Lai saņemtu saiti uz tiešraidi ar atgādinājumu savā e-pastā, aicinām reģistrēt dalību.

28. februārī, Cēsīs, Vidzemes inovāciju nedēļas konferences DAŽĀDĪBĀ RODAS INOVĀCIJA laikā kopā sanāca Vidzemes reģiona uzņēmēji, augstākās izglītības, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, pētnieki un citi viesi, lai stiprinātu savas zināšanas par dažādību inovācijā, ar kurām dalījās atzīti jomas eksperti. Tāpat šī gada konferencē uzsākta jauna tradīcija – godināt Vidzemes uzņēmējus par viņu sasniegumiem kategorijās inovācija, ilgtspēja un sociālā atbildība. Vidzemes inovāciju balvu kategorijā Inovācija saņēma SIA VIRTE Tehnoloģijas, kategorijā Ilgtspēja – SIA Aloja-Starkelsen, savukārt kategorijā Sociālā atbildība – SIA Valmiermuižas alus.

Ar plašāku informāciju par balvas saņēmējiem iepazīstieties ŠEIT.

Konferenci atklāja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova, Vidzemes Augstskolas administratīvā prorektore Iveta Putniņa un AS Latvijas Finieris Attīstības un pētniecības sektora vadītājs, valdes loceklis Māris Būmanis.

Dažādība pati par sevi nav nekas unikāls, tā ir cilvēku unikālo un atšķirīgo īpašību kopums, iesāka viena no atzītākajām sociālantropoloģijas ekspertēm Latvijā un pirmā starptautiski sertificētā dažādības vadītāja Baltijā Ph.D. Agnese Cimdiņa. Savā stāstā Cimdiņa apskatīja virzienus, kā vadīt dažādību, lai tā stimulētu inovāciju rašanos uzņēmējdarbībā. Cimdiņa norādīja,  – jo ilgāk komanda ir nemainīga, jo lielāka iespēja, ka viens otram pat pārāk pielāgojas un atšķirīgais tiek “atstumts”.

Cimdiņa uzsvēra arī nepieciešamību analizēt sevi un būt gataviem mainīt attieksmi, atgādinot, ka  dažādības vadība nav iespējama, ja paši neesam gatavi kritiski paskatīties uz to, kā un kāpēc esam rīkojušies iepriekš.

Darbu ar dažādību bieži apgrūtina robežlīnijas, kas veidojas balstoties uz to, kā mēs redzam sevi un citus, teica Cimdiņa, uzsverot, ka dažādība pati par sevi nav garantija ne inovācijām, ne izaugsmei vai labbūtībai.

EUROPE DIRECT Vidzeme aicināja uz skatuves RTU Inovāciju prorektori Lieni Briedi, lai apskatītu, kā dažādos attīstības līmeņos esošas valstis var tiekties uz vienotiem Eiropas Savienības (ES) izvirzītiem mērķiem tieši inovācijas kontekstā. Eksperte sniedza padziļinātu ieskatu par to, kādā līmenī šobrīd ir inovētspēja Latvijā, kādi ir ES izvirzītie mērķi šajā jomā, kas ir nepieciešams un kādi soļi Latvijā jāsper, lai izvirzītos mērķus sasniegtu.

Konferences paneļdiskusijā par dažādības potenciālu uzņēmumu inovētspējas paaugstināšanai piedalījās Schwenk valdes locekle cilvēkkapitāla jautājumos Linda Šedlere, Latvijas Finiera Attīstības un pētniecības sektora vadītājs, valdes loceklis Māris Būmanis,  Ette Tete valdes locekle, līdzīpašniece Linda Riekstiņa-Šnore, Ķelmēnu maizes ceptuves vadītāja Rūta Mūrniece, un Madara Mestere, Radošās lauksaimniecības LAUX līdzdibinātāja.

Mūsu dažādība ir mūsu cilvēkos un viņu profesijās. Katrs no mūsu darbiniekiem ir tik unikāls, ka mums jāspēj asimilēt viņu prasmes uzņēmuma līmenī. Mēs uzklausām, labākās idejas, izceļam tās un realizējam, lai cilvēks zina, ka viņa viedoklis ir svarīgs. Inovācija rodas mierā un drošībā. Mazie soļi iedrošina uz lieliem lēcieniem, tā Linda Šedlere. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka pretestība ikdienas darbā ir normāla reakcija, bet, ja ir vēlme ieviest izmaiņas ilgtermiņā, tad ir vērts radīt drošu vidi, lai darbinieki atļautos paust savu neapmierinātību. 

Vai radošums mīt ikvienā cilvēkā un vai ikvienam no mums ir iespēja to attīstīt? Kāpēc radošums un spēja inovēt ir vienas no būtiskākajām prasmēm mūsdienu pasaulē? – uz šiem un citiem jautājumiem radām atbildes, Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktores asoc.prof. Ievas Zemītes prezentācijā.

Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS izpilddirektore, Sarunu festivāla LAMPA direktore Ieva Morica, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, Jāņparka (Valmiera) iedzīvotāju iniciatīvas grupas koordinatore Anna Broka un Astrīde Rozīte, Straupes Zirgu pasta tirdziņa idejas aizsācēja un organizatore dalījās pieredzē par sabiedrības līdzdalības iespējām inovāciju virzībā. Paneļdiskusijas dalībnieki norādīja, ka reizēm aizmirstam uzslavēt iniciatīvas radītājus, parādīt paveikto plašākai sabiedrībai, radot cilvēkiem piederības sajūtu, kas viss kopā veicina inovētspēju.

Konferences ietvaros norisinājās arī paralēlā paneļdiskusija Daudzveidība digitalizācijā – kā atrast piemēroto risinājumu?. Tās mērķis bija veicināt izpratni par digitalizācijas nozīmību un iepazīstināt uzņēmējus ar daudzveidīgajiem risinājumiem, kā uzlabot sava uzņēmuma darbību. Tika sniegti arī   praktiski ieteikumi, kā atrast piemērotāko risinājumu un neapjukt plašajā piedāvājumā.

Konferenci noslēdza Lilita Sparāne, bakalaura studiju programmas “Biznesa procesu vadība” direktore Banku Augstskolā. Spēt ieklausīties un sadzirdēt ir visvērtīgākā prasme. Ļaujiet līdzcilvēkiem justies vērtīgiem!

Aicinām jau laicīgi savos kalendāros atzīmēt nākamo Vidzemes inovāciju nedēļu, kas norisināsies no 2025. gada 24. līdz 28. februārim!

Vairāk informācijas: Sabīne Mieze, uzņēmējdarbības eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, sabine.mieze@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina@vidzeme.lv

Konferenci DAŽĀDĪBĀ RODAS INOVĀCIJA organizē Vidzemes plānošanas reģions projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” un projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” aktivitāšu ietvaros.

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Projektu “EUROPE DIRECT Vidzeme” finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. EUROPE DIRECT Vidzeme galvenais uzdevums ir sniegt Vidzemes iedzīvotājiem savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni.