Arhīva kalendārs

« December 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031 

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projekta “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība (SELF)” komanda kopā ar pārstāvjiem no LR Labklājības ministrijas, biedrības “Cerību spārni”, SIA “Pieturvieta”, biedrības “Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācija”, kā arī Gulbenes novada domes un Valmieras Attīstības aģentūras trešās sociālās uzņēmējdarbības misijas ietvaros devās uz Kantabrijas reģionu Spānijā, lai kopīgi ar citiem projekta partneriem iepazītos ar šī reģiona labākajiem sociālās uzņēmējdarbības piemēriem un veiksmes stāstiem.

Divu dienu vizītes laikā tās dalībnieki tikās ar reģionāla līmeņa sociālās politikas veidotājiem un organizāciju pārstāvjiem, kas iesaistīti Kantabrijas reģiona sociālās uzņēmējdarbības attīstībā, kā arī apmeklēja sociālos uzņēmumus un organizācijas, kuri dalījās savā pieredzē sociālās uzņēmējdarbības modeļu veidošanā.

Sociālās uzņēmējdarbības misijas pirmajā dienā dalībnieki kopā ar projekta “SELF” vadošā partnera pārstāvjiem un delegācijas dalībniekiem no Polijas aktīvi piedalījās darbseminārā, diskusiju laikā apmainoties viedokļiem un pieredzi par sociālās ekonomikas dažādiem aspektiem, tai skaitā sociālās ietekmes mērīšanas metodēm. Dienas otrajā pusē vairāki Spānijas Kantabrijas lauku reģiona sociālie uzņēmēji prezentēja savus uzņēmumus, kas bija ar atšķirīgu darbības pieeju, iedvesmojoši, akcentējot sociālās uzņēmējdarbības plašo darbības potenciālu.

Sociālās uzņēmējdarbības misijas otrajā dienā tās dalībniekiem bija iespēja viesoties vairākās organizācijās: sociālās integrācijas centrā “Telleres Juveniles Brumas”, kuras darbība vērsta uz dažādu sabiedrības sociālā riska grupu iekļaušanu darba tirgū, veicot dažāda veida apmācības, īpaši jauniešu. Papildus centrs nodarbojas arī ar otrreiz pārstrādāta papīra produktu ražošanu un tirdzniecību. Savukārt sociālās integrācijas centrs “Fondacion CUIN” tika dibināts 1993. gadā kā biedrība ar mērķi palīdzēt un aizsargāt Kantabrijas bērnus un jauniešus, vēlāk tas tika pārveidots par fondu, lai sadarbībā ar Kantabrijas valdību nodrošinātu labāku dzīves un izglītības kvalitāti, rūpes par nepilngadīgajiem, par kuriem dažādu iemeslu dēļ nevar parūpēties pašu ģimenes.

Misijas dalībniekiem bija iespēja arī apmeklēt asociācijas “AMICA” specializētos nodarbinātības centrus – viens nodarbojas ar dažādām vides aktivitātēm un delegācijai bija iespēja apmeklēt atkritumu šķirošanas centru, otrs nodarbojas ar apģērbu ražošanu un rūpniecisko mazgāšanu. Delegācijas dalībniekiem bija iespēja viesoties rūpnieciskās mazgāšanas cehā. Jāuzsver, ka asociācija darbojas jau kopš 1984. gada un ir izaugusi par apjomīgu organizāciju, kura attīstījusi plašu atbalsta tīklu, piesaistot valsts dotācijas un privātpersonu ziedojumus, atbalstot un nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti, cilvēkus no dažādām sociālā riska grupām. Asociācijas darbu nodrošina profesionāļu komanda, kas sastāv no 110 cilvēkiem. Un tā, piemēram, 2015. gadā spējušie sniegt dažāda rakstura sociālo palīdzību 1493 cilvēkiem ar invaliditāti.

Netipisku pieredzes stāstu delegācijas dalībnieki redzēja sociālā kooperatīvā “Solabria”, kas ir pirmais 100% atjaunojamās elektroenerģijas tirgus kooperatīvs Kantabrijas reģionā.

Kopumā jāatzīst, ka Spānijas Kantabrijas reģionā sociālās ekonomikas atbalsta sistēmas ir jau ar ievērojamu attīstības vēsturi, pieredzes stāsti bija vērtīgi, parādot sociālās uzņēmējdarbības daudzpusību, ko noteikti ir iespējams integrēt turpmākā darbā sociālās uzņēmējdarbības jomā arī Latvijā.

Kā pēc vizītes atzina Valmieras Attīstības aģentūra valdes locekle Līga Vecā :”Bija vērtīgi uzzināt par Kantabrijas reģiona prioritātēm un pieredzi, attīstot sociālo ekonomiku un īpaši sociālo uzņēmējdarbību, iekļaujot darba tirgū cilvēkus ar ierobežotām iespējām, kā arī aktivitātēm jauniešu auditorijai. Spānijā varēja redzēt, ka mērķtiecīga reģiona politika rezultējas gan ar sabiedrības plašāku izpratni par šo jautājumu, gan uzņēmēju atsaucībā un jaunu uzņēmējdarbības virzienu attīstībā. Īpaši patika kompleksā pieeja, ka jauniešiem, kas nonākuši grūtībās, tiek nodrošināta droša un patīkama dzīves vide, profesionālu speciālistu palīdzība un arī tiek dota iespēja iegūt reālu darba pieredzi uzņēmumos. Vizītes laikā ieguvām plašāku informāciju un plānojam turpināt sadarbību ar Santanderas starptautiskās uzņēmējdarbības atbalsta centru. Valmieras Attīstības aģentūra ciešā sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību strādā pie tā, lai Valmieras novadā attīstītu izpratni par sociālo uzņēmējdarbību un veicinātu plašāku uzņēmēju iesaisti sociālo izaicinājumu risināšanā, tāpēc ir ļoti būtiski paplašināt zināšanas ārpus Latvijas par citu Eiropas valstu pieredzi, lai atbilstošāko pārņemtu un īstenotu šeit uz vietas".

 

Kā jau iepriekš ziņots, VPR kopā ar sadarbības partneriem no Kantabrijas reģiona Spānijā, Lombardijas reģiona Itālijā un Pomerānijas voivodistes Polijā ir uzsākuši Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas programmas “COSME” projektu “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība” (SELF).

Projekta mērķis ir attīstīt noturīgu sociālo uzņēmējdarbības modeli lauku apvidos, ar mērķi transformēt reģionus caur sociālo un solidaritātes ekonomiku. Tā rezultātā tiks izveidots un attīstīts starptautisks reģionālo pašvaldību, ekspertu un sociālās uzņēmējdarbības pārstāvju tīkls ar līdzīgām vajadzībām, lai radītu pastāvīgu kopienu ilgtspējīgas Eiropas sociālās uzņēmējdarbības sistēmā.

 

Papildus informācijai: Lienīte Priedāja-Klepere, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavojusi: Gunita Brūvere, Vidzemes plānošanas reģiona projektu asistente, gunita.bruvere PIE vidzeme PUNKTS lv

 

CITAS PROJEKTA "SELF" ZIŅAS

 


---

Limbaži ir viena no astoņām Latvijas Hanzas pilsētām. Hanzas savienības laikā tirgotāji preces veda ar kuģiem un laivām. Vai arī no Limbažiem, kas neatrodas lielas upes krastā? Izrādās, ka ūdenstransportam noderīga bijusi Svētupe un Dūņezers, pa kuriem iekšzemes preces – medu, vasku, labību, ādas – veda līdz jūrai, pārkrāva kuģos un nogādāja uz citām Hanzas pilsētu ostām. Ap 16. gadsimtu Svētupe un Dūņezers aizsērēja, tāpēc vairs netika izmantoti kā ūdensceļi preču transportēšanai.

Vecais ugunsdzēsēju depo. Foto: visitlimbazi.lv 

Aicinām aizbraukt uz seno Hanzas pilsētu, kuras centra daļas izkārtojums un ielu plānojums mūsdienās ir teju tāds pats kā 14. gadsimtā. Viduslaikos, mērot un ierādot Limbažos apbūves laukumus un ielas, to centru mēģināja iezīmēt kā ideālo apli. Šāds radiālais ielu plānojums Limbažos ir saglabājies līdz mūsdienām.

Viduslaiku ielu plānojums Limbažos. Foto: visitlimbazi.lv

Apskatiet pilsētas vēsturiskās ēkas – Viduslaiku pilsdrupas un Limbažu muzeju, kurš atrodas 19. gs. sākumā celtajā Rīgas rātes jaunajā pilī!  

Limbažu viduslaiku pilsdrupas un skatu tornis. Foto: visitlimbazi.lv 

Limbažu muzejs. Foto: visitlimbazi.lv 

Limbažu vecpilsētā saglabājusies ievērojama daļa koka apbūves no 18. gs. beigām un 19. gs. sākuma. Ņemot vērā ciešo apbūvi un koka ēkas, pilsētu bieži postījuši ugunsgrēki. Lielākais ugunsgrēks piedzīvots 1747. gadā, kad pilsētā neskartas palika tikai četras mājas. Lai uzzinātu, kā dzēsa ugunsgrēkus, cik bieži tie notika, ko darīja, kad manīja dūmus, jādodas uz Veco ugunsdzēsēju depo.

                 

Vecais ugunsdzēsēju depo. Foto: visitlimbazi.lv 

Staigājot pa Limbažu ielām, sastapsiet rūķus, kuriem būs kāds “sudraba” dekorējums – cepure sudraba tonī, bārda vai sudraba rotājums rūķim rokās.

Rūķi Limbažos. Foto: facebook.com/Visitlimbazi/

Iespējams, kādreiz arī sudrabu veda ar kuģiem uz Limbažiem, bet mūsdienās sudrabs Limbažos ir īpašs. Burtnieku kvartālā atrodas Dzīvā Sudraba Muzejs, kur skatāmas sudraba skulptūras, iespējams uzzināt, cik veselīgs ir sudrabs, kā arī iegādāties sudraba rotas. Kvartāla vidū apskatāmi sudrabkaļa Oļega Auzera darinātie „Mīlestības un draudzības vārti”. Mīlas vārtu viena puse simbolizē vīrišķo pusi – tur skatāmi ozolzari, ozollapas un zīles –, savukārt mīlas vārtu otra puse, kurā redzamas ābeles lapas un ābeļu zied, simbolizē sievišķo pusi. Ziemas sezonā pats Burtnieku kvartāls iemirdzas Ziemassvētku lampiņās, un tajā tiek veidots egļu mežs. Kvartāla apmeklētāji šeit jutīsies kā pasakā!  

  

                       

Dzīvā sudraba muzejs. Foto: visitlimbazi.lv 

Vienības parkā sastapsiet apsnigušus Bučotājus. Skulptūras autore ir tēlniece Olga Šilova.

Skulptūra „Bučotāji”. Foto: visitlimbazi.lv 

No Limbažiem mājās jāved kāds gardums – ciemakukulis. Tā varētu būt Lielezera maiznīcā svaigi cepta maizīte, cepumi vai piparkūkas, arī kāds īpašs Limbažu siera gabaliņš.

                       

Lielezera rudzu miltu piparkūkas. Foto: lielezers.lv / Limbažu siers. Foto: visitlimbazi.lv 

Ja vēlaties izstaigāties ārpus pilsētas, tad aicinām izvēlēties kādu no pārgājienu maršrutiem. Braucot no Valmieras puses, laba kāju izkustināšana sanāks Augstrozes pilskalna dabas takā, bet ceļā no Rīgas puses ziemas priekus baudīt aicina Bīriņu pils

Augstrozes pilskalns. Foto: visitlimbazi.lv

Skats no Augstrozes pilskalna. Foto: I. Liepa

Ziemas prieki Bīriņu pils parkā. Foto: birinupils.lv 

Ja ir sajūta, ka visas takas aizsnigušas, tad Jūrtaka ir baudāma visos gadalaikos. Limbažu novadā tā vijas trīs posmu garumā, sākot no Lauču akmens, kas saukts arī par “Akmeņu karali”, līdz Tūjas molam, aiz kura smilšainā pludmale beidzas un sākas Vidzemes akmeņainā jūrmala ar veco Ķurmraga bāku un Veczemju klintīm, savukārt no Svētciema līdz Ainažiem atkal citāda piekraste caur Randu pļavām aizved gājēju līdz Ainažu molam.

“Jūrtakas” skats. Foto: I. Liepa, M. Sproģe 

Ko ieraudzīt, baudīt un pieredzēt Limbažu novadā, skaties http://www.visitlimbazi.lv/lv/ un  https://www.visitsalacgriva.lv/.

Informāciju sagatavojusi:
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
Ilze Liepa sadarbībā ar Limbažu novada Tūrisma informācijas centru
ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

---

Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". 

Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 31. decembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. 

Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”. 

---

CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI 

---

Trešdien, 8. decembrī Vidzemes plānošanas reģiona un Smart Living energoefektivitātes eksperts Edgars Augustiņš ar ievadprezentāciju aicināts uzstāties tiešsaistes pasākumā/apaļā galda diskusijā “Publiskajam sektoram jārāda piemērs”. Pasākumu atklās Guntis Gladkins, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Atbilstoši pasākuma organizatoru uzstādījumam – rosināt diskusiju par privātā finansējuma piesaisti ilgtspējīgas  energoefektivitātes finansēšanai – E. Augustiņš pasākumā stāstīs par Vidzemes pieredzi publiskā sektora ēku atjaunošanā, kā arī piedalīsies paralēlajā diskusiju sesijā par publiskā sektora iespējām atjaunojamo energoresursu ieviešanā un šo projektu finansēšanā.

Pasākumā tiks aplūkotas arī tādas tēmas, kā, piemēram, Eiropas zaļais kurss  un renovācijas vilnis publiskajā sektorā un finanšu nozares redzējums par publiskā sektora iespēju paaugstināt energoefektivitāti.

Vienlaikus jāpiebilst, ka kopumā tiks organizētas divas paralēlās diskusiju sesijas – vienā no tām centrālais jautājums būs publiskā sektora iespējas īstenot energoefektīvus pasākums, savukārt otrā tiks diskutēts par publiski ticamiem datiem, kuri uzskatāmi par priekšnosacījumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, tostarp finansējuma piesaistei.

Apaļā galda diskusijas mērķis ir turpināt dialogu starp galvenajām ieinteresētajām pusēm Latvijā par privātā finansējuma piesaisti energoefektivitātes projektiem, un noteikt kopīgos uzdevumus un potenciālos uzlabojumus, kas būtu jāpanāk esošajā politikas kontekstā un uzņēmējdarbības praksē.

>> Pasākuma programma

>> Reģistrēšanās dalībai (pieslēgšanās saite tiks automātiski nosūtīta uz norādīto e-pastu uzreiz pēc reģistrēšanās)

Diskusiju organizē Latvijas Vides investīciju fonds, sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu, Ekonomikas ministriju un Finanšu nozares asociāciju. Tā iniciēta Apvārsnis 2020 projekta “Iniciatīvas Viedās finanses viedajām ēkām ieviešanas veicināšana Baltijas reģionā – Polijā, Latvijā un Dānijā – RoundBaltic” ietvaros. Kā stāsta Latvijas Vides investīciju fonda pārstāvji, projekta ietvaros tiek organizēta enerģijas investīcijām veltītu forumu sērija ar mērķi palielināt valsts un privāto pušu resursus un sadarbību, lai veidotu liela mēroga investīciju programmas, vienas pieturas aģentūras un finansēšanas plānus energoefektivitātes uzlabošanai.

Jautājumiem par pasākumu un tehniskais atbalsts - Zane Bilzēna, zane.bilzena PIE lvif.gov PUNKTS lv, +371 29778593.

Atgādinām, ka Vidzemes plānošanas reģions energoefektivitātes tēmas projektu “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai (Smart Living)” sadarbībā ar Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteri īsteno kopš 2020. gada sākuma.  Tā mērķis ir kopā ar partneriem no Igaunijas paaugstināt sabiedrības izpratni par resursu efektīvu izmantošanu. Smart Living tiek īstenots ar  Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu.

Papildinformācijai: Ineta Tauriņa, Smart Living projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv; Edgars Augustiņš, Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts (edgars.augustins PIE vidzeme PUNKTS lv)

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

 

--

 

AICINĀM IEPAZĪTIES AR CITĀM PROJEKTA "SMART LIVING" AKTIVITĀTĒM VIDZEMĒ 

 

--

EUROPE DIRECT Vidzeme aicina tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus un citus interesentus piedalīties seminārā “Satura mārketings kā komerciāli nozīmīgākais digitālā mārketinga virziens. Mileniāļu paaudze kā pakalpojuma/produkta pircējs”, kas notiks 14. decembrī plkst.9.50–13:00, tiešsaistes platformā ZOOM. Lekcijas vadīs Artūrs Mednis, digitālā mārketinga speciālists, aģentūras “New Black” vadītājs.

REĢISTRĒŠANĀS dalībai seminārā ŠEIT.


Satura mārketings ir kļuvis par būtisku mārketinga pieeju, ko izmanto, lai piesaistītu, iesaistītu un noturētu savu mērķauditoriju digitalizācijas laikmetā, izmantojot e-grāmatas, ierakstus sociālajos tīklos, dažādas vizualizācijas, videoklipus un citus digitālos rīkus. Šobrīd, kad sabiedrībai tiek piedāvāts tik plašs pakalpojumu klāsts un konkurenti atrodami teju uz katra stūra, būtiski ir izvēlēties efektīvākos veidus, kas sniegtu jūsu mērķauditorijai unikālāko iespējamo pieredzi un liktu klientiem izvēlēties tieši jūsu pakalpojumu atkārtoti. Divu stundu garā, intensīvā lekcijā eksperts Artūrs Mednis sniegs vērtīgu informāciju un zināšanas par satura mārketingu, aplūkojot gan teorētiskos, gan praktiskos aspektus. Savukārt lekcijā par mileniāļiem kā klientiem tiks atspoguļotas galvenās šīs paaudzes iezīmes un to uzvedība digitālajā vidē.

Artūrs Mednis ir “New Black” vadītājs un digitālā mārketinga speciālists ar 19 gadu pieredzi komunikāciju nozarē. Iepriekš nodibināja un sešu gadu garumā attīstīja Latvijā pirmo sociālo mediju aģentūru “Inspired Digital”, bijis pirmais aģentūras “Not Perfect” vadītājs Latvijā. Speciālists tiek uzskatīts arī par vienu no Latvijas digitālās vides un jauno mediju pionieriem – viens no pirmajiem podkāstu un blogu autoriem (kopš 2004. gada), pirmais no Latvijas Twitterī, Instagramā un daudzos citos sociālo mediju kanālos. Artūrs jau 16 gadus uzstājas starptautiskās konferencēs un semināros, 11 gadus pasniedz sociālo mediju komunikāciju bakalaura un maģistra studiju programmās augstskolā RISEBA.

Seminārs organizēts projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam.

Kontaktinformācija saziņai:

EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta,
e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme
Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

Svinot ziemu un decembri Vidzemē, Vidzemes plānošanas reģions līdz gada beigām pagarina tūrisma akciju #AtklājVidzemi. Sniega un brīvdienu baudītājiem būs iespēja apciemot divas īpašās decembra stāstu vietas Alūksnes un Līgatnes pusē vai izzināt kādu no jau publicētajiem 13 stāstiem, turklāt ikviens Facebook  grupā “Atklāj Vidzemi” var dalīties ar savu akcijas laikā īstenoto Vidzemes piedzīvojumu un piedalīties aktīvai atpūtai noderīgu balvu izlozē.

 

Dodieties uz  Facebook  grupu “Atklāj Vidzemi” un izvēlieties stāstu, ko iepazīt tuvākajās brīvdienās, vai pastāstiet, ja šogad jau kādā no stāstu vietām viesojāties. Publicējiet grupas komentāros savu mīļāko fotomirkli un iespaidus no piedzīvojuma vai citiem ceļotājiem noderīgus ieteikumus. Janvāra sākumā starp akcijas dalībniekiem izlozēsim mugursomu un dāvanas no pārgājienu maršruta “Mežtaka”.

       

Foto: Vidzemes plānošanas reģions


Vietu stāsti atklāj Vidzemes unikālo dvēseli un aicina piedzīvot Vidzemi no jauna

STĀSTS Nr. 1 aicina uz Piebalgas pusi iepazīt vietas, kur norisinājušies pirmā latviešu romāna – brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu darba “Mērnieku laiki” – notikumi.

STĀSTS Nr. 2 aicina atklāt Strenču apkārtnes mežu noslēpumus un “Vēstuli priedē”.

STĀSTS Nr. 3 aizved ceļotājus uz vietu, kur Vidzemes augstiene pāriet Austrumlatvijas līdzenumā un kur Biksēres muižā reiz saimniekojis negants barons.

STĀSTS Nr. 4 vilina uz Bērzaines pagastu izzināt teikām un nostāstiem apvītu senu kulta vietu – Daviņu lielo akmeni, kas ir neparasts dižakmens ne vien Latvijas, bet arī Baltijas mērogā.

STĀSTS Nr. 5 iepazīstina ar dzejnieci un disidenti Broņislavu Martuževu, kura nāk no Lubānas puses. Indrānu pagastā izveidota dzejas klēts, kur var iepazīt tuvāk gan pašu Broņislavu, gan rakstnieces dzeju.

STĀSTS Nr. 6 vēsta par dvīņu pilsētu Valku-Valgu, kur vienlaikus ar vienu kāju var stāvēt Latvijā, ar otru – Igaunijā.

STĀSTS Nr. 7 aizved uz Cēsīm, kur tumšajās vecpilsētas ielās gaismu iededz naktssargs ar lukturi rokās un pilsētas atslēgu saišķi pie jostas.

STĀSTS Nr. 8 aicina atklāt  industriālā mantojuma liecību Nesaules kalnā Cesvaines pusē – Strūves ģeodēziskā loka punktu.

STĀSTS Nr. 9 viesojas Rūjienā, kas ir ne vien saldējuma galvaspilsēta, bet arī  lepojas arī ar trim tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotiem pieminekļiem, no kuriem katram ir savs vēstures stāsts.

STĀSTS Nr. 10 uzved Beļavas jeb Kārtenes pilskalnā un skatu tornī, no kura paveras gleznainās Ziemeļvidzemes ainavas un redzami Pinteļa ezera izliekumi.

STĀSTS Nr. 11 vēsta, kā radušās Kazu krāces Valmierā un kāpēc tās nes kazu vārdu.

STĀSTS Nr. 12 ļauj sajusties kā bērnībā un  izstaigāt Dullā Daukas ceļus Ogres novada Meņģeles pagastā.

STĀSTS Nr. 13 aicina ciemos uz Limbažiem – vienu no astoņām Latvijas Hanzas pilsētām –, kuras radiālais ielu plānojums mūsdienās ir teju tāds pats kā 14. gadsimtā.

 

Tomēr ar velna duci nekas nebeidzas, jo Vidzeme ir bagāta ar  vēstures un leģendu apvītām vietām, un decembrī stāstāmi vēl divi īpaši stāsti.

 

STĀSTS Nr. 14 izaicinās kāpienam Alūksnes augstienes pauguros, savukārt STĀSTS Nr. 15 novedīs Gaujas senlejā, kur paslēpusies Līgatne.

 

Atklājiet Vidzemi – cik dažāda tā ir!


>> Doties uz Facebook  grupu “Atklāj Vidzemi” 

 

 

Tūrisma akciju #AtklājVidzemi rīko Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka".

 

Informāciju sagatavojusi:

Māra Sproģe

Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste

mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

 

 

--

Pirmo tikšanos aizvadījusi Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme iekļauj” jaunā vadības grupa, kurā pārstāvētas tās pašvaldības, kas projekta ietvaros īsteno deinstitucionalizācijas procesu ar mērķi nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. Tajā pārskatīts līdz šim paveiktais, kā arī diskutēts par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras pašvaldības pakalpojumu izveidē.

Vidzemē kopumā ir 3233 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem. No tiem šobrīd projektā “Vidzeme iekļauj” individuālo vajadzību izvērtējums veikts 510 cilvēkiem no kopumā 568 plānotajiem līdz projekta noslēgumam 2023. gadā. Pašvaldībās pakalpojumus saņēmuši 179 pieaugušie, kas ir 41 % no plānotā līdz 2023. gadam. Šie cilvēki saņem grupu dzīvokļa, dienas aprūpes centra, specializēto darbnīcu, aprūpes mājās, individuālo konsultāciju vai īslaicīgas sociālās aprūpes jeb “atelpas brīža” pakalpojumus.

 (*Spiediet uz attēla, lai izvērstu to. Datos norādīti pakalpojumus saņēmušo cilvēku skaits)

Savukārt no 929 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (kuriem noteikta invaliditāte un, kuri dzīvo ģimenē) Vidzemē, projektā  šobrīd individuālās vajadzības izvērtētas 600 bērniem no 640 plānotajiem. Dienas aprūpes centra, sociālās rehabilitācijas (tajā skaitā bērna vecākiem), sociālās aprūpes vai “atelpas brīža” pakalpojumus līdz šim kopā saņēmis 361 bērns jeb 72% no plānotajiem līdz 2023. gadam tajās pašvaldībās, kas īsteno deinstitucionalizācijas procesu.

(*Spiediet uz attēla, lai izvērstu to. Datos norādīti pakalpojumus saņēmušo cilvēku skaits)

No projekta līdzekļiem pakalpojumu nodrošināšanai pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem kompensēti 624 107 EUR, savukārt pakalpojumiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – 594 597  EUR. 

Iepazīstoties ar Vidzemes plānošanas reģiona apkopoto informāciju par aktuālo situāciju un līdz šim pašvaldībās sniegtajiem pakalpojumiem pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, tajā skaitā izveidoto infrastruktūru (piemēram, dienas aprūpes centriem, grupu dzīvokļu mājām, specializētajām darbnīcām), secināms, ka sasniegtie rādītāji mēdz krasi atšķirties starp pašvaldībām. 

Kā uzsver projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, iemesls atšķirīgai situācijai pašvaldībās ir gan salīdzinoši sarežģītā šādu pakalpojumu plānošana, jautājumi, kas skar infrastruktūras objektu būvniecību, ar Covid-19 pandēmiju saistīti jautājumi, gan arī administratīvi teritoriālā reforma: “Būvniecībā ir vērojams gan izmaksu pieaugums, gan arī novērojamas salīdzinoši daudz projektēšanas kļūdas. Tajās pašvaldībās, kurās izmaiņas ieviesa administratīvi teritoriālā reforma, šobrīd liels resurss jāvelta jaunās struktūras izveidei, saistošo noteikumu izstrādei, notiek darbinieku izvērtēšanas process, kas dažkārt saistīts ar darbinieka aiziešanu, ņemot vērā pašvaldības piedāvājumu. Arī epidemioloģiskā situācija ietekmē pakalpojumu nodrošināšanu, jo ir cilvēki, kuri baidās saņemt pakalpojumu šajos apstākļos, kā arī ne visi pakalpojumu sniedzēji piekrīt vakcinēties, kā rezultātā jāpārtrauc darbs.” 

Deinstitucionalizācijas projekta vadības grupā iesaistīti pa vienam pārstāvim no Alūksnes, Cēsu, Madonas, Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Valmieras un Varakļānu novada pašvaldībām. Tās pārstāvju uzdevums turpmāk būs uzraudzīt un arī sekmēt pakalpojumu izveidi minētajās pašvaldībās, sniedzot nepieciešamo atbalstu to sociālajiem dienestiem un citām saistītām institūcijām, lai sekmīgi īstenotu deinstitucionalizācijas procesu saskaņā ar sākotnēji projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros izstrādāto plānu.

Šādas sanāksmes turpmāk plānots īstenot regulāri, lai pārrunātu projektu progresu, nepieciešamo atbalstu un Vidzemes plānošanas reģiona iesaisti, kā arī veicinātu savstarpēju pieredzes apmaiņu starp pašvaldībām.

 

Aktivitātes tiek īstenotas deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste


Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē reljefs sapaugurots vairāk nekā jebkur citur Latvijā. Šajā pusē var spēcīgi izjust gadalaiku maiņu. Alūksne īpaši pievilcīga ir ziemā, kad tā ir ne tikai Latvijas visaugstāk esošā pilsēta, bet arī vieta, kur valda stiprs sals.

Baudot Alūksnes augstienes pauguru ainavas, aicinām piestāt pie Opekalna baznīcas, kas ir visaugstāk virs jūras līmeņa (235 m vjl) uzceltā baznīca Latvijā.

Opekalna baznīca. Foto: J. Nāgelis

Alūksnes apkārtnes augstākā vieta ir Dēliņkalns. Dabas baudīšanai kalna virsotnē uzbūvēts 27 metrus augsts skatu tornis. Vai zināt, kā radies Dēliņkalna nosaukums?

Teika vēsta: “Reiz tur bijušas Augstumu mājas, kurās saimniekojis stalts puisis Stipris. Kilometru tālāk mitusi meitene Asne. Abi jaunieši samīlējušies. Zviedru laikos meitenē ieskatījies zviedru karalis. Stipris un Asne vienmēr satikušies starp diviem bezvārdu kalniem. Tiekoties atvadu reizē, Asne izstāstījusi Stiprim savu bēdu – viņai jākļūst par karaļa sievu. Abi bēdājušies un raudājuši. Tad pienācis kāds sirmgalvis un jautājis, kāpēc jaunieši raud. Uzklausījis abu stāstus, vecītis teicis: ”Ja jūs gribat, tad varat palikt nešķirami uz mūžu”. Svešais sirmgalvis trīs reizes piesitis ar nūjiņu pie zemes: puisis pārtapis par Dēliņkalnu, Asne - par Meitiņkalnu. Dēliņkalnā uzaudzis dižozols, Meitiņkalnā - jo stalta priede, un abu koku zari saķērušies ciešā tvērienā uz mūžiem. Sendienās kāzu vakarā līgavas nesušas ziedu klēpjus priedei, puiši - dižozolam...”

Dēliņkalna skatu tornis. Foto: visitaluksne.lv 

Vēl citus stāstus par apskates vietām Dēliņkalna apkārtnē varat izlasīt šeit.

Kad apkārtne izpētīta, laiks doties uz aukstāko un augstāko pilsētu - Alūksni!

No 10.decembra apmeklētājus gaidīs atjaunotais Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu tornis, kur turpmāk īpašos seansos par pils vēsturi vēstīs inovatīvs skaņas un gaismas stāsts. “MARIENBURGAS Astotais brālis” ir izcilu talantu kopdarbs. Pils dvēseli ir sadzirdējuši izcilie komponisti un mūzikas producenti Artūrs Maskats, Mārtiņš Brauns un Sigvards Kļava, radot spilgtu skaņas un gaismas piedzīvojumu. Teiksmas teksta autors ir dramaturgs Lauris Gundars un dizaina birojs H2E. Lai apmeklējums būtu īpašs un drošs, savu vizīti obligāti rezervējiet iepriekš pa tālruni +371 29149810 (apmeklētāju skaits vienā seansā ir ierobežots).

  

Dienvidu tornis. Foto: M. Šļivka / MARIENBURGAS Astotais brālis. Foto: A. Cekuls

MARIENBURGAS Astotais brālis. Foto: H2E

Ziemas dienas ir īsas, tāpēc ir īstais laiks doties sniegotās un romantiskās pastaigās laternu stundās pa naksnīgās Alūksnes ainaviskajiem parkiem, kas ļaus sajust gadsimtus. Iesakām ziemu baudīt pastaigās pa Alūksnes muižas parku, kas ir kultūras pieminekļu ansamblis, Alūksnes ezera ieskauto Pilssalu ar izgaismotu Dienvidu torni un Tempļakalna parku ar Slavas templi - granīta rotondu - kalna virsotnē. Tempļakalna ielas gājēju tilts priecē ar mūziku. Katrā apaļajā stundā no pulksten 10:00 līdz pat pulksten 22:00 pirmās piecpadsmit minūtes tiek atskaņotas liriskas melodijas, veidojot romantisku skaņas un gaismas performanci.

  

Naksnīgā Alūksne. Alūksnes Jaunā pils. Foto: A. Grīvnieks / Naksnīgā Alūksne. Tempļa kalns. Foto: A. Grīvnieks

Naksnīgā Alūksne. Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca. Foto: M. Šļivka 

Pēc romantiskas ziemas pastaigas parasti gribas sasildīties un nogaršot ko īpašu. Alūksnes pusē izslavēta zupa ir buljons ar profitroļiem, ko noteikti iesakām nobaudīt. Ziemai Alūksnē ir arī sava īpašā garša. Mājīgās kafejnīcās varat baudīt bārmeņa Ingusa Reizenberga radīto ābolu sulas un viskija tandēma ziemas silto dzērienu. Alūksnes kokteilis ir radīts, lai pilsētā, kur ziema ierodas visātrāk un kupenas ir visdziļākās, ikviens var kārtīgi sasildīties. Savukārt "smeķīgu" stāstu par malēniešu un kaimiņu igauņu draudzību uzzināsiet, nobaudot “Veclaicenes kūkinu” (Kūkins– malēniski kūka).

Alūksnes īpašos ēdienus un dzērienu iespējams nogaršot restorānā Jolanta un kafejnīcās Pajumte un Benevilla.  

            

Alūksnes kokteilis. Foto: visitaluksne.lv / Veclaicenes kūkins. Foto: A. Cekuls

Buljons ar profitroļiem. Foto: P. Zariņa 

Lai gūtu vēl citus iespaidus Alūksnes pusē, ieskatieties:  

https://visitaluksne.lv/  
https://aaa.veclaicene.lv/celotajiem

Informāciju sagatavojusi:
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
Ilze Liepa sadarbībā ar Alūksnes Tūrisma informācijas centru
ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

---

Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". 

Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 31. decembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. 

Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”. 

---

CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI 

---

Lai sniegtu ieguldījumu inovāciju jomas attīstībā ne tikai vietēji, bet arī pārrobežu kontekstā, Vidzemes plānošanas reģions pieņēmis uzaicinājumu turpmāk vadīt Inovāciju pārneses darba grupu Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijas (BSSSC) ietvaros.

Vidzemes plānošanas reģions jau vairākus gadus savu prioritāšu augšgalā ierindojis reģiona attīstību inovāciju vidē, organizējot konferences, seminārus, diskusijas, hakatonus, inovāciju koprades laboratoriju un citus saistošus, uz novatoriskiem risinājumiem vērstus pasākumus. Šobrīd ir pieņemts jauns izaicinājums, kas attīstīs un uzlabos Baltijas jūras makroreģiona konkurētspēju globālā mērogā, rūpējoties arī par iesaistīto valstu straujāku attīstību inovāciju sektorā.

Inovāciju pārneses darba grupas ietvaros Baltijas jūras reģiona (BJR) pārvaldes institūciju, izglītības iestāžu un citu ieinteresēto pušu pārstāvji satiksies, lai kopīgi apmainītos ar zināšanām, idejām, kontaktiem, iedvesmotos un diskutētu par labās prakses piemēriem un to integrēšanu reģionālā līmenī. Šāda veida pieeja ir efektīvs veids, kā stiprināt sadarbību un sekmēt uz reģioniem orientētu inovāciju politiku.

Inese Suija-Markova, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece, norāda: “Vairākiem no BSSSC organizācijā pārstāvētajiem reģioniem inovācija ir neatņemama reģiona attīstības sastāvdaļa. Tas nozīmē, ka reģionos tiek radīti daudz un dažādi novatoriski risinājumi –  tehnoloģiski un  netehnoloģiski –  vides aizsardzības, uzņēmējdarbības attīstības, izglītības, kultūras un tūrisma, sociālo pakalpojumu un citās jomās. Prakse pierāda, ka šie izgudrojumi var būt noderīgi arī citiem reģioniem, taču vispirms par tiem ir jāuzzina. Tāpēc ir nepieciešama regulāra informācijas apmaiņa, mācīšanās, lai to, kas jau ir radīts, varētu turpināt pielāgot un izmantot arī citos kontekstos. Ne vienmēr ir lietderīgi vēlreiz izgudrot velosipēdu! Mācoties, uzturot dialogu un kontaktus ar citām valstīm, arī mēs paši kļūstam gudrāki un daudz labāk spējam izvērtēt, ko gribam darīt tāpat vai labāk kā kaimiņi, vai gluži pretēji – no kādām kļūdām vajadzētu izvairīties!”

Pirmā Inovāciju pārneses darba grupas sanāksme tika organizēta šī gada 29.aprīlī, kad darba grupas fokusā bija kultūras plānošana kā pilsētu sociālās inovācijas metode. Klātesošie tika iepazīstināti ar Dānijas Kultūras institūta Latvijā vadītā projekta “URBCultural Planning” rezultātiem, lai kopīgi diskutētu par galvenajiem ieguvumiem, klupšanas akmeņiem un labās prakses pārņemšanu arī citās makroreģiona valstīs.

Kultūras plānošana ir pieeja, kurai jāstrādā trīs līmeņos: politikas līmenī, stratēģijas līmenī un īstenošanas līmenī. Vienlaikus to var pieņemt vietējās varas iestādes, neieviešot radikālas izmaiņas esošajā politikā. Kultūras plānošanas piedāvātais prakšu kopums ir ļoti pielāgojams, tāpēc to var izmantot apdomīgi, ļaujot ņemt vērā vietas individualitāti,” pirmajā tikšanās reizē uzsvēra Dānijas Kultūras institūta Latvijā pārstāvis Emīls Rode.

Nākamā Inovāciju pārneses darba grupas sēde plānota nākošā gada sākumā.

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vai zinājāt, ka Līgatne ir Latvijā senākās papīrfabrikas strādnieku ciemats, kas bijis viens no modernākajiem strādnieku ciematiem Eiropā? Šobrīd industriālais kultūrvēstures mantojums ir daļa no Līgatnes identitātes, kas apvienojumā ar Gaujas senlejas dabas mantojumu padara Līgatni par unikālu vietu atpūtai un vēstures izzināšanai. 

Foto: Anita Jaunzeme

Manufaktūras papīra dzirnavas šeit dibinātas jau 1815. gadā, kad, izmantojot straujās Līgatnes upītes enerģiju un pārveidojot muižas miltu dzirnavas, šeit uzsāka papīra ražošanu no vecām lina lupatām. Pirmā papīrfabrikas ēka atrodas Līgatnes centrā, Spriņģu ielā 1, kur šobrīd mājo restorāns “1815” un kafejnīca "Vilhelmīnes dzirnavas". Papīra ražošanai attīstoties, tika uzbūvēts lielais papīrfabrikas ēku komplekss, kurā papīru ražoja līdz 2014. gadam.

Papīrfabrikas vadība savulaik darījusi visu, lai saviem darbiniekiem radītu labvēlīgus dzīves apstākļus. Strādniekiem tika piešķirti atsevišķi dzīvokļi koka rindu mājās ar malkas apkuri, par fabrikas piegādāto malku, ūdeni un elektrību nebija jāmaksā, jo Līgatne līdz ar visaugstākās kvalitātes papīru ražoja arī enerģiju. Uz trīs rindu mājām bija viena saimniecības ēka, tautā saukts "brūzītis", kurā mazgāja veļu, cepa maizi un žāvēja gaļu. Ciematā bija sava skola, klubs (mūsdienās kultūras nams), te bijusi arī pirmā boulinga zāle Latvijā, kā arī pašiem sava slimnīca, ambulance un dzemdību nams. Fabrikas dzemdību nama ēku atjaunojis šefpavārs Ēriks Dreibants, un izveidojis "Pavāru māju".

Vienā no 19. gs. beigās celtajām koka rindu mājām senajā izskatā atjaunots papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis, kur autentiskā vidē var uzlikt uz uguns tējkannu un ar videofilmas starpniecību aizceļot gadsimtu tālā senatnē, lai ieskatītos šejienes strādnieku saimes ikdienā.

Vietējiem ir daudz stāstu iz ciemata ikdienas. Nostāstos un teikās par Līgatni un tās apkārtni, kuras apkopojusi R. Vanaga, Leo Balodis stāsta, ka

„Pirms pirmā pasaules kara kungiem Līgatnē ir bijusi sava ragaviņu trase, ziemā kur vizināties. Ragaviņas augšā nav vilkuši paši, bet bijuši speciāli vilcēji – kalpi. Lai ragavas labāk slīdētu, ar zirgiem mucās veduši ūdeni un laistījuši trasi. Trase sākusies pie mājas Gaujas ielā 24, tad cauri mežiņam uz Gaujasmalu… “.

 Mūsdienas tā ir kājnieku taka ar visu aso pagriezienu no tiem laikiem. Atrodiet taku, izvēlaties kurš kungs un kurš vilcējs!

 

Līgatnes takās. Foto: K. Buškevics 

 

18. decembrī Līgatnē norisināsies Gaismas ilūziju nakts, kad gida pavadībā pa maģisku liesmiņu izgaismotu maršrutu varēs iepazīt ciematu un tā vēsturi. Nokļūsiet pie Rīgas kalna senajām papīrfabrikas strādnieku ēkām, kas vēl šodien ir apdzīvotas, pāri Eižena tiltiņam gar smilšakmens alām maršruts aizvedīs līdz pat lašu nārsta ceļiem pie monumentālās Ānfabrikas klints, kas vareni stāv Līgatnes upes krastā jau gadsimtiem ilgi. Ejot gar Līgatnes kultūras namu, ceļš uzvedīs Lustūža klints virsotnē, kur caur mazu noslēpumainu meža celiņu pavērsies skats uz Līgatnes papīrfabriku. No Skolas kalna kāpsiet lejā un gar Pavāru māju nokļūsiet Līgatnes papīrfabrikas teritorijā, kur gaidīs pārsteigums – gaismas ilūzijas spēle.  Vairāk informācijas www.visitligatne.lv

Šo pašu maršrutu varat iziet arī citā laikā, nebūs maģisko lampiņu, bet būs prieks, bagātīgs pieredzējums un dabas baudījums.

Ja kājās pārgājienu zābaki un vēlme kārtīgi izstaigāties augšup lejup pa pakalniem, tad jādodas  Līgatnes upes līkloču takā. Līgatnes smilšakmens klintiīs ir vairāk nekā 300 cilvēka saimnieciskām vajadzībām veidotu alu, kas kalpojušas  kā aukstuma kambari. Lustūža klintsī alas izveidotas pat vairākos stāvos, savukārt no klints augšā izveidotās skatu platformas paveras ainavisks skats uz ciematu.

  

Līgatnes alas un Līgatnes upes līkloči. Foto: visitligatne.lv 


Bet, ja dodat priekšroku jau pārbaudītām vērtībām, tad Līgatnes dabas takās   jūs sagaidīs savvaļas dzīvnieki un Gaujas senlejas dabas daudzveidība.

  

Lūsis un staltbriedis Līgatnes dabas takā. Foto: V.Vītola 


Līgatne ir lieliska pieturvieta arī Mežtakas gājējiem – šeit satiekas krāšņām ainavām bagātie Gaujas senlejas posmi  Sigulda - Līgatne  un Līgatne - Cēsis .  

 

Pēc kārtīgas pastaigas, laiks maltītei kādā no Līgatnes gardēžu vietām.

    

Līgatnes gardumi. Foto: visitligatne.lv 

Radoši noskaņotie, savukārt, var piedalīties atpūtas kompleksa “Zeit” akcijā “Rūķu laiks” – ikviens var kļūt par izstādes “Rūķu stāsts” veidotāju, līdz 22. decembrim aiznesot uz “Zeit” savu izveidoto rūķi. “Zeit” aicina veidot rūķus, dodot otro dzīvi lietām un materiāliem, kas guļ šķūnītī vai bēniņos. Par katru atnesto rūķi var saņemt bezmaksas izlēkāšanos tīklu parkā, un trīs radošākie, unikālākie, lielākie, pārsteidzošākie rūķi 23. decembrī saņems vērtīgas balvas no “Zeit”. “Rūķu stāsts” būs apskatāms atpūtas kompleksa radošajā kvartālā. Vairāk informācijas par rūķu akciju lasiet “Zeit”  Facebook lapā.

 

Ko vēl ieraudzīt, baudīt un pieredzēt Līgatnē: http://www.visitligatne.lv/ 



Informāciju sagatavojusi:
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
Ilze Liepa sadarbībā ar Līgatnes Tūrisma informācijas centru
ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

---

Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". 

Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 31. decembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – 1 pārgājienu mugursoma un 2 dāvanas no Mežtakas. 

Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”. 

---

CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI 

 


Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmēji aicināti pieteikties bezmaksas konsultācijām par inovāciju un starptautiskās sadarbības attīstīšanu, lai veicinātu uzņēmuma konkurētspēju ārvalstīs.

 

 

Vidzemes plānošanas reģionā inovāciju brokeris ir atbalsta persona uzņēmējiem, kas palīdz orientēties pieejamās atbalsta programmās, analizē un novērtē uzņēmuma attīstības iespējas pārrobežu kontekstā un palīdz meklēt atbilstošus starptautiskus partnerus.

Konsultācijas ir bez maksas un tās ir pieejamas, iepriekš piesakoties pa e-pastu zane.pipkaleja PIE vidzeme PUNKTS lv vai tālruni +371 29212567.

Šogad vēl iespējams pieteikties konsultācijām 17. decembrī.

Nākamā gada konsultāciju grafiks tiks publicēts 2022. gada sākumā.

 

Inovāciju brokera konsultācijas organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

 

Informāciju sagatavojusi:

Māra Sproģe, Vidzemes uzņēmējdarbības centra sabiedrisko attiecību speciāliste, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

 

 

CITAS PROJEKTA "UZŅĒMĒJDARBĪBA VIDZEMĒ" ZIŅAS

 

---

Ikviens vidzemnieks aicināts nobalsot par būtiskākajiem kultūras virzieniem reģionā, kuros būs iespējams saņemt finansējumu projektu realizēšanai konkursa “Vidzemes kultūras programma 2022” ietvaros, ja Vidzemes plānošanas reģions būs tā īstenotājs arī nākamajā gadā.

Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos Vidzemes plānošanas reģions gatavojas realizēt jau 15. gadu. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī, un tās ietvaros iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad konkursa nolikums tiek pilnveidots, lai iekļautu tajā aktuālākās kultūras tendences. Tās tiek definētas, balstoties gan uz ekspertu viedokli un plānošanas dokumentiem, gan reģiona iedzīvotāju pausto viedokli. Sabiedrības balsojuma rezultāts būs svarīgs konkursa nolikuma veidošanā, definējot kultūras prioritātes, kurās būs iespējams iesniegt kultūras projektu pieteikumus, ja Vidzemes plānošanas reģions būs konkursa īstenotājs arī 2022. gadā.

Lai paustu viedokli, ikviens aicināts aizpildīt aptauju, norādot līdz četrām nozīmīgākajām kultūras prioritātēm, kas šķiet būtiskas kultūrā nākamajā gadā. Tās aptver tādas jomas kā kultūras jaunrade, sabiedrības iesaiste un kultūrizglītība, bērnu un jauniešu iesaiste kultūrā, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas un kultūras pieejamība, novadpētniecība, nemateriālā un materiālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana, kā arī vienotais kultūras un dabas mantojums.

Aptauja aizpildīšanai pieejama līdz 2022. gada 14. janvārim: https://ej.uz/kulturavidzeme  

Pagājušajā gadā viedokli pauda 1004 iedzīvotāji. Par nozīmīgākajām tika atzītas un konkursa nolikumā  iekļautas šādas prioritātes – bērnu un jauniešu kvalitatīva iesaiste kultūras procesos, Vidzemes reģiona vienotais kultūras un dabas mantojums, profesionālās nacionālās un starptautiskās mākslas un kultūras pieejamība Vidzemē un kultūras jaunrade. Ar informāciju iespējams iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona publikācijā.

Vidzemes plānošanas reģions par svarīgu uzskata sabiedrības iesaisti to jautājumu lemšanā, kas skar tās intereses. Apkopotā informācija novērtējuma aptaujā par iepriekš īstenoto kultūras prioritāšu balsojumu liecina, ka vairums atzinīgi novērtē iespēju iesaistīties lēmumu pieņemšanā kultūras prioritāšu noteikšanā un saskata to kā labu veidu, lai izzinātu kultūras produktu pieprasījumu.

Ar apkopoto informāciju par balsojuma rezultātiem varēs iepazīties 2022. gada janvārī Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv.

2021. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika pieteikti 182 projekti par kopējo summu 762391,37 EUR. Atbalstīti – 54 projekti kopumā 141 000 EUR apmērām. Konkursā apstiprinātie projektu pieteikumi tika balstīti uz sabiedrības noteiktajām prioritātēm.  

Kultūras programmu reģionos izsludina VKKF, ik gadu no jauna lemjot par konkursa realizētājiem reģionos.

Sabiedrības aptauja īstenota projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un veidot sociālās saites pašvaldībās, izplatīt ideju par līdzdalības budžeta veidošanu un projekta labajām praksēm Baltijas jūras reģionā. Vairāk informācijas: https://ej.uz/1u4q


Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģions sabiedrisko attiecību speciāliste

Laikā no šī gada 11. novembra līdz 17. decembrim norisinājās EUROPE DIRECT Vidzeme organizētais ideju konkurss vidusskolēniem “Vidzemes nākotne zaļā un digitālā Eiropā”, ļaujot jauniešiem sniegt savu artavu zaļā kursa virzībā un saņemt vērtīgas balvas. Izvērtējot iesūtītos darbus, esam noskaidrojuši uzvarētājus, kuri dāvanā saņems viedpulksteņus.

Konkursa 1. vietas ieguvēja Kristana Luste, Limbažu vidusskolas 10. klases skolniece, kura kopā ar skolotāju Daigu Rudzīti izstrādāja darbu “Par dabīgu un daudzveidīgu vidi, āra nodarbībām skolas apkārtnē”, piedāvājot skolas teritorijas zālienu atstāt nepļautu, tajā izvietojot informatīvo stendu par puķēm, kukaiņiem un  putniem, ko skolas apkārtnē var novērot. Kristana raksta: “Rietumeiropā, kur ir augsti attīstīta rūpniecība, intensīvā lauksaimniecība, ir novērots, ka ir samazinājies kukaiņu daudzums, īpaši, bišu, mazinās ražas, jo nav dabīgo apputeksnētāju. Negribētu to piedzīvot Latvijā. Domāju, ka arī ar mazu rīcību mēs varam likt aizdomāties pārējiem, paši izveidot vidi, lai āra nodarbībā skolēni var redzēt zilo zvaniņu, pelašķi, margrietiņu, vībotni, skareni u.c. augus, atrast mārīti, vērot biti. Atstāt vienu dzīvo stūrīti izglītībai.”


 Foto: Kristanas Lustes darbs konkursa ietvaros.

Konkursa 2. vietas ieguvēja Daniela Kristiāna Saleniece no Limbažu Valsts ģimnāzijas 11. klases savā skolā problēmu saskata PET pudeļu izmantošanā. “Esmu novērojusi, ka daudzi jaunieši nemaz nerūpējas par vidi. Ik katrā starpbrīdi vai stundā bērni dzer ūdeni, protams, arī es. Jau apmēram divus gadus esmu iecienījusi tieši “Tupperware eco” ilgtspējīgo pudeli. Skolā ļoti daudz tiek runāts par to, cik daudz mēs piesārņojam dabu ar PET pudelēm. Pēc pāris izglītojošām stundām, daži skolēni lieto ilgtspējīgas pudeles, tomēr lielākā daļa PET pudeles,” tā Daniela. Viņas risinājums ietver informatīvu plakātu izvietošanu skolā.

Foto: Danielas Kristiānas Salenieces darbs konkursa ietvaros.

Eiropas zaļais kurss ir Eiropas Komisijas iniciatīvu kopums, kura galvenais mērķis ir klimata pārmaiņu un to radīto seku mazināšana, lai līdz 2050. gadam Eiropa kļūtu pilnībā klimata neitrāla. Šo mērķi plānots sasniegt ar daudzveidīgiem uzlabojumiem enerģētikas, pilsētplānošanas, transporta, uzņēmējdarbības, lauksaimniecības, inovāciju u.c. jomās.  

Konkurss organizēts projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam.

Kontaktinformācija saziņai:

EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, tālr. +371 26 099 521;
e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme
Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.


Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) 2018. un 2019. gada rudenī izsludināja uzņēmējdarbības projektu konkursu, lai sniegtu finansiālu atbalstu remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai Vidzemē. Vidzemē divos “Atgriešanās atbalsta” konkursos tika piešķirti trīs granti. 2019. gadā finansiālo atbalstu saņēma fotogrāfe Sanda Bogomazova, kad projektu konkursā tika atbalstīta viņas iecere par jaunas fotostudijas iekārtošanu un fotogrāfa pakalpojumu sniegšanu Cēsīs. Izveidotā fotostudija “StoryTime” darbojas nu jau otro gadu. Par iespēju realizēt savu biznesa ideju S. Bogomazova, bijusī remigrante, saka: "Atbalsts – tas ir ieguvums."

Fotogrāfe S. Bogomazova atklāj: “Atbalsts bija – fotoaparāts, viss studijai – gaismas, difuzori – atstarotāji, foni. Lai studiju atvērtu, viss bija nepieciešams profesionālā līmenī. Ja finansējums nebūtu – studijas man nebūtu, darbotos tāpat kā līdz šim. Man bija sapnis par studiju. Es tieši atgriezos [Latvijā], un viss sakārtojās. Man pat likās neticami, ka man tā studija būs. Sapņi tomēr piepildās. Periods bija diezgan īss – rakstīt plānu, kur atrast vietu studijai… Bija stimuls, jo brālis atvēra servisu, un šķita, ka es taču arī varu. Tas palīdzēja.”

Par savu darbu studijā S. Bogomazova stāsta: “Pašreiz viss notiek. Studijā līdz decembra vidum notiek Ziemassvētku fotosesijas, līdz Ziemassvētkiem es visiem atdodu bildes. Tad līdz februārim ir nedaudz klusāks periods. Pasākums kādam, kāda Ziemassvētku balle. Pamazām. Nav, protams, pēc plāna, kā bija iecerēts. Ierobežojumi mani “piebremzēja”, bet es neapstājos.”

Fotogrāfe vasarā aktīvi uzņem kāzas, bet tagad darbs vairāk esot studijā, kur ir izveidots piedāvājums arī sieviešu fotosesijām ar pārvērtībām – meikaps, mati, stils, apģērbs. Viņa saka: “Tādā veidā domāju piesaistīt attiecīgo auditoriju. Jādomā, lai es atšķiros ar kaut ko. Jo Cēsīs jau ir fotostudijas, un fotogrāfu ir daudz. Es negribu līdzināties kaut kam, kas jau ir. Cēsīs pietrūkst tāds pakalpojums, kā, piemēram, fotogrāfiju cilvēks saņem kā gatavu produktu – bildi, albumu – nevis ir tikai fotosesija un bildes arī ir tikai digitālā versijā. Tagad tiecos to attīstīt. Vispirms jāiegūst klienti, tad ir uzticība, tad tevi iesaka. Tagad, divu gadu laikā, man jau ir izveidojies atbalstītāju pulciņš. Redzu, ka pēc pagājušā gada uz Ziemassvētku sesijām man piesakās tās pašas ģimenes. Tas nozīmē, ka patīk un viss ir kārtībā.”

Ziemassvētku noformējums fotostudijā arī ir fotogrāfes pašas veidots. Viņa atklāj: “Tas talants nāk no kaut kurienes, jo neesmu izgājusi dekorēšanas apmācības. Tik daudz, cik Anglijā veidoju balonu virtenes. Pati mācos, smeļos iedvesmu vietnē Pinterest, un tad taisu. Kādi līdzekļi man ir, ar tiem es arī darbojos. Mammai arī ir tāds talants, ka viņa spēj radīt, veidot. Reizēm arī viņa man palīdz.”

Pagājušajā vasarā izbraukuma fotosesijas esot bijušas mazāk nekā iepriekš. Fotogrāfe turpina: “Pagājušajā vasarā bija sliktāk, jo cilvēkiem ir mazāk līdzekļu. Milzīgas ballītes un svinības nenotika. Viss bija vairāk ārā. Es daudz bildēju pie jūras – uztaisīju piknika vietu, izdekorēju. Cilvēki pieteicās – tas šķita interesanti. Es braucu uz Saulkrastiem. Ieguvu klientus, kas ir ārpus Cēsu robežām.”

S. Bogomazova saka: “Ļoti liela ietekme ir influenceriem. Pagājušajā gadā man bija viena ļoti ietekmīga influencere – meitene, kas visu reklamē. Viņai arī bija forša ģimenīte. Viņi bija pie manis uz Ziemassvētkiem, bet tā nebija kā reklāma. Pēc tam viņa ielika arī savā [Instagram] “storijā”, cik skaista studija… Sekojot viņas “storijam”, pēc tam man daudzi pieteicās. Tas tagad ļoti “strādā”. Mārketings un reklāma paņem laiku. Ne vienmēr ir tā "luste" – jātaisa “storiji”, kaut kas jāfilmē – aizkadri un viss. Es esmu iekšā darbā, un viss pārējais man šķiet mazsvarīgi. Tomēr tas ir jādara.”

Projekta uzraudzība noslēgsies 2022. gadā, tad S. Bogomazova apsvēršot, vai nemainīt uzņēmējdarbības formu. Viņa saka: “Man jāskatās, kā man ir izdevīgāk. Jo patreiz tie nodokļi ir diezgan… Es strādāju daudz, apgrozījums ir pietiekoši liels, taču jārēķina, ka ir daudz izdevumu, arī PVN jāmaksā. Iespējams, ar laiku varēšu izveidot lielāku komandu, taču pašreiz ir jādomā, kā labāk.”

“Es meklēju sevi, domāju – tagad es daru šo – sākumā ar ģimenēm, tad kāzas. Es izeju cauri visam, un tad es saprotu, kas man tiešām patīk. Man ir gandarījums, ka citi kaut kur redz manu darbu. Man gribas, lai mans darbiņš nokļūst žurnālā vai uz reklāmas stendiem. Lielāks sapnis ir uzsākt sadarbības ar lielākām kompānijām. Tikt kādā žurnālā, iespējams, modes sfērā. Es gribu strādāt industrijā, kur es fotografēju reklāmām modeles,” tā par saviem sapņiem stāsta fotogrāfe.

Anglijā, kur S. Bogomazova nodzīvoja deviņarpus gadus, viss esot sācies ar to, ka paziņas un draugi sākuši rakstīt, jo zinājuši, ka viņa fotografē. Arī tur uz Ziemassvētkiem bijušas mazās fotosesijas. Viņa atklāj: “Braucu pie cilvēkiem uz mājām, pati savā viesistabā veidoju fotostūri. Tā sāku fotografēt. Skatījos YouTube, tad bija online apmācības. Visu esmu apguvusi pašmācības ceļā. Tu vari visu apgūt mājās, ja tev ir interese un saprašana. Pati esmu apguvusi daudzas lietas, un tas nāk tikai ar treniņiem un pieredzi. Es sāku 2010. gadā – tā attīstība ir liela. Es to nepametīšu. It īpaši tagad, kad cilvēki meklē darbus, kas tiešām patīk, nevis tikai, lai nopelnītu. Es neredzu sevi nekur citur. Viss, kas saistīts ar radošo, – es esmu “iekšā”.”

“Es esmu tāda, kas var arī pajokot, un cilvēks atveras. Man patīk komunicēt, būt draudzīgai. Tā ir psiholoģija – tev cilvēks ir jādabū “elastīgs”, fotosesijas laikā visu laiku ir jārunā. Man ir ļoti liela pieredze ar visa vecuma bērniem. Ģimenes, kas ir bijušas, saka: “Jā, viņai ļoti labi sanāk ar bērniem.” Tur jābūt ātrai un jāmēģina ķert mirkļi. Lai viņš [bērns] iekļūtu skaistajā fonā, pasmaidītu, vēl emocijas… Tur jāmāk, bet es jau visādi daros,” pastāsta S. Bogomazova.

Viņa vērtē: “Es nenožēloju, ka atbraucu uz Latviju. Man gribējās. Ir savi plusi un mīnusi. Ir forši, kas bija Anglijā, bet nevar salīdzināt ar to, kā ir mājās. Es pat nedomāju, ka es varētu braukt atpakaļ un dzīvot. Tā dzīvošana šeit ir neatsverama. Daudz labāk klimata ziņā vien. Te mēs mazāk slimojam. Bērnam labāka skola. Viss ir forši – kā jau mājās. Es it kā tur ilgi nodzīvoju, bet tāpat visu laiku bija tā sajūta – ka tu tur tāds svešais. Arī tā vide man nepatika – tik tuvu viens otram, tik mazi dārziņi, viss tāds saspiests. Ja nebija sava auto, tu nevarēji izbraukt, tad tu juties saspiesti. Mēs esam jūras mīļotāji. Mums tur bija trīs stundas līdz jūrai jābrauc, un tad vēl – tu aizbrauc un jūra tur ir kilometrus “aizgājusi prom”. Ezeri arī tur "švaki". Te dzīvojam pie ezeriem, tepat Ungurs, Driškins, Auciema ezers. Te ir Paradīze. Dzīvojot Anglijā, iekrāt īpaši nesanāca, jo gribējās izklaides, aizvest bērnu uz kādu interesantu vietu, paceļot, apmeklēt restorānus un apskatīt citas pilsētas. Ja es salīdzinu naudas ziņā – šeit un kā mēs tur dzīvojām – tas pats vien ir. Uzskatu, ka labāk dzīvot Latvijā, nekā citur.”

Rakstā izmantotās fotogrāfijas no Sandas Bogomazovas privātā arhīva.

***

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".

Papildu informācijai: Eva Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS

---

Ziema nav iedomājama bez sniegavīriem, to celšanas un spēlēm. Tāpēc starptautiskais tūrisma ceļš “Via Hanseatica”, kura attīstību Latvijā koordinē Vidzemes plānošanas reģions, sadarbībā ar “Aktīvā tūrisma centrs Eži” un “Cilpo.lv” aicina ģimenes ar bērniem un romantiķus izmēģināt ceļošanas spēli “Sniegavīru paslēpes Vidzemē”. Tā bez maksas būs spēlējama līdz pat nākamā gada 16. janvārim. Kopš spēles sākuma šī gada novembra nogalē īpašos Sniegavīrus deviņās vietās Vidzemē ir meklējušas jau 110 komandas. No tām gandrīz trīsdesmit ir atradušas visus. Sameklējot visus deviņus Sniegavīrus, būs iespēja piedalīties pārsteiguma balvu izlozē.  

Kas nepieciešams, lai spēlētu “Sniegavīru paslēpes Vidzemē”? Lai piedalītos spēlē, vajadzīgs auto, vēlme doties nelielā pārgājienā un risināt dažādus uzdevumus, laba kompānija, silts un laikapstākļiem piemērots apģērbs, kā arī uzlādēta viedierīce. Dalībai spēlē nepieciešams savā viedierīcē lejupielādēt lietotni LOQUIZ (pieejama bez maksas "App store" un "Google Play") un ievadīt lietotājvārdu - sniegavirs un paroli - Vidzeme. Kad viss nepieciešamais sarūpēts un esat gatavi spēlei, dodieties ceļā!

Kur meklēt sniegavīrus? Sniegavīri ir paslēpušies tūrisma ceļa “Via Hanseatica” teritorijā Vidzemē. Paslēpes risinās deviņās vietās: Vaidavā, Sedā, Raunā, Straupē, Āraišos, Ruckas muižā Cēsīs, Ēvelē, Daliņos Valmierā un Trikātā. Izvēles kārtībā apmeklējot katru vietu un veicot nelielu pārgājienu kājām, ir jāapskata pieci objekti un jāatrisina āķīgi uzdevumi, lai saņemtu norādes par Sniegavīra drošo slēptuvi. Kad esat atraduši pirmo Sniegavīru, iemūžiniet to lustīgā kopfotogrāfijā un brauciet ar auto meklēt nākamo!

Deviņu vietu apmeklēšanai un Sniegavīru atrašanai jāieplāno vesela diena vai ceļojums jāsadala uz divām, pat vairākām dienām. Spēles noteikumi ļauj spēli turpināt līdz pat 2022. gada 16. janvārim. Tie, kuri būs atraduši deviņus Sniegavīrus, piedalīsies pārsteiguma balvu izlozē. Izbaudiet aukstāko un baltāko gadalaiku, spēlējot paslēpes un atklājot interesantas vietas Vidzemē!

Vairāk informācijas: www.cilpo.lv, www.viahanseatica.info un facebook.com/ViaHanseaticaLatvija

***

Par VIA HANSEATICA

Pārrobežu tūrisma maršruts “Via Hanseatica”, kas savieno Latviju, Igauniju un Krieviju, tiek veidots un īstenots kopš 2012. gada. Maršruta attīstību Latvijā koordinē Vidzemes plānošanas reģions. Tas kopā ar Cēsu, Valmieras un Smiltenes novadu pašvaldībām aicina iepazīt daudzveidīgo tūrisma piedāvājumu. 

***

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Atgādinām, ka rudenī Vidzemes plānošanas reģions organizēja Smart Living seminārus, kuros tika aplūkoti dažādi risinājumi, kā mājsaimniecības un pašvaldības var ievērojami samazināt energoresursu patēriņu. Piedāvājam noskatīties semināru video ierakstus, fiksēt sev noderīgus padomus ikdienai  un darbam, lai samazinātu enerģijas tēriņus, nemazinot komfortu.

 

Šī brīža situācija elektroenerģijas tirgū arvien vairāk aktualizē nepieciešamību ikvienai mājsaimniecībai pārskatīt savus ikdienas enerģijas tēriņu paradumus, meklēt jaunus risinājumus un iespējas. Vienlaikus, arī pašvaldībām, domājot par publisko ēku būvniecību, jau laicīgi jādomā par to ekspluatācijas izmaksām – zemas enerģijas patēriņa ēkas ir veids, kā ietaupīt finanšu resursus un rīkoties videi draudzīgi. Bet kā sasniegt nosprausto mērķi?

 

VIDEO

>> Seminārs “Apsteidz enerģijas cenu pieaugumu ar energoefektivitāti” 28/09/2021

>> Seminārs “Publisko ēku labā prakse. Gandrīz nulles enerģijas jeb zemas enerģijas patēriņa ēkas” 27/10/2021

 

 

DAŽAS ATZIŅAS NO SEMINĀRIEM:

  • "Mūsu rokās ir pieņemt gudrus lēmumus, skatīties un izvērtēt paradumus un rīcības, lai samazinātu enerģijas patēriņu mājsaimniecībās, vienvārdsakot – ietaupīt naudu!”

  • “Viena no lielākajām komunālo maksājumu pozīcijām ir siltā ūdens izmantošana. Karstā ūdens enerģiju noteikti var ietaupīt, ja ņem vērā ūdens patēriņa atšķirības izmantojot vannu vai dušu. Dodoties vannā, vienā mazgāšanās reizē tiek patērēti ap 150–160 litri, savukārt dušā pat astoņas reizes mazāk – vien 20–25 litri. Liela nozīme ūdens patēriņa samazināšanai ir arī aeratoriem, kurus uzstāda jaucējkrāniem un dušas uzgaļiem.”

  • “Apgaismojuma tirgus attīstās ļoti ātri. Mode mainās, un ir arvien jauni pārsteigumi. Spuldzīšu klāsts ir ļoti plašs, taču ir vērts zināt nianses. Spuldzes ar plastmasas korpusiem ne tikai slāpē gaismu, bet nenovada arī siltumu, kā rezultātā bieži vien spuldze izdeg. Ir gadījumi, kad vispiemērotākā izvēle būtu spuldzes ar iebūvētu kustību sensoru. Jāzina spuldžu atšķirības un priekšrocības, lai izvēlētos katrai situācijai piemērotāko.”
  • “Zemgrīdas apkurei ir ļoti daudz priekšrocību, un tā ir iespēja efektīvi izmantot siltumapkures avotus. Tomēr jāņem vērā, ka ēkai jābūt ļoti labi nosiltinātai, jo šādām sistēmām siltuma atdeve ir ierobežota. Turklāt vienmēr ir vērts padomāt arī par rezerves apkures avotiem, lai mazinātu atkarību no enerģijas gadījumos, kad tās padeve pārtrūkst.”

  • “Labs projekts reizēm neīstenojas dzīvē, jo nododot objektu ekspluatācijā, iztrūkst kontrole un uzraudzība – viss paliek vairs tikai ēkas apsaimniekotāja ziņā. Bez cilvēka iesaistes tehnoloģijas un procesi nevar strādāt pilnvērtīgi.” 
  • “Ļoti aktuāla ir situācija, kad jaunā ēkā joprojām “dzīvo pa vecam” – netiek izmantotas rekuperācijas sistēmas, bet tā vietā tur vaļā logus un tādējādi telpas zaudē siltumu; netiek optimāli noregulēta sistēma un netiek sekots līdzi laikapstākļiem; darbinieki nepareizi vēdina telpas. Būtiski ir izvirzīt kādu atbildīgo, kas ikdienā seko līdzi mērījumiem un problēmu gadījumā meklēs risinājumu. Dati ir jāapkopo regulāri, un tie obligāti ir arī jāanalizē.”

***

Atgādinām, ka Vidzemes plānošanas reģions energoefektivitātes tēmas projektu “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai (Smart Living)” sadarbībā ar Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteri īsteno kopš 2020. gada sākuma.  Tā mērķis ir kopā ar partneriem no Igaunijas paaugstināt sabiedrības izpratni par resursu efektīvu izmantošanu. Smart Living tiek īstenots ar  Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu.

 

Papildinformācijai: Edgars Augustiņš, Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts (edgars.augustins PIE vidzeme PUNKTS lv)

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

 

CITAS PROJEKTA SMART LIVING ZIŅAS

 

-

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) 2018. izsludināja pirmo „Atgriešanās atbalsta” projektu konkursu. Tā bija iespēja remigrantiem uzsākt vai attīstīt savu biznesu Vidzemē. Togad “Atgriešanās atbalsta” grantu uzņēmējdarbības uzsākšanai saņēma remigranti un tobrīd jau cēsnieki Elvijs Sotnieks un Oskars Liepiņš. Viņi atvēra savu autoservisu Liepas pagastā. Šī gada nogalē noslēdzās piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzība trīs gadu garumā. Elvijs Sotnieks, viens no abiem autoservisa īpašniekiem, vērtē: “Situācijā, kas ir arī šobrīd, ir sekmējies diezgan labi. Esam ieguvuši daudz klientu. Finansiālais atbalsts pašā sākumā noderēja.”

E. Sotnieks pastāsta, ka grants veidojis nelielu daļu no kopējiem ieguldījumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai. Viņš saka: “Mums tas noderēja. Atbraucot no ārzemēm, bija mājoklis jāsakārto un nebija liekas naudas. Šajā sfērā strādājot 10 gadus, instrumenti bija sapirkti daudz. Ja bizness būtu jāuzsāk no nulles, tad to nemaz nevarētu. Auto virsbūvju remontu nevarētu uzsākt ar 9 tūkstošiem eiro - nekādi. Tas, ko nopirkām [par atbalstu], bija kompresors un vēl šādi tādi sīkumi.”

Galvenie izaicinājumi bijuši saistīti ar apjomīgāku remontdarbu uzņemšanos, kurus līdz tam nebija veikuši, jo ārzemēs darbs vairāk esot bijis saistīts ar auto krāsošanu. Viss izdevies labi - meistari ieguvuši labu slavu un daudz klientu. E. Sotnieks atklāj arī uzņēmējdarbības grūtības: “Daudz strādnieku ir nomainījušies. Skaidrs, ka te tādus, kas vēlētos strādāt un būtu apmierināti ar visu, atrast nevar. Tāpēc realitātē mēs esam divatā. Drīzumā “atdalīsimies” un startēsim ar divām firmām.”

Automeistars pastāsta, ka pirmajā vietā viņam tagad ir ģimene, jo trīs gadi uzņēmējdarbībā, kamēr ilga finanšu uzraudzība, neesot bijuši viegli. E. Sotnieks saka: “Tos trīs gadus es mājās nebiju vispār – tikai pa nakti pārgulēt – lai mēs kā firma nenomirtu, lai nebūtu jāslēdz ciet un jāatdod valsts finansējums. Es pieļauju, ka kāds cits mūsu vietā sen jau būtu atmeties. Bija grūti, bet noteikti – to vērts. Tagad jau ir vieglāk, jo tā sistēma Latvijā ir atstrādāta un ir saprotams, kā to visu šeit darīt.” Uzņēmējs uzskata nodokļu slogu par pārāk lielu. Tas kavējot uzņēmuma attīstību. “Lai neielīstu ļoti lielos kredītos, protams, tas traucē. Un ielīst lielos kredītos nav pilnīgi nekādu vēlmju,” saka E. Sotnieks.

“Mēs pierādījām ar darbiem, ka mums viss [autoservisā] ir izdarīts forši. Cilvēki atgriežas un grib pie mums taisīt. Klientu loks ir plašs. Ja man vienam pašam ar viņiem būtu jāstrādā, es viņus visus nespētu apkalpot. Uzraudzības posms ir noslēdzies - bet jebkurā gadījumā mēs turpinām,” stāsta E. Sotnieks.

Vaicāts par sajūtām, esot atkal Latvijā, E. Sotnieks saka: “Protams ir prieks. Esmu atpakaļ savās mājās, bērni iet normālā skolā. Tas arī ir svarīgākais.” Turpinot vaicāt par to, vai kādreiz nav bijusi vēlme doties atpakaļ uz ārzemēm, viņš pauž: “Nemaz nav tāda doma galvā, jo pārāk daudz te ir izdarīts, lai aizbrauktu atpakaļ. Ārzemes nav nekāda laimes vieta, pats sākums – iebīdīt pareizajās sliedēs - ir ļoti smagi… Protams, tur bija garantija, ka tev visu laiku būs tieši tāda alga. Tur bija rutīna. Te ir mazliet jāpiedomā – kā būs nākamajā mēnesī? Tur, kā gāja, tā gāja visus gadus. Nebija jāuztraucas, vai būs darbs, jo tas vienmēr arī bija.”

Nenovērtējams atbalsts esot ģimene, kā arī meistara tēva un audžutēva darba, kas saistīts ar virsbūvju remontiem, labā reputācija. E. Sotnieks saka: “Nebija tā, ka mēs te novēlušies, atbraukuši “jauni gurķi”. Cilvēki zināja, ko mēs darām un kā mēs darām. Mums nevajadzēja likt reklāmu un reklamēties. Kamēr mēs remontējām [servisa] telpas Liepā un pat vēl nebijām atvērušies, mums jau bija pierakstīta rinda. Pēc tam arvien vairāk cilvēki par to uzzināja, kā arī daudzi uzņēmumi. Mums ir noslēgts līgums ar UNITRACK Cēsīs (smago mašīnu dīlercentrs Cēsīs – aut.), skaitāmies viņu krāsotava. Esam strādājuši gandrīz ar visām apdrošināšanas kompānijām. Ja mēs šeit būtu atbraukuši kā svešinieki, nebūtu nekas sanācis – viennozīmīgi.”

Rakstā izmantotās fotogrāfijas no VPR arhīva.

***

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".

Papildu informācijai: Eva Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv


CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS

---

Vidzemes plānošanas reģions un Rīgas plānošanas reģions īstenojuši ieceri bagātināt pārgājienu maršrutu “Mežtaka” ar izglītojoši izklaidējošu spēles elementu – posmos no Rīgas līdz Igaunijas robežai izvietoti geokešinga slēpņi.

 

Garās distances pārgājienu maršruts “Mežtaka” veidots kā tūrisma produkts, kas pieejams visās sezonās un piemērots atšķirīgām mērķauditorijām gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Izvēloties katra vēlmēm un interesēm atbilstošus posmus, takā iespējams doties gan īsā pastaigā, gan vienas vai vairāku dienu pārgājienā, gan sportiskā garās distances pārgājienā līdz pat ~ 2141 km cauri visām trim Baltijas valstīm.

 

Lai paplašinātu Mežtakas mērķauditoriju un padarītu aizraujošāku nesteidzīgo dabas baudītāju pieredzējumu Mežtakā, posmos no Rīgas līdz Igaunijas robežai izvietoti slēpņi, kuru aprakstos iekļauti interesanti stāsti par dabas un kultūrvēstures mantojumu, ko var iepazīt Mežtakas gājējs.

 

“Slēpņošana ir populāra visā pasaulē, un šīs kopienas pārstāvji ir dabā gājēji un piedzīvojumu cienītāji. Bieži vien jaunu slēpņu meklējumi ir šīs kopienas pārstāvju galvenais dzinulis ceļojumam uz kādu galamērķi. Slēpņu izvietošana Mežtakā padara šo tūrisma produktu redzamāku ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu viesiem. Ar slēpņiem varam pastāstīt par interesantām vietām, pakalpojumiem un izklaides iespējām, kā arī dabas un kultūrvēstures mantojumu,  kas ceļotājam, iespējams, citkārt paslīdētu garām,” stāsta Edgars Ražinskis, Mežtakas tūrisma eksperts Rīgas plānošanas reģionā.

 

Kas ir slēpņošana jeb geokešings (geocaching)?


Slēpņošana ir orientēšanās vai “dārgumu medību” spēle, kuru spēlē brīvā dabā,  risinot mīklas un pārvarot fiziskus izaicinājumus, lai atrastu slēpni – dabā paslēptu konteineri, kurā ievietotajā viesu grāmatā atradējs veic atzīmi. Ar šo aktivitāti var nodarboties gan individuāli, gan ģimenes vai draugu kompānijā, turklāt nav nepieciešama iepriekšēja pieredze.

Lai piedalītos spēlē, jāizveido lietotāja konts vietnē www.geocaching.com , jāizvēlas slēpnis, ko meklēt, un jāiepazīstas ar slēpņa aprakstu. Slēpņiem ir dažādi veidi un grūtības pakāpes. Mežtakā izvietotie slēpņi lielākoties ir paredzēti slēpņotājiem-iesācējiem.

 

Vairāk par slēpņošanu un tās noteikumiem varat izlasīt šeit Geocaching mājas lapā.

 

 

Mežtakas ziemeļu daļā vairāk nekā 100 slēpņi

 

Geokešinga slēpņi Mežtakas ziemeļu daļā izvietoti ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, tādējādi slēpņu medniekiem pieejami vairāk nekā 100 slēpņi Mežtakas posmos no Rīgas līdz Tallinai.

 

Latvijā izvietoto slēpņu sarakstu meklējiet šeit, savukārt Igaunijā izvietoto slēpņu saraksts pieejams šeit.

 

Mežtakas komanda novēl aizrautīgu slēpņošanu!

 

Projekts "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Mežtaka"" tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas partneriem.

www.meztaka.lv

 

Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

 

 

Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

 

 

CITAS PROJEKTA "MEŽTAKA" ZIŅAS

 

---