.png)
|
Arhīva kalendārs
No kreisās: reģionālie remigrācijas koordinatori pasākumā "Pasaules latviešu saieta nams" Ķīpsalā (Rīgā); VPR remigrācijas koordinatore I. Madžule 3. jūlijā vēsturiskā Dziesmu svētku norises vietā Esplanādē Rīgas centrā ikviens Dziesmu un Deju svētku dalībnieks un interesents varēja apmeklēt latviešu vēsturisko zemju telti, lai uzzinātu vairāk par tūrisma iespējām Vidzemē. Tur dažas stundas varēja sastapt arī VPR remigrācijas koordinatori I. Madžuli. Viņa stāstīja par atbalsta iespējām, informāciju, ko var saņemt, pārceļoties uz dzīvi Latvijā un Vidzemē. Remigrācijas koordinatori Vidzemē varēja sastapt arī Pasaules latviešu saieta nama sarīkojumā, kas notika Ķīpsalā. Koncertā un tam sekojošajās norisēs piedalījās kupls skaits diasporas pašdarbnieku. Pasākums bija plaši apmeklēts. I. Madžule stāstīja par remigrācijas koordinatora sniegto palīdzību, atgriežoties Vidzemē. No kreisās: Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma 2023 atklāšana; remigrācijas tēmai veltītās diskusijas dalībnieki (paneļdiskusija #2: CILVĒKI) 5. jūlijā Rīgā norisinājās gadskārtējais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums 2023. Šī gada foruma dalībnieki diskusiju formātā pievērsās Latvijas ekonomikas attīstībai svarīgām nozarēm, tai skaitā biomedicīnai, medicīnas tehnoloģijām, farmācijai, zaļajām tehnoloģijām, viedajai enerģētikai, transportam un mobilitātei un citām. Bet viens no paneļdiskusijas #2 blokiem bija veltīts tēmai - kā Latvijas pašvaldībās strādā pie ārvalstu investīciju piesaistes, kas var sekmēt arī remigrāciju uz Latviju. Diskusijā piedalījās Dr. Inta Mieriņa (Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore), Gunārs Ansiņš (Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs), Jānis Rozenbergs (Cēsu novada domes priekšsēdētājs) un Raivis Bremšmits (VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors). No kreisās: VPR remigrācijas koordinatore I. Madžule un LPR remigrācijas koordinatore A. Leščinska Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā 2023 Rīgā; LPR remigrācijas koordinatore A. Leščinska, VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors R. Bremšmits un VPR remigrācijas koordinatore I. Madžule Pasākumā bija klāt arī remigrācijas koordinatori - viņu vidū arī VPR koordinatore remigrācijas jautājumos I. Madžule. Viņi, lai sekmētu augsti kvalificētu speciālistu atgriešanos no ārzemēm Latvijas reģionos, stāstīja par šeit esošo uzņēmējdarbības vidi un atbalsta iespējām. No kreisās: VPR un LPR remigrācijas koordinatores kopā ar ĀM speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos E. Gaveli Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā 2023 Rīgā; VPR un LPR remigrācijas koordinatores kopā ar PBLA vadītāju P. Blumbergu I. Madžule vērtē: “Pasākumos bija iespēja satikt diasporas latviešus no visas pasaules. Viņu intereses bija dažādas - vieni atnāca sasveicināties vai parunāties par ceļošanu Vidzemē, radu apciemošanu, bet citi vēlējās nopietnu sarunu par atgriešanās iespējām. Spilgti atmiņā ir palikusi kāda sieviete, kura nevarēja valdīt asaras. Viņa ir ļoti noilgojusies pēc mājām. Jau gandrīz 10 gadus tā dzīvo Kanādā, bet katru reizi, atbraucot uz Latviju, domā par atgriešanos. Šogad viņa kopā ar ģimeni ir pieņēmusi izšķirošo lēmumu, tāpēc meklēja palīdzību. Mēģināju mierīgi aprunāties, atbildēt uz visiem jautājumiem." Viņa turpina: "Domāju, ka atgriezīsies atsevišķi cilvēki, nevis masveidā. Tāpat kā līdz šim, tie būs cilvēki, kam pieder īpašumi, kas ir jāapsaimnieko, kuriem ir vecāki un ģimene, kurai nepieciešams atbalsts, jo pienācis pensionēšanās vecums. Tie ir arī tie, kuru bērniem jāuzsāk bērnudārza vai skolas gaitas. Viņu vidū arī cilvēki, kuri vēlas uzsākt savu biznesu.” ______ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. (+371) 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS .
Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulci veido Alūksnes novada, Cēsu novada, Gulbenes novada, Limbažu novada, Madonas novada, Ogres novada, Saulkrastu novada, Smiltenes novada, Valmieras novada, Valkas novada un Varakļānu novada pašvaldību priekšsēdētāji. Pamatojoties uz Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja nomaiņu š.g. 18. maijā, Valkas novada pašvaldības dome pieņēma lēmumu par jaunu pašvaldības pārstāvja izvirzīšanu darbam Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomē. Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulces nolikumu, ja kāda Attīstības padomes dalībnieka pilnvaras pašvaldībā izbeidzas, viņa vietā Kopsapulce ievēlē jaunu Attīstības padomes dalībnieku. Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Pašvaldību pārstāvji aktualizēja virkni jautājumu, kas varētu būtiski ietekmēt plānoto skolu tīklu sakārtošanas gaitu. Sēdē piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kas veikuši padziļinātu situācijas analīzi un sniedza savu vērtējumu par plānotās reformas ietekmi uz pašvaldību darbību un izglītības pieejamību lauku teritorijās.
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa klātesošos informēja, ka skolas tīkla efektivitātes izvērtēšanas pamatā ir trīs galvenie kritēriji – sasniedzamība, skolēnu skaits klašu grupās un pedagoģiskā personāla kapacitāte. Plānots lielu uzmanību pievērst tām izglītības iestādēm, kuru uzturēšanas izmaksas ir augstas un kuru tuvumā atrodas vēl kāda izglītības iestāde, iespējams – blakus novadā. Klātesošie tika informēti par iespējamu izglītības iestāžu klasteru izveidi, kas paredzētu dalīt pedagoģisko personālu uz vairākām skolām, taču aktualizētu pedagogu mobilitātes jautājumu īpaši vietās, kur ir lieli attālumi un slikta ceļu infrastruktūra. Lai nodrošinātu izglītības pieejamību, pagaidām ir noteikti 20 izņēmumi pašvaldībās, kuru teritorijās ir tikai viena vidusskola, tāpēc izglītības iestāde ir obligāti saglabājama; no tām Vidzemē sešas – E.G. Alūksnes Valsts ģimnāzija, Saulkrastu novada vidusskola, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija, Varakļānu vidusskola, Salacgrīvas vidusskola un Rūjienas vidusskola. Vairāki Vidzemes pašvaldību vadītāji uzskata, ka pamatskolās 90 izglītojamie ir optimāls skaits, lai izglītības iestāde varētu tikt uzskatīta par funkcionēt spējīgu, tomēr Madonas novada pašvaldība lūdza iespēju mainīt kritēriju, samazinot minimālo skolēnu skaitu klasē no 10 uz 8 bērniem. Vienlaikus pašvaldības atzīst, ka kvalitatīvai izglītības iestādes darbības nodrošināšanai ar valsts mērķdotāciju nebūs pietiekoši un pašvaldībām jāparedz līdzfinansējums. Tāpat Vidzemes novada pašvaldību pārstāvji norādīja, ka reformas rezultātā, slēdzot mazākās skolas, tas radītu jaunu izglītojamo pieplūdumu pilsētās, kurās jau šobrīd ir pārpildītas klases. Papildus tas radītu arī ar mobilitāti saistītus izaicinājumus skolēnu nokļūšanai izglītības iestādēs, kā arī aktuāls ir jautājums par dzīvojamo fondu mācību gada ietvaros, jo arī kopmītnēs brīvu vietu šobrīd nav. Jau šobrīd administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pašvaldības atvēl ievērojamus finanšu līdzekļus, lai organizētu skolēnu autobusus izglītojamo aizgādāšanai uz izglītības iestādēm, kā arī kompensē biļetes tiem, kas uz skolu nokļūst ar sabiedrisko transportu. Pašvaldības uzskata, ka lauku vidē izglītības iestāžu saglabāšana ir būtiska arī vietas sociālekonomiskās attīstības saglabāšanai. Vienlaikus ministrija tika aicināta, īstenojot reformu, rēķināties ar pašvaldību plāniem, kā arī līdzšinējām investīcijām, kas ieguldītas infrastruktūras attīstībā. Pašvaldības izteica kritiku par līdzšinēju skolu akreditācijas procesu, jo vairākkārtēji pieredzēts, ka sniegtie atzinumi neatbilst realitātei un nav objektīvi – identificētās problēmas tajos netiek atspoguļotas. Papildus skolu tīkla optimizēšanas jautājumam, Alūksnes novada pašvaldība aicināja Izglītības un zinātnes ministriju, plānojot skolēnu ēdināšanas sistēmu, to veidot iespējami vienkāršu, lieki nenoslogojot ar birokrātiskām procedūrām, ar kurām vēlāk jātiek galā pašvaldībām. Savukārt Smiltenes novada pašvaldība norādīja uz negatīvo līdzšinējo pieredzi, kad piešķirtie finanšu līdzekļi infrastruktūras attīstībai tiek piešķirti mazākā apmērā nekā sākotnēji plānots, kā arī apgrūtinājums ir nosacījums piešķirtā finansējuma ietvaros realizēt projektu vienā adresē, kas liek piespiedu kārtā saplānot papildus aktivitātes vienam objektam tā vietā, lai veiktu vienlaicīgi uzlabojumus vairākās izglītības iestādēs pašvaldībā. Plānots, ka drīzumā informatīvā ziņojuma projekts par skolu tīkla sakārtošanu tiks publicēts Tiesību aktu projektu publiskajā portālā un tiks turpinātas sarunas ar pašvaldībām par skolu tīkla optimizēšanu, saglabājot bērncentrētu pieeju. Nākamā VPR Attīstības padomes sēde plānota š.g. 25. augustā Valkas novadā. Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR galvenā komunikācijas speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Laikā no janvāra līdz jūnijam VPR remigrācijas koordinatore Inga Madžule ir sagatavojusi informatīvos piedāvājumus 180 ģimenēm jeb 400 cilvēkiem, kuri interesējas par atgriešanos Latvijā un pastāvīgu dzīvi Vidzemē. Šogad pirmajā pusgadā ar I. Madžuli vēl ir sazinājušās arī 28 ģimenes, kuras, šobrīd atrodoties ārzemēs, ir izteikušas vēlmi kaut kad nākotnē atgriezties Latvijā. Populārāko jautājumu vidū, kurus koordinatoram uzdod remigranti, ir par izglītības iespējām bērniem - pirmsskolas izglītība un skola. Jau ierasti lielāka interese par pārcelšanos ir vasaras mēnešos, jo nereti viens no iemesliem, kāpēc atgriežas dzimtenē, ir vēlme, lai bērni sāk skolas un bērnudārza gaitas Latvijā. Agrāk viens no visvairāk interesējošajiem jautājumiem - bija mājoklis. Šobrīd remigranti savas sākotnējās mājvietas atrod pie vecākiem vai radiniekiem. Daudzus gadus nemainīgi aktuāli ir jautājumi par nodarbinātību. Šī gada pirmajā pusē populārākā atgriešanās vieta Vidzemē ir Ogres novads, kas skaidrojams ar Rīgas un tās sniegto iespēju tuvumu. Tam seko Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Gulbenes novadi. Vislielākais skaits remigrantu, kuri atgriežas mājās vai izrāda par to interesi, šajā gadā ir no Lielbritānijas, Īrijas, Kanādas un Norvēģijas. VPR remigrācijas koordinatore I. Madžule pirmo pusgadu remigrācijas jomā vērtē kā veiksmīgu. “Interese par atgriešanos šogad ir lielāka nekā pagājušajā gadā. Tas tāpēc, ka cilvēki jau ir apraduši ar situāciju pasaulē - karš Ukrainā, energoresursu cenu kāpums, Covid-19 ierobežojumu atcelšana. Tikko aizvadītie Dziesmu un deju svētki radīja emocionālu pacēlumu. Daudzi ieradās Latvijā ar latviešu diasporas kolektīviem, lai piedalītos svētkos. Tagad viņi domā par atgriešanos dzimtenē. Darba ir daudz. Man ir padomā dažādas aktivitātes, kuras vēlos īstenot, lai ārzemēs dzīvojošie tautieši vairāk atgrieztos mājās. Uzskatu, ka man kā remigrācijas koordinatoram vairāk jāsadarbojas ar novadu pašvaldībām. Tomēr arī no tām sagaidu lielāku pretimnākšanu un vēlmi atvieglot remigrācijas procesu remigrantiem,” tā saka I. Madžule. _____ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Papildu informācijai un jautājumiem: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS .
Grupu dzīvokļi izveidoti, pateicoties deinstitucionalizācijas procesam, ko vienlaikus kopš 2016. gada īsteno plānošanas reģioni sadarbībā ar pašvaldībām. Tas paredz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, tajā skaitā dzīvi ārpus sociālās aprūpes centriem.
“Grupu māju pakalpojumi ir domāti pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem ir grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā,” skaidro Inguna Kaupuža, Sociālā darbiniece biedrības “Cerību spārni” nodrošinātajos pakalpojumos Cēsīs un Spārē. Cilvēki mācās pieņemt lēmumus un būt atbildīgi par lēmumiem un to sekām, jo gadās arī kļūdīties. Dzīvojot grupu dzīvokļos, cilvēki mācās komunicēt un sadzīvot gan ar mājas iedzīvotājiem, gan ar apkārtējiem. Grupu dzīvoklis ir mājoklis, kurā ir viss nepieciešamais cilvēka patstāvīgai dzīvei – katram ir pieejama dzīvojamā istaba, virtuve, duša, tualete, telpa veļas mazgāšanai. Papildus cilvēkiem tiek sniegts atbalsts sociālo problēmu risināšanā, nodrošināta sociālā rehabilitācija, kopīgi tiek strādāts pie jaunu darba iemaņu apgūšanas, kā arī nodrošināts atbalsts darba meklējumos. “Ikdiena grupu dzīvokļu mājā tiek organizēta kā jebkurā mājā – ir savs dienas režīms un darbi, neizpaliek mājas uzkopšana, ēst gatavošana. Kopā vai atsevišķi tiek svinēti svētki vai apmeklēti pasākumi. Tiek ievērotas arī pieklājības normas – pirms aiziešanas cilvēks pabrīdina, kur dodas un, kad varētu atgriezties,” papildina biedrības “Cerību spārni” Spāres un Cēsu sociālo pakalpojumu vadītāja Vineta Zariņa. Grupu dzīvokļu iedzīvotāji ir ļoti dažādi un katram ir atšķirīga līdzšinējā pieredze, kura nav tikai pēdējā vai iepriekšējā dzīves vieta,” stāsta V. Zariņa. “Kāds cilvēks nāk no pansionāta, bet pirms tam dzīvojis ģimenē, kāds nāk no pansionāta, bet nav dzīvojis ģimenē. Kāds nāk no ielas un nav pēdējās dzīvesvietas, ja neskaita patversmi. Kāds savukārt nāk no audžuģimenes. Cits – no mājām, kur bijis ļoti mīlēts, savukārt kāds nāk no mājām, kurās nav bijis saprasts. Kāds nāk no cita pakalpojuma, kuru uzskatījis par savām mājām un uztur kontaktus. Visus dzīve ir mētājusi un šobrīd mūs visus vieno, bet prieks, ka mājas iemītnieki lepojas ar savām pašreizējām mājām.” Sociālā darbiniece I. Kaupuža secina, ka cilvēki, kuri dzīvojuši aprūpes iestādē, ir vairāk raduši pie noteikta dienas režīma, labāk prot plānot savu laiku. Viņiem ir pieredze kopīgai sadzīvei ar citiem. Mēdz būt, ka tiem cilvēkiem, kuri iepriekš dzīvojuši mājās, ģimenē, sākumā ir grūtāk pierast pie noteikta režīma. Visgrūtāk mēdz būt cilvēkiem, kuri ir dzīvojuši kā bezpajumtnieki, jo viņi ir raduši pie “ brīvas” dzīves – bez dienas režīma, laika plānošanas, bez darba. Viņiem nav bijusi vai arī viņi ir zaudējuši prasmi rēķināties ar citiem.
Irēna pansionātā iemācījās budžeta plānošanu, drēbju mazgāšanu, ēst gatavošanu, mājas uzkopšanu. Savukārt šobrīd, dzīvojot grupu dzīvoklī, apmeklē daudzveidīgas nodarbības atbalsta centrā “Pērle” Cēsīs, un īpaši atzīst apgūto šūšanas prasmi. Savukārt Andris, kurš grupu dzīvoklī dzīvo deviņus mēnešus, novērtē klusumu, mieru, jo katram ir savs stūrītis. Jau sociālās aprūpes iestādē Andris darbojās kokapstrādes nodarbībās, savukārt šobrīd atbalsta centrā “Pērle” viņš ikdienā ada, auž un šuj ar elektrisko šujmašīnu. Izdevumi par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu tiek segti no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, taču jau 2023.gada beigās pakalpojumu finansēšana būs jāuzņemas pašvaldībām. Ņemot vērā iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu klāstu, pašvaldības cer arī uz valsts budžeta līdzfinansējumu pakalpojumu izdevumu segšanai. Paredzēts, ka līdz 2023. gada beigām katrā pašvaldībā tiek nodrošināt sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumi - grupu dzīvokļu un dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu pakalpojumi. Aktivitātes notiek deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/ Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģions
Aizbrauc mīlestības dēļ
Samanta stāsta, ka Anglijā panākumu atslēga nebija jaunība un apņēmība. Durvis deguna priekšā bieži vien aizcirtušās. Viņa stāsta: “Nav tā, ka tu atbrauc un te ir laimīgā zeme. Es vīlos daudz reizes. Pēc gada biju gatava braukt atpakaļ, tāpēc, ka nevarēju izturēt, tāpēc, ka nesanāca tā, kā gribēju. Ne skola, ne darbs - šausmīgi. Kā ej, tā visas durvis veras ciet. Bet, kā mēs latvieši sakām, vienmēr, ja aizver durvis, pastāv logs. Arī es tad meklēju logu. Paldies Dievam, es to atradu. Tas bija pēc diviem gadiem.” Samanta esot uzsākusi mācības, lai kļūtu par skolotāju, uzņemta budžeta vietā. Tad pieteikusies strādāt par pirmsskolas skolotāja palīgu. Beigās sanācis tā, ka kļuvusi par galveno menedžeri. Tas noticis mēneša laikā, jo vadītājai paticis, kā Samanta strādā, kā tiecas iegūt izglītību. Darba devēji ļoti nākuši pretī, apmaksājot kursus un dodot brīvdienas. Šobrīd Samanta sapņo par savu skoliņu, kas Latvijā darbotos uz franšīzes pamata, jo ir iepriekšējo darba devēju dotais uzticības kredīts.
Par notikušo Samanta saka: “Tas ir reāli spontāni. Mēs jau gribējām braukt mājās, tad piebremzējām. Piedzima meitiņa. Mūs neapmierināja veselības aprūpe Anglijā - attieksme pret jaundzimušo, pret māti. Vienā dienā pateicu: “Zini ko, braucam mājās, man pietiek!”” Abi pieķērušies domai, ka ir jābrauc atpakaļ. Latvijā esot vecmāmiņa, kurai jāpalīdz, lauku mājas, kur vienmēr ir darbs. Par atgriešanos Latvijā Samanta saka: “Ir sarūgtinoši braukt atpakaļ uz mājām, bet no otras puses - patīkami, tāpēc, ka gribas mājās. Ļoti velk atpakaļ. Pietrūkst Ziemassvētku ar īstu egli, trūkst [latviešiem raksturīgā] ēdiena. Mājas ir mājas.” Starp divām valstīm Ģimene jau drīzumā būs Latvijā, lai dzīvotu Samantas drauga bērnības mājās. Par atgriešanās izaicinājumiem viņa saka: “Ir grūti visu savākt kopā. Ir daudzas lietas, kuras ir jāpaspēj izdarīt - pārvest mantas, nokārtot dokumentus u.c. Tas viss ir grūti. Tas nav tā kā Latvijā - aizej, izdari, un viss ir gatavs. Anglijā tas prasa mēnešus – ir sarežģīti un laikietilpīgi.” Samanta stāsta, ka arī Latvijā galvenās grūtības saistītas ar pārcelšanās formalitāšu kārtošanu. Ja atgrieztos tikai divatā ar draugu, būtu mazliet vieglāk. Problēmas rada tas, ka ir jāzina, kas šeit ir vajadzīgs bērnam, kur ir jāiet, lai viņam kaut ko dabūtu. Jāsaprot, kur var griezties pēc palīdzības. Samanta stāsta, ka informācijas apjoms ir milzīgs un nesaprotams. Labi, ka ir bijusi iespēja izmantot Vidzemes remigrācijas koordinatores palīdzību, izdevies sev nepieciešamās lietas noskaidrot. Šobrīd Samantas ģimenes dzīve norit uz koferiem, par ko viņa pati stāsta: “Ir jautri to visu pieredzēt, bet no otras puses - drausmīgi, jo ir laicīgi jāatsaka visas lietas šeit, Anglijā, lai nedabūtu sodu. Es dzīvoju starp divām valstīm un daudz informācijas. Reizēm man šķiet, ka Latvijā ir vieglāk piekļūt instancēm nekā šeit, Anglijā.” Kāpēc mocīties svešā valstī, ja tāpat var dzīvot mājās?
Domājot par atgriešanos Latvijā, Samanta atzīst: “Nauda nāk un iet. Novērtējiet to, kas jums ir palicis mājās, novērtējiet ģimeni, ja tā jums ir palikusi, novērtējiet draugus. Ja sirds velk uz mājām, tad brauc mājās! Es domāju, ka ikvienam latvietim, kurš dzīvo šeit, ir prātā pazibējusi doma – varbūt braukt mājās. Lai cik slikti ir gājis [Latvijā], tāpat velk atpakaļ.” * Publikācijā izmantotas fotogrāfijas no S. Cvetkovas privātā arhīva. _____ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")". Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS VIDZEMES REMIGRĀCIJAS ZIŅAS
.
Aktivitātes ietvaros tiks piedāvātas apmācības un praktiskas konsultācijas vidzemniekiem, vecumā no 18 līdz 40 gadiem, tehniski ekonomiskajā priekšizpētē, rūpnieciskajos pētījumos, eksperimentālajā izstrādē, produkta rūpnieciskā dizaina izstrādē, jauna produkta, procesa un stratēģijas izstrādē, biznesa modeļu un inovāciju vadības attīstībā uzņēmumā. Svarīgi, ka katrs pretendents var pieteikties vienai atbalsta aktivitātei. Iepazīsties ar aktivitātes nolikumu ŠEIT. Aktivitātes mērķis ir tieši jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā Vidzemē, kas ir viens no projekta uzdevumiem un tās ietvaros tiks nodrošināts atbalsts specifiskām apmācībām un praktiskām konsultācijām idejas attīstībai. Lai veicinātu izpratni par aktivitāti, jūnija noslēgumā tiks organizēts arī informatīvs tiešsaistes seminārs, kurā tiks runāts par biznesa ideju attīstību un dažādiem citiem jautājumiem, kas interesentiem radušies pieteikuma izstrādes procesā. Informācija par semināru sekos. Jāņem vērā, ka piesakoties dalībai faktiskā atbalsta uzsākšana notiks pēc līguma slēgšanas un VPR tirgus izpētes vai iepirkuma veikšanas. Provizoriskais aktivitātes atbalsta uzsākšanas termiņš ir 2023. gada septembris līdz oktobris. Apmācību un praktisko konsultāciju termiņš ir pieci mēneši, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 20. martam. Finansējumu šajā aktivitātē atbalstāmo darbību ietvaros piešķir kā de minimis atbalstu. Semināru un aktivitāti organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! Papildu informācijai: Laima Engere-Levina, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, e-pasts: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv
Iepriekšējās tikšanās laikā tika analizēti dažādi radoši un inovatīvi instrumenti, lai rastu labāko pieeju pilotapmācības kursam pārtikas un lauksaimniecības jomas profesionāļiem, studentiem, absolventiem, kas veicinātu lauksaimniecības un pārtikas jomas blakusproduktu un atlikumvielu efektīvāku izmantošanu. Šoreiz mērķis bija informēt partnerus par progresu un plānot nākamos soļus. Svarīgi, ka tika vērtēts arī apmācību satura integrācijas progress e-mācību platformā, kur tas tiks testēts, kā arī inovatīvu rīku izmantošana, piemēram, mākslīgā intelekta balss pielietošanas iespējas. Projekta ietvaros Vidzemes plānošanas reģiona uzdevums ir politikas ieteikumu rokasgrāmatas izstrāde, lai pievērstu galveno politikas veidotāju un ieinteresēto pušu uzmanību projekta rezultātiem, kā arī veidotu atbalstu integrācijas procesā. Noslēdzošie jautājumi bija partneru iesaiste projekta rezultātu izplatīšanā un komunikācijas līdzekļu izmantošanā. Kad visas ar projekta vadību saistītās aktivitātes bija apspriestas, konsorcijs vienojās tikties tiešsaistē 2023. gada septembra beigās, lai atjaunotu komunikāciju par paveikto. Pēc tikšanās, kā labās prakses piemēru, partneri bija aicināti apmeklēt Vides risinājumu institūtu. Tā pārstāve dalījās institūta pieredzē par biorafinēšanas pieeju bioloģiski aktīvu kosmētikas izejvielu ieguvei no ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu audzēšanas blakusproduktiem. Vairāk par VRI: https://www.vri.lv/ Vairāk informācijas par projektu: http://byp4dev.eu/ Projekts “Profesionālā pilnveide pārtikas jomas blakusproduktu izmantošanā” (Byp4Dev) finansēts no Eiropas programmas "Erasmus+", kas atbalsta iniciatīvas, kas saistītas ar izglītību, apmācību, jaunatni un sportu Eiropā. Tā īstenošanā iesaistījušies pieci partneri no Spānijas, Somijas, Grieķijas, Latvijas un Portugāles. ByP4Dev līdzfinansē ERASMUS+ sadarbības partnerības profesionālajā izglītībā un apmācībā. Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli. Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki vieno latviešus no visas pasaules. Latvijas galvaspilsētā Rīgā no četriem kontinentiem ir ieradies liels skaits latviešu kopienu pārstāvju, lai piedalītos svētkos kā dalībnieki vai apmeklētu plašās svētku programmas pasākumus. Šis laiks ir aktīvas darbības pilns arī pieciem reģionālajiem remigrācijas koordinatoriem, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) koordinatorei remigrācijas jautājumos Ingai Madžulei. Dažādos pasākumos viņai ir iespēja stāstīt ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem par atgriešanās iespējām Latvijā. Tajos pulcējas gan tie, kuri pirms neilga laika ir aizbraukuši uz ārzemēm, gan tie, kuri jau trijās paaudzēs dzīvo ārpus Latvijas.
Īsi pirms svētku nedēļas, 30. jūnijā, Cēsīs viesojās Deju svētku dalībnieki - vairāk nekā divdesmit pārstāvji no kolektīva "Staburags" Brazīlijā. Ciemošanās laikā pilsētā viņi apmeklēja Pasaules latviešu mākslas centru. Tur ar ciemiņiem tikās arī VPR remigrācijas koordinatore I. Madžule. Viņa pastāstīja par atbalsta iespējām remigrantiem, atgriežoties uz dzīvi Latvijā, Vidzemē, kā arī iepazīstināja ar aktuālajām remigrācijas tendencēm reģionā.
Trešdien, 12. jūlijā Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulcē par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes dalībnieku tika ievēlēta Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Gita Avote.
Šī gada pirmajos divos ceturkšņos pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem uz Vidzemi no ārvalstīm pārcēlušās 68 ģimenes jeb 179 cilvēki. 31 ģimene izmantojusi Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatora sniegto atbalstu.
Jūlijā aprit gads kopš Cēsīs darbojas grupu dzīvokļi, kur tiek gādāts par atbalstošu vidi 16 pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Katram grupu mājas iedzīvotājam ir savs dzīves stāsts un pieredze, bet kopā visiem tās ir mājas.
Par dzīvi grupu dzīvoklī savas sajūtas ir arī to iedzīvotājiem. Gan Irēna, gan Andris iepriekš dzīvoja sociālās aprūpes iestādē un teic, ka daudz guvuši, dzīvojot gan pansionātā, gan tagad – grupu dzīvoklī.
Samanta Cvetkova ar draugu un mazo meitu jūlijā no Anglijas pārceļas uz dzīvi Cēsu novadā, Straupes apkārtnē. Viņa gandrīz 5 gadus ir nodzīvojusi Īsthamā (East Ham), bet tad šī gada jūnijā jaunā ģimene nolēma atgriezties Latvijā. Pati Samanta šo rīcību vērtē ar vārdiem: “Ja sirds saka, tad ir jābrauc!”
Samantas dzīve līdz prombraukšanai uz Angliju bijusi, galvenokārt, saistīta ar Lēdurgu. Par vēlmi, doties prom no Latvijas, viņa pastāsta: “Katram ir savs, kāpēc viņš aizbrauc, dažiem tā ir nauda, citiem – labākas dzīves meklējumi, kādam varbūt veselības lietas. Manā gadījumā - mīlestība.” Samanta esot pārcēlusies uz Lielbritāniju, jo tur jau esot dzīvojis draugs. Viņa to izdarījusi laikā, kad sācies “šurumburums ar breksitu”. Viss noticis uz karstām pēdām pēdējā vidusskolas gadā. Esot sapratusi, ka, iespējams, vairs nebūšot izvēles braukt vai nebraukt uz Angliju. Pārgājusi uz tālmācības vidusskolu un pārcēlusies pie drauga uz Angliju tieši savā dzimšanas dienā. Viņa saka: “Sākās trakums. Jāmācās – ko, kā un kur dabūt. Grūti bija atrast darbu, ļoti grūti uzsākt mācības. Tāpēc, ka šeit tas ir pilnīgi savādāk nekā mājās. Grūti bija saprast, ko viņi no tevis vēlas. Latvijā mēs esam pieraduši izteikties īsi un skaidri. Bet šeit – jo tu “lej vairāk ūdeni”, jo labāk.”
Ieguvums, dzīvojot ārzemēs, esot iegūtā bezmaksas izglītība un darba pieredze. Samanta vērtē, ka Latvijā un Anglijā ir darba tirgus atšķirības, pie kurām ir jāpierod. Sākumā tas esot grūti. Samanta stāsta, ka atgriešanos sākusi nopietni apsvērt, kad ārzemēs bija pavadīti vairāk nekā divi gadi. Viņa stāsta: “Sāku domāt - man vajag atpakaļ uz mājām.” Smags trieciens bijusi brāļa aiziešana mūžībā, dzīves zemākais punkts. Tad sapratusi, ka nekas nav svarīgs par ģimeni - ne nauda, ne skola, ne darbs. Jau tad gribējusi atgriezties atpakaļ Latvijā. Bet piekritusi drauga ieteikumam - vēl padzīvot Anglijā, tad skatīties, ko darīt nākotnē. Turpmāk sekojuši gan citi bēdīgi, gan arī priecīgi notikumi. Kad piedzimusi meitiņa, tad abi ar draugu nolēmuši - braucam mājās. Samanta nonākusi pie būtiskas atziņas, ka situācijas un pieredzes, ar kurām nācies saskarties, ne vienmēr ir skaistas un patīkamas. Zaudējums licis pārdomāt dzīvi un izskatīt prioritātes - ģimene ir svarīgākais.
Samanta samiernieciski saka: “Lai kur tu būtu, vienmēr būs kādi izaicinājumi, kuri būs jāpārvar, problēmas, ar kurām būs jāsaskaras. Citi domā, ka tālienē ir “medusmaize” un “zelta kalni”, bet reizēm tev nākas vilties arī "medusmaizē". Tas ir vienkāršots priekšstats, ka ārzemes ir skaistā, laimīgā zeme. Dzīvojot ārzemēs, ir savi “plusi” – gan finansiāli, gan emocionāli. Tu jūties mazāk stresains, jo galva nesāp par finansiālo pusi. Tajā pašā laikā ir citas problēmas, par kurām tev galva sāpēs vairāk nekā par finansēm. Ja to visu sasummē kopā, tad “medusmaize” šeit nesanāk. Sanāk tas pats, kas dzīvojot mājās. Kāpēc man dzīvot un mocīties svešā valstī, ja tāpat tu vari dzīvot mājās?”
Jau ziņots, ka Vidzemes plānošanas reģiona ieviestā projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros tiek īstenota aktivitāte “Produktu attīstības apmācību un veicināšanas pasākumi”. P
Projekta “Profesionālā pilnveide pārtikas jomas blakusproduktu izmantošanā” (ByP4Dev) partneri tikās Cēsīs, lai rīkotu jau piekto starptautisko tikšanos, kā arī izzinātu labās prakses piemērus, apciemojot Vides risinājumu institūtu.
