Arhīva kalendārs

« September 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930 

Vidzemes plānošanas reģions aicina tūrisma pakalpojumu sniedzējus līdz 2021. gada 22. septembrim pieteikties zīmei “Gājējam draudzīgs”. Šo zīmi var saņemt jebkurš uzņēmējs vai objekts, kas piedāvā pārgājienu ceļotājiem nepieciešamos pakalpojumus.

Pārgājienu ceļotāji atrodas ciešā saskarē ar apvidu, pa kuru ceļo, tādēļ viņiem ir īpaši svarīga sajūta “es šeit esmu gaidīts, mani šeit sapratīs”. Daudzviet pasaulē, kur pārgājieni ir populāri, tiek izmantotas uzlīmes vai zīmes “Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly”. Jau gadu šāda zīme tiek piešķirta arī Latvijā.

Lai palīdzētu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem izveidot gājējiem draudzīgus pakalpojumus, ir izstrādāti zīmes "Gājējam draudzīgs" kritēriji, kuru sagatavošanā tika iesaistītas organizācijas ar vērā ņemamu pieredzi aktīvās atpūtas un pārgājienu rīkošanā.

Lai pieteiktos atpazistamības zīmei, ir jāveic pašnovērtējums un jāatzīmē atbilstība šiem izvirzītajiem kritērijiem, kuri tiek iedalīti būtiskajos un ieteicamajos. Lai tūrisma pakalpojumu sniedzējs saņemtu zīmi “Gājējam draudzīgs”, jābūt izpildītiem vismaz 75 % no būtiskajiem kritērijiem.

Zīmi var saņemt jebkurš pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas vēlas piedāvāt pārgājienu ceļotājiem nepieciešamos pakalpojumus, – ne tikai naktsmītnes, bet arī kafejnīcas, krodziņi un restorāni, tūrisma informācijas centri, degvielas uzpildes stacijas, veikali u.tml. Zīme nav piesaistīta kādai konkrētai takai vai maršrutam.

Pēc "Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly" zīmes ceļotāji var atpazīt tūrisma pakalpojumu sniedzējus, kuri saprot un respektē kājāmgājēju vajadzības un piedāvā tādus pārgājienu ceļotājiem būtiskus pakalpojumus kā, piemēram, dzeramo ūdeni, pirmās palīdzības aptieciņu, elektroierīču uzlādi, iespēju izžāvēt slapjās un izmazgāt netīrās drēbes un citu personīgo ekipējumu, Wi-Fi savienojumu, informāciju par apkārtnes pārgājienu maršrutiem un sabiedrisko transportu.

 

Visi atpazīstamības zīmes “Gājējam draudzīgs” saņēmēji iegūst zīmes mārketinga komplektu, kurā ietilpst:

– “Gājējam draudzīgs” zīmes plāksnīte,

– uzlīmes lietošanai uz mārketinga materiāliem un citviet,

– pakalpojumu uzskaites lapa, kurā atzīmēt pieejamos gājējiem draudzīgos pakalpojumus, tādējādi informējot savus klientus.

 

PIETEIKŠANĀS ZĪMEI 

 

Naktsmītnēm ir izveidota atsevišķa anketa ar 24 kritērijiem, savukārt, pārējiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem jāaizpilda vispārējo kritēriju anketa ar 13 kritērijiem. Atsevišķa anketa izveidota arī tūrisma informācijas centriem.

 

Pieteikuma anketas lejupielādei:

 -> VISPĀRĒJĀ pieteikuma anketa

-> NAKTSMĪTŅU pieteikuma anketa

-> TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRU pieteikuma anketa


Aizpildītus pieteikumus lūgums līdz 22. septembrim sūtīt: Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma ekspertei Ilzei Liepai: ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv 

 

Latvijā zīmi piešķir komisija, kurā ir gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu, tajā skaitā arī Vidzemes plānošanas reģions. Zīmes piešķiršanas komisija tiekas apmēram divas līdz trīs reizes gadā un izvērtē iesniegtos pieteikumus.

 

 

Zīmes “Gājējam draudzīgs” koncepts izveidots projektā "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka"", kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas partneriem.

 

No Latvijas projektā piedalās Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, Vidzemes plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas valsts meži.

 

Informāciju sagatavojusi:

Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091

 

Šī informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Nākamās nedēļas nogalē, 17. septembrī, aicinām iedzīvotājus, uzņēmumu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kā arī medijus un jebkuru citu interesentu piedalīties EUROPE DIRECT Vidzeme atklāšanas pasākuma aktivitātēs Cēsīs, Bērzaines ielā 5, kas norisināsies teju visu dienu.

Plkst. 13:00 interesenti aicināti uz centra svinīgo atklāšanu ārvidē pie ēkas Bērzaines ielā 5. Atklāšanu ar savu dalību pagodinās arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā delegācija, kā arī Cēsu novada pašvaldība, savukārt Vidzemes plānošanas reģions, pasākuma organizētāji, būs parūpējušies arī par neierastu muzikālo pārsteigumu.

EUROPE DIRECT Vidzeme galvenais uzdevums ir sniegt aktuālo informāciju par dažādiem notikumiem Eiropas Savienībā. Saskaroties ar mūsdienu informācijas pārbagātību, spēja izvērtēt un atlasīt objektīvu saturu ir nepieciešama gan informācijas sniedzējiem, gan tās saņēmējiem. Tā ietvaros, lai kopīgi gūtu jaunas zināšanas un uzlabotu kritiskās domāšanas spējas, atklāšanas pasākuma ietvaros plkst. 14:15.-15:30 notiks lekcija “Kā atlasīt informāciju dezinformācijas laikmetā?”, kuru vadīs komunikācijas zinātnes doktore, medijpratības eksperte un pasniedzēja Klinta Ločmele.

Lekcija būs īpaši vērtīga mediju pārstāvjiem, pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistiem un ikvienam, kurš ikdienā darbojas ar informatīvā satura publicēšanu, taču laipni gaidīts arī jebkurš cits interesents. Tās ietvaros tiks sniegtas vispārīgas vadlīnijas informatīvā satura izvērtēšanai, taču detalizētāk apskatīta datu un statistikas, kā arī attēlu un video satura izvērtēšana.

Ņemot vērā, ka lekcija notiks iekštelpās, dalība tajā ir ar iepriekšēju pieteikšanos, kā arī pirms lekcijas uzrādot derīgu COVID-19 sertifikātu, kas apliecina, ka persona ir pilnībā vakcinēta un/vai izslimojusi COVID-19. Pēc lekcijas paredzētas sarunas ar medijiem, organizācijām u.c. interesentiem par EUROPE DIRECT Vidzeme darbību un Konferenci par Eiropas nākotni. Lūdzam reģistrēties lekcijai un tīklošanās pasākumam ŠEIT, līdz trešdienai, 15. septembrim.

Visa pasākuma laikā, no 13:00 līdz 19:00 EUROPE DIRECT Vidzeme informatīvajā teltī ikvienam interesentam būs iespējams uzdot jautājumus, saņemt atbildes un veidot diskusijas ar centra pārstāvjiem par Eiropas Savienību, ikkatra iespējām ietekmēt un veidot Eiropas Savienības nākotni. Tiks nodrošinātas radošas un izglītojošas aktivitātes arī pasākuma jaunākajiem dalībniekiem.

Kopš maija sākuma Vidzemes plānošanas reģions kļuvis par vienu no 7 jaunajiem EUROPE DIRECT centriem Latvijā, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā. EUROPE DIRECT centri palīdz tuvināt Eiropu iedzīvotājiem, veicinot debates par norisēm ES un par ES nākotni. Centri atbild uz jautājumiem par ES politiku, programmām un prioritātēm. Centru darbinieki sadarbojas ar iedzīvotājiem visā Latvijā un iedzīvotāju atsauksmes un ierosinājumus nodod ES iestādēm.

Kontaktinformācija saziņai:

ED Vidzeme vadītāja Maija Rieksta,
tālr. +371 26 099 521;
e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme
Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Europe Direct Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.


Vidzemes augstienē, netālu no Cesvaines, atrodas viens no Latvijas augstākajiem pauguriemNesaules kalns (284,2 m virs jūras līmeņa). Dzimtbūšanas laikos tur pleties aramzemes lauks, cara laiks atstājis industriālas liecības ar ģeodēziskajiem mērījumiem, savukārt pirmās Latvijas Republikas laikā, 20. gadsimta 30. gados, tur bijis skatu tornis un populāra ceļotāju pieturvieta, bet 50. gados ap kalnu izveidots dabas liegums, kas ļāvis sakuplot mežu audzēm.

Nesaules kalns. Foto: Cesvaines TIC arhīvs 

Nesaules kalna virsotnē atrodas vēsturisks industriālā mantojuma objekts – Strūves ģeodēziskā (arī meridiāna) loka punkts "Nessaule-kalns". Mērījumi no šī punkta veikti 1824. gada jūlijā, darbus vadīja astronoms Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve. Strūves loka mērījumi bija viena no cilvēces vēsturē vērienīgākajām Zemes uzmērīšanas kampaņām, un tie bija pirmie lielākie un nozīmīgākie trigonometriskie mērījumi Vidzemē, uz kuru pamata tika izveidota Vidzemes karte. Strūves loka mērījumu rezultāti apstiprināja angļu fiziķa, matemātiķa, astronoma, teologa, alķīmiķa Īzaka Ņūtona teoriju, ka Zeme ir saplacināta polu virzienā, nevis tai ir apaļa lodes forma.

Strūves ģeodēziskais loks ir uzmērīts laika periodā no 1816. līdz 1855. gadam un stiepjas no Hammerfestas Ziemeļnorvēģijā līdz Izmailas pilsētai netālu no Donavas grīvas pie Melnās jūras, un loka kopējais garums 2822 km. Uz zemes virsmas meridiāna loks tika nostiprināts ar ģeodēziskajiem punktiem, no kuriem līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai daļa. Mūsdienās tas šķērso 10 valstis – Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Krieviju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Baltkrieviju, Moldovu un Ukrainu.

Strūves ģeodēziskais loks 2005. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma un izcila sava laika zinātnes, vēstures un tehnikas attīstības liecība. 2017. gadā Nesaules kalna punkts iekļauts Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

2019. gada vasarā notika mežā ieaugušā punkta meklēšanas un atjaunošanas darbi – tika veikta vēsturiskās punkta vietas izpēte, no apauguma attīrīja dabisko taku un virsotni, atjaunoja Strūves ģeodēziskā loka punkta vēsturisko vietu, kas tagad iezīmēta ar nelielu granīta akmeni. Kalna virsotnē redzamas 5 dažādu laiku ģeodēziskās zīmes un uzstādīts informācijas stends.

Strūves ģeodēziskā loka punkts Nesaules kalnā. Foto: cesvaine.lv

Savukārt dažus kilometrus no Nesaules kalna uz Cesvaines pusi mežā paslēpies Voļģu velnakmens. Četrus metrus augstais dižakmens, viens no lielākajiem Vidzemē, ir leģendām apvīta senlatviešu kulta vieta.

Voļģu velnakmens. Foto: A. Klepers 

Iebraucot Cesvainē, var apskatīt no šķeltiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem neogotikas stilā celto Cesvaines luterāņu baznīcu.  Tā tapusi pēc visu laiku slavenākā Liepājas pilsētas arhitekta Paula Maksa Berči būvprojekta, un ir viena no lielākajām lauku baznīcām Latvijā.

Cesvaines luterāņu baznīca. Foto: cesvaine.lv

Lai arī Cesvaines pils ir slēgta apmeklētājiem līdz gada beigām, to ir vērts apskatīt no ārpuses. Iespējams izstaigāt neparastiem augiem bagāto pils parku ar tējas namiņu, sūkņa staciju, drupām un senlatviešu pilskalnu, aplūkot muižas kompleksa ēkas – muižkunga un kavalieru māju, staļļus un klētis, siltumnīcu, alus brūzi, smēdi un vēl citas. Variet mēģināt tās visas atrast un atpazīt.

Cesvaines pils. Foto: Cesvaines TIC arhīvs

Cesvaines pils parks. Foto: Cesvaines TIC arhīvs

Bet bijušajos muižas staļļos atradīsiet Tūrisma informācijas centru, bet alus brūža ēkā – salonu Divi torņi. Viena no kompleksa ēkām atvēlēta mākslas, amatnieku un pašdarbnieku kolektīviem, cita – kultūras namam un bibliotēkai.

Divi torņi. Foto: cesvaine.lv

Jau izsenis muižās darināti stiprāki dzērieni. Mūsdienās muižā mājvietu radusi ražotne NORD WOLF, kas, balstoties uz senajām dzērienu baudīšanas un darīšanas tradīcijām, ražo stipros dzērienus. Tur atrodas arī Cesvaines alus darītava, kur pēc sentēvu metodēm brūvē dzīvo alu.

 

 

 

Cesvaines alus. Foto: cesvaine.lv

Ja interesē amatniecība, izšūšanu kaligrāfijas līmenī var iepazīt rokdarbnieces Vinetas Meisteres gandrīz 70 gleznu galerijā.

Izšūtu gleznu galerija. Foto no Cesvaines TIC arhīva

Apciemot zirgus, doties izjādē vai sarīkot fotosesiju ar zirgiem iespējams Jātnieku sporta klubā Pakavs.

Pakavs. Foto no Cesvaines TIC arhīva

Cesvainē varēsi izvēlēties, kur paēst – kafejnīcā Kuilis, brīvdienu mājā Pie sievasmātes vai viesnīcā Grašu pils.

Pie sievasmātes. Foto: cesvaine.lv

Vai zināt, ka brīvdienās uz Cesvaini var aizbraukt ar vilcienu? Skaisto pilsētu var sasniegt ar vilcienu Rīga-Gulbene piektdienas vakarā, sestdienas rītā vai svētdienas pusdienlaikā, bet atpakaļ Rīgas virzienā doties sestdienas vakarā vai svētdienas pēcpusdienā.

Foto no Cesvaines TIC arhīva

Ko vēl var ieraudzīt un piedzīvot Cesvaines apkārtnē? Ieskatieties šeit:
http://www.cesvaine.lv/turisms/aktuali.html

 

Informāciju sagatavojusi:
Ilze Liepa
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

---

Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". 

Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. 

Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”. 

---

CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI 

---

Lai iedrošinātu iedzīvotāju kopienu pārstāvjus, kā arī vietēja un nacionāla līmeņa pārvaldes speciālistus testēt jaunus mobilitātes risinājumus attālās lauku teritorijās, Vidzemes plānošanas reģions izveidojis video stāstu, kurā, izdzīvojot lauku iedzīvotāju ikdienas gaitas, tiek piedāvāti trīs alternatīvas pārvietošanās veidu piemēri – kopienas auto, transports pēc pieprasījuma un velosipēds, t.sk. elektrovelosipēds.

Izvēlēts akcentēt tādus mobilitātes risinājumus, kurus iedzīvotāji var iniciēt un ieviest paši saviem spēkiem, gan arī līdzfinansējot vai pilnībā finansējot vietējai pašpārvaldei, t.i. pašvaldībām, reģioniem vai valstij nacionālā mērogā.

VIDEO latviešu valodā skatāms ŠEIT

VIDEO ar subtitriem angļu valodā skatāms ŠEIT

Iepriekš minētie risinājumi detalizēti analizēti arī Vidzemes plānošanas reģiona pasūtītajā pētījumā par jaunu transporta pakalpojumu ieviešanu Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās. Ar pētījumu var iepazīties mājaslapā www.vidzeme.lv, sadaļā “Reģionālie pētījumi”.

Kā liecina pieejamā informācija par iedzīvotāju pārvietošanās veidiem Vidzemē, 27% reģiona iedzīvotāju ikdienā izmanto sabiedrisko transportu, kas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Latvijā.

Vidzemes plānošanas reģiona pasūtītajā pētījumā[1] analizēta šī brīža situācija un norādīts, ka “valsts dotācija ir vidēji 72-74% no pārvadātāja izmaksām (avots: Vidzemes plānošanas reģions), taču ir teritorijas, kurās sabiedrisko autobusu izmanto vidēji 1,7 pasažieri vienā brauciena kilometrā un kurās sabiedriskā autobusa pārvadājumu nodrošināšanai ir nepieciešamas valsts dotācijas vairāk nekā 80% apmērā. Tamdēļ ir nepieciešams pārdomāt, vai esošie sabiedriskā transporta pakalpojumi un pastāvošie pasažieru pārvadājumu modeļi spēj apmierināt iedzīvotāju vajadzības no pilsētām attālinātās lauku teritorijās un vai sabiedriskā transporta piedāvājumi apmierina visas iedzīvotāju grupas. Lielais valsts dotāciju apmērs sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem vedina domāt par jaunu pakalpojumu ieviešanu reģionā, kas ļautu efektīvāk izmantot publiskos finanšu resursus.”

Video par alternatīviem un esošo sistēmu papildinošiem mobilitātes risinājumiem Vidzemē izveidots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projekta “MARA” ietvaros. Vairāk informācijas par projektu www.mara-mobility.eu (angļu valodā) un http://www.vidzeme.lv (latviešu valodā).

 

Jautājumiem: Rita Merca, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv



[1] Vidzemes plānošanas reģions, “Priekšizpēte par jaunu transporta pakalpojumu ieviešanu Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās” (2021), 8.lpp, pieejams http://jauna.vidzeme.lv/upload/MARA/Kopienas_transportldzeklis_Elektro_Vidzem_0607.pdf

 

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus izmantot iespēju un pieteikties bezmaksas konsultācijām biznesa attīstības jautājumos pie inovāciju brokera. Šāda tikšanās būs īpaši vērtīga tiem reģiona uzņēmumiem, kuriem ir ilgtermiņa attīstības plāni un kuru attīstības iespējas Latvijā ir ierobežotas.

Visbiežāk tiek palīdzēts risināt jautājumus, kas saistīti ar:

  • jaunu tirgu apgūšanu,
  • biznesa procesu pārorganizēšanu,
  • produktu pielāgošanu,
  • sadarbības partneru vai starpnieku atrašanu inovāciju brokeru tīkla sadarbības valstīs – Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā vai Polijā –,

tādējādi realizējot kopīgas aktivitātes viedās specializācijas piemērošanai mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībā. Konsultācijas notiek ar iepriekšēju pieteikšanos pie Zanes Pīpkalējas, uzņēmējdarbības speciālistes Vidzemes plānošanas reģionā, rakstot uz e-pastu zane.pipkaleja PIE vidzeme PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni +371 29212567. Konsultācijas nodrošinām bez maksas gan klātienē, gan attālināti, par to iepriekš vienojoties. 

Piedāvājam iepazīties ar inovāciju brokera darba specifiku, noskatoties video:

Vidzemes plānošanas reģiona dienaskārtībā atbalsts attīstībai un partnerībai ierindojas starp prioritārajām jomām jau kopš laika gala. Sniedzot atbalstu jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai, tiek veicināta ne tikai uzņēmēju, bet visa reģiona izaugsme un konkurētspēja lokālā, nacionālā un pārrobežu līmenī. Lai to nodrošinātu, jau vairāku gadu garumā uzņēmējiem pieejams inovāciju brokera sniegtais atbalsts, kas garantē zināšanu pārnesi starp partneru valstīm Baltijas jūras reģionā, veicinot MVU kapacitātes palielināšanu viedās specializācijas piemērošanā.

Brokeru pakalpojumi ir pārbaudīti reālos tirgus apstākļos Latvijā un citur Baltijas jūras reģionā, jau ilgstoši attīstot un nodrošinot pārrobežu sadarbību, kas atspoguļojas arī dažādu uzņēmumu panākumos. Piemēram, Lietuvas uzņēmums THRUST – Intelligent UAV systems projektē un ražo bezpilota lidaparātus, kas paredzēti datu apkopošanai, lai optimizētu lauku apstrādi. Izmantojot inovāciju brokeru pakalpojumus, uzņēmumam tika īpaši piemeklēti 2 partneri no Igaunijas, kas bija ieinteresēti sadarboties ar kompāniju un kopīgi tika pieteikts finansējums dalībai AgROBOfood atklātajā konkursā, kas vērsts uz inovāciju eksperimentiem.

Šādi un citi brokeru pieredzes un pārrobežu sadarbības stāsti meklējami projekta mājaslapā, angļu valodā: www.gosmartbsr.eu/tibs. 

Atbalsts uzņēmējiem tiek sniegts projekta “Starptautiskā sadarbībā balstīti jauni risinājumi reģionu un to MVU viedās specializācijas veicināšanai” (GoSmart&Excel BSR) ietvaros. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Zviedrijas Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. “GoSmart&Excel BSR” ir balstīts uz projekta “GoSmart BSR” rezultātu – pārrobežu viedās specializācijas stratēģijas metodoloģijas un starptautiskā inovāciju brokeru tīkla – attīstīšanu un paplašināšanu.

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA “GOSMART&EXCEL BSR” ZIŅAS

Š.g. 9.-10. novembrī tiešsaistē (platformā Zoom) tiks organizēts starptautisks pieredzes apmaiņas un sadarbības veicināšanas pasākums “Vietējo pašvaldību un to atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu perspektīvas un izaicinājumi bioatkritumu apsaimniekošanas jomā”. Pasākuma ietvaros tiks aplūkoti dažādi izstrādē esoši vai jau īstenoti risinājumi, demonstrētas pieejas, kas var palīdzēt rast risinājumus jautājumiem, kas skar pašvaldību un to iestāžu pienākumus un atbildības bioatkritumu apsaimniekošanas jomā.  Biomasas efektīva izmantošana ir kļuvusi par aktuālu jautājumu ne tikai privātā sektora uzņēmumiem, bet arī publiskā sektora iestādēm, kuras atbild par dažādu biomasas resursu, t.sk. bioatkritumu,  maksimāli efektīvu uzkrāšanu vai izmantošanu.

Bioatkritumos nonāk koksnes, augu, pārtikas atlikumi no mājsaimniecībām, dažādu nozaru ražošanas procesiem un no sabiedriskā sektora, kas sniedz vides apsaimniekošanas pakalpojumus. Īpašu nozīmīgumu šie jautājumi ir ieguvuši Eiropas Savienības jaunajā septiņu gadu plānošanas periodā, kurā visiem ES reģioniem, tai skaitā Vidzemei, ir jārod risinājumi esošo dabas resursu efektīvākai, t.i. vienlaikus gan saudzīgākai, gan lietderīgākai, izmantošanai.

 

>> PASĀKUMA PROGRAMMA << (detalizēta programma tiks nosūtīta un reģistrācija tiks izziņota š.g. 4. oktobrī)

Vēršam uzmanību, ka pasākuma pirmajā dienā, 9. novembrī īpaši aicinām piedalīties uzņēmumus, kuru darbība saistīta ar bioatkritumu apsaimniekošanu un izmantošanu, pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un inovācijas institūcijas, uzņēmējdarbības attīstības un/vai tehnoloģiju pārneses organizācijas. Savukārt 10. novembrī – vietējās, reģionālās un valsts iestādes un pārvaldes iestādes, lēmumu pieņēmējus, politiku un stratēģiju veidotājus.

 

Dalība pasākumā ir bez maksas.

Darba valoda – angļu; tiks nodrošināta tulkošana latviešu valodā

 

Pasākumu organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Halmstades Universitāti Zviedrijā un 3N Lejassaksijas Atjaunojamo resursu un bioekonomikas sadarbības tīklu Vācijā.

 

Jautājumiem: Irīna Kulitāne, projekta BalticBiomass4Value vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, irina.kulitane PIE konso PUNKTS lv, tālr. +371 29131859

 

Pasākums tiek organizēts Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014-2020 projekta “Biomasas vērtību ķēdes attīstība Baltijas jūras reģionā” (BalticBiomass4Value)” ietvaros. Projekta mājaslapa: https://balticbiomass4value.eu/.

Aicinām sekot līdzi jaunumiem arī latviešu valodā Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/biomasas_vertibu_kedes_attistiba_baltijas_juras_regiona_balticbiomass4value!



 

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv 

 

 

CITAS PROJEKTA "BalticBiomass4Value" ZIŅAS

--

17. septembrī vidzemnieki pulcējās Cēsīs, lai svinīgi atklātu EUROPE DIRECT Vidzeme un piedalītos dažādās vērtīgās aktivitātēs, apmeklējot lekciju, tīklojoties un pārbaudot savas zināšanas, kā arī diskutējot par dažādām Eiropas iniciatīvām, aktualitātēm un prioritātēm. Atklāšanu ar savu dalību pagodināja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā delegācija ar tās vadītāju Zani Petri un Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis. Viesus ar svinīgām uzrunām sagaidīja Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede un Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Gladkins.

“Vidzemes plānošanas reģions savu darbību balsta attīstības plānošanas dokumentos, kas tiek veidoti saskaņā ar nacionāla un starptautiska mēroga plānošanas dokumentiem. Jau gadiem, īstenojot vairāk nekā 50 dažādus Eiropas teritoriālās sadarbības pārrobežu programmu projektus, esam pārliecinājušies, cik ļoti būtiski ir vest tuvāk Eiropas dienas kārtību reģionālā un lokālā mērogā. Parādīt aktuālo valstīs, no kurām varam mācīties, pārņemot dažādas labās prakses, ieviešot tās un esot daļai no Eiropas. Tieši sabiedrības iesaiste un informēšana nākamo piecu gadu garumā ir viens no EUROPE DIRECT Vidzeme galvenajiem uzdevumiem,” uzsvēra Kalniņa-Priede. 

Lai sekmētu iedzīvotāju medijpratību, komunikācijas zinātnes doktore, medijpratības eksperte un pasniedzēja Klinta Ločmele tika aicināta vadīt izglītojošu lekciju “Kā atlasīt informāciju dezinformācijas laikmetā?”. Lekcijas klausītāji tika iepazīstināti ar vadlīnijām informatīvā satura izvērtēšanai, kā arī dažādiem veidiem, kā, izmantojot dezinformācijas metodes, piemēram, saīsinot un mainot ziņu aģentūru publicētos virsrakstus, izmantojot viltus profilus, kā arī rediģējot attēlus un video materiālu, tiek izplatīta maldinoša informācija. Lekcija sniedza padziļinātu ieskatu objektīva satura atlasīšanā un bija īpaši vērtīga ikvienam, kurš ikdienā darbojas ar informatīvā satura publicēšanu.

Visa pasākuma laikā darbojās arī EUROPE DIRECT Vidzeme informatīvā telts, kurā ikviens interesents varēja iepazīties ar centra pārstāvjiem, diskutēt par dažādām aktualitātēm, kā arī pārbaudīt savas zināšanas par Eiropas Savienību un tās Zaļo kursu, izmantojot vietni https://manaeiropa.esmaja.lv/ . Īpaši aktīvi āra aktivitātēs iesaistījās bērni, kuri ar lielformāta puzles palīdzību varēja pārbaudīt savas zināšanas par Eiropas ģeogrāfiju.

Kopš maija sākuma Vidzemes plānošanas reģions kļuvis par vienu no 7 jaunajiem EUROPE DIRECT centriem Latvijā, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā. EUROPE DIRECT centri palīdz tuvināt Eiropu iedzīvotājiem, veicinot debates par norisēm ES un par ES nākotni. Centri atbild uz jautājumiem par ES politiku, programmām un prioritātēm. Centru darbinieki sadarbojas ar iedzīvotājiem visā Latvijā un iedzīvotāju atsauksmes un ierosinājumus nodod ES iestādēm.

Kontaktinformācija saziņai:
ED Vidzeme vadītāja Maija Rieksta,
tālr. +371 26 099 521;
e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme
Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Europe Direct Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.


Vidzemes plānošanas reģions š.g. 28. septembrī plkst.10.00-12.00 organizē bezmaksas tiešsaistes semināru “Apsteidz enerģijas cenu kāpumu ar energoefektivitāti!”. Semināra ietvaros četri eksperti dalīsies zināšanās un padomos ar mājsaimniecību pārstāvjiem par energoefektīviem apkures risinājumiem, ūdens resursu taupīšanas iespējām, kā arī par mūsdienīgu un energoefektīvu apgaismojumu. Pēdējā laikā Latvijas iedzīvotāji jutuši ievērojamu elektroenerģijas cenu kāpumu – mājsaimniecībās, kuras izvēlējušās fiksētās elektroenerģijas cenu produktu, elektrības cena pieaugusi pat par 40%. Jūtams arī dabasgāzes tarifa pieaugums –  no jūlija tas bijis robežās no 25% līdz pat 43%. Šis ir īstais brīdis pievērst uzmanību energoefektivitātei un efektīvam resursu izlietojumam, lai energoresursu cenu kāpumu bremzētu vai arī pat apsteigtu mājsaimniecības ietvaros.

SEMINĀRA TĒMAS: 

  • Projekta “Smart Living” interaktīvā platforma “Cik energoefektīvs Tu esi?”
  • Energoefektīvi apkures risinājumi mājsaimniecībā
  • Ūdens resursu taupīšana un ilgtspējīga izmantošana ikdienā
  • Mūsdienīgs un energoefektīvs apgaismojums

 

>> Detalizēta semināra programma skatāma ŠEIT.

>> Reģistrēšanās dalībai seminārā ŠEIT (uz norādīto e-pasta adresi tiks automātiski nosūtīta saite, ar kuras palīdzību varēsiet pieslēgties semināram 28. septembrī).

 

 

 

Seminārs tiek organizēts Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions un  Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra.

 

Jautājumiem: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

 

CITAS PROJEKTA SMART LIVING ZIŅAS

 

--

Inese Driņina, enerģiska un mērķtiecīga alūksniete, kopā ar ģimeni pirms trim gadiem atgriezās dzimtajā pilsētā no Spānijas. Viņa bija nodzīvojusi 12 gadus Barselonā un citviet Spānijā. Atgriežoties Latvijā, Ziemeļvidzemes pērlē Alūksnē, Inese īstenoja ārzemēs aizgūtu ideju. Viņa izveidoja un attīstīja savu mīksto virsmu ķīmiskās tīrīšanas servisu "Tīri Jums".

Jauni piedzīvojumi, jaunas pieredzes

Ineses dzīve pirms došanās prom no Latvijas 2006. gadā vienmēr bijusi saistīta ar Alūksni. Viņa tur dzīvojusi, mācījusies, strādājusi viesmīlības nozarē. Kā jau daudziem jauniešiem viņai bijusi vēlme pēc jauniem piedzīvojumiem, jaunas pieredzes. Inese stāsta: “Bija tieši tas brīdis, kad ļoti daudzi latvieši brauca uz Īriju strādāt. Arī es gribēju aizbraukt uz Īriju, bet nesanāca. Tad man nāca iespēja aizbraukt uz Spāniju, ko es labprāt izmantoju. Tas bija praktiski viens zvans. Man jautāja: “Vai tu gribētu braukt uz Spāniju strādāt?” Atbildēju : “Jā!” Pat neapdomājot aizbraucu.”

Inese pastāsta, ka Spānijā nonākusi bez valodas zināšanām, apmetusies Monzón (Monsona) pilsētā Huesca (Veskas) provincē, tad iekārtojusies darbā par viesmīļa palīgu kādā restorānā kalnos, pavisam mazā ciematiņā. Viņa atklāj, ka tur nostrādājusi trīs mēnešus, un tas bijis pirmais rūdījums. Inese stāsta: “Strādāju sešas dienas nedēļā pa desmit stundām. Pamazām iekārtojos. Bet sapratu, ja nav valodas, tu nemāki sevi aizstāvēt, visu laiku jābūt uzmanīgam. Jādomā, jo tur ir citi uzskati, cita kultūra.”

Par pirmo uzturēšanās laiku Spānijā Inese izstāsta: “Nebija viegli. Svešā vidē viss ir citādi – kā cilvēki runā, kā komunicē, kā ir saorganizēts darbs. Bija daudz tāda, kam bija jākāpj pāri.” Tajā pašā laikā viņa saka: “Ir daudz, ko tu ieraugi, un sāc salīdzināt. Piemēram, cilvēku attieksme vienam pret otru. Mēs, teiksim tā, esam vienmēr īgni, sadrūmuši, pārņemti ar savām rūpēm. Bet, kad tu esi Spānijā, tu ieej veikalā, tev [nepazīstams cilvēks] saka: “Jā, Skaistulīt, tu šodien lieliski izskaties!” Tu sāc smaidīt, komplimenti birst. Tā attieksme ļoti uzrunā.”

Vēl strādājot restorānā kalnos, Inese iepazinusies ar savu vīru un nokļuvusi Barselonā. Inese stāsta, ka tur atradusi darbu un sākusi strādāt aģentūrā, kas piedāvā profesionālu komandu izbraukuma banketos. Kā secina Inese: “Ja tu gribi strādāt, tu jebkur atradīsi darbu. Lai kā arī nebūtu, ir tikai jāiet uz priekšu.” Pēc gada Inese uzrunāta darbam citā viesmīlības uzņēmumā, kur nostrādājusi par viesmīli deviņus gadus. Iznācis apkalpot arī svinības augstdzimušajiem – baroniem, grāfiem. Viņa saka: “Es biju ļoti apmierināta ar savu darba vietu. Viss mainījās, kad mūsu ģimenē, mūsu dzīvē ienāca bērni. Līdz tam nebija doma braukt uz Latviju. Priekš kam? Ir labi tāpat, kā ir.”

Vērtību maiņa

Jautāta par apsvērumiem par labu braukšanai uz Latviju, Inese saka: “Kad dzīvē ienāk bērni, tev mainās visa vērtību skala. Mēs jau pirms bērnu ienākšanas ar vīru domājām, ka Barselona nav tā vieta, kur mēs gribētu palikt dzīvot. Tā ir liela metropole, tur ir nenormāla kustība, ļoti daudz cilvēku, troksnis visu cauru dienu. Pati, nākdama no Alūksnes, mūsu bērniem iedomāties bērnību tur es nevarēju. Svaigs gaiss, klusums, miers – tās ir tās lietas, kuras tu sāc novērtēt, kad tev tā visa vairs nav.” 

Laikā, kad piedzimusi vecākā meita, Inese ar vīru sprieduši par dzīvesvietu ārpus Barselonas. Viņa atklāj: “Izveidojās situācija, ka nevarējām saprast, ko darīt, nevarējām izlemt, netikām tālāk. Mēs sākām saprast, ka kaut kas mums ir jāmaina. Ieplānojām vēl otru bērnu. Taču vēlāk bija tā – kad ejam uz darbu – bērni guļ, atnākam – bērni atkal guļ. Mūsu bērnus audzina trešās personas. Tas nekādi nebija saistīts ar mūsu principiem, izpratni, kādai ir jābūt ģimenei. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc mēs sākām domāt par Latviju. Latvijā tu nostrādā līdz pieciem, sešiem vakarā. Tu atnāc mājās, un tev vēl ir nez cik stundas, kuras vari pavadīt kopā ar bērniem.” Inese ar vīru esot apsvēruši visus par un pret dzīvei Spānijā. Viņa turpina: “Kad mēs sākām domāt par braukšanu uz Latviju, kādas grūtības varētu būt, mums radās tāda sajūta, ka kāds mūsu ceļu “iesmērē ar sviestu”. Praktiski bija tā – “laipni lūgti Latvijā!” Uz dzīvi šeit ģimene atgriezās jau četratā, kad jaunākajai meitai bija pusgads.

Laipni lūgti Latvijā!

Ineses ģimenes pārcelšanās uz Latviju pirms trim gadiem bija rūpīgi izsvērts lēmums. Viņa stāsta: “Kad mēs plānojām atgriezties, mēs jau zinājām, kur mēs dzīvosim. Spānijā domājām, ko mēs darīsim Latvijā. Nebija tā – lūk, braucam un tad jau skatīsimies. Uzņēmuma “Tīri Jums” un pakalpojuma pirmsākumi ir meklējami Spānijā pēdējā pusgadā, kad es gaidīju otro bērniņu. Tas viss tika apsvērts.”

Jautāju, vai saikne ar Latviju, dzīvojot Spānijā, tika saglabāta? Inese stāsta: “Mēs katru gadu braucām uz Latviju. Kā mums bija atvaļinājums – mēs uz Latviju! Tā mans vīrs jau iepazinās ar Latviju. Redzēja dabu, viņam te ļoti patika – klusums, miers.”

Atbildot uz jautājumu – kā bija atgriezties un vai radi un draugi bija atbalstoši – Inese pastāsta: “Kad atgriezāmies, pirmām kārtam tā bija ģimene, kas mums palīdzēja, atbalstīja kā vien varēja. Kad atgriezāmies, sākām veikt pirmos soļus tam, ko mēs jau Spānijā bijām izdomājuši. Pirmais – iestāties autovadītāju kursos un likt tiesības. Spānijā es to neizdarītu. Vīrs arī sāka uzreiz meklēt darbu. Viņš nodarbojas ar tūrismu. Ideja bija – kā piesaistīt tūristus. Mēs jau noskaidrojām, ka Baltijas valstis Spānijā ir nezināmas. Latvija ir viņiem vispār nezināma vieta. Daudzi tālāk par Rīgu nav bijuši. Vīrs izdomāja, ka viņš varētu piedāvāt izbraucienus ar kanoe laivām. Es, savukārt, ar savu ķīmisko tīrīšanu. Mums mājās visiem ir gan dīvāni, gan paklāji, un mēs tos paši nevaram iztīrīt. Ar aparātu, tehniku, ar kuru es strādāju Latvijā, es paspēju iepazīties savā darba vietā [Spānijā].” Šobrīd Inese izbraukumos veic mīksto mēbeļu un paklāju tīrīšanu, bet uzņēmuma telpās auto salonu tīrīšanu.

Maziem soļiem uz priekšu

Lūdzu, lai Inese pastāsta, cik viegli vai grūti bija uzsākt un attīstīt biznesu Latvijā. Viņa saka :“Es vēl tikai attīstos. Uzskatu, ka esmu tikai sākusi. Pirmie divi gadi, kad atgriezāmies no Spānijas, man aizgāja, kamēr tu dabū iekārtas, kamēr tu pats izstrādā, kā būtu jāstrādā. Tad attīsti mājaslapu, tu domā par nosaukumu, logo, informē cilvēkus.” Kad sagatavošanas process jau bijis galā, neesot bijis skaidrs, ko darīt tālāk. Tad Inese esot uzzinājusi par Alūksnes novada pašvaldības POP-UP projektu, kas palīdz tieši uzņēmējdarbības iesācējiem – vai nu ar telpām, vai ar padomu. Viņa turpina: “Aizgāju uz sarunu un teicu, ka man viss ir, tikai nezinu, ar ko sākt. Sāku stāstīt, kāda ir mana ideja – par ķīmisko tīrīšanu. Ieraudzīju, kāda bija reakcija – ieinteresētība. Tu redzi, ka – eu! – mums tāda nav, bet tādu vajag. Tad es sapratu, ka tas aizies.”

Esot bijis tā, ka Ineses uzņēmums uzsācis darbību pandēmijas sākumā, 2020. gada martā. Viņa secina: “Vieni teiktu – slikti – tas visu aptur. Es domāju, ka tas pat ir ļoti labi. Man ir laiks noreaģēt, skatīties, mācīties, saprast, kādas ir manas stiprās puses, kādas ir vājās puses. Laikā no pagājušā gada marta līdz šim brīdim es maziem solīšiem eju uz priekšu.”

Cita valoda un mentalitāte

Lai arī atgriešanās bija rūpīgi plānota, tomēr, atbraucot uz Latviju, ģimenei bijis jāsaskaras ar dažādām grūtībām un izaicinājumiem. Inese atklāj: “Jebkurš pateiks – tev viss ir kārtībā, tu jau atgriezies mājās. Vislielākais izaicinājums tomēr bija manam vīram, jo viņš ir spānis. Cita valoda, cita cilvēku mentalitāte, savādāka attieksme.” Lai arī atraduši skolotāju, pie kuras apgūt latviešu valodu, vīrs tomēr mācības pārtraucis. Ineses uzskata, ka “ir jādzīvo vidē un pamazām jāmācās.” Viņa slavē Spānijas piemēru, kur pašai spāņu valodu ļāva apgūt Sarkanā Krusta valodas kursi ārzemniekiem, kuri bijuši bez maksas, un katrs varējis darīt pēc savām spējām. Inese uzsver: “Tā ir tā grūtība ārzemniekiem atbraucot – valodas apguve, jo latviešu valoda ir nenormāli grūta, sarežģīta. Uz ielas jau ar manu vīru neviens latviski nerunā. Ja runā, tad angliski. Mūsu tauta mazpilsētās nemāk komunicēt ar ārzemniekiem. Mēs kautrējamies. Esam ziemeļnieki. Spānijā tas neietu cauri. Mēs esam noslēgti. Bet tajā pašā laikā, ja kādu pieņemam, pieņemam riktīgi – ar vaļēju sirdi.”

Jautāju, cik viegli bija iedzīvoties Alūksnē abām meitām? Inese stāsta: “Meitām viss ir superīgi. Man aug divi poligloti. Viņas runā bez problēmām trīs valodās: latviski, krieviski, spāniski. Te nodarbojas ar bērniem, ir daudz pulciņu, te mani bērni ir atdzīvojušies.”

Te ir ļoti daudz iespēju

Atbildot uz jautājumu, ko Inese visvairāk novērtē, dzīvojot Vidzemē? Viņa atbild: “Es varu runāt par Alūksni. Pa šiem gadiem, kamēr biju prom, redzu, kā Alūksne ir izmainījusies, kā viss iet uz priekšu. Te ir ļoti daudz iespēju. Mums vajag sakoncentrēties un paskatīties, kas te ir vajadzīgs, no tā kas ir citur. Te tās iespējas var saskatīt tie, kas dzīvo ārzemēs. Kamēr nav piedāvājuma, nebūs pieprasījuma.” Inese pati, pirms pārcelšanās uz Latviju, esot skatījusies, vai Alūksnē ir tāds ķīmiskās tīrīšanas pakalpojums, kur tie ir pieejami. Izrādījies, ka tuvākie bijuši 150 km attālumā – Rēzeknē, Madonā, Valmierā. Alūksnē, Gulbenē, Balvos, Apē tādu pakalpojumu nav. Viņa stāsta: “Tad es sāku nodarboties.” Viņa arī augsti vērtē to, ka ir tādas iestādes, kurās tu vari ienākt un vienkārši teikt – klau, es nezinu, ko man darīt tālāk, ko jūs man varētu ieteikt. Un tev ieteiks. Viņa saka: “Tas ir fantastiski.”

Inese ir nonākusi pie atziņas, ka mēs te varam izdzīvot ļoti labi. Viņa turpina: "Dzīvojot Latvijā, mēs ļoti sūkstāmies – nav darba, maz maksā. Kad cilvēks aizbrauc uz ārzemēm, nezin kāpēc viņš kļūst labākais strādnieks. Ja mēs strādātu tādas pašas stundas Latvijā kā tur, mums te būtu tāda pati alga ar šejienes izmaksām. Te mums paliktu stipri vairāk pāri. Diemžēl tā tas nenotiek.” Inese mudina: “Negaidi mannā putru no debesīm! Ko tu esi darījis, lai tev tas būtu?” Šobrīd Inesei ir izdevies atrast arī līdzsvaru starp sava uzņēmuma attīstīšanu un ģimeni. Viņa saka: “Es strādāju pati sev, esmu tā, kas patreiz plāno savu laiku.”

2021. gada "Vidzemes veiksmes stāstu" laureāte Inese Driņina Vidzemes plānošanas reģiona rīkotajos Vidzemnieku dārza svētkos. No kreisās: VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Gladkins, Inese Driņina, VPR Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede. Autors: VPR/ Klāvs Vasiļevskis

Vaicāta – vai nav nostalģija pēc Spānijas – Inese stāsta: “Mēs vienmēr ilgojamies pēc tā, kas mums ir bijis. Ir lietas, kuras pietrūkst, bet tai pat laikā tu pierodi pie cita. Bet nav jāskatās pagātnē, ir jāskatās tik uz priekšu!”

Par ieteikumiem citiem latviešiem, tai skaitā ģimenēm, kur otra puse nāk no citas kultūras, un svārstās, braukt vai nebraukt uz Latviju, Inese saka: “Tie būs mana vīra vārdi tiem, kas grib pārcelties uz Latviju, un kam otra pusīte ir ārzemnieks. Vajag nospraust sev mērķi, ideju, uz ko tiekties, un neapstāties. Ir jāzina, ko tu gribi šeit darīt, kam tu to dari.”

Rakstā izmantotās fotogrāfijas no Vidzemes plānošanas reģiona un Ineses Driņinas privātā arhīva.

***

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". 

Papildu informācijai: Rita Merca, remigrācijas koordinatore Vidzemes reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t.: 29374285

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS

---

24. septembrī Ogrē notika Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) Attīstības padomes izbraukuma sēde. Tajā tika aicināts piedalīties arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, lai informētu klātesošos pašvaldību vadītājus par aktualitātēm reģionālās attīstības jomā, t.sk. par reģionālās politikas pamatnostādņu 2021-2027 ieviešanas progresu, plānošanas reģionu nākotnes izaicinājumiem un izmaiņām, kas skar Vidzemes novadus pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Ministrs norādīja, ka reģionālās politikas mērķis turpmākajiem 20 gadiem paredz samazināt IKP uz vienu iedzīvotāju atšķirību starp reģioniem uz pusi un ka galvenie attīstības virzītāji ir reģioni un pašvaldības. Viņš atgādināja, ka prioritāte būs uzņēmējdarbības vides reģionos stiprināšana un efektīvu pakalpojumu nodrošināšana.

Padomes locekļi tika iepazīstināti ar priekšlikumiem par administratīvo reģionu nākotnes funkcijām, vienlaikus norādot, ka par tām vēl notiek diskusijas.

Ministrs aicināja plānošanas reģionu iesaistīties reģionālās politikas prioritāšu definēšanā, norādot, ka reģionu administrācijām ir vērtīga apkopota informācija par vietējo pašvaldību vajadzībām.

Tāpat VPR attīstības padomes sēdē tika diskutēts par priekšlikumiem attiecībā uz pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidi, klātesot Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem– ministres padomniekam juridiskajos jautājumos Jānim Ozolam un vecākajai ekspertei Modrai Jansonei –, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniecei izglītības un kultūras jautājumos Inārai Dundurei.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji norādīja, ka turpmāk nepieciešams stiprināt pašvaldības lomu, jo tās vislabāk pārzina vietējo situāciju un spēj noteikt skolēnu individuālās vajadzības. Padomei tika demonstrēti trīs iespējamie modeļi atalgojuma pieaugumam – klase skolā, klase pašvaldībā un skolēns pašvaldībā, un centrālais fokuss uzlikts pārejai no kvantitātes uz kvalitāti, pārtraucot sekot līdzšinējam “nauda seko skolēnam” principam.

Pašvaldību vadītāji diskusijās ministrijas pārstāvjiem norādīja, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas novados apdzīvojuma blīvums ir atšķirīgs un nav pieļaujama situācija, ka skolēns ceļā uz skolu transportā pavada stundu vai pat vairāk. Apdzīvojuma blīvums būtu vērā ņemams aspekts arī jautājumā par papildu programmu koeficientiem, kas tiktu izmantots novadu mērķdotāciju aprēķinam.

Padomes sēdē tika apstiprināti VPR pārstāvji darbam “Baltijas Jūras valstu starpreģionālā sadarbība” (BSSSC) valdē un Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam uzraudzības komitejā (Inese Suija-Markova, Cēsu novads), Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam uzraudzības komitejā (Dagnis Straubergs, Limbažu novads), biedrības “Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris” valdē (Laila Gercāne, VPR).

Padomes locekļi apstiprināja aktualizēto kārtību, kādā plānošanas reģions izvērtē pašvaldību Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas.

Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, Administrācijas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 

--

Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros aizvadītas apmācības valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) darbiniekiem, kur tiem bija iespēja klātienē iepazīt biedrības "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"" pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Speciālisti tur redzēto saskata kā vērtīgu pieredzi, ko ņemt vērā, domājot par klientu sagatavošanu dzīvei sabiedrībā.

Jau šobrīd Vidzemes pašvaldībās uzsāktā deinstitucionalizācijas procesa ietvaros arvien vairāk tiek attīstīti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi – grupu dzīvokļi, specializētās darbnīcas, kā arī dienas aprūpes centri, lai veicinātu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem pāreju uz dzīvi ārpus institūcijas. Plānots, ka līdz 2023. gada beigām visā valstī uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālās aprūpes centriem pārcelsies ap 700 cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem.

Lai veicinātu šo cilvēku sagatavošanu dzīvei sabiedrībā, būtiska nozīme ir arī to speciālistu zināšanu pilnveidei, kuri ikdienā jau strādā organizācijās, kas sniedz ilgstošas aprūpes pakalpojumus pieaugušiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tādēļ projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros īstenota pieredzes apmaiņa VSAC “Latgale” filiāles “Litene” un VSAC “Zemgale” filiāļu “Rūja” un “Valka” darbiniekiem.

Tās laikā biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns” pārstāvji gan pastāstīja, gan parādīja, kā funkcionē tās nodrošinātie apjomīgie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. VSAC speciālistiem bija iespēja apmeklēt dienas aprūpes centru "Cerību Ligzda", grupu dzīvokļu māju "Cerību dore", specializētās darbnīcas "RB Radošā telpa", kur tiek veikti tekstila un papīra pārstrāde, kā arī nodrošināts veļas mazgāšanas pakalpojums. Tāpat tika apmeklēta specializētā galdniecības darbnīca “Skaida”, dienas aprūpes centrs "Cerību Māja", grupu dzīvokļu māja, kā arī dienas aprūpes centrs cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem – "Mēness Māja".

Apmācību dalībnieki novērtēja redzēto, atzīstot, ka vēl liels darbs veicams, lai šādus pakalpojumus padarītu par ilgtspējīgiem. “Pieredzes apmaiņas brauciens man bija kā balzams dvēselei – redzēt, ka sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem attīstības traucējumiem pastāv tepat Latvijā un jau vairāk nekā 25 gadus, redzēt entuziasmu biedrības vadītāju acīs, dzirdēt pieredzes stāstus, to, kā viss ir attīstījies soli pa solim,” uzsver Anitra Šatrovska, VSAC “Zemgale” filiāles “Rūja” pusceļa mājas vadītāja.  

Tomēr vienlaikus viņa uzsver: “Skumjas radīja tas, ka Latvija ir maza, bet, neskatoties uz to, sociālo pakalpojumu attīstība reģionos tik stipri atpaliek no galvaspilsētas. Ikdienā man kā pusceļa mājas vadītājai grūtākais ir nevis sagatavot klientu un sniegt rekomendācijas šai patstāvīgajai dzīvei, bet gan likt noticēt komandai un līdzās pastāvošajai sabiedrībai, ka šie pakalpojumi sabiedrībā ir reāli un ilgtspējīgi. Šāda veida izbraukumi un pieredzes apmaiņa periodiski būtu apsveicama arī turpmāk – iepazīties arī ar citiem pakalpojuma sniedzējiem. Un vēl – veidot izpratni visām pusēm, kuri iesaistīti šajā procesā – pašvaldības darbiniekiem, tuviniekiem.

Savukārt VSAC “Latgale” filiāles “Litene” Sociālās nodaļas vadītāja Līga Andrejeva pēc redzētā izceļ: “Sevišķi vērtīga šķiet pieeja, ka cilvēks, kurš dzīvo grupu dzīvoklī, var dienu pavadīt pilnvērtīgāku un doties, piemēram, uz specializēto darbnīcu. Ir cilvēki ar smagākām un vieglākām veselības problēmām, katram tiek pielāgots kāds darbiņš atbilstoši viņa spējām. Turklāt, kā redzējām, darbnīcā izveidotais vēl tiek realizēts tālāk, padarot šo visu jēgpilnu. Daudzi klienti, kuri dzīvo mūsu iestādē, saņemot nepieciešamo atbalstu, arī varētu dzīvot grupu dzīvokļos. Salīdzinot pakalpojumus Rīgā ar mazākām pilsētām, ir atšķirības, bet, ja labi speciālisti strādās arī mazpilsētās, šis process iekustēsies.” 

Apmācības VSAC specialistiem notika deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, tā mērķis ir Vidzemes reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs un EUROPE DIRECT Vidzeme sadarbībā ar biedrību GreenFest 3. oktobrī plkst. 12.00–13.30 aicina uz diskusiju “Vai viegli būt "zaļam" uzņēmējam?", kas norisināsies  GreenFest ' 21 festivāla ietvaros Siguldas Pils kvartālā.

Līdz šim pasaules attīstību veicināja intensīva dažādu resursu izmantošana. Aprites ekonomika paredz, ka sabiedrība nedzīvo ar ideju radīt atkritumus, bet gan ar domu, ka ikviens produkts, kad tas vairs nav nepieciešams, var tikt izmantots kā izejviela, lai radītu jaunus un vajadzīgus produktus. Aprēķini liecina, ka apmēram 90–95% visu izejvielu, ko esam ieguvuši, nonāk atkritumos.

Augot pieprasījumam pēc dabas resursiem augot un atkritumu kalniem, apdraudēti ir gan resursu krājumi pasaulē, gan vide. Beziepakojumu veikali, bioloģiskie lauksaimnieki, koka mēbeļu ražotāji, kas izmanto jau lietotus kokmateriālus, dizaineri, kuri strādā ar lietotajiem apģērbiem, peldkostīmu ražotājs, kurš izmanto audumus, kas ražoti no veciem zvejas tīkliem, paklājiem, PET pudelēm u.c. plastmasas atkritumiem – tas izklausās videi draudzīgi, bet vai būt “zaļam” uzņēmējam ir viegli? 

 

Diskusiju vada: Edgars Ricevs | GreenFest komanda

 

Diskusijas dalībnieki:

· Dr.sc.administr. Natālija Cudečka-Puriņa | VARAM Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja, Latvijas Zinātnes padomes eksperte

· Gints Kukainis | SIA, ZAAO (Ziemeļvidzemes Atkritumu Apsaimniekošanas Organizācija) valdes priekšsēdētājs

· Laura Žukovska-Supe | sociālā uzņēmuma SIA "Mans peldkostīms" / zīmola SWIMBE līdzdibinātāja

· Artūrs Jansons | biedrības "Korporatīvās sociālās atbildības platforma Latvijā" valdes loceklis, Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Administratīvās daļas vadītājs

· Marta Šulce | māte, farmaceite, uzņēmēja, kosmētikas zīmola “SILMACHY” radītāja

· Māris Šņickovskis | integrētais augļkopis, z/s “Klīves”

· Agnese Gaidelione | Cēsu beziepakojuma veikaliņa ”ieber.lv” vēstnese

Ieeja pasākumā BEZ MAKSAS.

 

Festivāla PAVILJONA TERITORIJĀ varēs atrasties apmeklētāji, kuri uzrādīs sadarbspējīgu vakcinācijas vai izslimošanas sertifikātu, vai testēšanas sertifikātu, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, un tas ir negatīvs, vai pēdējo sešu stundu laikā veiktu negatīvu SARS-CoV-2 antigēna testu, kā arī bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, bez sertifikātiem.
TIRGUS TERITORIJĀ ieeja ikvienam apmeklētājam bez ierobežojumiem. Visas festivāla lekcijas un diskusijas būs skatāmai uz lielajiem ekrāniem tirgus teritorijā.

 

Visas GreenFest ’21 lekcijas un diskusijas var skatīties tiešsaistē tīmekļa vietnē Greenfest.lv, kā arī GreenFest Instagram un Facebook kontos.

---

"Domā zaļi, rīkojies viedi, dzīvo veselīgi! " – ar šādu aicinājumu GreenFest biedrība jau ceturto gadu aicina domubiedrus un interesentus uz zaļā dzīvesveida festivālu GreenFest, kas šogad notiks Siguldā no 1. līdz 3. oktobrim. Zaļā dzīvesveida festivāls GreenFest notiek Siguldā kopš 2018. gada. Šo četru gadu laikā festivāls no nelielas domubiedru grupas ir izaudzis par pamanāmu un gaidītu ikgadēju pasākumu ikvienam, kuram rūp zaļš un videi draudzīgs dzīvesveids. Festivālā notiek lekcijas, diskusijas, meistarklases, un radošas darbnīcas, kā arī mākslas performances un mūzikaskoncerti.

GreenFest ’21 pasākuma galvenā ideja ir pievērst cilvēku uzmanību ekoloģijas un vides tēmām Gaujas Nacionālajā parka teritorijā, kā arī Latvijā un pasaulē kopumā. 

 

 

Vairāk informācijas: www.greenfest.lv

Trešdien, 29. septembrī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) transporta eksperte Kristīne Malnača aicināta uzstāties WCTRS (World Conference on Transport Research Society) organizētajā konferencē "Ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšana pilsētu perifērijā, lauku apvidos un attālos reģionos" (Ensuring sustainable mobility in urban periphery and rural areas and remote regions). K. Malnača dalīsies pieredzē par VPR pilotprojekta "transports pēc pieprasījuma" ieviešanas gaitu un apkopotajiem rezultātiem un secinājumiem, konferencē uzstājoties ar tēmu "Izpēte par pakalpojumu "transports pēc pieprasījuma" kā sabiedriskā transporta formu ilgtspējīgai mobilitātei reti apdzīvotās lauku teritorijās" (Investigating demand-responsive transport as public transport service for sustainable mobility in sparsely populated rural areas).

Vairāk informācijas par konferenci šeit:https://www.wctrs-society.com/special-interest-groups/topic-area-g-transport-planning-and-policy/

WCTRS ir starptautiska platforma ideju apmaiņai starp transporta pētniekiem, nozares un projektu vadītājiem, politikas veidotājiem un mācībspēkiem no visas pasaules, izmantojot multimodālu, multidisciplināru daudznozaru pieeju.

Atgādinām, ka pilotprojekta “transports pēc pieprasījuma” ietvaros gada laikā bijušajos Alūksnes un Mazsalacas novados ar transportu pēc pieprasījuma Vidzemē tika pārvadāti 2777 pasažieri, veicot 1277 braucienus. Galvenie iedzīvotāju galamērķi bija ikdienišķu pakalpojumu saņemšanas vietas – ārsts, aptieka, veikals, bankomāts, bibliotēka, frizieris u.tml.

Tāpat arī atgādinām, ka 2020. gada nogalē Vidzemes plānošanas reģiona rosinātais priekšlikums par iespēju veikt pasažieru pārvadājumus pēc pasažieru pieprasījuma saņēma vienbalsīgu atbalstu Saeimā, un deputāti uzdeva Ministru kabinetam līdz 2021. gada 30. novembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma.

Šobrīd norit aktīvs darbs pie likumprojekta sagatavošanas; procesā iesaistīti arī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji.

***

>> Vairāk par īstenoto pilotprojektu Vidzemes plānošanas reģionā: https://ej.uz/7han

***

>> Video “4 pasažieri – 4 stāsti” (ilgums 5 min 24 sek): https://www.youtube.com/watch?v=IeX30i_MYTQ

 

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 

--

Izmantojot piešķirtos Eiropas Savienības fonda līdzekļus, izstrādāts mobilitātes plāns jaunajam Smiltenes novadam. Dokuments uzskatāms par šobrīd vienīgo mobilitātes plānošanas dokumentu Latvijā, kas izstrādāts, aptverot visu novada teritoriju. Pirms administratīvi teritoriālās reformas (ATR) šāda veida plānošanas dokumenti tika izstrādāti daļai pilsētu un plānošanas reģionu.

Ņemot vērā Smiltenes novada (pirms ATR) ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2013.-2037. definēto novada attīstības vīziju un stratēģiskos mērķus, kas saistīti ar ekonomiskās vides, sabiedrības un kvalitatīvas dzīves vides attīstību, mobilitātes plāna izstrādes mērķis bija sagatavot stratēģiskās plānošanas dokumentu apvienotajam Smiltenes novadam. Dokuments tiks izmantots kā vadlīnijas mobilitātes pakalpojumu un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai, lai apmierinātu iedzīvotāju un uzņēmēju mobilitātes vajadzības gan Smiltenes pilsētā, gan novada lauku teritorijās, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.


 

Smiltenes novada mobilitātes plāna pilna teksta versija pieejama >> ŠEIT <<.

(2. pielikums Smiltenes novada mobilitātes plāna pasākumu daudzkritēriju analīzes matrica pasākumu prioritātes noteikšanai (.xls))


Smiltenes novada mobilitātes plāns izstrādāts, sadarbojoties iesaistīto pašvaldību pārstāvjiem, vietējiem iedzīvotājiem un Vidzemes plānošanas reģiona administrācijai. Procesā iesaistījās arī Apes un Raunas novadu pašvaldību pārstāvji, apzinoties, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas spēkā stāšanās, šie novadi tiks apvienoti ar Smiltenes novada teritoriju un tas atstās iespaidu uz iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem.

Sarmīte Daudziete, Smiltenes novada Attīstības un plānošanas nodaļas teritorijas plānotāja vērtē paveikto: “Izstrādātais mobilitātes plāns ir kvalitatīvs pētījums par esošo situāciju, kurā ieskicētas arī Smiltenes novada iedzīvotāju mobilitātes iespējas. Plānā ir definēti mobilitātes attīstības scenāriji, kuros aprakstīti mobilitātes mērķi un uzdevumi. Izveidota daudzkritēriju analīzes matrica plānoto mobilitātes plāna pasākumu prioritāšu noteikšanai, lai sasniegtu labākas iedzīvotāju mobilitātes iespējas nākotnē. Vēlos norādīt, ka kvalitatīva izstrādātāja un pasūtītāja komunikācija ir svarīga šādu dokumentu izstrādes procesā. Ļoti nozīmīgi iesaistīt arī vietējos iedzīvotājus, jo tas ļauj labāk saprast viņu vajadzības un veicina izpratni par plānošanas dokumentā nospraustajiem mērķiem un uzdevumiem. Izstrādāto dokumentu vērtēju kā pilnvērtīgu materiālu, ko pašvaldība turpmāk, plānojot ceļu, ielu u.c. transporta infrastruktūras attīstību un uzlabošanu, ņems vērā. Pateicība Vidzemes plānošanas reģiona komandai par iespēju izstrādāt šādu mobilitātes plānu Eiropas Savienības projekta ietvaros, kā arī par veiksmīgo sadarbību plāna izstrādes gaitā.”


Foto: Smiltenes novada pašvaldības arhīvs

Plāna izstrāde noritēja četros posmos: tika identificētas problēmas un apzinātas vajadzības, definēti plāna mērķi, izstrādāti attīstības scenāriji un izstrādāts pasākuma plāns mērķu sasniegšanai.

Sagaidāms, ka mobilitātes plāna realizācijas gadījumā tiks uzlabota Smiltenes pilsētas kā apvienotā novada administratīvā centra sasniedzamība un uzlabosies piekļuve darba vietām, izglītības, veselības aprūpes, kultūras un valsts pārvaldes iestādēm un privāto pakalpojumu sniegšanas vietām Smiltenes pilsētā. Tāpat samazināsies satiksmes dalībnieku ceļā pavadītais laiks un uzlabosies satiksmes ērtība un drošība, vienlaikus mazinot satiksmes sistēmas radīto negatīvo ietekmi uz klimatu, cilvēku veselību un apkārtējo vidi.

 

Smiltenes novada mobilitātes plāna izstrādi pēc Vidzemes plānošanas reģiona pasūtījuma vadīja SIA "Ardenis". Plāns tika izstrādāts Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projekta “MARA” ietvaros.  Vairāk informācijas par projektu http://www.mara-mobility.eu (angļu valodā) un http://www.vidzeme.lv (latviešu valodā).


Jautājumiem: Rita Merca, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Gada laikā, no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada septembrim Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no Oulu universitātes Somijā un Ziemeļu medicīnas universitātes Arhangeļskas apgabalā Krievijā strādājuši pie projekta idejas koncepta izveides, lai sagatavotos lielāka kopprojekta izstrādei un īstenošanai bioekonomikas jomā. Projekta idejas fokusā ir vietējo dabas resursu efektīva un ilgtspējīga izmantošana augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanai. Uzsvars likts uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas savā darbībā izmanto dabas resursus un to blakusproduktus, lai radītu unikālus, aktuālajām tirgus tendencēm atbilstošus gala produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Paredzēts apvienot zināšanas par tehnoloģijām, pētniecības un zinātnes institūciju piedāvātās iespējas un līdzšinējo labo praksi, lai veidotu jaunu starptautiska mēroga sadarbības tīklu. Gatavību iesaistīties plānotajā projektā ir izteikuši vairāki partneri Dānijā, Somijā, Norvēģijā un citās valstīs.

Projekta koncepta izstrāde īstenota projekta “Augstvērtīgu dabiskas izcelsmes  pārtikas, dzērienu, kosmētikas produktu un to pārstrādes blakus produktu pārrobežu vērtību ķēdes attīstīšana” (starptautiski pazīstams kā “Value Streams”) ietvaros ar Baltijas Jūras reģiona Interreg programmas finansiālu atbalstu.

Papildus projekta koncepta izstrādei, viena gada laikā partneri apzināja reģioniem kopīgās interešu jomas, noskaidroja potenciālo privātā sektora partneru vajadzības un intereses, tai skaitā dažādu Vidzemes reģiona uzņēmumu intereses. Informācija tika apkopota izpētes dokumentā, kas tika izmantots par pamatu jaunā projekta ieceres izstrādei.

***

Par projektu "Value Streams"

Sākuma kapitāla (t.s. seed money) projekts “Augstvērtīgu dabiskas izcelsmes pārtikas, dzērienu, kosmētikas produktu un to pārstrādes blakus produktu pārrobežu vērtību ķēdes attīstīšana (ValueStreams)” ieviests ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014-2020 atbalstu. Tā mērķis bija izveidot pārrobežu sadarbības tīklu, kas identificēs pārtikas un kosmētikas bioekonomikas jomās darbojošos uzņēmumu un zinātnisko institūciju iespējas attīstīt jaunus, augstvērtīgus dabiskas izcelsmes produktus īpaši fokusējoties uz esošo dabiskas izcelsmes produktu ražošanas blakusproduktu pārstrādes iespējām. Projektā spēkus apvienoja trīs partneri – Oulu universitāte (Somija), Vidzemes plānošanas reģions (Latvija), Ziemeļu  Valsts medicīniskā universitāte (Krievijas Federācija), projekta ietvaros strādājot pie jauna, lielāka mēroga projekta pieteikuma izstrādes.

Foto: unsplash.com

Jautājumiem: Irīna Kulitāne, projekta “Value Streams” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, irina.kulitane PIE konso PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv