Foto: Renee Altrov

Livonija, valstu savienība Baltijas jūras krastā, XIII–XVI gadsimtā Igauniju un Latviju vienoja ģeogrāfiski un ekonomiski, veidojot līdzīgu dzīvesstilu un tradīcijas. Kaut arī Livonijas robežas no kartēm sen izdzisušas, latviešu un igauņu tradicionālo ēdienkarti vēl joprojām pamatā sastāda tie paši ēdieni, ar kuriem mielojās mūsu senči. Mēs joprojām paši cepam maizi un brūvējam alu. Tāpat kā agrāk bagātīgi izmantojam dabas veltes - meža ogas, sēnes, zivis un medījumu.Izrādās, ka tieši Livonijas laikā pie mums sāka iepazīt piparus, ingveru, krustnagliņas un kanēli un pēc tā, cik daudz austrumzemju garšvielu bija ēdienā, noteica Hanzas pilsētu augstmaņu turību.

    Livonijas virtuve bija daudzveidīga. Vienlaikus pastāvēja latviešu, līvu un igauņu zemnieku un zvejnieku, klosteru mūku, pilsētu iedzīvotāju un augstmaņu virtuve. Daļa produktu bija atrodami uz visu sociālo slāņu iedzīvotāju galdiem. Pārtikā lietoja graudaugus, pākšaugus, piena produktus, dārzeņus un zaļumus, zivis, mājlopu, putnu un medījuma gaļu, atkarībā no rocības un sociālā statusa.
    Dodoties šinī garšu ceļojumā, jūs izzināsiet Livonijas laika ietekmi mūsdienu latviešu un igauņu ēdienos un radīsiet atbildes uz jautājumiem, ko ēda laikos, kad kartupelis vēl nebija šurp atceļojis, no kurienes ieveda sālītās siļķes un kāpēc svētkos cepa safrāna kliņģerus! No marinētām brētliņām līdz kausam pašbrūvēta alus - visa vēsture tepat uz galda!

“Via Hanseatica” ir ceļš, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivanovogorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu ļauj baudīt neskartu dabu, piedzīvojumus, viesmīlīgus cilvēkus, kultūru un gastronomiju.
Iepazīsti kulināro mantojumu un baudi gardus ēdienus, ceļojot pa tūrisma ceļa “Via HansEATica” gardēžu maršruta “Taste HansEATica” viesmīlības pieturvietām!