Svētdien, 8. novembrī, Vidzemes plānošanas reģions aicina remigrantus, viņu ģimenes un ikvienu interesentu uz kārtējo tīklošanās pasākumu “Ciemos pie atbraucējiem”, kas šoreiz norisināsies Vecpiebalgas pagastā, Cēsu novadā. Dalībniekiem būs iespēja iepazīt kino vēsturi, apmeklēt Piebalgas porcelāna fabriku un neformālā gaisotnē satikties ar citiem remigrantiem, dalīties pieredzē un uzklausīt šefpavāra Jura Latišenoka atgriešanās stāstu.

Pasākumu cikla “Ciemos pie atbraucējiem” mērķis ir veicināt remigrantu savstarpējo iepazīšanos, stiprināt piederības sajūtu Vidzemei un palīdzēt veidot jaunas draudzības un kontaktus. Atgriešanās Latvijā bieži nozīmē jaunu dzīves posmu, kurā nozīmīgs ir līdzcilvēku atbalsts un iespēja satikt citus ar līdzīgu pieredzi. Šādas tikšanās ļauj dalīties gan atgriešanās izaicinājumos, gan veiksmēs, vienlaikus iepazīstot Vidzemes vietas, cilvēkus un uzņēmējdarbības iniciatīvas.

Iepazīšanās ar kino vēsturi un Piebalgas porcelānu

Tikšanās sāksies plkst. 11.00 “Kino fermā”, kas piedāvā Latvijā unikālu kino tehnikas ekspozīciju ar kinozāli. Ekskursijas laikā dalībnieki varēs iepazīt pagājušā gadsimta kino projektorus un kameras, uzzināt par filmu uzņemšanas un demonstrēšanas procesu, kā arī vērot autentisku kino projektoru darbību. Kolekcionāra stāstījumu papildinās filmu fragmentu demonstrējumi, sniedzot iespēju ielūkoties kino vēsturē un tehnoloģiju attīstībā.

Pēc kino pasaules iepazīšanas dalībnieki dosies uz Piebalgas porcelāna fabriku, kas atrodas Vecpiebalgas muižas bijušajā pienotavas ēkā. Tur būs iespēja iepazīt vietējo porcelāna izstrādājumu tapšanu un Piebalgas amatniecības tradīcijas.

Sarunas par atgriešanos Latvijā kopā ar šefpavāru Juri Latišenoku

Pasākuma noslēgumā dalībnieki pulcēsies kafejnīcā “Vecpiebalgas ūdensrozes”, kur neformālā gaisotnē pie kopīga galda būs iespēja baudīt gardu maltīti, iepazīties un dalīties savos pieredzes stāstos.

Ar savu atgriešanās pieredzi dalīsies šefpavārs Juris Latišenoks, kurš piecus gadus dzīvoja un strādāja Norvēģijā, gūstot vērtīgu profesionālo pieredzi restorānu nozarē. Pēc atgriešanās Latvijā Juris pievērsās uzņēmējdarbībai ēdināšanas jomā, attīstot vairākas ēdināšanas vietas, arī kafejnīcu “Vecpiebalgas ūdensrozes”. Tikšanās laikā viņš pastāstīs par dzīvi ārvalstīs, lēmumu atgriezties Latvijā un pieredzi, veidojot savu uzņēmējdarbību Vidzemē.

Pasākumā ikviens būs aicināts iesaistīties sarunās, dalīties savā pieredzē un veidot jaunus kontaktus. Īpaši gaidītas ir ģimenes ar bērniem, kā arī tie, kuri Latvijā atgriezušies nesen vai vēl tikai apsver šādu iespēju.

Pieteikšanās un praktiskā informācija

Pasākums norisināsies svētdien, 8. novembrī, Vecpiebalgas pagastā, Cēsu novadā.

Kaņepju un koka konstrukcijas, dabiskas izcelsmes siltumizolācija un citi bioizcelsmes materiāli Latvijā jau tiek izmantoti dažādos būvniecības risinājumos. Taču, lai to izmantošana kļūtu plašāka un konkurētspējīgāka, līdzās tehnoloģijām nepieciešams attīstīt pieprasījumu, ražošanas kapacitāti un atbalstošu politiku.

23. oktobrī projekta “ABC” ietvaros norisinājās būvniecības pieredzes vizīte, kuras laikā dalībnieki apmeklēja vairākus būvniecības objektus un tikās ar nozares praktiķiem, lai iepazītu bioizcelsmes būvmateriālu izmantošanas iespējas, priekšrocības un izaicinājumus. Vizītes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta kaņepju un koka izmantošanai būvniecībā, ilgtspējīgiem konstrukciju risinājumiem un bio-bāzēto materiālu attīstības perspektīvām Latvijas būvniecībā.

No kaņepju mājas līdz vēsturisku ēku atjaunošanai

Pieredzes vizīte sākās Cēsīs, kur dalībnieki apmeklēja Kristapa Liepiņa paša spēkiem būvēto kaņepju māju. Saimnieks dalījās pieredzē par ēkas projektēšanu, materiālu izvēli, kaļķa apmetuma izmantošanu un zaļā jumta izbūvi.

Meklējot piemērotus dabiskos materiālus ģimenes mājai, Kristaps bija izvērtējis arī salmu būvniecību. Pirms galvenās ēkas būvniecības viņš izveidoja aptuveni 25 m² lielu izmēģinājuma ēku, lai pārbaudītu materiālus un tehnoloģijas. Šī pieredze palīdzēja izprast ne tikai kaņepju maisījuma priekšrocības, bet arī tā sagatavošanas, iestrādes un žūšanas praktiskos izaicinājumus.

Ikšķilē zīmola “Nature Nest” vadītājs Uģis Pauriņš iepazīstināja ar kaņepju būvmateriālu īpašībām un to izmantošanas iespējām. Uzņēmums jau vairāk kā 15 gadus darbojas gan vietējā gan starptautiskā mērogā, tostarp piedaloties arī publisku ēku būvniecībā Šveicē. Klātienes apskatē objektā un sarunās tika aplūkota materiālu siltumizolācija, mitruma regulēšana un pielietojums gan jaunbūvēs, gan vēsturisku ēku atjaunošanā, tostarp ēku siltināšanā no iekšpuses.

Sarunās īpaša uzmanība tika pievērsta kaņepju materiālu siltumizolācijas īpašībām un spējai regulēt mitrumu telpās. Uģis Pauriņš uzsvēra, ka šiem materiāliem ir ievērojams attīstības potenciāls, jo tie ir piemēroti gan jaunu ēku būvniecībai, gan vēsturisku ēku atjaunošanai. Kā viens no piemēriem tika minēta iespēja izmantot kaņepju materiālus vairākus simtus gadu vecu ēku siltināšanai no iekšpuses.

Vienlaikus tika pārrunāti arī nozares attīstības izaicinājumi. Lai bioizcelsmes būvmateriālu izmantošana kļūtu plašāka, nepieciešams veicināt pieprasījumu un radīt labvēlīgākus apstākļus šo materiālu ienākšanai būvniecības tirgū. Tikšanās laikā izskanēja atziņa, ka nozares izaugsmei ar privātā sektora iniciatīvām vien nepietiek un būtiska ir arī mērķtiecīga atbalsta politika.Šie piemēri parāda, ka bioizcelsmes materiālu pielietojums neaprobežojas ar jaunu, eksperimentālu ēku būvniecību. Tie var būt risinājums arī esošā ēku fonda uzlabošanai, ja tiek izvēlēti atbilstoši materiāli un tehnoloģijas.

Koka konstrukcijas – arī daudzdzīvokļu ēkām

Nākamā vizītes pieturvieta bija Tilderu kvartāls Salaspilī, kur dalībnieki iepazinās ar uzņēmuma SIA “MM Properties” īstenotajiem koka ēku būvniecības risinājumiem. Uzņēmums specializējas dažāda veida koka konstrukciju ēku projektēšanā un būvniecībā, piedāvājot risinājumus gan privātmājām, gan daudzdzīvokļu ēkām.

Uzņēmuma pārstāvis iepazīstināja ar kvartāla attīstības ieceri, materiālu izvēli un dažādu būvniecības tehnoloģiju apvienošanu. Tilderu kvartālā izmantots hibrīds būvniecības risinājums, apvienojot vairākas tehnoloģijas. Viens no projekta īpašajiem aspektiem ir koka un betona konstrukciju kombinācija trīsstāvu ēkā.

Runājot par koka ēku priekšrocībām salīdzinājumā ar tradicionālajām betona konstrukcijām, uzņēmuma pārstāvis izcēla būvniecības kvalitāti, ātrumu un energoefektivitāti. Koka konstrukcijas ļauj saīsināt būvniecības laiku un atsevišķos gadījumos samazināt arī izmaksas. Vienlaikus šādas ēkas piedāvā patīkamu dzīves vidi, ko raksturo siltums, dabīgo materiālu klātbūtne un komfortabls iekštelpu mikroklimats.

Tikšanās laikā tika apspriesti arī izaicinājumi, kas saistīti ar ilgtspējīgu mājokļu piedāvājumu nekustamā īpašuma tirgū. Kā norādīja projekta pārstāvis, pircējiem būtiska ir mājokļa cena, atrašanās vieta un uzticamība, savukārt ekoloģiskie aspekti ne vienmēr ir galvenais izvēles kritērijs tieši daudzīvokļu ēkām.

Tas aktualizē būtisku jautājumu: kā attīstīt būvniecības risinājumus, kas vienlaikus samazina ietekmi uz vidi un atbilst iedzīvotāju vajadzībām?

Materiālu izvēle un kvalitatīva iestrāde ir izšķiroša

Pieredzes vizītes noslēgumā uzņēmumā “RB&B” Katlakalnā Hardijs Tučs iepazīstināja ar ekovates un citu siltumizolācijas risinājumu izmantošanu ēku energoefektivitātes uzlabošanā.

Uzņēmums specializējas ēku siltināšanā ar ekovati, kas ir siltumizolācijas materiāls, ko izmanto sienu, griestu un grīdu siltināšanai. Uzņēmuma darbības pamatā ir pieredzē balstīti siltināšanas risinājumi, kas palīdz uzlabot ēku energoefektivitāti un nodrošināt labvēlīgu iekštelpu mikroklimatu.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka kvalitatīvas siltināšanas pamatā ir pareiza materiālu izvēle, to savstarpējā saderība un atbilstoša iestrādes tehnoloģija. Izmantojot dažādu siltumizolācijas materiālu kombinācijas, iespējams pielāgot risinājumus konkrētās ēkas vajadzībām un sasniegt augstu energoefektivitātes līmeni. Uzņēmums savā darbības laikā Latvijā un citviet Eiropā nosiltinājis vairāk nekā 2000 ēku.

No atsevišķiem piemēriem līdz konkurētspējīgai nozarei

Pieredzes vizīte ļāva dalībniekiem salīdzināt dažādas pieejas bioizcelsmes materiālu izmantošanai un uzklausīt būvniecības praktiķu pieredzi. Apmeklētie objekti apliecināja, ka Latvijā jau tiek īstenoti daudzveidīgi risinājumi, izmantojot kaņepes, koku un citus dabīgas izcelsmes materiālus. Vienlaikus nozares attīstībai būtiska ir zināšanu un praktiskās pieredzes apmaiņa, kā arī atbalstoša vide ilgtspējīgu būvmateriālu plašākai izmantošanai.

Šie jautājumi ir īpaši būtiski, vērtējot Latvijas lauksaimniecības resursu potenciālu augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanā un jaunu vērtību ķēžu attīstībā.

Pieredzes vizīte tika organizēta INTERREG EUROPE programmas 2021-2027 projekta “Lauksaimniecības izcelsmes būvmateriālu oglekļa piesaistes kvantificēšana (Agro Building Carbon/ABC)” ietvaros, ko Latvijā īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu. ABC projekta mērķis ir uzlabot reģionālās politikas instrumentus, lai radītu ekonomiskās iespējas bioloģiskas izcelsmes būvmateriālu ražošanai un ar tiem saistītajām vērtību ķēdēm. Īpaša uzmanība tiek pievērsta labās prakses piemēru un atbalsta politiku apguvei, tostarp oglekļa piesaistes sertifikācijai.

Pieci gadi Norvēģijā, darbs dažādos restorānos, jaunas profesionālās prasmes un satikta dzīvesbiedre. Šefpavāram Jurim Latišenokam dzīve ārvalstīs kļuva par nozīmīgu pieredzi, kas palīdzēja labāk izprast savas vērtības un nākotnes ieceres. Kad ģimenē piedzima meitiņa, Juris kopā ar dzīvesbiedri Lindu nolēma atgriezties Latvijā un veidot savu dzīvi Vidzemē. Šodien viņi attīsta uzņēmējdarbību ēdināšanas nozarē, radot jaunas vietas, kur cilvēkiem satikties un baudīt labu ēdienu.

Norvēģija kā iespēja iepazīt pasauli un sevi

Jura bērnība saistīta ar Rīgu un Jaungulbeni, kur viņš pavadījis vasaras. Jau pirms došanās uz ārzemēm viņš bija aktīvi darbojies pavārmākslas jomā, piedalījies starptautiskos pavāru konkursos Grieķijā un Taivānā, kā arī stažējies Michelin restorānā Francijā.

Doma par darbu ārvalstīs sākotnēji nebija viņa mērķis. Taču Covid-19 pandēmijas laikā, kad Latvijas ēdināšanas nozare piedzīvoja ievērojamus ierobežojumus, nācās meklēt jaunas iespējas. Jurim bija izvēle starp darbu Saūda Arābijā un Norvēģijā. Viņš izvēlējās Norvēģiju.

“Man nekad nav bijusi izteikta vēlme doties strādāt uz ārzemēm. Taču pandēmijas laikā viss apstājās, un bija jādomā, ko darīt tālāk. Norvēģija man kļuva par sava veida svētceļojumu, kurā pārskatīju dzīves vērtības, attiecības ar cilvēkiem, darbu un ēdienu,” atceras Juris.

Norvēģijā viņš pavadīja piecus gadus, strādājot aptuveni septiņos vai astoņos dažādos restorānos un kafejnīcās. Valstī izteiktā sezonalitāte ļāva regulāri mainīt darba vidi. Vasaras sezonā darbs bieži ilga no aprīļa vai maija līdz septembrim, savukārt ziemas sezona sākās novembrī un turpinājās līdz pavasarim.

Šāda darba pieredze deva iespēju iepazīt dažādas virtuves, cilvēkus, darba organizācijas principus un kultūras. Juris uzskata, ka tieši šī daudzveidība vēlāk kļuva par nozīmīgu priekšrocību, uzsākot savu uzņēmējdarbību Latvijā.

Ģimenes veidošana un lēmums atgriezties

Norvēģijā Juris iepazinās arī ar savu dzīvesbiedri Lindu. Abu iepazīšanās notika simboliskā datumā, 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā.

Kopā viņi ceļoja, iepazina Norvēģiju un pamazām sāka domāt par kopīgu nākotni. Kad ģimenē pieteicās meitiņa, jautājums par pastāvīgu dzīvesvietu kļuva arvien aktuālāks.

“Kad piedzima meitiņa un sapratām, ka drīz viņai būs jāsāk iet bērnudārzā, sākām domāt, kur vēlamies ielaist saknes. Bija jāizlemj, kur veidosim savu dzīvi. Un mēs izvēlējāmies Latviju,” stāsta Juris.

Lai gan Norvēģijā bija iegūta vērtīga pieredze un izveidota ģimene, abi vēlējās savu nākotni saistīt ar Latviju. Par vietu, kur sākt jaunu dzīves posmu, kļuva Vidzeme.

Sapnis par savu uzņēmumu pārtop plašākās iecerēs

Atgriežoties Latvijā, Jurim un Lindai jau bija konkrēts plāns. Viņi vēlējās izveidot nelielu maizes ceptuvi Jaungulbenē, kur paši varētu audzēt daļu nepieciešamo produktu, gatavot un piedāvāt savu produkciju. Iecere bija radīt nelielu ģimenes uzņēmumu, kurā abi varētu strādāt kopā.

Taču dzīve piedāvāja citu iespēju. Pāris saņēma piedāvājumu uzsākt ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Cesvaines pilī.

Tā sākās jauns posms, kurā sākotnējā ideja par nelielu ceptuvi pamazām pārtapa daudz plašākā uzņēmējdarbībā.

Pēc pirmā darbības gada kļuva skaidrs, ka ēdināšanas uzņēmuma uzturēšana Latvijā prasa ievērojamus resursus. Lai nodrošinātu stabilāku apgrozījumu, Juris un Linda meklēja papildu iespējas. Cesvainē tika izveidota vēl viena ēdināšanas vieta, kur dienas laikā cilvēki varēja baudīt pusdienas, bet vakaros satikties pie picas vai kāda dzēriena.

Vēlāk uzņēmēji pieņēma jaunu izaicinājumu un sāka darboties arī Vecpiebalgas “Ūdensrozēs”. Tur vecs šķūnis tika pārveidots par mājīgu pusdienu vietu latviskā stilā, bet vēlāk tika attīstīts arī restorāns.

“Mums tas bija liels izaicinājums. Tajā brīdī šķita aizraujoši, un gribējās pamēģināt. Tagad, atskatoties atpakaļ, reizēm šķiet, ka risks bija pārāk liels. Taču mēs to izdarījām,” atzīst Juris.

Uzņēmējdarbība turpināja augt, taču līdz ar jaunām iespējām pieauga arī izdevumi un atbildība. Juris neslēpj, ka, iespējams, paliekot tikai Cesvainē, uzņēmuma ikdiena būtu mierīgāka un finansiāli stabilāka. Tomēr vēlme attīstīties un izmēģināt jaunas idejas mudina doties tālāk.

Vēlme radīt vietas, kur cilvēkiem patīk atgriezties

Jura un Lindas uzņēmējdarbības pamatā ir vienkārša ideja: piedāvāt cilvēkiem to, kas pašiem garšo un sagādā prieku.

Tieši tā radusies vēlme gatavot picas, attīstīt pusdienu piedāvājumu un izmēģināt dažādus ēdienus, piemēram, rāmenu.

“Mēs gatavojam to, kas pašiem ļoti garšo. Ja tu cilvēkiem piedāvā kaut ko, kas tev patiešām patīk, viņi to jūt un novērtē. Man svarīgākais ir, lai cilvēks atnāk, garšīgi paēd un aiziet ar labām sajūtām,” skaidro šefpavārs.

Uzņēmēju ieceres turpina attīstīties arī Madonā, kur tiek veidota jauna ēdināšanas vieta ar uzsvaru uz gardām un kvalitatīvām pusdienām. Plānots, ka tā būs vieta, kur iedzīvotāji varēs iegriezties ikdienas maltītē, bet vakaros nesteidzīgi pavadīt laiku.

Savukārt Vecpiebalgā nākotnē iecerēts attīstīt dažādas aktivitātes, rīkot tirdziņus, degustācijas, vakariņas un citus pasākumus. Jurim svarīgi, lai ēdināšanas vietas kļūtu arī par vietējās kopienas satikšanās punktiem.

Uzņēmējdarbības realitāte un gandarījums par paveikto

Lai gan Juris ar aizrautību stāsta par saviem uzņēmumiem, viņš neslēpj, ka uzņēmējdarbība Latvijā ir sarežģīta. Īpaši izaicinoši ir sabalansēt izmaksas, darbinieku atalgojumu un cenas, ko klienti ir gatavi maksāt.

Pēc darba Norvēģijā atšķirības atalgojumā ir īpaši jūtamas. Juris atzīst, ka, strādājot algotu darbu ārvalstīs, viņš šobrīd, visticamāk, nopelnītu ievērojami vairāk. Tomēr viņa prioritātes ir mainījušās.

“Es saprotu, ka kā algots darbinieks varētu pelnīt daudz vairāk. Taču šobrīd mans galvenais mērķis ir izveidot stabilu komandu, kurai ir stabils atalgojums, un panākt, lai visas mūsu vietas veiksmīgi darbotos,” viņš stāsta.

Šefpavārs uzsver, ka gandarījumu sniedz iespēja redzēt sava darba rezultātu, izveidot vietas, ar kurām var lepoties, un radīt patīkamu pieredzi citiem.

Viņaprāt, nauda ir nepieciešama, lai uzņēmums varētu pastāvēt un segt izdevumus, taču patiesais gandarījums rodas no apziņas, ka tiek darīts kaut kas vērtīgs.

Atgriezties tad, kad esi tam gatavs

Runājot par remigrāciju, Juris uzsver, ka atgriešanās Latvijā ir ļoti personisks lēmums. Viņš neuzskata, ka ikvienam ārzemēs dzīvojošajam latvietim būtu obligāti jāatgriežas.

“Atgriezties vajag tad, kad pats jūti, ka esi tam gatavs. Nevajag braukt atpakaļ tikai tāpēc, ka kāds saka, ka Latvijā ir labi. Nekur nav ideāli. Katrā valstī ir savas priekšrocības un savi izaicinājumi,” uzskata Juris.

Viņš aicina ārvalstīs dzīvojošos izmantot iespēju iegūt pēc iespējas vairāk pieredzes, zināšanu un kontaktu. Tieši šīs prasmes vēlāk var kļūt par nozīmīgu pamatu jaunām iecerēm Latvijā.

Arī pats Juris uzskata, ka bez Norvēģijā iegūtās pieredzes, iespējams, nebūtu tik drosmīgi ķēries pie uzņēmējdarbības.

Vēl viena viņa atziņa ir saistīta ar spēju rīkoties. Dzīvojot ārvalstīs, Juris daudz laika pavadījis, vērojot apkārtējo vidi un pārdomājot savas vērtības. Atgriežoties Latvijā, viņš sapratis, cik viegli reizēm ir iestrēgt pārdomās un atlikt ieceru īstenošanu.

“Mazāk domāt un vairāk darīt. Ja kaut ko varēji darīt ārzemēs, vari to darīt arī šeit. Galvenais ir nebaidīties mēģināt un izmantot savu pieredzi,” viņš iedrošina.

Jura stāsts apliecina, ka atgriešanās Latvijā nenozīmē atgriešanos iepriekšējā dzīvē. Tā var būt iespēja sākt pavisam jaunu posmu, izmantot ārvalstīs iegūtās zināšanas un radīt kaut ko savu.

Lai gan uzņēmējdarbības ceļš Vidzemē nav bijis viegls, Juris un Linda turpina īstenot savas ieceres, attīstīt jaunas ēdināšanas vietas un veidot dzīvi, kurā svarīga ir ģimene, darbs un gandarījums par paveikto.

“Katrs pats ir savas laimes kalējs. Un nav tik būtiski, vai esi Latvijā vai kaut kur citur pasaulē. Svarīgākais ir tas, ko tu pats dari ar iespējām, kas tev dotas,” sarunas noslēgumā atgādina Juris.