.png)
|
Arhīva kalendārs
Remigrantu ģimeņu salidojuma "Satikšanās Latvijā" dalībnieki "Maizes mājā" Cēsu novada Liepas pagastā. Foto: G. Māziņš Īsajā uzrunā remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Eva Meijere teica: “Rudens ir laiks, kad daudzi dalās ar dārza veltēm, un mēs šodien arī esam sanākuši dalīties, tikai dārzeņu vietā - pieredzes, idejas, domas, viedokļi. Esam daudzi un dažādi, un mums ir daudz ko dot citiem.”
No kreisās: remigrantu ģimeņu salidojuma "Satikšanās Latvijā" dalībnieki pie pasaules kartes, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Eva Meijere. Foto: G. Māziņš Salidojumā piedalījās ģimenes, kas ir pārbraukušas mājās gan pirms vairākiem gadiem, gan pavisam nesen - mazāk nekā pirms mēneša. Dalībnieki izmantoja laiku, lai arī aprunātos cits ar citu, apmainītos ar saviem pieredzes stāstiem. Viņiem bija svarīgi tikt sadzirdētiem, uzklausītiem. Un, lai gan pārcelšanās pieredze katram ir unikāla, tomēr ir bijuši izaicinājumi, kurus visiem nācies risināt.
No kreisās: salidojuma dalībnieku izliktās spēka zīmes, psihoterapeita Dr. Artūra Miksona nodarbība - saruna. Foto: G. Māziņš Pasākuma norisi papildināja psihoterapeita Dr. Artūra Miksona iedvesmas nodarbība par to, kā pārvarēt pārcelšanās krīzi. Dalībnieki uzzināja to, ka dusmas, skumjas un citas emocijas šai situācijā ir normālas. Krīzes pārvarēšanai svarīgi ir "lietot pareizos instrumentus”, emocijas izanalizēt, un tad šo pieredzi iekļaut savā dzīvē. Gan vecāki, gan bērni var nonākt krīzē. Ja vecāki nav pārliecināti par pārcelšanās lēmuma pareizību, tad bērniem var nebūt drošības sajūtas. Viņš uzdeva jautājumu: “Vai paši esat pieņēmuši faktu, ka esat šeit? Ja paši nenoticat, bērns arī tam netic.” Klātesošie atzina, ka stāstīto būtu bijis noderīgi dzirdēt pirms pārcelšanās un tas būtu aiztaupījis daudz domstarpību.
No kreisās: ekspedīcija bērniem “Izzini Vidzemes laukus”, karašu cepšana. Foto: G. Māziņš “Maizes mājas” latvisko noskaņu papildināja arī citas salidojuma aktivitātes – ekspedīcija bērniem “Izzini Vidzemes laukus”, spēka zīmju veidošana, karašu cepšana, danči un rotaļas kopā ar folkloras kopu “Ore”, kā arī mūziķes Emīlijas Kates Tomsones akustiskais koncerts. Pasākuma noslēgumā remigrantu ģimenes atzinīgi novērtēja to, cik svarīga ir šāda satikšanās un kopā būšana.
No kreisās: danči un rotaļas kopā ar folkloras kopu "Ore", mūziķes Emīlijas Kates Tomsones akustiskais koncerts. Foto: G. Māziņš Saimniecības LAUX saimnieces Marta un Madara, kuras atgriezās Latvijā šī gada martā, uzsvēra: “Reti, bet reizēm tomēr šad tad gadās dzirdēt sakām: “Ko tā Latvija man ir devusi?” Uz to var atbildēt tikai katrs pats. Par citiem pateikt nevaram, bet šodien Latvija mums "ielēja kārtīgu krūzi iedvesmas", parādot tik dažādus cilvēkus, kas, īsto vietu un lietu atraduši, dalās savā dzīvespriekā."
*** Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Papildu informācijai: Eva Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS ---
Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks: “Pievienošanās dalībai paktā Valmieras novada pašvaldībai nozīmē apņemšanos un rīcību. 10 gadu laikā, ieviešot dažādus energoefektivitātes pasākumus, Valmieras novada pašvaldība ir ievērojami samazinājusi enerģijas patēriņu. Turpināsim mūsu ieguldījumu gan Eiropas klimata mērķu sasniegšanā, gan dzīvesvides kvalitātes uzlabošanā novada cilvēkiem šodien un nākotnē. Esam apņēmušies izstrādāt Valmieras novada Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu līdz 2030.gadam, paredzot ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītus pasākumus, pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī pasākumus enerģētiskās nabadzības nepieļaušanai. Dalība Eiropas Pilsētu mēru paktā un pašvaldības ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns būs instruments sekmīgākai ārējā finansējuma piesaistei ēku energoefektivitātes uzlabošanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai, kā arī enerģijas krīzes, energonabadzības izaicinājumu risināšanai un energoneatkarības nostiprināšanai.” Eiropas Pilsētu mēru pakts klimata un enerģētikas jomā ir brīvprātīga iniciatīva, kurā piedalās tūkstošiem vietējo pašvaldību, kas ir apņēmušās sasniegt Eiropas Savienības izvirzītos mērķus klimata un enerģētikas jomā. Tā tika uzsākta 2008. gadā ar mērķi palīdzēt vietējām pašvaldībām sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus, ko Eiropas Savienība noteikusi – līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas vismaz par 40% un izmantot integrētu pieeju klimata pārmaiņu mazināšanai un spējai pielāgoties izmaiņām. Šobrīd kustībā iesaistījušās vairāk nekā 9000 vietējās un reģionālās pašvaldības no 57 valstīm. Eiropas pilsētu mēru pakts izstrādājis SECAP jeb ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna konceptu, lai sniegtu detalizētu pārskatu par enerģētikas situāciju un SEG emisijām pašvaldībās un definētu darbības emisiju samazināšanai, energoefektivitātes pasākumu noteikšanai un atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai. Plāns paredz iekļaut arī tādas aktivitātes, ka palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām, ņemot vērā riskus, piemēram, plūdus vai karstuma viļņus. Vēl viens no plāna mērķiem paredz rīcības, kas mazinātu enerģētisko nabadzību. Jau iepriekš ziņots, ka Vidzemes reģionā ir uzsākts darbs pie divu ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu (SECAP) izstrādes. Valmieras novada un Cēsu novada pašvaldības izrādījušas interesi iesaistīties projekta “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība” (CEESEU) ieviešanā un apņēmušās izstrādāt vietēja līmeņa rīcības plānus mērķu sasniegšanai enerģētikas un klimata pārmaiņu jautājumos. Abu pašvaldību speciālistiem būs iespēja pārņemt zināšanas un saņemt rekomendācijas no projektā iesaistītajiem vietējiem un starptautiskiem ekspertiem. CEESEU projekta aktivitātes Latvijā koordinē Vidzemes plānošanas reģions. Jautājumiem: Baiba Šelkovska, projekta CEESEU vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Sestdien, 17. septembrī, Liepas pagasta “Maizes mājā” draudzīgā gaisotnē pirmo reizi norisinājās remigrantu ģimeņu no Vidzemes salidojums ar nosaukumu “Satikšanās Latvijā”. To organizēja Vidzemes plānošanas reģions. Pasākums pulcēja gandrīz 40 cilvēku - pieaugušos un bērnus. Viņi ir atgriezušies uz dzīvi Latvijā no visdažādākajām pasaules valstīm: Lielbritānijas, Beļģijas, Dānijas, Norvēģijas, Krievijas, Kanādas, Brazīlijas, Austrālijas un Jaunzēlandes. Šobrīd savu mājvietu atraduši Vidzemē.
Valmieras novada un Cēsu novada pašvaldības, turpinot izstrādāt ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānus (SECAP), saņēmušas vietvaru politisku atbalstu darba turpināšanai. Novadu pašvaldību domes vienbalsīgi pieņēmušas lēmumus par pašvaldību aktīvu rīcību gan Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta CEESEU mērķu sasniegšanai, kā ietvaros plāni tiek izstrādāti, gan arī pievienoties Pilsētas mēru paktam un brīvprātīgi sasniegt klimata un enerģētikas mērķus. Plānots, ka 2023. gada nogalē abas iepriekšminētās pašvaldības būs pilntiesīgas Eiropas Pilsētu mēru pakta kopienas dalībnieces, tostarp iesniegušas SECAP plānus, kas ir viena no obligātajām prasībām.
Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs: “Klimata pārmaiņas ietekmē ikvienu iedzīvotāju, dzīves vidi un infrastruktūru. Lai mazinātu cilvēka radīto ietekmi, kā arī lai nodrošinātu iedzīvotājiem drošu un ilgtspējīgu enerģiju, esam lēmuši pastiprināti pievērsties klimata pārmaiņu mazināšanai. Dalība Mēru paktā ļaus stiprināt pašvaldības spēju pielāgoties nenovēršamajai klimata pārmaiņu ietekmei un smelties pieredzi pie pieredzējušākajām dalībpilsētām.”