Arhīva kalendārs

« February 2022 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28 

2022. gada 28. janvārī apvienotajā  Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un Latvijas Pašvaldību savienības Tautsaimniecības komitejas sēdē, skatot sabiedriskā transporta pieejamības problemātiku, tika aktualizēts jautājums par sabiedriskā transporta pakalpojumu trūkumu mazapdzīvotās lauku teritorijās un iespējamā risinājuma  “pārvadājumi pēc pieprasījuma” virzību integrēšanai normatīvajā regulējumā. Vidzemes plānošanas reģions pauž bažas par Saeimas 2020. gada nogalē Ministru kabinetam uzdotā uzdevuma – līdz 2021. gada 30. novembrim sagatavot likumprojektu, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma – izpildes gaitu.

 Saeima uzdeva likumprojektu gatavot un iesniegt saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojuma likuma pārejas noteikumu 34. punktu; šis likums nosaka kārtību, kādā veicami un finansējami pasažieru pārvadājumi Latvijā, un tā mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Tomēr Satiksmes ministrija ir sagatavojusi grozījumus nevis Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, bet gan Autopārvadājumu likumā, kas, savukārt, regulē  komercpārvadājumu un neregulāro pārvadājumu darbību. Vienlaikus ir būtiski norādīt, ka valsts dotācijas tiek piešķirtas vien tādiem pasažieru pārvadājumiem, kas klasificējami kā sabiedriskais transports, turpretī Autopārvadājumu likumā noteiktajiem pasažieru pārvadājumu veidiem dotācijas nav paredzētas. Šāda Saeimas uzdotā uzdevuma interpretācija un formāla izpilde nekādā veidā nesekmēs jauna sabiedriskā transporta pakalpojuma ieviešanu Latvijā un neuzlabos sabiedriskā transporta pieejamību mazapdzīvotās lauku teritorijās.

Guntis Gladkins, VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs norāda: “Šobrīd izveidojusies paradoksāla situācija. Lai “transports pēc pieprasījuma” kļūtu par vēl vienu sabiedriskā transporta pakalpojuma veidu Latvijā, visatbilstošāk būtu veikt grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Tomēr tie tiek veikti pavisam citā likumā – Autopārvadājumu likumā. Tur piedāvātā redakcija faktiski ir lieka, es pat teiktu – formāla. Pārņem sajūta, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu klāstu neviens nevēlas papildināt ar jauniem, īpaši lauku teritorijām piemērotiem risinājumiem. Satiksmes ministrijas šī brīža piedāvātais risinājums paredz, ka pašvaldības var pašas veikt pasažieru pārvadājumus vai organizēt šāda pakalpojuma pasūtījumu, slēdzot līgumu, taču tās to var darīt arī jau esošā regulējuma ietvaros. Tas, kurā likumā tiks iestrādāts teikums par transportu pēc pieprasījuma kā pasažieru pārvadājuma veidu Latvijā, izšķirs to, vai iedzīvotājiem laukos būs tiesības uz sabiedrisko transportu, jebšu tomēr mēs visu mērām naudas izteiksmē un neesam gatavi zaudējumos norakstāmu naudu pārvirzīt uz jaunu, lietderīgāku mobilitātes iniciatīvu iedzīvināšanu Latvijā. Jāsaka, ka šāda rīcība skaidri parāda, cik mazsvarīgs mums ir cilvēks laukos un cik vienaldzīga mums patiesībā ir reģionālā attīstība. ”

Grozījumi tiek virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā lielā steigā kopā ar virkni citām plānotajām izmaiņām nozarē, kam noteikta lielāka steidzamība īso izpildes termiņu dēļ.

Neskatoties uz to, ka VPR detalizēti informēja nozares pārstāvjus par pilotprojekta laikā secināto, kā arī sniedza statistikas datos un aprēķinos balstītas rekomendācijas par to, kā izveidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu un izmaksu ziņā efektīvāku sabiedriskā transporta pārvadājumu veidu attālās reģionu teritorijās Latvijā, priekšlikumi netika ņemti vērā.

Guna Kalniņa-Priede, VPR Administrācijas vadītāja atzīmē: “Esam aktualizējuši problēmu, ar kuru saskaras ne tikai Vidzeme, bet arī citi Latvijas reģioni, bet ir sajūta, ka mūs atsakās uzklausīt. “Sabiedriskā transporta attīstības koncepcijā  2021-2030” teikts, ka ar  sabiedrisko transportu tiek nodrošinātas visas sabiedrības grupas, turklāt arī vietās ar zemu apdzīvotības blīvumu un pakalpojumu pieprasījumu. Ļoti cerīgi raudzījāmies uz tiem “Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021-2027” punktiem, kas runā par jaunas sabiedriskā transporta sistēmas iedzīvināšanu un “transports pēc pieprasījuma” ieviešanu, paredzot normatīvā  regulējuma izstrādi un atbalsta plānošanu. Bija sajūta, ka beidzot kaut kas iekustējies un reģionālā politika uzņem apgriezienus. Jāsaka, kā ir – esam maldījušies savos pieņēmumos. “Uz papīra” viss ir pareizi, bet dzīvē mērķi neizpildās. Ir satraucoši redzēt, ka valsts dotēto reisu skaits reģionos samazinās un cilvēki laukos paliek bez sabiedriskā transporta – bez jebkādām alternatīvām iespējām.”

Atgādinām, ka saskaņā ar veiksmīgajiem pilotprojekta “transports pēc pieprasījuma” rezultātiem 2020. gadā, kad Mazsalacas un Alūksnes novadu teritorijās tika izmēģināts šāda veida pasažieru pārvadājumu veids, Saeima, skatot Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, uzdeva līdz 2021. gada 30. novembrim Ministru kabinetam iesniegt likumprojektu, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma.

VPR 11 mēnešu laikā toreizējo Alūksnes un Mazsalacas novadu teritorijās  no 2019. gada 21. oktobra testēja pakalpojumu “transports pēc pieprasījuma”, kā rezultātā tika pārvadāti 2777 pasažieri. Viņu prioritārie galamērķi bija pamatpakalpojumu saņemšanas vietas - ārsts, aptieka, pārtikas veikals, sabiedriskā autobusa pieturas, bankomāts, bibliotēka, frizieris, valsts iestādes, pasts, interešu nodarbības, pašvaldības organizēti kultūras pasākumi. Iedzīvotāji pakalpojumu izmantoja arī nokļūšanai uz darba vietu. Pakalpojums tika organizēts vietās, kur sabiedriskais transports nekursē vispār vai ir pieejams nepietiekamā apjomā; iedzīvotāju atsaucība bija liela.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 

PAR INICIATĪVAS "TRANSPORTS PĒC PIEPRASĪJUMA" ATTĪSTĪBAS GAITU LASIET ŠEIT

Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk-VPR) Attīstības padomes sēdē, kas notika 28. janvārī, VPR eksperte ekonomikas jautājumos Irīna Kulitāne iepazīstināja Padomes locekļus ar secinājumiem, kas radušies pēc 2021. gadā veiktās pašvaldību un vietējo ražotāju anketēšanas par pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem Vidzemes pašvaldību pakļautībā esošo izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestāžu klientu ēdināšanai.

Abas veiktās aptaujas tika īstenotas sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu. Tās ļāva ne tikai novērtēt esošo situāciju ar vietēji ražotu pārtikas produktu iepirkumiem pašvaldību institūcijās. Iestādes un ražotāji arī sniedza savus ierosinājumus. Viņi izteica priekšlikumus, kam būtu jāmainās, lai skolās, bērnudārzos, aprūpes centros un citās publiskās pašvaldības iestādēs maltīšu pagatavošanai vairāk iepirktu sezonālus un vietējas izcelsmes produktus.

Aptauju rezultātu analīze atklāja (par to jau tika rakstīts arī iepriekš), ka Vidzemes pašvaldībās ir daļā pārtikas grupu zems vietējas pārtikas īpatsvars ēdināšanas pakalpojumos. Savukārt uzņēmēji uzskata, ka iepirkumu sistēma ir sarežģīta un grūti saprotama. Mazie un vidējie ražotāji nespēj izpildīt noteiktās “zaļā iepirkuma prasības”, kā arī iepirkuma nolikumā noteiktās prasības nereti būtiski sadārdzina piedāvājumu, mazinot konkurētspēju.

Abās aptaujās sniegtās atbildes un ierosinājumi ļaus strādāt pie situācijas uzlabošanas ar zaļo pārtikas  iepirkumu un problēmu risināšanu Vidzemē, kopā ar ieinteresētajām pusēm (pašvaldības, pārtikas ražotāji) izvēloties dažus vietēja mēroga risinājumus un praksē pārbaudot to dzīvotspēju. Turpmākā testēšana (tāpat kā anketēšana) tiks veikta ES programmas “Apvārsnis 2020” finansētā projekta “CITIES2030” ietvaros.

Padomes locekļiem I. Kulitāne darīja zināmus priekšlikumus iespējamajiem risinājumiem:

1) Vidzemes reģiona pārtikas produktu pieprasījuma un piedāvājuma datu bāzes izveide;

2) kādas grupas pārtikas produktu piegādes loģistikas risinājuma izstrāde un izmēģināšana kādā no pašvaldībām;

3) darba grupas izveide un sarunas par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos attiecībā uz pārtikas produktu iepirkumiem;

4) esošās labās pārtikas iepirkumu prakses un zināšanu apmaiņas pasākumi pašvaldību iepirkumu speciālistiem.

VPR uzklausīs arī citus pašvaldību priekšlikumus, kas varētu palīdzēt risināt kādu no aptauju rezultātu izpētē apzinātajām problēmām un kuros Vidzemes reģiona pašvaldības vēlētos iesaistīties. Lai spertu nākamos soļus un izstrādātu specifiskus risinājumus, līdz 15. februārim tiks gaidīts Vidzemes reģiona pašvaldību viedoklis.   

Ar detalizētāku informāciju par projektu "CITIES2030" un anketēšanas rezultātu kopsavilkumiem iespējams iepazīties: ŠEIT.

***

Projekts "CITIES2030" tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros, līguma nr. 101000640.


***

Jautājumiem:

  • par anketēšanas rezultātiem: Irīna Kulitāne, VPR eksperte ekonomikas jautājumos, irina.kulitane PIE konso PUNKTS lv,  tālr.: 29131859;
  • par projektu "CITIES 2030": Lelde Ābele, VPR projektu vadītāja, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

 

CITAS PROJEKTA “CITIES2030” ZIŅAS

---

4. februārī Vidzemes plānošanas reģions tikās ar pārstāvjiem no Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Autotransporta direkcijas, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem un pārējiem plānošanas reģioniem, lai meklētu risinājumu transporta pakalpojumu nodrošināšanai mazapdzīvotās lauku teritorijās. Klātesošie sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijas reģionos, tostarp Vidzemē, arvien vairāk pastiprinās nomales efekts un atzina, ka ir nepieciešams uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti, īpaši attālinātās teritorijās, kur iedzīvotāju blīvums ir mazs. Ņemot vērā, ka lauku teritorijās, īpaši pierobežā, sabiedriskā transporta reisi kļūst nerentabli, nepieciešams domāt par jauniem mobilitātes risinājumiem.

Lai uzlabotu mobilitātes iespējas, Satiksmes ministrija, pildot Saeimas uzdevumu – iesniegt likumprojektu, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma, rosina grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas jau šomēnes tiks nodoti skatīšanai Saeimā. Plānotie likuma grozījumi paredz dot tiesības pašvaldībām organizēt pasažieru pārvadājumus pēc pieprasījuma, lai nodrošinātu iedzīvotāju nokļūšanu līdz maršrutu apkalpes vietām vai novada centram normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā, ja nokļūšanai pieprasītajā galamērķī nav pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi.

Jāpiebilst, ka valsts finansējums šāda veida pakalpojuma nodrošināšanai pašvaldībās pagaidām nav paredzēts, tomēr sanāksmes laikā tika diskutēts par potenciālajiem finanšu avotiem. Satiksmes ministrija rosināja VARAM pārskatīt plānotās atbalsta programmas, savukārt Vidzemes plānošanas reģions izteica priekšlikumu veidot valstī vietējās mobilitātes fondu šādas iniciatīvas realizēšanai pašvaldībās.

Trešdien, 9. februārī grozījumi Autopārvadājuma likumā tiks skatīti Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Šogad Vidzemes inovāciju nedēļā pieteikts rekordliels skaits pasākumu - lai padziļināti iepazītos ar simbiozes lomu inovācijā, no 21. līdz 25. februārim interesenti aicināti apmeklēt 35 pasākumus. Tajos savās zināšanās, pieredzē un idejās dalīsies ap 100  ekspertu. Nedēļas ietvaros notiks arī konference “Simbioze: risinājums resursspiedīgos apstākļos”, ko 24. februārī organizēs Vidzemes plānošanas reģions. Piecu dienu laikā simbiozes potenciāls  tiks aktualizēts tūrismā, pārtikas ražošanā, atkritumu apsaimniekošanā, vietējo kopienu un pašvaldību procesos, datu un zināšanu izmantošanā un citās jomās.  Pasākumos vērtēsim, cik īsti videi draudzīgi un ilgtspējīgi savās rīcībās mēs esam; kāds ir mūsu sadarbības koeficients, lai veidotu kopīgas inovācijas; ko darīt ar savu inovatīvo ideju un kāpēc dažiem neizdodas savas idejas realizēt. Uzmanība tiks pievērsta ierobežoto resursu apslēptajam potenciālam, ko neesam iedomājušies vai neprotam izmantot.

Lielākajai daļai pasākumu varēs pieslēgties attālināti, un atsevišķus pasākumus tiešraidē varēs skatīties arī Vidzemes inovāciju nedēļas mājaslapā http://innovation.vidzeme.lv. Dalība pasākumos ir bez maksas.

Pasākumus pieteikuši uzņēmumi, organizācijas un iestādes ne tikai no Vidzemes, bet arī no citiem reģioniem. To vidū uzņēmumi, pašvaldības, izglītības un zinātnes institūcijas, biznesa atbalsta organizācijas, valsts iestādes, nevalstiskā sektora pārstāvji.

Aicinām iepazīties ar Vidzemes inovāciju nedēļas 2022 programmu mājaslapā http://innovation.vidzeme.lv!

 

 

2022. gada tēma – SIMBIOZE attīstībai un inovētspējai

Lai arī “simbioze” kā jēdziens sākotnēji bija pazīstams tikai bioloģijā un tiek skaidrots kā abpusēji izdevīgas organismu savstarpējās attiecības, šobrīd simbiozes principi tiek iedzīvināti arī citās nozarēs, jo intelektuālo un materiālo resursu apmaiņa kļūst arvien aktuālāka.

Visplašāk zināmā ir industriālā jeb rūpnieciskā simbioze – inovatīvs veids, kā palielināt uzņēmumu rīcībā esošo resursu produktivitāti, ievērojot aprites ekonomikas principus. Industriālās simbiozes pamatā ir iespējas ne tikai ietaupīt līdzekļus, bet izmantot pilnībā vietējo resursu potenciālu, vienlaikus atbildīgi izturoties pret vides ilgtspējas jautājumiem.

Ir acīmredzamas priekšrocības, ja vairāki uzņēmumi izmanto kopīgi kādu resursu vai kāda konkrēta uzņēmuma resursa atlikums kļūst par cita uzņēmuma pamata izejvielu biznesa attīstīšanai.

Atgādinām, ka resursi ir ne tikai izejvielu materiāli un to blakusprodukti, bet arī informācijas, datu, enerģijas, tehnoloģiskie, kā arī finanšu un cilvēkresursi. Simbiozes spēks slēpjas tās daudzpusīgās iespējās.

 

Par Vidzemes inovāciju nedēļu

Vidzemes plānošanas reģions 2022. gadā jau ceturto reizi februāra pēdējā nedēļā organizēs Vidzemes inovāciju nedēļu.

Iniciatīvas mērķis ir nemainīgs – stiprināt vidzemnieku inovācijas garu un veidot auglīgu vidi jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, sadarbībai un ideju apmaiņai starp izglītības un pētniecības sektoru, uzņēmējiem un zinātniekiem, nozaru līderiem un sabiedrību, ideju radītājiem un finansētājiem.

Katru gadu nedēļas ietvaros padziļināti tiek aplūkots kāds no faktoriem vai jēdzieniem, kas ir būtisks veiksmīgai inovētspējas attīstībai un noturēšanai, tomēr visas aktivitātes tiek balstītas uz  trīs nemainīgiem stūrakmeņiem – Uzdrīkstēties! Zināt kā! Rīkoties! Tie simbolizē drosmi palūkoties uz produktiem un procesiem no cita skatupunkta, atmest konkurenci un meklēt kopīgus saskarsmes punktus, krāt zināšanas, pieredzi, idejas un kontaktus, lai to visu aktīvi izmantotu ikdienas darbā, labumu dodot arī vietējai kopienai, pašvaldībai, reģionam un valstij.

 

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29454752

 

 

Vidzemes plānošanas reģions izsludina sabiedrisko attiecību un komunikācijas eksperta(-es) vakanci. Pieteikšanās līdz 2022. gada 28. februārim.

 

 

 

 

Amata pildīšanai noteiktās prasības:

  • Augstākā izglītība
  • Izglītība sabiedriskajās attiecībās, komunikācijā, žurnālistikā vai mārketingā  vai vismaz 2 gadu darba pieredze žurnālistikā, sabiedrisko attiecību vai komunikācijas vadības jomā
  • Pieredze darbā ar masu medijiem
  • Prasmes sagatavot preses relīzes, intervijas, mediju publikācijas u.c. komunikācijas materiālus
  • Pieredze tīmekļvietņu un sociālo tīklu vietņu satura administrēšanā
  • Labas komunikācijas un publiskās runas prasmes
  • Teicamas latviešu un ļoti labas angļu valodas zināšanas mutvārdos un rakstos
  • Mūsdienām atbilstošas datorprasmes (Ms Office, videokonferenču rīki Zoom un Teams)
  • Sadarbspējīgs COVID-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts

 Par priekšrocību uzskatīsim:

  • Izpratni par uzņēmējdarbības jautājumiem
  • Pieredzi publiskajā sektorā
  • Pieredzi  projektu ieviešanā
  • Prasmi strādāt ar foto tehniku

Amata pamatpienākumi:

  • Piedalīties Vidzemes plānošanas reģiona publiskā tēla un reputācijas veidošanā, kā arī iestādes starptautisko sadarbības projektu komunikācijas nodrošināšanā
  • Īstenot Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centra ārējo komunikāciju un administrēt tīmekļvietni invest.vidzeme.lv
  • Kopā ar kolēģiem plānot un veidot saturu medijiem,  Vidzemes plānošanas reģiona sociālo mediju kontiem un Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļvietnei www.vidzeme.lv
  • Uzņemt fotogrāfijas un/vai veidot vizuālos materiālus, lai papildinātu radīto tekstuālo saturu
  • Koordinēt sadarbību ar ārpakalpojuma sniedzējiem Vidzemes uzņēmēju iedvesmas stāstu video un bukletu, kā arī citu komunikācijas materiālu izstrādē
  • Līdzdarboties uzņēmējdarbību veicinošu pasākumu organizēšanā
  • Būt lieliskam komandas cilvēkam - mērķtiecīgam, ar iniciatīvu apveltītam; spēt patstāvīgi plānot un kārtot darbus prioritārā secībā

Piedāvājam:

  • Kļūt par daļu no atbalstošas un mērķtiecīgas komandas, kas strādā Vidzemes reģiona attīstībai
  • Stabilu pilnas slodzes darba atalgojumu (no 1189 EUR līdz 1350 EUR pirms nodokļu nomaksas atbilstoši kvalifikācijai)
  • Darba vietu Cēsis vai Valmierā, savstarpēji vienojoties, iespējams darbs arī attālināti
  • Interesantu darbu, kur rutīnu nepazīstam
  • Profesionālās izaugsmes iespējas

 

Pieteikšanās:

CV un pieteikuma vēstuli sūti uz e-pasta adresi vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv ar norādi “Sabiedrisko attiecību eksperts” līdz 2022. gada 28. februārim.

Aicinām pievienot pieteikumam satura darbu piemērus un kontaktpersonas atsauksmēm par iepriekšējo pieredzi.

Ja pieteikums atbildīs izvirzītajām prasībām, aicināsim uz interviju.

 

Informējam, ka pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi. Personas datu apstrādes pārzinis ir Vidzemes plānošanas reģions; kontaktinformācija: Bērzaines iela 5, 2. stāvs, Cēsis, LV - 4101. Pēc pretendenta atlases personas dati tiks dzēsti.

Sagaidot Vidzemes inovāciju nedēļu, laikā no 14. līdz 18. februārim, Latvijas IT klasteris sadarbībā ar Cēsu Digitālo centru, organizē IT ekspertu konsultācijas, uz kurām tiek aicināti pieteikties visi Vidzemes uzņēmēji, kuriem interesējošas tēmas ir datu analītika, resursu vadība un e-komercija.

Ekspertu konsultācijas ir lieliska iespēja ikvienam uzņēmumam tikties ar IT nozares profesionāļiem, uzdot sev interesējošus jautājumus un kopīgi rast potenciālus risinājumus saviem izaicinājumiem. Tikšanās jeb ātrie "digitālie randiņi" notiks tiešsaistes platformā, kurā pēc reģistrācijas uzņēmuma pārstāvjiem būs iespēja iepazīties ar IT uzņēmumu profiliem un rezervēt laiku 20 minūšu sarunai. Dalība šajā iniciatīvā ir bezmaksas. Vairāk par pieteikšanos un konsultāciju gaitu iespējams uzzināt šeit: https://app.meltingspot.io/e/d8d898b1-4377-4b55-a3d9-640ccd10989d

Noslēdzoties konsultācijām, 21., 22. un 24. februārī, Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros, cēsniekiem jau labi iepazītais raidieraksts "Runā Cēsis" izskanēs visā Vidzemē, ar mērķi padalīties ar konsultāciju laikā iegūtajām atziņām un padomiem, kas var būt vērtīgi ikvienam uzņēmumam! Tiešraidēs piedalīsies IT eksperti un uzņēmumi, kas dalīsies savos veiksmes stāstos. Domapmaiņu raidierakstu speciālizlaidumos moderēs Aleksandrs Ļubinskis (Cēsu Digitālais centrs).

Raidierakstu tiešraides tiks translētas Facebook platformā:

  • 21. februārī plkst. 14:00 – 15:00 raidieraksts "Datu analītika: kā ar digitāliem rīkiem veicināt uzņēmuma izaugsmi?" Pasākuma saite: https://fb.me/e/19UiFu4UY
  • 22. februārī plkst. 13:00 – 14:00 raidieraksts "Resursu vadība: kā ar digitāliem rīkiem veicināt uzņēmuma izaugsmi?" Pasākuma saite: https://fb.me/e/1jWL80apV
  • 24. februārī plkst. 13:00 – 14:00 raidieraksts "E-komercija: kā ar digitāliem rīkiem veicināt uzņēmuma izaugsmi?” Pasākuma saite: https://fb.me/e/50X1TgT2h

 

Informāciju sagatavojusi:

Ieva Arnīte 

Latvijas IT klasteris 

Komunikācijas projektu vadītāja

M.: +371 22013262

www.itbaltic.com

9. februārī Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti pauda atbalstu jauna sabiedriskā transporta pārvadājumu veida – pasažieru pārvadājumi pēc pieprasījuma – ieviešanai Latvijā. Vienlaikus komisijas deputāti norādīja, ka Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas nostiprinātu pašvaldību tiesības organizēt pasažieru pārvadājumus pēc pieprasījuma, ir deklaratīvi. Saeimas komisija apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu virzīšanai Saeimai 1. lasījumam, taču likumprojekts netika atzīts par steidzamu, tāpēc tas tiek virzīts izskatīšanai Saeimā parastajā kārtībā – trijos lasījumos, lai likumprojekta izstrādes procesā noritētu vispusīgas diskusijas un tiktu izteikti priekšlikumi.

Likumprojektu atbalstīja 11 klātesošie komisijas deputāti. Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisija noteikusi termiņu priekšlikumu sniegšanai likumprojekta uzlabošanai līdz š.g. 17. martam.

 Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis sēdē komentēja: “Šobrīd sanāk, ka viss gulsies uz pašvaldības budžetu vai Eiropas Savienības fondu finansējumu un pašvaldībām būs tiesības organizēt šādu pakalpojumu, tas nebūs jādara obligāti. Uzskatu, ka šādā redakcijā, bez kopīga valsts regulējuma un tam atvēlēta budžeta, šī iniciatīva ir lemta neveiksmei. Tieši tāpēc arī apstājās Vidzemes plānošanas reģiona veiksmīgi īstenotais pilotprojekts “transports pēc pieprasījuma” – tas tika finansēts no ES fondiem un, neskatoties uz lielo iedzīvotāju atsaucību, atvēlētais budžets beidzās. Mēs gribētu nopietni pastrādāt ar šo jautājumu, lai ieviestu sistēmu, kas strādātu efektīvi, pēc vienotiem principiem visā valsts teritorijā, pretējā gadījumā šī būs tīra formalitāte. Nav arī pārliecības, ka likumprojekts paredz grozījumus atbilstošākajā likumā, iespējams, ka pasažieru pārvadājumi pēc pieprasījuma būtu integrējami tomēr Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā.”

Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos: “Latvijas Pašvaldību savienība pilnībā pievienojas Saeimas deputātu viedoklim. Līdzīgi kā Vidzemes plānošanas reģions, arī mēs uzskatām, ka “transports pēc pieprasījuma” jādefinē kā viena no sabiedriskā transporta pakalpojumu sastāvdaļām. Izmaiņas Autopārvadājumu likumā neko nemainīs – jau šobrīd pašvaldības drīkst veikt pasažieru pārvadājumus, plānotie grozījumi šajā likumā būs formalitāte, turklāt bez cerībām saņemt valsts finansējumu. Turklāt, ja pareizi atceros, Saeima vēl 2020. gadā lēma un uzdeva Satiksmes ministrijai veikt grozījumus tieši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Esam par šo diskutējuši, taču līdz risinājumam, kas apmierinātu visas puses, vēl tikuši neesam. Jāturpina!”

Vidzemes plānošanas reģions arī turpmāk sadarbosies gan ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, gan Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, lai iesaistītos kvalitatīva mobilitātes pakalpojuma izveidē iedzīvotājiem attālās lauku teritorijās.

Vienlaikus jāatzīmē, ka Saeimas komisija rūpīgi izvērtēs Vidzemes plānošanas reģiona veiktā pilotprojekta “transports pēc pieprasījuma” rezultātus, jo tā īstenošanas laikā 11 mēnešos ir uzkrāta vērtīga pieredze un apkopoti secinājumi par to, kā šāds pakalpojums ir organizējams praktiski.

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Vidzemes inovāciju nedēļas 2022 ietvaros Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs aicina esošos un topošos uzņēmējus pieteikties intensīvām 20 minūšu biznesa konsultācijām ar septiņiem ekspertiemKonsultācijas notiks otrdien, 22. februārī, plkst. 15.00–16.00, un dalībnieki individuālā sarunā ar izvēlēto ekspertu varēs saņemt atbildes uz jautājumiem par uzņēmējdarbības uzsākšanu, finansējuma piesaisti, atbalsta programmām, eksportu, starptautisko sadarbību un pārtikas produktu attīstību.

 

Intensīvās biznesa konsultācijas (speed-consulting) ir pasaulē labi zināms informācijas apmaiņas formāts, kas samērā īsā laikā ļauj dalībniekiem gūt savas uzņēmējdarbības attīstībai noderīgu pieredzi un vērtīgus padomus.

 

Konsultācijas piedāvā:

– Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (EEN) Latvijā vecākā projektu vadītāja Anita Ābola  par starptautiskās sadarbības jautājumiem,

– Attīstības un finanšu institūcijas Altum pārstāve Antra Muižniece par finansējuma piesaisti un pieejamajiem atbalsta instrumentiem,

– Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Maļina par LIAA atbalsta programmām,

– LIAA Valmieras biznesa inkubatora vadītājs Juris Čeičs par uzņēmējdarbības uzsākšanu un inkubatora atbalstu,

– SIA Gateway&Partners eksporta attīstības vadītāja Laura Valtere par soļiem eksporta tirgus sasniegšanai,

– RSU Starptautisko sakaru vadītāja, EIT Health RIS centra pārstāve Maruta Funta par uzņēmējdarbības veicināšanu ārpus Latvijas,

– Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Sandra Muižniece-Brasava par pārtikas produktu attīstību.

 

Uzņēmēji aicināti reģistrēties konsultācijām līdz 21. februārim, norādot vēlamo tikšanās laiku un izvēlēto vienu vai vairākus ekspertus. Tā kā katrai konsultācijai atvēlēts ierobežots laiks, dalībniekiem iepriekš jāsagatavojas, lai varētu izklāstīt informāciju par pārstāvēto biznesu, produktu vai pakalpojumu, kā arī skaidri definēt būtiskākos risināmos jautājumus.

Ļoti ieteicams ierakstīt savu jautājumu vai aptuveno interesi jau reģistrācijas veidnē. Ar katru reģistrēto dalībnieku Vidzemes plānošanas reģiona koordinators atsevišķi sazināsies, lai vienotos par precīzu tikšanās laiku. Saruna ar ekspertu notiks individuāli 1:1 platformā ZOOM.

PIETEIKŠANĀS un detalizēta informācija par katra eksperta piedāvātajām tēmām:

http://innovation.vidzeme.lv/lv/pasakumi/2022-02-22/intensivas-biznesa-konsultacijas.html

 

Intensīvās biznesa konsultācijas ir bez maksas, un tās organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs.

 

Par Vidzemes inovāciju nedēļu

Kopš 2019. gada Vidzemes plānošanas reģions ik gadu februāra pēdējā nedēļā organizē Vidzemes inovāciju nedēļu, lai stiprinātu pārliecību, ka inovācijai piemīt vēl neizmantots potenciāls, kas ikdienā jāliek lietā, jo tas ir pa spēkam ikvienam.

Šogad no 21. līdz 25. februārim tiek piedāvāti vairāk nekā 30 pasākumi.

Vairāk informācijas par VIN2022 pasākumu piedāvājumu meklējiet innovation.vidzeme.lv sadaļā “Pasākumi”.

 

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26488091

Pirmdien, 21. februārī plkst. 15.00 Vidzemes plānošanas reģions un projekts “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai (Smart Living)” aicina interesentus uz tiešsaistes semināru “Atjaunojamās enerģijas kopienas”. Pasākums notiks Vidzemes inovāciju nedēļas 2022 ietvaros, aktualizējot kopienu spēku individuālas enerģijas sistēmas izveidei, lai uzlabotu savas dzīves apstākļus un mazinātu atkarību no fosilajiem enerģijas resursiem. Semināra dalībniekiem tiks demonstrēts arī Smart Living izstrādātais interaktīvais bezmaksas rīks individuālam mājsaimniecību energoefektivitātes izvērtējumam https://smartliving.flowin.lv/.

Lai arī atjaunojamās enerģijas kopienas kā jēdziens sabiedrībā ir jauns, Latvijā jau ir realizēti pirmie enerģijas kopienas pilotprojekti, un Eiropā ir sastopami daudzi labās prakses piemēri, par kuriem ir vērts uzzināt un kurus ir vērts aplūkot tuvāk.

Pasākuma ietvaros meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Vai enerģijas kopienas var risināt enerģētisko nabadzību?
  • Kā veiksmīgi ieviest enerģijas ražošanas tehnoloģijas, kas izmanto atjaunojamos energoresursus?
  • Kā panākt, lai atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu atbalstītu vietējā kopiena?
  • Kā atjaunīgās enerģijas ražošanas procesā iesaistīt iedzīvotājus?
  • Kā veicināt sadarbību starp iedzīvotājiem, pašvaldību un vietējiem uzņēmējiem?
  • Kādus ieguvumus tas var sniegt vietējai kopienai, iesaistītajām pusēm?
  • Kas jādara, lai izveidotu enerģijas kopienu?

 

>> DARBA KĀRTĪBA <<

 

Uzmanību! Dalība seminārā ir bez maksas, bet ar iepriekšēju reģistrēšanos šajā saitē: https://ej.uz/uc8w

 

Eiropas Savienība ir apņēmusies sasniegt klimatneitrālu ekonomiku šī gadsimta vidū. Mēs esam pirmais kontintents pasaulē, kurš uzstādījis tik ambiciozu mērķi. Lai šo apņemšanos izpildītu, aktīvas rīcības būs nepieciešamas visos dalībvalsts pārvaldes līmeņos – gan nacionālajā, gan reģionālajā un vietējā pašvaldību līmenī, lai visas iesaistītās puses – sabiedriskais sektors, uzņēmēji, iedzīvotāji – resursus patērētu efektīvi un tiktu mazināta ietekme uz klimatu un vidi.

Klimatneitralitātes sasniegšanā daudz izaicinājumu turpmākajos gados būs enerģētikā. Savukārt ievērojams Eiropas Savienības sniegts finansiāls atbalsts būs pieejams elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem, energoefektivitātes uzlabošanai, tīrajiem (t. i., mazemisiju un nulles emisiju) transportlīdzekļiem, tāpat enerģijas uzglabāšanai un pārvadei.

Lai gan klimata pārmaiņas ir jautājums, kas satrauc daudzus un skar arī Latviju, tomēr līdz šim tikai neliela sabiedrības daļa ir iesaistījusies konkrētās darbībās.

 

Par “Smart Living”

Tiešsaistes semināru organizē Vidzemes plānošanas reģions Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Tā mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra.

 

Jautājumiem: Eva Meijere, projekta “Smart Living” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv 

 

*Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

 

.

Sadarbojoties aprites un bioekonomikas spēlētājiem, rodas arvien jauni, ilgtspējīgi digitālie risinājumi, kurus ieviešot būtiski attīstās reģiona konkurētspēja. Lai to atbalstītu un veicinātu, Vidzemes Inovāciju nedēļas ietvaros norisināsies seminārs “Aprites un bioekonomika lauksaimniecībā – studentu un lauksaimnieku sadarbības potenciāls”.

 

Pasākumam reģistrējies ŠEIT.

Seminārā dzirdēsim jauna, aktīva lauksaimnieka Kārļa Ruka pieredzes stāstu par to, kādas ir lauksaimnieku attīstības perspektīvas, kā un vai dažādi inovatīvi/digitāli risinājumi tiek izmantoti viņa ikdienā. Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve Maija Rieksta pastāstīs, kā Vidzemē tiek īstenota aprites un bioekonomika un kādas ir pastāvošās tendences un izaicinājumi.

Radīsim atbildes uz jautājumiem: Kādas iespējas studentiem mācību procesā ir iesaistīties reālu risinājumu izstrādē? Vai mācību iestādes atvērtas sadarbībai ar lauksaimniekiem? Par to mums pastāstīs Vidzemes augstskolas akadēmiskā prorektore, profesore Maira Leščevica. Savukārt Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece Maija Kāle iepazīstinās ar aprites, bioekonomikas un digitalizācijas tendencēm Ziemeļvalstīs. SIA “Aloja-Starkelsen” Izpilddirektors un Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera valdes priekšsēdētājs Jānis Garančs dalīsies ar uzņēmuma pieredzi un skatījumu   par aprites ekonomiku no ilgtspējīgas pārtikas izejvielu ražošanas perspektīvas. 

Pasākuma mērķis ir popularizēt studentu un lauksaimnieku savstarpējās sadarbības nepieciešamību jaunu ideju attīstībā, aprites ekonomikas/bioekenomikas risinājumu attīstīšanā un izstrādē.

Seminārs norisināsies projekta “Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība bio- un aprites ekonomikas veicināšanai” (BioBaltic) ietvaros. Tā mērķis ir padziļināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību bioaprites ekonomikas jomā.

Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 25865495, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Deinstitucionalizācijas procesā iesaistīto pašvaldību vizīšu ietvaros Vidzemes plānošanas reģions aizvadītajā nedēļā apmeklēja Valkas novadā jaunizveidotos sociālos pakalpojumus, lai pārspriestu līdz šim paveikto un pārrunātu nepieciešamo atbalstu.

Valkas novadā deinstitucionalizācijas procesa ietvaros šobrīd izveidots dienas aprūpes centrs un grupu dzīvokļi pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem viņu patstāvīgas dzīves veicināšanai, kā arī pakalpojums bērnu aprūpei ģimeniskā vidē.

Tikšanās laikā Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji viesojās dienas aprūpes centrā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kur tikās ar pakalpojumu nodrošinātāju – biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” komandu, Valkas novada pašvaldības un sociālā dienesta pārstāvjiem, kā arī dienas aprūpes centra apmeklētājiem un viņu tuviniekiem.

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone pauda gandarījumu, ka pagājušā gada vasarā atvērtie sociālie pakalpojumi Valkā šobrīd aktīvi darbojas un sniedz cilvēkiem nepieciešamo atbalstu: “Mēs visi kopā mācamies, tāpēc šādas tikšanās ir būtiskas deinstitucionalizācijas procesa kvalitatīvai ieviešanai. Aptaujājot dienas aprūpes centra apmeklētājus, saņēmām ļoti daudz pozitīvu atsauksmju par darbiniekiem, kuri rūpējas, lai cilvēki gan saturīgi pavadītu brīvo laiku, gan apgūtu jaunas iemaņas. Šobrīd darbs jāturpina un jāmeklē iespējas dažādot pakalpojumus, piemeklējot katra cilvēka vajadzībām, interesēm un spējām atbilstošas nodarbes."

Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” pārstāvji dalījās pieredzē par pakalpojumu attīstīšanu, uzsverot, ka līdz šim veikts apjomīgs darbs to nodrošināšanai nepieciešamā personāla piesaistē, lai dienas aprūpes centra apmeklētāji varētu saņemt arvien daudzveidīgus un viņu vajadzībām saistošus pakalpojumus. Balstoties uz dienas aprūpes centra apmeklētāju un tuvinieku paustajām interesēm, šobrīd tiek domāts arī par citu speciālistu piesaisti centra apmeklētāju prasmju attīstīšanai.

Tikšanās laikā klātesošie papildus iepazīstināti ar projekta “Vidzeme iekļauj” piedāvātajām iespējām un pakalpojumiem, ko var saņemt cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, aicinot tos aktīvi izmantot. Piemēram, psihologa un citu speciālistu konsultācijas, kā arī atbalsta grupu nodarbības.

Aktivitātes tiek īstenotas deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.


Piektdien, 25. februārī, plkst. 10.00 Vidzemes plānošanas reģions (VPR), Latvijas Lauku forums (LLF) un projekts “CITIES2030” aicina ikvienu interesentu uz tiešsaistes semināru-diskusiju “Būt vai nebūt vietējam kartupelim skolas pusdienu galdā: pārtikas zaļie publiskie iepirkumi”. Pasākums notiks Vidzemes inovāciju nedēļas 2022 ietvaros, tajā tiks apspriesti aktuāli un sasāpējuši jautājumi, kas saistīti ar pārtikas zaļajiem publiskajiem iepirkumiem (turpmāk-ZPI) pašvaldību pakļautībā esošajās izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēs.

Interesenti aicināti reģistrēties pasākumam līdz 24. februārim, piesakoties ŠEIT.

Pasākumu ievadīs Vidzemes plānošanas reģiona ekonomikas ekspertes Irīnas Kulitānes prezentācija "Pārtikas zaļie publiskie iepirkumi - kas notiek Vidzemē?". Viņa iepazīstinās ar VPR un LLF sadarbībā veikto pašvaldību un vietējo ražotāju aptauju (2021) rezultātiem, kas atklāj pašreizējās situācijas kopainu par pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu publiskajiem iepirkumiem Vidzemes reģiona pašvaldību pakļautībā esošajām izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēm. Rezultāti rāda, ka vietējo ražotāju līdzdalība ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā ir zema, un vietējas pārtikas īpatsvars iepirkumos ir neliels. Abas puses - pašvaldības un vietējie ražotāji - ir ieinteresētas sadarbībā, tomēr ir virkne šķēršļu, kas jāpārvar. Savukārt PVD PUD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa informēs par aktualitātēm Zaļā publiskā iepirkuma kontrolē.

Ko darīt? Kas jāmaina? Kuri būtu gatavi iesaistīties pārmaiņu veicināšanā?

Paneļdiskusijā “Karstais kartupelis –pārtikas zaļais publiskais iepirkums” uzaicināti eksperti -pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu publiskajos iepirkumos pašvaldībās ieinteresēto un iesaistīto pušu pārstāvji. Viņi, daloties savā pieredzē un viedokļos, centīsies iezīmēt, kādiem apstākļiem un faktoriem būtu jāmainās, lai skolās, bērnudārzos, aprūpes centros un citās publiskās pašvaldības iestādēs maltīšu pagatavošanai vairāk iepirktu vietējos produktus. Interesentiem, kuri būs pievienojušies pasākumam, būs iespēja arī uzdot savus jautājumus sarunas dalībniekiem.

Paneļdiskusijā piedalīsies Līga Sējāne (ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Pārtikas nozares nodaļas vadītāja vietniece), Andra Karlsone (ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vecākā referente), Inese Pelša (VARAM Stratēģijas un ilgtspējīgas attīstības nodaļas vecākā eksperte), Sniedze Sproģe (LPS padomniece lauku attīstības jautājumos), Tatjana Marčenkova (PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja), Ilga Zepa (PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte), Lita Kalniņa (Smiltenes novada pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece iepirkumu jautājumos), Lāsma Aļeksejeva (AREI pētniece, Mg.oec.), Jūlija Križinauskaite (SIA “Very Berry” tirdzniecības vadītāja) un Ivo Apenītis (PKS "Straupe" tirdzniecības vadītājs).

Diskusiju vadīs biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” valdes priekšsēdētāja Jana Simanovska.

***

Pasākums tiek rīkots projektā “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai (CITIES2030)”. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros, līguma nr. 101000640.

Ar plašāku informāciju par projektu "CITIES2030" iespējams iepazīties ŠEIT.

***

Jautājumiem par projektu "CITIES2030": Lelde Ābele, VPR projektu vadītāja, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

 

CITAS PROJEKTA “CITIES2030” ZIŅAS

---

Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs 24. februārī Vidzemes inovāciju nedēļas laikā aicina uz konferenci "Simbioze: risinājums resursspiedīgos apstākļos", kurā ieskatīsimies simbiozes nozīmē attīstības un inovētspējas veicināšanā.

Vidzemes plānošanas reģions pirms četriem gadiem uzsāka Vidzemes inovāciju nedēļas tradīciju kā pasākumu kopumu ar mērķi attīstīt inovācijas kultūru, audzēt inovētspēju un rosināt cilvēkus atvērties eksperimentiem un jaunām attīstības iespējām. Šajā nedēļā savu pasākumu var pieteikt ikviens interesents, un šogad piedāvājumā līdz šim lielākais skaits – 35 pasākumi, no kuriem nedēļas centrālais notikums, kas skaidro izvēlētās VIN2022 nedēļas tēmas aktualitāti un nozīmīgumu, ir Vidzemes plānošanas reģiona organizētā konference “Simbioze: risinājums resursspiedīgos apstākļos”.

Simbioze attīstībai un inovētspējai. Sadarbība un resursu aprite

Ik gadu Vidzemes inovāciju nedēļai tiek izvēlēts kāds tematiskais uzsvars, un šogad izraudzīta simbiozes jeb simbiotisko attiecību tēma kā virziens, kurā attīstās gan sabiedrība, gan ekonomika. Resursu pieejamība ir būtisks nosacījums inovācijai un izaugsmei, bet mūsdienās aizvien vairāk pieredzam resursu nepietiekamību, tāpēc pieejamie resursi jāapsaimnieko gudri un tālredzīgi.  Resursi šajā kontekstā ir ne tikai materiālie resursi un izejvielas, bet arī informācijas, datu, enerģijas, tehnoloģiskie, finanšu un cilvēkresursi.

Vidzemes plānošanas reģions saskata, ka simbiozes principu piemērošana varētu būt viens no veidiem, kā sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus par modernu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Simbiotiskās attiecībās krustojas atšķirīgas, bet savstarpēji papildinošas jomas, sektori un zināšanas, un šajos saskarsmes punktos var būt auglīga augsne inovācijai.

Konferencē vēlamies izcelt sadarbības un resursu aprites aspektu, aicināt uzņēmējus, publiskās pārvaldes, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un citus interesentus aizdomāties par neierastākām attīstības un jaunu produktu radīšanas iespējām, ielūkojoties simbiozes principu piemērošanā ražošanā, izglītībā, kopienās un kultūrā. Uzaicinātie eksperti stāstīs par industriālo simbiozi, kas ļauj pilnīgāk izmantot vietējo resursu potenciālu,  par zināšanu apmaiņu starp izglītības un biznesa sektoru, par faktoriem,  kas liek kopienas locekļiem sadarboties un pašiem kļūt par savas dzīves uzlabotājiem un veidotājiem, kā arī par kultūras procesu fundamentālo lomu inovāciju un ilgtspējīgas attīstības kontekstos. Priecājos, ka konferencē sadarbības projekta ietvaros tiks prezentēts arī Norvēģijas Våler pašvaldības industriālās simbiozes piemērs, jo citu valstu pieredze vienmēr iedod jaunu skatupunktu uz savu situāciju,” stāsta Ineta Tauriņa, Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja.

Konferenci “Simbioze: risinājums resursspiedīgos apstākļos” ceturtdien, 24. februārī, plkst. 10.00–13.15 varēs skatīties tiešraidē Vidzemes inovāciju nedēļas tīmekļvietnē innovation.vidzeme.lv , kur pieejama arī konferences programma un informācija par runātājiem.

 

[Papildināts 24.02.2022]

Konferencē demonstrētās prezentācijas:


Konferenci “Simbioze: risinājums resursspiedīgos apstākļos” organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! 

Jautājumiem: Ineta Tauriņa, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26382820

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26488091

 

 

CITAS PROJEKTA "UZŅĒMĒJDARBĪBA VIDZEMĒ" ZIŅAS

 

 

---

Trešdien, 23. februārī plkst. 13.00 Vidzemes plānošanas reģions un  Phd. oec. cand. Līga Brasliņa Vidzemes inovāciju nedēļas 2022 ietvaros aicina vidzemniekus uz semināru-diskusiju “Kāpēc Vidzeme rada tikai 6,6% no Latvijas pievienotās vērtības?” Pasākumā tiks atklāti iemesli, kāpēc Vidzemes reģiona pievienotās ekonomiskās vērtības pienesums līdz šim ir bijis tik mazs, kā arī tiks nosauktas potenciālās viedās specializācijas pamatjomas Vidzemē, kuras, balstoties uz veikto pētījumu, varētu kļūt par Vidzemes reģiona attīstības virzītājspēkiem tuvākajā nākotnē.

Saite, lai pieslēgtos pasākumam šeit.

Diskusijas jautājums “Kāpēc Vidzeme rada tikai 6,6% no Latvijas pievienotās vērtības?” aktualizējies, veicot pētījumu par Vidzemes viedo specializāciju* attīstību un transformāciju laikā, kad Latvijā esam piedzīvojuši administratīvi teritoriālo reformu, Eiropā, t.sk, Latvijā arvien nozīmīgāku lomu ieņem Zaļais kurss, savukārt digitalizācija kļuvusi par globālu aktualitāti, turklāt nav iespējams ignorēt arī Covid-19 pandēmijas raisītās izmaiņas sabiedrībā, komercsektorā u.c. Izmaiņas globālajā ekonomikā nosaka nepieciešamību pēc jaunām ekonomiskām stratēģijām ne tikai Latvijai, bet arī Vidzemes reģionam, lai nodrošinātu gan nacionālu, gan arī starptautisku konkurētspēju.

Kāda ir un kādai vajadzētu būt Vidzemes reģiona ekonomiskajai specializācijai? Kas to ietekmē, un kā to varam ietekmēt mēs? Kā kopā varam būt produktīvāki? Šie būs vieni no tiem jautājumiem, uz kuriem atbildes tiks meklētas seminārā-diskusijā.

Reģiona ekonomiskā transformācijas stratēģija ir cieši saistīta ar reģiona ekonomikas pašreizējo attīstības līmeni un konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām). Vidzemes ekonomiskās specializācijas stratēģijas mērķis ir palielināt reģiona ekonomisko kapacitāti, kā arī veidot un stiprināt inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu reģiona ekonomikā.

Vidzemes reģiona ekonomiskā viedā specializācija ir cieši saistīta ar 3 komponentēm - 1) reģiona ekonomikā pašlaik esošajām spēcīgākajām jomām pievienotās vērtības un eksporta kontekstā, 2) nākotni transformējošām tendencēm un 3) reģionam pieejamo pētniecības potenciālu.

Pagājušā dekādē (2010-2019) Vidzemes reģionā visaugstāko pievienoto vērtību nodrošināja apstrādes rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība un darījumi ar nekustamajiem īpašumiem (avots - CSP). Savukārt straujāko pievienotās vērtības izaugsmi nodrošināja – informācijas komunikācijas tehnoloģijas, nekustamā īpašuma, būvniecības, lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, profesionālie zinātniskie pakalpojumi, veselības aizsardzības, mākslas-izklaides un enerģētikas sektori.

Pāreja uz digitālajām tehnoloģijām, pilsoniskās aktivitātes stiprināšanās, nacionālo interešu prioritāte nosaka nepieciešamību meklēt jaunus instrumentus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un koordinētu Vidzemes reģiona attīstību, radot labvēlīgu ekonomisko vidi, lai reģions sasniegtu augstu produktivitātes līmenī un līdz ar to augstu labklājības līmeni.

* Vidzemes plānošanas reģiona viedā specializācija ir reģiona ekonomikas mērķtiecīga transformācijas stratēģija uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku reģiona resursu izmantošanu. Tās mērķis ir palielināt reģiona ekonomisko kapacitāti, kā arī veidot un stiprināt inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu reģiona ekonomikā.

 

Jautājumiem: Phd. oec. cand. Līga Brasliņa, liga PIE innomatrix PUNKTS org, mob.t. +371 26599481

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 

 

 

>> http://innovation.vidzeme.lv <<

 

Aktualizējot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nepieciešamību stiprināt savu darbinieku kompetences un pilnveidot viņu prasmes,  Vidzemes plānošanas reģions kopā ar ārvalstu ekspertiem izstrādājis personāla attīstības rīkus cilvēkresursu stiprināšanai nelielos uzņēmumos. Lai praktiskos risinājumus varētu vieglāk testēt, tostarp izmantot tos pareizi, pabeigts darbs pie vadlīniju sagatavošanas. Materiāli pieejami arī latviešu valodā.

Praktiskie rīki jeb kartes ļaus uzņēmumu vadītājiem pārbaudīt, kādas zināšanas un kompetences uzņēmumā pietrūkst, uz kurām trūkstošajām kompetencēm norāda paši darbinieki, un kāda veida izglītojošie pasākumi šo varētu vislabāk kompensēt.

Rīku komplektā pieejama arī kompetenču jeb kvalifikācijas matrica, kas palīdzēs vadītājiem sagatavot darbinieku individuālos attīstības plānus prasmju pilnveidošanai, tostarp ļaus identificēt tos darbiniekus, kas varētu kļūt par kolēģu zināšanu mentoriem.  

Praktisko rīku kartes Latvijā testējuši un kā ikdienas darbā noderīgu instrumentu novērtējuši četri uzņēmumi – SIA “Valmiermuižas pils”, SIA “Very Berry”, SIA “BALTMA” un SIA “Wunder Latvia”.

 

 

>> Metodoloģijas materiāls

>> Vadlīnijas


 

SIA “Wunder Latvia” talantu vadītāja Ilze Zariņa, vērtējot testētos risinājumus, secina: “Mentorings ir daļa no Wunder talantu attīstības sistēmas, un tā bijis arī pirms iesaistīšanās PULSE projektā. Taču tieši PULSE projekta piedāvātie rīki ļāvuši labāk strukturēt un padarīt procesu skaidrāku.”

SIA “BALTMA”valdes loceklis Alvis Sokolovs rekomendē attīstīt rīkus, lai tie būtu lietojami plašākam uzņēmumu lokam: “Pulse radītos rīkus vērtēju kā nozīmīgus, tas labs sākumpunkts, laba bāze. Neskatoties uz to, ka tas varētu būt laikietilpīgi, ieteiktu veikt dažas izmaiņas, rīkus pielāgot,  lai tie atbilstu ikviena uzņēmuma vajadzībām.”

Būtiski norādīt, ka šo materiālu plaša izmantošana varētu aktualizēt jautājumu par to, vai šī brīža pieaugušo izglītības un prasmju pilnveides programmu piedāvājums atbilst uzņēmēju un viņu darbinieku aktuālajām vajadzībām.

Metodoloģija un vadlīnijas izstrādātas izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu – īstenojot Erasmus+ projektu “Uz viedām specializācijām orientēta pieaugušo prasmju attīstība mazos un vidējos uzņēmumos (PULSE)”. Projekts tika ieviests no 2019. gada septembra, un šobrīd veiksmīgi noslēdzas, sniedzot MVU  praktiskas atbalstu.

Pulse projekta ietvaros tika veikts pētījums par MVU segmenta vajadzībām un ar personāla attīstības jautājumiem saistītiem izaicinājumiem. Balstoties uz to, izstrādāta metodika par pieaugušo izglītības iespējām cilvēkresursu attīstībā, kā arī atlasīti konkrēti personāla attīstības rīki. Lai pārbaudītu šo instrumentu lietderību un to ietekmi uz uzņēmumu attīstību, kā arī personāla kompetenču pilnveidošanai, tie izmēģināti četros dažādos MVU Vidzemē. Vienlaicīgi līdzīgas aktivitātes īstenotas arī projekta sadarbības partneru valstīs – Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Vācijā un Spānijā.

 

Aktivitātes tiek īstenotas ERASMUS+ projekta „Uz viedām specializācijām orientēta pieaugušo prasmju attīstība mazos un vidējos uzņēmumos” (PULSE) ietvaros. Tā mērķis ir izstrādāt inovatīvus elastīgus pieaugušo izglītības ceļus uz viedo specializāciju orientētiem MVU.

Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta PULSE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv