Arhīva kalendārs

« October 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Rūjiena ir ne vien Saldējuma galvaspilsēta, bet tā arī lepojas ar trim tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotiem pieminekļiem. Katram no tiem ir savs vēstures stāsts… Šoreiz viens no tiem – par skulptūru “Sējējs”.

1939. gadā par tautas saziedotajiem līdzekļiem Rūjienā uzstādīts tēlnieka K. Zemdegas veidotais piemineklis "Sējējs" - jauneklis ar sētuvi - veltīts Latvijas brīvvalsts zemkopības ministram, rūjienietim Arturam Alberingam. Divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados kādā naktī piemineklis tika nogāzts un pazuda bez pēdām. Palika tikai pamatne. No tās izņēma uzrakstu, bet uz postamenta uzlika ģipša pionieri ar balodi rokās.

Piemineklis “Sējējs”. Foto: Inese Kalinka

Padomju varas gados skolēniem bija jāapkopj pieminekļa apkārtne. 1977. gadā, kārtējās pavasara talkas laikā, kāda meitene, kurai nepatika grābt, sākusi spārdīt akmeņus. Tos spārdot, viens akmens nebijis izkustināms. Ieinteresējusies meitene rakusi dziļāk, akmens vēl aizvien bijis redzams. Viņa saukusi palīgā zēnus un skolotāju. Visi ņēmuši lāpstas un atraduši divas pieminekļa “Sējējs” daļas. Vienu - kājas līdz ceļgaliem, bet otru pieminekļa daļu - līdz kaklam. Meklējuši vēl, bet galvu neatraduši. Gudri rīkojoties, tā laika pilsētas vadība abas “Sējēja” daļas nodevuši Valsts Mākslas muzejam. Tās tur glabājās līdz Atmodas laikam, kad rūjienieši gribēja atjaunot pieminekli, bet nebija galvas.

Pilsētā runāja, ka galva esot iemesta Rūjas upē pie tilta. Zemūdens arheologi un ūdenslīdēji to meklējuši vairākas dienas, bet neesot bijis pārliecības, ka galva patiešām ir upē. Noticis kā pasakā - trešās dienas vakarā upes dibenā viens no ūdenslīdējiem sataustījis akmeni ar ausi un beidzot atradis “Sējēja” galvu. 1988. gada rudenī pieminekli salika kopā, un 18. novembrī to no jauna atklāja - ar rētu kaklā un uz kājām.*

(*Aprakstam izmantots Rūjienas Izstāžu zāles vadītājas Līgas Siliņas stāstījums.) K. Zemdegas pieminekļa “Sējējs” galva Rūjas upē. Foto: Guna Ķibere 

Ko vēl izbaudīt Rūjienā?

Apskati un iepazīsti arī pieminekli Tālavas taurētājs! Tas veltīts Rūjienas atbrīvošanai 1919. gadā un Ziemeļlatvijas brigādes kritušajiem kareivjiem. Aplūko vēl vienu K. Zemdegas skulptūru - Madonna Orans! Tā tapusi pāragri mūžībā aizgājušās Rūjienas Draudzes skolas skolotājas Jūlijas Skujiņas piemiņai.

 

 

K. Zemdegas piemineklis “Tālavas taurētājs”. Foto: rujiena.lv


K. Zemdegas piemineklis “Madonna Orans”. Foto: rujiena.lv

Iepazīsti omulīgo mazpilsētu, izej pa vienīgo bruģēto ieliņu, padzeries un papildini ūdens krājumus pie Rūjienas un Japānas pilsētas Higašikavas sadraudzības simbola - Rūjienas ūdens pumpja! Savukārt, iegriezties Rūjienas izstāžu zālē vai Japānas istabā ērtāk būs, ja izmēģināsi kājāmgājēju maršrutu Rūjiena - zaļā mākslas pilsēta.

 

Rūjienas ūdens pumpis. Foto: rujiena.lv

 

  

Rūjienas Izstāžu zāle. Foto: rujiena.lv  /  Japānas istaba. Foto: visit.valmiera.lv

Maršruts aizvedīs arī pie Rūjienas saldējuma, kas tiek ražots vecās pienotavas ēkā. Ekskursija un degustācija saldējuma fabrikā jāpiesaka divas dienas iepriekš, zvanot pa tālr. 29403494.

  

“Rūjienas saldējuma” produkcija. Foto: Facebook/Rūjienas saldējums  /  Rūjienas pienotava. Foto: latvia.travel

Noteikti iegriezies arī SIA "Atspole" mājražotāju veikaliņā, kur iespējams aplūkot un iegādāties Rūjienas amatnieku un mājražotāju darinājumus.

SIA “Atspole” veikaliņš. Foto: Facebook/atspole

Dabas baudītājiem turpat, Rūjas upes otrā krastā, izstaigājama aptuveni 2 km garā Rūjas upes palienes taka

Dodoties vēl tālāk uz Igaunijas pusi, noteikti jāpiestāj un jāuzkāpj Ķoņu kalnā. Tas ir lielākais drumlins Latvijā. Par drumlinu dēvē šauru vaļnveida pauguru ar izteiktām nogāzēm. Iemēģini kalnā izveidoto “Akmens izziņas taku”!

  

Ķoņu kalns, “Akmens izziņas taka”. Foto: rujiena.lv 

Pavisam tuvu ir arī Ķoņu dzirnavas - vienīgā vieta Latvijā, kur tiek gan malti graudi, gan vērpta vilna, gan šūtas segas un spilveni ar dabīgās aitu vilnas pildījumu. Šeit iespējams baudīt arī gardu maltīti no vietējiem produktiem, izgulēties viesu namā, kur segas un spilveni pildīti ar aitu vilnu. Apmeklējumu gan iepriekš jāpiesaka!

  

Ķoņu dzirnavas. Foto: industrialheritage.travel

Vēl idejas Rūjienas apkārtnes iepazīšanai:

http://www.rujiena.lv/public/request.php?navi=5&l=lv

http://www.naukseni.lv/?lang=1&id=233

 

Informāciju sagatavojusi:
Ilze Liepa
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

---

Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". 

Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. 

Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”. 

---

CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI 

---

Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs 12. oktobrī aicina uzņēmējus, uzņēmējus pārstāvošas organizācijas, pašvaldību speciālistus un citus interesentus uz projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” atklāšanu, lai iepazītos ar turpmākajos divarpus gados plānotajām projekta aktivitātēm, kuru mērķis ir attīstīt Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības vidi.

Atklāšanas pasākuma dalībnieki tiks iepazīstināti ar projektā “Uzņēmējdarbība Vidzemē” plānoto, kas cita starpā ietver pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistu spēju un zināšanu pilnveidi, kopstrādes/koprades vietu attīstību, reģionālās atpazīstamības veicināšanu,  jauniešu uzņēmējdarbības mentoringu, produktu ideju attīstības maratonu (hakatonu) organizēšanu un tīklošanās pasākumus uzņēmējiem ar izglītības un zinātniskajām institūcijām.

Projekta partnera Elverumas pašvaldības pārstāvis informēs par plānoto sadarbību projektā  starp Latviju un Norvēģiju, savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Norvēģijā vadītāja Evita Nedzvecka pastāstīs par pirmajiem soļiem eksporta uzsākšanā uz Norvēģiju.

Lai labāk sagatavotos projekta aktivitātēm un gūtu iedvesmu, Cēsu koprades mājas “Skola6” vadītāja Amanda Strīģele un Valmieras koprades darbnīcas “Dare” vadītāja Kristiāna Līdaka izklāstīs savu pieredzi koprades vietu attīstīšanā, Valmieras attīstības aģentūras valdes locekle Līga Vecā dalīsies hakatonu organizēšanas pieredzē, bet Vidzemes plānošanas reģiona jaunpienācēja – Limbažu novada – pašvaldības aģentūras LAUTA vadītāja Ilze Millere pastāstīs par pašvaldības atbalstu uzņēmējiem.

 

PASĀKUMA PROGRAMMA


Projekta atklāšanas pasākums notiks tiešsaistē (ZOOM) otrdien, 2021. gada 12. oktobrī, no plkst. 10.00 līdz 12.00 ar iepriekšēju pieteikšanos.

Pieteikšanās pasākumam šajā saitē līdz 11. oktobra plkst. 12.00: ej.uz/reģistrācija-12-okt-2021

 

Projektu “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” (Uzņēmējdarbība Vidzemē) no 2021. gada 21. jūnija līdz 2024. gada 30. aprīlim īsteno Vidzemes uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar Elverumas pašvaldību Norvēģijā programmā “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

 

 

 

 

 

 

Jautājumiem: Ineta Tauriņa, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26382820

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes uzņēmējdarbības centra sabiedrisko attiecību speciāliste, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

No šī gada 1. oktobra koordinatora remigrācijas jautājumos amatā Vidzemes plānošanas reģionā darbu uzsāk Eva Meijere. Vidzemes remigrācijas koordinatore turpinās iepriekšējo koordinatoru iestrādes, sniedzot potenciālajiem remigrantiem un remigrantiem individuālas bezmaksas konsultācijas (personalizētus piedāvājumus) par viņiem aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos vai dzīves uzsākšanu pēc atgriešanās Latvijā, Vidzemē.

Ārvalstīs dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri atgriežas vai vēlas atgriezties Latvijā, E. Meijere nodrošinās nepieciešamo informāciju par nodarbinātību, pārkvalificēšanās iespējām, izglītības nodrošinājumu bērniem, latviešu valodas apguvi, sociālajām garantijām, mājokļa atrašanu un kreditēšanas iespējām, saimnieciskās darbības uzsākšanu, kā arī dažādiem sadzīves jautājumiem. 

E. Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemē, ir uzkrājusi darba pieredzi, strādājot ar attīstības jautājumiem gan privātajā sektorā, gan pašvaldībā. Viņa labi apzinās problēmas, ar kādām saskaras iedzīvotāji, un redz tās no abām pusēm. E. Meijerei, pateicoties dzīves posmam, kas ārzemēs tika aizvadīts studējot un darba gaitās, piemīt prasme komunicēt ar dažādu tautību un mentalitāšu cilvēkiem. 

“Remigrācijas koordinatora darbā vēlos sniegt informatīvu atbalstu un palīdzēt emigrācijā mītošajiem tautiešiem saprast, ka nekur nav tik labi, kā mājās. Pati vairākus gadus esmu dzīvojusi ārpus Latvijas un zinu, ka ikvienam, kurš ir prom no mājām, ir kaut viena lieta, vieta, garša vai cilvēks, kas “velk atpakaļ pie saknēm””, pauž E. Meijere. 

Tiem, kuri nolēmuši atgriezties vai pārcelties uz dzīvi Vidzemē pēc ilgākas uzturēšanās ārvalstīs, atbildes uz sev interesējošajiem jautājumiem iespējams saņemt, sazinoties ar Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori - rakstot remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv vai zvanot pa tālr. +371 29374285 (Darbadienās no plkst. 9.00 līdz 17.00).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". 

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS

---

Ceturtdien, 7. oktobrī Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova aicināta piedalīties starptautiskās organizācijas “Baltijas Jūras valstu starpreģionālā sadarbība” (BSSSC) organizētajā paneļdiskusijā par reģioniem un pilsētām kā zaļā kursa un digitālās transformācijas veicinātājiem. Paneļdiskusija notiks BSSSC 29. ikgadējās konferences ietvaros. Diskusijā piedalīsies arī reģionu pārstāvji no Norvēģijas, Somijas, Kaļiņingradas un Vācijas.

Inese Suija-Markova norāda, ka Vidzemē ar Eiropas Savienības apstiprināto stratēģiju jau rēķinās: “Jaunā Vidzemes reģiona attīstības programma ir tieša liecība tam, ka Vidzemes reģiona organizācijas – pašvaldības, uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāji ir gatavi līdzdarboties reģiona zaļajā kursā un digitālajā transformācijā. Mēs varam ar to lepoties! Izmantotā pieeja, kad attīstības programmā izvirzītajām prioritātēm pamatā likta dabas sistēmu un resursu saglabāšana un gudra apsaimniekošana, apstiprina, ka Vidzemē uz teritorijas attīstību raugāmies pavisam no jauna skatupunkta, ne tādā kārtībā, kā līdz šim ierasts. Kā svarīgus elementus esam izvirzījuši sadarbību, digitālo transformāciju un ekonomikas pārveidi. Vidzemes reģiona attīstības programma ir tapusi, iesaistoties daudzām sabiedrības grupām.  Tās pirmajā apspriešanā kopā saņemti 2165 priekšlikumi un pārliecinošs atbalsts šiem uzstādījumiem. Tas liecina, ka sabiedrība šai transformācijai ir gatava!  Tagad mums visiem ir jāstrādā kopā, lai šos mērķus pārvērstu reālās darbībās. Tas iekļauj arī pieredzes apmaiņu un sadarbību ar ārvalstu partneriem, tāpēc Vidzemes reģionam ir jābūt aktīvam un pārstāvētam tādos sadarbības tīklos un organizācijās kā Baltijas jūras valstu reģionu sadarbība (BSSSC).”

Informācija par BSSSC konferenci, tostarp konferences programma 7.-8. oktobrim skatāma šeit: https://www.bsssc.com/bsssc-annual-conference-2021

Atgādinām, ka š.g. 24. septembrī Vidzemes plānošanas reģiona padome nolēma deleģēt Inesi Suiju-Markovu pārstāvēt Vidzemes plānošanas reģiona intereses BSSSC valdē. Vidzemes plānošanas reģions ir vienīgais valdes pārstāvis no Latvijas.

BSSSC valde regulāri tiekas, lai noteiktu politiskos mērķus noteiktā teritorijā, kā arī uzraudzītu organizācijas ikdienas darbu.

BSSSC ir reģionu tīklojums, kam piemīt politisks raksturs. Organizācija dibināta Norvēģijā, 1993. gadā. Organizācijas biedri ir reģionu pārstāvji no desmit Baltijas jūras reģionā ietilpstošajām valstīm, t.i., Vācijas, Dānijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Polijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas.

Jautājumiem: Laila Gercāne, Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv  

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 

--

Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta SELF sadarbības partneriem aicina ikvienu interesentu piedalīties tiešsaistes seminārā/paneļdiskusijā “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība ES: prakse un izaicinājumi”, 15. oktobrī plkst. 12:00-14:00 (pēc Latvijas laika), tiešsaistē, kas norisināsies “Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas” ietvaros.

Tiešsaistes semināra/paneļdiskusijas mērķis ir pulcēt vienkopus sociālās politikas veidotājus un ieinteresētas personas no visiem projekta SELF sadarbības partneru reģioniem, valsts un reģionālām iestādēm, lai diskutētu par sociālās uzņēmējdarbība aktuāliem jautājumiem - izaicinājumiem un iespējām, kā arī, lai apmainītos ar gūto pieredzi.

Pieredzē un zināšanās dalīsies LR Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas  direktore Regita Zeiļa, Kantabrijas Reģiona Eiropas fondu ģenerāldirektore Paz Díaz Nieto (Spānija), Pomerānijas Sociālās ekonomikas attīstības komitejas locekle, Varšavas Universitātes pārstāve Marzena Starnawska (Polija).

Pasākuma moderatore: Vita Brakovska, biedrības “ZINIS” valdes priekšsēdētāja.

Aicinām iepazīties ar pasākuma programmu angļu valodā: ej.uz/15-okt-programma

REĢISTRĀCIJA PASĀKUMAM līdz 14. oktobra plkst. 12.00: ej.uz/reģistrācija-15-okt-2021

Pasākums notiks angļu valodā.


Atgādinām, ka no 11. līdz 15. oktobrim Latvijā jau trešo gadu pēc kārtas norisināsies Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa ar devīzi "Sociālā uzņēmējdarbība – kad izaicinājumi pārtop aicinājumā!". To organizē Labklājības ministrija, un šogad Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa ir veltīta sociālo uzņēmumu izaugsmei un sabiedrības izpratnes veidošanai par to, kā ar šādu komercdarbību var radīt kopēju labumu (avots: LR Labklājības ministrija).

 

Par projektu 

Lai meklētu veiksmīgus piemērus sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanai citos Eiropas lauku reģionos, Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no Kantabrijas reģiona Spānijā, Lombardijas reģiona Itālijā un Pomerānijas voivodistes Polijā ir uzsākuši Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas programmas “COSME” projektu “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība” (SELF).

SELF projekta mērķis ir attīstīt noturīgu sociālo uzņēmējdarbības modeli lauku apvidos, ar mērķi transformēt reģionus caur sociālo un solidaritātes ekonomiku. Tā rezultātā tiks izveidots un attīstīts starptautisks reģionālo pašvaldību, ekspertu un sociālās uzņēmējdarbības pārstāvju tīkls ar līdzīgām vajadzībām, lai radītu pastāvīgu kopienu ilgtspējīgas Eiropas sociālās uzņēmējdarbības sistēmā.

 

Papildus informācijai: Lienīte Priedāja-Klepere, Vidzemes plānošanas reģions, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Gunita Brūvere, Vidzemes plānošanas reģions, gunita.bruvere PIE vidzeme PUNKTS lv

 

CITAS PROJEKTA "SELF" ZIŅAS

 

--


 

Sagaidot rudeni, “Gājējam draudzīgs” zīmi saņem vēl astoņi tūrisma pakalpojumu sniedzēji Vidzemes plānošanas reģionā, tādējādi gājējiem draudzīgu viesmīlību šobrīd ir iespējams izbaudīt jau 57 vietās Vidzemē. Kopumā Latvijā ir jau 178  “Gājējam draudzīgs” vietas, kas izprot kājāmgājēju tūristu vajadzības un piedāvā atbilstošus pakalpojumus.

 

2021. gada septembra beigās notika ceturtā Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly komisijas sēde Latvijā. Tika pieņemts lēmums zīmi piešķirt 21 pretendentam, kas atbilda Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly kritērijiem. Vidzemē zīme piešķirta 8 pakalpojumu sniedzējiem:

  1. Lauku māja “Kalbakas” Smiltenes novadā
  2. Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrs Smiltenes novadā
  3. Dabas Fito SPA “OzolRasas” Madonas novadā
  4. Brīvdienu māja “Piekūni” Madonas novadā
  5. Kuivižu krogs Limbažu novadā
  6. Limbažu novada tūrisma informācijas centrs Limbažu novadā
  7. "Dzīvoklis17" Valmieras novadā
  8. Kokamatnieks Jānis Vīksne Alūksnes novadā

 

Sarakstu ar visiem zīmes saņēmējiem Vidzemē var aplūkot šajā rakstā.


Latvijā atpazīstamības zīmi "Gājējam draudzīgs" piešķir kopš 2020. gada rudens. Zīme nav piesaistīta kādai konkrētai takai vai maršrutam, bet ir apliecinājums, ka attiecīgais pakalpojumu sniedzējs piedāvā pārgājienu tūristu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus. Atpazīstamības zīmei "Gājējam draudzīgs" ir vienota vizuālā identitāte visās trīs Baltijas valstīs, un tās piešķiršanas komisiju Latvijā veido 13 dalībnieki – gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu.

Par komisijas sasaukšanu un zīmes piešķiršanu Latvijā atbild Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”. Par Vidzemes tūrisma pakalpojumu sniedzēju pieteikumu apkopošanu atbild Vidzemes plānošanas reģions (kontaktpersona: tūrisma eksperte Ilze Liepa, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv). Lēmumu par katru konkrēto tūrisma pakalpojumu sniedzēju zīmes komisija pieņem diskusiju rezultātā, balstoties uz kandidāta sniegto informāciju par tā atbilstību kritērijiem. Komisija tiekas 1–2 reizes gadā vai pēc nepieciešamības. 

Lejupielādēt pieteikuma anketas un uzzināt vairāk par zīmi "Gājējam draudzīgs" var šajā saitē: ej.uz/gajejiemdraudzigs

 

 

 

Zīmes “Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly” koncepts izveidots projektā "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka"", kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas partneriem.

 

Informāciju sagatavojusi:

Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091, www.vidzeme.lv

Rakstā izmantota “Lauku ceļotāja” sniegtā informācija.


Jau vairākus gadus Vidzemes reģionā tiek būtiski spēcināta uzņēmējdarbības, inovāciju un pētniecības jomu attīstība, kas ļauj lepoties un būt ievērojamiem ne tikai vietējā, bet arī Baltijas jūras reģiona (BJR) kontekstā. Otrdien, 2. novembrī plkst. 10:00 aicinām uzņēmējdarbības atbalsta personas, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un industrijas pārstāvjus un citus interesentus satikties tiešsaistes diskusijā “Kāda ir Vidzemes loma makroreģiona konkurētspējas veicināšanā?”. Kopā ar moderatoru Ģirtu Timrotu diskutēsim par tām zināšanu ietilpīgajām uzņēmējdarbības un pētniecības jomām, kurām ir spēcīgākais internacionalizācijas potenciāls, vienotiem atbalsta mehānismiem MVU vidū, uzņēmēju un pētnieku starptautisko sadarbību un citiem jautājumiem, kas palīdz stiprināt reģiona konkurētspēju starptautiskā mērogā. Reģistrācija diskusijai pieejama ŠEIT. Saite uz diskusiju reģistrētajiem dalībniekiem tiks nosūtīta dienu pirms pasākuma.

Vidzeme ir daļa no BJR makroreģiona, uz kā galveno mērķi – stiprināt starpvalstu sadarbību, veicinot līdzsvarotu attīstību un risinot kopīgus izaicinājumus – virzās 9 valstis. BJR ietilpstošo reģionu šī brīža viens no svarīgajiem uzdevumiem ir noteikt galvenās zināšanu ietilpīgās jomas, kuras izvirzīt kā prioritāti visā makroreģionā, lai veiktu mērķtiecīgus ieguldījumus, veicinātu uzņēmēju un pētnieku sadarbību šajās jomās, un potenciāli veidotu jaunas atbalsta programmas nākotnē.

Arī uzņēmējiem, pētniekiem, atbalsta un interešu pārstāvošajām organizācijām Vidzemē ir būtiski kļūt par šī procesa dalībniekiem, sniedzot atgriezenisko saiti par tām uzņēmējdarbības un pētniecības jomām, ar kurām esam konkurētspējīgi starptautiskā tirgū, un, kam ir būtiska sadarbība ar ārvalstu partneriem. Pašreiz identificētās viedās specializācijas jomas Vidzemē ir augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumi; veselīgas pārtikas un dzērienu ražošana; rekreācija un ilgtspējīgs tūrisms; rehabilitācija un veselības aprūpes pakalpojumi; biomasas izmantošana ķīmiskajai pārstrādei un enerģijai, viedie materiāli, informācijas tehnoloģijas; radošās industrijas; attālināti profesionālie pakalpojumi, tomēr jau pavisam drīz tiks uzsākta pētījuma izstrāde, lai pārskatītu šo iepriekš definēto jomu aktualitāti.

Diskusijas laikā pārrunāsim:

  • Kādas ir ekonomikas/zināšanu jomas, kurām ir spēcīgs internacionalizācijas potenciāls tieši Vidzemes uzņēmumiem?
  • Kādi ir galvenie šķēršļi reģiona uzņēmējiem un pētniekiem sadarboties ar ārvalstu partneriem, jo īpaši kopīgos inovāciju un attīstības projektos?
  • Kādi internacionalizācijas projekti un uzņēmēju aktivitātes ir ļoti veiksmīgi pierādījušas sevi kādā no reģionam nozīmīgajām zināšanu jomām?
  • Kādi atbalsta instrumenti internacionalizācijai ir visnoderīgākie reģiona uzņēmumiem un pētniekiem?

Diskusijas rezultāti tiks izmantoti BJR viedās specializācijas stratēģijas piedāvājuma izstrādē, kuru tālāk vairāku reģionu partnerība nodos ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam politikas jomas “Inovācija” koordinatoriem, kā arī sniegs pamatu tālākām diskusijām par VPR S3 atjaunošanas darbu, kas tiks uzsākts novembrī.

Diskusija organizēta Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Starptautiskā sadarbībā balstīti jauni risinājumi reģionu un to MVU viedās specializācijas veicināšanai” (GoSmart&Excel BSR) ietvaros. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir stiprināt inovāciju kapacitāti, lai caur praktiskiem, sadarbībā balstītiem risinājumiem Baltijas jūras reģiona MVU, pētniecības organizācijas un lēmējinstitūcijas piemērotu viedās specializācijas stratēģijas pieeju.

Papildu informācijai: Santa Vītola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Iesaistoties Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā izmēģinājuma aktivitātē uzņēmumiem, kas paredz speciālista – inovāciju projekta vadītāja atbalstu jaunu produktu attīstīšanai, pārtikas ražotājs SIA “Felici” mazāk nekā gada laikā izstrādājis receptūru diviem jauniem produktiem un šobrīd gatavojas to virzīšanai tirgū.

Laika posmā no 2020. gada novembra līdz 2021. gada septembrim Vidzemes plānošanas reģions vairākiem Vidzemes uzņēmumiem nodrošināja speciālista atbalstu, lai sekmētu inovatīvu produktu attīstību. Iesaistoties aktivitātē, uzņēmuma SIA “Felici” (zīmols “Graci) mērķis bija aizvietot esošās ātri pagatavojamās maltītes – pilngraudu putras ar cukuru, izstrādājot veselīgāku produktu bez pievienota cukura, saglabājot patērētājam svarīgās garšas īpašības. Šobrīd darbs pie receptūras ir pabeigts un notiek gatavošanās produkta virzīšanai tirgū. 

Inovāciju projektu vadītāja galvenais uzdevums ir palīdzēt sistematizēt jauna produkta, pakalpojuma vai procesa attīstību, praktiski iedziļinoties esošajās uzņēmuma vajadzībās, lai tālāk nonāktu līdz detalizētam plānam. Sākotnēji tas paredz produkta idejas analīzi, komerciālā potenciāla izvērtēšanu, inovācijas koncepta izstrādi, konkurentu izvērtējumu, prototipa izstrādi, tā nonākot līdz reāla tirgū virzāma produkta ražošanai, tā virzīšanai tirgū, kā arī ne mazāk būtiski – novērtējumu.

Tā kā uzņēmums strauji attīstās, grūtākais ir izstrādāt piemērotāko inovāciju vadības stratēģiju, lai tā spētu funkcionēt atbilstoši pieejamajiem resursiem un izaugsmes tempam. Projektu vadītājs ar savām zināšanām un pieredzi spēj kritiski palūkoties uz šī brīža inovāciju vadības procesiem uzņēmumā un piedāvāt savu redzējumu par iespējamajiem uzlabojumiem, kas palīdzētu būt efektīvākiem. Kopīgi strādājām pie tā, lai jaunie produkti būtu konkurētspējīgi ar augstu pievienoto vērtību un skaidri pozicionēti konkrētajam mērķa tirgum, kur noder speciālistam pieejamie tirgus dati un spēja tos attiecīgi interpretēt,” galvenos ieguvumus sadarbībai ar inovāciju projektu vadītāju uzsver SIA “Felici” produktu attīstības vadītāja Anna Marija Zīdere-Laizāne.

Viņa uzsver, ka šāda speciālista atbalsts būtu lietderīgs citiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir strauji attīstīties un iekarot dažādus tirgus segmentus ar jauniem un inovatīviem produktiem, kuru izstrāde ir uz tirgus datiem balstīta.

Arī iepriekš diskusijās ar uzņēmējiem norādīts, ka nereti uzņēmumos trūkst laika inovāciju vadībai vai zināšanu, kā izmantot, piemēram, pētnieku atbalstu jauna produkta radīšanai. Vienlaikus arī secināts – ja uzņēmējam būtu iespēja piesaistīt nozares profesionāli, kurš ar dažādām inovāciju vadības metodēm mērķtiecīgi veicinātu produktu prototipu izstrādi un tālāku virzību tirgū, projektu ieviešana notiktu efektīvāk. Šī izmēģinājuma aktivitāte ir viena no tā saucamajām labajām praksēm, ko Vidzemes plānošanas reģions ir identificējis starptautisku pieredzes apmaiņu rezultātā, un, kas ļauj stiprināt uzņēmējdarbības un pētniecības sadarbību jaunu pakalpojumu attīstīšanā.

Pavisam izmēģinājuma aktivitātē iesaistījās pieci uzņēmumi – SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “Felici”, SIA “Madonas Uguns siers”, SIA “SK LAW”.

Izmēģinājuma aktivitāte ir daļa no rīcības plāna Vidzemes plānošanas reģiona ieviestā Interreg Europe programmas projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās.

Foto: SIA "Felici" publicitātes foto

 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 28674617. 

Vidzemes plānošanas reģions ir īstenojis izpēti par pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem reģiona pašvaldību pakļautībā esošo izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestāžu klientu ēdināšanai. Sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu tika veikta pašvaldību aptauja.

Aptaujā piedalījās 25 respondenti: pašvaldības, to struktūrvienības un iestādes no 16 Vidzemes reģiona pašvaldībām (saskaņā ar administratīvo iedalījumu līdz 2021. gada 1. jūlijam). Aptauja ļāva iegūt informāciju un datus par esošās pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu labo praksi, kā arī konstatēt šķēršļus, kas kavē vietēji ražotu pārtikas produktu iegādi.

Anketēšanas rezultātu kopsavilkums tiks izmantots, lai meklētu un ieviestu risinājumus, kas veicinātu vietēji ražotu augļu, dārzeņu, piena, gaļas un citu produktu izmantošanu Vidzemes reģiona bērnudārzos, skolās, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēs, kā arī, lai stiprinātu pārtikas īsās ķēdes reģionā. Vietēji ražoti pārtikas produkti aptaujas īstenotāju izpratnē ir produkti, kas audzēti Latvijā un/vai ražoti no Latvijā iegūtām izejvielām.

Pēc datu apkopošanas tika konstatēts, ka vietēji iepirktu produktu īpatsvars Vidzemes plānošanas reģionu pašvaldību pakļautībā esošajās iestādēs ir ļoti atšķirīgs un vairāku produktu grupās mazs. Respondenti bija snieguši informāciju par iepērkamo pārtikas produktu apjomiem un vietēji ražotu produktu īpatsvaru astoņās galvenajās produktu grupās: (1) piens; (2) piena produkti; (3) svaigi dārzeņi; (4) svaigi augļi un ogas; (5) svaiga gaļa; (6) gaļas produkti; (7) olas; (8) graudaugi un to izstrādājumi.

Augstākais vietēji ražotu pārtikas produktu īpatsvars šobrīd ir vērojams četrās produktu grupās: piens, piena produkti, svaiga gaļa un gaļas produkti, kur puse atbildes sniegušo respondentu šos produktus 100 % apjomā iepērk no vietējiem ražotājiem.

Situācija ir sliktāka svaigu dārzeņu un augļu iepirkumos. Tikai vienā gadījumā tas sasniedz 100 %. Septiņos no desmit gadījumiem vietēji iepirktais  svaigu augļu īpatsvars nepārsniedz 50 %, bet pārējos gadījumos tas ir vēl mazāks. Svaigu vietēji ražotu dārzeņu iegādē situācija ir labāka – zemākais īpatsvars ir 60 %, un tāds ir norādīts tikai vienā anketā.

Aptaujas dalībnieki ir norādījuši vairākas nozīmīgas problēmas, kuru atrisināšanai ir nepieciešams izvērtēt esošā tiesiskā regulējuma teorētisko aspektu un prakses atbilstību. Šobrīd spēkā esošais regulējums ļauj iepirkumos izvirzītās prasības pildīt formāli, nevis pēc būtības. Citējot aptaujā sniegto atbildi: “Iepirkumus regulē normatīvais ietvars, bet veiktie normatīvo aktu grozījumi lielākoties atbalsta pārtikas produktu lieltirgotājus, kuriem ir noslēgti līgumi ar vietējiem ražotājiem un līdz ar to iespēja izpildīt iepirkumu nolikumos noteiktās prasības.”

Otrs nozīmīgs problēmu loks saistīts ar zaļo publisko iepirkumu. Kā norāda kāds no respondentiem: “Zaļais iepirkums īstenojas “uz papīra”, bet realitātē nedarbojas”, lai gan visās pašvaldībās, kas iepērk pārtikas produktus, tiek pielietota zaļā iepirkuma metode. Nereti līguma izpildes laikā pasūtītajiem nav iespējams reāli pārliecināties, no kurienes tieši produkti tiek piegādāti, kā arī par to, vai viss piegādes apjoms ir ražots sertificētajā platībā un pielietojot piedāvājumā norādīto atbilstošo ražošanas metodi.

Faktori, kas ierobežo pašvaldību un to iestāžu iespējas iepirkt vietēji ražotu pārtiku, tika apkopoti un strukturēti četrās grupās, un tie ir: (1) piegāžu atbilstības faktori; (2) ekonomiskie faktori; (3) normatīvie faktori; (4) piegādātāju intereses faktori. Ar detalizētāku faktoru izklāstu ir iespējams iepazīties Anketēšanas rezultātu kopsavilkumā. 

Tāpat tika izzināts, kādi ir nozīmīgākie aspekti, kuru izpildi pašvaldības un to iestādes sagaida no pārtikas piegādātājiem. Tie ir: nemainīga produktu kvalitāte, tad iespēja veikt nelielu piegādes apjomu ar ciklisku, īsos intervālos sadalītu piegādi, un tam seko dalība kādā no pārtikas kvalitātes shēmām un produktu izcelsmes izsekojamība.

Aptaujas apkopojums un iegūtie dati tika izmantoti uzņēmēju aptaujas par pārtikas piegādēm īstenošanai. Šobrīd Latvijas lauku forums organizē tiešsaistes sarunas ar Vidzemes plānošanas reģiona pārtikas ražotājiem un pārstrādātājiem, kā arī citiem pārtikas sistēmā iesaistītajiem dalībniekiem, piemēram, uzraugošajām un atbalsta institūcijām. Jau īstenotās sarunas ir ļāvušas apzināt uzņēmēju un citu iesaistīto pušu redzējumu par to, kā veicināt vietēji ražotas pārtikas izmantošanu pašvaldību pārraudzībā esošajās izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēs.

Līdztekus aplūkotajiem jautājumiem tika identificēti arī citi ar pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem saistītie aspekti, kas interesē Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības un to pakļautībā esošās iestādes. Tie tiks ņemti vērā, plānojot pilotprojektu.

Izpēte un turpmākās darbības tiek īstenotas ES programmas Apvārsnis 2020 finansētā projekta “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai (CITIES2030)” ietvaros.

Jaunu risinājumu testēšana un ieviešana spēcīgu pārtikas īso ķēžu izveidošanai notiks līdz pat 2024. gadam. Vidzemes plānošanas reģions līdz ar Troodos reģionu Kiprā un deviņām Eiropas Savienības pilsētām ir izvēlēti par pilotteritorijām. Tajās tiks izveidotas politikas un “dzīvās prakses laboratorijas” (living lab). Projekta gaitā atrastie jaunie risinājumi tiks aprobēti un ieviesti kopumā 50 ES pilsētās. CITIES2030 īstenotāji paredz, ka projekta rezultāti sekmēs pilsētu un reģionu pārtikas sistēmu noturību un ilgtspēju, kā arī vietējo pārvalžu izveidotās pārtikas īsās piegādes ķēdes ļaus efektīvāk veikt vietējās investīcijas un īstenot starptautiskās pieredzes pārnesi.

Vērienīgajā CITIES2030 projektā Vidzemes plānošanas reģions darbojas kopā ar vēl 40 organizācijām no 18 dažādām Eiropas valstīm. Projekts apvieno pārtikas nozares uzņēmumus, vadošās Eiropas universitātes un dažādu zinātņu jomu pētniekus, valsts līmeņa institūcijas, pašvaldības un iedzīvotāju kopienas. Plašā un daudzveidīgā partnerība ir izveidota, lai meklētu un izmēģinātu risinājumus vietējo pārtikas sistēmu pārveidošanai un sekmētu stratēģijas “no lauka līdz galdam” plašu ieviešanu atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem un vajadzībām. Mērķis ir stiprināt sezonālas un vietējas izcelsmes pārtikas pieejamību, līdz ar to atbalstot vietējo ekonomiku un radot mazāku ietekmi uz vidi.

 

Papildu jautājumiem: Irīna Kulitāne, Vidzemes plānošanas reģiona eksperte ekonomikas jautājumos. E-pasts: irina.kulitane PIE konso PUNKTS lv. Tālrunis: 29 131 859.

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.

Turpinot izcelt līdzdalības budžetēšanas jautājumus, aicinām piedalīties jau ceturtajā starptautiskajā tīklošanās pasākumā. Tas norisināsies 27. oktobrī no plkst. 14:00-15:30 tiešsaistē un šoreiz tematiski būs veltīts līdzdalības budžetēšanas tendencēm un izaicinājumiem skolās.

Vairāk nekā pusotru gadu Vidzemes plānošanas reģions kopīgi ar projekta partneriem no Vācijas, Somijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas strādā pie līdzdalības budžetēšanas aktualizēšanas, kā arī dažādu labo prakšu identificēšanas citās valstīs.

Šie tīklošanās pasākumi ir veids, kā jebkurš interesents var iepazīties ar pieredzējušiem ārvalstu speciālistiem, gūt ieskatu viņu pieredzē, kā arī piedalīties diskusijā par interesējošiem jautājumiem.

Pasākumu organizē Klaipēdas Universitātes pārstāvji sadarbībā ar projekta “EmPaci” partneriem.

Vairāk informācijas un reģistrēšanās pasākumam: https://forms.gle/EVy5fD7MyVwtVJUq6

Darba valoda: angļu

Pasākums organizēts INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) ietvaros, ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un izpratni par līdzdalības budžeta nozīmi pašvaldībās. Vairāk: www.empaci.eu.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 28674617.

Septembra vidū Latvijā viesojās Spānijas un Polijas sociālās uzņēmējdarbības jomas pārstāvji, lai kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāvjiem pētītu sociālās uzņēmējdarbības praksi Latvijā. Trīs dienu (15.-17. septembris) vizītes ietvaros ārvalstu viesi devās pieredzes apmaiņas vizītēs pie uzņēmējiem Vidzemē un atbalsta institūcijām, piedalījās darbseminārā Valmierā, kā arī 17.septembrī devās uz LR Labklājības ministriju, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar sociālo ekonomiku un sociālo politiku.

Pieredzes apmaiņas dienā viesiem bija iespēja iepazīties ar Valmieras Attīstības aģentūras Valmieras koprades darbnīcu “DARE”, kafejnīcu ar sociālo misiju “Pieturi Liepā”, sociālo uzņēmumu “Visi Var”, kafejnīcu “RB Cafe”. Viesus uzņēma arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, sociālās uzņēmējdarbības inkubators Latvijā “Reach for change” un sociālais uzņēmums “Mans peldkostīms” (zīmols Swimbe).

Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā ir salīdzinoši jauna joma ar nedaudz vairāk nekā 170 oficiāli reģistrētiem sociālajiem uzņēmumiem, un tikai  6% no tiem atrodas un darbojas Vidzemes reģionā.

Intensīvās vizītes laikā tās dalībnieki identificēja galvenos izaicinājumus un problēmjautājumu loku, ar ko saskaramies gan Latvijā, gan citviet Eiropā. Proti, sociālā uzņēmējdarbība vēl aizvien ir jauna joma un, par to runājot, nereti tiek lietoti dažādi termini - sociālais uzņēmums, sociālais uzņēmējs, uzņēmums ar sociālu ietekmi un citi. Izpratne par terminiem un sociālās uzņēmējdarbības būtību ir svarīga, lai identificētu uzņēmumus, kas darbojas sociālajā uzņēmējdarbībā, kā arī, lai veicinātu sabiedrības izpratni par sociālo uzņēmējdarbību, nefokusējoties tikai uz atsevišķām jomām, kurās var darboties sociālie uzņēmumi, bet izprotot sociālā uzņēmuma devumu un ietekmi uz dažādām sabiedrības norisēm – ekonomiku, vietējo kopienu attīstību un spējināšanu, vides jautājumu risināšanu u.c. Vēl aizvien ir svarīgi rast jaunus risinājumus un mehānismus, kā veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību un jaunu uzņēmumu radīšanu, kur būtiska loma ir ne tikai likumiskajam ietvaram un valsts atbalstam, bet arī vietējām aktivitātēm reģionos un pašvaldībās, demonstrējot jau esošo sociālo uzņēmumu pieredzi un ietekmi uz sabiedrību kopumā.

Kā jau iepriekš ziņots, VPR kopā ar sadarbības partneriem no Kantabrijas reģiona Spānijā, Lombardijas reģiona Itālijā un Pomerānijas voivodistes Polijā ir uzsākuši Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas programmas “COSME” projektu “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība” (SELF).

Projekta mērķis ir attīstīt noturīgu sociālo uzņēmējdarbības modeli lauku apvidos, ar mērķi transformēt reģionus caur sociālo un solidaritātes ekonomiku. Tā rezultātā tiks izveidots un attīstīts starptautisks reģionālo pašvaldību, ekspertu un sociālās uzņēmējdarbības pārstāvju tīkls ar līdzīgām vajadzībām, lai radītu pastāvīgu kopienu ilgtspējīgas Eiropas sociālās uzņēmējdarbības sistēmā.

Plašāk par SELF projektu lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.

 

Papildus informācijai: Lienīte Priedāja-Klepere, Vidzemes plānošanas reģions, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavojusi: Gunita Brūvere, Vidzemes plānošanas reģions, gunita.bruvere PIE vidzeme PUNKTS lv

 

 

 

CITAS PROJEKTA "SELF" ZIŅAS

 

--

Šajā sarežģītajā laikā atpūta un pastaigas brīvā dabā sniegs vislabāko iespēju miera, līdzsvara un dzīvesprieka atjaunošanai. Daba ir “spēka avots”, no kura daudz gūt, un kur šobrīd varam justies droši un labi, ievērojot galveno nosacījumu – nedrūzmēties. Izvēloties atpūtai mazāk zināmas vietas Vidzemē, aicinām iepazīt Gulbenes pusi un savos klejojumos piestāt arī pie Beļavas jeb Kārtenes pilskalna.

 

Beļavas (Kārtenes) pilskalns. Foto: visitgulbene.lv  

Beļavas jeb Kārtenes pilskalns (Beļavas pagasts, GPS 57.286266, 26.774992) ir viens no varenākajiem pilskalniem Gulbenes novadā. Tas ir senais latgaļu pilskalns, kas paceļas 178 metrus virs jūras līmeņa un ir augstākais punkts Gulbenes vaļņa ziemeļu galā. Pilskalna apsekošanās atrastais kultūrslānis liecina, ka šis pilskalns ir bijis ilgi apdzīvots, bet tas savukārt vedina uz domām, ka šeit atradusies kāda no ievērojamākajām Tālavas pilīm. Kārtenes pilskalnā atradās arī viens no Strūves meridiāna loka ģeodēzisko uzmērījumu punktiem. Šeit, tāpat kā Strūves meridiāna loka punktā “Ramkau”, ir triangulācijas tornis. No kalna paveras skaists skats uz apkārtnes ainavām. Pilskalnu tālu redz visā apkārtnē, un tas paceļas 35 metrus pār apkārtējiem laukiem, aizņemdams vairāk nekā 4 ha zemes. Ar pilskalnu saistīts arī kāds nostāsts. Kalnā esot aprakta nauda. Reiz kādam vīram nauda rādījusies sapnī. Zem celma esot jānoliekot sievietes galva, tad nauda došoties rokā. Vīrs nokāvis sievu, nogriezis galvu un pabāzis zem celma. Naudu atradis un pārnesis mājā, bet nokauto sievu vēl ilgi dzirdējuši naktīs pilskalnā raudam.

Strūves ģeodēziskā loka punkts. Foto: visitgulbene.lv

Šogad Gulbenes novadā, atzīmējot Olimpisko mēnesi, tika izveidoti Olimpiskie maršruti, kuros doties gan kājām, gan ar velosipēdiem. Kārtenes pilskalnu var apmeklēt, izejot 17 kilometrus garo Beļavas apli - pārgājienu maršrutu pa Beļavas pagastu.

Pavisam netālu no pilskalna atrodas arī 20 metrus augstais Kārtenes skatu tornis, no kura paveras skats uz gleznainajām Ziemeļvidzemes ainavām un Pinteļa ezera izliekumiem.

Noteikti ir vērts iegriezties Beļavas muižas kompleksā.  Šeit var redzēt pili, saimniecības un dzīvojamās ēkas, dīķi un plašu parku ar dažādu svešzemju koku un krūmu sugu stādījumiem. Pils 1920. gados pielāgota skolas vajadzībām. Interesanti, ka Beļavas muižā 1683. gadā dzimusi Magdalēna Elizabete fon Hallarte, vēlākā Valmiermuižas nomniece, hernhūtiešu (brāļu draudžu) kustības aizsācēja Vidzemē. 

Beļavas muiža. Foto: visitgulbene.lv

Savukārt nesteidzīga pastaiga muižas parkā aizvedīs līdz īpašai vēstures liecībai - piemineklim, kas veltīts barona iemīļotajam zirgam.

Piemineklis barona zirgam. Foto: visitgulbene.lv

Turpat netālu ir arī Stāmeriena. Tā lepojas ar Stāmerienas pili un tās apkārtnes jaukumiem – parku, ezeriem, Mīlestības ozoliem un mīlestības vārdā celto Stāmerienas baznīcuNostāsti vēsta, ka Stāmerienas muižas īpašnieka barona Johana Gotlība Eduarda fon Volfa mīlestība pret kņazieni Sofiju Potjomkinu bijusi tik liela, ka viņš pavēlējis uzcelt Stāmerienā baznīcu.

Stāmerienas pils. Foto: visitgulbene.lv

 

Stāmerienas Sv. Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca. Foto: visitgulbene.lv

Stāmerienu vari arī iepazīt, dodoties 8 km garajā maršrutā Apkārt Stāmerienas ezeram vai izzinot plašāku apkārtni 23 km garajā maršrutā Ap Stāmerienu un Kalnamuižu.

Ieskaties www.visitgulbene.lv un uzzini, ko vēl var ieraudzīt un pieredzēt Gulbenes novadā! 

 

Informāciju sagatavojusi:
Ilze Liepa
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

---

Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". 

Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. 

Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”. 

---

CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI 

---

Katru dienu jauniešu organizācijas Latvijā, Eiropā un pasaulē palīdz veidot mūsu sabiedrību un stiprināt to, iesaistoties nozīmīgos politiskos procesos. Ir ļoti viegli atzīt, ka jaunatnes iesaiste tajos ir svarīga, bet daudz grūtāk to saprātīgi un jēgpilni organizēt. Otrdien, 2. novembrī plkst. 16.00 – 18.00, Vidzemes jaunieši un jauniešu organizācijas aicināti pievienoties tiešsaistes diskusijai par Eiropas nākotni un Vidzemes attīstību 2021.–2027. gadā. Sarunas laikā iepazīstināsim ar Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmu – mērķiem, prioritātēm, rīcībām –, diskutēsim un uzklausīsim radušās idejas un ierosinājumus.

Reģistrēties diskusijai iespējams ŠEIT.

Jaunieši Vidzemē un citviet Eiropā ieņem nozīmīgu lomu, radot un attīstot ar vien jaunus risinājumus dažādās jomās, tādēļ ir būtiski tikt sadzirdētiem arī politikas veidotāju aprindās. Jāatceras, ka  jaunietis ir nākotnes darba devējs, darba ņēmējs, profesionālis un ideju attīstītājs, tādēļ diskusijas mērķis ir iesaistīt un gūt atgriezenisko saiti tieši no šīs iedzīvotāju grupas. Sarunas ietvaros pieskarsimies tādām tēmām kā:

1) dabas ekosistēmas un resursi;

2) dzīves kvalitātes uzlabošana;

3) tautsaimniecības attīstība un izaugsme, pārveidojot saimniekošanas modeļus;

4) sadarbība un stipras organizācijas.

Pasākums tiek organizēts VPR Attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādes un projekta „EUROPE DIRECT Vidzeme” komunicēšanas vajadzībām. Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programma ir reģionālās politikas attīstības plānošanas dokumenti, kas kalpo kā vadlīnijas reģiona attīstības plānošanas dokumentu ieviešanā un reģiona vietējo attīstības plānošanas dokumentu izstrādei. VPR attīstības programma 2021-2027 tiek izstrādāta arī ar Apvārsnis 2020 projekta “PoliRural” atbalstu. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.  

Kontaktinformācija saziņai: EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, tālr. +371 26 099 521,
e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme
Facebook konts: https://www.facebook.com/EUROPEDIRECTVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Trešdien, 27. oktobrī no plkst. 10.00 līdz plkst.12.00 Vidzemes plānošanas reģions aicina pašvaldību energopārvaldniekus, būvvalžu, projektu un attīstības nodaļu speciālistus un citus interesentus uz bezmaksas tiešsaistes semināru “Publisko ēku labā prakse. Gandrīz nulles enerģijas jeb zemas enerģijas patēriņa ēkas”. Tiešsaistes seminārā būs iespējams noklausīties divu Latvijas pašvaldību iedvesmas stāstus par zemas enerģijas publiskajām ēkām, kas uzskatāmas par pilotprojektiem un labās prakses piemēriem citām nākotnes publiskajām jaunbūvēm Latvijā.

Edgars Augustiņš, Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts norāda, ka “šādi semināri, kuros pieredzē dalās tie, kas procesam jau izgājuši cauri, ir īpaši vērtīgi, jo labā prakse var iedvesmot, likt aizdomāties, un labā prakse var parādīt priekšā nākamos soļus. Seminārs uzskatāmi parādīs, ka šobrīd Latvijā jau ir gan zināšanas, gan pieredze visos līmeņos, taču nepieciešams apvienot ieinteresētās puses, lai no atsevišķiem pilotprojektiem pārietu uz vispārpieņemtu praksi.”

Ambiciozie mērķi ir tehnoloģiski sasniedzami, bet tā ir tikai puse no uzvaras. Lai ēka sasniegtu augstu energoefektivitātes līmeni, vitāli svarīgi ir ēku pareizi ekspluatēt un uzturēt. Par biežāk novērotajām kļūdām un nepilnībām pastāstīs eksperti no Vides Investīciju fonda, kam ir plaša pieredze ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) konkursiem visā Latvijā.

>> SEMINĀRA PROGRAMMA

>> REĢISTRĒŠANĀS dalībai seminārā ŠEIT (uz norādīto e-pasta adresi tiks automātiski nosūtīta saite, ar kuras palīdzību varēsiet pieslēgties semināram 27. oktobrī).

 

Jāatgādina, ka saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem1, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, visām jaunbūvēm ir jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām, savukārt prasības, kas nosaka, kāda ir gandrīz nulles enerģijas ēka nosauktas Ministru Kabineta noteikumos nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”.

Seminārs tiek organizēts Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions un  Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra.

Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.



1 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”

Lai papildinātu reģiona pašvaldību speciālistu zināšanas par tendencēm, iespējām un metodēm vietējās attīstības sekmēšanai, Vidzemes plānošanas reģions 4. novembrī organizēs informatīvu semināru, kurā ar savām zināšanām dalīsies gan pašmāju, gan ārvalstu eksperti. Semināra saturs sniegs pašvaldību speciālistiem papildinošas zināšanas par attīstības plānošanas procesu.

Pasākuma galvenā mērķauditorija ir  Vidzemes reģiona attīstības un projektu speciālisti, bet gaidīts būs ikviens interesents gan no Vidzemes, gan citiem reģioniem.

Seminārā tiks aplūkotas globālās tendences un Eiropas Savienības politika vietējās attīstības sekmēšanai, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas zaļajam kursam un pašvaldību iespējām izmantot jaunas metodes, lai iesaistītos cīņā pret klimata pārmaiņām. Detalizētāk tiks aplūkotas dažas no tām – sistēmas dinamiskā modelēšana, ko iespējams izmantot kā līdzekli vietējo attīstības scenāriju noteikšanai un paredzēšanai, un ko savā praksē jau testējis arī Vidzemes plānošanas reģions.

Tāpat tiks piedāvāti praktiski piemēri un metodes, kā iesaistīt vietējos iedzīvotājus pašvaldības attīstības procesos, spēcinot līdzdalības vēl nepilnīgi izmantoto potenciālu. Semināra dalībniekus iepazīstināsim arī ar EUROPE DIRECT centru piedāvātajām iespējām, tostarp Vidzemes plānošanas reģiona piedāvājumu, kas šogad kļuvis par vienu no septiņiem EUROPE DIRECT centriem Latvijā.

Kapacitātes spēcināšanas seminārā ar savām zināšanām dalīsies arī divi ārvalstu lektoriPatriks Krehans (Patrick Crehan)  no Beļģijas, Briseles un Antonijs Oliva Kesada (Antoni Oliva Quesada) no Spānijas, Barselonas.  P. Krehans ik dienas strādā ar uzņēmumiem un organizācijām, tostarp valsts sektoru, koncentrējoties uz stratēģijām, inovācijām un organizāciju pārmaiņu vadību. Savukārt A.Oliva Kesada ir attīstības konsultants un lauksaimniecības inženieris, kas specializējies sistēmdinamiskajā modelēšanā un reģionu un pilsētu attīstības scenāriju veidošanā.

Ārvalstu lektoru stāstījuma laikā tiks nodrošināts tulkojums uz latviešu valodu.

Dalība seminārā bez maksas.

>> SEMINĀRA PROGRAMMA

>> Reģistrēšanās dalībai seminārā līdz š.g. 2. novembrim ŠEIT


Semināru organizē programmas Apvārsnis 2020 projekts “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) sadarbībā ar EUROPE DIRECT Vidzeme.

 

Papildu informācija: Ieva Kalniņa, Vidzemes plānošanas reģiona Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja, ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 

--