.png)
|
Arhīva kalendārs
Ņemot vērā, ka ilgtspējīgs tūrisms ir viena no Vidzemes plānošanas reģiona viedās specializācijas jomām, šis jautājums ir īpaši aktuāls. Lienīte Priedāja-Klepere: “Lai arī reģionu mērogā tūrisma attīstības funkcijas skaidri iezīmējas, tomēr stabila finansējumu šo funkciju īstenošanai nav. Sarežģīts ir pārvaldības jautājums. Starp vairākām iesaistītajām pusēm trūkst labas savstarpējās koordinācijas, lai mērķtiecīgi īstenotu vienotu stratēģiju. Tikai uz dažādu tematisku attīstības projektu bāzes visaptveroša reģiona tūrisma tirgvedība nav īstenojama. Risinājumi jāaktualizē!”
Sēdes dalībnieku vidū raisījās diskusijas par dažādiem jautājumiem – piemēram, par nepieciešamību pašvaldībām mērķtiecīgi strādāt ne tikai ārvalstu, bet arī vietējo tūristu piesaistes palielināšanai. Pašvaldību pārstāvji bija vienisprātis, ka nepieciešams īstenot lielākus un ambiciozākus projektus kopīga mērķa sasniegšanai. Jau iepriekš VPR uz tikšanos aicināja Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjus, sniedzot priekšlikumu ieviest Latvijā reģionālo tūrisma pārvaldības līmeni, piedāvājot līdzdarboties konkrētu funkciju un atbildību noteikšanai. Tāpat sniegti arī priekšlikumi Tūrisma likuma grozījumiem, aicinot papildināt likuma 8. pantu – nosakot plānošanas reģionu kompetenci tūrisma jomā. Līdz šim priekšlikumi nav ņemti vērā. Papildus šim jautājumam, sēdes dalībnieki apstiprināja arī VPR 2021. gada finanšu pārskatu, kā arī lēma par citiem jautājumiem sekmīgai ikdienas darba turpināšanai. Attīstības padome ir reģionā ietilpstošo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulcē ievēlēta koleģiāla institūcija, kuru no attiecīgo pašvaldību deputātiem ievēlē uz vietējo pašvaldību pilnvaru laiku. No katras pašvaldības Attīstības padomē tiek izvirzīts viens pārstāvis. Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR Administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29477997 Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Pasākumā savā pieredzē dalīsies Vidzemes uzņēmēji un atbalsta organizāciju pārstāvji, atklājot galvenās krīzes pārvarēšanas atziņas un lielākos šī brīža izaicinājumus. Viņu vidū Marģers Zeitmanis (ZEIT), Reinis Upenieks (Zero Contact Services), Ilze Eglāja (Vidzemes Attīstības aģentūra) un Juris Čeičs (LIAA Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators).
Forumā aicināta piedalīties arī Latvijas Bankas eksperte Daina Paula, lai pastāstītu, ko varam sagaidīt no starptautiskās ekonomikas šūpošanās, kā tā ietekmē Latvijas tautsaimniecības stāvokli, inflāciju un eksporta iespējas. Klātesošie dzirdēs, kā un cik veiksmīgi uzņēmumi pārvarējuši līdz šim Covid-19 krīzi Vidzemē un citviet Eiropā un kāda ir pēcpandēmijas pasaule Ukrainas kara žņaugos. Vērtīga solās būt pēcpusdienas paneļdiskusija, kurā dalībnieki diskutēs par iespējām un rīcībām, tai skaitā sadarbību un atbalstu, kas būtu nepieciešams izaugsmes jaudas atbrīvošanai Vidzemē. REĢISTRĒŠANĀS DALĪBAI FORUMĀ (līdz š.g. 10. jūnijam plkst. 15:00)
Pēdējie divi gadi mūs nemitīgi izaicina, neļaujot ne mirkli atslābt vai iegrimt komforta zonā. Daudzviet ekonomisti un politiķi jau runā ne vairs par krīzes, bet gan krīžu eskalāciju vadību. Kā uzsvērts jau vissenākajos stratēģijas rakstos, krīzē vissvarīgākais ir zināt aktuālāko informāciju un rīkoties atbilstoši. Forums tiek organizēts Vidzemes plānošanas reģionam īstenojot Interreg Europe starpreģionu sadarbības programmas 2014-2020 projektus “RATIO” un “SUPER”.
Jautājumiem: Rita Merca, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29476373 Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Prāta spēlē “Eiropa Vidzemē” piedalīties tika aicināts jebkurš Vidzemes iedzīvotājs vai viesis un tā darbojās visā Vidzemē. Dodoties pastaigā pa sevis izvēlētu maršrutu, ik pēc noietiem 80 līdz 120 metriem uz ekrāna parādās jautājums. Jautājumi sakārtoti CILPĀS. Katra mazā jautājuma atbilde veido CILPAS atbildi. Uzskatāmākam piemēram blakus atrodams arī attēls. Pateicamies visiem interesentiem par dalību un apsveicam konkursa uzvarētājus! Aktivitāte norisinājusies projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam. Kontaktinformācija saziņai: EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, tālr. +371 26 099 521; e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas). Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.
Seminārā tiks sniegta gan informācija par izsludināto valsts atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās, t.sk. finanšu institūcijas ALTUM piedāvāto atbalstu privātmāju energoefektivitātes uzlabojumiem, gan arī varēs uzzināt praktisku informāciju par to, kā izvēlēties sev piemērotāko un efektīvāko saules paneļu risinājumu. Ņemot vērā, ka valsts atbalsta programma privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai paredz līdzfinansēt arī siltumenerģijas iekārtu iegādi, seminārā aicināts piedalīties eksperts, kurš sniegs padomus energoefektīviem apkures risinājumiem mājsaimniecībās. Tāpat seminārā tiks piedāvātas prezentācijas par to, kā mājsaimniecībās prasmīgi izmantot elektrības biržas cenas svārstības, kā arī tiks sniegta detalizēta informācija par jaunajiem elektroierīču energomarķējumiem. Semināra dalībnieki varēs iepazīties ar paredzētajām tehnoloģijām enerģētiski pašpietiekamajā ēkā Cēsīs, kas tiek būvēta nākotnes tehnoloģiju zinātnes centra vajadzībām. Seminārā tiks demonstrēts Smart Living interaktīvs bezmaksas rīks mājsaimniecības energoefektivitātes izvērtējumam, kas pieejams latviešu valodā šajā saitē: https://www.livingsmart.io/lv/. Ievadot dažādus parametrus un datus par savu mājsaimniecību, iespējams noskaidrot, cik energoefektīvi apsaimniekojat savu mājsaimniecību šobrīd un ko varētu mainīt vai uzlabot, lai savu energoefektivitāti paaugstinātu, taupot gan enerģiju, gan naudu.
REĢISTRĒŠANĀS DALĪBAI SEMINĀRĀ (līdz š.g. 6. jūnijam plkst. 15:00; vietu skaits ierobežots)
Semināru ciklu organizē projekts “Smart Living”, aicinot sabiedrību izzināt dažādas ar energoefektivitāti saistītas tēmas un saņemt ekspertu atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Semināri līdz šim bijuši ļoti plaši apmeklēti. Pasākumi ir bez maksas, tie notiek ar Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu.
Par “Smart Living” Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta “Smart Living” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
*Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Pasākumā semināra dalībnieki tiks iepazīstināti ar Smart Living interaktīvu bezmaksas rīku mājsaimniecības energoefektivitātes izvērtējumam, kas pieejams latviešu valodā šajā saitē: https://www.livingsmart.io/lv/. Ievadot dažādus parametrus un datus par savu mājsaimniecību, iespējams noskaidrot, cik energoefektīvi apsaimniekojat savu mājsaimniecību šobrīd un ko varētu mainīt vai uzlabot, lai savu energoefektivitāti paaugstinātu, taupot gan enerģiju, gan naudu. REĢISTRĒŠANĀS DALĪBAI SEMINĀRĀ (līdz š.g. 8. jūnijam plkst. 15:00; vietu skaits ierobežots)
Semināru ciklu organizē projekts “Smart Living”, aicinot sabiedrību izzināt dažādas ar energoefektivitāti saistītas tēmas un saņemt ekspertu atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Semināri līdz šim bijuši ļoti plaši apmeklēti. Pasākumi ir bez maksas, tie notiek ar Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu.
Par “Smart Living” Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta “Smart Living” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
*Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
No 3. līdz 5. jūnijam, godinot senās Hanzas savienības vērtības, Igaunijas pilsētā Vīlandē risinājās Hanzas dienas. Ar savu piedalīšanos svētkus kuplināja arī Latvijas Hanzas pilsētas – Cēsis, Straupe un Valmiera. Tās pasākuma apmeklētājus iepazīstināja ar savu tūrisma piedāvājumu. Svētku tirgū bija klāt arī Vidzemes plānošanas reģiona un Siguldas novada pašvaldības pārstāves. Viņas Straupes stendā popularizēja pārrobežu tūrisma maršrutu “Via Hanseatica” Vidzemē, kā arī iepazīstināja ar jaunizdotajiem tūrisma materiāliem (diviem ceļvežiem), kuri aicina tūrisma ceļa “Via Hanseatica” pieturvietās viesoties gan ģimenes ar bērniem, gan nesteidzīgas atpūtas cienītājus. Vīlandes Hanzas dienu viesi varēja baudīt bagātīgu kultūras programmu, tirgū iegādāties igauņu amatnieku darinājumus un pārtikas ražotāju gardumus. Vidzemes tūrisma speciālisti iepazīstināja interesentus ar tūrisma piedāvājumu pilsētās un apkārtnē. Šeit veiksmīgi iekļāvās arī “Via Hanseatica”, stāstot par tūrisma iespējām septiņos novados, kuri ietilpst maršruta teritorijā.
(No kreisās) Siguldas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Monta Lūsare un VPR tūrisma eksperte un “Via Hanseatica” koordinatore Latvijā Ilze Liepa Vīlandes Hanzas dienās Interese par ciemošanos Vidzemē un “Via Hanseatica” tūristu piesaistes vietās bija liela. Pie stenda pulcējās interesenti, kuri jau plāno savas vasaras brīvdienas un izvērtē arī iespēju atpūsties Latvijā. Viņi izrādīja interesi par tūrisma ceļa tuvumā esošajiem tūrisma objektiem un populārākajām apmeklētāju piesaistes vietām. Daudziem Vidzemes populārie tūrisma objekti un galamērķi jau ir labi zināmi, tāpēc viņi labprāt uzklausīja ieteikumus par iespējām apmeklēt mazāk pazīstamas vietas tūrisma ceļā “Via Hanseatica”. Interese bija par daudzveidīgo aktīvo atpūtu (riteņbraukšana, garo distanču pārgājieni, laivošana) un piedāvājumu gardēžiem “Taste HansEATica”. Igauņi pozitīvi novērtēja “Via Hanseatica” jaunajos ceļvežos iegūstamo informāciju.
Tūrisma maršruta “Via Hanseatica” izdevumi igauņu auditorijai
Jautājumiem: Ilze Liepa, tūrisma eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
1. jūnijā projekta CITIES 2030 starptautiskie partneri tikās Ģenerālajā Asamblejā, kuru organizēja VIVES Lietišķo zinātņu universitāte Beļģijā. Starptautiskajā sanāksmē galvenie risinātie jautājumi bija saistīti ar plānotajām aktivitātēm politikas un dzīvo prakšu laboratorijās partneru izvēlētajās pilotvietās. Latvijā pilotvieta risinājumu izmēģināšanai ir Vidzemes plānošanas reģiona teritorija. Projekta partneri dalījās pieredzē pārtikas sistēmu attīstīšanā, novērtēja galvenos sasniegumus, kā arī iepazīstināja ar plānotajiem tālākajiem darbības soļiem. Savukārt no 2. līdz 3. jūnijam norisinājās CITIES 2030 Asambleju papildinošs pasākums "Lauksaimniecības pārtikas viedās specializācijas: Kopīgs darbs pie nākotnes pārtikas sistēmu izveides". Pasākumā notika diskusijas tematiskajās darba grupās: pārtikas ražošana, pārtikas pārstrāde un veselība un pārtika. Īpašs uzsvars bija likts uz inovācijām attiecīgās jomās, piemēram, vertikālie dārzi, kukaiņu audzētavas, zinātnieku un uzņēmēju sadarbība īpašu diētu produktu radīšanā, personalizētas, bezatlikumu ēdināšanas nodrošināšana un citas.
2. jūnijā pasākuma dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Gentes un Lēvenas universitāšu zinātniski pētnieciskās laboratorijas, uzzināt par zinātnieku sadarbību ar uzņēmējiem un galvenajiem pētījuma tematiem lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanā, pārstrādē un iepakojumos.
“Viesojoties Rietumflandrijas reģionā, kas ir slavens ar gaļas, zivju, dārzeņu, kartupeļu un graudu ražošanu un pārstrādi, iegūta vērtīga pieredze. Vairāk nekā 8000 lauksaimnieku un vairāk nekā 900 mazo un vidējo uzņēmumu dod darbu lielam skaitam strādājošo - vairāk nekā 35 000 cilvēku. Šis plašais uzņēmumu tīkls sadarbībā ar zināšanu centriem un valdības iniciatīvām nodrošina ideālus priekšnoteikumus inovācijām un uzņēmējdarbībai,” norāda VPR projektu vadītāja L. Priedāja-Klepere. ***
Projekts "CITIES2030" tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros, līguma nr. 101000640. Ar plašāku informāciju par projektu "CITIES2030" iespējams iepazīties ŠEIT. *** Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta "CITIES2030" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS PROJEKTA “CITIES2030” ZIŅAS ---
Pirmajā tikšanās reizē dalībnieki tika iepazīstināti ar Interreg Baltijas jūras reģiona sekretariāta redzējumu par inovāciju pārnesi, tostarp ar to, kā reģionālās administrācijas var palīdzēt programmai sasniegt tās mērķus. "Tā ir vecāko paaudžu gudrība un jaunāko cilvēku zinātkāre, kas var mainīt pasauli," tikšanās laikā secināja grupas inovāciju eksperts Ads Fass. Sekretariāta pārstāvji atzina, ka šajā periodā tiek meklēti pārbaudīti risinājumi, taču iespējams izskatīt arī jaunas koncepcijas. Tai sekoja tikšanās, kurā dalībnieki sprieda par to, ko mēs inovācijas jomā varam mācīties no dabas sistēmām. Kā norādīja eksperti, dabas sistēmas mums māca, ka konkurence ilgtermiņā ir stratēģija, kas noved pie nabadzības, turpretim, sadarbība ir stratēģija, kas ved uz bagātību. Turklāt, sarunā tika secināts, ka būtiska uzmanība jāpievērš tieši jauniešu spējām veidot zaļāku nākotni ar skaidri definētiem noteikumiem. Aprīļa noslēgumā dalībnieki satikās, lai diskutētu par piemēriem, kā attālināti var atbalstīt ilgtspējīgu pilsētu un lauku attīstību. Tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt tehnoloģiju izstrādātāju un pašvaldību sadarbību, lai maksimāli izmantotu iegūtos datus, veicinot reģionālo attīstību. Savukārt, šīs sezonas noslēdzošajā tikšanās reizē tika apskatīti vairāki zaļo investīciju aspekti, kam sekoja daudzpusīgas diskusijas, piemēram – vai finanšu institūciju un ES taksonomijas izvirzītās prasības tiks iekļautas reģionālajos un nacionālajos tiesību aktos un kā padarīt zaļo finansējumu pieejamāku maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tika diskutēts arī par zaļās pārkārtošanās izaicinājumiem, ko izraisījis Krievijas karš Ukrainā. Inese Suija-Markova, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece: Mēs dzīvojam ļoti intensīvā laikā, kad ikdienu piepilda daudz un dažāda veida sanāksmes, jāpieņem dažāda līmeņa lēmumi un atliek maz laika padomāt par attīstības un inovācijas jautājumiem. Ar šo izaicinājumu īpaši saskaras vidējā un augstākā līmeņa vadītāji. BSSSC Inovāciju pārneses darba grupas tikšanās ir iespēja veltīt mēnesī 1 stundu sava dārgā laika, lai noklausītos iedvesmojošus vieslektorus un diskutētu ar ekspertiem no dažādām Baltijas jūras reģiona valstīm par jautājumiem, kas saistīti ar inovāciju, sabiedrībai un tautsaimniecībai svarīgās jomās. Pirmajā pusgadā esam runājuši par atbalsta instrumentiem inovāciju attīstībai, dabas sistēmu iedvesmotām inovācijām, attālās izpētes tehnoloģiju iespējām un zaļo finansējumu. Darba grupas ietvaros gūtās atziņas tiks apkopotas un nodotas politisko lēmumu veidotājiem un pieņēmējiem BSSSC organizācijas ietvaros un ārpus tās. Es gribu pateikt lielu paldies gan lektoriem, gan dalībniekiem par patiesu ieinteresētību un aktīvu līdzdalību. Uz tikšanos nākamajās Inovāciju pārneses darba grupas sanāksmēs! Nākamā Inovāciju pārneses darba grupas sēde plānota 24. augustā. Inovāciju pārneses darba grupas ietvaros Baltijas jūras reģiona pārvaldes institūciju, izglītības iestāžu un citu ieinteresēto pušu pārstāvji satiekas, lai kopīgi apmainītos ar zināšanām, idejām, kontaktiem, iedvesmotos un diskutētu par labās prakses piemēriem un to integrēšanu reģionālā līmenī. Šāda veida pieeja ir efektīvs veids, kā stiprināt sadarbību un sekmēt uz reģionu attīstību orientētu inovāciju politiku. Jautājumiem: Laila Gercāne, Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, e-pasts: laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Pasākumā ar atklāšanas runu uzstājās ES Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni, jo īpaši uzsverot ekonomikās izaugsmes un noturības tēmu ikdienas komunikācijā par ES šī brīža Ukrainas kara un ar to saistīto sankciju pret Krieviju ietekmi uz Eiropas ekonomiku. Nenoliedzami, ka šī kara ietekme uz ekonomiskajiem, politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem ES dalībvalstīs caurvija visas sanāksmes diskusijas, izgaismojot arī to, kuriem no centriem un dalībvalstīm savā ikdienas komunikācijā tieši ar karu saistītie jautājumi ir pārņēmuši ikdienu.
Latvijas EUROPE DIRECT centru vadītāji un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve Dagnija Mediņa (ceturtā no kreisās). Otrā no labās - Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Ņemot vērā, ka viens no būtiskākajiem EUROPE DIRECT centru uzdevumiem ir sabiedrības informēšana un iesaiste, tad šim uzdevumam tika veltīta lielākā sanāksmes daļa. Darba grupās EUROPE DIRECT centru vadītāji diskutēja par lielākajiem izaicinājumiem, labajiem piemēriem un rekomendācijām sabiedrības informēšanai tādos tematos kā Eiropas Zaļais kurss, Eiropas Jaunatnes gads un ES skolās. Diskusijās piefiksētais tika apkopots un prezentēts, kā arī nodots tālākajam darbam EK, tādējādi nodrošinot, ka EUROPE DIRECT centru viedokļi, novērojumi un ieteikumi tiek sadzirdēti. Sesijā par EUROPE DIRECT centru sadarbību ar vietējiem medijiem kā viena no runātājām bija uzaicināta arī Latvijas pārstāve – EUROPE DIRECT Kuldīga vadītāja Maija Jankovska. Viņa dalījās savā pieredzē par mediju iesaisti un par mediju lomu dažādu informatīvo pasākumu organizēšanā. Sesijas laikā atklājās kopīga iezīme daudzām dalībvalstīm, proti, ka mediji ir mazapmaksāti, tiem interesē galvenokārt maksas saturs un tiem nav īsti lielas intereses vietējā līmenī runāt par ES aktualitātēm. Kā risinājumu un vienlaikus arī rekomendāciju EK dalībnieki izvirzīja nepieciešamību komunicēt par ES jautājumiem vieglajā valodā un tieši lokālajā griezumā, atspoguļojot to, kā konkrētā ES aktualitāte ietekmē sabiedrību reģionos. ES jautājumiem ir jākļūst vieglāk saprotamiem, ar redzamāku sasaisti ar ikdienas situācijām, tādējādi veicinot sabiedrības uzticību ES.
Itālijas, Francijas un Latvijas EUROPE DIRECT centru vadītāji darba grupā. Otrā no labās - Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Darba grupās, diskusijās un prezentācijas dzirdētais apliecināja, cik liela nozīme ir informētai un iesaistītai sabiedrībai attālākajos, mazāk apdzīvotos reģionos, par kādu arī Eiropas griezumā var uzskatīt Vidzemes reģionu. ES dienaskārtībā esošie aktuālie jautājumi – klimata krīze, ekonomiskā izaugsme un noturība, drošība un tml. viennozīmīgi ir arī Latvijas un Vidzemes aktualitāšu dienaskārtībā. Aktualizēt šos jautājumus reģionālā līmenī palīdz EUROPE DIRECT centri visā Latvijā, un kopīgā tikšanās ar visas Eiropas EUROPE DIRECT centriem ļāva arī Latvijas centriem saskatīt jaunas sadarbības iespējas gan savā starpā, gan arī ar kolēģiem citviet Eiropā.
EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam. Kontaktinformācija saziņai: EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas). EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.
Seminārs piedāvās skaidrojumu, kā šāds rīks uzbūvēts, kā tas darbojas, kāds ir tā šī brīža, kā arī nākotnes potenciāls. Darba valoda – angļu. Projekta PoliRural vietnē https://polirural.eu rīks tika izmantots, lai uzlabotu gan darba kvalitāti, gan arī par darba izpildi atbildīgo personu produktivitāti. Piemēram, ar tā starpniecību iespējams uzzināt par ko ir raksts, aplūkojot sistēmas ģenerēto kopsavilkumu, ģeogrāfisko atrašanās vietu, atslēgvārdu biežumu un noskaņojuma rādītājus, kas atrodami rindkopās un tēmās. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams izlasīt visu tekstu pilnā apmērā. >> SAITE LAI PIESLĒGTOS SEMINĀRAM (ar iepriekšēju reģistrēšanos): https://us02web.zoom.us/webinar/register/WN_Dwu7Lf76S3-7uJnLvoU65w
Jautājumiem: Lelde Ābele, projekta PoliRural vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Līgatnē un Augšlīgatnē vairākas dienas darbojās projekta RurCultural eksperte Līva Kreislere, arhitekte un urbāniste. Viņa tikās ar vietējās kopienas pārstāvjiem, tūrisma un viesmīlības jomas uzņēmējiem, Līgatnes apvienības pārvaldē, tās struktūrvienībās un uzņēmumos strādājošajiem. Sarunās tika aplūkoti dažādi jautājumi. Piemēram, kā sarunas dalībnieki uztver savu dzīvesvietu vai vietu biznesam, ko vēlas šajā vietā mainīt un attīstīt, kā to “lieto”, kādi ir sapņi, tradīcijas, kultūra un vērtības. Eksperte centās izzināt Līgatni un Augšlīgatni, iepazīt ieinteresētās puses. Viņa lūkoja uzzināt vietējos resursus, problēmas un intereses. L. Kreislerei radās jauns skatījums un sapratne, ko projekta ietvaros pētīt vairāk un attīstīt. No kreisās - dabas ainava Līgatnē, saruna ar vietējiem iedzīvotājiem. Foto: L. Kreislere/Z. Kaķe Projekts RurCultural balstās uz kultūrplānošanas pieeju. Kas ir kultūrplānošana? Tā nav kultūras aktivitāšu plānošana, kā varētu šķist pēc nosaukuma, bet gan pilsētplānošana caur kultūras un mākslas aktivitātēm, organizācijām un māksliniekiem. Kultūrplānošana cenšas paplašināt kultūras jēdzienu un izpratni tieši pilsētas kontekstā, lai plānošanas dokumentos radītu vietu arī dažādām mazajām vietējām kultūras aktivitātēm un institūcijām, kas nav tieši saistītas ar pašvaldību darbību, taču ir vitālas, lai pilsētas būtu enerģiskas, aicinošas un patīkamas dzīvošanai. Tās mērķis ir parādīt, ka ilgtspējīgai pilsētas apkaimju un teritoriju attīstībai ir nepieciešama cieša saistība ar dažādām nozarēm, sadarbība dažādās jomās (sociālā, vide, ekonomika, kultūra u.c.). Galvenais ierosinātājs pārmaiņām ir vietējās pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās. Kultūrplānošana kā pieeja ir vērsta uz iedzīvotājiem, viņu vēlmēm un ciešu iesaisti procesos. Tā ļauj attīstīt teritoriju, ceļot tās sociālo un radošo kapitālu. No kreisās - tikšanās ar "Pavāru mājas" saimnieku Ēriku Dreibantu, saruna ar "Vienkoču parka" izveidotāju Rihardu Vidzicki. Foto: Z. Kaķe L. Kreislere saka: “Šī metode mēģina iet pret pilsētas [teritorijas] pārdošanas ideju. Tās mērķis ir aktivizēt pilsētu. Pašā centrā ir pilsoniskā iesaiste. Pieeja vedina pašvaldības un industrijas domāt, ka kultūra var būt platforma, kur satiekas iedzīvotāji, lai diskutētu. Ir lietas, kas nav “monetizējamas” - dzīves kvalitāte, piesaiste vietai, demokrātijas procesi. Tam palīgā nāk kultūra.” Sarunās dažu dienu laikā tika uzzināts daudz, dažādi viedokļi. L. Kreislere uzsver: “Kartējot vietas, var ieraudzīt jaunus resursus un konfliktus, kurus paši iedzīvotāji ikdienā bieži pat nepamana.” Kultūras kartēšanas aktivitātes tiks turpinātas. No kreisās - saruna ar Līgatnes apvienības pārvaldes saimniecības vadītāju Egilu Kurpnieku, viesošanās pie Līgatnes vīna darītavas saimnieka Ainara Vanaga. Foto: Z. Kaķe Tāpat kā Līgatnē kultūrplānošanas metode tiek testēta Papilē (Papilė) Lietuvā un Bilundā Dānijā. Projekta eksperti uzsver, ka katrai vietai ir sava specifika. Līgatnes unikalitāti veido kādreizējā industrija (Līgatnes papīrfabrika, ķiveru fabrika jeb “kasku cehs” u.c.), kas šeit tiek “pielūgta”, vēsturiskā apbūve un daudzveidīgā daba. Šajā vietā ir jūtama spēcīga kultūras un tradīciju klātbūtne. Visi iesaistītie uzsvēra, ka Līgatne strauji mainās - ienāk jauni cilvēki, investori, tiek sakārtota vide, rodas jaunas tradīcijas, kultūra paliek daudzveidīgāka. Kontekstam – projekts RurCultural ir radies balstoties uz zināšanām, kas tika kultivētas un testētas INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektā UrbCulturalPlanning (2019-2021) tādās pilsētās kā Rīga, Viļņa, Gdaņska, Ķīle, Pori u.c. Vairāk informācijas: www.urbcultural.eu. Projektā RurCultral trīs partnervalstis veido kultūras kartēšanas aktivitātes, lai pieteiktu ilgtermiņa projektu ES finansējumam. RurCultral ir saņēmis Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) Sekretariāta Projektu atbalsta fonda (PSF) finanšu atbalstu. *Ilustrācijai ievadā izmantota L. Kreisleres fotogrāfija.
Papildu informācijai: Eva Meijere, projekta RurCultural vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
---
Madara un Marta ir stipras, jaunas sievietes, kuras gandrīz 12 gadus nodzīvoja Lielbritānijā, darbojās viesmīlība un pārdošanā. Šī gada martā viņas kopā ar savu suni Bārliju apmetās uz dzīvi Valmieras pusē, Dikļu pagastā. Uzņēmīgās sievietes attīsta zīmolu LAUX – iekopj puķu dobes un dārzeņu vagas, veido ciešas attiecības ar vietējām iedzīvotāju kopienām. Viņas vēlas parādīt arī citiem, ka dzīvot laukos ir lieliski. Marta, viena no LAUX veidotājām, atklāj, ka kopj vecāku zemi, 2 hektārus, ko tie paši neapsaimnieko. “Mums ir infrastruktūra, un ir muļķīgi to neizmantot. Tētis uzar zemi, mums tikai jāpārkaplē. Ir daudz vieglāk nekā sākt no pilnīgas nulles, kā lielai daļai cilvēku,” viņa saka. Šobrīd LAUX attīstītājas dzīvo kuplā un draudzīgā, kā pašas saka, 19. gadsimta saimē ar trīs paaudzēm, un secina: “Te ir komūna, bet ir riktīgi forši.” Neesot šaubu, ka lēmums par atgriešanos ir bijis pareizs. Marta stāsta: “Man liekas nevienai no mums nav tā, ka pakausī ir – ja nesanāks, brauksim atpakaļ. Būs labi.” No kreisās - LAUX saimniecība, Madara Mestere dārza darbos. Foto: M. Vētra Kad tiek jautāts par pašreizējo nodarbošanos, tad Madara stāsta, ka mērķis ir koncentrēties uz griezto ziedu un dārzeņu audzēšanu. Plānos sakņu dārzs ar ķirbjiem, kur jau šobrīd esot 30 šķirnes. Neaudzēšot neko ziemā uzglabājamu. Burkāni svaigai ēšanai, grilēšanai, salātos. Saimnieču vēlme ir, lai viss ir sezonāls. Patlaban uzņēmums ir tapšanas stadijā un LAUX ir zīmols, vēlāk būs arī SIA nosaukums. Saimnieču sapnis ir LAUX veidot par dzīvesstila zīmolu. No kreisās - LAUX pavasara tulpes, Madara Mestere ar izaudzētajiem ziediem un saknēm. Foto: M. Vētra Atgriešanās Latvijā Atbildot uz jautājumu, cik sen jau brieda doma par atgriešanos, Madara stāsta: “Līdz zināmam vecumam nebija doma, ka man ļoti gribas mājās. Bet, kad man palika trīsdesmit gadi, tas mainījās. Toties Marta vienmēr skaidri zināja – mēs kādu dienu atgriezīsimies Latvijā. Man līdz trīsdesmit gadiem bija – nu, diez vai. “ Marta papildina, ka lēmums par atgriešanos un datumi esot "nosprausti" mājsēdes laikā. Viņa stāsta: “Mums ar Madaru nav bijis daudz laika būt kopā. Mēs nezinājām, vai mēs vispār varam pavadīt laiku divatā. Mēs to “lokdaunu” izdzīvojām un bija ļoti labi. Tad mēs domājām, ka varam gan sadzīvot, gan sastrādāties. Un tad mēs sākām kārtīgi domāt, ko mēs varam darīt un kā.” “Nedaudz ievilcies” piedzīvojums Kādi apsvērumi tad pamudināja doties prom no Latvijas? Madara pastāsta: “Mana mamma 15 gadus dzīvoja Skotijā. Viņa aizbrauca, kad man bija 18 gadi. Pa vasarām, pa Ziemassvētkiem jau tajā laikā braucu turp strādāt. Arī pirms universitātes man bija “gap year” (aut.-gada pārtraukums pirms studijām), es 10 mēnešus strādāju Skotijā. Tad atbraucu atpakaļ uz Latviju, studēju, bet vasarās atkal tur atgriezos strādāt. Pēc universitātes mēs abas ar Martu vienkārši aizbraucām projām no Latvijas.”
Madaras stāstīto papildina Marta: “Kad aizbraucām, mums bija “early twenties” (aut.-agrie divdesmit). Lielbritānija mūs ir izveidojusi par tādiem cilvēkiem, kas mēs esam tagad. Kad tu esi tāds “zaļš gurķis”, tu bieži nezini, ko tu gribi darīt.” Dzīvojot 12 gadus Anglijā, iegūts daudz labu draugu. Marta stāsta: “Mēs vienmēr esam mēģinājušas “dzīvot” - ar lielo burtu. Mums patika izzināt. Nekad tur neesam jutušās kā iebraucējas. Paldies Dievam, mums arī nekad nav bijusi negatīva pieredze.” Aizbraukšanu no Latvijas Marta vērtē kā piedzīvojumu, kas esot “nedaudz ievilcies”. Pirmos piecus gadus būt prom no Latvijas esot bijis ļoti sāpīgi. Tad pati īsi secina: “Pēdējos 5 gadus sāpēja mazāk.” Divus pēdējos gadus jau bijušas ceļa jūtīs. Marta atklāj savas pārdomas: “Man ir ticība Latvijai kā valstij. Kaut kur kaut kas nokaitina, var būt nepareizi, bet mēs esam tik jauna valsts. Nu, nav viss perfekti. Tomēr 30 neatkarības gados Latvija ir sasniegusi ļoti, ļoti daudz.” Divpadsmit prombūtnes gados tāpat divas vai trīs reizes gadā ceļi veduši uz Latviju. Ārzemju ceļojumu abām nav bijis daudz. Kad citi braukuši ārzemju ceļojumos, bijis jābrauc mājās. Pašas arī gribējušas. Par savu pēdējā laikā iegūto darba pieredzi Marta stāsta, ka esot strādājusi savdabīgā modes preču veikaliņā Čeltenhamā (Cheltenham), pilsētā, kurā pašas arī dzīvoja. Veikals esot darbojies jau 35 gadus. Saimnieki bijuši vīrs, Indijas sikhs, un viņa sieva, angliete. Marta atzīmē: “Man ļoti ar viņiem saskanēja. Es vienmēr esmu zinājusi, ka negribu veidot karjeru, es gribu veidot kaut ko savu. Sākumā [strādājot] viesnīcās nebija tas. Kad sāku pie viņiem, sapratu, šis izmērs ir tāds, ko es varu mācīties, kā sākt [savu]. Katru gadu iemācījos aizvien vairāk, redzēju, kā viņi gadu no gada gatavojas, skatās un plāno. Un kaut kā tas aiziet.”
Savukārt Madara atklāj, ka viņai vienmēr ir bijis svarīgi, lai visu laiku ir interesanti, visu laiku kaut kas notiek. “Es strādāju viesmīlībā, tur es būvēju savu karjeru. Vadīju vairākus restorānus. Pēdējais darbs - pārraudzīju 6 restorānus Čeltonā (Chelton). 5 gadus strādāju “Members’ Club SOHO HOUSE” - katru dienu 12-14 stundas. Piecus gadus uz darbu braucu stundu un stundu atpakaļ. Tas bija ļoti interesanti, man vienmēr ļoti ir paticis tas, ko es daru. Būt cilvēkos, runāt ar cilvēkiem, “bīdīt” lietas un vadīt komandas,” viņa pastāsta. Plānotā atgriešanās Latvijā notika, kad jau bija mainījusies ģeopolitiskā situācija pasaulē, bija sācies karš Ukrainā. Kad vaicāju, vai nebija šaubas par atgriešanos Latvijā šajā laikā. Marta stāsta: “Bija palikušas 3 nedēļas, jo mēs bijām paredzējušas 17. martā izbraukt. Atvērām ziņas, un tad bija tāds jautājums – vai mēs braucam mājās? Mana mamma teica: “Nebrauciet mājās, un vēl domājiet, kā mūs paņemt, ja nu kas.” Madara papildina, ka šaubas esot bijušas kādu nedēļu. “Mums bija jāpakojas, mēs vēl arī strādājām. Un veselu nedēļu mēs neko neizdarījām, jo katru dienu tu mosties ar tām ziņām. Mēs gribam braukt, bet vai tas ir prātīgi? Bet mēs nonācām pie tādas domas – ja mēs šoreiz nebrauktu, tad mēs arī nekad neatbrauktu. Tos 12 gadus mēs dzīvojām [ar sajūtu] – “kad mēs izaugsim, tad”. Vēl vienu gadu gaidīt un dzīvot ar to: “Nu, tad nākamgad” [nevarēja],” viņa secina. Marta turpina: “Tas “taimings” (aut.-labvēlīgākais moments) bija tāds, ka mums bija jāsāk sēt un stādīt, iekopt laukus. Bija tā – ja mēs neatbraucam tad, kad bija paredzēts, tad mēs būsim nokavējušas sēšanas sezonu. Gads - pa tukšo. Ar to karu bija tā – ja nāks iekarotāji, mūs Latvijā vajadzēs vairāk nekā Anglijā.” Gribam dzīvot laukos
Kad tiek jautāts par šī brīža sajūtu, Marta atzīst: “Katru dienu mēs šeit dzīvojam vairāk, nekā mēs dzīvojām tur. Es izbaudu dzīvi 50 reizes vairāk. Mēs esam aizņemtas, esam noskrējušās, satiekam jaunus cilvēkus. Daudz jaunu cilvēku nāk pie mums, ir interesanti. Man vienmēr ir paticis Latvijā dzīvot, bet tieši šie mēneši [pēc atgriešanās] ir vislabākie.” Zīmols LAUX jau ir kļuvis pazīstams. Marta stāsta, ka viņas ar Madaru cenšas veidot stipras attiecības ar Dikļu un Ozolmuižas kopienu, cilvēkiem. “Mēs gribam dzīvot laukos. Lai būtu pilnasinīga sabiedrība, mums ir jāiegulda tajā. Cilvēki jūt, ka mums te patīk, viņi ir priecīgi,” Marta piebilst. Uz jautājumu, kā divām vēsturniecēm, no kurām viena strādājusi viesmīlībā, bet otra modes preču veikaliņā, radusies vēlme nodarboties ar dārzkopību un zemkopību, Marta atbild, ka tā vienmēr ir bijusi daļa no viņas. Turklāt atklājies, ka Madarā slēpjas floristes talants. Madara smejoties papildina: “Es nekad nebiju iedomājusies, ka ar to nodarbošos un ka man tas pat patiks. Martai ļoti patīk lasīt grāmatas un teorētisko daļu par augiem, kā tie viens otru papildina, viņa zina vairāk. Es tad vairāk tās praktiskās lietas.” Viņa uzsver, ka nozīmīgs ir arī cilvēkelements. “Tu to nedari sev – tas būs tavs dārzs, bet tu to nodod citiem. Bet bez praktiskā – ja es netaisīšu tās vagas, nesēšu un nestādīšu, man nebūs nekā. Bet man arī [tas] ir iepaticies,” saka Madara. Savs dārzs esot bijis arī Anglijā – dālijas, tomāti un daudz puķu. Saimnieces stāsta, ka tas bijis nepieciešams, lai testētu, kas pašām patīk, kādas krāsas patīk. LAUX – vieta, kur iedvesmoties Madara atklāj: “Mēs droši vien to ilgtermiņā būvēsim kā dzīves stilu. Mēs gribam parādīt, ka laukos dzīvot ir forši. Tas nav tikai par to, ka mēs tās puķes izaudzējam un pārdodam. Tas ir par to, ko tu vari ar dārzu un puķēm izdarīt. Vēlme ir parādīt cilvēkiem, ka arī katrs pats to var paveikt." Turpina Marta: "Tās puķes, kuras tu redzi Latvijā, kas tev dārzā aug, tu paņem, uztaisi smuki, un priecājies. Var dzīvot pilnvērtīgi ar to, kas ir lokāli ražots. Iedvesmot cilvēkus, aicināt saskatīt, cik daudz ir viss kaut kas foršs – pieejams, apēdams un pagaršojams.” LAUX ziedu kompozīcijas. Foto: M. Vētra Pavasarī LAUX pārsteidza cilvēkus ar zupas terīnēs sastādītiem ziediem. Stāsta Marta: “Tas vairāk ir par to, ka atver skapi, apskaties tos smukos traukus, kurus tu nekad neizmanto. Bet paņem ārā, ieliec puķi un priecājies! Jo cik tad mēs tos svētkus taisām? Kad tu sēdi pie galda, uz kura ir zupas terīne? Es ceru, ka ir kāds cilvēks, kurš ieraudzīs un sapratīs, ka es arī to varu izdarīt. Nevajag iet un pirkt. LAUX ir vieta, kur iedvesmoties, ka to visu var paši un tas ir vienkārši.” Viņa turpina: “Esam maziņi, mēs varam paspēlēties un pamēģināt. Mums nav formālā dārzkopības izglītība. Tāpēc mums nav tā, ka mums jādara šādi.” Marta runā par viņu iecerēm: “Ideālā variantā mēs uzsitam [ceļa malā] vienu būdiņu, un tur arī visu nopērk. Bet tas nebūs šogad, ne nākamgad. Vasarā mēs izaudzējam dārzeņus, un tos arī pārdodam. Viena sadaļa, ko mēs audzēsim – krāsvielas.” Doma esot tās piedāvāt mazā komplektā, lai var uz Lieldienām nokrāsot olas vai pamēģināt mājās nokrāsot apģērbu. Tirgošot arī sausos ziedus, kas jau pāris gadus pasaulē ir modes tendence.
LAUX Lieldienu olas. Foto: M. Vētra Izdarīt vēlreiz un labāk Pagājušajā gadā Marta un Madara attālināti piedalījušās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Valmieras biznesa inkubatora Pirmsinkubācijas (PINK) programmā, kas bija paredzēta diasporai. Tur pieteikušas savu biznesa ideju – “kapuKIT” (sauso ziedu kompozīcija stikla kupolā, ko var mājās sagatavot un tad aiznest uz kapsētu). Piedalīšanās programmā esot bijusi vajadzīga, lai gūtu zināšanas biznesā, lai redzētu, ko Latvijā piedāvā un dod. Tā bijusi arī iespēja satikt Valmieras puses uzņēmīgos cilvēkus. Marta atzīst: “Es esmu lielo misiju cilvēks. Viss, ko tu dari, vairo vispārējo labumu pasaulē. LAUX ir par iespēju darīt labi un vēl labāk. Mēs esam iesācēji, un neko nezinām par lauksaimniecību, floristiku un mārketingu. Un mums nav jāizliekas, ka mēs zinām. Tas atbrīvo, vari pateikt, ka nezini, lūgt palīdzību.” Par darbošanos Valmieras pusē Marta stāsta: “Ja tu uzņēmumu veido reģionā, kur pats esi dzimis, tev vairāk uzticas, lielāka cerība, ka viss izdosies. Madara nāk no Staiceles, es – no Dikļiem.” Viņas vēlas iekļauties vietējā sabiedrībā.
No kreisās - Madara Mestere un Marta Vētra. Foto: Z. Kaķe Atgriežoties mājās, Marta un Madara šeit redz gan labo, gan trūkumus. Marta saka: “Mēs kā tauta esam maziņi, esam dzīvojuši malā zviedriem, poļiem, visiem iekarotājiem, malā krieviem, vāciešiem, visi mūs ir gribējuši. Mēs esam palikuši ļoti piesardzīgi. Mēs sevi ļoti sargājam un baidāmies būt. Mums ir bail būt un teikt, ko mēs vēlamies." Savukārt Madara uzsver: “Pozitīvais – kad tu dod vārdu, kad apsoli, tad tu arī izdari.” Marta vēl papildina: “Mēs nerunājam daudz, bet domājam un izdarām. Man patīk, ka mēs daudz nerunājam. Mēs esam "klusā" nācija.” Madaru Mesteri un Martu Vētru varēs dzirdēt 1. jūlijā no plkst. 17.00 līdz 18.00 sarunu festivāla LAMPA remigrācijas diskusiju panelī "Nekur nav tik labi kā mājās", kā arī var sekot līdzi zīmola jaunumiem Facebook lapā LAUX. *** Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Papildu informācijai: Eva Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS ---
Konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā, nodrošinot kopstrādes telpās aprīkojumu, kas nepieciešams uzņēmēju atbalstam un jaunu biznesa ideju attīstībai. Vairāk informācijas pielikumā pievienotajā Konkursa nolikumā. Lai atbildētu uz neskaidriem jautājumiem, Vidzemes plānošanas reģions 6.jūlijā pulksten 10:00 organizē online tikšanos Teams platformā Saruna par kopstrādes telpu konkursu. Ja radušies kādi jautājumi, aicinām pievienoties tai, uzspiežot uz norādītās saites. Konkursa nolikums ŠEIT. Kopstrādes telpu aprīkojumu plānots nodrošināt Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta 2014.—2021.gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros par projekta līdzekļiem. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!
. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Piektdien, 27. maijā VPR Attīstības padomes sēdē tās locekļi un VPR administrācija apņēmās virzīt priekšlikumu iedzīvināt reģionālu tūrisma pārvaldības modeli Latvijā ilgstpējīga un koordinēta tūrisma piedāvājuma veidošanai. VPR tūrisma eksperte Lienīte Priedāja-Klepere, iepazīstinot padomes locekļus ar tūrisma pārvaldības modeli Latvijā, vērsa klātesošo uzmanību par pārvaldības nepilnībām, t.sk. par vienotas stratēģijas, skaidru prioritāšu un koordinētas rīcības trūkumu, lai virzītu reģionus kā vienotu tūrisma galamērķi, vienlaikus uzturot iespēju skaidri prognozēt tūrisma attīstības gaitu. Sēdes laikā tika secināts, ka nav arī skaidrības par plānošanas reģionu un reģionālo tūrisma asociāciju funkcijām un atbildību.
Otrdien, 14. jūnijā Vidzemes plānošanas reģions aicina uzņēmējus, organizāciju un pašvaldību vadītājus, speciālistus un ekspertus, kā arī citus interesentus uz pieredzes apmaiņas forumu “Augt krīzes apstākļos – iespējas, izaicinājumi un citu valstu pieredze.”. Pasākums notiks Līgatnē, Gaujas ielā 4, Zeit telpās. Forums tiek organizēts ar mērķi veicināt Vidzemes reģiona uzņēmumu un organizāciju izaugsmi un konkurētspēju, mācoties no pašu un citu valstu iedvesmojošākās pieredzes.
Maija mēnesī EUROPE DIRECT Vidzeme kopā ar cilpo.lv organizēja cilpošanas spēli “Eiropa Vidzemē”. Tās ietvaros vidzemnieki bija aicināti piedalīties interaktīvā pastaigā, esot kustībā un vienlaikus uzzinot interesantus faktus par izmantotajām iespējām, ko Vidzemei devusi Eiropas Savienība. Šobrīd aicinām atsaukties spēles uzvarētājus – komandas “Vakara skrējiens”, “Zaļi zaķi” un “Korgijs” 
Otrdien, 7. jūnijā, plkst. 16.00, Cēsīs (Raunas ielā 4, Cēsu novada pašvaldības domes ēkas zālē) Vidzemes plānošanas reģions organizē bezmaksas semināru energoefektīvai dzīvošanai. Tajā tiks atbildēts uz vairākiem iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem – Kā pieteikties valsts atbalstam saules paneļu un apkures katlu uzstādīšanai? Kā ikdienā izmantot biržas cenas svārstības mājsaimniecības rēķinu samazināšanai? Kā orientēties jaunajos elektroierīču energomarķējumos?
Ceturtdien, 9. jūnijā, plkst. 16.00, Alūksnē (Brūža ielā 7, Alūksnes Kultūras centrā) Vidzemes plānošanas reģions organizē bezmaksas semināru, kurā alūksniešiem un kaimiņu novadu iedzīvotājiem būs iespējams uzzināt par valsts finansēta atbalsta nosacījumiem saules paneļu un apkures katlu uzstādīšanai mājsaimniecībās, kā arī uzklausīt vērtīgus ieteikumus, kā ikdienā savā labā izmantot elektrības biržas cenas svārstības. Seminārā eksperti sniegs praktiskus padomus par to, kas būtu jāņem vērā, ne tikai pirmo reizi plānojot saules paneļu vai siltuma sūkņu iegādi, bet arī to ekspluatācijas gaitā. Aicinām iztaujāt arī mājsaimniecības īpašnieku, kurš pastāstīs par savu pieredzi saules paneļu uzstādīšanā un lietošanā.
Tūrisma maršruts “Via Hanseatica” ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno Igauniju un Latviju. Tā uzturēšanā Latvijas teritorijā sadarbojas Cēsu, Limbažu, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Valkas un Valmieras novadu pašvaldības un Vidzemes plānošanas reģions.
Aizvadītajā nedēļā, no 1. līdz 3. jūnijam, Rūselarē, Beļģijā, risinājās programmas “Apvārsnis 2020” projekta “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai” (CITIES2030) Ģenerālās Asamblejas pasākumi. Turp, lai tīklotos un uzklausītu starptautisko projekta partneru pieredzi, devās arī šī projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) - Lienīte Priedāja-Klepere. 
VEG-i-TEC (Gentes Universitāte) ir dzīvā laboratorija kartupeļu un dārzeņu pārstrādes nozarei. VEG-i-TEC palīdz pārtikas rūpniecībai ieviest tehnoloģiskas inovācijas, kas saistītas ar kartupeļu un dārzeņu pārstrādi, piemēram, ūdens un enerģijas apsaimniekošanu, blakusproduktiem, pārtikas drošību un pārtikas kvalitāti, higiēnas dizainu un ekonomisko, ekoloģisko un sociālo ietekmi.
Savukārt laboratorija Food & Lipids (KU Leuven/KU Lēvenas Unversitāte) koncentrējas uz pārtikas lipīdu (tauku) frakciju. Laboratorijas misija ir veikt pētījumus, kas veicina veselīgu, taukiem-bagātu pārtikas produktu ražošanu, neapdraudot garšu vai tehnoloģisko funkcionalitāti.
3. jūnijā pasākuma dalībnieki viesojās Agrotopia, kas ir lielākā jumta siltumnīca Eiropā. Šī vieta ir zināšanu centrs siltumnīcu dārzkopības un profesionālās pilsētas lauksaimniecības izpētei un demonstrācijām. Vizītes laikā Agrotopia pārstāvji dalījās pieredzē, kas gūta šīs pilsētas jumta siltumnīcas izveides laikā un īstenojot dārzeņu audzēšanu. Viņi iepazīstināja ar nākotnes plāniem, attiecībā uz vertikālo lauksaimniecību. Semināra laikā dalībnieki kopīgi pētīja izaicinājumus, kas saistīti ar pārtikas ražošanas integrēšanu pilsētvidē, meklēja risinājumus un nepieciešamās pētniecības darbības.
Lai sniegtu ieguldījumu inovāciju jomas attīstībā ne tikai vietēji, bet arī pārrobežu kontekstā, Vidzemes plānošanas reģions šogad pieņēmis uzaicinājumu Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijas (BSSSC) ietvaros vadīt Inovāciju pārneses darba grupu. Šobrīd veiksmīgi aizritējušas jau četras darba grupas satikšanās, katrā no tām apskatot dažādus inovācijas aspektus.
Laika posmā no 29. maija līdz 1. jūnijam Milānā, Itālijā, norisinājās Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) organizētā EUROPE DIRECT centru lielā tikšanās, pulcējot vienuviet vairāk nekā 400 EUROPE DIRECT centru vadītājus no visas Eiropas. Sanāksmē piedalījās arī visu astoņu Latvijas EUROPE DIRECT centru vadītāji, tai skaitā arī EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja Maija Rieksta. Kopīgās sanāksmes mērķis bija pārrunāt, analizēt un rast risinājumus šī brīža izaicinājumiem, komunicējot par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) aktualitātēm, veidot jaunas sadarbības, kā arī stiprināt centru saikni ar EK un tās pārstāvniecībām.
Trešdien, 22. jūnijā plkst. 12:00 pēc Latvijas laika PoliRural partnerība aicina interesentus pieslēgties tiešsaistes semināram par “semantisko pētnieku” jeb tekstizraces rīku, kas uzskatāms par vienu no viedās izpētes veidiem. Tas atzīts par spēcīgu teksta analīzes rīku, kas darbojas ar strukturētiem un nestrukturētiem datu avotiem un ir palīgs politikas veidotājiem, pētniekiem, prognozēšanas speciālistiem un citiem, kuriem, strādājot ar lielu informācijas apjomu, jāpieņem lēmumi ierobežotā laikā.
Aizvadītajā nedēļā, no 12.-15. jūnijam, Līgatnē un Augšlīgatnē norisinājās ar projektu “Kultūrplānošana lauku reģionu attīstībai” (turpmāk-RurCultural) saistītas norises. Šajā starptautiskajā projektā, kuru vada Dānijas Kultūras institūts, trīs Eiropas vietās (Latvijā, Lietuvā, Dānijā) tiek veiktas dažādas ar kartēšanu saistītas aktivitātes. Vidzemes plānošanas reģions ir viens no partneriem, un Līgatne Vidzemē ir izvēlēta par vienu no pilotteritorijām.
Vidzemes plānošanas reģions kā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” iepriekš noteiktā projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” līdzfinansējuma saņēmējs aicina Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības līdz 2022. gada 29. jūlijam iesniegt pieteikumus konkursā “Kopstrādes telpu attīstība Vidzemes plānošanas reģionā” (turpmāk – Konkurss).