Arhīva kalendārs

« August 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031 

2021. gada 6. augustā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) 11 pašvaldību jaunievēlētie priekšsēdētāji Reģionālās attīstības likumā noteiktajā kārtībā kopsapulcē apstiprināja jauno VPR Attīstības padomi, un pēc kopsapulces notika arī pirmā VPR Attīstības padomes sēde jaunajā sastāvā, kuras laikā tika ievēlēts jauns Attīstības padomes priekšsēdētājs un trīs priekšsēdētāja vietnieki.

 

Jaunās Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sastāvs:

Dzintars Adlers, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs

Inese Suija-Markova, Cēsu novada domes deputāte

Guna Pūcīte, Gulbenes novada domes deputāte

Dagnis Straubergs, Limbažu novada domes priekšsēdētājs

Agris Lungevičs, Madonas novada domes priekšsēdētājs

Gints Sīviņš, Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks

Normunds Līcis, Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs

Edgars Avotiņš, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs

Guntis Gladkins, Valmieras novada domes priekšsēdētāja vietnieks

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs

Māris Justs, Varakļānu novada pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs

 

VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja amatā aizklātā balsojumā ar 10 balsīm “par” un 1 “pret” ievēlēja Valmieras novada domes priekšsēdētāja vietnieku Gunti Gladkinu, kurš bija vienīgais padomes izvirzītais priekšsēdētāja amata kandidāts.

Jaunā Attīstības padome vienojās grozīt VPR Nolikuma punktu par vienu priekšsēdētāja vietnieku un no padomes locekļiem ievēlēt trīs priekšsēdētāja vietniekus. Par Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniekiem aizklātā balsojumā ar 11 balsīm “par” vienbalsīgi tika ievēlēti visi trīs izvirzītie kandidāti – Cēsu novada domes deputāte Inese Suija-Markova, Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs un Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš.

 

No kreisās: Dagnis Straubergs, Guntis Gladkins, Inese Suija-Markova, Gints Sīviņš

Foto: Vidzemes plānošanas reģions

 

Hardijs Vents, nododot Attīstības padomes priekšsēdētāja amata pienākumus, sveica jauno priekšsēdētāju un Attīstības padomi, izsakot vēlējumu Vidzemes plānošanas reģionam kā vienam no aktīvākajiem starptautisko projektu īstenotājiem turpināt uzsākto kursu reģiona attīstībā un nebaidīties paust atšķirīgu viedokli, aizstāvot reģiona intereses nacionālā līmenī, kā jau tas darīts līdz šim.

Jaunievēlētais Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Gladkins uzrunāja padomes locekļus, atzīstot: “Vidzemes plānošanas reģions ir kļuvis spēcīgāks, jo tajā ir iekļautas jaunas teritorijas ar nozīmīgu ostas, ceļu un dzelzceļa infrastruktūru, kas ir stratēģiski svarīgs pienesums Vidzemei. Saredzu, ka mūsu darbs būs balstīts kopīgās diskusijās un vērsts uz reģiona attīstību.”

Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs uzsvēra: “Uzskatu, ka jāveido saikne starp ostu un iekšzemi. Otras lielākās jūras piekrastes teritorijas pievienošana Vidzemei dos priekšrocības arī ārvalstu finansējuma piesaistīšanā.”

Cēsu novada pašvaldības vārdā Inese Suija-Markova uzsvēra, ka atslēgas vārds ir sadarbība, norādot: “Katra pašvaldība zina, ar ko konkurē, bet reģiona līmenī mums jāspēj vienoties par kopīgām interesēm, kuras aizstāvēt nacionālā līmenī un starptautiski. Rosinu stiprināt padomes un administrācijas saites, kā arī reģiona starptautiskās pozīcijas, jo reģionam ir pieejami citi finanšu instrumenti, nekā pašvaldībām, – tam ir būtiska nozīme reģiona attīstībā.”

Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš atzīmēja, ka mērķis ir viens – lai katra pārstāvētā pašvaldība un reģions kopā attīstītos, kam nepieciešama reģiona politiskā un teritoriālā stiprināšana. Arī Ogres klātbūtne dos politisko atbalstu, kas īpaši svarīgi, lai plānošanas reģions nostiprinātu savas pozīcijas gan finanšu resursu sadalē, gan funkciju deleģēšanā.

VPR Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede: “Reforma atnesusi jaunas iespējas un izaicinājumus arī mums – Vidzemes plānošanas reģiona teritorija ir būtiski palielinājusies līdz pat jūras piekrastei. Ar daļu no pašvaldībām esam jau strādājuši kopā un esam gatavi uzsākt sadarbību arī ar Limbažu, Ogres un Saulkrastu novada pašvaldībām. Vēlam visiem sekmīgi turpināt strādāt pie novadu un reģiona attīstības!”

 

Sēdes laikā Vidzemes plānošanas reģiona Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa informēja Attīstības padomes locekļus par Vidzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 aktualizācijas procesu, jo saskaņā ar apstiprināto darba uzdevumu, tajā jāintegrē arī trīs jaunpievienoto novadu – Limbažu, Ogres un Saulkrastu – telpiskās  attīstības uzstādījumi. Sēdes laikā Attīstības padome arī nolēma nodot pilnveidoto VPR Attīstības programmas 2021.–2027. gadam redakciju un  Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata projektu publiskajai apspriešanai.

 

Vidzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā, kas nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido tās lēmējorgāns – Attīstības padome un izpildinstitūcija – Administrācija. Pēc administratīvi  teritoriālās reformas no 2021. gada 1. jūlija Vidzemes plānošanas reģions valsts un starptautiskā līmenī pārstāv 11 Vidzemes novadus: Alūksnes novadu, Cēsu novadu, Gulbenes novadu, Limbažu novadu, Madonas novadu, Ogres novadu, Saulkrastu novadu, Smiltenes novadu, Valmieras novadu, Valkas novadu, Varakļānu novadu.

Attīstības padome ir reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulcē ievēlēta koleģiāla institūcija, kuru no attiecīgo pašvaldību deputātiem ievēlē uz vietējo pašvaldību pilnvaru laiku. No katras pašvaldības Attīstības padomē tiek izvirzīts viens pārstāvis.

 

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR Administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29477997

 

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, VPR sabiedrisko attiecību speciāliste, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

Lai privātmāju saimniekiem un dzīvokļu īpašniekiem veicinātu izpratni par pieejamiem ventilācijas risinājumiem, Vidzemes plānošanas reģions jūlija izskaņā rīkoja tiešsaistes semināru “Ventilācijas un dzesēšanas risinājumi privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām”. Piedāvājam iespēju noskatīties semināra video ierakstu.

Ekspertu prezentācijas:

  • Efektīva ventilācijas sistēma privātmājā un daudzdzīvokļu ēkā (Uldis Jansons, ventilāciju sistēmu projektētājs) [Prezentācija .pdf formātā]
  • Nebijis karstums Latvijā - kā dzesēt iekštelpu klimatu (Māris Bareika, SIA "Airwave" pārstāvis) [Prezentācija .pdf formātā]
  • Praktiska pieredze, būvējot zemas enerģijas privātmāju ar piespiedu ventilācijas sistēmu (Mārtiņš Kronbergs, zemas enerģijas patēriņa ēkas īpašnieks) [Prezentācija .pdf formātā]

Seminārs tika rīkots Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra.

Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv

Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

CITAS VIDZEMES ENERGOEFEKTIVITĀTES ZIŅAS

 

_

Līdz 1920. gada 1. jūlijam bija viena pilsēta Valka. Robežas jautājums starp Vidzemes un Igaunijas guberņu kļuva aktuāls 1917. gadā, bet notikumi mainījās tik strauji, ka robeža netika nosprausta šajā laikā. Pēc dažiem gadiem jau vajadzēja novilkt robežu starp divām valstīm, un tad Valka kļuva par strīdus objektu.

Foto: visit.valka.lv 

Bija izveidota komisija robežas noteikšanai, bet tai neizdevās vienoties par abām pusēm pieņemamu lēmumu, robežu noteica šķīrējtiesā. Pilsētas sadalīšanai bija trīs varianti. Tiesa izvēlējās variantu, kurā gandrīz visu Valku, izņemot Lugažu laukumu un Putraskalnu, vajadzēja atdot Igaunijai. Tā igauņu pusē nonāca vēsturiskais un saimnieciskais centrs – rātsnams, ģimnāzija, dzelzceļa stacija un citas sabiedriski nozīmīgas ēkas. Valkai palika dienvidu daļa, kurā bija Lugažu draudzes baznīca ar draudzes skolu, bijušo skolotāju semināru – Cimzes un Tērauda – ēkas un šaursliežu dzelzceļa stacija, pārsvarā vienstāva dzīvojamās ēkas. Varžupīte, kas atdalīja Latvijas Valku no Igaunijas Valgas, atradās robežpilsētas sirdī gan no 1920. līdz 1940. gadam, gan pašreiz.

Latvijas un Igaunijas pierobežas pilsētās Valkā un Valgā reiz valstu robežu ir bijis sarežģītāk šķērsot, bet šobrīd par to liecina tikai uzraksti un robežstabiņi. Pavisam nesen ir atklāts Valkas - Valgas Dvīņu pilsētas centrs. Apciemo to!

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centrs. Foto: visit.valka.lv

Uzzini, kādas šodien ir vēsturiskās Valkas vietas! Apskati Valkas – Lugažu Ev. luterisko baznīcu! Uzkāp tornī un paveries uz dvīņu pilsētām no augšas, iegriezies Valkas novadpētniecības muzejā, kas atrodas ēkā, kura 1850.- 1853. gadā celta speciāli Vidzemes draudžu skolu skolotāju semināram. Izstaigā Pedeles dabas taku un Putraskalnu, pabrauc ar sliežu velosipēdu vecajā dzelzceļa stacijā Valka II! 

    

 Valkas novadpētniecības muzejs. Foto: L. Drubiņa  /  Pedeles dabas taka un Putraskalns. Foto: J.Simonovs

Iespējams, ka savu braucienu ieplānosi kopā ar kāda pasākuma apmeklēšanu skaistajā Valkas brīvdabas estrādē. Ja nē, tāpat aizbrauc un apskati arī monumentālo skulptūru Koklētājs, kas veidota par godu latviešu dziedāšanas svētku simtgadei!

Koklētājs. Foto: R. Johansons

Iepazīsti arī Valkas apkārtni - Lugažu muižu un parku, aizbrauc uz Ērģemi, par kuras varenību viduslaikos liecina Ērģemes pilsdrupas! 2021. gadā atjaunots pils Ziemeļu tornis.

Ērģemes pilsdrupas. Foto: E. Sulainis

No pils dienvidu stūra redzama pastaigu taka, kas aizved līdz Ērģemes baznīcas drupām. Pēdējais dievkalpojums Ērģemes baznīcā notika 1944. gada 17. septembrī. Pēc 2 dienām, 19. septembra vakarā, baznīca tika nodedzināta un vairs nav atjaunota. No degošās baznīcas izglābtā altāra glezna šobrīd atrodas Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā. Arī baznīcas zvans tika izglābts un šobrīd atrodas pie Valkas novadpētniecības muzeja.

    

Ērģemes baznīca agrāk un tagad. Foto: visit.valka.lv 

Pasmelt un padzerties valcēniešu iecīnīto ūdeni vari Zāģavotā, bet peldēties Zāģezerā. 

     

Zāģavots. Foto: visit.valka.lv  /  Zāģezers. Foto: visit.valka.lv 

Apciemot zirgus, doties izjādēs un atpūsties labiekārtotā piknika vietā varēsiet saimniecībā Kalnbundas un lauku sētā Kurģi, kur iespējams doties arī izbraucienā pajūgā, apskatīt pašas saimnieces gatavotās zirglietas.

    

Kalnbundas. Foto: visit.valka.lv  /  Kurģi. Foto: visit.valka.lv 

Aizbraucot uz Kārķiem, dodies uz dabas taku Lustiņdruva, tā ierīkota atbilstoši nosaukumam un piedāvā izbaudīt visādas lustes.

Lustiņdruva. Foto: visit.valka.lv 

Ko vēl piedzīvot Valkā, Valgā un tās apkārtnē uzzināsi:
http://visit.valka.lv/
https://visitvalgavalka.com/lv/

 

Informāciju sagatavojusi:
Ilze Liepa
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

---

Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". 

Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. 

Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”. 

---

CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI 

---

Videi draudzīgu risinājumu īstenošana, izmantojot inovatīvus ražošanas un patēriņa modeļus, nekad nav bijusi tik aktuāla kā šobrīd. Liela uzmanība tiek pievērsta tieši jauniešiem, kuru vērtības un intereses veicina ierastā dzīvesveida maiņu, vienlaikus ieviešot novatoriskus pārejas veidus uz ilgtspējīgu un sakārtotu apkārtējo vidi. Jau šobrīd jaunieši Vidzemē un citviet Baltijas jūras reģionā iesaistās jaunu aprites un bioekonomikas projektu un ideju realizēšanā, veidojot stabilu ceļu uz zaļāku nākotni nākamajām paaudzēm, tādēļ ir būtiski tikt sadzirdētiem arī politikas veidotāju aprindās.

Kāds ir mūsdienu jaunā uzņēmēja, pētnieka un viedokļu līdera ceļš uz savas idejas realizēšanu bioekonomikā un aprites ekonomikā? Kādi ir izaicinājumi un iespējas attīstīt šādas idejas tālāk?

Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta “BeUBio” sadarbības partneriem aicina jauniešus, jaunatnes organizācijas, politikas veidotājus un finansētājus, kas ir ieinteresēti attīstīt un atbalstīt aprites un bioekonomikas ideju un produktu attīstību, piedalīties paneļdiskusijā "Jauniešu ceļš pretim ilgtspējīgai ekonomikai", 9.septembrī plkst. 10.00-12:00, tiešsaistē. Diskusijas dalībnieki iepazīstinās klausītājus ar iedvesmojošiem jauniešu saimniekošanas un līderības stāstiem bioekonomikā un aprites ekonomikā un diskutēs par ilgtspējīgas ekonomikas izaicinājumiem un iespējām. Turklāt, klātesošie tiks iepazīstināti ar jau esošiem atbalsta mehānismiem uzņēmējdarbības iniciatīvu uzsākšanai un pilnveidei.

Reģistrējies pasākumam > ŠEIT <.
Pasākums norisināsies angļu valodā.

Gatavojoties diskusijai, aicinām ieskatīties arī projekta “Baltijas jūras reģiona jaunatnes loma aprites ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai” (BeUBio) interaktīvajā platformā. Jau ziņojām, ka tā izstrādāta, lai apkopotu stāstus par jauniešiem, kuru biznesa idejas, ikdiena un citas aktivitātes mudina apkārtējos uz ilgtspējīgāku ekonomiku. Iepazīsti visdažādākos piemērus, ar kuriem jaunieši no visa Baltijas jūras reģiona iedvesmo inovatīvu uzņēmējdarbības virzienu rašanos, vienlaikus pozitīvi ietekmējot vidi un sabiedrību. Meklējot nišas risinājumus, radot unikālus produktus un novatoriskus pakalpojumus no atjaunojamiem dabas resursiem, paveras durvis uz ekonomisku izaugsmi, vienlaikus pielietojot vērtību no nepietiekami izmantotiem dabas resursiem.

Par projektu

Diskusija norisināsies projekta “Baltijas jūras reģiona jaunatnes loma aprites ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai” (BeUBio) ietvaros, un to organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs. Projekta mērķis ir veicināt BSR jauniešu iesaistīšanos pārejā uz atjaunojamos dabas resursos balstītu ekonomiku un radīt sinerģiju ar citiem dalībniekiem un iniciatīvām, kas risina Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādātos ilgtspējīgas attīstības mērķus. Projekta mājaslapa atrodama ŠEIT.

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PPROJEKTA "BeUBio" ZIŅAS

Vai esi ievērojis lukturus Cēsu vecpilsētas ielās un saticis naktssargu, kas tos, nevienam nemanot, vakaros iededz? Blakus Sv. Jāņa baznīcai uz Torņa ielas nemainīgi ik dienu Cēsu viesus sveicina Naktssargs jeb Laika vecis, kā to iesaukuši cēsnieki. Skulptūra “Gadsimtiem ejot” ir tēlnieka Matiasa Jansona veltījums Cēsīm 800 gadu jubilejā, kuras svinībām gatavojoties, lukturis tika izvēlēts kā viens no Cēsu simboliem.

Leģenda vēsta, ka senos laikos, kad Cēsis no visām pusēm pilnībā apņēma augsti akmens mūri, dzīvoja kāds vīrs – Naktssargs. Ļaudis viņu maz redzēja un vēl retāk satika, biežāk dzirdēja. Kad pilsētnieki devās pie miera, viņa solis veda pilsētas ielās ar uzticamajiem pavadoņiem – nūju un mūžam gailošo, spožo lukturi. Ir aizritējuši gadu simteņi. Bet, ja jūs kādā pilsētas šķērsielā  reiz satiksiet vīru ar nūju un lukturi rokā, neaizmirstiet spodrināt luktura stiklus! Tā gaisma vienmēr rādīs drošu ceļu ne tikai senajam vīram, bet arī jūsu labajām domām, sapņiem un darbiem.

Skulptūra “Gadsimtiem ejot”. Foto: Cēsu TIC

Cēsis ir dibinātas 1206. gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā. Pilsētas pirmsākumi saistīti ar Cēsu viduslaiku pili, kura, vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, savu pašreizējo arhitektonisko veidolu ieguva 16. gadsimta sākumā, un šobrīd tas ir iespaidīgākais pilsdrupu ansamblis Baltijā. Lai izstaigātu pili, apmeklētāji saņem lukturi ar iedegtu sveci, kuras smarža un gaisma mūsdienu apmeklētājam paspilgtina viduslaiku arhitektūras romantisko pievilcību, bet agrākos laikos lukturis bija neatņemams ikdienas priekšmets, kas palīdzēja orientēties pils tumšajās ejās, nišās un pagrabos.

Cēsu pils apmeklētāju lukturi. Foto: Cēsu pils arhīvs

Līdz šim senākais zināmais Cēsu pilsētas lukturis, kas, visticamāk, datējams ar 16. gadsimtu,  tika atrasts 1986. gadā arheoloģiskajos izrakumos Cēsu viduslaiku pils Rietumu torņa pakājē, un ar Cēsu pilsētas domes atbalstu tas tika restaurēts.

 

 

 

1986. gadā atrastais un restaurētais Cēsu pils lukturis. 

Foto: Cēsu pils arhīvs

Cēsu pils ir arheoloģiski visplašāk pētītā un atradumiem bagātākā viduslaiku pils Latvijas teritorijā. Lai virtuāli apvienotu muzejos glabāto 13 000 senlietu kolekciju un padarītu tās brīvi pieejamas ikvienam interesentam, tiek veidots brīvpieejas resurss – Cēsu pils arheoloģisko priekšmetu datubāze. Aicinām ieskatīties!

Savukārt, ja vēlaties redzēt, kur un kā top skulptūras “Gadsimtiem ejot” autora tēlnieka Matiasa Jansona darbi, jādodas uz Siļķēm - tēlnieku Jansonu dzimtas mājām, kuras atrodas Gaujas krastā, netālu no Cēsu tilta.

Tēlnieks Matiass Jansons darbnīcā "Siļķēs". Foto: no privātā arhīva

Dodoties uz “Siļķēm”, iepazīstiet arī to apkārtni, izstaigājot Siļķu mežu, atrodot Siļķupīti un apskatot 19. un 20. gadsimta mijas koka villas Cīrulīšu dabas taku  Gaujaslīču posmā.

Villa “Santa”. Foto: Cēsu TIC

Cīrulīšu dabas takas otrpus Gaujas tiltam aizved gar gleznainajām Soguļklintīm un Gaujas vecupēm līdz piedzīvojumu parkam Supervāvere, kur iespējams pārbaudīt savus spēkus un izjust saikni ar dabu dažādu grūtības pakāpju piedzīvojumu trasēs. 

   

Cīrulīšu dabas takas. Foto: Cēsu TIC / Supervāvere. Foto: Cēsu TIC

Savukārt līdz septembra beigām, apmeklējot Ruckas parku pilsētas centrā, atradīsi laikmetīgās mākslas Apslēptos dārgumus, kas tapuši šī gada pavasarī, mākslinieku rezidences laikā, mākslas rezidenču centrā “Rucka”.

   

Apslēptie dārgumi. Foto: rucka.lv

Ja nevēlies pats plānot savu maršrutu Cēsīs, zināmas un ne tik zināmas vietas varēsi aplūkot, iesaistoties interaktīvajā spēlē Iepazīsti Cēsis .

Murālis Cēsīs. Foto: Cēsu TIC

Līkumojot pa pilsētas ielām, kas ir saglabājušas savu viduslaiku plānojumu, ikreiz ir iespējams ieraudzīt un izbaudīt ko jaunu. Vai zinājāt, ka arī Cēsīs ir jūgendstila ēkas? Izmantojiet jaunizveidoto pastaigu maršrutu “Jūgendstila ēkas Cēsīs”, lai atklātu un apskatītu jūgendstila skaistās ēkas un to detaļas, kuras paslēpušās pilsētas šaurajās un šarmantajās ieliņās.

Jūgendstila Cēsis. Foto: Cēsu TIC

 

Ja klīstat pa Cēsu vecpilsētu piektdienas vai sestdienas vakarā, noteikti piestājiet pie Sv. Jāņa baznīcas, uz kuras fasādes līdz oktobrim apaļās stundās (kolīdz iestājas tumsa) vērojams audiovizuāls stāsts "Mana sirds – mans ezers". Stāstā izmantota mūzika no skaņdarbiem Haralda Sīmaņa “Ezers”, Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis", ko izpilda Kaspars Zemītis, Hans Zimmer “Time”, kā arī  Raiņa, Ojāra Vācieša un Kaspara Dimitera dzeja.

Līdz 10. oktobrim izstaigāt gan zināmas, gan mazāk zināmas Cēsu apkaimes var “Mākslas kūrē”, kas ir mākslas notikums ar ceļošanas elementiem. Pilsētvides ekspozīcijas vadmotīvs “Mākslas kūre” jeb māksla, kas dziedē, atsaucas uz Cēsu kā sena, avotiem bagāta kūrorta vēsturi un sniedz garīgu spirdzinājumu. Kūrē skatāmajos darbos savijas veselību stiprinoši ierosinājumi, Cēsu vēstures fragmenti un lokālie stāsti, kā arī dziedinoša humora un prieka deva. Daļa darbu tapusi ciešā sazobē ar pilsētas vēsturi un tās iedzīvotājiem. Tas “Mākslas kūri” padara par aizraujošu kultūrvēsturisku ceļojumu gan nesenās pagātnes notikumos, gan šī brīža cēsnieku dzīvēs. Ērtai mākslas darbu atrašanai izmantojams pasākuma digitālais ceļvedis www.makslaskure.lv

 

Cēsīs un apkārtnē sev piemērotas izklaides atradīs ikviens – ģimenes ar bērniem, gardēži, mākslas un kultūras baudītāji, velotūristi, ūdens tūristi, pārgājienu entuziasti un citi vēsturiskas mazpilsētas šarma un dabas baudītāji.

Ko redzēt un ko piedzīvot Cēsīs: https://turisms.cesis.lv/

Par notikumiem Cēsīs:  http://pasakumi.cesis.lv/

 

Informāciju sagatavojusi:
Ilze Liepa
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

---

Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". 

Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. 

Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”. 

---

CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI 

---

Neskatoties uz tobrīd spēkā esošiem ierobežojumiem klātienes pasākumiem, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu "Latvijas Bērnu atbalsta fonds" šovasar rada iespēju īstenot trīs vasaras nometnes bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm. Jau ceturto gadu šīs nometnes ir veids, kā to dalībniekiem uz brīdi mainīt ierasto vidi, radošā un nepiespiestā gaisotnē pabūt kopā ar saviem ģimenes locekļiem, kā arī apgūt jaunas prasmes.

Katra nometne ilga četras dienas, Sveķu pamatskolā kopumā pulcējot vairāk nekā 100 dalībnieku no Vidzemes – bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un viņu mammas, tētus, brāļus, māsas un vecvecākus.

Nometnes programma piedāvāja nodarbības dažādu prasmju attīstīšanai gan bērniem, gan viņu vecākiem. Šo dienu laikā notika kanisterapijas un montesori nodarbības, rotaļnodarbības, tauriņpieskārienu masāžas pieredzes apgūšana vecākiem, mūzikas terapija. Tāpat bija padomāts par radošām aktivitātēm, piemēram “labo domu burciņas” veidošanu, stafetēm un citām nodarbēm, lai kopīgi varētu darboties bērni un viņu vecāki. Nometnes noslēgumā organizatori bija sagādājuši īpašu pārsteigumu – burbuļu šovu, kas aizrāva ne vien mazākos dalībniekus, bet arī viņu vecākus.

Dalībnieki īpaši novērtēja iespēju nometnē satikt citas ģimenes un tā iegūt jaunus draugus, tāpat arī iespēju dalīties ar savu un izdzirdēt citu vecāku pieredzes stāstus. Augsti novērtētas tika piedāvātās nodarbības, sevišķi lekcija par tauriņpieskārienu masāžu. Tāpat vecāki atzinību pauda par iespēju piedalīties nodarbībās, kas paredzētas gan kopā ar bērniem, gan atsevišķi.

Pats svarīgākais, lai katram ir vismaz viena pozitīva lieta, emocija, sajūta, ko paņemt no nometnes līdzi. Ikvienam vecākam ir nepieciešams atbalsts un uzmundrinājums, katram ir sava unikālā pieredze, ar ko dalīties. Klausoties un esot kopā ar citiem līdzīgā situācijā esošiem, mums ir iespēja salīdzināt, izvērtēt un ieklausīties, kas der mums, kas neder, kā reaģē citi un, ko es varu darīt savādāk,” izceļot iespēju vecākiem šādās nometnēs savā starpā apmainīties pieredzētajā, uzsver šī gada nometņu vadītāja Zaiga Kozlovska, nodibinājuma "Latvijas Bērnu atbalsta fonds" pārstāve.Pateicos ikkatram vecākam un bērnam par emociju gammu, atvērtību un spēku, kas ir viņos. Ļoti ceru, ka šī nometne deva spēku doties tālāk un ieraudzīt, ka neesi viens! Kopā mēs esam spēks!

Nometnes organizētas Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekts_vidzeme_ieklauj 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.