2026. gada 28.–29. aprīlī Olštinā, Polijā, notika Eiropas Savienības vietējā līmeņa dialogs (EU Local Dialogue) par Austrumu pierobežas reģionu attīstību, kas tika organizēts Interreg Europe programmas REGIO-SILIENCE konferences ietvaros. Pasākumā piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova, uzrunājot starptautisku auditoriju par reģionu lomu drošas Eiropas veidošanā.

I. Suija-Markova pasākumā pārstāvēja gan Vidzemes reģionu, gan Baltijas jūras reģiona politisko tīklu BSSSC.

Pēc I. Suijas-Markovas teiktā, pierobežas reģioniem ir savas stiprās puses: izdevīga atrašanās vieta, dabas resursi, zaļās enerģijas potenciāls un iedzīvotāji, kuri prot ātri un prasmīgi rīkoties arī sarežģītās situācijās.

Viņa uzsvēra, ka šādu mērķu sasniegšanai nepieciešama politika, kas pielāgota katra reģiona vajadzībām, nevis “viens risinājums visiem”. Tā kā reģionos ne vienmēr ir pieejamas visas vajadzīgās zināšanas, kritiski svarīgi ir saglabāt starptautiskās sadarbības programmas, piemēram, Interreg. Tās ļauj reģioniem, pašvaldībām, uzņēmējiem mācīties no citu valstu pieredzes un rast praktiskus risinājumus.

Kā piemēru starptautiskās sadarbības ieguvumiem I. Suija-Markova minēja Vidzemes Atvērto inovāciju centru (VAIC), ko dibinājis Vidzemes plānošanas reģions un Vidzemes Augstskola, vienlaikus saņemot arī reģiona desmit pašvaldību atbalstu. Pateicoties Interreg Europe programmai, 2025. gadā reģionā viesojās Eiropas eksperti, kuri palīdzēja izstrādāt centra turpmākās darbības modeli. Šāda zināšanu apmaiņa ir palīdzējusi stiprināt centra lomu reģionā, veidojot to par vietu, kur satiekas pētnieki, uzņēmēji un pašvaldības, lai kopīgi radītu jaunus un konkurētspējīgus risinājumus.

Diskusijās Olštinā piedalījās reģionu pārstāvji no visas Eiropas, kopīgi meklējot risinājumus pierobežas drošībai un izaugsmei. Vizītes laikā gūtās atziņas un nostiprinātie kontakti ar starptautiskajiem partneriem kalpos par pamatu jaunu iniciatīvu izstrādei, lai stiprinātu Vidzemes un visas Austrumu pierobežas noturību un ekonomisko attīstību arī turpmāk.

2026. gada 16. un 17. aprīlī, Seviļā,Spānijā pulcējās 20 Eiropas reģionu pārstāvji, lai piedalītos Eiropas Parlamenta finansētā projekta “2030CATALYSTS: no uzraudzības līdz ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanai Eiropas reģionos” partneru darbseminārā, koorganizēja Eiropas Komisijas Apvienotais pētījumu centrs. Starp dalībniekiem bija arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa un speciāliste Laura Kindzule. 

Jau 2015. gadā Latvija kopā ar vairāk nekā 150 valstīm ANO Ģenerālajā asamblejā apstiprināja rezolūciju “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”. Ar šo soli valstis apņēmās īstenot 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un 169 apakšmērķus, lai līdzsvarotu ekonomiskos, sociālos un vides aspektus. Šo mērķu ieviešanā kritiski svarīga loma ir tieši to lokalizācijai, jo vismaz 105 no šiem apakšmērķiem nav īstenojami bez vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldības iesaistes.  

Pārvaldības izvērtējums tiek veidots, pamatojoties uz literatūras un dokumentu analīzi, kā arī intervijām un konsultācijām ar reģionu pārstāvjiem. Lai sniegtu pilnīgu ainu par reģionu lomu IAM ieviešanā, projektā izstrādāts daudzpakāpju analītiskais ietvars, kas analizē gan strukturālās dimensijas, gan politiskās rīcības brīvības jomas, informāciju detalizējot astoņās galvenajās dimensijās, kā reģiona autonomija, finanses, kapacitāte un koordinācija. 

Tā kā projektā paredzēts izstrādāt harmonizētu reģionālo indikatoru kopumu par IAM ieviešanas progresu, tad projekta partneri gūs arī metodoloģisku atbalstu reģionālā snieguma novērtēšanai. Darbseminārā Apvienotā pētījumu centra eksperte Iria Enrique Regueira atklāja, ka izveidot saskaņotu reģionālo indikatoru kopumu nav vienkārši – datu pieejamība ievērojami atšķiras un trūkst visu reģionu starpā salīdzināmu datu. Šobrīd no sākotnējiem 216 unikālajiem indikatoriem ir izdevies atlasīt 49 piemērotākos, kas tiks apkopoti praktiskā darba materiālā, kā arī izmantoti digitāla novērtēšanas rīka izstrādē. 

Darbseminārs kalpoja kā vērtīga platforma pieredzes apmaiņai un tīklošanās iespējām ar citiem Eiropas reģioniem. Pasākuma noslēgumā eksperti novēlēja dalībniekiem kļūt par IAM vēstniekiem savā valstī un reģionā.

Vēlreiz projekta 2030CATALYSTS partneru reģioni un eksperti klātienē tiksies šī gada decembrī Briselē, kad tiks prezentēti projekta rezultāti un diskutēts par iespējamajiem risinājumiem, lai saglabātu virzību uz IAM ietvertajām cilvēces pamatvērtībām politiskajā dienas kārtībā arī pēc 2030. gada.   

Remigrācija nav tikai pārcelšanās – tā ir pieredze, ko cilvēki atved līdzi un izmanto, veidojot dzīvi Latvijā. Sestdien, 2026. gada 9. maijā, Mātes dienas noskaņās aicinām uz trešo remigrantu tīklošanās pasākumu “Ciemos pie atbraucējiem”.

Šoreiz tikšanās notiks Z/s “Priedītes” “Mini ZOO” Katvaru pagastā, Limbažu novadā. Ciemosimies pie saimnieces Zanes Magones, kura iepazīstinās ar saimniecību un dalīsies pieredzē par dzīvi Lielbritānijā un atgriešanos Latvijā.

Pasākums paredzēts ģimenēm ar bērniem un norisināsies neformālā, brīvā gaisotnē apmaiņā pret simbolisku ziedojumu.

Z/s “Priedītes” ir ģimenēm draudzīga saimniecība, kur dzīvniekus iespējams iepazīt tuvplānā. Sezonas laikā tajā mīt ap 100 trušu, kas brīvi pārvietojas aplokā un ir pieraduši pie apmeklētājiem. Apmeklētāji var doties arī pie kazām un aitām, iepazīt kazlēnus un jēriņus. Saimniecības lepnums ir īru tinkeru šķirnes zirgi – mierīgi, nosvērti un piemēroti arī bērniem; iespējamas izjādes (iepriekš saskaņojot). No Priedīšu kalna paveras skats uz visu saimniecības teritoriju.

Ja arī Tu vēlies sajust pasaules pieredzi pavisam nepiespiestā gaisotnē, pievienojies un dodamies kopā!

Dalību lūgums pieteikt līdz 8. maijam plkst. 16.00: remigracija@vidzeme.lv, tālr. 29374285.

Uz tikšanos pasākumā, kur Mātes dienas priekšvakarā varēsim pavadīt laiku dabā un iepazīt remigrantu pieredzi.

Aktuālā informācija par atbalstīto projektu pasākumiem un rezultātiem būs pieejama Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv.

Informācija par konkursa rezultātiem un līguma slēgšanas nosacījumiem tiks nosūtīta katram projekta pieteicējam uz projekta pieteikumā norādīto projekta vadītāja e-pasta adresi.

Digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā var būtiski atvieglot ikdienas darbu un uzlabot ražošanas rezultātus. Vienlaikus to ieviešana prasa skaidru izpratni par ieguvumiem un piemērotību konkrētai saimniecībai. Šādas atziņas gūtas Vidzemes plānošanas reģiona dalībā AgriExcel projekta pieredzes apmaiņas vizītē Trevīzo reģionā Itālijā, kas notika 2026. gada 22.-23.aprīlī.

Kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem vizītē piedalījās arī Vidzemes uzņēmēji – saimniecības “Kalna Paltes” īpašnieks Uģis Sausiņš un z/s “Kliģēni” dārzkopības tehniķe Kristīne Priekule. Uzņēmēju iesaiste ļāva gūto pieredzi vērtēt no praktiskās saimniekošanas perspektīvas, īpaši attiecībā uz investīciju apjomu, enerģijas patēriņu un saimniecību mērogu.

Stādu audzētavā Gruppo Padana Paese tika gūts ieskats vienā no vadošajiem dekoratīvo un dārzkopības stādu ražotājiem Itālijā. Uzņēmums darbojas kopš 1988. gada un šobrīd apsaimnieko vairāk nekā 250 000 m² siltumnīcu platību, nodrošinot produkciju klientiem visā Eiropā. Uzņēmums tirgum gadā nodrošina vairāk nekā 100 miljonus jaunstādu – sākot no viengadīgajām puķēm (it īpaši primulas un ciklamenas, kur uzņēmums atzīts par labāko tirgū) līdz pat garšaugu stādiem un dārzeņiem. Ražošanas process ir augsti automatizēts – tiek izmantotas klimata kontrolētas dīgšanas kameras, automatizētas stādīšanas un šķirošanas līnijas, kā arī integrēta augu aizsardzības un barošanas sistēma. Uzņēmums aktīvi attīsta videi draudzīgus risinājumus, piemēram, bioloģisko augu aizsardzību un atjaunojamās enerģijas izmantošanu, piemēram, izvietojot uz jumtiem saules paneļus. Šis piemērs skaidri parāda, ka digitalizācija ļauj risināt darbaspēka trūkumu, vienlaikus nodrošinot augstu un stabilu kvalitāti lielā mērogā.

Saimniecībā Moretto Farm, kas darbojas OASI (Orti e Agricoltura Sociale Inclusiva jeb tulkojumā “Dārzi un sociāli iekļaujoša lauksaimniecība”) projekta ietvaros, tika demonstrēta akvaponikas pieeja – slēgta cikla sistēma, kur vienlaikus audzē zivis un augus, izmantojot vienu ūdens apriti. Šāda sistēma būtiski samazina ūdens patēriņu un ļauj izvairīties no ķīmisko vielu izmantošanas, jo šī sistēma patērē līdz pat 90-95% mazāk ūdens nekā tradicionālā lauksaimniecība, tādēļ ka ūdens netiek izvadīts augsnē, bet gan nepārtraukti filtrēts un cirkulēts, radot vien 10% ūdens patēriņu. Tajā pašā laikā pieredze parāda, ka šādu risinājumu ieviešanā būtiska nozīme ir precīzai datu uzraudzībai un līdzsvara uzturēšanai starp bioloģiskajiem procesiem, tādēļ saimniecība izmanto sensorus, kas reāllaikā uzrauga pH līmeni un skābekļa daudzumu. Mazākām saimniecībām īpaši svarīgi ir izvērtēt enerģijas patēriņu un investīciju atmaksāšanos, savukārt Moretto Farm papildus fokusējas uz “Zero KM” (nulles kilometru) koncepciju, visu saražoto produkciju realizējot tieši vietējiem restorāniem un kopienai Trevīzo reģionā, tādējādi samazinot transporta izmaksas.

Uzņēmums ZERO FARM iepazīstināja ar savu unikālo metodi – nākamās paaudzes lauksaimniecības platformu Future Farming System (F2 OS). Tā balstās kontrolētās vides lauksaimniecībā (CEA), kur katrs ražošanas posms tiek vadīts ar datu analīzes un automatizācijas palīdzību, nodrošinot pilnīgu kontroli pār augu augšanas apstākļiem. Uzņēmums izstrādā un pārvalda augsto tehnoloģiju siltumnīcas un iekštelpu audzēšanas sistēmas, apvienojot agronomiju, inženierzinātnes un programmatūras izstrādi vienotā risinājumā. Šāda pieeja tiek attīstīta kā pakalpojums – lauksaimniecība kā pakalpojums (Farming-as-a-Service jeb FaaS), kur uzņēmums nodrošina pilnu ciklu no projektēšanas līdz pat sistēmas operacionālajai vadībai, ļaujot investoriem vai pārtikas ķēdēm kļūt par ražotājiem bez priekšzināšanām agronomijā. Tas iezīmē virzienu, kur lauksaimniecība kļūst par daļu no plašākas bioekonomikas un tehnoloģiju ekosistēmas, izmantojot bezzemes audzēšanas metodes (hydroponics/aeroponics), kas izslēdz pesticīdu lietošanu un sezonālo atkarību. ZERO FARM tehnoloģija ļauj audzēt produktus tiešā pilsētu tuvumā vai pat industriālās zonās, maksimāli saīsinot piegādes ķēdi un garantējot nemainīgu uzturvērtību visu gadu, jo katram augam ar mākslīgā intelekta iesaisti tiek izstrādāta specifiska “gaismas un barības vielu recepte”.

Vizīte H-FARM Campus inovāciju un izglītības centrā ļāva novērtēt, kā izglītība tiek integrēta ar uzņēmējdarbību un tehnoloģiju attīstību. Šis centrs darbojas kā platforma, kur studenti, uzņēmēji un pētnieki kopīgi attīsta jaunus risinājumus, un lauksaimniecības kontekstā tas nozīmē, ka inovācijas vairs nerodas izolēti – tās tiek veidotas ciešā sadarbībā starp dažādām paaudzēm un nozarēm. H-FARM Campus ir viens no lielākajiem inovāciju centriem Eiropā, kas aptver vairāk nekā 50 hektāru lielu teritoriju, un tā unikālais modelis balstās uz atvērtu ekosistēmu, kurā akadēmiskās zināšanas tiek nekavējoties testētas praksē caur inkubācijas programmām un akseleratoriem. Šī vide pierāda, ka mācību procesam jābūt vērstam uz tūlītēju zināšanu pielietojumu, piesaistot praktizējošus mentorus no industrijas, lai investīcijas tiktu novirzītas nevis faktu iekalšanai, bet gan adaptīvās domāšanas attīstīšanai. Apmeklējums apstiprināja, ka lauksaimniecības digitalizācija nav tikai atsevišķu iekārtu iegāde, bet gan visaptveroša ekosistēmas izveide, kurā jaunie talanti tiek apmācīti risināt reālas uzņēmējdarbības problēmas, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu tehnoloģisko progresu un spēju pielāgoties strauji mainīgajam globālajam tirgum.

Diskusijās ar citu valstu partneriem tika uzsvērts, ka galvenie šķēršļi tehnoloģiju ieviešanai lauksaimniecībā ir nevis to trūkums, bet gan finansējuma pieejamība, nepietiekams konsultatīvais atbalsts un piesardzīga attieksme pret pārmaiņām. Efektīvākais risinājums ir praktiska pieredze – iespēja redzēt tehnoloģijas darbībā un novērtēt to ieguvumus konkrētos apstākļos.

Kopumā vizīte apliecina, ka lauksaimniecības attīstība arvien vairāk balstās uz datiem, tehnoloģijām un sadarbību. Tajā pašā laikā galvenais lēmumu pieņēmējs joprojām ir cilvēks, kurš izvērtē, kā konkrētos risinājumus pielāgot savas saimniecības vajadzībām.

Šī gada maijā visā Latvijā norisināsies četru izbraukuma semināru cikls, kura ietvaros vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašnieki un citi interesenti varēs klātienē iepazīties ar dažādiem teritoriju revitalizācijas un apsaimniekošanas risinājumiem.

Semināri veidoti kā praktiskas vizītes teritorijās, kur jau īstenoti vai tiek attīstīti dažādi risinājumi teritoriju izmantošanai pēc kūdras ieguves. Dalībniekiem būs iespēja apskatīt konkrētus piemērus un uzdot jautājumus uzņēmumu pārstāvjiem un ekspertiem par izvēlēto pieeju, tās priekšnosacījumiem, ieguvumiem un ierobežojumiem.

Seminārus organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kurzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģioniem. Seminārus vadīs Ezeru un purvu izpētes centra eksperti kopā ar apmeklēto uzņēmumu pārstāvjiem.

Kopumā četrās dienās dažādos Latvijas reģionos tiks apmeklēti astoņi objekti, sniedzot koncentrētu ieskatu, kā vēsturiskās kūdras ieguves vietas iespējams izmantot pēc ieguves pabeigšanas. Programmā iekļauti gan dabiskās purva atjaunošanās piemēri, gan saimnieciski risinājumi – sūnu jeb sfagnu stādīšana, lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšana, izstrādāto platību apmežošana, niedru un citu kultūraugu audzēšana. Atsevišķos objektos būs iespēja novērot, kā notiek  CO₂ emisiju monitorings, kā arī redzēt atjaunojamās enerģijas infrastruktūru – vēja parku – un citus mūsdienīgus risinājumus bijušajās kūdras ieguves teritorijās.

Semināru cikls sāksies 8. maijā Vidzemē ar Rāķa purva apmeklējumu, kur tiks aplūkotas iestādītās sūnas un lielogu dzērvenes, kā arī bioloģiskās zemnieku saimniecības “Dižoga” pieredze krūmmelleņu un to stādu audzēšanā vēsturiskā kūdras ieguves vietā Maitiņu purvā. 14. maijā Kurzemē dalībnieki apmeklēs zemnieku saimniecību “Piesaule”, kas ir viena no pieredzes bagātākajām lielogu dzērveņu audzētājām Latvijā, un Lielsalas purvu, kur būs iespēja iepazīt gan purva dabiskās atjaunošanās procesu, gan izstrādāto platību sagatavošanu meža veidošanai. 19. maijā Latgalē paredzēta vizīte Strūžānu purvā, kur tiks pārrunāti revitalizācijas izaicinājumi teritorijās ar sadrumstalotām īpašumtiesībām, un Žogotu purvā, kas rāda piemēru, kā bijušajā kūdras ieguves teritorijā dabiski izveidojusies bērzu audze. Savukārt 28. maijā Zemgalē noslēdzošais seminārs notiks Kaigu purvā un Drabiņu purvā, kur vienuviet redzama daudzveidīga pieeja – dabiskā atjaunošanās, sfagnu, niedru, kalmju, lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšana, dažādu koku sugu stādījumi, CO₂ emisiju monitorings, vēja parks un kūdras amfiteātris “Saulgrieži”. Semināra ietvaros paredzēts apmeklēt arī SIA “Arosa-R”, kas specializējas lielogu krūmmelleņu audzēšanā un stādu ražošanā un rūpīgi izvēlas ogu šķirnes.

Lūdzu ņemt vērā, ka reģistrēšanās apskates objektiem atvērta Vidzemē līdz 6. maijam, Kurzemē – līdz 11. maijam, Latgalē – līdz 13. maijam, Zemgalē – līdz 21. maijam.

Dalībnieki var izvēlēties piedalīties vienā vai vairākos semināros.

Reģistrācijas laikā dalībnieki aicināti norādīt, vai būtu interese izmantot kopīgu transportu – pietiekamas intereses gadījumā organizatori sazināsies ar dalībniekiem un nodrošinās kopīgu nokļūšanu uz apskates vietām. Apmeklētājiem jāņem vērā, ka lielākajā daļā objektu noteikti ir nepieciešami gumijas vai pārgājiena zābaki.