Arhīva kalendārs

Šī gada martā EUROPE DIRECT Vidzeme un Vidzemes plānošanas reģions aicina startēt skolēnu klašu konkursā “Kas mums ir Eiropas Savienība? Kas mēs esam Eiropas Savienībai?”, ar mērķi veicināt skolēnu izpratni par Eiropas Savienības (ES) vērtībām, kā arī pievērst pedagogu uzmanību ES jautājumiem skolās.

Cēsu, Limbažu, Ogres, Saulkrastu, Smiltenes, Valmieras un Valkas novadu (EUROPE DIRECT Vidzeme aptveres teritorija) vispārējās izglītības iestāžu 4.–6. un 7.–9. klašu skolēni aicināti iesniegt eseju, zīmējumu, kolāžu, video vai citu radošas izpausmes formāta darbu, kurā attēlots, kā skolēni izjūt Eiropas Savienību, ar ko to asociē vai kā saredz savu lomu ES. Diviem labākajiem darbu autoriem (klasēm) tiks apmaksāts brauciens uz Rīgu, lai piedalītos kādā no ES mājas nodarbībām.

Padarītais jāiesniedz līdz 2023. gada 31. martam, rakstot uz e-pastu eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv. Darbus vērtēs organizatoru izveidota ekspertu komisijai, atbilstoši konkursa nolikumam, ar ko iepazīties iespējams ŠEIT.

ES māja Rīgā vienā ēkā apvieno institūcijas, kas sniedz informāciju par ES jautājumiem Latvijā: Eiropas Parlamenta biroju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību. ES moto ir „Vienoti dažādībā!”. ES mājā veidota vienota Eiropas publiskā telpa, dodot informācijas un zināšanu iegūšanas, kā arī izteiksmes un līdzdalības iespējas. Vairāk informācijas: https://esmaja.lv/lv

Konkurss organizēts projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam.

Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme

Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Aizvadītajā nedēļā, no 22. līdz 24. februārim, Amsterdamā un Hārlemā norisinājās Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” projektā “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai” (CITIES2030) organizētie pasākumi. Tajos piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāvji. Vērienīgā projekta starptautisko partneru sanāksme, tai sekojošais politikas laboratoriju (policy lab) festivāls un pieredzes apmaiņas darbnīcas pulcēja vairāk nekā 80 pārstāvjus no teju 40 organizācijām vairāk nekā 15 Eiropas valstīs.

Daudzos partnerības dalībniekus pie sevis bija aicinājis Vides pētījumu institūts (Nīderlande), kompānija “Unive” un Hārlemas pilsēta. Trīs dienu tikšanās mērķis bija veidot ciešākas attiecības starp visu klātesošo valstu projektu partneriem, dalīties ar savu pieredzi jau reģionā paveiktajā politikas laboratoriju ietvarā un savstarpēji apmainīties ar idejām par ilgtspējīgu, noturīgu pārtikas sistēmu veidošanu un īso piegādes ķēžu stiprināšanu.

Projekta CITIES2030 starptautisko partneru sanāksme Amsterdamā. Foto: CITIES2030 publicitātes

Starptautisko partneru sanāksmes laikā tika pārrunāts, kā noritējusi četrus gadus garā projekta ieviešana līdz šim, kā arī kādas projekta aktivitātes plānotas turpmāk, lai tuvinātos stratēģiskajam mērķim par drošu, veselīgu un pieejamu pārtiku Eiropas pilsētu un reģionu iedzīvotājiem. Tā kā projektā darbojas pētnieki, uzņēmēji, eksperti, pilsoniskās sabiedrības līderi un pilsētu un reģionu pārstāvji, tad projekta gaitā tiek testēti dažādi rīki (blokķēdes tehnoloģija pārtikas piegādes ķēdes ilgtspējai, datu vizualizācija u.c.), metodes un pieejas sociālas ietekmes radīšanai un mērķtiecīgu pārmaiņu panākšanai projekta dalībvalstīs. 

Politikas laboratoriju (policy lab) festivāls Hārlemā. Foto: VPR

Politikas laboratoriju (policy lab) festivāls deva iespēju VPR un Latvijas lauku forumam (LLF), vēl vienam projekta Latvijas partnerim, iepazīstināt ar līdz šim paveikto to pilotteritorijā - Vidzemes reģionā. Jau iepriekš darīts zināms, ka VPR un LLF šajā projektā strādā pie zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) mehānisma maiņas veicināšanas, vietējo iniciatīvu, kas veicina īsu pārtikas piegādes ķēžu attīstību, veidošanas, kā arī pozitīvu pārmaiņu sekmēšanas iedzīvotāju, tai skaitā bērnu, vietējas pārtikas patēriņā. 15 politikas laboratoriju īstenotājiem Eiropā šeit bija iespēja satikties vienuviet, lai diskutētu un dalītos pieredzē, kā norit izmēģinājumu ieviešana konkrētās vietās. Dalībnieki meklēja interešu krustpunktus, kā arī veidoja jaunas sadarbības. Starptautisko partneru iniciatīvas ir saistītas gan ar jaunās paaudzes izglītošanu par veselīgu uzturu, gan pārtikas atkritumu mazināšanu, gan mēģinājumiem īstenot pieeju “Pārtika visiem” - labāks uzturs, labāka veselība, plašāka sociālā iekļaušana un vietējās ekonomikas attīstības sekmēšana, kā arī daudzas citas.

Tikšanās noslēguma dienā bija iespēja uzzināt vairāk par Hārlemas pilsētas pašvaldības īstenoto laboratoriju. Tajā cieši sadarbojas veselīgas un vietējās pārtikas lietošanas “vēstneši”, uzņēmēji un iedzīvotāji. Projekta partneri ciemojās Kweektuin, kas ir ne tikai skaists pastaigu parks, bet vieta ilgtspējīgai domāšanai un darīšanai gan veciem, gan jauniem. Tur notiek daudzas ar drošu un veselīgu pārtiku saistītas aktivitātes. Piemēram, parkā ir iespējams iepazīt vidē pārtikā izmantojamos savvaļas augus, piedalīties ēdienu gatavošanas meistarklasēs, pusdienot kafejnīcā “ar misiju”, piedalīties ražas novākšanā siltumnīcā utjpr. Dienas turpinājumā bija iespēja satikt dažādos “spēlētājus”, kas Hārlemā veido ilgtspējīgāku pilsētas un reģiona pārtikas sistēmu, apvienojot centienus, kuri saistīti ar pārtikas izšķērdēšanas novēršanu, veselīgas pārtikas izvēles veicināšanu un atbalstu vietējām lauksaimniecības iniciatīvām pilsētā.

Hārlemas pilsētas pašvaldības pārstāvju uzruna CITIES2030 partnerības dalībniekiem. Foto: VPR 

*** 

Projekts "CITIES2030" ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar granta līgumu Nr. 101000640. Ar plašāku informāciju par projektu "CITIES2030" iespējams iepazīties ŠEIT.

***

Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta "CITIES2030" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv 

CITAS PROJEKTA “CITIES2030” ZIŅAS

.

Vidzemes plānošanas reģions ir noslēdzis līgumu ar SIA “Kemers Business and Law Company” par “Vietējo un ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija Vidzemes plānošanas reģiona viedās specializācijas jomām” izstrādi.

Stratēģijas izstrādes gaitā ir svarīgi uzzināt Vidzemes plānošanas reģionā strādājošo uzņēmēju, iestāžu un biedrību viedokli, kā arī iedzīvotāju skatījumu uz investīcijām nākotnē. Tāpēc aicinām piedalīties fokusa grupu diskusijās viedās specializācijas jomās.

Aicinām piedalīties fokusa grupas diskusijā par mežsaimniecības jomas investīciju perspektīvām 9.martā plkst. 15.00.

Diskusijai var pieslēgties, izmantojot saiti:

https://us02web.zoom.us/j/81757676883?pwd=RmFmSnJlU0oxWVlaaTNUaTBKaGN2Zz09

Meeting ID: 817 5767 6883
Passcode: 164067

Stratēģijā būs noteiktas 14 prioritārās investīciju piesaistes teritorijas, 2 katrā no prioritārajām viedās specializācijas jomām:

• kokapstrāde, iekļaujot mēbeļu ražošanu;
• pārtikas un dzērienu ražošana;
• mežsaimniecība;
• lauksaimniecība, iekļaujot lopkopību;
• atjaunojamo resursu enerģijas ražošana;
• veselības rehabilitācija un aprūpe;
• zilā bioekonomika, iekļaujot zivsaimniecību.

Diskusiju gaitā stratēģijas izstrādātājs centīsies rast atbildes uz šādiem un līdzīgiem jautājumiem:

• Vai izvēlētās investīciju piesaistes teritorijas ir atbilstošas?
• Kādas rīcības, darbības un aktivitātes jāveic investīciju piesaistei ?
• Pēc kādiem kritērijiem noteikt 14 investīciju teritorijas?

Diskusijai reģistrēties aicinām šeit: https://www.visidati.lv/aptauja/1967426937/

Papildus informāciju var gūt, sazinoties ar pētnieci Ivetu Reinholdi, iveta.reinholde PIE gmail PUNKTS com vai, zvanot pa tālruni 29127742.

_____________________________________

“Vietējo un ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija Vidzemes plānošanas reģiona viedās specializācijas jomām” izstrāde tiek īstenota Vidzemes plānošanas reģions  projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” aktivitāšu ietvaros. Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Vidzemes Inovāciju nedēļas 2023 ietvarā, 21. februārī, Vidzemes plānošanas reģions (VPR) un Latgales plānošanas reģions (LPR) organizēja tiešsaistes diskusiju “VAI REMIGRĀCIJA = INOVĀCIJA?”. Tajā piedalījās dažādu jomu eksperti, kuri saistīti ar remigrācijas procesiem Latvijā, kā arī remigranti-uzņēmēji, pētnieki. Diskusijas laikā tās dalībnieki vērtēja inovatīvu risinājumu ieviešanas ietekmi uz cilvēku vēlmi atgriezties no ārzemēm Latvijas reģionos.

Elita Gavele, Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos, atklājot diskusiju, uzsvēra, ka ĀM ir jumta organizācija, kas atbild par diasporas politiku, un uzrauga plāna izpildi ar diasporu 2021. – 2023. gadā. Vēstniece pauda, ka diasporas lielums šobrīd ir lēšams 420-450 tūkstošos cilvēku. Līdz ar to ir nozīmīgi, lai šī lielā, ārpus Latvijas robežām dzīvojošā tautas daļa, justos iesaistīti un ieinteresēti. Šajā sakarībā viņa uzdeva svarīgus jautājumus: 1) kāpēc mūsu cilvēki maz atgriežas; 2) kāda ir atgriešanās kvalitāte; 3) ko neesam no valsts puses izdarījuši, kas mums būtu vēl jāizdara, lai viņi atgrieztos vairāk; 4) vai mēs protam uzrunāt mūsu diasporu un stāstīt par Latviju? Viņa atzīmēja: “Mēs esam maza valsts, mums nav kur ņemt darbarokas, darbaspēku – kā augstas raudzes speciālistus, tā ikdienas darba darītājus. Diaspora ir primārais potenciāls." Tāpat viņa atgādināja: “Pirms atgriešanās esi sagatavots. Esi atradis darbu, dzīvesvietu, skolu, bērnudārzu, un tad mēs gaidām mājup!”

Varis Putniņš, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vecākais eksperts, izcēla, ka VARAM remigrācija politiku skata neatrauti no reģionālās politikas un dara to cilvēkkapitāla aspektā. Tā ir būtiska daļa no reģionālās politikas. Cilvēki vēlēsies atgriezties Latvijā un atgriezīsies tad, ja Latvijā būs sakārtota vide, nodrošinātas darba vietas un uzņēmējdarbības iespējas. Svarīgi veicināt reģionālo attīstību, mazinot reģionālās atšķirības un veicinot Latvijas kopējo izaugsmi. Tad remigrācijas apjoms pieaugs, vairāk cilvēku atgriezīsies Latvijā. V. Putniņš iepazīstināja ar aktivitāti “Viedās pašvaldības”, kuru īsteno šogad. Viņš atzīmēja: “Inovāciju ieviešana veicina remigrācijas veicināšanu. Pašvaldība varēs veikt dažādas funkcijas ar inovatīviem un viediem risinājumiem. Katram plānošanas reģionam – 3 miljoni eiro. Katrā plānošanas reģionā vismaz viens inovatīvs produkts, kas veicina preču vai pakalpojumu attīstību reģionā, tā sekmējot un veidojot priekšnoteikumus remigrācijai. Tai pilsoņu daļai, kuri vēlēsies atgriezties Latvijā, ir jāpalīdz un jāpievērš vērība.” V. Putniņš uzsvēra, ka nozīmīga ir pašvaldību loma remigrācijas procesā. Svarīgs ir remigrācijas koordinators, kurš sniedz informatīvo atbalstu. Toties vidi, kurā atgriežas remigrants, veido pašvaldība. Viņš teica: “Remigranti veido saikni ne tikai ar valsti Latviju, bet savu pašvaldību. Viens no priekšnoteikumiem ir uzņēmējdarbības vide reģionā un labas darba iespējas. Jau šobrīd daudzas pašvaldības īsteno grantu konkursus, kur finansējuma saņēmējs ir uzņēmēji. VARAM jau drīzumā nodrošinās valsts līdzfinansējumu jaunu darba vietu izveidei. Te būtiski uzsvērt, ka šīs darbavietas būtu gan remigrantiem, gan iekšējiem migrantiem. Valsts budžeta finansējums – 80 tūkstoši gadā katrā plānošanas reģionā. Tā būs tikai daļa no valsts atbalsta pasākuma. Vēl klāt nāktu arī pašvaldības un privātais finansējums."

Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule pastāstīja gan par piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu Latvijā, gan arī par to, kāda veida informatīvo atbalstu sniedz koordinatori. Diskusijā tika minēts, ka kopš remigrācijas koordinatoru projekta sākuma 2018. gadā, Latvijā ir atgriezušās 1372 ģimenes.

Siguldas biznesa inkubatora vadītāja Gundega Vanaga-Janberga iepazīstināja ar pirmsinkubācijas (PINK) programmu – atbalstu digitalizācijai un inovatīvu produktu izstrādei, kas var būt būtisks palīgs remigrācijas cilvēkiem, ja ir vēlme un degsme kaut ko sākt, bet nav pieredzes. PINK - palīdzēs soli pa solim attīstīt savu biznesa ideju un pārbaudīt tās dzīvotspēju, lai rastos pelnošs uzņēmums. Uzņemšana programmā ilgs līdz 20. martam, un tiks uzņemti 250 dalībnieki.

Diskusijas turpinājumā ar saviem pieredzes stāstiem iesaistījās remigranti-uzņēmēji. Vidzemi pārstāvēja Juris Kozlovskis, SIA “Wolf System” valdes priekšsēdētājs, kurš ilgstoši uzturējies Austrijā, strādājis būvkonstrukciju rūpnīcā un būvprojektos. Viņš atgriezās Latvijā 1995. gadā, šobrīd ir darba devējs cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no Anglijas, Īrijas, Norvēģijas, Vācijas un Zviedrijas. J. Kozlovskis atzīst: “Prakse, kas iegūta ārzemēs ir ļoti noderīga - man kā darba devējam un jebkuram darba ņēmējam. Rietumu pasaulē esam spējuši daudz ātrāk iemācīties tās vērtības, kuras tā 200 gadus ir krājusi. Lielai daļai darba ņēmēju šeit tās joprojām ir svešas, grūti pārmantojamas. Mēs gaidām [atpakaļ] cilvēkus, kuri darba laikā domā, kas nav bieži sastopams Latvijā. Ceru, ka viņi šo praksi aktīvi uzkrāj, strādājot Rietumos. Samērā bieži mēs pie sevis uzņemam pa kādam darbiniekam, kurš ir strādājis ārzemēs. Labās lietas - viņi ir samērā disciplinēti un saprot, ka, kamēr tu esi darbā, tev jādara viss, lai tu būtu ražīgs, ātrs un produktīvs. Viņi diezgan labi izprot darba devēju. To, ka darba devējam ir dažādas konjunktūras svārstības, kāpumi, kritumi, izaugsmes iespējas, rukumi. Latvijā šķiet, ka uzņēmējs ir kā gaisā lidojoša raķete, kas var arvien vairāk un vairāk. Bet uzņēmējs nav nekas cits kā “dabas parādību tulkotājs”. Tāpat mūs piemeklē konjunktūras krīzes, finanšu krīzes. Ir lietas, ar kurām mums kā uzņēmējiem ir grūti sadzīvot. Viņi ir ārkārtīgi prasīgi uz atalgojumu – diezgan pamatoti, jo viņiem šķiet, ka viņi strādās ar atdevi un domājoši.” Uz jautājumu, kā var ieinteresēt cilvēkus, kuri dzīvo ārvalstīs, J. Kozlovskis atbildēja: “Mēs speciāli viņus nemeklējam. Viņi paši kaut kādā brīdī apjauš, ka vērtību kopums, ko piedāvā rietumvalstis, ir materiālo vērtību kopums, kas saprātīgiem cilvēkiem augstāk par 4. vietu vērtību skalā nenostājas. Ģimene, veselība un drošība cilvēkiem vienmēr ir bijusi prioritāte, pēc tam nauda. Gan tiem, kas atgriežas, gan tiem, kas būvniecībā strādā nav nepieciešamo zināšanu un prasmju. Mēs atpaliekam tehniskajā un profesionālajā izglītībā. Tehnisko skolu beidzējiem trūkst trīs lietas: prasmes, iemaņas, disciplīna. Daudzi atnāk no citām profesijām, ierodas no ārzemēm, kur bieži ir strādājuši nekvalificētus darbus."

Diskusijā Latgali pārstāvēja z/s “Liepkalns” un zīmola “Grikši” īpašniece Jūlija Daņiļina. Saimniecība atrodas Rēzeknes novadā, tajā audzē, fasē bioloģiskos garšaugus, piedāvā dažādus produktus – zaļos griķus, zirņus, šokolādes, makaronus. Viņa pastāstīja: “Mēs esam remigranti. Esam mācījušies, tad strādājuši ārzemēs. Atgriežoties Latvijā, Latgalē, meklējām sevi. Tagad esam veiksmīgi pabeiguši savu remigrācijas procesu. Mums bija nepieciešama remigrācija, lai domātu veselīgi, inovatīvi, jo saprotam inovāciju kā radošu darbību. Mums vajadzēja brīvību, tāpēc esam paši sev darba devēji. Inovācija nepieciešama, jo nevaram dzīvot bez jaunumiem savā dzīvē un apkārtnē. Bija svarīgi strādāt bioloģiski. Izaudzēt graudaugus bez ķīmijas nav tik vienkārši, bet doma, ka mēs nedarām pāri videi, mums dod papildus spēku un enerģiju. Vīrs sešu gadu laikā strauji attīstīja saimniecību no 10 ha līdz 220 ha. Pierādījums - arī lauksaimniecība Latvijā var attīstīties. Es vīram pievienojos pēc diviem gadiem. Sākām viņa izaudzētu ražu pārstrādāt līdz gala produktam. Tad sapratām, ka cilvēki grib braukt pie mums, viņiem patīk redzēt, kā grauds tiek līdz laukam. Sākotnēji viss bija paredzēts eksportam, bet gribējām radīt pievienotu vērtību griķiem. Mēs redzējām un redzam inovāciju. Griķi ir superfūds – audzē daudz, bet pilnvērtīgi neizmanto. Gribējām pārstrādāt griķus, kas ir veselīgs produkts, lai arī dažreiz garlaicīgs. Tāpēc es dibināju savu uzņēmumu un dibinājām zīmolu “Grikši”. Sākām veselīgu griķu uzkodu ražošanu. Tā ir inovatīva tehnoloģija, diedzējot un kaltējot griķus, tiek saglabāts par 30% vairāk vitamīnu. Mērķa klients ir jaunieši. Savukārt “Griķu rezidence”- vieta, kur popularizēs griķus un bioloģisko lauksaimniecību, ilgtspējīgu saimniekošanu, būs izglītojošas programmas bērniem. Remigrantiem ir spēja radīt inovācijas, radīt jaunus procesus, jo viņu redzesloks ir plašāks. Eiropas fondi ir brīnišķīgas iespējas mūsu Latvijā. PINK programma ļoti palīdz, lai saprastu, vai tava ideja ir dzīvotspējīga. Investīcijas piesaistām ļoti aktīvi. Dzimtā zeme palīdz, dod papildus spēju un enerģiju. Grūtību ir daudz, bet tās var pārvarēt. Svarīgs ir ģimenes atbalsts. Vispār nebiju domājusi, ka mācīšos šeit par pārtikas tehnologu. Man bija cita izglītība un cita darbības joma. Procesā tevi atbalsta zinoši cilvēki un tev ir iespēja radīt. Inovācijas bez zinātnes un pētniecības nav iespējamas."

Inta Mieriņa, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore, iepazīstināja ar 2022. gada nogalē veiktā pētījuma secinājumiem inovāciju un digitalizācijas jomā. Pētījuma mērķis - izanalizēt dzīves un darba iespējas reģionos, koncentrējoties uz to, kā tas ietekmē remigrāciju, kādi risinājumi būtu iespējami, lai veicinātu darba vietu izveidi, darba spēka piesaisti, attiecīgi arī remigrāciju, apskatot pašvaldību labo praksi, kas jau šobrīd tiek īstenota. Viņa stāstīja, ka demogrāfiskā situācija Latvijā ir dramatiska. Jau pēc pēdējā remigrācijas viļņa iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 200 tūkstošiem – gandrīz 10 procentiem. Liela daļa - uz remigrācijas rēķina. Kā mazināt remigrāciju? Kā novērst, ka tie kas atgriežas, daļā gadījumu atkal aizbrauc? Lai arī tieši remigrācijas atbalsta pasākumi tiek atzīti par svarīgiem un vajadzīgiem, galvenais faktors, kas noteiks, vai cilvēks neaizbrauks, ir valsts ekonomiskā situācija, nodokļi, nodarbinātības iespējas, algas, sociālās garantijas utjpr. Vēlos labāk nopelnīt, “dzīvot nevis izdzīvot” – procentuāli lielākais faktors. Profesore teica: "Ja skatās uz algu jautājumu, tad šobrīd Latvijā ir ļoti liela atšķirība starp reģioniem. Vislielākās algas ir Rīgas reģionā. Inovācijām var būt ļoti liela nozīme. Inovācijas ir tās, kas uzņēmējam ļaus palielināt darba samaksu. Kamēr novados strādās darbu ar zemu pievienoto vērtību, šīs algas vienkārši nebūs iespējams maksāt. Tikai nozares ar augstām inovācijām un viedām tehnoloģijām ir tās, par kurām jādomā, ja gribam veicināt remigrāciju, tieši augsti kvalificētu speciālistu atgriešanos. Alga ir tikai viens no faktoriem, kādēļ cilvēki atgriežas Rīgā, nevis savā dzimtajā vietā reģionos. Daudzos gadījumos atgriežas Rīgā, jo ir iespēja strādāt savā specialitātē. Reģionos darba devēji nenovērtē viņu zināšanas. Tā ir t.s. “prasmju izniekošana reģionos”. Daudzas no nozarēm ir attīstītas tikai lielajos centros. Līdz ar to tas ir jautājums par reģionālo nevienlīdzību. Nepieciešamību attīstīt un daudzveidīgot nozares un iespējas reģionos. Investīcijas digitālajās tehnoloģijās augsti korelē ar augsti kvalificētu darbinieku nodarbināšanu. Īpaši nozīmīgas ir inovācijas, kas ir balstītas mašīntehnoloģijās (robotizācija un viedās iekārtas), mazāk ir pakalpojumu inovācijas – e-komercija utjpr. Digitalizācija ir atvērusi plašas attālinātā darba iespējas, kas ļauj brīvāk izvēlēties savu darba vietu neatkarīgi no dzīves vietas. Vairāk cilvēkiem ir iespēja pārcelties uz savu dzimto vietu un saglabāt savu augsti pelnošo darbu ārvalstīs, bet dzīvot savā vidē Latvijā. Vai otrādi – dzīvot ārvalstīs ar ģimeni un strādāt uzņēmumā Latvijā, sniedzot savu zināšanu pienesumu. Pašvaldībām vajag uzturēt daudz lielākus kontaktus ar diasporu, patstāvīgi sniegt jaunāko informāciju, saglabāt saikni, aicināt atgriezties un informēt par dažādām iespējām. Kā stimulēt inovācijas un digitalizāciju? Iespējas ir dažādas – būtu vajadzīgs strādāt ar jauniešiem un motivēt viņus uz uzņēmējdarbību (nometnes, hakatoni utjpr.), lai mudinātu uzņēmējdarbīgumu, kas Latvijā vēsturiski tik augsts nav, svarīga ir IKT profesionālā pilnveide reģionos (Riga TechGirls), būtiski ir nodrošināt stabilu interneta savienojumu arī nomaļākās vietās. Ļoti pozitīvu piemēru ir sniedzis LIAA biznesa inkubatori, arī tai skaitā PINK. Attīstīt koprades telpas. Veicināt izglītības iestāžu un inkubatoru sadarbību, kas veicinātu izgudrojumu komercializāciju. Augstskolu sinerģija ar biznesa inkubatoriem. Attīstīt industriālos parkus sadarbībā ar profesionālās un augstākās izglītības iestādēm. Ideāli ir attīstīt klasterus – uzņēmēji un augstskolas, kur idejas kūsā un vārās augstā tehnoloģiskā līmenī. Remigrantiem ir augsts inovāciju potenciāls. Veicināt remigrācijas atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības uzsākšanai vai pārnesei uz Latviju, ir dažādi granti dažādās pašvaldībās uzņēmējdarbībai. Pieredzes apmaiņas pasākumi remigrējušiem un vietējiem uzņēmumiem – zināšanu pārnese vienā un otrā virzienā. Uzņēmēji Latvijā baidās kaut ko mēģināt, jo tūlīt interesi izrāda VID, neļauj uzņēmumam nostabilizēties – nemazina birokrātisko slogu, neatvieglo nodokļu režīmu pirmajos darbības gados. Svarīga ir sadarbība ar uzņēmējiem, vajag uzklausīt uzņēmējus. Uzņēmējiem nepieciešamas konsultatīvās padomes, konferences par aktuāliem uzņēmējdarbības jautājumiem. ES finansējums ir svarīgs, jāturpina to piesaistīt. Jādomā ilgtermiņā – neviena inovācija nevar rasties tukšā vietā, ja nav darbinieki, kas var ar šīm tehnoloģijām strādāt. Kā attīstīt izglītojošas programmas atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, investēt pētniecībā un tehnoloģijās arī valsts līmenī? Pastāv neapmierinātība ar darbinieku apmācībām – profesionālajās mācību iestādēs, augstskolās. Kaut vai vaučeru sistēmā. Nepieciešamas subsīdijas augstas kvalitātes speciālistu piesaistei reģionos. Attīstīt dzīvojamo fondu – lai arī kādi būtu stimulācijas mehānismi, nekas nevar notikt, ja cilvēkiem vienkārši nav kur dzīvot. Jāveicina attālinātā darba iespējas. Digitālā komunikācija ar diasporu. Pašvaldībām jāveido pastāvīga komunikācija ar diasporu, tad arī veidojas uzticēšanās. Svarīgi, lai cilvēki atgriežas jau sagatavojušies. Arī šeit ir jāizmanto digitālās iespējas.”

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Grosa pastāstīja par savu veikto pētījumu, kas saistīts ar remigrantu ģimeņu labsajūtu. Pētījumā meklētas atbildes uz jautājumiem - kā jūtas ģimenes, atgriežoties Latvijā, pēc dzīves ārpus Latvijas, kā ģimenes ievieš inovācijas. Kā tās piedalās domu un vērtību izmainīšanā, nodod savas zināšanas – knowledge transfer, ietekmē izglītības sistēmu, arī savstarpējās attiecības. Šīs ģimenes ir ietekmējušās no mītnes valsts vērtībām, radies cits skats uz dzīvi. Remigranti atgriežas ar gaidām, priekšstatiem, kādai sabiedrībai jābūt. Ja vide, kurā cilvēks atgriežas, nesakrīt ar viņa vērtībām, rodas disonanse. Bieži remigrantiem rodas kultūršoks, jo, dzīvojot ārpus Latvijas, ir pieņemtas citas sabiedrības normas un vērtības. Ja remigrants jūt, ka nespēj aklimatizēties un iejusties, vai viņa bērni nejūtas emocionāli labi jaunajā skolā, apkārtējā vidē, tad ir liela iespēja, ka remigrējošā ģimene emigrēs vēlreiz uz iepriekšējo mītnes valsti vai tās vērtībām līdzīgu valsti. Bieži atgriešanās ir balstīta uz emocijām, ar vēlmi būt pazīstamā un latviskā vidē. Atbalsta pasākumi skolās – individuāli apguves plāni, asistenti/ skolotāju palīgi, mentori utjpr. – ir inovācijas, kas ieviestas skolās tieši beidzamos gados.

Diskusijā dalībnieki vienojās, ka jāvar radīt tādu vidi, kurā remigrantam ir interesanti.  Latvija nav valsts, kur būtu iespēja šauri specializēties. Ir jāiegulda izglītībā, attīstībā, inovācijās – nevis grandiozās, bet vienkāršās. 

_____

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".

Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv; Astrīda Leščinska, Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, tālr. +371 20349136, astrida.lescinska PIE lpr.gov PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS

.

2023. gada 3. martā Cēsīs uz sēdi pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk arī VPR) attīstības padomes dalībnieki, lai izvērtētu līdzšinējās Vidzemes kultūras programmas īstenošanas gaitu un rezultātus, kā arī lai  pārskatītu Valsts Kultūrkapitāla fonda jaunās izsludinātās mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”[1] projektu konkursa nosacījumus, t.sk. arī projektu pieteikumu vērtēšanas kritērijus.

Sēdē VPR attīstības padomes locekļi rosināja papildināt vērtēšanas kritērijus un starp tiem turpmāk ierindot arī ģeogrāfisko koeficientu, kas ļautu realizēt kultūras programmas projektus vienmērīgi visā reģiona teritorijā. Padomes locekļi norādīja, ka vērtēšanā vēlētos redzēt plašāku pašvaldību pārstāvju līdzdalību, kuri varētu sniegt rekomendācijas par atbalstāmiem projektiem konkrētā novada teritorijā.

Klātesošie uzdeva jautājumus arī par  finanšu pārdales principiem, paužot neizpratni par metodiku, kā tiek piešķirts finansējums kultūras projektu ieviešanai konkrētā reģionā, jo līdz šim tas starp reģioniem nav bijis proporcionāls teritorijas lielumam. Papildus šim, neskaidrības vieš arī jaunās projektu konkursa teritorijas administrēšanas kārtība, jo vēsturisko zemju robežas ievērojami atšķiras no plānošanas reģionu robežām. Jāpiebilst, ka atsevišķas Vidzemes plānošanas reģionā ietilpstošās teritorijas (Varakļānu novads, Alūksnes novada Liepnas pagasts un Madonas novada Barkavas pagasts un Ošupes pagasts) pēc vēsturisko zemju sadalījuma iekļaujas Latgales vēsturiskajā zemē.

Neskaidrs bija arī jautājums par to, vai turpmāk tiks saglabātas iespējas projektu konkursa nolikumā ņemt vērā plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentos definētās prioritātes, kā arī sabiedrības balsojumā noskaidrotos prioritāri atbalstāmos kultūras virzienus Vidzemē.

Vidzemes plānošanas reģions līdz šim bijis arī vienīgais, kas izstrādāja elektronisku projektu pieteikumu sistēmu, nodrošinot projektu pieteicējiem ērtu pieteikšanos. Ņemot vērā jaunajā mērķprogrammā paredzētās teritoriālās izmaiņas, Vidzemes plānošanas reģionam ir jārod finanšu līdzekļi sistēmas uzlabojumiem, kā arī pastāv bažas par saspringto laika plānojumu, ņemot vērā, ka programmas īstenošanai tiks piešķirti valsts budžeta līdzekļi, taču likumprojekts vēl nav skatīts Saeimā 2. lasījumā. Paredzams,  ka projektu konkursu izsludināšanas un projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš būs ļoti īss.  

Šie un citi jautājumi tiks pārrunāti arī trešdien, 8. martā Valsts Kultūrkapitāla fonda organizētajā sanāksmē, kurā no Vidzemes reģiona tika deleģēts piedalīties  Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Sanāksmē piedalīsies arī VPR Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa un projektu vadītāja Lelde Ābele.

Līdz šim jau piecpadsmit gadus Vidzemes plānošanas reģions ir īstenojis Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstīto projektu “Vidzemes kultūras programma”. Vidzemes kultūras programmas mērķis bija nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes kultūrvēsturiskajam novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi, kā arī veicinot jaunradi. Katru gadu nolikumā tika iestrādātas arī prioritārās atbalstāmās jomas, kas tika noskaidrotas sabiedrības balsojumā.

Vēl 2022. gadā Vidzemes kultūras programmā tika iesniegts 141 projekta pieteikums, finansējums tika piešķirts 47 projektu realizēšanai ar kopējo budžetu 127 110,00 eiro. Gada ietvaros dažādās vietās Vidzemē notika 207 kultūras pasākumi un aktivitātes, ko atbalstīja Vidzemes kultūras programma: meistardarbnīcas, koncerti, festivāli, izrādes, grāmatas izdošana , video digitalizācija, u.c.

^{Attēlā: Kultūras programmas projektu ieviešanas teritorijas pēc 2023. gada pēc kultūrvēsturisko zemju iedalījuma principa}

Jautājumiem: Lelde Ābele, Vidzemes kultūras programmas projekta vadītāja, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Svētdien, 26. martā, no plkst. 15.00 – 18.00 Mākslas telpā "Mala", Lenču ielā 11, Cēsīs notiks tīklošanās pēcpusdiena remigrantiem “Manas mājas Vidzemē”. Pasākuma dalībniekus vienviet uz satikšanos un draudzīgām sarunām aicina Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule.

Ar tīklošanās pēcpusdienu “Manas mājas Vidzemē” iecerēts aizsākt tradīciju par regulārām remigrantu neformālām tikšanās reizēm - ikreiz kādā citā Vidzemes reģiona pilsētā. “Manas mājas Vidzemē” gaidīs gan tos, kuri pārcēlušies no ārzemēm atpakaļ uz Vidzemi pirms neilga laika, gan tos, kuri savu izvēli izdarījuši pirms daudziem gadiem.

Kopā sanākšanā dalībniekiem būs iespēja aprunāties par jautājumiem, kas skar dzīvi ārzemēs un Latvijā, dalīties ar pieredzi, tuvāk iepazīties. I. Madžule stāsta par ieceri: “Satikšanos organizējam, jo ikdienas darbs ar remigrantiem apliecina, ka ir nepieciešamas šādas tikšanās remigrantu starpā. Tu nejūties viens un tev ir  iespēja satikt sev līdzīgus cilvēkus, kuri arī ir atgriezušies Latvijā. Domu apmaiņa var uzmundrināt, iedvesmot. Draudzīgas sarunas ļauj apjaust, ka izaicinājumi, ar kuriem nākas saskarties, nav unikāli. Rīkojot šo tīklošanās pēcpusdienu, cenšos savest kopā cilvēkus, lai veidotos jaunas pazīšanās, varbūt pat draudzības. Svarīgi, lai rastos kopienas izjūta un apjauta, ka tuvumā ir cilvēki, kuri var atbalstīt.”

_____

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".      

Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS

.

Deinstitucionalizācijas process maina dzīvi - gan vidi apkārt, gan ļaujot saņemt ļoti nepieciešamus pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, lai dzīvotu patstāvīgi un būtu sabiedrībā. Pirmie soļi lielu pārmaiņu virzienā var būt nedroši, tieši tādēļ arī šis stāsts - lai iedrošinātu tos, kuriem tas nepieciešams, un pastāstītu plašāk. Arī Sergejs šobrīd uzsāk jaunu posmu savā dzīvē un labprāt tajā dalās ar citiem, pastāstot, kā mainās viņa ikdiena, pārejot no dzīves sociālās aprūpes centrā uz dzīvi grupu dzīvoklī.

Viņš dzimis 1981. gada septembrī un izaudzis bērnu namā, jo vecāki nav uzņēmušies rūpes par dēla audzināšanu. Valsts sociālās aprūpes centra filiālē "Rūja" Sergejs nonāca 1999. gadā. Fizioterapeits, darbojoties ar puisi, panāca, ka Sergejs sāk staigāt un šobrīd spēj pārvietoties, izmantojot rollatoru. Kustību traucējumi Sergejam nerada škēršļus, lai rosītos un darbotos. "Rūjā" Sergejs iemācījās šūt krustdūrienā - viņā rokām tapuši neskaitāmi spilveni, gleznas un citi izšuvumi. Viņš labprāt piedalās arī kristīgās nometnēs.  Kad deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Rūjienā bija tapuši jaunie sociālie pakalpojumi - grupu dzīvokļi un dienas aprūpes centrs, sociālās aprūpes centra darbinieki kopā ar Sergeju uzsāka ceļu uz jaunu posmu viņa dzīvē.  Taču sākotnēji Sergeju biedēja tuvojošās pārmaiņas.

Turpinot projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros uzsākto video stāstu sēriju par Vidzemes pašvaldībās izveidoto atbalstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ar Kārli Anitenu izzinām Valmieras novadā radītās iespējas – grupu dzīvokļus un dienas aprūpes centrus Mazsalacā un Rūjienā, kā arī specializētās darbnīcas Naukšēnos.

Lai paaugstinātu enerģijas plānošanas institucionālo kapacitāti pašvaldību un reģionālā līmenī un lai sekmētu noturīgumu pret klimata pārmaiņām un to radītajām sekām, Vidzemes plānošanas reģions laikā no 2023. gada martam līdz 2023. gada maijam organizēs četrus darbseminārus pašvaldību darbiniekiem par ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plāna (SECAP) sagatavošanu, tostarp arī  esoša plāna atjaunošanu un papildināšanu.  

Darbsemināros piedalīsies Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvji - speciālisti, kuri veidos neformālas starpdisciplināras energopārvaldības komandas. Pašvaldības deleģējušas dalībai darbsemināros  gan energopārvaldniekus, gan attīstības un projektu nodaļu speciālistus, grāmatvežus, sabiedrisko attiecību un komunikācijas speciālistus, kapitālsabiedrību pārstāvjus, ēku apsaimniekotājus u.c.

Semināru kalendārs un aplūkojamās tēmas:

15. martā Valkā // “Ar ko sākt, un kāpēc to nedarīt vienam?” (Plānošanas process un darba grupas izveide. Sadarbība ar dažādām iesaistītajām pusēm SECAP sagatavošanā un īstenošanā)

5. aprīlī Madonā // “Kā vākt, apkopot un izmantot datus?” (Praktiski instrumenti datu uzskaitei par bāzes gadu un turpmāko datu apkopošanu)

28. aprīlī Ogrē // “Kā piemeklēt labākos risinājumus?” (Pielāgošanās klimata pārmaiņām un pasākumi klimata pārmaiņu risku novēršanai)

17. maijā (vieta tiks precizēta) // “Kā iesaistīt sabiedrību un kā piesaistīt finanšu resursus?” (Finansējuma piesaiste SECAP pasākumu īstenošanai. Pievienošanās ES Pilsētu mēru paktam. Sabiedrības iesaiste un informēšana SECAP plāna sagatavošanā un īstenošanā)

Paredzams, ka darbsemināros varēs saņemt teorētiskās zināšanas, uzklausīt gan ekspertu, gan arī citu pašvaldību kolēģu pieredzi, kā arī praktiski izmēģināt virkni darbību uz vietas, kas palīdzēs uzsākt darbu pie plāna izstrādes vai jau esoša plāna atjaunošanas.

Dalībnieki rosināti darbsemināros piedalīties diskusijās un dalīties savā pieredzē par enerģijas patēriņa datu uzskaiti, ēku apsaimniekošanu, veiktajiem pasākumiem gan ēku energoefektivitātes uzlabošanai, gan risinājumiem klimata pārmaiņu seku mazināšanai. Turklāt darbsemināros uzsvars tiks likts arī uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, pasākumu plānošanu un īstenošanu klimata pārmaiņu mazināšanai, kam tiek pievērsta būtiska nozīme SECAP plāna sagatavošanai.

Ja būs brīvas vietas,  uz semināriem būs iespējams pieteikties arī citiem interesentiem. Intereses gadījumā aicinām sazināties ar Baibu Šelkovsku, rakstot uz baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv vai zvanot +371 28752793.

___________

Darbsemināri tiks organizēti programmas “Apvārsnis 2020” projekta “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienība” (CEESEU) ietvaros. 

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

2023. gada aprīlī Vidzemes mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji aicināti pieteikties “Kickstart” digitalizācijas treniņam. Treniņa laikā ekspertu vadībā uzņēmēji analizēs savu uzņēmumu digitalizācijas iespējas un gatavos nepieciešamo informāciju, lai pieteiktos valsts finansējuma atbalsta saņemšanai šo digitalizācijas ideju realizēšanai gan grantu, gan līdzfinansējuma programmās.

Treniņu vadīs pieredzējuši eksperti – Aleksandrs Ļubinskis (Cēsu digitālais centrs) un Vita Brakovska (biedrība ZINIS).

Mēneša laikā četrās nodarbībās uzņēmēji varēs apgūt noderīgas zināšanas par digitalizācijas iespējām uzņēmējdarbībā un tās uzreiz arī pielietot, uz vietas kopā ar ekspertiem plānojot aktivitātes sava uzņēmuma digitalizācijai un produktivitātes paaugstināšanai.

Nodarbības notiks Valmieras novada Kocēnos (Kocēnu kultūras nama telpās), tām iepriekš jāpiesakās. Dalība pasākumā ir bez maksas, taču uzņēmējiem jāņem vērā, ka kickstart treniņa izmaksas 800 eiro apmērā tiks attiecinātas un reģistrētas kā de minimis atbalsts.

Nodarbības plānotas 13. aprīlī, 20. aprīlī, 24. aprīlī un 28. aprīlī no plkst. 10.00-15.00. Reģistrēšanās līdz š.g. 10. aprīlim ŠEIT.

Aktivitātes organizatori un atbalstītāji – Cēsu Digitālais centrs,  Eiropas digitālās inovācijas centra kontaktpunkts Vidzemē, Vidzemes plānošanas reģions un Valmieras novada pašvaldība.

Treniņa nodarbību galvenās tēmas:

 1. DIENA - LIELĀ BILDE (KĀPĒC darīt? // KO darīt?)

Digitālās transformācijas jēdziens un būtība, piemēri

Digitalizācijas nepieciešamība

Pavedieni digitalizācijas idejām

Biznesa procesu izvērtēšana

LEAN un citas pieejas

2. DIENA - DIGITĀLĀS TRANSFORMĀCIJAS VIRZIENI (KĀ darīt? // KAD to darīt?)

Procesu digitalizācijas virzieni

Resursu pārvaldība

E-komercijas iespējas

Datu analītika un tās nozīme

Sadarbība tehnoloģiju izstrādē ar studentiem un augstskolām

3. DIENA - CEĻA KARTES VEIDOŠANA (KAD to darīt?)

Transformācijas procesi uzņēmumā

Uzņēmuma iekšējā inovācijas kultūra

Citātu pārveide vajadzībās un risinājumos

Dizaina domāšana, 4x aspektu izvērtējums

Digitālās transformācijas ceļa kartes veidošana

4. DIENA - KOPSAVILKUMS

Iedvesmas vieslekcija

Noslēguma prezentācijas un ekspertu komentāri, papildinājumi, ieteikumi

Kas ir kickstart treniņš?

Kickstart digitalizācijas treniņš ir praktiskas apmācības, kas palīdz uzņēmumiem izprast, kas ir digitalizācija un kā to iespējams izmantot biznesa attīstībai. Nodarbību laikā dalībnieki definē savus biznesa izaicinājumus un meklē idejas, kā izaicinājumus risināt, kā arī gatavo nepieciešamo informāciju, lai saņemtu valsts finansējuma atbalstu šo ideju realizēšanai.

Treniņš notiek četras dienas klātienē ar vairāku dienu pārtraukumiem, kuru laikā jāpaveic noteikti patstāvīgie darbi uzņēmumā.

Kā kickstart treniņš var palīdzēt uzņēmējam pieteikties valsts atbalstam?

Lai pieteiktos kādai no digitālās transformācijas atbalsta programmām finansējuma saņemšanai,  uzņēmējiem obligāta ir digitālā brieduma testa aizpildīšana. To iespējams izdarīt vēršoties pie kāda no Latvijas EDIC – Latvijas Informācijas tehnoloģiju klastera vai Latvijas Digitālā akseleratora – vai to kontaktpunktiem. Tests ļauj novērtēt esošo digitālo tehnoloģiju situāciju un identificēt jomas, kurās būtu nepieciešams veikt ieguldījumus, lai tālāk saņemtu ceļa karti. Ceļa karte ir padziļināts novērtējums par atbalsta saņēmējam nepieciešamajām darbībām digitālās transformācijas veicināšanai. Izvērtējot digitālās attīstības ceļa kartē ietvertās rekomendācijas uzņēmuma digitālo spēju pilnveidošanai, uzņēmums varēs pieņemt lēmumu par īstenojamiem pasākumiem un pieteikties LIAA atbalstam procesu digitalizācijai vai ALTUM aizdevumiem ar kapitāla atlaidi uzņēmumu digitalizācijai. 

Lai sekmētu raitāku sagatavošanos un pieteikšanos ceļa kartes izstrādei, uzņēmēji aicināti pieteikties kickstart digitalizācijas treniņam. Treniņa laikā mentoru pavadībā dalībnieki uzklausa citu uzņēmumu veiksmes stāstus, izaicinājumus, ar kādiem saskaras un tos risina līdzīgi uzņēmumi. Nodarbību laikā uzņēmēji piedalās radošo ideju darbnīcās, kā arī apmainās ar padomiem, kā veicināt uzņēmuma digitālo attīstību. Tas ļauj uzņēmumiem ne tikai dziļāk izprast savus biznesa procesus, bet arī veidot vīziju, kā kļūt efektīvākam un konkurētspējīgākam nākotnē. Vienlaikus treniņu laikā notiek gatavošanās arī valsts finansējuma atbalsta saņemšanai digitalizācijas aktivitāšu ieviešanai uzņēmumos.  

Uzziņai: Atbalsts uzņēmējiem – Digitālo inovāciju centri Latvijā

Līdz 2026. gada vidum no dažādiem finansējuma avotiem Latvijas uzņēmumu digitalizācijai piešķirti vairāk nekā 183 miljoni eiro, tostarp no programmas „Digitālā Eiropa”, Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), kā arī no Atveseļošanas fonda uzņēmumu digitalizācijai atvēlētais finansējums kopsummā sastāda vairāk nekā 13 miljonus eiro.

Eiropas Savienības programmā “Digitālā Eiropa” 2022. gadā savu darbību visā Eiropā sāka Eiropas Digitālās inovācijas centri (EDIC), divi no tiem arī Latvijā.

“Latvijas Digitālais akselerators” fokusējas uz produktu inovācijām, sniedzot atbalstu jaunu digitālo platformu, preču un pakalpojumu dizainam, testēšanai un ieviešanai ražošanā, savukārt  “Eiropas Digitālās inovācijas centrs Latvijā” koncentrējas uz atbalstu uzņēmumu esošo procesu pilnveidei, mārketinga un inovatīvu digitalizācijas risinājumu ieviešanai un attīstībai.

Centros iespējams saņemt padomus un testēt digitālās inovācijas, kā arī iegūt informāciju par sev nepieciešamā risinājuma izstrādi, attīstību. Izveidoti arī centru reģionālie kontaktpunkti, viens no tiem – Vidzemes uzņēmējdarbības centrs. Plašāka informācija: https://www.digitallatvia.lv/  un https://dih.lv

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

 ___________________

Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.  

No 15.-17. martam Vidzemes plānošanas reģiona un projekta “Kultūrplānošana lauku reģionu attīstībai” (turpmāk - “RurCultural”) pārstāves Vidzemē devās uz Billundas pašvaldību Dānijā. Tā bija izvēlēta par tikšanās vietu projekta partneriem no trim valstīm: Latvijas, Lietuvas un Dānijas. Partneru sanāksmē un darbseminārā piedalījās pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona, Laimikis.LT (pilsētu spēļu un pētījumu laboratorija Lietuvā), Billundas pašvaldības muzeja MARK (Dānijā) un Dānijas Kultūras institūta. Ar savām atziņām saistībā ar šo projektu dalījās tā eksperti - Līva Kreislere (arhitekte un urbāniste) un Trevors Deiviss (pilsētplānotājs un teātra režisors). Trīs dienu tikšanās mērķis bija pārrunāt projekta “RurCultural” aktualitātes, dalīties redzējumā par turpmāk paveicamo šai projektā, kā arī par tālākām, nākotnes perspektīvām. 

Projekta "RurCultural" partneri pilsētas apskates ekskursijā. Foto: Anette Sofia Svejstrup

Šai reizē bija svarīgi tuvāk iepazīt vienu no projekta izvēlētajām pilotvietām - Billundas pašvaldības muzeju MARK (Grindstedā). Tikšanās dalībniekiem bija vienreizēja iespēja aplūkot apkārtni, izpētīt tradicionālu dāņu lauku sētu un apskatīt tās dzīvniekus. Savukārt muzeja ēkā interesenti varēja iepazīt ekspozīciju par Otro pasaules karu un Grindstedas dzelzceļa staciju - kādreiz svarīgu transporta mezglu. Sava vieta apkārtnes vēsturē ir šeit esošajam farmācijas uzņēmumam ar tā radīto vides piesārņojumu. Muzeja darbiniekiem “RurCultural” projektā veiktā apkaimes kultūrkartēšana ir viens no soļiem muzeja ekspozīcijas izveidē jaunā ēkā. Dāņu kolēģi redz, ka muzejs būtu kā pārmaiņu veicinātājs vietējā kopienā. Tas nebūtu muzejs, kas tikai saglabā pagātni un stāsta, ko no vēstures varam mācīties. Tas rosinātu kopienu domāt par nākotni. Dāņi teica, ka Grindsteda nav Billunda. Billundas pilsēta ir pašvaldības centrs, bet ne kopienas “sirds”. Bērnu rotaļlietu ražotāja “Lego” dēļ, kurš tur atrodas, tai ir pievērsta starptautiska uzmanība. Vecā Grindsteda ir vēsturiska pilsēta, bet Billundas “DNS” caurcaurēm ir veidojies “Lego” iespaidā. Tā ir viena uzņēmuma pilsēta. Par to ikviens sanāksmes dalībnieks varēja pārliecināties arī pats, dodoties ekskursijā pa pilsētu gida pavadībā, kā arī apmeklējot iespaidīgo “Lego” māju.  

Projekta "RurCultural" partneri pilsētas apskates ekskursijā. Foto: Anette Sofia Svejstrup

Sanāksmē eksperti un partneri apmainījās katrs ar savu pieredzi un secinājumiem, kas gūti kultūrkartēšanā visās trīs projekta pilotvietās: Līgatnē (Latvija), Papilē (Lietuvā) un Grindstedā (Dānijā). Iezīmējās kopīgi “krustpunkti”, piemēram, fabrika, kas ir kļuvusi par “centrmezglu” kopienā, nepieciešamība kopienas dzīvē vairāk iesaistīt jauniešus, veidot ciešākus “savienojumus” dažādu kopienas dalībnieku, piemēram, uzņēmēju starpā. Kartēšanas process ir ļāvis noteikt gan galvenos kopienas “spēlētājus”, gan to savstarpējās saiknes, uzrādījis problēmsituācijas, riskus, parādījis vērtības. Savstarpējā domapmaiņā izkristalizējās atziņa, ka trīs pilotvietu – pilsētu gadījumā ir jārunā par “rurban” - hibrīda stāvokli starp “urban” (pilsētas) un “rural” (lauku) (dzīve pie dabas, esot ciešā saiknē ar pilsētas “labumiem”). Svarīgākās no sanāksmes dalībnieku paustajām domām - kultūrkartēšana sniedz daudz emocionālas informācijas, to izmantojot, teritorijas attīstību nākotnē var plānot gudrāk; kultūrplānošanas procesā ir svarīgi ņemt vērā kopienas dalībnieku “trigerus” - atgādinājumus par pagātnes traumām un pieredzēm; lauku teritorijās ir aktuāli citi jautājumi, nekā pilsētu kopienās; būtiski ir atrast “ieinteresētos”, kuriem ir svarīgas pārmaiņas teritorijā – ne vienmēr tās būs pašvaldības, tie var būt arī privātā sektora pārstāvji. Ņemot vērā to, ka projektā ir iesaistīti trīs valstu partneri, tas ir ieguvums visiem iesaistītajiem - iespēja mācīties vienam no otra, dalīties ar gūto pieredzi pilotvietās, pārņemt tur izmantotās pieejas.  

Projekta "RurCultural" partneri Billundas pašvaldības muzejā MARK (Grindstedā). Foto: Zane Kaķe, VPR

Eksperte Līva Kreislere, iepazīstinot klātesošos ar veikto kultūrkartēšanu Līgatnē un iedzīvotāju interviju rezultātu apkopojumu (publikācijai sagatavotā maketā), uzsvēra, ka ir iegūts nopietns materiāls. To tagad var izmantot dažādiem mērķiem, arī iepazīstināt vietvaru, likt tai ieklausīties cilvēku teiktajā, ieraudzīt savstarpējās saites, atklāt jaunas iespējas. Viņa uzsvēra: “Mēs nepārdodam, nelabojam “lietas”. Tā ir kā terapija, emocionāls process, kuru ir grūti pārdot.” Klātesošie eksperti vienojās, ka kultūrkartēšanas procesā ir svarīgi radīt uzticību un izveidot saiknes. Tāpat jābūt gataviem, ka vieta ir mainīga, mainās cilvēki, līdz ar to kartēšana jāveic atkārtoti un iepriekš sagatavotais materiāls jāpārraksta. Līgatnes gadījumā, kad privātajā sektorā viens uzņēmējs ar otru cīnās, bet kopiena klusē, ir jābūt kādam mediatoram, kādam ar “mandātu”, kurš var runāt visu vārdā, vadīt procesu. Svarīgi ir atrast organizāciju, kurai ir plāni saistībā ar pilsētu un tā saprot, ka kultūrkartēšanas rezultātā ir atklātas lietas, kas var “strādāt” viņu un kopienas labā. 

Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti arī ar VPR sagatavoto kultūrplānošanas politikas vadlīniju projektu. Rekomendācijas iecerētas pašvaldību institūcijām, kultūras un vietējo kopienu organizācijām, lai īstenotu kultūrplānošanu pilsētām ar lauku teritorijām. Darbs pie vadlīniju sagatavošanas turpināsies vēl līdz jūnijam, kad projekts “RurCultural” noslēgsies. Projekta partneri sprieda arī par iespējām paveikto turpināt un attīstīt apjomīgākā, lielāka mēroga projektā, iesaistot vairākas Baltijas jūras reģiona valstis.

____________________________________________________________

Kontekstam – projekts “RurCultural” ir radies balstoties uz zināšanām, kas tika kultivētas un testētas INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektā “UrbCulturalPlanning” (2019-2021) tādās pilsētās kā Rīga, Viļņa, Gdaņska, Ķīle, Pori u.c. Vairāk informācijas: www.urbcultural.eu. Projektā “RurCultural” trīs partnervalstis veido kultūras kartēšanas aktivitātes, lai pieteiktu ilgtermiņa projektu ES finansējumam. “RurCultural” ir saņēmis Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) Sekretariāta Projektu atbalsta fonda (PSF) finanšu atbalstu.

Jautājumiem: Eva Meijere, projekta "RurCultural" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA ZIŅAS

.

Pagājušajā nedēļā, 26. martā, Mākslas telpā “Mala” (Cēsīs) notika tīklošanās pēcpusdiena remigrantiem “Manas mājas Vidzemē”. Sarunās draudzīgā gaisotnē satikās teju trīsdesmit cilvēku, kuri pirms ilgāka vai ne tik ilga laika dzīvojuši dažādās pasaules malās, bet tagad cenšas iedzīvoties Cēsu, Valmieras un Gulbenes novados. Viņus uz domapmaiņu, iepazīšanos un jaunu kontaktu dibināšanu bija aicinājusi Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule.

Pasākuma ievadā, daloties arī ar savu personīgo pārcelšanās pieredzi, I. Madžule teica: “Mājas ir mājas, atgriezos un nenožēloju.” Dienvidamerika, Ziemeļamerika, Austrālija, Eiropa - tik dažādās pasaules vietās ir dzīvojuši tagadējie vidzemnieki, kuri ir atgriezušies Latvijā. Daudzi sanākušie bija līdzi paņēmuši bērnus, kā arī savus citas tautības dzīves biedrus, tāpēc tīklošanās izvērtās multikulturāla un daudzvalodīga. Viens no pasākuma viesiem bija kubietis Viktors Antonio, kurš tagad dzīvo Cēsīs, un trīs mēnešu laikā iemācījies latviešu valodu. Viņš teica: “Liela daļa no manis, manas sirds, ir Latvijā. Man ir dziļa cieņa pret jums, latviešiem, par jūsu pasākumiem un tradīcijām. Priecājos, ka esmu šeit un mācos no jums. Esmu kļuvis par labāku cilvēku.”

Tīklošanās pēcpusdiena remigrantiem “Manas mājas Vidzemē”. Foto: VPR/ Z. Kaķe

Ne viens vien no pasākuma dalībniekiem atzina, ka, dzīvojot ārvalstīs, ilgas pēc Latvijas vienmēr ir bijušas klātesošas. Lēmums atgriezties mājās daudziem bijis rūpīgi izsvērts un pārdomāts. Daļa pie lēmuma par pārcelšanos nonākuši pēc bērnu piedzimšanas vai tiem pieaugot. Viņi gribējuši, lai apkārt ir ģimene, radi, draugi, “vilka mājās”, bijušas bažas par to, ka bērni zaudē latviešu valodu un saikni ar latviešu kultūru. Ar saviem pieredzes stāstiem dalījās remigranti, kuri apzināti izvēlējušies dzīvi Vidzemes laukos. Viņi atzina, ka esot saskārušies ar pavērsienu ne vien mainot valsti, kur dzīvot, piemēram, no Vācijas uz Latviju, bet pārmaiņas skārušas arī viņu līdzšinējo dzīvesveidu – no pilsētniekiem kļuvuši par lauciniekiem.

Tīklošanās pēcpusdiena remigrantiem “Manas mājas Vidzemē”. Foto: VPR/ Z. Kaķe

Satikties un apmainīties ar pieredzi, iegūt jaunas pazīšanās, jaunus kontaktus - remigrantiem tas ir svarīgi. Sarunās vairāki sacīja, ka “atgriežoties ne vien tu pats esi mainījies, bet mainījies ir arī draugu un paziņu loks”, tālab iedzīvošanās ne vienmēr ir viegla. Atslēgas vārds kopā pavadītajai pēcpusdienai bija kopības sajūta. Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore I. Madžule teica: “Nodoms un iecere ir šādas remigrantu satikšanās turpināt nākotnē arī citos Vidzemes novados, jo tiem, kuri ir atgriezušies, ir vērtīgi dzirdēt citu pieredzes stāstus. Jo ilgāk esi bijis prom, jo grūtāk ir iedzīvoties. Šeit mēs esam viens otram, lai palīdzētu.”

_____

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".      

Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS

.