The post Vadlīnijas atlikumsiltuma izmantošanai centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē appeared first on Vidzemes plānošanas reģions.

29. aprīlī Kaigu purvā norisinājās Kurzemes plānošanas reģiona organizētā pieredzes apmaiņas vizīte “Vēja un saules parku teritoriālie risinājumi Latvijā”, kuras ietvaros Vidzemes plānošanas reģions rīkoja Interreg Europe projekta BiodIvErSe iesaistīto pušu diskusiju “Izaicinājumi un risinājumi saules parku attīstībā”. Sarunu fokusā bija jautājums par to, kā Latvijā iespējams attīstīt saules parkus, vienlaikus mazinot to ietekmi uz dabas vērtībām un ainavu. Pieredzes vizītē piedalījās Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību speciālisti, energopārvaldnieki, Dabas aizsardzības pārvaldes un AS “Latvenergo” pārstāvji.

Norises vieta – uzņēmuma SIA “Laflora” teritorija Kaigu purvā – ļāva šos jautājumus aplūkot ļoti praktiskā griezumā. Tā parādīja, kā kūdras ieguves teritorijas iespējams plānot ilgtermiņā, ņemot vērā to izmantošanu arī pēc ieguves pabeigšanas. SIA “Laflora” nodrošina pilnu kūdras ieguves un pārstrādes ciklu – no platību sagatavošanas un ieguves līdz pārstrādei produktos ar augstu pievienoto vērtību, kā arī teritoriju tālākai attīstībai.

Uzņēmums ir noteicis mērķi līdz 2050. gadam virzīties uz zinātniski pierādītu klimatneitralitāti, mazinot un kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās emisijas. Šī pieeja ietver ilgtspējīgu kūdras ieguvi un pārstrādi, zinātnisku pētījumu veikšanu par inovatīviem kūdras produktiem, kā arī rekultivācijas programmu īstenošanu teritorijās pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Ilgtermiņā izvirzīta arī vīzija par teritorijas attīstību kā daudzfunkcionālu ilgtspējīgas attīstības telpu, kur līdzās vēja un saules enerģijai iespējama arī atjaunīgā ūdeņraža ražošana, siltumnīcu risinājumi, energoietilpīgu ražotņu izvietošana un rekreācijas zonas attīstība.

Paralēli kūdras ieguvei Kaigu purvā tiek īstenots nozīmīgs atjaunīgās enerģijas projekts – vēja parka “Laflora Energy” izbūve bijušajos kūdras ieguves laukos. Parkā uzstādītas 16 vēja turbīnas ar kopējo jaudu 108,8 MW, padarot to par lielāko vēja parku Latvijā. Kaigu purvā uzmanība arvien vairāk tiek pievērsta teritorijas nākamajiem attīstības posmiem un tās ilgtspējīgai izmantošanai, kas vienlaikus atbalsta uzņēmuma virzību uz klimatneitralitāti.

BiodIvErSe projekta ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumam, kā saules enerģijas risinājumus iespējams integrēt vidē, neradot pārmērīgu spiedienu uz ekosistēmām. Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvju Edgara Augustiņa un Rolanda Auziņa prezentācijā tika uzsvērts, ka saules paneļu ietekme uz vidi ir cieši saistīta ar to izvietojumu, plānošanu un teritorijas apsaimniekošanu.

“Saules paneļu ietekmi uz vidi nosaka nevis pats risinājums, bet gan tā izvietojums un apsaimniekošana – paneļu augstums, atstarpes starp rindām, ūdens noteces risinājumi un tas, vai teritorijā tiek atstātas vietas dabiskajiem procesiem,” tika uzsvērts Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvju prezentācijā BiodIvErSe diskusijas laikā.

Īpaši uzskatāmi šī pieeja parādās šķietami ikdienišķos lēmumos. Piemēram, saules parku teritoriju norobežošana bieži tiek izmantota infrastruktūras drošībai un vandālisma risku mazināšanai, taču pilnīga teritoriju nožogošana var ierobežot dzīvnieku pārvietošanos un fragmentēt dzīvotnes. Šādi piemēri akcentē nepieciešamību jau plānošanas posmā izvērtēt žogu risinājumus, dzīvnieku caurlaidību, piekļuvi teritorijai un zemes apsaimniekošanu starp paneļu rindām.

Saules paneļu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību nosaka nevis pats atjaunīgās enerģijas risinājums, bet veids, kā tas tiek integrēts ainavā un teritorijas lietošanā. Šāda pieeja ļauj atjaunīgo enerģiju kūdras ieguves teritorijās skatīt ne tikai kā elektroenerģijas ražošanu, bet kā daļu no plašākas enerģētikas sistēmas, kur iespējams apvienot saules un vēja enerģiju, enerģijas uzkrāšanas risinājumus un citus nākotnes virzienus ciešā sasaistē ar telpisko plānošanu un vides aizsardzību.

Norise Kaigu purvā apliecināja, ka atjaunīgās enerģijas attīstība Latvijā nav tikai tehnoloģisks jautājums, bet ilgtermiņa teritoriju attīstības izvēle, kur izšķiroša nozīme ir plānošanai, vietas izvēlei un sadarbībai starp attīstītājiem, pašvaldībām un vides institūcijām.

Pieredzes vizīti “Vēja un saules parku teritoriālie risinājumi Latvijā” organizēja Kurzemes plānošanas reģions projekta “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu jautājumos” ietvaros.

The post Kūdras purvi un nākotnes enerģijas risinājumi appeared first on Vidzemes plānošanas reģions.

BiodIvErSe projekta ietvaros aplūkotie jautājumi ir aktuāli arī Vidzemes plānošanas reģionā – kā izvēlēties piemērotākās teritorijas saules elektrostaciju attīstībai, kā definēt dabai draudzīgus risinājumus un kā nodrošināt, lai vides ieguvumi saglabātos ilgtermiņā. Vidzemē, kur lauku teritorijas un dabas vērtības aizņem nozīmīgu reģiona daļu, šie jautājumi kļūst arvien praktiskāki, pieaugot interesei par saules enerģijas projektiem.

Austrijā saules enerģijas attīstība tiek mērķtiecīgi virzīta uz teritorijām, kur tā mazāk konkurē ar lauksaimniecību – uz ēku jumtiem, ūdens virsmām, bijušajām industriālajām teritorijām un atkritumu poligoniem. Plaši tiek izmantoti arī Agri‑PV risinājumi – saules paneļu sistēmas, kas integrētas lauksaimniecībā, ļaujot vienā teritorijā vienlaikus ražot elektroenerģiju un turpināt lauksaimniecisko darbību.

Vienā no apskatītajām teritorijām, aptuveni 5,2 hektāru platībā, saules paneļi apvienoti ar aitu ganībām, ziemāju audzēšanu un augļkopību. Līdzšinējā pieredze rāda, ka šādi risinājumi sākotnēji ir dārgāki un nodrošina zemāku elektroenerģijas izstrādi, taču ilgtermiņā var sniegt papildu ieguvumus – uzlabotu augiem nepieciešamo mikroklimatu, labāku augu aizsardzību un augstāku produkcijas kvalitāti.

“Saules parku plānošanā ir svarīgi ņemt vērā apēnojumu, jo tas tieši ietekmē zemsedzes augus un dzīvās dabas daudzveidību. Ja paneļu rindas ir izvietotas ļoti blīvi un zemu, zem tām nonāk maz gaismas, tādēļ augiem ir grūtāk augt, un samazinās arī piemērotas barošanās un dzīves vietas bezmugurkaulniekiem. Lai bioloģisko daudzveidību saglabātu un veicinātu, paneļus ieteicams izvietot dažādos augstumos un ar pietiekamām atstarpēm, atstājot arī saulainas zonas, kur var attīstīties veģetācija. Papildu ekoloģisko kvalitāti var nodrošināt arī vienkārši risinājumi — piemēram, zaru vai atmirušās koksnes kaudzes, kā arī krūmu stādījumi atklātākās vietās. Šādi elementi veido daudzveidīgāku dzīvotņu struktūru un uzlabo saules parka bioloģisko daudzveidību,” uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas Atļauju un izvērtējumu sektora vadītāja Elīna Blūma.

Pieredzes vizītēs tika uzsvērts, ka būtiska nozīme ir ne tikai saules paneļu izvietojumam, bet arī teritoriju apsaimniekošanai. Vairākos piemēros PV parki tiek apsaimniekoti kā zālāji – tajos ganās aitas, tiek sēti apputeksnētājiem piemēroti augi un veidotas dzīvotnes kukaiņiem un abiniekiem. Papildus tam zem saules paneļiem tiek izvietoti arī zaru saišķi un citi dabiskie materiāli, kas kalpo kā patvērums un mikrodzīvotnes dažādām kukaiņu sugām, veicinot bioloģisko daudzveidību vienkāršiem, bet efektīviem paņēmieniem.

Kā norāda Vidzemes plānošanas reģiona vecākais eksperts Rolands Auziņš, pētījumi liecina, ka “pareizi apsaimniekotos PV parkos bioloģiskā daudzveidība var būt līdzīga vai pat augstāka nekā salīdzināmās kontrolteritorijās”, uzsverot teritoriju apsaimniekošanas nozīmi ilgtspējīgu risinājumu nodrošināšanā.

Sanāksmes laikā tika prezentēta arī krūmmelleņu audzēšanas pieredze zem saules paneļiem. Šādi augi ir pasargāti no pārmērīgas saules, vēja un nelabvēlīgiem laikapstākļiem.

Vēl viena apskatītā joma bija peldošie PV risinājumi, kas izvietoti uz ūdens virsmām. Šādi risinājumi samazina spiedienu uz sauszemes teritorijām un atsevišķos gadījumos uzlabo arī ūdens kvalitāti, piemēram, mazinot ūdens uzsilšanu un aļģu savairošanos. Vienlaikus tika uzsvērts, ka peldošās PV konstrukcijas ļauj integrēt arī papildu elementus ūdens ekosistēmu atbalstam – starptautiskajā praksē šādās konstrukcijās iespējams izmantot mākslīgus substrātus, grozus vai citas struktūras, kas kalpo kā patvērums vai nārsta vietas zivīm, tādējādi peldošos PV projektus veidojot kā daudzfunkcionālus ūdens teritoriju risinājumus.

Kopumā Austrijā gūtā pieredze apliecina, ka atjaunīgās enerģijas attīstība var būt savienojama ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ja tā tiek īstenota pārdomāti, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem un ciešu sadarbību starp dažādām nozarēm. Vidzemei BiodIvErSe projekts sniedz vērtīgu pamatu, lai šīs atziņas izmantotu reģionālajā plānošanā un politikas veidošanā, attīstot risinājumus, kas vienlaikus stiprina enerģētisko neatkarību, lauku teritoriju attīstību un dabas daudzveidību.

The post Kukaiņu dzīvotnes, zālāji un saules enerģija – Austrijas pieredze BiodIvErSe projektā appeared first on Vidzemes plānošanas reģions.

Semināru organizē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioniem. Tas notiks Kosmosa izziņas centrā, Cīrulīšu ielā 63, Cēsīs, no plkst. 9:30 līdz 15:00.

Semināra mērķis ir stiprināt pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu praktiskās iemaņas energopārvaldībā – sākot no datu analīzes līdz konkrētu pasākumu īstenošanai, kas palīdz samazināt enerģijas patēriņu un izmaksas pašvaldību ēkās un infrastruktūrā.

Pasākuma laikā tiks aplūkoti dažādi instrumenti un pieejas pamatotu lēmumu pieņemšanai, kā arī prezentēti reāli piemēri un sasniegtie rezultāti no pašvaldību prakses. Seminārs veidots kā praktisks atbalsts speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar energodatiem, ēku apsaimniekošanu vai energoefektivitātes projektiem.

PROGRAMMA

Seminārs paredzēts Vidzemes plānošanas reģiona un tā pašvaldību pārstāvjiem, tostarp pašvaldību energopārvaldniekiem, ēku apsaimniekotājiem, projektu vadītājiem, kā arī pašvaldību kapitālsabiedrību speciālistiem, kas pilda pašvaldību deleģētos uzdevumus.

Dalība seminārā ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja reģistrācija. Pieteikšanās līdz 2026. gada 18. maijam, aizpildot tiešsaistes reģistrācijas formu: Reģistrācijas veidlapa 22.05. Cēsīs

Seminārs tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros, lai veicinātu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu ar klimata pārmaiņām saistītās sociālekonomiskās sekas reģionos.

The post Cēsīs notiks seminārs “Energopārvaldība pašvaldībā: no datiem līdz reāliem ietaupījumiem” appeared first on Vidzemes plānošanas reģions.

Atlikumsiltums veidojas kā blakusprodukts dažādos procesos – rūpniecībā, komercēkās un sabiedriskajās ēkās, tostarp slimnīcās, sporta un atpūtas kompleksos ar baseiniem, kā arī datu centros. Šāds siltums nereti rodas nepārtrauktas dzesēšanas, ventilācijas vai ūdens sagatavošanas procesos, taču praksē tas reti tiek izmantots centralizētajā siltumapgādē.

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka atlikumsiltuma izmantošanas iespējas centralizētajā siltumapgādē, ir attālums starp siltuma avotu un siltumtīkliem. Jo lielāks attālums, jo augstākas ir investīcijas siltumtrases izbūvē un siltuma zudumi, kas daudzos gadījumos padara projektu ekonomiski nepamatotu.

Papildu izaicinājums Latvijas kontekstā ir ierobežotais lielo siltuma avotu skaits, īpaši ārpus lielākajām pilsētām. Atšķirībā no Ziemeļeiropas valstīm, kur datu centri bieži tiek apzināti kā nozīmīgi un stabilu atlikumsiltuma apjomu nodrošinoši avoti, Latvijā situācija ir citāda – datu centru ir mazāk. Kā norāda nozares eksperti, viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka elektroenerģijas cenas citās valstīs šobrīd ir konkurētspējīgākas energoietilpīgu objektu attīstībai.

Salaspilī šobrīd tiek izstrādāts risinājums, kas ļautu datu centra radīto atlikumsiltumu izmantot centralizētajā siltumapgādē. “Mēs vienmēr skatāmies uz enerģiju kā uz resursu, kas vienam var būt lieks, citam – ļoti vajadzīgs. Datu centrs ir jāatdzesē, savukārt mums šis atlikuma siltums ir tieši tas, ko varam izmantot centralizētajā siltumapgādē. Šī sadarbība ļauj vienā sistēmā apvienot dzesēšanu un siltuma ražošanu, radot ieguvumu abām pusēm,” uzsver SIA “Salaspils Siltums” Energoefektivitātes departamenta vadītāja Ilze Siliņa.

“Vienlaikus mūsu attīstības vīzija ir balstīta uz ilgtspēju un pakāpenisku siltumapgādes elektrifikāciju. Jau šobrīd siltumenerģijas ražošanā dominē atjaunīgie energoresursi, savukārt nākamais solis ir virzība uz bezemisiju tehnoloģijām. Liela daļa enerģijas patēriņa Eiropā ir saistīta ar siltumu un transportu, un mēs redzam potenciālu šo jomu elektrificēt centralizēti. Šajā kontekstā nozīmīga loma ir arī siltuma akumulācijas tvertnei, kas nākotnē nodrošinās sistēmas elastīgumu un līdzsvaru starp dažādiem energoresursiem,”  uzsver I.Siliņa.

Citu valstu pieredze projekta Green4HEAT ietvaros rāda, ka atlikumsiltuma integrācija siltumtīklos ir efektīva galvenokārt pilsētvidē ar attīstītiem siltumtīkliem un zemas temperatūras sistēmām. Vienlaikus arī sabiedriskās ēkas var kalpot kā labs piemērs lokālai atlikumsiltuma izmantošanai.

Vidzemes slimnīcā ir vērtēts, kādi procesi un iekārtas slimnīcas infrastruktūrā rada siltuma pārpalikumu un kāds ir tā izmantošanas potenciāls. “Vidzemes slimnīcā atlikumsiltums rodas vairākos ikdienas procesos – laboratoriju un radioloģijas iekārtās, servertelpās, dzesēšanas sistēmās, kā arī notekūdeņos. Šis siltums, izmantojot, piemēram, siltumsūkņus, var tikt izmantots karstā ūdens sagatavošanai vai telpu apkurei, īpaši zemas temperatūras siltumapgādes sistēmās.” skaidro SIA «Vidzemes slimnīca» energopārvaldniece Arita Krūmiņa.

Atlikumsiltuma izmantošanu Latvijā būtiski ietekmē arī siltumnesēja temperatūra. Daudzos gadījumos tas ir zemas vai vidējas temperatūras siltums, kas prasa papildu tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, siltumsūkņus, lai to pielāgotu siltumtīklu vajadzībām. Tas palielina investīciju apjomu un pagarina atmaksāšanās laiku, kas bez mērķēta atbalsta var kļūt par būtisku šķērsli projektu īstenošanai.

Kopumā atlikumsiltums Latvijā ir nozīmīgs, taču lokāli ļoti atšķirīgs resurss. Tā efektīva izmantošana prasa nevis universālus risinājumus, bet detalizētu datu analīzi, izpratni par vietējiem apstākļiem un ciešu sadarbību starp pašvaldībām, siltumapgādes uzņēmumiem un lielajiem siltuma avotiem.

Green4HEAT reģionālās darba grupas pulcē pašvaldību pārstāvjus, siltumapgādes uzņēmumus, energopārvaldniekus, publisko ēku apsaimniekotājus, kā arī citus nozares dalībniekus, kuri ikdienā iesaistīti siltumapgādes plānošanā un attīstībā. Darba grupu mērķis ir veidot kopīgu izpratni par ilgtspējīgas siltumapgādes risinājumiem un identificēt praktiski īstenojamus virzienus reģionālā un nacionālā mērogā. Vienlaikus šīs darba grupas kalpo arī kā platforma priekšlikumu sagatavošanai Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmai nākamajam plānošanas periodam, balstoties uz diskusijās identificētajām vajadzībām un praktisko pieredzi.

The post Atlikumsiltums Latvijas siltumapgādē: potenciāls ar konkrētiem nosacījumiem appeared first on Vidzemes plānošanas reģions.

The post Projekta RESONANCE ietvaros pašvaldības dalās pieredzē par viedā ielu apgaismojuma attīstību Vidzemē appeared first on Vidzemes plānošanas reģions.

Pieaugot energoresursu cenām un svārstībām, arvien svarīgāka kļūst spēja uzkrāt siltumu laikā, kad tas ir lētāks vai pieejamāks, un izmantot to brīžos, kad pieprasījums ir augsts. Tas ļauj izlīdzināt siltumtīklu slodzes, samazināt izmaksas, uzlabot apkures katlu un siltumsūkņu darbības efektivitāti, palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanas īpatsvaru. Šādas sistēmas var uzglabāt siltumu no dažām stundām līdz pat vairākiem mēnešiem, atbilstoši izvēlētajai tehnoloģijai.

Tikšanās laikā Green4HEAT partneri iepazinās ar trīs siltuma enerģijas uzkrāšanas (turpmāk arī TES) principiem, kas tiek izmantoti Eiropā:

Pirmais siltuma uzkrāšanas veids ir siltuma uzkrāšana, uzsildot siltumnesēju (Sensible Heat Storage SHS) – visbiežāk vienkārši ūdeni. Tas ir visplašāk izmantotais un salīdzinoši vienkāršākais risinājums, kas labi der gan īstermiņa uzkrāšanai (piemēram, diennakts pīķu izlīdzināšanai), gan arī ilgākam laikam, ja siltumu uzkrāj lielākā apjomā, piemēram, tvertnēs vai pazemes risinājumos. Valjadolidā apskatītajā uzņēmuma SOMACYL siltumapgādes sistēmā darbojas 3 500 m³ karstā ūdens uzkrāšanas tvertne, kas ļauj “paņemt” siltumu brīžos, kad pieprasījums ir zemāks, un izmantot to tad, kad pieprasījums pieaug. Tas palīdz samazināt vajadzību pēc lielākām apkures katlu jaudām un nodrošina stabilāku un efektīvāku sistēmas darbību.  Siltumu šajā sistēmā ražo biomasas katli — kopējā uzstādītā jauda ir 19,1 MW , kas ļauj centralizētajā siltumapgādē aizstāt fosilos kurināmos ar vietējo, atjaunīgo resursu.  Vizītes laikā uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka sistēmā izmantots arī šķeldas katls no Latvijas, par kuru darbību un uzturēšanu vietējie speciālisti izteicās atzinīgi.

Otrs siltuma uzkrāšanas veids ir latentais (Latent Heat Storage LHS) – siltums tiek uzkrāts nevis vienkārši uzsildot ūdeni vai citu nesēju, bet izmantojot materiālu, kas noteiktā temperatūrā maina savu stāvokli (piemēram, no cieta kļūst šķidrs un pēc tam atkal sacietē). Kad šāds materiāls kūst, tas uzņem sevī lielu siltuma daudzumu, bet, kad sacietē, tas šo siltumu atdod atpakaļ sistēmai.  Šāda pieeja ļauj uzkrāt salīdzinoši daudz enerģijas kompaktākā apjomā un to saglabāt ilgāk ar nelieliem zudumiem.  Tajā pašā laikā šie risinājumi parasti ir dārgāki un sarežģītāki, jo izmantotie materiāli mēdz būt izmaksu ziņā dārgi un siltums tajos ne vienmēr izplatās pietiekami ātri, tāpēc praksē bieži jāizmanto papildrisinājumi (piemēram, materiāla “iekapsulēšana” vai siltuma pārneses uzlabošana).

Trešais siltuma uzkrāšanas veids ir termoķīmiskā siltuma uzkrāšana (Thermochemical Heat Storage TCHS). Šajā gadījumā siltums netiek “glabāts” kā uzsildīts ūdens vai uzkarsēts materiāls, bet kā enerģija ķīmiskajās saitēs — ar siltuma palīdzību materiālā notiek atgriezeniska ķīmiska reakcija, un vēlāk, kad reakcija notiek pretējā virzienā, uzkrātais siltums var tikt atbrīvots.  Šīs pieejas lielākā priekšrocība ir tā, ka tā var nodrošināt ļoti mazu siltuma zudumu uzglabāšanas laikā un ļoti augstu uzkrātās enerģijas “blīvumu” (t.i., daudz enerģijas relatīvi nelielā apjomā).  Teorētiski šāda uzkrāšana ļauj siltumu saglabāt ļoti ilgi un domāt arī par enerģijas pārnesi lielākos attālumos, tomēr pašlaik šī tehnoloģija vēl nav pietiekami nobriedusi un nav plaši komerciāli pieejama kā gatavs, standartizēts risinājums.

Vidzemes plānošanas reģionam braucienā līdzi devās SIA “Limbažu siltums” Valdes loceklis Ainārs Grīviņš.  SIA “Limbažu siltums” ir Limbažu novada pašvaldības kapitālsabiedrība, kas nodrošina siltumapgādes pakalpojumus un ikdienā strādā ar sistēmas uzturēšanu un attīstību.  Siltumsūkņi uzņēmumam nav tikai teorētiska interese — “Limbažu siltums” jau ir īstenojis projektu ar siltumsūkņu uzstādīšanu, tāpēc siltuma uzkrāšanas risinājumi Valjadolidā tika vērtēti arī no praktiskas sistēmas attīstības perspektīvas.  Dalība Green4HEAT partneru tikšanās reizē Valjadolidā deva iespēju klātienē iepazīt, kā siltuma uzkrāšana tiek integrēta centralizētajā siltumapgādē un kā tā palīdz sistēmai strādāt elastīgāk. Ainārs Grīviņš par iespaidiem Spānijā saka: “Galvenā atziņa ir tāda, ka labāks rezultāts tiek sasniegts tad, ja visa sistēma — ražošana, sadale un patēriņš — tiek veidota un vadīta kā viens kopums. Siltuma uzkrāšana ir nozīmīgs instruments efektīvākai centralizētās siltumapgādes sistēmu darbībai. Reģionu pieredze apliecina, ka siltuma uzkrāšanas risinājumi ir piemērojami gan lielākās, gan vidēja mēroga siltumtīklu sistēmās. Integrējot siltuma uzkrāšanu, iespējams uzlabot energoefektivitāti un sistēmas elastību.”

Apskatīts tika arī daudzdzīvokļu māju rajons Valjadolidā, kur ēku atjaunošana īstenota ar kvartāla pieeju — vienoti risinājumi vairākām ēkām vienlaikus. Projektā apvienotas divas daļas: ēku energoefektivitātes uzlabošana un apkures sistēmas maiņa, pārejot no gāzes uz biomasu (šķeldu), vienlaikus saglabājot rezerves jaudu pīķa slodzēm. Katlu māja ir izvietota tā, lai ietekme uz iedzīvotājiem būtu minimāla — īpaši pievērsta uzmanība trokšņu slāpēšanai un drošībai. Vizītes laikā tika skaidrota arī kurināmā piegādes kārtība: šķeldas piegādes tiek plānotas tā, lai netraucētu iedzīvotāju ikdienai, tostarp bērnu drošībai pagalmā, un kurināmais tiek uzglabāts tam paredzētā tvertnē. Katlu māja aprīkota ar ugunsdrošības risinājumiem, lai avārijas situācijās varētu operatīvi reaģēt.

Šī tikšanās Valjadolidā bija viens no projekta Green4HEAT starptautiskajiem mācību pasākumiem. Iepriekš partneru valstīs jau apgūtas arī citas tēmas – zemas temperatūras siltumapgāde, IKT risinājumi siltumapgādes un dzesēšanas plānošanai, kā arī ģeotermālās enerģijas izmantošana. Turpmākie mācību un pieredzes apmaiņas pasākumi paredzēti Beļģijā (North Antwerp siltumapgādes uzņēmumā) un Lietuvā, kur uzmanības centrā būs publiskā un privātā sektora partnerības, kas var palīdzēt attīstīt un ieviest zaļās inovācijas apkures un dzesēšanas jomā.

Paralēli starptautiskajai pieredzes apmaiņai Vidzemē tiek organizētas arī vietējās diskusijas ar iesaistītajām pusēm — jau 27. martā tiešsaistē plānota saruna par atlikuma siltuma izmantošanu. Vairāk uzzini: www.vidzeme.lv/Green4HEAT

The post Vidzemes pārstāvji piedalās Green4HEAT darba grupā Spānijā, iepazīstot siltuma uzkrāšanas risinājumus appeared first on Vidzemes plānošanas reģions.

The post Pašvaldību pieredze ceļā uz viedāku pilsētvidi: viedais ielu apgaismojums praksē appeared first on Vidzemes plānošanas reģions.

The post RESONANCE projekta partneri Budapeštā izzina viedās infrastruktūras iespējas ilgtspējīgai pilsētu mobilitātei appeared first on Vidzemes plānošanas reģions.