Vidzemes plānošanas reģions Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos” ietvaros īstenos mācību programmu tēmā “Infrastruktūras un būvniecības risinājumi klimata mērķu sasniegšanā”. Projekta rezultātā tiks paaugstinātas pašvaldību speciālistu zināšanas un prasmes klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanā.

Aktivitātes īstenošanai Vidzemes plānošanas reģions organizē tirgus priekšizpēti mācību programmas izstrādei un īstenošanai pašvaldību speciālistu zināšanu un prasmju paaugstināšanas prognozētajām izmaksām. Aicinām iepazīties ar tirgus priekšizpētes tehnisko specifikāciju un iesniegt informatīvu cenu piedāvājumu!

Informatīvu cenu piedāvājumu (aizpildītu finanšu piedāvājumu) lūdzam iesūtīt līdz 2026. gada 17.septembrim plkst. 17:00 uz e-pastu vidzeme@vidzeme.lv ar norādi: Tirgus priekšizpēte “Mācību programmas izstrāde un īstenošana pašvaldību un plānošanas reģionu darbiniekiem par infrastruktūras un būvniecības risinājumiem klimata mērķu sasniegšanā”.

Vairāk informācijas: Zelma Mičule, zelma.micule@vidzeme.lv, tālr. 28327962

Pārrobežu autobusu līnijas Valga-Valka un Ikla-Ainaži-Salacgrīva ir vairāk nekā savienojums starp divām valstīm – tās uzlabo dzīves kvalitāti pierobežā, paplašina iedzīvotājiem pieejamās iespējas abās robežas pusēs, kā arī stiprina šo teritoriju noturību. To nozīmi apliecina arī faktiskā izmantošana – 14 mēnešu laikā abos pilotmaršrutos kopumā pārvadāti vairāk nekā 24 000 pasažieru. Valga-Valka maršrutā – 10 643 pasažieri, savukārt Ikla–Ainaži–Salacgrīva maršrutā – 13 432.

Par pārrobežu sabiedriskā transporta pieprasījumu Latvijas un Igaunijas pierobežā liecina arī aptaujas rezultāti, kas 8. septembrī tika prezentēti Valgā, Interreg Igaunija–Latvija programmas projekta “Igaunijas–Latvijas pārrobežu publiskā transporta savienojums” (ROCC) ietvaros.

Aptaujas rezultāti rāda, ka Latvijas pusē interese par regulāru pārrobežu sabiedrisko transportu ir īpaši izteikta un cieši saistīta ar jau pastāvošajiem pārvietošanās paradumiem. Gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto Latvijas pierobežas iedzīvotāju pārrobežu autobusu satiksmi savā pašvaldībā uzskata par svarīgu, un vairāk nekā puse jeb 51% to būtu gatavi izmantot regulāri – vismaz dažas reizes mēnesī. Vienlaikus 46% robežu jau šobrīd šķērso vismaz dažas reizes mēnesī. Citu mērķa grupu vidū gatavība regulāri izmantot pārrobežu autobusu ir vēl augstāka, sasniedzot 57%, savukārt 54% robežu jau šķērso vismaz dažas reizes mēnesī.

Pierobežas iedzīvotāju pārvietošanās iemesli ir ļoti praktiski un saistīti gan ar ikdienas vajadzībām, gan brīvā laika iespējām. Latvijas respondenti visbiežāk robežu šķērso, lai apmeklētu kultūras, izklaides un brīvā laika pasākumus (55%) vai iepirktos (54%), taču nozīmīgi ir arī tūrisma braucieni (39%) un iespēja turpināt ceļu uz citu galamērķi (30%).

Vienlaikus aptauja parāda, ka galvenais šķērslis pārrobežu autobusu izmantošanai nav biļetes cena, bet piemērota savienojuma pieejamība. Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latvijas pierobežas iedzīvotāju kā vienu no šķēršļiem norādījuši piemērota maršruta trūkumu, savukārt pārāk augstu cenu minējuši tikai 5%. Tas norāda, ka, plānojot turpmākos savienojumus, būtiski ir ne tikai izveidot maršrutu pāri robežai, bet pielāgot to cilvēku reālajām pārvietošanās vajadzībām – galamērķiem, reisu biežumam un kustības laikam.

“Aptaujas rezultāti kopā ar pilotmaršrutu pieredzi mums dod daudz skaidrāku priekšstatu par to, kādam jābūt pārrobežu sabiedriskā transporta pakalpojumam, lai cilvēki to patiešām izmantotu. Redzam, ka pieprasījums ir, taču nav viena risinājuma, kas vienādi labi darbotos visā Latvijas–Igaunijas pierobežā. Iegūtie dati ļauj maršrutus, reisu biežumu un kustības laikus plānot atbilstoši konkrēto teritoriju iedzīvotāju pārvietošanās vajadzībām,” norāda Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Lelde Ābele.

To labi ilustrē abu pilotmaršrutu atšķirīgā pieredze. Limbažu novadā savienojums ar Igauniju iedzīvotājiem pavēris ērtu iespēju doties uz Pērnavu, tostarp vienas dienas braucienos – no rīta izbraucot no Salacgrīvas un vakarā atgriežoties mājās. Vienlaikus savienojums paplašina iespējas sasniegt dažādus galamērķus Igaunijas pusē un veicina tūrisma plūsmu abos virzienos. Pašvaldības pieredze rāda, ka pārrobežu savienojums ir nozīmīgs arī piekļuvei darbam, izglītībai, veikaliem un pakalpojumiem, vienlaikus radot iespējas vietējai uzņēmējdarbībai un tūrisma nozarei.

Savukārt Valkā pārrobežu autobuss daudz ciešāk iekļaujas ikdienas mobilitātē. Iedzīvotāji to izmanto, lai nokļūtu darbā, sasniegtu medicīnas, tirdzniecības un citus pakalpojumus Valgā, kā arī apciemotu ģimenes locekļus, kuri dzīvo otrpus robežai. Savienojums tiek izmantots arī tūrisma un brīvā laika braucieniem.

Šī atšķirīgā pieredze ir būtiska, plānojot pārrobežu sabiedriskā transporta turpmāko attīstību. Pētījuma rezultāti ļāvuši iezīmēt gan piemērotāko satiksmes regularitāti un reisu biežumu jau izmēģinātajos savienojumos, gan potenciālus jaunus maršrutus, kuru pieprasījumu būtu vērts pārbaudīt praksē. Valga-Valka savienojumam rekomendēta satiksme katru dienu ar vismaz trim reisiem katrā virzienā, savukārt Pērnavas-Salacgrīvas virzienā – ikdienas satiksme ar diviem reisiem katrā virzienā un iespēju, pieaugot pieprasījumam, nodrošināt arī trešo reisu.

Tomēr pāreja no pilotmaršrutiem uz pastāvīgu pārrobežu sabiedriskā transporta pakalpojumu nav tikai jautājums par maršrutiem un kustības sarakstiem. Lai šādi savienojumi varētu darboties ilgtermiņā, Latvijai un Igaunijai vēl jāvienojas par abu valstu atbildību un sadarbības modeli, ilgtermiņa finansējumu, kā arī saskaņotiem principiem biļešu, tarifu, pasažieru informācijas un pakalpojuma uzraudzības jomā.

Projekta nākamais mērķis ir rast risinājumu, lai no 2027. gada 1. janvāra Latvijas un Igaunijas pārrobežu autobusu satiksmi varētu nodrošināt ne vairs kā pilotprojektu, bet kā stabilu un ilgtermiņā funkcionējošu sabiedriskā transporta pakalpojumu.

Pilni aptaujas rezultāti un secinājumi pieejami Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē: https://ej.uz/99qn

Aptauja tika veikta no 2026. gada 6. maija līdz 7. jūnijam, un tajā piedalījās Latvijas un Igaunijas pierobežas reģionu iedzīvotāji, pašvaldību pārstāvji, uzņēmumu, veikalu un izglītības iestāžu darbinieki, kā arī pilotprojektu autobusu maršrutu pasažieri. Kopumā aptaujāti vairāk nekā 2000 respondentu abās valstīs.

Pasākumu organizēja projekta vadošais partneris – Pērnavas Sabiedriskā transporta centrs (PÜTK) sadarbībā ar projekta partneriem, tostarp Vidzemes plānošanas reģionu, kas koordinē projekta aktivitāšu īstenošanu Latvijas pusē. Pasākumā piedalījās projekta partneri, Latvijas un Igaunijas pierobežas pašvaldību pārstāvji, Interreg programmas pārstāvji un aptaujas veicēji.

Par projektu

Projekts “Igaunijas-Latvijas pārrobežu publiskā transporta savienojums” (ROCC) tiek īstenots no 2023. gada 15. novembra līdz 2027. gada 14. martam ar Interreg Igaunijas-Latvijas programmas 2021-2027 atbalstu. Kopējās projekta izmaksas ir 276 771 eiro, no kuriem 80% jeb 46 150,40 eiro finansē Eiropas Reģionālās attīstībasfonds (ERAF). Partneru līdzfinansējums veido 57 688,00 eiro. Projekta vadošais partneris ir Pērnavas sabiedriskā transporta centrs (PÜTK), un partnerībā piedalās Dienvidaustrumu Igaunijas, Valgas un Vīlandes sabiedriskā transporta centri, kā arī Vidzemes plānošanas reģions, kas atbild par aktivitāšu īstenošanu Latvijas pusē. Projektā aktīvi iesaistās arī Igaunijas Reģionālo lietu un lauksaimniecības ministrija, Igaunijas Klimata ministrija, kā arī Autotransporta direkcija.

Finansē Eiropas Savienība (ES). Izskanējušie viedokļi un uzskati ir tikai autora(-u) pausti un neatspoguļo ES vai Interreg Igaunijas–Latvijas programmas vadošās iestādes uzskatus. Ne ES, ne finansējumu piešķīrusī iestāde nevar būt atbildīga par tiem.

Vidzemes pašvaldību pārstāvji aicina profesionālās un pieaugušo izglītības plānošanā vairāk ņemt vērā reģiona un vietējā darba tirgus vajadzības. Par to 4. septembrī Saulkrastos diskutēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padome kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un citu valsts institūciju pārstāvjiem. Otra būtiska sēdes tēma bija Vidzemes pašvaldību rezultāti ES fondu projektu konkursos, kuros reģions uzrādījis augstu aktivitāti un vienus no labākajiem rezultātiem starp plānošanas reģioniem.

Praksē šo sadarbību apgrūtina tas, ka profesionālās izglītības iestādes lielākoties ir valsts pārvaldībā. Sēdē tika norādīts, ka pašvaldībām ne vienmēr ir pietiekami instrumenti, lai panāktu izmaiņas tehnikumu programmu piedāvājumā atbilstoši vietējo darba devēju pieprasījumam. IZM pārstāvji atzina, ka sadarbībai starp tehnikumiem, pašvaldībām un darba devējiem jābūt regulārai un praktiskai, nevis tikai formālai.

Atsevišķa diskusija izvērtās par jauniešiem, kuri nav sekmīgi nokārtojuši centralizētos eksāmenus. Pašvaldību pārstāvji norādīja, ka daļai šo jauniešu būtu piemērotas divgadīgās vai trīsgadīgās profesionālās izglītības programmas, kas orientētas uz praktisku prasmju apgūšanu. IZM skaidroja, ka sākotnēji šai mērķgrupai bija iecerēts piedāvāt ievērojami plašākas profesionālās izglītības iespējas – līdz pat 19 kvalifikācijām. Taču pēc saskaņošanas ar nozarēm piedāvājums tika sašaurināts, un pašlaik valsts finansējums pieejams tikai trīs kvalifikācijās. Ministrija uzsvēra, ka ierobežojums nav saistīts ar finansējuma trūkumu, un aicināja pašvaldības atbalstīt iniciatīvu profesionālās izglītības iespējas šai jauniešu grupai paplašināt.

Diskusija parādīja, ka ar mācību iespēju nodrošināšanu vien nepietiek – būtiska ir arī cilvēku motivācija tās izmantot. Sēdē prezentētie dati liecina, ka pēdējos gados ir mazinājušies vairāki praktiski šķēršļi, tostarp mācību izmaksu un pieejamības problēmas, taču pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka mācības viņiem nav nepieciešamas. Vidzemē pieaugušo iesaiste izglītībā ir zemāka nekā Rīgā un Pierīgā – mācībās iesaistās aptuveni katrs ceturtais pieaugušais. Retāk mācās cilvēki ar zemāku izglītības līmeni, kuriem ir arī šaurākas pārkvalifikācijas iespējas.

Sēdē izvērtēja arī Vidzemes pašvaldību rezultātus ES fondu projektu konkursos. Konkursā uzņēmējdarbības attīstībai (5.1.1.1. pasākuma 3. kārta) Vidzeme iesniedza visvairāk projektu starp visiem plānošanas reģioniem – 12, no kuriem apstiprināti 10. Tas ir arī lielākais atbalstīto projektu skaits starp reģioniem. Kopējais ERAF finansējums Vidzemes projektiem sasniedz 21,14 miljonus eiro jeb 93,1 % no pieprasītās summas. Tas ir otrs augstākais rādītājs starp pieciem plānošanas reģioniem.

Vidzemes pašvaldības aktīvi piedalās arī citos projektu konkursos. Piemēram, pielāgošanās klimata pārmaiņām (2.1.3.1. pasākuma 2. kārta) projektu konkursā no Vidzemes iesniegti septiņi projekti. Projektos paredzēti risinājumi, kas palīdz pilsētām un citām teritorijām pielāgoties klimata pārmaiņu radītajiem riskiem.

Pašreizējā ES fondu plānošanas periodā desmit Vidzemes pašvaldībās ir 126 projekti dažādās stadijās, kuros piesaistītais ES fondu finansējums pārsniedz 116 miljonus eiro. Projekti aptver uzņēmējdarbības attīstību, izglītību, sociālo jomu, klimata pasākumus, mobilitāti un citas pašvaldību attīstībai būtiskas jomas. Vienlaikus pašvaldībām ir arī īstenošanai sagatavotas projektu ieceres, tostarp ar izstrādātu tehnisko dokumentāciju un veiktām izpētēm. Tomēr vairākās finansējuma programmās pašvaldību sagatavoto projektu pieprasījums pārsniedz pieejamo līdzekļu apjomu, tāpēc daļa projektu finansējuma trūkuma dēļ paliek neīstenoti. Šīs ieceres paredz ieguldījumus dzīves kvalitātes uzlabošanā, uzņēmējdarbības vides attīstībā, mobilitātē un publiskajā infrastruktūrā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un tūrisma attīstībā. Tas nozīmē, ka tiek atlikti ieguldījumi, kuru ietekme būtu tieši jūtama iedzīvotājiem un vietējai ekonomikai.

Sēdē pārrunāja arī nākamā ES fondu plānošanas perioda programmēšanas jeb izstrādes procesu – kādas būs finansējuma prioritātes, nosacījumi un reģionu loma. Pārstāvot reģiona un pašvaldību vajadzības, VPR diskusijās uzsver nepieciešamību ES fondu nosacījumus veidot, ņemot vērā atšķirīgo situāciju Latvijas reģionos, tostarp iedzīvotāju skaita izmaiņas, ekonomisko situāciju un pakalpojumu pieejamību. VPR ir vērsies pie Ministru prezidenta, Finanšu ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, lai noskaidrotu, kā nākamajā ES fondu periodā tiks ņemtas vērā reģionu atšķirīgās vajadzības un kāda būs reģionu loma lēmumu pieņemšanā.

VPR turpina aizstāvēt Vidzemes intereses arī pārrobežu sadarbības programmās. Pēc Latvijas-Krievijas pārrobežu programmas pārtraukšanas un Igaunijas-Latvijas programmā pieejamā finansējuma samazināšanās VPR ir vērsies Eiropas Komisijā ar priekšlikumu nākamajā plānošanas periodā Vidzemi iekļaut arī Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā. Tas paplašinātu Vidzemes pašvaldību un citu organizāciju iespējas piedalīties pārrobežu projektos.

Attīstības padome pārrunāja arī Austrumu pierobežas teritoriju attīstības jautājumus. Likuma teritoriālais tvērums joprojām tiek apspriests, un viens no vērtētajiem kritērijiem ir pašvaldības teritorijas atrašanās 90 kilometru zonā no austrumu robežas. VPR turpina iesaistīties diskusijās, lai likuma turpmākajā izstrādē tiktu ņemtas vērā arī Vidzemes austrumu daļas pašvaldību vajadzības.

Foto:

Pēteris Gertners / Saulkrastu novada pašvaldība

Anita Āboliņa / Vidzemes plānošanas reģions