Arhīva kalendārs

Augusta sākumā EUROPE DIRECT Vidzeme kopā ar vides aktīvistiem un citiem interesentiem piedalījās 13 km garā izglītojošā pārgājienā gar jūras piekrasti. Kopā ar dalībniekiem ceļu mēroja arī nevalstiskās organizācijas “Vides izglītības fonds” pārstāvis un kampaņas “Mana jūra” dibinātājs Jānis Ulme, atklājot atkritumu monitoringa nozīmi, ļaujot to ikkatram izmēģināt dabā un atbildot uz jautājumiem, kas cieši saistīti ar vides problēmām un to risinājumiem.

Pārgājiens norisinājās posmā “Saulkrasti – Lauči” un tā laikā dalībniekiem bija iespēja uzņemties iniciatīvu, pašiem iesaistoties atkritumu monitoringa procesā un ievācot datus par vienu no pludmales posmiem, kas atrodas netālu no ostas. Turklāt, tos plānots pievienot šī gada oficiālajiem monitoringa rezultātiem.

“Katram atkritumam, kas atrodams pludmalē, ir savs stāsts. Piemēram, atrastais brezenta plēves gabals norāda uz ostas procesu nepilnībām vai arī lauksaimniecības problēmām. Šajā gadījumā tas nācis no ostas pakojumiem, kas nekorekti apsaimniekoti. Atrodot izsmēķi publiskajā peldvietā, saprotams, ka netiek kontrolēta likumdošanas ieviešana,” atklāj eksperts Jānis Ulme.

Ar katru atrasto atkritumu kļūst vieglāk izprast apkārt esošās problēmas – atkritums var nākt no jūras vai arī tikt ieskalots caur upēm, kanalizācijas sistēmām vai pat atpūsts no tālākām teritorijām nepareizas atkritumu apsaimniekošanas dēļ. Transports, tranzīts un atpūtas kuģi ir tikai viena piektdaļa no iespējamajiem veidiem, kā atkritumi nonāk pludmalē.

“Šāda veida monitoringi pašlaik ir vienīgie dati, kas tiek apkopoti vienai no būtiskākajām vides direktīvām Eiropā – Jūras stratēģijas pamatdirektīvai –, ko Latvijā īsteno Vides izglītības fonds,” stāsta Ulme. Monitoringa programmas atbilst jūras vides reģioniem un balstās uz novērtējuma un monitoringa nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgos Kopienas tiesību aktos, tostarp, Dzīvotņu direktīvā un Putnu direktīvā vai starptautiskos nolīgumos. Tās izstrādātas, lai:

• veicinātu ilgtspējīgākas jūras ekonomikas attīstību, vienlaikus labāk aizsargājot jūras vidi,
• panāktu jūras ūdeņu labu ekoloģisko stāvokli,
• turpinātu jūras ūdeņu aizsardzības un saglabāšanas pasākumu īstenošanu, kā arī nepieļautu turpmāku stāvokļa pasliktināšanos.

Milzīgs vairums no šiem atkritumiem nāk ne tikai no atpūtniekiem, bet arī virknes kļūdu atkritumu apsaimniekošanā, piekrastes komercobjektiem, upju ienesēm un citām problēmām. Tomēr zinot problēmu ir arī daudz vieglāk piemeklēt tai efektīvu risinājumu, uz ko jau šobrīd tiek aktīvi strādāts visā Eiropā.

Eiropas Savienības ieviestās direktīvas par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu mērķis ir novērst un mazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku Eiropā, ieviešot pasākumu kopumu, kas pielāgoti direktīvā iekļautajiem izstrādājumiem, jo īpaši nodrošinot to, lai tirgū nenonāktu vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kuriem ir pieejamas ilgtspējīgākas alternatīvas, kas ir pieejamas cenu ziņā. Tāpat arī jau tuvākajos gados gaidāmas jaunas regulas izsmēķu jautājumā.

“Jāatzīmē, ka 2020. gadā Eiropas Savienības ietvaros tika panākta vienošanās par laba vides stāvokļa mērķi jūras piesārņojošo atkritumu daudzumam piekrastē – tas paredz 20 atkritumu vienības uz 100 metriem, lai situāciju piekrastē vērtētu kā labu,” tā “Mana jūra” pārstāvji.

Ekspedīcijas “Mana jūra” aizsākumi meklējami jau 2012. gadā. Tās pamatā ir atkritumu vākšana (jūras piesārņojošo atkritumu sabiedriskais monitorings), iepazīstot jūras piekrasti, tiekoties ar dažādu jomu speciālistiem un vietējiem iedzīvotājiem. Vairums pārgājiena dalībnieku iet tikai daļu no piekrastes posmiem, taču ir arī tādi, kas veic pilnu maršrutu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai. Nākamā šāda veida ekspedīcija gaidāma 2023. gadā.

Pārgājiens norisinājās pasākuma “Eiropas Jūras diena manā valstī” ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam.

Kontaktinformācija saziņai:

EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja: Maija Rieksta, tālr. +371 26 099 521; e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme

Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

EUROPE DIRECT aktualitātes

Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros šovasar teju 39 ģimenes no Vidzemes, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem, piedalījās integrējošās nometnēs “TuTePatās”. Ik gadu šīs nometnes ir vecāku un bērnu gaidītas, un atzinīgi novērtētas, arī šis gads nav izņēmums.

Integrējošo nometņu aktivitāšu mērķis ir jaunu un vispusīgu prasmju attīstīšana bērniem, atbalsts un iedrošinājums vecākiem, kā arī tādas vides radīšana, kas sniedz iespēju ģimenēm izrauties no ierastās vides. Ikdienas nodarbības tiek veidotas visai ģimenei kopā un arī atsevišķi bērniem un vecākiem – kā radošās aktivitātes, kur ikvienam ir iespēja atrast savu vietu un nodarbošanos.

Kā uzsver nodibinājuma "Latvijas Bērnu atbalsta fonds" pārstāve un nometnes “TuTePatās” vadītāja Zaiga Mainiece, kura jau otro gadu vada šo nometni: “Katra nometne ir atšķirīga, īpaša un jauns piedzīvojums gan dalībniekiem, gan komandai. Īpašāku to padara cilvēki – šie stiprie vecāki,  zinātkārie bērni un komanda, kas ir gatava būt blakus un mācīties. Katrā nometnē ir kas savādāks – luga, deja vai spēļu laiks kopā. Tā ir iespēja izkāpt ārpus komforta zonas, kādam sevi pārvarēt,  bet kādam vienkārši ļauties mirklim.”

Viņa teic – vecāki visvairāk novērtē sajūtu, ka esi starp savējiem, tevi saprot un pieņem tieši tādu, kāds esi. Līdzīgi emocijās pēc nometnes dalās arī četrus gadus vecās Emīlijas mamma, sakot: “Pateicos par četrām brīnumjaukām dienām, par katru smaidu, atklāsmēm, sapratni, iejūtību, empātiju, padomiem, iedrošinājumu un pārliecību nepadoties. Šajās dienās patiesi baudījām nepiespiestu atmosfēru, kurā mēs kā vecāki un arī mūsu īpašais bērns jutāmies brīvi no sabiedrības klišejām, negācijām, "citādiem" skatieniem uz mūsu īpašo bērnu. Šeit es varēju "novilkt" to mēteli, kuru man nākas "uzģērbt", izejot parastā sabiedrībā ar mūsu meitu. Šo empātiju, šķiet, sapratīs tikai tie, kuriem ir citādie bērniņi.”

Sveķu pamatskolā Gulbenes novadā vasaras laikā ik mēnesi notika pa nometnei, pulcējot ap 120 dalībnieku. Nometnēs bērni un vecāki varēja piedalīties mākslas un mūzikas terapijā, vecāku meditācijā – burbuļmeditācijā, mandalu, karikatūru zīmēšanā. Bērniem notika stafetes, Knop Knop meistarklases (flīsa konstruktori, kas palīdz attīstīt mazo motoriku), spēles un rotaļas sadarbības un sociālo prasmju attīstīšanai. Ik rīts sākās ar rīta rosmi un diena noslēdzās ar vakara sarunām, ko kā vērtīgāko nereti izceļ vecāki.

Nometnes organizētas Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekts_vidzeme_ieklauj

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. E-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Līgatnē 12. un 13. augustā darba sanāksmē tikās projekta "Kultūrplānošana lauku reģionu attīstībai" (turpmāk - “RurCultural”) partneri no Latvijas, Lietuvas, Dānijas. Dalībnieki pārrunāja projekta aktualitātes, apmainījās ar pieredzi kultūrplānošanā lauku apvidos un apzināja tuvākajā laikā veicamās aktivitātes. Starptautiskajā projektā, kuru vada Dānijas Kultūras institūts, viens no partneriem ir Vidzemes plānošanas reģions (VPR). Savukārt Līgatne Vidzemē ir kļuvusi par vienu no trim pilotteritorijām, kur tiek izmantota kultūrplānošanas pieeja. Divu dienu sanāksmē satikās visu projekta pilotvietu pārstāvji: Dānijas Kultūras institūts un Billundas muzejs, VPR, “Laimikis” (Lietuva) un eksperti.

Projekta eksperti atzīmēja, ka vēlme ir pārnest lielpilsētās gūto pieredzi “UrbCulturalPlanning” projektā uz lauku apvidiem, sekojot šobrīd aktuālajai un globālajai tendencei, kad dažādu grupu interešu fokuss mainās - no pilsētām tas pievēršas lauku reģioniem un to ilgtspējai. Kultūrplānošanas pieejas izmantošana praksē tad dotu iespēju atdzimt trim lauku reģionos izvēlētajām vietām - Līgatnei Latvijā,  Billundai Dānijā un Papilei Lietuvā. Vienlaikus tā sekmētu pārmaiņas vietējā sabiedrībā – ļautu noturēt un atgriezt šajās vietās jauniešus, aktivizētu un savestu kopā interešu kopas. Pieredze dotu iespēju arī sekmīgāk risināt esošos konfliktus un uzlabotu savstarpējo sadarbību. Ne reizi vien diskusijā tika atzīmēts, ka “RurCultural” ir par demokrātiju, tās vērtībām, kur tās “spēks” sastāv no vairākiem elementiem – politikas veidotājiem, vietējās kopienas iesaistes un jēgpilnas kultūras pieredzes, kas iespējama sadarbībā ar māksliniekiem.

Pirmajā dienā sanāksmē viesojās pārstāvji no Baltijas jūras valstu padomes (tā ir “sēklas naudas projekta” (seed money project) “RurCultural” finansētāja) pārstāvji - lektori Uģis Zanders un Torvaldurs Dāvids Kristjansons (Thorvaldur David Kristjansson). Runātāji atzīmēja, ka “kultūra ir valoda, kurā runāt par ilgtspēju.” Viņu vidū bija arī Dr. art. Aija Freimane, dizaina menedžmenta lektore un dizaina pētniece Dublinas Tehnoloģiju universitātē. Viņa iepazīstināja ar jauno Erasmus+ projektu “Open School for Village Hosts”, kura mērķis ir ar dizaina metodēm un principiem aktivizēt kopienu un ekonomisko dzīvi lauku teritorijās. Šis projekts sasaucas arī ar “RurCultural” mērķi, kur par galveno ierosinātāju pārmaiņām tiek uzlūkota vietējās pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās. Viss notiekošais ir saistīts ar iedzīvotāju vēlmēm.

Eksperti iepazīstināja klātesošos ar paveikto pilotvietās – Līgatnē, Papilē un Billundā. Runās tika uzsvērts, ka katra vieta ir unikāla savā veidā un tāpēc izpētē iegūtie secinājumi visdrīzāk nebūs attiecināmi uz citām pilotvietām. Jūnija sākumā projekta eksperte Līva Kreislere Līgatnē veica kultūrkartēšanu - ar iedzīvotāju interviju palīdzību meklēja Līgatnes “unikālo DNS” – vērtības, iespējas, cilvēku sapņus un atmiņas, arī konfliktus. Lai no iedzīvotājiem iegūtu atgriezenisko saiti, 13. augustā “Papīrfabrikas Festivālā” L. Kreislere prezentēja savus kultūrkartēšanas rezultātos balstītos secinājumus šī pasākuma apmeklētājiem.

No kreisās: Ekspertes Līva Kreislere (Latvija) un Jekaterina Lavrinec (Lietuva) iepazīstina ar paveikto pilotvietās - Līgatnē un Papilē.

Savukārt Papilē, Lietuvā, kartēšanas process joprojām turpinās, izmantojot grupu diskusijas. Tajās satiekas kopienas “kodols” un atklāti, brīvi runā par savām vēlmēm un vajadzībām, piemēram, kafejnīca kā satikšanās vieta, pārgājienu taka, kas liek uzkavēties pilsētā ilgāk u.c. Atšķirīgs process un pilotvieta ir Dānijā, kur tālejošākais mērķis ir muzeja izveidošana Billundā, kas būtu “kopienas balss”. Strādājot pie tā koncepcijas, ir nepieciešamība iesaistīt kopienas dažādās grupas, lai vēlāk tām sniegtu jēgpilnu kultūras pieredzi.

Apkopojot galveno, tika secināts, ka galvenais mērķis visās pilotvietās ir ilgtspējīga sabiedrība – atvērta, spējīga dalīties un uzticēties, un kultūra šeit pilda sociālu un terapeitisku funkciju. Tur kultūrplānošana ir kas vairāk nekā tikai kartēšana, tā piedāvā arī risinājumu prototipus un to ieviešanu dzīvē, kas būtu jau lielāka - nākotnes projekta mērķis.

No kreisās: projekta "RurCultural" partneru un ekspertu diskusija Līgatnē, eksperte Līva Kreislere prezentē “Papīrfabrikas Festivāla” apmeklētājiem kultūrkartēšanas rezultātus.  

Sanāksmes otrā diena bija veltīta domapmaiņai par kultūrplānošanas politikas vadlīniju izstrādi. Vēlāk, “Papīrfabrikas Festivāla” apmeklējuma laikā, projekta starptautiskos partnerus iepazīstināja ar Līgatni - vietu ar neparastu dabu, vēsturi, arhitektūru un lielām iespējām.

“Papīrfabrikas Festivāls” Līgatnē.

Paldies Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldei, īpaši Santai Jermičukai, par viesmīlīgo uzņemšanu Līgatnē!

Kontekstam – projekts “RurCultural” ir radies balstoties uz zināšanām, kas tika kultivētas un testētas INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektā “UrbCulturalPlanning” (2019-2021) tādās pilsētās kā Rīga, Viļņa, Gdaņska, Ķīle, Pori u.c. Vairāk informācijas: www.urbcultural.eu. Projektā “RurCultural” trīs partnervalstis veido kultūras kartēšanas aktivitātes, lai pieteiktu ilgtermiņa projektu ES finansējumam. “RurCultural” ir saņēmis Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) Sekretariāta Projektu atbalsta fonda (PSF) finanšu atbalstu.

Jautājumiem: Eva Meijere, projekta "RurCultural" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA ZIŅAS

---

Aizvadītās nedēļas trešdienā Oleru muižas dārzā svinīgā Vidzemnieku dārza svētku pasākumā Vidzemes plānošanas reģions godināja uzņēmējus, kurus par  veiksmīgu un iedvesmojošu darbošanos Vidzemē nominējušas pašvaldības. Simboliski, ka jauno desmitgadi iesākām vietā, kur Vidzemnieku dārza svētki tika atzīmēti pirmo reizi - Oleru muižā.

Ar šī gada uzņēmumu aprakstiem iespējams iepazīties informatīvajā brošūrā.

Plašāka Vidzemnieku dārza svētku 2022 foto galerija aplūkojama Vidzemes plānošanas reģiona Facebook fotoalbumā. Fotogrāfe: Anete Rudmieze 

Par Vidzemes stāstiem

Vidzemes stāstu ideja radās 2012. gadā kā atbildes reakcija tam, ka visā pasaulē un arī Vidzemē bija vērojama tendence iedzīvotājiem aizplūst uz lielpilsētām, citiem novadiem un citām valstīm, atstājot lauku teritorijas mazāk apdzīvotas. Lai parādītu, ka reģionā joprojām ir uzņēmīgi cilvēki, kas tic Vidzemes nākotnei, Vidzemes plānošanas reģions aizsāka tradīciju lepoties ar tiem, kuri dara un kuriem izdodas. Šis svinīgais augusta notikums ir iespēja vienam otru iepazīt, varbūt atrast domubiedrus vai sadarbības partnerus, bet pilnīgi noteikti iedvesmoties no rosīgiem vidzemniekiem. Kopā šajos 10 gados ir sumināti 275 stāsti – no maziem uzņēmējiem, mājražotājiem un amatniekiem līdz lielām saimniecībām, ražotājiem, inovatoriem un eksportējošiem uzņēmumiem.

Kopš 2021. gada 1. jūlija Vidzemes plānošanas reģions ir kļuvis plašāks, līdz ar to šogad Vidzemes uzņēmēju pulku kuplina arī Limbažu, Ogres un Saulkrastu novadu uzņēmēji.

Vidzemnieku dārza svētkus 2022 organizēja Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Informāciju sagatavojusi: Sabīne Mieze, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, sabine.mieze PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions aicina Vidzemē dzīvojošās remigrantu ģimenes pieteikties tīklošanās pasākumam “Satikšanās Latvijā”, kas notiks š.g. 17. septembrī no plkst. 10.00-17.00 Cēsu novada Liepas pagasta “Maizes mājā”. Tas iecerēts kā iedvesmojoša tikšanās ģimenēm, kuras pēdējo gadu laikā atgriezušās uz dzīvi Latvijā, savu mājvietu atradušas Vidzemē un vēlas satikties ar citiem remigrantiem. Sanākšanā būs iespēja dalīties pieredzē, diskutēt par sev aktuālām tēmām, vērtīgi pavadīt laiku un iegūt jaunus domubiedrus.

Pasākuma programma ir saplānota tā, lai interesanti būtu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kamēr bērni pavadīs laiku izglītojošās un izklaidējošās aktivitātēs, tikmēr pieaugušajiem būs iespēja piedalīties lekcijā, kuru vadīs psihoterapeits Dr. Artūrs Miksons. Lekcijā A. Miksons pastāstīs, kā pārvarēt atgriešanās izaicinājumus un kā iedzīvošanos Latvijā padarīt pēc iespējas mierīgāku un harmoniskāku visai ģimenei.

Pasākuma dalībniekiem, pašiem līdzdarbojoties, būs iespēja izzināt arī latviešu tradīcijas. “Maizes mājas” saimnieces stāstīs un rādīs, kā izcept garšīgu maizi. Katrs varēs tikt pie savām rokām veidota smaržīga klaipiņa. Savukārt folkloras kopa "Ore" mācīs latvisku danču soļus, rotaļas.

Sanākšanas noslēgumā ar akustisku koncertu viesosies dziedātāja Emīlija Kate Tomsone. Laiks tiks atvēlēts brīvām sarunām un domu apmaiņai.

Dalība pasākumā ir bez maksas, iepriekšēja pieteikšanās - obligāta. Pasākumam pieteikties var, rakstot uz e-pasta adresi remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv vai zvanot uz tālruni +371 29374285 (Eva Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā).

***

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".

Papildu informācijai: Eva Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS

---