.png)
|
Arhīva kalendārs
Leģenda vēsta, ka senos laikos, kad Cēsis no visām pusēm pilnībā apņēma augsti akmens mūri, dzīvoja kāds vīrs – Naktssargs. Ļaudis viņu maz redzēja un vēl retāk satika, biežāk dzirdēja. Kad pilsētnieki devās pie miera, viņa solis veda pilsētas ielās ar uzticamajiem pavadoņiem – nūju un mūžam gailošo, spožo lukturi. Ir aizritējuši gadu simteņi. Bet, ja jūs kādā pilsētas šķērsielā reiz satiksiet vīru ar nūju un lukturi rokā, neaizmirstiet spodrināt luktura stiklus! Tā gaisma vienmēr rādīs drošu ceļu ne tikai senajam vīram, bet arī jūsu labajām domām, sapņiem un darbiem.
Skulptūra “Gadsimtiem ejot”. Foto: Cēsu TIC Cēsis ir dibinātas 1206. gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā. Pilsētas pirmsākumi saistīti ar Cēsu viduslaiku pili, kura, vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, savu pašreizējo arhitektonisko veidolu ieguva 16. gadsimta sākumā, un šobrīd tas ir iespaidīgākais pilsdrupu ansamblis Baltijā. Lai izstaigātu pili, apmeklētāji saņem lukturi ar iedegtu sveci, kuras smarža un gaisma mūsdienu apmeklētājam paspilgtina viduslaiku arhitektūras romantisko pievilcību, bet agrākos laikos lukturis bija neatņemams ikdienas priekšmets, kas palīdzēja orientēties pils tumšajās ejās, nišās un pagrabos.
Cēsu pils apmeklētāju lukturi. Foto: Cēsu pils arhīvs
1986. gadā atrastais un restaurētais Cēsu pils lukturis. Foto: Cēsu pils arhīvs Cēsu pils ir arheoloģiski visplašāk pētītā un atradumiem bagātākā viduslaiku pils Latvijas teritorijā. Lai virtuāli apvienotu muzejos glabāto 13 000 senlietu kolekciju un padarītu tās brīvi pieejamas ikvienam interesentam, tiek veidots brīvpieejas resurss – Cēsu pils arheoloģisko priekšmetu datubāze. Aicinām ieskatīties! Savukārt, ja vēlaties redzēt, kur un kā top skulptūras “Gadsimtiem ejot” autora tēlnieka Matiasa Jansona darbi, jādodas uz Siļķēm - tēlnieku Jansonu dzimtas mājām, kuras atrodas Gaujas krastā, netālu no Cēsu tilta.
Tēlnieks Matiass Jansons darbnīcā "Siļķēs". Foto: no privātā arhīva Dodoties uz “Siļķēm”, iepazīstiet arī to apkārtni, izstaigājot Siļķu mežu, atrodot Siļķupīti un apskatot 19. un 20. gadsimta mijas koka villas Cīrulīšu dabas taku Gaujaslīču posmā.
Villa “Santa”. Foto: Cēsu TIC Cīrulīšu dabas takas otrpus Gaujas tiltam aizved gar gleznainajām Soguļklintīm un Gaujas vecupēm līdz piedzīvojumu parkam Supervāvere, kur iespējams pārbaudīt savus spēkus un izjust saikni ar dabu dažādu grūtības pakāpju piedzīvojumu trasēs.
Cīrulīšu dabas takas. Foto: Cēsu TIC / Supervāvere. Foto: Cēsu TIC Savukārt līdz septembra beigām, apmeklējot Ruckas parku pilsētas centrā, atradīsi laikmetīgās mākslas Apslēptos dārgumus, kas tapuši šī gada pavasarī, mākslinieku rezidences laikā, mākslas rezidenču centrā “Rucka”.
Apslēptie dārgumi. Foto: rucka.lv Ja nevēlies pats plānot savu maršrutu Cēsīs, zināmas un ne tik zināmas vietas varēsi aplūkot, iesaistoties interaktīvajā spēlē Iepazīsti Cēsis .
Murālis Cēsīs. Foto: Cēsu TIC Līkumojot pa pilsētas ielām, kas ir saglabājušas savu viduslaiku plānojumu, ikreiz ir iespējams ieraudzīt un izbaudīt ko jaunu. Vai zinājāt, ka arī Cēsīs ir jūgendstila ēkas? Izmantojiet jaunizveidoto pastaigu maršrutu “Jūgendstila ēkas Cēsīs”, lai atklātu un apskatītu jūgendstila skaistās ēkas un to detaļas, kuras paslēpušās pilsētas šaurajās un šarmantajās ieliņās.
Jūgendstila Cēsis. Foto: Cēsu TIC
Ja klīstat pa Cēsu vecpilsētu piektdienas vai sestdienas vakarā, noteikti piestājiet pie Sv. Jāņa baznīcas, uz kuras fasādes līdz oktobrim apaļās stundās (kolīdz iestājas tumsa) vērojams audiovizuāls stāsts "Mana sirds – mans ezers". Stāstā izmantota mūzika no skaņdarbiem Haralda Sīmaņa “Ezers”, Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis", ko izpilda Kaspars Zemītis, Hans Zimmer “Time”, kā arī Raiņa, Ojāra Vācieša un Kaspara Dimitera dzeja. Līdz 10. oktobrim izstaigāt gan zināmas, gan mazāk zināmas Cēsu apkaimes var “Mākslas kūrē”, kas ir mākslas notikums ar ceļošanas elementiem. Pilsētvides ekspozīcijas vadmotīvs “Mākslas kūre” jeb māksla, kas dziedē, atsaucas uz Cēsu kā sena, avotiem bagāta kūrorta vēsturi un sniedz garīgu spirdzinājumu. Kūrē skatāmajos darbos savijas veselību stiprinoši ierosinājumi, Cēsu vēstures fragmenti un lokālie stāsti, kā arī dziedinoša humora un prieka deva. Daļa darbu tapusi ciešā sazobē ar pilsētas vēsturi un tās iedzīvotājiem. Tas “Mākslas kūri” padara par aizraujošu kultūrvēsturisku ceļojumu gan nesenās pagātnes notikumos, gan šī brīža cēsnieku dzīvēs. Ērtai mākslas darbu atrašanai izmantojams pasākuma digitālais ceļvedis www.makslaskure.lv
Cēsīs un apkārtnē sev piemērotas izklaides atradīs ikviens – ģimenes ar bērniem, gardēži, mākslas un kultūras baudītāji, velotūristi, ūdens tūristi, pārgājienu entuziasti un citi vēsturiskas mazpilsētas šarma un dabas baudītāji. Ko redzēt un ko piedzīvot Cēsīs: https://turisms.cesis.lv/ Par notikumiem Cēsīs: http://pasakumi.cesis.lv/
Informāciju sagatavojusi: --- Šogad tūrisma akcijā #AtklājVidzemi aicinām caur stāstiem atklāt Vidzemes vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna. Akciju rīko Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar reģiona pašvaldībām. To atbalsta garās distances pārgājienu maršruts "Mežtaka". Akcija norisinās no 2021. gada 3. jūnija līdz 30. novembrim, un akcijas noslēgumā starp aktīvākajiem ceļotājiem tiks izlozēti 3 balvu komplekti – pārgājienu mugursoma un dāvanas no Mežtakas. Vairāk informācijas Facebook grupā “Atklāj Vidzemi”.
--- CITI #ATKLĀJVIDZEMI VIETU STĀSTI ---
Katra nometne ilga četras dienas, Sveķu pamatskolā kopumā pulcējot vairāk nekā 100 dalībnieku no Vidzemes – bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un viņu mammas, tētus, brāļus, māsas un vecvecākus. Nometnes programma piedāvāja nodarbības dažādu prasmju attīstīšanai gan bērniem, gan viņu vecākiem. Šo dienu laikā notika kanisterapijas un montesori nodarbības, rotaļnodarbības, tauriņpieskārienu masāžas pieredzes apgūšana vecākiem, mūzikas terapija. Tāpat bija padomāts par radošām aktivitātēm, piemēram “labo domu burciņas” veidošanu, stafetēm un citām nodarbēm, lai kopīgi varētu darboties bērni un viņu vecāki. Nometnes noslēgumā organizatori bija sagādājuši īpašu pārsteigumu – burbuļu šovu, kas aizrāva ne vien mazākos dalībniekus, bet arī viņu vecākus.
Dalībnieki īpaši novērtēja iespēju nometnē satikt citas ģimenes un tā iegūt jaunus draugus, tāpat arī iespēju dalīties ar savu un izdzirdēt citu vecāku pieredzes stāstus. Augsti novērtētas tika piedāvātās nodarbības, sevišķi lekcija par tauriņpieskārienu masāžu. Tāpat vecāki atzinību pauda par iespēju piedalīties nodarbībās, kas paredzētas gan kopā ar bērniem, gan atsevišķi. “Pats svarīgākais, lai katram ir vismaz viena pozitīva lieta, emocija, sajūta, ko paņemt no nometnes līdzi. Ikvienam vecākam ir nepieciešams atbalsts un uzmundrinājums, katram ir sava unikālā pieredze, ar ko dalīties. Klausoties un esot kopā ar citiem līdzīgā situācijā esošiem, mums ir iespēja salīdzināt, izvērtēt un ieklausīties, kas der mums, kas neder, kā reaģē citi un, ko es varu darīt savādāk,” izceļot iespēju vecākiem šādās nometnēs savā starpā apmainīties pieredzētajā, uzsver šī gada nometņu vadītāja Zaiga Kozlovska, nodibinājuma "Latvijas Bērnu atbalsta fonds" pārstāve. “Pateicos ikkatram vecākam un bērnam par emociju gammu, atvērtību un spēku, kas ir viņos. Ļoti ceru, ka šī nometne deva spēku doties tālāk un ieraudzīt, ka neesi viens! Kopā mēs esam spēks!” Nometnes organizētas Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekts_vidzeme_ieklauj Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vai esi ievērojis lukturus Cēsu vecpilsētas ielās un saticis naktssargu, kas tos, nevienam nemanot, vakaros iededz? Blakus Sv. Jāņa baznīcai uz Torņa ielas nemainīgi ik dienu Cēsu viesus sveicina Naktssargs jeb Laika vecis, kā to iesaukuši cēsnieki. Skulptūra “Gadsimtiem ejot” ir tēlnieka Matiasa Jansona veltījums Cēsīm 800 gadu jubilejā, kuras svinībām gatavojoties, lukturis tika izvēlēts kā viens no Cēsu simboliem.
Līdz šim senākais zināmais Cēsu pilsētas lukturis, kas, visticamāk, datējams ar 16. gadsimtu, tika atrasts 1986. gadā arheoloģiskajos izrakumos Cēsu viduslaiku pils Rietumu torņa pakājē, un ar Cēsu pilsētas domes atbalstu tas tika restaurēts.
Neskatoties uz tobrīd spēkā esošiem ierobežojumiem klātienes pasākumiem, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu "Latvijas Bērnu atbalsta fonds" šovasar rada iespēju īstenot trīs vasaras nometnes bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm. Jau ceturto gadu šīs nometnes ir veids, kā to dalībniekiem uz brīdi mainīt ierasto vidi, radošā un nepiespiestā gaisotnē pabūt kopā ar saviem ģimenes locekļiem, kā arī apgūt jaunas prasmes.