2026. gada 10.–11. jūnijā Cēsīs norisinājās Interreg Europe programmas projekta CLIMATE partneru sanāksme, kurā Vidzemes plānošanas reģions uzņēma projekta partnerus un ekspertus no Grieķijas, Somijas, Beļģijas, Itālijas, Nīderlandes, Bulgārijas un Ungārijas. Divu dienu laikā dalībnieki diskutēja par klimata pārmaiņu ietekmi uz reģioniem, iepazinās ar Vidzemes pieredzi klimata noturības veicināšanā un meklēja risinājumus, kas palīdzētu pašvaldībām un kopienām labāk pielāgoties arvien biežākajiem klimata riskiem.

Atklājot sanāksmi, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja un Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova iepazīstināja ar Vidzemes pieeju ilgtspējīgai attīstībai un klimata noturības stiprināšanai. Viņa uzsvēra, ka reģiona lielākā vērtība ir tā bagātīgais dabas kapitāls – vairāk nekā puse teritorijas ir klāta ar mežiem, kas nodrošina būtiskus ekosistēmu pakalpojumus un veicina noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Tāpat Vidzeme izceļas ar augstu bioloģiski apsaimniekoto lauksaimniecības zemju īpatsvaru, kas pārsniedz gan Latvijas, gan Eiropas Savienības vidējos rādītājus.

Cēsu novada Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes Vides un klimatneitralitātes nodaļas vadītāja Inta Ādamsone iepazīstināja ar pašvaldības vides un klimatneitralitātes politikas ietvaru, uzsverot, ka klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām tiek īstenota ciešā sasaistē ar dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un sabiedrības iesaisti. Viņa norādīja, ka Cēsu novada attīstības programmā kā viena no prioritātēm izvirzīta “Daba un vide – Zaļais kurss”, kas paredz zinātniskos pētījumos balstītu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī zaļo zonu, gājēju ielu un veloceļu tīkla paplašināšanu, lai uzlabotu vides kvalitāti un veicinātu iedzīvotāju labbūtību. Īstenojot šos mērķus, pašvaldība aktīvi iesaistās vairākos starptautiskos vides un klimata projektos, tostarp LIFE LATESTadapt, kura ietvaros Cēsīs tiek attīstīti dabā balstīti risinājumi pilsētvides noturības stiprināšanai.

Savukārt Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvaldes attīstības plānotāja Līga Bieziņa iepazīstināja ar Valmieras novada pieeju klimata noturības stiprināšanai, uzsverot, ka klimata pārmaiņu radītie riski tiek sistemātiski integrēti pašvaldības plānošanas dokumentos un infrastruktūras attīstības projektos. Viņa akcentēja, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta plūdu riska mazināšanai, lietusūdens apsaimniekošanai un zaļās infrastruktūras attīstībai. Valmieras pilsētas Zaļās infrastruktūras attīstības plānā paredzēts veidot vienotu zaļo infrastruktūras tīklu, samazināt lietusgāžu radīto applūšanas risku, mazināt pilsētas siltumsalas efektu un veicināt bioloģisko daudzveidību.

Vidzemes plānošanas reģiona eksperte Anda Briede prezentēja Gaujas Nacionālā parka bioreģiona iniciatīvu – pirmo bioreģionu Baltijā. Viņa iepazīstināja ar bioreģiona izveides procesu un sadarbības modeli, kurā iesaistījušās pašvaldības, zinātniskās institūcijas, nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji, veicinot ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un kopienu iesaisti. Noslēgumā Briede uzsvēra, ka klimata noturības veidošana prasa spēju raudzīties nākotnē un veidot kopīgu redzējumu: “Mēs nevaram mainīt pasauli ar šodienas domāšanu – mums jāspēj iztēloties nākotni, domāt vērienīgi un konsekventi virzīties uz izvēlēto mērķi.”

Pēcpusdienā biedrības ZINIS vadītāja, zinātņu doktore Vita Brakovska vadīja darbnīcu par sistēmisko domāšanu un sabiedrības uzvedības lomu klimata noturības veicināšanā. Viņa uzsvēra, ka efektīvi risinājumi iespējami tikai tad, ja tiek izprastas saiknes starp cilvēku paradumiem, kopienu rīcību un klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem.

“Kā būtisks priekšnoteikums noturīgas sabiedrības veidošanā ir kopīga atbildība un regulāra gatavošanās iespējamām krīzēm, nevis tikai zināšanas teorijā,” uzsvēra Brakovska. Viņa akcentēja, ka noturīgas pārmaiņas sabiedrības uzvedībā iespējamas tikai tad, ja tajās iesaistās vismaz 25% kopienas. Dalībnieki tika aicināti domāt par tā dēvētajiem pārmaiņu sviras punktiem – nelielām, bet mērķtiecīgām darbībām, kas var radīt būtisku ietekmi uz sabiedrības uzvedību un iesaisti.

Darbnīcas noslēgumā starptautiskās darba grupas prezentēja idejas sabiedrības iesaistes veicināšanai klimata noturības jautājumos. Strādājot ar dažādām mērķauditorijām – jauniešiem, klimata skeptiķiem un plašāku sabiedrību –, dalībnieki meklēja veidus, kā klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus padarīt cilvēkiem saprotamākus un personiski saistošākus. Grupu secinājumi apliecināja, ka efektīvai komunikācijai nepietiek tikai ar faktiem un datiem – būtiski ir saistīt klimata noturības jautājumus ar cilvēku ikdienas pieredzi, vērtībām un praktiskiem ieguvumiem. Tika uzsvērta arī nepieciešamība izmantot radošus, interaktīvus un vizuāli uzskatāmus risinājumus, kas palīdz veicināt izpratni un motivē cilvēkus rīkoties.

Otrajā dienā projekta partneri apmeklēja Vides risinājumu institūtu Priekuļos, kur datu analītiķis Jevgenijs Filipovs prezentēja jaunākos sasniegumus pilsētu zaļo teritoriju un karstuma salu kartēšanā, izmantojot brīvi pieejamus satelītdatus. Partneri ieguva ieskatu tehnoloģijās, kas palīdz pašvaldībām precīzāk identificēt klimata riskus un plānot pielāgošanās pasākumus.

Vizītes noslēgumā projekta dalībnieki devās uz Smiltenes novadu, kur iepazinās ar pašvaldības īstenotajiem projektiem dabā balstītu risinājumu ieviešanā ūdens apsaimniekošanā un pielāgošanās pasākumos klimata pārmaiņām. Šie piemēri demonstrēja, kā vietējās pašvaldības var izmantot dabas procesus, lai efektīvāk pārvaldītu lietusūdeņus, samazinātu plūdu riskus un vienlaikus uzlabotu apkārtējās vides kvalitāti.

Sanāksmes laikā partneri pārrunāja arī projekta turpmāko virzību un līdz šim sasniegtos rezultātus. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā dažādu Eiropas reģionu pieredzi iespējams pielāgot vietējām vajadzībām un izmantot klimata noturības stiprināšanai ilgtermiņā.

CLIMATE projekta mērķis ir stiprināt Eiropas reģionu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām, veicinot pieredzes apmaiņu un uzlabojot politikas instrumentus klimata risku pārvaldībā. Projekta partneri analizē un pārņem veiksmīgus risinājumus tādās jomās kā klimata monitorings, dabā balstīti risinājumi, sabiedrības iesaiste un civilās aizsardzības sistēmu attīstība.

Informācijai

Projekts “Pielāgošanās klimata pārmaiņām un ES teritoriju noturības palielināšana pret ekstremāliem laika apstākļiem” (CLIMATE) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas ietvaros no 2021. līdz 2027. gadam.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus. 

Strenču fotodarbnīca aicina fotogrāfijas entuziastus piedalīties radošajās nedēļas nogales darbnīcās, kur kopā ar māksliniekiem Rūtu Kalmuku un Arturu Bērziņu būs iespējams apgūt jaunas iemaņas darbā ar analogajiem fotomateriāliem.

8.–9. augusta darbnīcu “Kustība uz papīra” vadīs  fotogrāfe Rūta Kalmuka kopā ar performanču mākslinieci Ievu Dzintari no apvienības BUTŌ Lab. Darbnīcas dalībnieki iepazīs butō kustību praksi kā izteiksmes formu un izmēģinās tiešo fotografēšanu uz papīra, izmantojot lielformāta kameru.

Savukārt 22.–23. augusta  darbnīcas “Iemantotā ainava” dalībnieki tiks aicināti iepazīt Artura Bērziņa konceptuālo pieeju ainavai, izgatavot fotopapīru, fotografēt un kopēt attēlus uz pašu izgatavotā fotopapīra.

Pieteikties darbnīcām var, aizpildot anketu tiešsaistē līdz 1. jūlijam.

Darbnīcas organizē Strenču fotodarbnīcas programmas kuratori Vladimirs Svetlovs un Anna Volkova (Talka).

Vidzemes plānošanas reģions maijā uzsācis darbu pārrobežu projektā  “Radošie pavedieni”/“Creative Patterns”, un aicina Vidzemes reģiona sievietes vecumā virs 40 gadiem pieteikties dalībai jaunā radošās uzņēmējdarbības attīstības programmā, kas paredzēta radošo uzņēmēju, tradicionālo amatu un mūsdienu tautas lietišķās mākslas meistaru, digitālo prasmju un konkurētspējas stiprināšanai. 

Attīstības programma veidota, balstoties uz iepriekšējā projekta “Uzplaukt radoši: Sieviešu, radošo uzņēmēju iedrošināšana” pieredzi un dalībnieču atsauksmēm. Projekta “Uzplaukt radoši” dalībnieces atzina, ka apmācību programmā pavadītais gads bijis ļoti vērtīgs viņu profesionālajā un personīgajā izaugsmē. Iegūtas gan zināšanas, gan vērtīgi kontakti un atbalsts no mentorēm un citām dalībniecēm. Projekts pierādīja radošās nozares potenciālu Vidzemes reģionā, kā arī sieviešu, radošo uzņēmēju vēlmi un pieprasījumu apgūt jaunas prasmes savai uzņēmējdarbībai.  

Jaunajā projektā “Radošie pavedieni” plānots iesaistīt līdz 40 sievietēm – 20 no Latvijas un 20 no Igaunijas. Aktivitātes plānotas slēgtai grupai visas attīstības programmas garumā, dalībniecēm kopīgi piedaloties ikmēneša klātienes pasākumos. Programmas ietvaros paredzēti seši tematiskie vienas dienas semināri nozares ekspertu vadībā, tikšanās ar nozares uzņēmējiem, padziļinātas divu dienu apmācības, divi pieredzes apmaiņas braucieni uz nozares pasākumiem Latvijā un Igaunijā, kā arī kopīgi radoši projekti publiskajā telpā.  

Apmācību programmas aktivitātes paredzētie temati ietver:  

• digitālo prasmju attīstību (piem., tiešsaistes rīku izmantošana, attēlu krātuves, digitālie rīki, digitāla portfolio izveide klientiem/grantu pietiekumiem); 

• reģionālā kultūras mantojuma materiālu izpēti (piem., materiālu krātuves, digitālās attēlubibliotēkas, produkta/pakalpojuma stāsts, kā veidot augstas pievienotās vērtības produktus); 

• jaunu vai esošo produktu un pakalpojumu izstrāde (piem., tirgus izpēte, dizaina domāšana, nišas atrašana); 

• mārketinga materiālu izveidošanu (piem., QR kodi afišām, vizītkartēm, reklāmas materiāli pasākumiem, attēli sociālajiem tīkliem); 

• uzņēmējdarbības prasmju attīstību (cenas noteikšana, prezentācijas prasmes tirdzniecībai un grantu pieteikumiem); 

Programma tiek veidota ar mērķi, lai jauniegūtās prasmes palīdzētu darboties veiksmīgāk, ar uzlabotām uzņēmējdarbības prasmēm un digitālajiem rīku pielietojumu, atvieglojot darbu, palielinot redzamību un konkurētspēju reģiona tradicionālo amatu meistariem.  

Pieteikties aicinātas sievietes no Vidzemes reģiona, kuras: 

• jau darbojas radošajā jomā hobija līmenī vai kādā no saimnieciskās darbības formām; 

• darbojas kādā no tradicionālo amatniecības prasmju jomām, vai iedvesmojoties no tradicionālās amatniecības/nacionālā mantojuma – mūsdienu tautas lietišķajā mākslā; 

• plāno uzsākt savu uzņēmējdarbību, attīstīt savu biznesa ideju; 

• vēlas pārskatīt un pilnveidot esošo biznesa ieceri vai darbības virzienu. 

Dalībnieču atlase norisināsies no 2026. gada 13. jūnija līdz 30. jūnijam, aizpildot pieteikuma formu.

Atgriešanās Latvijā pēc vairākiem gadiem ārvalstīs daudziem šķiet kā atgriešanās mājās. Taču ģimenēm ar skolas vecuma bērniem tas bieži nozīmē arī sarežģītu pielāgošanās procesu, kurā jāapgūst ne tikai mācību viela, bet arī jāatrod sava vieta jaunā sociālajā vidē. Savā pieredzē dalās remigrante Inga Buša, kura kopā ar ģimeni pēc dzīves Norvēģijā atgriezās Latvijā.

Viņas meita, atgriežoties Latvijā deviņu gadu vecumā, par lielāko izaicinājumu nosauca nepieciešamību “iedzīvoties”, jo viss apkārt šķita citādāks – cilvēki, vide, komunikācija un ikdienas paradumi. Lai gan latviešu valoda problēmas nesagādāja, bērnam nācās šķirties no draugiem un ierastās dzīves Norvēģijā, vienlaikus cenšoties iekļauties klasē, kur pārējie bērni jau bija izveidojuši savstarpējās attiecības.

Inga uzsver, ka skolās bieži netiek līdz galam apzināts, cik būtiskas pārmaiņas piedzīvo remigrējušie bērni. Viņasprāt, īpaši svarīgs ir emocionālais atbalsts un cilvēks skolā, kurš bērnam palīdz orientēties jaunajā vidē, iedrošina un sniedz nepieciešamos skaidrojumus. Vecāki savu atbalstu sniedz mājās, taču skolas ikdienā bērnam nepieciešams arī pedagogu un atbalsta personāla iesaistījums.

Remigrantes pieredze izgaismo arī plašākas sistēmiskas problēmas. Viņas vērtējumā Latvijas izglītības sistēma joprojām nav pilnībā gatava remigrantu ģimeņu vajadzībām. Īpaši sarežģīta situācija veidojas pusaudžu vecumā, kad bērni atgriežas pamatskolas noslēgumā vai vidusskolas sākumā. Ingas ģimenē pārcelšanās uz Latviju tika atlikta, lai meita varētu pabeigt pamatskolu Norvēģijā, jo pāreja uz Latvijas izglītības sistēmu 9. klases vidū šķita pārāk sarežģīta.

Pēc pamatskolas absolvēšanas Norvēģijā ģimene saskārās ar neskaidrībām par iespējām turpināt izglītību Latvijā. Mēnešiem ilgi nācās meklēt informāciju, sazināties ar skolām un atbildīgajām institūcijām, lai noskaidrotu uzņemšanas kārtību un nodrošinātu meitai iespēju iestāties izvēlētajā ģimnāzijā. Šajā laikā būtisku atbalstu sniedza Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule, palīdzot ģimenei orientēties sarežģītajā procesā.

Lai gan ģimenes stāsts noslēdzās veiksmīgi un meita tika uzņemta izvēlētajā ģimnāzijā, izaicinājumi ar to nebeidzās. Viņai nācās patstāvīgi apgūt priekšmetus, kas Norvēģijas izglītības sistēmā netika mācīti tādā apjomā kā Latvijā, tostarp ķīmiju, fiziku un bioloģiju. Atbalsta mehānismi skolā bijuši ierobežoti, un lielākā daļa grūtību pārvarēta ar pašu spēkiem. Situāciju sarežģīja arī tas, ka ne visi pedagogi bija informēti par meitas iepriekšējo izglītības pieredzi. Skolas vadība nebija nodevusi šo informāciju skolotājiem, tādēļ nereti netika ņemts vērā, ka skolniece pamatizglītību bija apguvusi citā izglītības sistēmā un saskaras ar atšķirīgām prasībām un zināšanu bāzi.

Līdzīga pieredze bija arī dēlam, kurš Latvijā atgriezās, uzsākot mācības 8. klasē. Arī viņam nācās pašu spēkiem apgūt mācību vielu, ko pārējie skolēni bija apguvuši iepriekšējos gados. Tas radīja ievērojamu papildu slodzi gan pašam skolēnam, gan mātei, kura uzņēmās galveno atbildību par atbalstu mācībās. Neskatoties uz grūtībām, ieguldītais darbs atmaksājās – dēls ar labām sekmēm pabeidza 9. klasi, iestājās izvēlētajā tehnikumā un veiksmīgi turpina mācības. Tomēr ģimene atzīst, ka šis process nebija viegls un prasīja lielu neatlaidību, pacietību un kopīgu darbu.

Balstoties savā pieredzē, Inga uzskata, ka nepieciešams stiprināt atbalstu remigrantu ģimenēm un skolām. Viņa aicina nodrošināt regulāras apmācības skolu vadībai, pedagogiem un atbalsta personālam par remigrācijas jautājumiem, veicināt ciešāku sadarbību starp ģimeni un skolu, kā arī īpašu uzmanību pievērst bērna sociālajai integrācijai. Tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai informācija par skolēna iepriekšējo izglītības pieredzi sasniegtu visus pedagogus, kuri strādā ar bērnu ikdienā. Tāpat viņa rosina veidot pieejamus digitālos mācību materiālus un ieviest individuāla atbalsta mehānismus, kas palīdzētu bērniem veiksmīgāk apgūt mācību vielu un vienlaikus iekļauties skolas vidē.

Ingas Bušas stāsts apliecina, ka remigrācija nav tikai pārcelšanās uz dzīvi Latvijā. Tā ir pielāgošanās jaunai videi, attiecībām un izglītības sistēmai, kurā bērna emocionālā labsajūta un piederības sajūta nereti ir tikpat svarīga kā akadēmiskie sasniegumi.

Dziesmu ar šādu nosaukumu tolaik vēl topošais, jaunais diriģents Teodors Kalniņš sakomponēja Vecbebros, un tā datēta ar 1921. gada 13. jūniju. Tieši pēc 105 gadiem šī dziesma pirmo reizi atskanēs zem Vecbebru muižas parka senajiem kokiem. To dziedās Aizkraukles, Kokneses un Viesītes kori, godinot izcilā kordiriģenta līdz šim maz zināmo saikni ar Bebru pagastu.

13. jūnijā plkst. 16.00 Vecbebru muižas parkā notiks pirmie kordziedāšanas svētki – veltījums Teodora Kalniņa personībai un viņa darbībai Vecbebros – vietā, kas mākslinieka dzīvē ir vērtējama kā kordiriģenta gaitu sākumpunkts. 1909. – 1912.g. vasarās Kalniņš šeit vadījis Bebru brīvbibliotēkas jaukto kori un 1918.g. vasarā – Bebru Jaunatnes biedrības jaukto kori. Te, Bebru korī, viņš sastapa savu mūža mīlestību Hermīni Kalniņu, un izveidojās viņu ģimene. Tik daudz personīgā saista slaveno kordiriģentu ar šo vietu! Tādēļ koncerts veidots kā sajūtu restaurācija mūzikā un stāstos par Teodora Kalniņa laiku Vecbebros. Te arvien spilgtāk atklājās viņa vēlme turpināt kordiriģenta darbu: “Bez kora es laikam arī nākotnē nevarēšu iztikt. Man liekas, ka viņš ir daļa no manas dvēseles” (no Teodora Kalniņa vēstules 1912.g.).

Koncertā piedalīsies: Aizkraukles kultūras centra jauktais koris “Aizkraukle”, Kokneses kultūras centra sieviešu koris “Anima”, Viesītes kultūras centra jauktais koris. Koncerta mākslinieciskais vadītājs, diriģents Eduards Grāvītis, diriģenti Lelde Kamzole-Gagaine un Reinis Grīnhofs, komponists un pianists Valdis Zilveris, režisore un scenārija autore Anta Teivāne, koncerta vadītāji Ramona Plūme un Reinholds Sprukulis.

Koncerta dienā Vecbebru muižas velvju zālē atklāsim izstādi “Vecbebru saikne ar mūzikas leģendām Teodoru Kalniņu un Induli Kalniņu”. To veido vēstures skolotāja Ieva Puniņa, un tajā pirmo reizi tiks parādītas Kalniņu dzimtaskoka saknes Bebru pagastā, kā arī vēsturiskas foto liecības. Un vēl būs kāda zīme, kas ilgstoši vēstīs  par izcilā kordiriģenta gaitām mūspusē – Vecbebru muižas parku papildināsim ar jaunas sudrabliepas iestādīšanu – veltījumu Teodoram Kalniņam un viņa dzimtai. Tas būs ieguldījums senā muižas parka revitalizācijā, ko esam uzsākuši.

Koncerts notiks brīvā dabā un būs bez maksas. Tiekamies 13. jūnijā Vecbebros zem šalcošām liepām!

Informāciju sagatavoja: biedrības “Bites” pārstāve Sarmīte Plūme