Arhīva kalendārs

« October 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Jau vairākus gadus Vidzemes reģionā tiek būtiski spēcināta uzņēmējdarbības, inovāciju un pētniecības jomu attīstība, kas ļauj lepoties un būt ievērojamiem ne tikai vietējā, bet arī Baltijas jūras reģiona (BJR) kontekstā. Otrdien, 2. novembrī plkst. 10:00 aicinām uzņēmējdarbības atbalsta personas, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un industrijas pārstāvjus un citus interesentus satikties tiešsaistes diskusijā “Kāda ir Vidzemes loma makroreģiona konkurētspējas veicināšanā?”. Kopā ar moderatoru Ģirtu Timrotu dalībnieki tiks aicināti diskutēt par tām zināšanu ietilpīgajām uzņēmējdarbības un pētniecības jomām, kurām ir spēcīgākais internacionalizācijas potenciāls, vienotiem atbalsta mehānismiem MVU vidū, uzņēmēju un pētnieku starptautisko sadarbību un citiem jautājumiem, kas palīdz stiprināt reģiona konkurētspēju starptautiskā mērogā. Reģistrācija diskusijai pieejama ŠEIT. Saite uz diskusiju reģistrētajiem dalībniekiem tiks nosūtīta dienu pirms pasākuma.

Vidzeme ir daļa no BJR makroreģiona, uz kā galveno mērķi – stiprināt starpvalstu sadarbību, veicinot līdzsvarotu attīstību un risinot kopīgus izaicinājumus – virzās 9 valstis. BJR ietilpstošo reģionu šī brīža viens no svarīgajiem uzdevumiem ir noteikt galvenās zināšanu ietilpīgās jomas, kuras izvirzīt kā prioritāti visā makroreģionā, lai veiktu mērķtiecīgus ieguldījumus, veicinātu uzņēmēju un pētnieku sadarbību šajās jomās, un potenciāli veidotu jaunas atbalsta programmas nākotnē.

Arī uzņēmējiem, pētniekiem, atbalsta un interešu pārstāvošajām organizācijām Vidzemē ir būtiski kļūt par šī procesa dalībniekiem, sniedzot atgriezenisko saiti par tām uzņēmējdarbības un pētniecības jomām, ar kurām esam konkurētspējīgi starptautiskā tirgū, un, kam ir būtiska sadarbība ar ārvalstu partneriem. Pašreiz identificētās viedās specializācijas jomas Vidzemē ir augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumi; veselīgas pārtikas un dzērienu ražošana; rekreācija un ilgtspējīgs tūrisms; rehabilitācija un veselības aprūpes pakalpojumi; biomasas izmantošana ķīmiskajai pārstrādei un enerģijai, viedie materiāli, informācijas tehnoloģijas; radošās industrijas; attālināti profesionālie pakalpojumi, tomēr jau pavisam drīz tiks uzsākta pētījuma izstrāde, lai pārskatītu šo iepriekš definēto jomu aktualitāti.

Diskusijas laikā klātesošie tiks aicināti pārrunāt:

  • Kādas ir ekonomikas/zināšanu jomas, kurām ir spēcīgs internacionalizācijas potenciāls tieši Vidzemes uzņēmumiem?
  • Kādi ir galvenie šķēršļi reģiona uzņēmējiem un pētniekiem sadarboties ar ārvalstu partneriem, jo īpaši kopīgos inovāciju un attīstības projektos?
  • Kādi internacionalizācijas projekti un uzņēmēju aktivitātes ir ļoti veiksmīgi pierādījušas sevi kādā no reģionam nozīmīgajām zināšanu jomām?
  • Kādi atbalsta instrumenti internacionalizācijai ir visnoderīgākie reģiona uzņēmumiem un pētniekiem?

Diskusijas rezultāti tiks izmantoti BJR viedās specializācijas stratēģijas piedāvājuma izstrādē, kuru tālāk vairāku reģionu partnerība nodos ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam politikas jomas “Inovācija” koordinatoriem, kā arī sniegs pamatu tālākām diskusijām par VPR S3 atjaunošanas darbu, kas tiks uzsākts novembrī.

Diskusija organizēta Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Starptautiskā sadarbībā balstīti jauni risinājumi reģionu un to MVU viedās specializācijas veicināšanai” (GoSmart&Excel BSR) ietvaros. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir stiprināt inovāciju kapacitāti, lai caur praktiskiem, sadarbībā balstītiem risinājumiem Baltijas jūras reģiona MVU, pētniecības organizācijas un lēmējinstitūcijas piemērotu viedās specializācijas stratēģijas pieeju.

Papildu informācijai: Santa Vītola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Iesaistoties Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā izmēģinājuma aktivitātē uzņēmumiem, kas paredz speciālista – inovāciju projekta vadītāja atbalstu jaunu produktu attīstīšanai, pārtikas ražotājs SIA “Felici” mazāk nekā gada laikā izstrādājis receptūru diviem jauniem produktiem un šobrīd gatavojas to virzīšanai tirgū.

Laika posmā no 2020. gada novembra līdz 2021. gada septembrim Vidzemes plānošanas reģions vairākiem Vidzemes uzņēmumiem nodrošināja speciālista atbalstu, lai sekmētu inovatīvu produktu attīstību. Iesaistoties aktivitātē, uzņēmuma SIA “Felici” (zīmols “Graci) mērķis bija aizvietot esošās ātri pagatavojamās maltītes – pilngraudu putras ar cukuru, izstrādājot veselīgāku produktu bez pievienota cukura, saglabājot patērētājam svarīgās garšas īpašības. Šobrīd darbs pie receptūras ir pabeigts un notiek gatavošanās produkta virzīšanai tirgū. 

Inovāciju projektu vadītāja galvenais uzdevums ir palīdzēt sistematizēt jauna produkta, pakalpojuma vai procesa attīstību, praktiski iedziļinoties esošajās uzņēmuma vajadzībās, lai tālāk nonāktu līdz detalizētam plānam. Sākotnēji tas paredz produkta idejas analīzi, komerciālā potenciāla izvērtēšanu, inovācijas koncepta izstrādi, konkurentu izvērtējumu, prototipa izstrādi, tā nonākot līdz reāla tirgū virzāma produkta ražošanai, tā virzīšanai tirgū, kā arī ne mazāk būtiski – novērtējumu.

Tā kā uzņēmums strauji attīstās, grūtākais ir izstrādāt piemērotāko inovāciju vadības stratēģiju, lai tā spētu funkcionēt atbilstoši pieejamajiem resursiem un izaugsmes tempam. Projektu vadītājs ar savām zināšanām un pieredzi spēj kritiski palūkoties uz šī brīža inovāciju vadības procesiem uzņēmumā un piedāvāt savu redzējumu par iespējamajiem uzlabojumiem, kas palīdzētu būt efektīvākiem. Kopīgi strādājām pie tā, lai jaunie produkti būtu konkurētspējīgi ar augstu pievienoto vērtību un skaidri pozicionēti konkrētajam mērķa tirgum, kur noder speciālistam pieejamie tirgus dati un spēja tos attiecīgi interpretēt,” galvenos ieguvumus sadarbībai ar inovāciju projektu vadītāju uzsver SIA “Felici” produktu attīstības vadītāja Anna Marija Zīdere-Laizāne.

Viņa uzsver, ka šāda speciālista atbalsts būtu lietderīgs citiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir strauji attīstīties un iekarot dažādus tirgus segmentus ar jauniem un inovatīviem produktiem, kuru izstrāde ir uz tirgus datiem balstīta.

Arī iepriekš diskusijās ar uzņēmējiem norādīts, ka nereti uzņēmumos trūkst laika inovāciju vadībai vai zināšanu, kā izmantot, piemēram, pētnieku atbalstu jauna produkta radīšanai. Vienlaikus arī secināts – ja uzņēmējam būtu iespēja piesaistīt nozares profesionāli, kurš ar dažādām inovāciju vadības metodēm mērķtiecīgi veicinātu produktu prototipu izstrādi un tālāku virzību tirgū, projektu ieviešana notiktu efektīvāk. Šī izmēģinājuma aktivitāte ir viena no tā saucamajām labajām praksēm, ko Vidzemes plānošanas reģions ir identificējis starptautisku pieredzes apmaiņu rezultātā, un, kas ļauj stiprināt uzņēmējdarbības un pētniecības sadarbību jaunu pakalpojumu attīstīšanā.

Pavisam izmēģinājuma aktivitātē iesaistījās pieci uzņēmumi – SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “Felici”, SIA “Madonas Uguns siers”, SIA “SK LAW”.

Izmēģinājuma aktivitāte ir daļa no rīcības plāna Vidzemes plānošanas reģiona ieviestā Interreg Europe programmas projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās.

Foto: SIA "Felici" publicitātes foto

 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 28674617. 

Vidzemes plānošanas reģions ir īstenojis izpēti par pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem reģiona pašvaldību pakļautībā esošo izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestāžu klientu ēdināšanai. Sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu tika veikta pašvaldību aptauja.

Aptaujā piedalījās 25 respondenti: pašvaldības, to struktūrvienības un iestādes no 16 Vidzemes reģiona pašvaldībām (saskaņā ar administratīvo iedalījumu līdz 2021. gada 1. jūlijam). Aptauja ļāva iegūt informāciju un datus par esošās pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu labo praksi, kā arī konstatēt šķēršļus, kas kavē vietēji ražotu pārtikas produktu iegādi.

Anketēšanas rezultātu kopsavilkums tiks izmantots, lai meklētu un ieviestu risinājumus, kas veicinātu vietēji ražotu augļu, dārzeņu, piena, gaļas un citu produktu izmantošanu Vidzemes reģiona bērnudārzos, skolās, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēs, kā arī, lai stiprinātu pārtikas īsās ķēdes reģionā. Vietēji ražoti pārtikas produkti aptaujas īstenotāju izpratnē ir produkti, kas audzēti Latvijā un/vai ražoti no Latvijā iegūtām izejvielām.

Pēc datu apkopošanas tika konstatēts, ka vietēji iepirktu produktu īpatsvars Vidzemes plānošanas reģionu pašvaldību pakļautībā esošajās iestādēs ir ļoti atšķirīgs un vairāku produktu grupās mazs. Respondenti bija snieguši informāciju par iepērkamo pārtikas produktu apjomiem un vietēji ražotu produktu īpatsvaru astoņās galvenajās produktu grupās: (1) piens; (2) piena produkti; (3) svaigi dārzeņi; (4) svaigi augļi un ogas; (5) svaiga gaļa; (6) gaļas produkti; (7) olas; (8) graudaugi un to izstrādājumi.

Augstākais vietēji ražotu pārtikas produktu īpatsvars šobrīd ir vērojams četrās produktu grupās: piens, piena produkti, svaiga gaļa un gaļas produkti, kur puse atbildes sniegušo respondentu šos produktus 100 % apjomā iepērk no vietējiem ražotājiem.

Situācija ir sliktāka svaigu dārzeņu un augļu iepirkumos. Tikai vienā gadījumā tas sasniedz 100 %. Septiņos no desmit gadījumiem vietēji iepirktais  svaigu augļu īpatsvars nepārsniedz 50 %, bet pārējos gadījumos tas ir vēl mazāks. Svaigu vietēji ražotu dārzeņu iegādē situācija ir labāka – zemākais īpatsvars ir 60 %, un tāds ir norādīts tikai vienā anketā.

Aptaujas dalībnieki ir norādījuši vairākas nozīmīgas problēmas, kuru atrisināšanai ir nepieciešams izvērtēt esošā tiesiskā regulējuma teorētisko aspektu un prakses atbilstību. Šobrīd spēkā esošais regulējums ļauj iepirkumos izvirzītās prasības pildīt formāli, nevis pēc būtības. Citējot aptaujā sniegto atbildi: “Iepirkumus regulē normatīvais ietvars, bet veiktie normatīvo aktu grozījumi lielākoties atbalsta pārtikas produktu lieltirgotājus, kuriem ir noslēgti līgumi ar vietējiem ražotājiem un līdz ar to iespēja izpildīt iepirkumu nolikumos noteiktās prasības.”

Otrs nozīmīgs problēmu loks saistīts ar zaļo publisko iepirkumu. Kā norāda kāds no respondentiem: “Zaļais iepirkums īstenojas “uz papīra”, bet realitātē nedarbojas”, lai gan visās pašvaldībās, kas iepērk pārtikas produktus, tiek pielietota zaļā iepirkuma metode. Nereti līguma izpildes laikā pasūtītajiem nav iespējams reāli pārliecināties, no kurienes tieši produkti tiek piegādāti, kā arī par to, vai viss piegādes apjoms ir ražots sertificētajā platībā un pielietojot piedāvājumā norādīto atbilstošo ražošanas metodi.

Faktori, kas ierobežo pašvaldību un to iestāžu iespējas iepirkt vietēji ražotu pārtiku, tika apkopoti un strukturēti četrās grupās, un tie ir: (1) piegāžu atbilstības faktori; (2) ekonomiskie faktori; (3) normatīvie faktori; (4) piegādātāju intereses faktori. Ar detalizētāku faktoru izklāstu ir iespējams iepazīties Anketēšanas rezultātu kopsavilkumā. 

Tāpat tika izzināts, kādi ir nozīmīgākie aspekti, kuru izpildi pašvaldības un to iestādes sagaida no pārtikas piegādātājiem. Tie ir: nemainīga produktu kvalitāte, tad iespēja veikt nelielu piegādes apjomu ar ciklisku, īsos intervālos sadalītu piegādi, un tam seko dalība kādā no pārtikas kvalitātes shēmām un produktu izcelsmes izsekojamība.

Aptaujas apkopojums un iegūtie dati tika izmantoti uzņēmēju aptaujas par pārtikas piegādēm īstenošanai. Šobrīd Latvijas lauku forums organizē tiešsaistes sarunas ar Vidzemes plānošanas reģiona pārtikas ražotājiem un pārstrādātājiem, kā arī citiem pārtikas sistēmā iesaistītajiem dalībniekiem, piemēram, uzraugošajām un atbalsta institūcijām. Jau īstenotās sarunas ir ļāvušas apzināt uzņēmēju un citu iesaistīto pušu redzējumu par to, kā veicināt vietēji ražotas pārtikas izmantošanu pašvaldību pārraudzībā esošajās izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēs.

Līdztekus aplūkotajiem jautājumiem tika identificēti arī citi ar pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem saistītie aspekti, kas interesē Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības un to pakļautībā esošās iestādes. Tie tiks ņemti vērā, plānojot pilotprojektu.

Izpēte un turpmākās darbības tiek īstenotas ES programmas Apvārsnis 2020 finansētā projekta “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai (CITIES2030)” ietvaros.

Jaunu risinājumu testēšana un ieviešana spēcīgu pārtikas īso ķēžu izveidošanai notiks līdz pat 2024. gadam. Vidzemes plānošanas reģions līdz ar Troodos reģionu Kiprā un deviņām Eiropas Savienības pilsētām ir izvēlēti par pilotteritorijām. Tajās tiks izveidotas politikas un “dzīvās prakses laboratorijas” (living lab). Projekta gaitā atrastie jaunie risinājumi tiks aprobēti un ieviesti kopumā 50 ES pilsētās. CITIES2030 īstenotāji paredz, ka projekta rezultāti sekmēs pilsētu un reģionu pārtikas sistēmu noturību un ilgtspēju, kā arī vietējo pārvalžu izveidotās pārtikas īsās piegādes ķēdes ļaus efektīvāk veikt vietējās investīcijas un īstenot starptautiskās pieredzes pārnesi.

Vērienīgajā CITIES2030 projektā Vidzemes plānošanas reģions darbojas kopā ar vēl 40 organizācijām no 18 dažādām Eiropas valstīm. Projekts apvieno pārtikas nozares uzņēmumus, vadošās Eiropas universitātes un dažādu zinātņu jomu pētniekus, valsts līmeņa institūcijas, pašvaldības un iedzīvotāju kopienas. Plašā un daudzveidīgā partnerība ir izveidota, lai meklētu un izmēģinātu risinājumus vietējo pārtikas sistēmu pārveidošanai un sekmētu stratēģijas “no lauka līdz galdam” plašu ieviešanu atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem un vajadzībām. Mērķis ir stiprināt sezonālas un vietējas izcelsmes pārtikas pieejamību, līdz ar to atbalstot vietējo ekonomiku un radot mazāku ietekmi uz vidi.

 

Papildu jautājumiem: Irīna Kulitāne, Vidzemes plānošanas reģiona eksperte ekonomikas jautājumos. E-pasts: irina.kulitane PIE konso PUNKTS lv. Tālrunis: 29 131 859.

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.