem, kas arī pavisam nesen pārcēlās no lielpilsētas. “Uzreiz vieglāk palika, kad kaimiņos ienāca mūsu vecuma cilvēki,” smejas Ēriks. Ģimenes kopā svin svētkus, arī sadarbojas – Ēriks un Danija no viņiem iegādājas keramikas traukus ēdiena servēšanai, savukārt kaimiņi labprāt iegriežas, lai uzkostu kādu Ērika un Danijas gatavotu burgerīti. Tā tās lietas iet uz priekšu.
Laimes formula Nekad nevajag skatīties uz konkurentiem un atmest idejai ar roku, ja šķiet, ka kāds jau ko tādu dara. Ja esi ko izdomājis, tad vajag iet uz priekšu un vienkārši to izdarīt! Galvenais, nesēdi dzīvoklī, sapņojot, kā būtu ja būtu!
Stāstu par Ēriku un Daniju angļu valodā lasiet arī starptautiskajā labo prakšu atlantā https://atlasbestpractices.com/polirural/. Kopā ar pieredzes stāstiem no visas Eiropas, atlantā lasāmi arī sešu latviešu – vidzemnieku stāsti par to, kā viņi atraduši savu mājvietu Vidzemes laukos. Stāsts sagatavots Apvārsnis 2020 projekta “PoliRural” ietvaros. Jaunienācēji Vidzemes lauku telpā ir viena no prioritārajām kopienas grupām, kurām šobrīd pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas lauki iztukšojas un nepieciešamas rīcības, lai ne tikai stiprinātu tās iedzīvotāju grupas, kas tur joprojām mīt, bet radītu labvēlīgu vidi arī jauniem iedzīvotājiem. Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā lasiet VPR mājaslapā http://www.vidzeme.lv , sadaļā “Projekti”. Vairāk par projektu angļu valodā uzziniet https://polirural.eu/.
FOTO: Danijas un Ērika personīgais arhīvs Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS PROJEKTA POLIRURAL ZIŅAS-
Projekta “Smart Living” ietvaros esam sapulcējuši šajā jomā zinošus ekspertus, kas no teorētiskās informācijas līdz praktiskiem, iedvesmojošiem piemēriem iepazīstinās ar efektīvu ventilācijas sistēmu gan privātmājā, gan daudzdzīvokļu ēkā. Šobrīd īpaši noderīga būs arī SIA “Airwave” prezentācija, kurā speciālisti pastāstīs, kā nodrošināt komfortablu temperatūru iekštelpās, kad āra gaisa temperatūra ir virs 30oC grādiem un nākas cīnīties ar pārkarsušām telpām, jo jau 2 nedēļas dzīvojam tropiskos klimata apstākļos.
Detalizēta semināra programma apskatāma šeit. Dalība seminārā ir bez maksas, taču iepriekš jāreģistrējas šajā saitē. Pēc reģistrācijas katram dalībniekam tiks nosūtīta Zoom platformas saite tiešsaistes semināram. Seminārs tiek organizētas Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv
Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Daviņu lielais akmens. Foto: visit.koceni.lv
Daviņu lielais akmens. Foto: svētvietas.lv Kas gan šajā apskates vietā ir tik īpašs? Akmens ir 4 m garš, 2,8 m plats un 1,4 m augsts. Tā virspusē saskatāmi 35 noapaļoti konusveida dobumiņi-bedrītes (diametrs līdz 15 cm, dziļums līdz 7 cm), kādas raksturīgas Ziemeļeiropā izplatītajiem kultūrakmeņiem. Daviņu lielo akmeni 1925. gadā uzgāja un kā pirmo šāda veida objektu Latvijā aprakstīja Pieminekļu valdes darbinieks Arturs Štāls. Ilgu laiku šo akmeni uzskatīja par vienīgo šāda veida objektu Latvijā, tomēr šobrīd pie mums atrasti apmēram 80 līdzīgi akmeņi, ap 30-40 uzieti kaimiņos Lietuvā, bet visvairāk, ap 2000 - Igaunijā. Viena no senajām teikām par Daviņu akmeni vēsta, ka vecas meitas rakušas Viteķes upīti un uz šī akmens ēdušas pusdienas. Kurš saimnieks labāk devis ēst, tam upīte tā pievirzījusies, lai labākas robežas iznāk. Līdz mūsdienām saglabājušies nostāsti, ka uz akmens pusdienojis zviedru karalis. Iedobumiņi palikuši no viņa ēdiena bļodām. Stāstīts arī, ka vecos laikos pēc ražas novākšanas iedobumiņos bēruši graudus. Cik iedobumiņu, tik dieviņu. (J. Urtāns.1990. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi).
Ko vēl apskatīt šajā pusē? Dodoties meklēt Daviņu lielo akmeni, iespējams, pāri mežiem jau pamanījāt slejamies augstāku uzkalnu - tas ir teiksmainais un dziesmās apdziedātais Zilaiskalns.
Zilaiskalns. Foto: visit.valmiera.lv Zilākalna pakājē (vecajā ūdenstornī) ierīkots Zilākalna kultūrvestures un apmeklētāju centrs. Tur iespējams uzzināt Zilākalna un ciemata vēsturi, ar virtuālās realitātes palīdzību pacelties virs Zilākalna, kā arī izbraukt ar sliežu velosipēdiem “ZRailbikes”.
No kreisās: Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs, sliežu velosipēds “ZRailbikes”. Foto: visit.valmiera.lv Tālāk iesakām doties uz Dikļiem, kur Zundas rijā 1818. gadā notikusi pirmā teātra izrāde latviešu valodā, bet 1864. gadā norisinājušies pirmie latviešu dziedāšanas svētki. Dikļos apskatāma Dziesmu svētku ekspozīcija. Un Neikenkalniņā, vēsturisko dziesmu svētku norises vietā ierīkotajā brīvdabas estrādē, varēsiet iejusties dziesmu svētku sajūtās. Ielūkojieties arī Dikļu baznīcā, kur par mācītāju ir kalpojis Juris Neikens, pirmo dziedāšanas svētku organizators!
Dikļu Dziesmu svētku ekspozīcija. Foto: visit.kocēni.lv No kreisās: Neikenkalna dabas koncertzāle, Neikenkalniņš. Foto: visit.koceni.lv
Dikļu baznīca. Foto: visit.kocēni.lv Ja ceļojat kopā ar bērniem, viņus iepriecinās rakstnieka Vika pasaku tēlu koka skulptūras Vika pasaku parkā.
Vika pasaku parks. Foto: visit.koceni.lv Interesanti būs apskatīt arī atjaunoto Rubenes baznīcu, kur par mācītāju kalpojis Livonijas hronikas autors Latviešu Indriķis.
Rubenes baznīca. Foto: visit.koceni.lv Šajā pusē skatāma vēl kāda savdabīga kultūrvieta - Caurumkrogs, kur izveidota brīvdabas gleznu galerija. Tur aplūkojami 19. gadsimta gleznotāja Jāņa Staņislava Rozes darbi.
Caurumkrogs. Foto: visit.koceni.lv Pēc dabas svētvietu un kultūrvietu apskates patīkami būs veldzēties Vaidavas ezera pludmalē vai Rancho parkā pie krodziņa "Mazais Ansis" Rubenē.
Vaidavas ezera pludmale, veikparks "Rancho parks". Foto: visit.koceni.lv
Tūrisma informācija: http://visit.valmiera.lv +371 28644530
Informāciju sagatavojusi: --- Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”.
Iegūtā informācija palīdzēs aktualizēt gan VPR ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030. gadam, jo saskaņā ar apstiprināto darba uzdevumu, tajā jāintegrē arī trīs jaunpievienoto novadu – Limbažu, Ogres un Saulkrastu – telpiskās attīstības vajadzības, gan pilnveidot izstrādes stadijā esošo VPR attīstības programmu 2021-2027. gadam
Līdzīgas tikšanās plānots organizēt arī ar Limbažu un Saulkrastu novadu pārstāvjiem.
Padomes priekšsēdētājs papildus plānošanas reģiona nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Ministru kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un valsts sekretāru sanāksmēs, kā arī pārstāv plānošanas reģionu Reģionālās attīstības apakšpadomē. Ar š.g. 1. jūliju VPR administratīvajā teritorijā ietilpst 11 novadi – Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Ogres, Saulkrastu, Smiltenes, Valmieras, Valkas un Varakļānu novads. Foto: VPR vizītē Ogres novada pašvaldībā (no kreisās: Ieva Kalniņa, Guna Kalniņa-Priede, Edgars Asars, Sabīne Skudra)
Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR Administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Iemīļotās laukakmens mājas sienas izstaro spēku, kas kopā ar Sigitas enerģiju un apņēmību veido vietu, kur visu var nolikt līdzsvarā.
Kad sajūti, ka nepieciešamas pārmaiņas Sigita kopš 2020. gada rudens dzīvo Latvijas vidienē – Madonas novada Liezēres pagastā, pavisam netālu no Lubejas muižas. Tā gada vasaras nogalē viņa iegādājās laukakmens māju un jau rudenī tur uzsāka jauno dzīvi kopā ar savu labradora meitenīti. Sigitas darba dzīve līdz šim ir bijusi ļoti piesātināta dažādiem pienākumiem – strādājusi žurnālistikā, pēc tam bijusi ilggadēja sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Latvijas Valsts policijā, konsultējusi krīžu vadībā un komunikācijā. Tāpat Sigita joprojām piedāvā pasākumu drošības eksperta konsultācijas. 2020. gada pavasarī tika pieņemts lēmums dzīvē ko mainīt – Sigita beidza sava darba gaitas Valsts policijā un uzsāka savu privātpraksi, lai konsultētu uzņēmumus un piedāvātu dažādas apmācību programmas.
Tagad Sigita ir transformācijas trenere. Viņa piedāvā konsultācijas, apmācības un treniņus gan individuāli, gan komandām, tostarp konsultē stratēģiskās komunikācijas jautājumos, krīzes vadībā, kā arī piedāvā dažādas izaugsmes programmas, sistēmisko koučingu u.c. Izvirzītā prioritāte – darbs ar cilvēkiem - ir saglabājusies, mājvieta laukos profesionālajai izaugsmei netraucē. Vairums klientu joprojām ir galvaspilsētā, tāpēc Sigita bieži mēro ceļu uz Rīgu, ceļā pavadīto laiku veltot pārdomām, ideju radīšanai, telefonsarunām. Tomēr viņa atzīst, ka ir vēlēšanās pamazām savu uzņēmējdarbību attīstīt arī uz vietas Vidzemē, piedāvājot savas zināšanas vietējiem reģiona iedzīvotājiem – reģioni ir pateicīga vieta, lai attīstītu savas idejas. Pēc intensīvā darba Valsts policijā, Sigitai šķita, ka konsultāciju privātprakses atvēršana nesīs līdzi nedaudz mierīgāku darba ritmu. Tomēr nekas jau nebija mainījies – straujais skrējiens turpinājās. “Es sapratu, ka ir īstais brīdis tam, ko es vienmēr esmu gribējusi – lauku mieru, plašumu, klusumu. Gribēju dot sevi iespēju pilnvērtīgi atjaunoties – nolikt līdzsvarā dzīves un darba svaru kausus,” stāsta Sigita.
Kas meklē, tas atrod Tas, kā Sigita meklēja un atrada māju, bija interesants process. Ņemot vērā, ka Sigitai bija gana plašs kontaktu loks, jaunā mājvieta tika meklēta sociālajā tīklā Facebook. Veiksmes vēlējumi mijās ar jau konkrētiem piedāvājumiem. Tika izvirzīts viens vienīgs parametrs – mājai jābūt apmēram 100 kilometru attālumā no Rīgas, bet vienalga uz kuru debess pusi, jo, kad tiks atrasta īstā vieta, Sigita to vienkārši zinās. “Tā ir tā neizskaidrojamā sajūta ar tām mājām, tā pati, kas bija ar šo – tu to ieraugi, un uzreiz ir skaidrs – ir!” saka Sigita.
Galu galā, māju viņa atrada, pateicoties uzņēmumam, kurš palīdz atrast lauku viensētām jaunus saimniekus, savedot kopā māju ar cilvēku un otrādāk. Paradoksāli, bet šī māja ir tomēr tālāk par 100 kilometriem no Rīgas, tā atrodas pašā Latvijas vidiņā, uzkalnītē, būvēta no laukakmeņiem – Sigitas sapņu māja.
Lauku nervs un harmonija “Savu bērnību es pavadīju laukos pie omēm. Tas lauku nervs, tā lieliskā sajūta, ka vari iziet ārā un redzēt, kā viss plaukst, dīgst klusumā un mierā – tas latvietim ir asinīs, un diez vai to var kāds izravēt.” Lauku dzīvi Sigita raksturo ar piemēru: ”Tā ir harmonija, kurā noteicošās ir pamatvērtības, kas uzpeldējušas pašā virspusē. Viena no tām ir malkas plītiņa virtuvē - tā tur joprojām ir, un drēgnajās dienās tajā parādās omulīga dzīvā uguns. Rudenī piefiksēju, cik ārkārtīgi jēgpilna var būt tāda apzināta plīts kuršana. Process, kuru es sauktu par rituālu, un tas tiek atkārtots paaudžu paaudzēs,” saka Sigita.
Laukos var lieliski satikties ar padarīta darba sajūtu. “Ja es, konsultējot uzņēmumu pārstāvjus, prognozēju iespējamo rezultātu un izaugsmi redzu pakāpeniski, tad manā mazdārziņā, atskatoties atpakaļ, es skaidri redzu paveikto – tūlīt. Stādu rozi, un te tā ir! Izcila kombinācija līdzsvaram!” Vienīgais, kas Sigitai varbūt šobrīd nedaudz pietrūkst, ir tas dinamiskums, kas bija iepriekš, tomēr, kā viņa pati atzīst, tas ir laika jautājums. “Pagaidām es iekārtojos, neesmu vēl iepazinusies diez ko daudz ar vietējiem, labi zinu tikai savus kaimiņus! Bet viss priekšā!”
Kaimiņš kaimiņam Kaimiņu būšanu Sigita īpaši spilgti izceļ: “Man ir lieliski kaimiņi! Tā vienkāršība un īstums – tas ir kas tāds, ko lielpilsētas skrējienā neatrast! Atceros, ka pašā sākumā, tūlīt pēc iekārtošanās izsaucu skursteņslauķi. Viņš grib kāpt uz jumta, bet mājās nav lielu trepju. Zvanu kaimiņienei – viņa man saka, ka tūlīt būs, Jānis atnākšot. Skatos – Jānis jau klāt, ar visām trepēm, un līdzi arī paziņa, visi rosās. Vēl pēc brīža dzirdu, ka piebrauc vēl viena mašīna ar piekabi – klāt arī otrs kaimiņš, ar citām trepēm – vēl lielākām. Paši visu samenedžējuši, un viss jau sariktēts. Tā sirsnība un atsaucība nav novērtējama!” Ir svarīgi ar kaimiņu pirms darbiem piesēst un padzert tasi kafijas, parunāties, kaut desmit minūtes. Pilsētā šādus mirkļus ar kaimiņu nepiedzīvo.
Laukos Tev pieder visas zvaigznes pagalmā
Pārcelšanās ir nopietns lēmums, šaubas nereti piezogas vēl pēc tam, kad lēmums ir pieņemts un lieta darīta, bet tad ir svarīgi atcerēties, kas bija tas, kas iepriekš trūka, kas ir tas, kas tagad Tev pieder. “Pirmajā rudenī, kas bija gana ekstrēms, man divas reizes likās, ka viss ir slikti un traki – esmu viena pati laukos, ar suni, visi mani draugi ir tālu prom. Un abas reizes izgāju ārā pagalmā, paskatījos uz tiem plašumiem, kas man ir visapkārt, uz to zvaigžņoto debess jumu virs galvas, ieklausījos klusumā un sapratu – ka tieši tas ir tas, ko tik ļoti gribēju, ka viss noteikti būs labi.” Iespējams, ka tādas sajūtas rodas ikvienam, kas pārceļas no pilsētas uz laukiem. Un tas ir tikai loģiski, jo viss mainās – dzīves vide, reizēm arī darbs vai tā organizēšanas kārtība, ikdienas paziņu loks. Ienākot jaunā vietā, trūkst arī praktiska padoma, kur nopirkt garšīgākās smalkmaizītes, kur meklēt tomātu stādiņus vai kādu meistaru. Sigita prāto, ka ļoti noderētu izveidot vietējo mentoru – jaunienācēju gidu sistēmu, kas ienācējiem palīdzētu noorientēties situācijā. No vienas puses – tā palīdzētu uzņemt jaunienācēju vietējā kopienā, no otras – spēku uzņemtu arī pati kopiena, tajā notiktu rosība, dzimtu jaunas idejas un sadarbības, jo katrs jaunpienācējs ir jauna dzirkstele ugunskurā.
Kad prāts dauza bungas Ja par kaut ko nav īsti skaidras pārliecības, Sigita aicina pamēģināt. Ja ir bailes pieņemt lēmumu par pārcelšanos uz laukiem, vajag kaut trīs dienas padzīvot tādā vidē, pavisam vienkāršos apstākļos. Var izīrēt māju, var aizbraukt pie radiem, draugiem un pabūt.
Ja prāts dauza bungas, tad vajag lēkt – izvērtējot un apdomājot, jo, kā zināms, prāts vadās pēc pieredzes, un viņa uzdevums ir sargāt tā saimnieku no nezināmā. Bet tas nezināms ļoti bieži ir kas ļoti foršs! Klausiet sirdij!
*** Stāstu par Sigitu angļu valodā lasiet arī starptautiskajā labo prakšu atlantā https://atlasbestpractices.com/polirural/. Kopā ar pieredzes stāstiem no visas Eiropas, atlantā lasāmi arī sešu latviešu – vidzemnieku stāsti par to, kā viņi atraduši savu mājvietu Vidzemes laukos. *** Stāsts sagatavots Apvārsnis 2020 projekta “PoliRural” ietvaros sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu un Latvijas Lauku forumu. Jaunienācēji Vidzemes lauku telpā ir viena no prioritārajām kopienas grupām, kurām šobrīd pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas lauki iztukšojas un nepieciešamas rīcības, lai ne tikai stiprinātu tās iedzīvotāju grupas, kas tur joprojām mīt, bet radītu labvēlīgu vidi arī jauniem iedzīvotājiem. Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā lasiet VPR mājaslapā http://www.vidzeme.lv , sadaļā “Projekti”. Vairāk par projektu angļu valodā uzziniet https://polirural.eu/. FOTO: No Sigitas personīgā arhīva Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Šī stāsta centrā ir vēlēšanās nenorobežoties, bet lūkoties pāri savas mājas sētai, lai ar atvērtu sirdi un patiesu entuziasmu kopā ar vietējiem realizētu idejas un projektus, vienlaikus būvējot tiltu starp vecajiem un jaunajiem raunēniešiem.
Kad apnīk Rīgas burzma un prasās miera Zane ar ģimeni Raunā ienāca pirms četriem gadiem. Rīgā ģimenei piederēja veikals. Kad pieteicās viens no jaunākajiem bērniem, Zane saprata, ka meklēt kādu, kam uzticēt veikalu būs sarežģīti, tādēļ nolēmusi šai uzņēmējdarbībai mest mieru un kardināli mainīt dzīvi. Pārcelšanās uz laukiem bijis labākais risinājums, jo ģimene bija nogurusi Rīgas steigas un pilsētas burzmas, kārojās būt tuvāk dabai. Gribējies rāmāku dzīvi: “Jā, miers te ir, bet gribas visu izzināt un darboties,” par laukos vienmēr kūsājošo dzīvi stāsta Zane. Māja pie gravas Māju Raunā ģimene atrada nejauši, bet ātri vien apjauta, ka tās būs viņu ideālā dzīvesvieta: “Iebraucot Raunā bija sajūta, ka šī ir tā vieta, kur mēs vēlamies dzīvot. Tas bija tā – mīlestība no pirmā acu skatiena,” stāsta Zane. Māja atrodas brīnišķīgi ainaviskā vietā, netālu no Dzirnavgravas, kas spēlēja lielu lomu izvēloties Tolaik bērni vēl bija pavisam mazi, tādēļ svarīgs bijis arī praktiskais aspekts – māja bija apdzīvojama uzreiz, tajā bija ievilkts ūdensvads un elektrība.
Realizētais LEADER projekts - kāpnes gravā; Makarūni, kurus cep Zanes meita; rosība siltumnīcā atnes rezultātus Te ir citādāk Zane savu šī brīža galveno nodarbošanos raksturo šādi: pilnas slodzes mamma saviem četriem bērniem, savukārt Zanes vīrs pagaidām vēl strādā Rīgā. Laika gaitā jaunienācēju ģimene vēlas dzīvi iekārtot tā, lai nevienam nebūtu jāatgriežas darbā galvaspilsētā. Šajā ziņā ģimene labprāt eksperimentē, vēlas izmēģināt visu, ko piedāvā lauku dzīve. Audzē vistas, gatavo mērces no pašu izaudzētiem dārzeņiem, bet Zanes meita cep makarūnus, kurus pārdod tirdziņos. Ģimene pakāpeniski saviem spēkiem veido virtuvi – ražošanas telpu, lai varētu paplašināt savu mājražošanu: “Ko es Rīgā, dzīvojot ar vecākajiem bērniem, nevarēju atļauties, to varu atļauties tagad. Te ir citādāk… Miers!” Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija pašas mājas iegāde. Finansiālu atbalstu bankā nebija iespējams gūt – četru bērnu ģimenes profils un ideja par māju laukos neatbilda banku noteiktajiem standartiem, tādēļ nācies meklēt mājvietu, kuru iespējams iegādāties ar izpirkuma tiesībām. Tādu ģimene atrada Raunā. Jaunie mājvietas iemītnieki sevi par vietējiem vēl gan nesauc, tomēr paspējuši iejusties un māju sajūtu raduši tieši šeit.
Idejām jādod vaļa – tās jārealizē Zane stāsta, ka, pārvācoties uz dzīvi nelielā ciematā, jābūt drošam un atvērtam: “Nevajag baidīties mainīt savu dzīvi. Cilvēkiem, kuriem ir ideja, vajag par to runāt, vajag nest to uz āru!“ Tas raksturo jaunās sievietes uzņēmību, kura Raunā ir izveidojusi biedrību “Hestia Rauna”. Piesaistot LEADER finansējumu, īstenots vides labiekārtošanas projekts un organizēti vietējās kopienas stiprināšanas pasākumi. Piemēram, Zanes ideja par kāpņu izveidi Dzirnavgravā ātri vien guva raunēniešu atbalstu – projektā ar savu līdzfinansējumu iesaistījās prāvs pulks vietējo. Iespējams, ka veiksmes atslēga bija sabiedriski nozīmīgas idejas īstenošana. Nākotnē Zane vēlas Raunā ieviest kaut ko tādu, kas varētu patikt arī bērniem, šobrīd mēģina atrast kontaktus, lai savas idejas varētu realizēt. Ticam, ka Zanei ar savu uzņēmību tas izdosies, jo ģimenes moto skan šādi: “Būt pozitīviem, dzīvot pozitīvi!” *** Stāstu angļu valodā lasiet arī starptautiskajā labo prakšu atlantā https://atlasbestpractices.com/polirural/. Kopā ar pieredzes stāstiem no visas Eiropas, atlantā lasāmi arī sešu latviešu – vidzemnieku stāsti par to, kā viņi atraduši savu mājvietu Vidzemes laukos. *** Stāstu sagatavoja Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas Lauku forums Apvārsnis 2020 projekta “PoliRural” ietvaros. Jaunienācēji Vidzemes lauku telpā ir viena no prioritārajām kopienas grupām, kurām šobrīd pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas lauki iztukšojas un nepieciešamas rīcības, lai ne tikai stiprinātu tās iedzīvotāju grupas, kas tur joprojām mīt, bet radītu labvēlīgu vidi arī jauniem iedzīvotājiem. Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā lasiet VPR mājaslapā http://www.vidzeme.lv , sadaļā “Projekti”. Vairāk par projektu angļu valodā uzziniet https://polirural.eu/.
Bijusī Raunas novada pašvaldība (tagad Smiltenes novads) ir viena no tām, kas iesaistījās deinstitucionalizācijas projektā “Vidzeme iekļauj”, kas paredz Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā dzīvojošiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināt sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tajā skaitā dzīvi ārpus sociālās aprūpes centriem, tā veicinot viņu patstāvību un integrēšanos sabiedrībā.
Atšķirībā no dzīves ilgstošas aprūpes institūcijā, grupu dzīvokļa pakalpojums sniedz tā iemītniekiem krietnu patstāvības pieaugumu, ļaujot pašiem plānot savas finanses, dienas režīmu, nodarbošanos un citus praktiskus jautājumus. Tomēr, kā uzsver ”Kārklu” pakalpojuma vadītājs Aivars Damroze, šī pāreja no dzīves institūcijā ir salīdzinoši piezemēta un harmonizēta: “Piemēram, daļa maltīšu tiek nodrošināta, bet vakaru un brīvdienu maltītes iemītnieki gatavo paši, tātad paši mācās. Kāds pirmo reizi cep pankūkas, cits pirmo reizi mizo kartupeļus. Tomēr šeit uz vietas vienmēr ir kāds, kas palīdz. Grupu dzīvoklī tiek nodrošināta diennakts pieskatīšana, aprūpētājs, kurš seko līdzi visam, kā arī sociālais rehabilitētājs un sociālais darbinieks. Tiek nodrošināts atbalsta personāls.” Taujāts par pirmo aizvadīto mēnesi, A. Damroze uzsver, ka šobrīd notiek kopīgs mācīšanās process. “Šķietami jau ilgs laiks pagājis, bet tas ir paskrējis vienā mirklī. Šis ir tāds iepazīšanās laiks. Iepazīstam iemītniekus, lai, izvērtējot viņu prasmes, saprastu, kas viņiem ir nepieciešams un piemērots, uz kādiem darbiem varētu katrs profilēties. Plānots, ka mēs meklēsim darba vietas, kuros cilvēki varētu iesaistīties, šobrīd tas vairāk notiek uz vietas darbnīcā.”
Kopumā deinstitucionalizācijas procesa ietvaros līdz 2023. gadam Vidzemē paredzēts izveidot 12 grupu dzīvokļa pakalpojumus un 10 specializēto darbnīcu pakalpojumus. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Ceļš līdz jauna produkta izstrādei no idejas līdz virzīšanai tirgū nereti ir sarežģīts un prasa ne tikai pieredzi inovāciju projektu vadībā, pietiekamus finanšu un laika resursus, bet arī sistemātiskas “soli pa solim” pieejas uzturēšanu idejas realizēšanā. Tieši iespēja piesaistīt pieredzējušu projektu vadītāju inovāciju projektam, kas ļautu paātrināt jaunas garšas ieviešanu tirgū, deva pamudinājumu alus darītavas SIA “Valmiermuižas alus” vadītājam Aigaram Ruņģim iesaistīties izmēģinājuma aktivitātē “Inovāciju projektu vadītājs – pārbaudi pirms ievies”. Lai nodrošinātu sistēmisku procesa vadību jaunu produktu izstrādē, inovāciju projektu vadītājs procesus sadala un īsteno vairākos posmos. Sākotnēji tas paredz produkta idejas analīzi, tāpat inovācijas komerciālā potenciāla izvērtēšanu, inovācijas koncepta izstrādi, konkurentu izvērtējumu, prototipa izstrādi, tā nonākot līdz reāla tirgū virzāma produkta ražošanai, tā virzīšanai tirgū, kā arī ne mazāk būtiski – novērtējumu.
Kopumā pieci Vidzemes uzņēmumi iesaistījušies Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā Interreg Europe projekta “EcoRIS3” izmēģinājuma aktivitātē – SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “Felici”, SIA “Madonas Uguns siers”, SIA “SK LAW”. Nesen aizvadītajā diskusijā kopā ar uzņēmējdarbības atbalsta politikas veidotājiem, ministriju pārstāvjiem, uzņēmēji atzina, ka nodrošinātais projektu vadītāja atbalsts ir nozīmīgs gan jaunos, gan jau pieredzējušos uzņēmumos, jo ļauj sistemātiski organizēt jaunu produktu, pakalpojumu un procesu attīstību, un tam būtu jābūt kā pieejamam resursam ilgtermiņā. Šīs izmēģinājuma aktivitātes noslēgumā Vidzemes plānošanas reģions vēlreiz rosinās diskusijas ar atbalsta politikas veidotājiem, kā arī plāno iesniegt jau konkrētus priekšlikumus šāda atbalsta nodrošināšanai ilgtermiņā. Izmēģinājuma aktivitāte tiek īstenota kā daļa no rīcības plāna Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā Interreg Europe programmas projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Iemācīties valodu un braukt atpakaļ
Dzīvojot Vācijā, varējusi arī daudz ceļot. Mārīte smejoties saka: “Esmu no tiem, kurus neinteresē jauna mašīna, trīs jaunas somas, trīs jauni kurpju pāri. Visu naudu esmu investējusi, mācoties tālāk, arī jogai, masāžām.” Par lielajos alus un citos svētkos, kur strādājusi par viesmīli, nopelnīto naudu, viņa izbraukājusi visu pasauli. Bijusi Kanādā, Jaunzēlandē, Austrālijā, ciemojusies Āzijā, Taizemē, Ēģiptē, Botsvānā un Namībijā. Ceļojot Mārīte iemācījusies arī angļu valodu. Te Mārīte piebilst: “Galvenais, ko varu ieteikt jauniešiem, kas brauc uz Angliju, Franciju, Vāciju, - lai tu integrētos valstī, ir jāmācās [valsts] valoda. Bez valodas Tev ir mazāk iespēju. Tevi tā neakceptē.” Neskatoties uz to, ka bijis iespējams ceļot pa visu plašo pasauli, Mārīte katru gadu braukusi uz Latviju, saglabājot saikni ar savu ģimeni un draugiem Latvijā. Tepat aiz loga – Gauja
Šobrīd Mārīte velta laiku sev, pavada to dārzā, rūpējas, lai “pagrabs būtu pilns, lai ziemā būtu ko ēst”, kā arī sadarbojas ar brāli, sporta pedagogu Māri Stabiņu, dodas uz “Azimutu” (orientēšanās sacensības), piedāvājot masāžu mežā, kā arī aicina iepazīt jogu, mainot cilvēku priekšstatus par to, ka tā nav tikai vingrošana. “Es esmu atgriezusies šeit [Rankā], man tepat aiz loga ir Gauja. Liels dārzs un siltumnīca. Jā, varbūt ir pienācis tas laiks, kad gribas iet trīs soļus lēnāk,” secina Mārīte. Viņa saka: “Man ļoti patīk puķes. Esmu sastādījusi lavandu un rozes. Vācijā tas nebija iespējams. Vācijā man bija maziņš dārziņš, bet nevis tādā plašumā. To es ļoti novērtēju.”
Jautāta par apsvērumiem atgriezties, Mārīte saka, ka tas esot privātu iemeslu dēļ. Šobrīd viņa ļoti novērtē draugu un radinieku atbalstu, kamēr vēl nav iespējams īstenot sapni par savu biznesu. Mārīte salīdzina, ka Latvijā, atšķirībā no Vācijas, mazajiem uzņēmējiem nav nemaz tik viegli uzsākt savu darbību – esot daudz grūtāk nekā Vācijā nodokļu ziņā. Arī daudz stingrāk. Tomēr Mārīte piebilst: “Ar uzņēmējdarbību ir tā – katrs pats ir savas laimes kalējs. Un ir jāiet uz priekšu. Man jau masāža nav vienīgais. Es jau izmācījos arī par Aroma Welness terapeiti – es varu masieriem stāstīt par ēteriskajām eļļām. Arī pati es strādāju ar ēteriskajām eļļām, un tas ir mans on-line biznesiņš, kas ir ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski.” Uz jautājumu, kas ir tas, ko visvairāk novērtē, dzīvojot Latvijā, Vidzemē – Mārīte atbild: “Tas ir plašums un dabas tuvums. Mūsu meži - tā ir vērtība, kas vēl ir Latvijā. Iespēja būt saskarē ar dabu. Satikšanās ar dzīvniekiem. Pirms dažām dienām man bija “Gaujas dāvana”, kad, [peldoties] Gaujā, pretī peldēja bebrs. Tās ir lietas, kuras es ļoti novērtēju.” Būt pateicīgam par to, kas tev ir
Domājot par pieredzi, kas iegūta dzīvojot un strādājot ārpus Latvijas, Mārīte pastāsta: “Es skatos uz pasauli ar daudziem varbūt nesaprotamām acīm. Es par daudzām lietām vispār neuztraucos. Es to varu salīdzināt ar materiālu pieredzi. Ja, piemēram, nopērk jaunu mašīnu, tās vērtība zūd ar katru dienu. Ja tu esi bijis pasaulē, tu esi ceļojis, pieredzējis, tev ir jauni draugi - tā vērtība, šeit iekšā (rāda uz sevi) ar katru gadu paliek arvien lielāka. Tas nav salīdzināms ar naudu. Atmiņas. Pieredze.” Mārītes dzīves moto esot iet caur pasauli ar smaidu un arī citiem dāvināt smaidus. Katru dienu būt pateicīgam par to, kas tev ir, nevis raudāt par to, kā nav. Noslēdzot sarunu, Mārīte atklāti stāsta, ka tas esot bijis liels izaicinājums - braukt atpakaļ. “No savas pieredzes varu teikt, lai nepazūd saite ar Latviju, ar Latvijas draugiem. Jo nekad nevar zināt, kā ir tad, kad pēc tam tu brauc atpakaļ, bet tu stāvi viens pats un tev te nav neviena. Es vienmēr centos to saikni turēt gan ar saviem ģimenes locekļiem, gan ar draugiem,” viņa piebilst. Visas rakstā izmantotās fotogrāfijas - no Mārītes Damašekas privātā arhīva. *** Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Papildu informācijai: Rita Merca, remigrācijas koordinatore Vidzemes reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.: 29374285. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.
CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS ---
Kopš maija sākuma Vidzemes plānošanas reģions kļuvis par vienu no 7 jaunajiem EUROPE DIRECT centriem Latvijā. EUROPE DIRECT Vidzeme (ar filiālēm Cēsīs un Valmierā) galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Eiropas Konferences laikā EUROPE DIRECT Vidzeme plāno organizēt vairākus viedokļu un ideju paušanas pasākumus dažādām mērķa grupām (nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, valsts/pašvaldību iestādes, sabiedrība u.c.), tāpēc interesenti aicināti sazināties ar eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv un izvirzīt sev vēlamās diskusiju tēmas, par kurām paust savu viedokli Eiropas nākotnes veidošanā. Kā piedalīties? Konferencei ir izvirzīti 10 tēmu bloki, kas sniedz ieskatu tās struktūrā un palīdz izvēlēties iecerētā pasākuma virzienu. Tie ir: klimata pārmaiņas un vide; veselība; spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība; ES pasaulē: vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība; digitālā pārveide; Eiropas demokrātija; migrācija; izglītība, kultūra, jaunatne un sports, kā arī citas idejas. Lai vidzemnieku viedoklis būtu sadzirdēts Eiropas nākotnes veidošanā, Europe Direct Vidzeme aicina pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus, iedzīvotājus un jebkuru citu interesentu pievienoties Konferencei par Eiropas nākotni, izvēloties sev tīkamāko no piedāvātajiem iesaistes veidiem:
- informē EUROPE DIRECT Vidzeme par tēmām vai izaicinājumiem, par kuriem Tu gribētu paust savu viedokli; - informē EUROPE DIRECT Vidzeme, ja Tavā darbības jomā (piemēram, lauksaimniecība, nevalstiskais sektors, uzņēmējdarbība u.c.) ir problēmjautājumi vai izaicinājumi, kuriem nākotnes Eiropā būtu jāmeklē risinājumi; - piedalies centra organizētajos pasākumos un izsaki savu viedokli par to, kādu Eiropu vēlies redzēt.
- organizē savus pasākumus, tostarp publiskas debates un konsultācijas ar iedzīvotājiem; - popularizē savus pasākumus, pievienojot tos konferences platformai; - padari savu pasākumu pēc iespējas iekļaujošāku un pieejamāku ikvienam.
- dari zināmas savas idejas, izmantojot konferences platformu, kas izveidota kā iedzīvotāju ideju centrs; - augšupielādē secinājumus un ziņojumus par savu pasākumu konferences platformā; - dalies ar savām idejām vai atbalsti citu idejas — dari zināmu savu viedokli!
Konferences ietekme Eiropas nākotnes griezumā Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija ir apņēmušies uzklausīt Eiropas iedzīvotājus un savas kompetences robežās sekot līdzi sniegtajiem ieteikumiem. Visas apkopotās idejas un ziņojumi par pasākumiem tiks atklāti un pārredzami publicēti daudzvalodu digitālajā platformā – vietā, kur iedzīvotāji varēs dalīties ar savām idejām un iesūtīt ierosinājumus tiešsaistē. Visā Konferences norises laikā tos apkopos, analizēs, pārraudzīs un publicēs. Šie ziņojumi pēc tam tieši ietekmēs Eiropas pilsoņu paneļdiskusiju un plenārsēžu saturu, kā ietvaros iedzīvotāji sāks dialogu ar valstu un Eiropas lēmumu pieņēmējiem. Sagaidāms, ka līdz 2022. gada pavasarim Konference nāks klajā ar secinājumiem, kuros būs dotas norādes par Eiropas nākotni. Kontaktinformācija saziņai: EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, tālr. +371 26 099 521; e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas). Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.
Seminārā aicināti piedalīties gan pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu darbinieki, interešu izglītības speciālisti, bērnu un jaunieši centru pārstāvji, gan policisti, sociālie darbinieki un citi speciālisti, kas darbojas vispārējo pakalpojumu jomā (mērķauditorija nav veselības aprūpes pārstāvji, piemēram, ģimenes ārsti, pediatri). Apmācības organizētas, lai aktualizētu šo pakalpojumu sniedzēju nozīmi deinstitucionalizācijas procesā, pievēršot uzmanību situācijām, ar kādām tie var saskarties ikdienā pakalpojumu sniegšanā ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.
Semināra norises laiks: 2021. gada 17. augustā no plkst. 10:00 – 17:00 tiešsaistes platformā Zoom. Reģistrēšanās līdz 13. augustam, aizpildot pieteikumu: https://forms.gle/gjXiHA6ptJSRxH6P7. Dalībnieku skaits ir ierobežots! Apstiprinātie dalībnieki saņems detalizētu pasākuma programmu un saiti uz semināru. Papildu informācija: Ina Miķelsone, “Vidzeme iekļauj” vadītāja, tālr.: 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv.
Apmācības organizētas Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tās vadīs Profesionālo audžuģimeņu apvienības “Terēze” vadītāja Ārija Martukāne. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna (SECAP) koncepciju ir izstrādājis Pilsētu mēru pakts. Tā ir izstrādāta, lai sniegtu detalizētu pārskatu par pašvaldības situāciju enerģētikas jomā un SEG emisijām, kā arī definētu skaitliski izmērāmus pasākumus emisiju samazināšanai, energoefektivitātes pasākumus un pieņemtu atjaunojamās enerģijas mērķus, vienlaikus risinot enerģētiskās nabadzības jautājumus. Tai ir arī jāpiedāvā dzīvotspējīgi pielāgošanās risinājumi klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz vietējiem riskiem, piemēram, plūdiem vai karstuma viļņiem.
KAM? Eiropā iniciatīvai ir pievienojušās vairāk nekā 10 000 vietējās un reģionālās pašvaldības no 57 valstīm. Iniciatīva ir svarīga visām pašvaldībām, kuras: ● ir apņēmušās mazināt klimata pārmaiņas un paaugstināt energoefektivitāti; ● vēlas palīdzēt sasniegt mērķus, kas noteikti Eiropas Savienības Enerģētikas stratēģijā 2020. gadam; ● vēlas novērtēt savu pašreizējo enerģētisko stāvokli un enerģijas patēriņa struktūru; ● meklē finansējumu tādu klimata pasākumu īstenošanai, kā jauni atjaunojamās enerģijas projekti; ● vai arī vēlas atjaunot saistības/atjaunināt savus Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus (SEAP).
KĀDI IR IEGUVUMI PAŠVALDĪBAI? Cīņa pret klimata pārmaiņām vietējā līmenī Izstrādes un īstenošanas posmā SECAP palīdz palielināt sabiedrības informētību par ārkārtas situāciju klimata jomā un energoefektivitāti. Tas sniedz iespēju aktīvai saziņai starp iedzīvotājiem un pašvaldībām, vienlaikus palīdzot sasniegt siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķus, samazinot enerģijas patēriņu un palielinot atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu.
Rīkojieties tūlīt un izmantojiet izdevību! 2020. gadā Latvijas valdība pieņēma Latvijas Valsts Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam, kurā noteiktas Latvijas enerģētikas un klimata politikas prioritātes līdz 2030. gadam un kura mērķis ir kļūt oglekļa neitrāliem līdz 2050. gadam. Tas nozīmē, ka drīzumā pašvaldībām būs jāizstrādā savi rīcības plāni. Ieguvēji būs tie, kas ātrāk uzsāks darbu pie šī plāna, jo viņi jau būs pazīstami ar šo procesu, un varēs ātrāk piesaistīt investīcijas (kas var būt ierobežotas).
Noteikt intervences punktus Rīcības plāns sniedz pašvaldībai objektīvu, statistisku un faktisku pārskatu par enerģijas patēriņu un SEG emisijām dažādās nozarēs (pašvaldības iekārtās, iedzīvotāju skaitā, transportā u.c.). Tas sniedz priekšstatu par pašreizējiem riskiem pašvaldības enerģētikas un klimata situācijā. SECAP sniedz arī detalizētu novērtējumu par pašvaldības energoefektivitātes iespējām un atjaunojamās enerģijas potenciālu, tādējādi nodrošinot pamatu turpmākām investīcijām enerģētikā un atvieglojot pat īstermiņa lēmumu pieņemšanu pašvaldībā. Tajā ir noteikti būtiski intervences punkti un formulēti novatoriski risinājumi, izmantojot labo praksi.
Vieglāka piekļuve finansējumam Eiropas Savienības dotāciju konkursu gadījumā bieži vien tā ir priekšrocība, ja pašvaldībai ir enerģētikas stratēģija. Lai varētu piekļūt vairākiem tiešajiem ES fondiem, piemēram, ES Pilsētas līgumam, ELENA, Jessica, H2020 Smart City programmām, visiem pieteikumu iesniedzējiem ir jābūt SECAP. Paredzams, ka drīzumā visos pašvaldību konkursos par energoefektivitāti un klimata aizsardzību būs nepieciešama ilgtspējīgas enerģētikas stratēģija.
Samazināt izmaksas Energoefektivitātes pasākumi samazina ēku enerģijas patēriņu. Izmantojot atjaunojamo enerģijas avotu, kas vislabāk atbilst reģiona apstākļiem, pieskaitāmās izmaksas var samazināt gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem. SECAP ļauj kartēt dažādas enerģijas taupīšanas iespējas pašvaldības iestādēm, sabiedriskajam transportam un uzņēmumiem, kas darbojas pašvaldībā, tādējādi sagatavojot un īstenojot enerģētikas projektus, kas veicina ilgtspēju un racionālu enerģijas apsaimniekošanu.
Ilgtspējīga enerģijas izmantošana Ja pašvaldība lielāko daļu enerģijas patēriņa sedz no vietēji pieejamiem atjaunojamiem enerģijas avotiem, tā var palielināt savu energoapgādes drošību un kļūt neatkarīgāka no enerģijas importa.
Tīrāka dzīvesvide Jo lielāka ir atjaunojamo enerģijas avotu nozīme enerģijas avotu struktūrā, jo mazāk piesārņojošo vielu nonāk gaisā, ieskaitot sīkas daļiņas (piemēram, PM2.5), kuras, kā zināms, kaitē cilvēka veselībai. Zaļās telpas un velosipēdu ceļu paplašināšana radīs patīkamākus dzīves apstākļus.
Pievienoties lokam Pievienojoties Pilsētu mēru paktam, kas ir viena no prestižākajām pilsētu attīstības organizācijām pasaulē, pašvaldība ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%. Vairāk nekā 10 Latvijas pašvaldības jau ir izstrādājušas savas klimata stratēģijas un tagad var gūt labumu no Mēru pakta atbalsta.
SOLIS PRETĪ SECAP 1. Pievienošanās procesa sākums (nodomu vēstule) 2. Reģistrācija 3. Pašreizējās situācijas kartēšana un datu ievākšana 4. Datu novērtēšana, BEI inventūras sagatavošana 5. Rīcības plāna izstrāde, lai līdz 2030. gadam panāktu 55% samazinājumu 6. Datu augšupielāde Pilsētu mēru pakta sistēmā
KĀDA IR ATŠĶIRĪBA STARP SEAP UN SECAP? Iepriekšējā Pilsētu mēru pakta, kas pievērsās tikai enerģijas un klimata pārmaiņu mazināšanai, parakstītāji apņēmās sagatavot un īstenot Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu (SEAP) līdz 2020. gadam. Jaunā Pilsētu mēru pakta klimata un enerģētikas jomā parakstītājs tagad apņemas sagatavot un īstenot Ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānu (SECAP), lai līdz 2030. gadam risinātu gan klimata pārmaiņu mazināšanas, gan pielāgošanās jautājumus.
KAS MĒS ESAM? Centrāleiropas un Austrumeiropas Ilgtspējīgas enerģijas tīkls (CEESEN) sāka darboties kā tiešsaistes platforma 2016. gadā kā rezultāts ES finansētam projektam PANEL 2050. Tā mērķis ir mobilizēt dažādus enerģētikas dalībniekus, lai veicinātu SECAP attīstību Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā un pārstāvētu intereses ES līmenī. “CEESEU” projekta rezultātā CEESEN tagad var spert soli uz priekšu un kļūt par pilntiesīgu organizāciju, kas rada sadarbības un atbalsta tīklu ilgtspējīgas kopienu nākotnes veidošanai.
Projekts "Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība" (CEESEU) tiek ieviests programmas Apvārsnis 2020 ietvaros. Projekta mērķis ir pilnveidot valsts pārvaldes iestāžu spējas Centrāleiropā un Austrumeiropā izstrādāt ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus (SECAP), kas veicina paaugstinātu energoefektivitāti, ilgtspējīgu enerģiju, samazinātu oglekļa emisijas un uzlabotu pielāgošanās spēju klimata pārmaiņām, palīdzot reģionam dot ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā. Projektu īsteno 11 partneri visā Eiropā, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģions Latvijā. Plašāka informācija: Andžejs Stepančuks, Vidzemes plānošanas reģions, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv
Lubānieši lepojas ar saviem novadniekiem – dzejnieci Broņislavu Martuževu, operdziedātāju Jāni Zāberu, mākslinieku Rūdolfu Pinni, Latvijas armijas pirmo virspavēlnieku pulkvedi Oskaru Kalpaku un vēl citiem ievērojamiem cilvēkiem. Cik daudz jūs zināt par dzejnieci un disidenti Broņislavu Martuževu? Aicinām doties uz "Dārziņu" mājām Indrānu pagastā, kur Broņislavas Martuževas dzejas klētī var iepazīt tuvāk gan pašu Broņislavu, gan rakstnieces dzeju. Broņislava Martuževa visu savu mūžu dzīvoja saskaņā ar sirdsapziņu un dēvējama par Latvijas nacionālo tīrradni. Pēc Otrā pasaules kara Broņislava Martuževa iesaistījās nacionālās pretošanās kustībā un, kad viņu sāka tvarstīt čeka, piecus gadus (1946. gada oktobris – 1951. gada 14. februāris) slēpās savās “Lazdiņu” mājās brāļa ierīkotā slēptuvē zem grīdas. Bet viņu atrada, apcietināja, tiesāja un izsūtīja. Ieslodzījumā Broņislava atradās līdz 1956. gada 26. jūlijam.
Spoguļvirsmas "Slēptuve". Foto: Lubānas TIC Dzejnieces pēdējā dzīvesvietā (1974-2012) – „Dārziņu" mājās Indrānu pagastā – Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA rosina apmeklētājus paviesoties Broņislavas Martuževas dzejas klētī un iejusties bunkura gaisotnē, kādu brīdi pasēžot scenogrāfa Ivara Novika veidotajā tērauda spoguļvirsmas “Slēptuvē”, kas ierīkota pie klēts. Tur ikviens var mēģināt iztēloties, ko nozīmē piecus gadus slēpties slēptuvē. Pasēdēt pilnīgā tumsā un mazas lampiņas gaismā lasīt dzeju, kuru Martuževa rakstījusi tai laikā.
Ko vēl apskatīt šajā pusē?
Iesakām doties uz operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālo muzeju - Vecais ceplis , kas ierīkots senā no laukakmeņiem celtā namā Aiviekstes krastā. Lubānas amatnieku centrā labprāt uzņem ciemiņus, dalās amatnieku prasmēs un piedāvā iegādāties amata meistaru darinājumus. Akmeņu parkā "Vaidavas" aplūkojama viena no Latvijas lielākajām akmeņu kolekcijām (ap 5000 akmeņu), kas izvietota apmēram 2 ha platībā. Aiviekstes upes krastā ierīkota dabas taka Aiviekstes ozoli ,kur, iepriekš piesakoties, iespējams izmēģināt loka šaušanu, šķēpa mešanu un citas aktivitātes. Tur ir izveidota arī akmens laikmeta apmetne. Apmeklētājiem ir iespēja atgriezties daudzu gadu tūkstošu senā pagātnē un iejusties kādreizējā Aboras apmetnes cilvēka ādā. Apmetnē atrodas ar ādām aplikts slietenis, kurā aplūkojami akmens laikmeta māla trauki, kaula, akmens, koka un krama darbarīki un ieroči, daži tā laika mūzikas instrumenti. Tur arī var mēģināt iegūt uguni, berzējot divus koka gabalus vai šķiļot divus kramus. Viesojoties piemājas saimniecībā Rozas, iespējams iepazīt dažādus putnus, iegādāties olas un putnu spalvas. Apskatāmi gan mājputni (vistas, zosis un pīles), gan eksotiskie putni (strausi, fazāni un citi). Lubānas vīnotavā vīndaris Oskars Žvagins piedāvā apskatīt vīnotavu, pastāstīt par tās darbību, degustēt vīnus un destilātus un iegādāties produkciju. Aktīvās atpūtas centrs Lubānas mototrase piedāvā ne tikai motobraukšanu dažādās trasēs, bet arī izbraucienu pa Aiviekstes upi ar kuģīti, zvejas laivas īri un izbraucienus ar motorlaivu, kā arī baudīt apkārtnes ainavas, braucot a motociklu un kvadraciklu, kā arī citas atpūtas iespējas. Bet varbūt Lubānas apkārtni izvēlēsieties iepazīt pavisam citā veidā – meklējot slēpņus. Tie aizvedīs pie baznīcas, ģimnāzijas, tiltiem, uz “Vārnu perēkli”, ievedīs “24 pēdas purvā”… Ainavisko apkārtni var arī iepazīt, dodoties laivojumā pa Aivieksti.
Akmeņu parks “Vaidavas”. Foto: lubanaspuse.lv | Lubānas amatnieku centrs. Foto: lubanaspuse.lv
Loku šaušana Aiviekstes ozolu takā. Foto: lubana.lv | Saimniecība “Rozas”. Foto: lubana.lv
Tūrisma informācija Lubānā: +371 26374962
Informāciju sagatavojusi: --- Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”.
--- CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI
--- |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vai zināt, kur var redzēt, kā Vidzemes augstiene pāriet Austrumlatvijas līdzenumā? Vai esat ko dzirdējuši par Biksēres muižu? Dodamies uz Madonas pusi – ir vērts to redzēt un uzzināt visu pašiem!
Noslēdzoties Vidzemes plānošanas reģiona un Latvijas Lauku foruma izsludinātajai akcijai “Meklējam kaimiņu, kurš iedvesmo!”, tika saņemti 32 pieteikumi. Ar līdzcilvēku palīdzību tika uzmeklēti jauni, enerģiski un iedvesmojoši jaunienācēji. Viņu pieredze palīdz stiprināt pārliecību, ka dzīve arī reģionos var būt piesātināta un rosīga.
Izaicinājumi, protams, bija un ir, un tie visi prasa rakstura rūdījumu. Sākumā viss, ar ko bija jātiek galā, bija sadzīviska rakstura grūtības – māja nav jauna, tāpēc bija jāpieliek roka, lai savestu visu kārtībā. “Apgūstot šo dabisko dzīves veidu, esmu paspējis jau gūt vairākas traumas – tad uzkāpu uz naglas, tad, remontējot, dēlis uzkrita uz galvas. Rokot tranšeju, pārrāvām elektrības vadu. Bija jāmācās strādāt ar aprīkojumu, piemēram, trimeri – tas viss man bija jauns. Dzīvoklī taču radiators vienmēr silts, ūdens tek – viss notiek. Pirmajā ziemā beidzās kurināmais – nebijām aprēķinājuši, cik daudz malkas vajadzēs. Labi, ka tā bija salīdzinoši silta ziema – braucām uz veikalu pirkt klucīšus, lai varam sasildīties. Pagājušajā gadā aizauga dārzs – šogad esam jau gudrāki. Sāksim ar pāris dobītēm, kad mācēsim tikt ar tām veikli galā – paplašināsim dārza robežas.” – atceras Egils.
Linda Vanaga sevi dēvē par vidzemnieci un par savu mājvietu sauc vietu Vidzemes augstienē, netālu no Gaiziņkalna, kur kopj un lolo savu sapņu viensētu. Viņa kopā ar draugu Kasparu Blīgznu palīdz “savest kopā mājas ar to jaunajiem saimniekiem” nekustamo īpašumu aģentūrā 
Linda arī atzīmē, ka fiziskā slodze un “atrašanās tur, kur patiesībā nebija jābūt”, mainījušas arī viņas dzīvi, bijis jāsaskaras ar nopietnām veselības problēmām. Viņa stāsta, ka visu, ko nopelnījusi, iztērējusi pie ārstiem Latvijā. Šo darbu viņa esot nomainījusi un strādājusi par kvalitātes kontrolieri gan šokolādei, gan mašīnu detaļām, ledusskapjiem un zīmolu apaviem. Daudzviet kļuvusi arī par komandu vadītāju. Runājot par savu darba pieredzi, viņa arī atzīst: “Tas man arī ir ļoti daudz ko iemācījis – principā, pievērst uzmanību detaļām. Tas ir tas, ko es arī šobrīd daru ar mājām. Apskatot jaunas mājas, es pievēršu uzmanību detaļām – vai nav nekas slēpts, jo es vēlos, lai jaunie īpašnieki redz arī mīnusus, ja tādi ir, un paši pieņemtu lēmumu, vai tiks ar to galā.”
Linda atklāj savu atrasto pieeju lauku īpašumu pārdošanā. “Tie apraksti, ko es lieku pie mājām, tas ir tas, kā tā vieta ar mani runā. Mums komandā ir meitene, ar kuru "runā māja", viņa ir dekoratore. Es esmu tā, ar kuru "runā vietas". Es jau tajos sludinājumos dažkārt cenšos ielikt iekšā idejas - ko tur var darīt. Tas ir liels notikums dzīvē, kas, iespējams, notiek pirmo un pēdējo reizi. Tajā uztraukumā dažkārt ir grūti pamanīt ainavu, ideju vai tās vietas potenciālu. Šobrīd mēs strādājam pie tā, lai jau sākumā cilvēkiem parādītu vietas potenciālu. Jo ļoti daudzi cilvēki ir tādi, kas ienāk nesakoptā īpašumā un nobīstas, ka tur ir ļoti daudz darba. Šobrīd mēs ejam uz to, ka mēs šo māju jau iedzīvinām, iztīrām, Kaspars izpļauj visas teritorijas, sakopj. Tad cilvēks atnāk un jau redz šīs vietas potenciālu.” Mājas iedzīvināšana esot skaists pasākums – skaudrs, bet laimes piepildīts. Linda turpina: “Mēs vienojāmies, ka mēs šo visu darīsim tik ilgi, kamēr mums būs šīs sajūtas iekšā, piepildījums, ka tu no rīta piecelies un tu ar sirdi mīli to, ko tu dari, un tu gribi to darīt.”
Turpinot iepazīstināt ar akcijas “Meklējam kaimiņu, kurš iedvesmo!” dalībniekiem, aicinām lasīt Ērikas Mālderes un Aigara Lenkeviča (Cēsu novads) stāstu par to, cik lauku vide var būt iedvesmojoša un kā tā palīdz kļūt par savas dzīves noteicēju.
Pāris stāsta, ka pārvācoties ļoti būtiskas bijušas cilvēciskās attiecības, šķitis, ka visi laukos ir sirsnīgi un izpalīdzīgi, bet realitātē sapratuši, ka cilvēki, tāpat kā citviet, ir dažādi, ar dažādām dzīves uztverēm un pieredzēm. Gribējies palīdzēt, rosīties un ļaut redzēt, ka šeit, laukos, ir lieliska dzīvošana, bet tas jādara pamazām.
Jūlija sākumā Vidzemes plānošanas reģiona un Vidzemes Augstskolas pārstāvji viesojās z/s “Vaitalas” (Valmieras novads) un iztaujāja saimnieku par būtiskākajiem izaicinājumiem kartupeļu audzēšanā Vidzemē, kā arī uz vietas veica demonstrējumus ar bezpilota gaisa kuģi (dronu), parādot un pastāstot par iespējām, ko sniedz šādas tehnoloģijas. Vizītes laikā tika veikti lidojumi virs lauka ar multispektrālo kameru, kas parāda veselīgo ceru īpatsvaru laukā, kā arī identificē vietas, kur paredzami augu ceru bojājumi.
Šis ir stāsts par sapņiem, kas piepildās, ja tiem atrod īsto vietu un laiku. Ērika un Danijas (Valmieras novads) Rīgas dzīvoklī izsapņotais par realitāti šobrīd kļūst Vidzemes ziemeļos, vecā mežsarga mājā, kas, saimnieku vārdiem raksturojot, ir “tāda taisna un branga”. Abi izveidojuši savu ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumu “Ēdiendaris”, kura popularitāte un garšu daudzveidība aug ik dienas. Netālu no Mazsalacas, liela meža vidū tagad durvis vērusi arī viesu māja. Pagalmā tapusi terase ar āra virtuvi viesu uzņemšanai – kad viens plāns īstenots, rindā jau stāv nākamais. Jāsāk ar sapņiem, taču, kas vēl būtiskāk – tie jārealizē, citādi tie tā arī paliks tikai sapņi.
Jau no bērna kājas Ēriks pazina lauku dzīvi, tāpēc zināja, uz ko parakstās – būs jāstrādā, un daudz! Ja gribās dzīvot laukos – jāpatīk strādāt.
“Taču, jūtam māju un to lēnām sakārtojam. Tiesa, tagad pēc krāsas jābrauc uz Rīgu vai tā jāgaida divas dienas, kamēr kurjers atved – bet pie tā esam pieraduši un nekur jau nav arī jāsteidzas. Varbūt nedaudz pietrūkst pasēdēšana bāriņā ar draugiem, taču tagad mums ir visas iespējas pašiem šeit radīt tādu vietu!” stāsta Ēriks.
Ventilācijas un dzesēšanas risinājumi šobrīd ir kļuvuši īpaši aktuāli gan dēļ Latvijai netipiski karstās vasaras, gan dēļ izmaiņām būvnormatīvos Eiropas Savienībā un Latvijā, kas nosaka, ka visām jaunbūvēm un atjaunotajām ēkām ir jātiecas uz zemes enerģijas patēriņa ēkām. Šo ēku neatņemama sastāvdaļa ir kvalitatīvs iekštelpas klimats, kur viens no izmērāmiem kritērijiem ir svaigs gaiss jeb CO2 koncentrācija un iekštelpu temperatūra. Lai privātmāju saimniekiem un dzīvokļu īpašniekiem veicinātu izpratni par pieejamiem ventilācijas risinājumiem, un kādiem aspektiem pievērst uzmanību, Vidzemes plānošanas reģions 20. jūlijā plkst. 10:00 rīko tiešsaistes semināru “Ventilācijas un dzesēšanas risinājumi privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām”.
Ja vēlaties pabūt teikām un nostāstiem apvītā vietā, dodieties uz Bērzaines pagastu, kur atradīsiet senu kulta vietu - 
Ņemot vērā, ka no 1. jūlija Vidzemes plānošanas reģiona administratīvā teritorija palielinājusies, 14. jūlijā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāvji viesojās Ogres novadā un tikās ar jaunpievienotā novada pašvaldības speciālistiem. Tikšanās mērķis bija iepazīstināt Ogres novada pašvaldības pārstāvjus ar VPR attīstības plānošanas dokumentiem, tostarp kopējiem reģiona attīstības virzieniem un prioritātēm, vienlaikus noskaidrojot arī Ogres novada pašvaldības telpiskās attīstības izaicinājumus, vajadzības un ieceres.
Sanāksmē VPR pārstāvēja Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede un Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa, savukārt Ogres novada pašvaldību pārstāvēja Infrastruktūras veicināšanas nodaļas telpiskais plānotājs-galvenais speciālists lauku infrastruktūras jautājumos Jevgēnijs Duboks, kā arī Aija Romanovska, Infrastruktūras veicināšanas nodaļas vadītāja. Ņemot vērā, ka iepriekš Ogres novads bija Rīgas plānošanas reģiona administratīvajā teritorijā, sanāksmē piedalījās arī RPR telpiskās plānošanas speciāliste Sabīne Skudra, kura iepazīstināja ar Rīgas plānošanas reģiona telpiskajiem izaicinājumiem, kā arī pārstāvji no uzņēmuma, kas nolīgti Ogres novada attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.
Jāpiezīmē, ka š.g. 6. augustā tiks apstiprināta jaunā VPR Attīstības padome, kā arī kopsapulces laikā tiks vēlēts VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs un vietnieks. Sēde notiks Cēsu novada, Raiskuma pagasta Auciemā.
Arvien ierastāks kļūst modelis pārcelties uz dzīvi laukos, saglabājot līdzšinējo darbavietu, jo attālinātais darbs vairs nav ekskluzīva iespēja – to šobrīd praktizē arvien vairāk cilvēku. Pie tā pieraduši gan darba ņēmēji, gan devēji. Nereti šī iespēja maina ne tikai cilvēku ikdienu, bet atnes vēl lielākas pārmaiņas, ļaujot piepildīt sapņus, kas šķita nesasniedzami. Iespējams, ka lielpilsētas paliks tukšākas, bet laukos rosīsies arvien vairāk cilvēku, atnesot enerģiju uz vietām, kas ilgu laiku stāvējušas un gaidījušas jaunus iemītniekus. Sigita (Madonas novads), neskatoties uz veiksmīgo karjeru galvaspilsētā, vēlējās piedzīvot ko jaunu un mainīja spēles noteikumus. Sākumā pārkārtošanās jaunajai dzīvei noritēja palēnām, bet tad process uzņēma apgriezienus.
Aicinām iepazīties ar jaunienācējas Zanes Zaicevas (Smiltenes novads, Rauna) stāstu par to, ko nozīmē pārcelties uz dzīvi laukos un pamazām iedzīvoties, ieguldot savu laiku un zināšanas vietas pievilcības vairošanā un vietējās kopienas stiprināšanā.
Apritējis jau mēnesis kopš Drustu pagasta Gatartas “Kārklos” atvērts grupu dzīvokļu un specializēto darbnīcu pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. “Kārklus” par savām mājām šobrīd izvēlējušies seši cilvēki, kuru ikdiena nu kļūst aizvien atšķirīgāka no ierastā – ar lielāku pašnoteikšanos, tomēr saglabājot nepieciešamo atbalstu.
Šobrīd specializētajās darbnīcās iemītnieki var strādāt ar mālu un koku, lai veicinātu jaunas un noderīgas prasmes turpmākajai dzīvei. Kopdarba rezultātā kokapstrādes darbnīcās jau tapušas pašiem ikdienā noderīgas lietas – izveidots savs pārvietojams basketbola grozs, koka kastes dārzeņu audzēšanai. Uzsākta sava mazdārziņa iekopšana, pabeigta sēta, lai pasargātu iekopto dārzu no spēles laikā lidojošas bumbas. Savukārt keramikas darbnīcā tiek veidoti dažādi darbi no māla, plānojot pirmo darbu apdedzināšanu ceplī, lai izstrādājumus padarītu pašiem pielietojamus. 
SIA “Valmiermuižas alus” ir viens no tiem uzņēmumiem, kas iesaistīts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajā izmēģinājuma aktivitātē un izmantoja speciālista – inovāciju projektu vadītāja atbalstu jauna produkta attīstīšanai. Šobrīd tirgū pieejams pirmais Latvijā īpaši sportistiem radīts izotonisks bezalkoholiskais alus – Kokmuižas “Tests Nr. 19”.
Analizējot ieguvumus sadarbībai ar piesaistīto speciālistu, SIA “Valmiermuižas alus” vadītājs uzsver inovācijas projekta vadību un tirgzinību, lai jaunai garšai būtu pārdošanas potenciāls. “Visbūtiskāk – uz rezultātu vērsta saspēle, tirgus potenciāla izvērtēšana un iespēja paātrināt inovāciju ieviešanu, kurai ir pārdošanas potenciāls,” pauž alus darītavas saimnieks.
Mārīte Damašeka (Damaschek) divdesmit gadus dzīvoja Vācijā, bet pagājušā gada augustā atgriezās dzimtajā Rankā. Viņa sapņo par iespēju atvērt savu masāžas salonu, lai praktizētu Lomi-Lomi (havajiešu masāža), kā arī citas eksotiskas masāžas, un pasniegt jogas nodarbības. Mārīte pastāsta: “Sanācis tā, ka liktenis mani ir atvedis atpakaļ uz Latviju, vismaz pašlaik.” Viņa turpina: “Esmu tagad savā dzimtajā vietā, kur esmu izaugusi, staigājusi pa ballītēm […]. Man šeit ļoti patīk - mežs, ogas, sēnes, dārzs.”
Mārīte augusi Rankā, Gulbenes novadā, kur mācījusies Rankas pamatskolā. Vēlāk devusies uz Smilteni, lai mācītos Smiltenes vidusskolā. Tālāk viņa vēlējusies studēt Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē par vācu valodas skolotāju un tulkotāju, bet nevarējusi to darīt finansiālu apsvērumu dēļ. Mārīte pabeigusi Rīgas Tūrisma skolu (tehnikumu), kur ieguvusi viesnīcu servisa darbinieka izglītību. Tad strādājusi vācu "Jever Bistro" Rīgā, bet pēc tam diezgan ātri devusies projām uz Vāciju, lai strādātu par auklīti. Viņa nokļuvusi skaistajā Bavārijā tieši pie Kīmezera. Iemesls aizbraukšanai uz Vāciju bija vēlme vēl labāk iemācīties vācu valodu, tad braukt atpakaļ uz Latviju un vēlreiz stāties Universitātē. Taču iznācis tā, ka mītnesvietā viņai ļoti paticis. Ģimenei, kurā Mārīte strādājusi par auklīti, piederējis restorāns. Viņai ticis piedāvāts darbs virtuvē par pavāru. Tā tur esot palikusi. Vēlāk sākusi strādāt par viesmīli. Mārīte ne vienu vien reizi strādājusi arī lielajos un pazīstamajos Bavārijas alus svētkos Oktoberfest.
Par to, kā atradusi savu aicinājumu – jogu, Mārīte pastāsta: “Tas bija ļoti smags laiks. Es nezinu, vai kāds var iedomāties to, ko nozīmē strādāt lielā alus dārzā pie Kīmezera vasarā… Stress un tas, kas tiek prasīts no tevis, ir diezgan nesalīdzināms ar to, kā ir Latvijā. Vasarās, sevišķi jūlijā un augustā, strādājām no deviņiem rītā līdz vienpadsmitiem, divpadsmitiem vakarā. Es meklēju, ar ko izlīdzināt un noņemt stresu. Satiku vienu ļoti labu skolotāju. Viņa bija no Tunisijas, un viņai bija savi kursi. Skolotājai jau bija gandrīz 70 gadi, un viņa to jogas “sēklu manī iesēja”. Un tā sāka augt. Jutu, ka man šī prasme palīdz gan fiziski, gan psihiski atbrīvoties no stresa, labi mugurai un priekš koncentrēšanās. Tad es nolēmu doties uz to pašu skolu Indijā, Goa, kur skolotāja mācījusies.” Mārīte tur apguvusi Aštanga jogu. Vēlāk gan strādājusi par viesmīli, gan brīvajā laikā piedāvājusi savas jogas nodarbības. Viņa stāsta: “Ja tu sāc ar jogu, filozofiju, tad vēl gribas iemācīties masēt. Es Minhenē satiku arī Kahuna Bodywork (Kahuna - havajiešu dziednieks). Ar masāžu, ar pieskārienu un ēteriskajām eļļām var daudz ko paveikt, dziedināt.” Mārīte Vācijā sākusi piedāvāt arī Lomi-Lomi masāžu, klasisko, karsto akmeņu un ājūrvēdas ārstniecisko masāžu.
Šobrīd, līdz pat 2022. gada pavasarim, norisinās 
Lai pārspriestu sabiedrībā pastāvošos aizspriedumus, kā arī problēmas un iespējamos risinājumus situācijās saistītās ar bērniem ārpusģimenes aprūpē, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Labklājības ministriju un Profesionālo audžuģimeņu apvienību “Terēze” 17. augustā organizē bezmaksas tiešsaistes apmācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem Vidzemē.
Vidzemes plānošanas reģions īsteno Apvārsnis 2020 programmas projektu "Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība" (CEESEU) ar mērķi pilnveidot valsts pārvaldes iestāžu spējas Centrāleiropā un Austrumeiropā izstrādāt ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plānus (SECAP), kas veicina paaugstinātu energoefektivitāti, ilgtspējīgu enerģiju, samazinātu oglekļa emisijas un uzlabotu pielāgošanās spēju klimata pārmaiņām, palīdzot reģionam dot ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā. Esam sagatavojuši īsu informāciju, lai labāk izprastu, kas īsti ir SECAP.
