No 14. līdz 16. augustam Kultūrtelpa DABĀ aicina uz neaizmirstamiem vasaras vakariem kamermūzikas festivālā “TUVĀK ZVAIGZNĒM 2026”.

Ļaujies dabas mieram, siltajiem augusta vakariem un izcilam skanējumam, ko radīs talantīgi Latvijas mūziķi. Trīs dienas, trīs pilnīgi dažādas muzikālās pasaules – no džeza un laikmetīgās improvizācijas līdz klasikai un komponista Uģa Prauliņa skaņu ainavām.

14. augustā plkst. 20.00 MATĪSA ČUDARA TRIO: PASAULES LATVIEŠU DŽEZS

Matīss Čudars – ģitāra

Edvīns Ozols – bass

Ivars Arutjunjans – bungas

Festivāla pirmais vakars izskanēs džeza noskaņās. Piektdien, 14.08., uz vienas skatuves tiksies viens no daudzpusīgākajiem latviešu ģitāristiem Matīss Čudars, basists Edvīns Ozols un starptautisku atzinību guvušais džeza bundzinieks Ivars Arutjunjans, kuri atskaņos svaigu programmu ar vairākiem pirmatskaņojumiem. Matīsa Čudara Trio 2022. gadā ieguvis Lielo Mūzikas balvu nominācijā “Gada koncerts”, un šīs vasaras nogalē sāks darbu pie otrā studijas albuma.

Matīss Čudars, latviešu komponists un ģitārists, kuram piemīt neizsīkstošā radošā enerģija, nepārtraukti meklē jaunas muzikālās izteiksmes iespējas. Iedvesmojoties no bagātajām latviešu tautas un kora mūzikas tradīcijām, Matīsa daiļradi raksturo melodiskuma un skaistuma meklējumi. Ieguvis maģistra grādu kompozīcijā prestižajā Jeilas universitātē, ASV. Matīss šobrīd dzīvo Ņujorkā.

Savukārt Edvīns Ozols darbojas kā kontrabasists un basģitārists Latvijas Radio bigbendā, uzstājies džeza projektos kopā ar Matīsu Čudaru, Raimondu Paulu, Māri Briežkalnu, Raimondu Macatu un daudziem citiem, kā arī vairākus gadus spēlē kopā ar Intaru Busuli.

Latviešu džeza un improvizētās mūzikas bundzinieks Ivars Arutjunjans guvis starptautisku pieredzi un atzinību, spēlējot ar tādiem leģendāriem džeza mūziķiem kā Greg Osby, Seamus Blake, Jerry Bergonzi, Logan Richardson, Carsten Dahl, Tomas Franck, Jesse

van Ruller, Harmen Fraanje, Carl Winther. Komponējis mūziku vairākām filmām un seriāliem, kā, piemēram, “Padomju džinsi”. Šobrīd dzīvo un darbojas Berlīnē.

15. augustā plkst. 20.00 DE FALJA TRIO: FOLKLORAS ATSPULGI

Silvija Emīlija Sūna – mecosoprāns

Edgars Karpenskis-Allažs – fagots

Francis Karpenskis-Allažs – klavieres

Programmā: Manuela de Faljas, Fazila Saja, Ģērga Ligeti, Morisa Ravela, Bēlas Bartoka, Pētera Plakida un Jāņa Mediņa mūzika

Festivāla otrajā dienā, 15.augustā, festivālā “Tuvāk Zvaigznēm” uzstāsies jauns ansamblis “DE FALJA TRIO”, kurā sevi spilgti pieteiks latviešu mecosoprāns Silvija Emīlija Sūna, fagotists Edgars Karpenskis-Allažs un pianists Francis Karpenskis-Allažs. Trīs talantīgi jaunās paaudzes mūziķi, kas studē Nīderlandē un Zviedrijā, ļaus mums iepazīt izmeklētu, reti skanošu mūziku. Sestdienas vakarā viņi piedāvās krāsainu programmu, kurā kā muzikālā vainagā būs ievīti neparasti ziedi ar spāņu, grieķu, ungāru krāsām, komponistu Ravela, Bartoka, Ligeti un de Faljas darbos atspoguļojot tautas mūzikas elementus, un koncerta noslēgumā iepinot arī pa kādai latviešu mūzikas puķei.

Silvija Emīlija Sūna ir latviešu mecosoprāns, kura specializējas senajā mūzikā un aktīvi pēta muzikālās performances un teātra elementu sintēzi. 2024. gadā viņa kā soliste uzstājās kopā ar Roterdamas Filharmonisko orķestri. Šobrīd turpina maģistra studijas Hāgas Karaliskajā konservatorijā.

Edgars Karpenskis-Allažs ir latviešu fagotists, kas uzstājies kā solists ar kamerorķestri Sinfonia Concertante un pēdējo gadu laikā veicinājis fagota atpazīstamību Latvijas sabiedrībā, pirmatskaņojot vairākus skaņdarbus fagotam gan solo, gan kamermūzikas žanrā. Veidojis vairākas transkripcijas un aranžijas, kā arī ierakstījis latviešu un holandiešu komponistu mūziku Latvijas Radio 1. studijā. Edgars pašlaik turpina maģistra studijas Amsterdamas konservatorijā.

Francis Karpenskis-Allažs ir latviešu pianists, kas studē Zviedrijā. Piedalījies dažādās meistarklasēs un ar panākumiem startējis vairākos starptautiskos konkursos.

16.augustā plkst. 17.00 DUO TRIGO / PRAULIŅŠ: FENSTER / RĀMIS

Uģa Prauliņa un Montas Trigo mūzika

Svētdien, 16.08., festivāla noslēguma vakarā klausītāji varēs piedzīvot ko īpašu meditatīvā mūzikā.

Montas Trigo un Uģa Prauliņa radošā kopība aizsākās pēc Montas spilgtā Pētera Vaska mūzikas izpildījuma Berlīnes rātsnamā. Tam sekoja kopīgs koncerts Ērmaņu muižā, kas pārauga iedvesmojošā mūziķu sadarbībā.

Koncertā skanēs Uģa Prauliņa un Montas Trigo kompozīcijas un improvizācijas. Abu mākslinieku līdzšinējā pieredze un radošums ir izaudzis dabā kā vērojumi un meditācija.

Koncerta atslēgas vārds ir FENSTER. Koncerta “rāmis” jeb ietvars ir Montas skaņdarbs Fensterwetter (latv. val. – laikapstākļi “caur logu”), ar to sākas un beidzas šis muzikālais vakars – tie ir vērojumi, meditācijas, dabas iespaidi, psiholoģiski ekskursi. „Ēnas“, „Lakstīgala“, „Migla“, „Valis“, „Pulss“, „Ceļš“ – skaņdarbu nosaukumi jau vedina domāt par došanos iedomu ceļojumā pa ikdienas steigā grūti saskatāmām vietām.

Abiem māksliniekiem ir tuva dabas noslēpumu vide. Montas dzimtas saknes ir unikālajā Veclaicenē Dēliņkalna pakājē, savukārt Uģis ir izaudzis Rīgā un Garciemā, dzīvojies laukos Umurgā, tagad darbojas Ziemeļaustrumu pierobežā, kur atjaunojis kādreizējo dzimtas mājokli – Ērmaņu muižas kungnamu –, kur norisinās koncerti, izstādes un citi kultūras izziņas pasākumi.

Atlaides: studentiem, pensionārs – 50 % atlaide, uzrādot derīgu apliecību pie ieejas pasākumā.

Siguldieša kartes īpašniekiem, iegādājoties biļeti līdz 9. augustam – atlaide 30% no biļetes cenas. Pie ieejas pasākumā jāuzrāda Siguldas novada ID karte.

3+ Ģimenes karte īpašniekiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – biļetes cena 1.00 €. Biļetes var iegādāties Biļešu paradīzes kasēs vai www.bilesuparadize.lv.

Informāciju sagatavoja: Elīna Zeltiņa

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) aicina apmeklēt LLMC Vasaras skolas “Atburtās pasaules: laikmetīgās prakses un tradicionālās zināšanas” atvērto lekciju un darbnīcu programmu Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā no 6. līdz 10. augustam.

LLMC Vasaras skola ir ikgadēja starptautiska neakadēmiska izglītības programma, kuras mērķis ir brīvā un starpdisciplinārā formātā sniegt iespēju jaunajiem un topošajiem māksliniekiem, kā arī mākslas un kultūras nozares profesionāļiem, iepazīt aktuālās norises laikmetīgajā mākslā, rosināt diskusijas un attīstīt kolektīvas radošās prakses. Vasaras skolas publiskā lekciju un notikumu programma atvērta ikvienam interesentam, sniedzot iespēju plašākai auditorijai iepazīt laikmetīgās mākslas procesus un kontekstus.

Par programmu

2026. gada LLMC Vasaras skolas fokusā ir tradicionālās zināšanas kā iedvesma laikmetīgai radošajai praksei. Programmu Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā ievadīs Toms Ķencis un Jana Kukaine, kuru lekcija “Atslēgas uz pazemes pasauli” pievērsīsies htoniskajai mitoloģijai un tumšajai folklorai Baltijas mūsdienu mākslā, vienlaikus pārdomājot feminisma perspektīvas un vides ētiku. Filozofs Juhans Hellerma piedalīsies ar lekciju “Sērkociņi, kas aizdedzināti tumsā: brīnums un rezonanse pasaulē, kurā vairs nav maģijas”, kurā, balstoties Maksa Vēbera, Hartmuta Rosas un Džeinas Bennetas idejās, pievērsīsies brīnuma, atburšanas un rezonanses jēdzieniem. Annes Saukas lekcija “Pasaules atburšana: filozofiskie konteksti” izskatīs situatīvo zināšanu filozofisko kontekstu, apspriežot, cik svarīga ir pasaules atburšana, kā pieeja ilgtspējai un noturībai.

Programmā iekļautas arī praksē balstītas darbnīcas. Māksliniece Liene Rumpe vadīs darbnīcu “Sēņu ekoloģijas kā kompozīcijas modeļi”, mudinot dalībniekus iedvesmoties no sēņu tīklojumiem kā iespēju mākslinieciskajai domāšanai. Kuratore Marta Kudelska caur fiktīvu tēlu – Ernestu Totu – piedāvās iedziļināties alķīmijas, ezotēriskas un feminisma mākslas vēstures aspektos. Deju un kustību terapeite Simona Orinska vadīs darbnīcu “Iekšējās pasaules kartēšana: sapņu analīze un ķermeniskā pieredze”, iepazīstinot ar Junga sapņu analīzi, kustību terapiju un performanci kā pašizpētes un radošās izpausmes metodēm.

Noslēdzošās programmas dienas ir veltītas skaņai, folklorai un kolektīvajai atmiņai. Vokālists un rakstnieks Vaim Sarv lekcijā “Mutvārdu frikcijas: atlikuma izskanēšana, klausīšanās pēc dziedināšanas” piedāvās izskatīt Baltijas mutvārdu tradīcijas, runo dziesmas, animismu, dekoloniālo domāšanu un klausīšanos kā dziedinošu un ekoloģisku praksi. Vasaras skolas programmu noslēgs Gundegas Evelones un Evas Vēveres darbnīca “Tumšā folklora un iemiesotā performance: ainava kā zināšanu arhīvs”, kas aicinās dalībniekus pārinterpretēt latviešu mitoloģiju un tumšo folkloru, izmantojot rituālus, performanci un sadarbībā balstītu māksliniecisko praksi.

Detalizēta informācija par LLMC Vasaras skolas atvērto lekciju un darbnīcu programmu Madonā pieejama LLMC mājas lapā www.lcca.lv. Dalība – bez maksas. Darba valoda – angļu.

Rīko un atbalsta

Vasaras skolas programmas kuratori ir Andra Silapētere un UNART komanda (Toms Ķencis, Jana Kukaine, Ieva Melgalve and Maija Rudovska). LLMC vasaras skola tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, īstenojot Latvijas Zinātnes padomes finansēto projektu “Laikmetīgā māksla un folklora: atslēdzot aizsauli (UNART)” (lzp-2024/1-0479) un Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju.

Madonā 1. augustā plkst. 18.00 MABOCA galerijā Visuma Centrs 2 tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas un KAS (Kustība. Attēls. Skaņa) katedras izstāde “Aizvakardiena”.

Atklāšanas neformālajā daļā par muzikālo pavadījumu rūpēsies Mārtiņš Ratniks un TV Maskava.

“Uz notikušo nekad nevar paļauties. Tas, kas no tā būs, vēl nekad nav bijis. Vienīgi, kamēr Zeme ir apaļa, būs diena, kas taps par aizvakardienu.”

Izstādes autori: Sintija Kirsone, Lāsma Fedotova, Maija Sjomkāne, Betija Jakaite, Elza Bērziņa, Patrīcija Luiza Broka un Ojārs Pētersons.

Publicitātes attēla autore: Betija Jakaite

Informāciju sagatavoja: Margrieta Griestiņa

2026. gada 1. augustā, Limbažu 803. jubilejas svētku laikā, aicinām uz Limbažu viduslaiku pilskalnu, kur visas dienas garumā valdīs aušanas prasmes, amatniecības gars un viduslaiku noskaņa.

Vidzemes audēju prasmju demonstrējumi – izstādes, radošās darbnīcas:

• dzijas krāsošana
• dzijas tīšana ar tītāvām
• dzijas šķeterešana
• lupatu paklāja aušana
• jostu celošana
• aušana ar dabas materiāliem
• aušana ar stāvkokiem u.c

Piedalās Mailīšu fabrikas, 9 arodu, Aģes, Sarkaņu Smiltenes, Staiceles, Viļķenes audējas un eksperimentālās arheoloģijas grupas audējas.

Tāpat arī būs apskatāma Limbažu muzeja segu un dvieļu izstāde.

Informāciju sagatavoja: Diāna Nipāne

No 2026. gada 19. līdz 21. augustam filmu studija “Mistrus Media” Bērzaunes pagastā filmēs raidījumu par vietu vēsturi “Tas notika šeit”. Žurnālista Dāvida Ernštreita vadībā trīs vēsturnieki trīs dienas pētīs Bērzaunes pagasta un apkārtnes mazāk zināmos vēstures stāstus. 2026. gada 21. augustā iedzīvotāji un jebkurš interesents no tuvākas un tālākas apkaimes aicināts uz noslēguma pasākumu Bērzaunes pagasta estrādē “Aizvējš”, lai noklausītos vēsturnieku pētījumus un nobalsotu par labāko stāstu.

Vēstures detektīvs 20206. gada ziemā tiks izrādīts Latvijas televīzijā.

Informācijai par raidījumu var sekot: https://www.facebook.com/tasnotikaseit; https://www.instagram.com/tas.notika.seit/

Informāciju sagatavoja: Elīna Gediņa-Ducena, Elina.gedina@mistrusmedia.lv

“Es nekad nenožēloju, ka aizbraucu. Bet tagad zinu – man nebija lemts tur palikt.”

Šie vārdi visprecīzāk raksturo valmierietes Ingunas Kutilas stāstu. Pēc 12 gadiem Lielbritānijā viņa pieņēma lēmumu atgriezties Latvijā. Lai gan ikdiena Anglijā bija sakārtota – iegūta izglītība, veiksmīga karjera un plaša pieredze starptautiskā uzņēmumā –, doma par mājām nepameta nevienu brīdi.

Inguna dzimusi un augusi Valmierā, bet 14 gadu vecumā kopā ar māsu pārcēlās uz Lielbritāniju, kur jau dzīvoja viņu mamma. Tur viņa pabeidza skolu, koledžā apguva biznesa vadību un vēlāk vairākus gadus strādāja pasaulē lielākajā e-komercijas uzņēmumā “Amazon”.

Tomēr līdzās ikdienai un darbam bija kas daudz svarīgāks – saikne ar Latviju.

Vairāk nekā desmit gadus Inguna aktīvi iesaistījās latviešu diasporas dzīvē, īpaši organizācijā “Bērzes Strazdi”, palīdzot rīkot ikgadējo “Bērzes Strazdu Jāņu Festivālu” Straumēnos, Lielbritānijā. Šī vieta kļuva par viņas latviskuma balstu.

“Festivāls bija tas, kas palīdzēja saglabāt latviešu kultūru un sajūtu, ka piederu Latvijai. Katru gadu to gaidīju ar nepacietību. Tieši tur sapratu, cik daudz mūsu cilvēku dzīvo ārpus Latvijas un cik svarīgi ir satikties, runāt latviski un būt kopā.”

Tieši šī kopā būšana gadiem ilgi uzturēja dzīvu domu, ka kādu dienu viņa vēlas atgriezties.

Tomēr ceļā uz mājām bija arī daudz šaubu.

“Tā doma vienmēr bija kaut kur prāta aizmugurē – es gribu dzīvot Latvijā. Bet vienlaikus bija ļoti bail. Es nezināju, kā būs dzīvot Latvijā kā pieaugušam cilvēkam. Es taču nekad šeit nebiju strādājusi, maksājusi rēķinus vai veidojusi savu ikdienu.”

Par nopietnu pagrieziena punktu kļuva māsas lēmums atgriezties Latvijā kopā ar ģimeni. Redzot, ka tas ir iespējams, arī Inguna sāka arvien biežāk domāt par savu ceļu mājup.

Tomēr izšķirošais brīdis pienāca pagājušajā vasarā “Bērzes Strazdu Jāņu Festivālā”. Festivāla laikā Inguna iegriezās Latvijas mājā, kur satika Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori Ingu Madžuli. Vienkārša saruna par dzīvi ārvalstīs, atgriešanos Latvijā un bailēm no nezināmā izvērtās par nozīmīgu pagrieziena punktu. Daloties savās šaubās un dzirdot iedrošinājumu, Inguna saprata, ka ilgi lolotā doma par atgriešanos ir jāīsteno.

Tieši šī saruna kļuva par lūzuma punktu.

Jau dažus mēnešus vēlāk Inguna pieņēma drosmīgu lēmumu – aizgāja no darba Anglijā, sakrāmēja divpadsmit dzīves gadus desmit kastēs un devās mājup.

“Mājās atlidoju decembra beigās. Tas bija satraucoši, bet vienlaikus ļoti pareizi. Es jutu, ka daru to, ko patiesībā vienmēr esmu gribējusi.”

Atgriešanās izrādījās daudz vieglāka, nekā bija iedomājusies. Lielu atbalstu sniedza ģimene, draugi un cilvēki, kuri paši nesen bija izgājuši tam pašam ceļam cauri.

Īpašs iedvesmas avots bija arī māsa Sandija, kura Latvijā atgriezās agrāk un Vidzemē izveidoja savu fotostudiju.

“Redzot, ko māsa divu gadu laikā ir paveikusi, man radās vēl lielāka pārliecība, ka arī es varu.”

Šodien Inguna saka – aizbraukšana bija svarīga viņas dzīves pieredzes daļa, taču tikpat svarīga bija arī atgriešanās.

“Es neko nenožēloju. Man bija lemts aizbraukt. Tie gadi mani ļoti daudz ko iemācīja. Dzīvošana citā kultūrā paplašināja manu skatījumu uz pasauli, lika augt un veidoja mani par cilvēku, kāds esmu šodien. Esmu pateicīga par šo pieredzi. Taču tagad vēl vairāk ticu, ka man nebija lemts tur palikt.”

Viņa uzskata, ka lielākais šķērslis bieži vien nav praktiskas grūtības, bet bailes no nezināmā.

“Nebaidieties no tā, ko vēl nezināt. Visu var iemācīties, visu var noskaidrot. Ir ļoti daudz cilvēku un resursu, kas palīdz. Ja jūtat, ka gribat atgriezties, neļaujiet bailēm pieņemt lēmumu jūsu vietā.”

Ingunas stāsts vēlreiz apliecina, cik nozīmīga ir diasporas kopiena. Daudziem tautiešiem tieši satikšanās ar citiem latviešiem, kopīgi svētki un atklātas sarunas kļūst par tiltu atpakaļ uz Latviju.

Dažkārt pietiek ar vienu sarunu, lai saprastu – mājas visu laiku ir bijušas tepat.