Šodien, 22. jūlijā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, skatot likumprojektu “Latvijas Austrumu teritorijas attīstības likums”, atbalstīja Vidzemes plānošanas reģiona priekšlikumu Latvijas austrumu teritorijā līdzās Latgales plānošanas reģionam un Alūksnes novadam iekļaut arī Valkas, Smiltenes, Gulbenes un Madonas novadu. Komisijas locekļi šādai pieejai neiebilda un vienojās šo nostāju paust arī Saeimas sēdē. 

Vidzemes plānošanas reģions komisijā aicināja Latvijas austrumu teritoriju noteikt pēc faktiskās drošības un sociālekonomiskās situācijas, nevis administratīvajām robežām. Reģiona priekšlikums balstīts analīzē, kurā izvērtēti 15 ekonomiskie, demogrāfiskie un ģeogrāfiskie kritēriji. 

Likumprojektu pirmajā lasījumā Saeima plāno skatīt jau nākamajā sēdē. Priekšlikumus otrajam lasījumam varēs iesniegt līdz 23. augustam. Līdz tam likumprojekta iesniedzēji un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija izvērtēs arī Vidzemes plānošanas reģiona iesniegtos priekšlikumus. 

Vai transports pēc pieprasījuma var kļūt par vienu no risinājumiem transporta nabadzības mazināšanai Latvijas reģionos? Par to 10. jūlijā plkst. 15.30 Cēsīs sarunu festivālā LAMPA (Ziemeļsalā) diskutēs valsts, plānošanas reģionu un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Vidzemes plānošanas reģionu diskusijā pārstāvēs administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, daloties pieredzē, kas gūta, pilotējot transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu Vidzemē.

Diskusijā tiks runāts par transporta nabadzību, iedzīvotāju mobilitātes izaicinājumiem reģionos un to, kā sabiedriskā transporta sistēmu ietekmē depopulācija, pieaugošās izmaksas un mainīgais pieprasījums. Dalībnieki analizēs, kāpēc tradicionālā pieeja ne vienmēr spēj nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo mobilitāti un kādi risinājumi varētu būt efektīvāki nākotnē.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta transportam pēc pieprasījuma – tā līdzšinējai ieviešanas pieredzei, iespējām un ierobežojumiem. Vidzemes plānošanas reģions iepazīstinās ar pilotprojekta rezultātiem un gūtajām atziņām, savukārt citi diskusijas dalībnieki stāstīs par līdzšinējo pieredzi, plānotajiem risinājumiem un nākotnes iecerēm dažādos Latvijas reģionos.

Diskusiju organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā. Tā notiks latviešu valodā ar tulkojumu angļu valodā.

Vidzemes plānošanas reģiona un Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes 2026. gada 29. maijā Lizumā aizvadīja kopīgu sēdi, kurā pārrunāja Latvijas austrumu teritoriju drošības, attīstības un ekonomiskās noturības jautājumus. Sanāksmes noslēgumā attīstības padomju locekļi vienojās par kopīgu rezolūciju, kurā aicina valsts augstākās amatpersonas un lēmumu pieņēmējus īstenot mērķētus valsts atbalsta pasākumus Latvijas austrumu reģionu pašvaldībām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Rezolūcija apliecina Vidzemes un Latgales vienotu pozīciju un gatavību kopīgi iestāties par Latvijas austrumu teritoriju drošības, noturības un attīstības interesēm

Rezolūcijā uzsvērts, ka pieaugošā drošības apdraudējuma apstākļos austrumu reģioniem ir būtiska nozīme valsts drošības, civilās aizsardzības, sabiedrisko pakalpojumu pieejamības un ekonomiskās noturības nodrošināšanā. Vienlaikus pašvaldības saskaras ar arvien lielākām prasībām civilās aizsardzības, izglītības, veselības aprūpes, elektronisko sakaru un uzņēmējdarbības noturības jomā, kuru nodrošināšanai nepieciešams papildu valsts finansējums un koordinēta rīcība.

Rezolūcija tiks nosūtīta Latvijas Republikas Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Saeimai un atbildīgajām nozaru ministrijām. Vienlaikus Ministru kabinets tiek aicināts viena mēneša laikā pēc tās saņemšanas sniegt informāciju par plānotajiem atbalsta pasākumiem, to finansējuma avotiem un ieviešanas grafiku.

Diskusijā vairākkārt izskanēja, ka līdzšinējie valsts atbalsta pasākumi nav devuši gaidīto rezultātu un daudzas iepriekš identificētās problēmas joprojām nav atrisinātas. Tika norādīts, ka nepieciešams skaidri definēt Latvijas austrumu teritorijas un izveidot mērķētu atbalsta politiku, kas ņemtu vērā atšķirīgos drošības, demogrāfiskos un ekonomiskos izaicinājumus dažādās pašvaldībās.

Īpaša uzmanība tika pievērsta civilās aizsardzības gatavībai, patvertņu pieejamībai un kvalitātei, kritiskās infrastruktūras noturībai, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu pieejamībai, kā arī uzņēmējdarbības attīstības iespējām. Pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka līdztekus drošības stiprināšanai nepieciešams saglabāt darba vietas, atbalstīt esošos uzņēmējus un radīt apstākļus, lai iedzīvotāji arī turpmāk izvēlētos dzīvot un strādāt Latvijas austrumu reģionos.

Š.g. 29. maijā, Lizumā, Gulbenes novadā notiks Vidzemes plānošanas reģiona un Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomju apvienotā sēde, kurā abu reģionu pašvaldību pārstāvji apspriedīs reģionālās attīstības, drošības un austrumu pierobežas jautājumus.

Abus plānošanas reģionus vieno Eiropas Savienības austrumu pierobežai raksturīgie drošības, demogrāfijas un ekonomiskās attīstības izaicinājumi.

Apvienotajā sēdē abu reģionu pārstāvji pārrunās pašreizējās ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz Vidzemes un Latgales pašvaldību darbu, uzņēmējdarbības vidi un austrumu pierobežas attīstību. Tāpat paredzēts apspriest abu reģionu sadarbības iespējas drošības un noturības stiprināšanā, investīciju piesaistē, uzņēmējdarbības attīstībā un reģionu interešu pārstāvībā valsts līmenī.

Sēdes noslēgumā paredzēta iepazīšanās ar kokapstrādes uzņēmuma SIA “AVOTI” un maizes ceptuves “Ķelmēni” darbību, kas ir veiksmīgi un konkurētspējīgi uzņēmējdarbības piemēri Vidzemē.

Apvienotajā sēdē piedalīsies Vidzemes un Latgales plānošanas reģionu Attīstības padomju locekļi, pašvaldību vadītāji un administrāciju pārstāvji.

2026. gada 28.–29. aprīlī Olštinā, Polijā, notika Eiropas Savienības vietējā līmeņa dialogs (EU Local Dialogue) par Austrumu pierobežas reģionu attīstību, kas tika organizēts Interreg Europe programmas REGIO-SILIENCE konferences ietvaros. Pasākumā piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova, uzrunājot starptautisku auditoriju par reģionu lomu drošas Eiropas veidošanā.

I. Suija-Markova pasākumā pārstāvēja gan Vidzemes reģionu, gan Baltijas jūras reģiona politisko tīklu BSSSC.

Pēc I. Suijas-Markovas teiktā, pierobežas reģioniem ir savas stiprās puses: izdevīga atrašanās vieta, dabas resursi, zaļās enerģijas potenciāls un iedzīvotāji, kuri prot ātri un prasmīgi rīkoties arī sarežģītās situācijās.

Viņa uzsvēra, ka šādu mērķu sasniegšanai nepieciešama politika, kas pielāgota katra reģiona vajadzībām, nevis “viens risinājums visiem”. Tā kā reģionos ne vienmēr ir pieejamas visas vajadzīgās zināšanas, kritiski svarīgi ir saglabāt starptautiskās sadarbības programmas, piemēram, Interreg. Tās ļauj reģioniem, pašvaldībām, uzņēmējiem mācīties no citu valstu pieredzes un rast praktiskus risinājumus.

Kā piemēru starptautiskās sadarbības ieguvumiem I. Suija-Markova minēja Vidzemes Atvērto inovāciju centru (VAIC), ko dibinājis Vidzemes plānošanas reģions un Vidzemes Augstskola, vienlaikus saņemot arī reģiona desmit pašvaldību atbalstu. Pateicoties Interreg Europe programmai, 2025. gadā reģionā viesojās Eiropas eksperti, kuri palīdzēja izstrādāt centra turpmākās darbības modeli. Šāda zināšanu apmaiņa ir palīdzējusi stiprināt centra lomu reģionā, veidojot to par vietu, kur satiekas pētnieki, uzņēmēji un pašvaldības, lai kopīgi radītu jaunus un konkurētspējīgus risinājumus.

Diskusijās Olštinā piedalījās reģionu pārstāvji no visas Eiropas, kopīgi meklējot risinājumus pierobežas drošībai un izaugsmei. Vizītes laikā gūtās atziņas un nostiprinātie kontakti ar starptautiskajiem partneriem kalpos par pamatu jaunu iniciatīvu izstrādei, lai stiprinātu Vidzemes un visas Austrumu pierobežas noturību un ekonomisko attīstību arī turpmāk.

2026. gada 16. un 17. aprīlī, Seviļā,Spānijā pulcējās 20 Eiropas reģionu pārstāvji, lai piedalītos Eiropas Parlamenta finansētā projekta “2030CATALYSTS: no uzraudzības līdz ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanai Eiropas reģionos” partneru darbseminārā, koorganizēja Eiropas Komisijas Apvienotais pētījumu centrs. Starp dalībniekiem bija arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa un speciāliste Laura Kindzule. 

Jau 2015. gadā Latvija kopā ar vairāk nekā 150 valstīm ANO Ģenerālajā asamblejā apstiprināja rezolūciju “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”. Ar šo soli valstis apņēmās īstenot 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un 169 apakšmērķus, lai līdzsvarotu ekonomiskos, sociālos un vides aspektus. Šo mērķu ieviešanā kritiski svarīga loma ir tieši to lokalizācijai, jo vismaz 105 no šiem apakšmērķiem nav īstenojami bez vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldības iesaistes.  

Pārvaldības izvērtējums tiek veidots, pamatojoties uz literatūras un dokumentu analīzi, kā arī intervijām un konsultācijām ar reģionu pārstāvjiem. Lai sniegtu pilnīgu ainu par reģionu lomu IAM ieviešanā, projektā izstrādāts daudzpakāpju analītiskais ietvars, kas analizē gan strukturālās dimensijas, gan politiskās rīcības brīvības jomas, informāciju detalizējot astoņās galvenajās dimensijās, kā reģiona autonomija, finanses, kapacitāte un koordinācija. 

Tā kā projektā paredzēts izstrādāt harmonizētu reģionālo indikatoru kopumu par IAM ieviešanas progresu, tad projekta partneri gūs arī metodoloģisku atbalstu reģionālā snieguma novērtēšanai. Darbseminārā Apvienotā pētījumu centra eksperte Iria Enrique Regueira atklāja, ka izveidot saskaņotu reģionālo indikatoru kopumu nav vienkārši – datu pieejamība ievērojami atšķiras un trūkst visu reģionu starpā salīdzināmu datu. Šobrīd no sākotnējiem 216 unikālajiem indikatoriem ir izdevies atlasīt 49 piemērotākos, kas tiks apkopoti praktiskā darba materiālā, kā arī izmantoti digitāla novērtēšanas rīka izstrādē. 

Darbseminārs kalpoja kā vērtīga platforma pieredzes apmaiņai un tīklošanās iespējām ar citiem Eiropas reģioniem. Pasākuma noslēgumā eksperti novēlēja dalībniekiem kļūt par IAM vēstniekiem savā valstī un reģionā.

Vēlreiz projekta 2030CATALYSTS partneru reģioni un eksperti klātienē tiksies šī gada decembrī Briselē, kad tiks prezentēti projekta rezultāti un diskutēts par iespējamajiem risinājumiem, lai saglabātu virzību uz IAM ietvertajām cilvēces pamatvērtībām politiskajā dienas kārtībā arī pēc 2030. gada.   

2026. gada 16. aprīlī Līgatnē, Jauno Līderu vidusskolā norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde, kurā pašvaldību pārstāvji tikās ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru. Sanāksmē tika pārrunāti jautājumi par Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanu nākamajam budžeta periodam, reģionu lomu un stratēģiju Austrumu pierobežas sociālekonomiskajai stiprināšanai.

Diskusijas centrā bija nākamais ES daudzgadu budžets, kura kopējais plānotais apjoms Latvijai ir 9,3 miljardi eiro. Ministrs vērsa uzmanību uz izmaiņām ES fondu politikas pieejā, kas turpmāk dalībvalstīm sniegs plašākas iespējas pašām noteikt investīciju apjomu starp dažādām politikām, vienlaikus prasot augstāku nacionālā līmeņa atbildību un precizitāti stratēģiskajā plānošanā.

VPR pārstāvji uzsvēra, ka, plānojot valsts partnerības dokumentus, ir būtiski tajos iestrādāt skaidru reģionālo komponenti, lai investīcijas maksimāli atbilstu vietējās ekonomikas vajadzībām. Šajā kontekstā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi ieceri par teritoriju noturības stiprināšanu Latvijas reģionālās politikas ietvaros, paredzot mērķtiecīgu atbalstu 1,8 miljardu eiro apmērā.

Līdzīga nepieciešamība pēc elastības attiecas ne tikai uz uzņēmējdarbības atbalstu, bet arī uz investīciju praktisko pielietojumu pašvaldību pakalpojumos. Kā piemērs tika minēta elektroautobusu programma, kurā stingrie ierobežojumi liedz šos transportlīdzekļus izmantot pilnam pašvaldības funkciju klāstam. Tas samazina investīciju faktisko atdevi un ierobežo pašvaldību operatīvo darbību, jo tehniku nav iespējams pielāgot mainīgajām vietējām vajadzībām. Šādas situācijas vēlreiz apliecina, cik būtiski ir nacionālā līmeņa regulējumu salāgot ar reģionu reālo situāciju un pašvaldību specifiskajiem uzdevumiem.

Lai kāpinātu reģionu kapacitāti, padome aicināja virzīties uz pilnvērtīgu reģionālās pārvaldības modeli. Tas paredzētu konkrētu valsts pārvaldes funkciju nodošanu reģionu pārziņā, kā piemēru minot sabiedriskā transporta maršrutu tīkla un kustības plānošanu, kas ļautu pakalpojumu daudz precīzāk pielāgot iedzīvotāju reālajām vajadzībām.

Tāpat Vidzemes pašvaldību pārstāvji uzsvēra nepieciešamību nostiprināt plānošanas reģionu lomu investīciju plānošanā un uzraudzībā, piešķirot tiem saistošas saskaņojuma tiesības valsts investīciju programmu izstrādē. Tas nodrošinātu, ka nacionālā līmeņa finansējums tiek mērķtiecīgi salāgots ar reģiona attīstības prioritātēm.

Sarunu noslēgumā puses vienojās, ka sekmīgas reģionālās attīstības pamatā ir savstarpēja uzticēšanās un administratīvo procesu vienkāršošana, mazinot birokrātiskos šķēršļus pašvaldību ieceru īstenošanai.

2026. gada 16. aprīlī plkst. 10.00 Cēsu novada Līgatnē, Jauno Līderu vidusskolas telpās (Strautu ielā 4), notiks Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kas kalpos par platformu dialogam ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru.

Sēdē galvenā uzmanība tiks pievērsta Latvijas gatavošanās procesam Eiropas Savienības daudzgadu budžetam 2028.–2034. gadam un ar to saistītajai reģionālajai politikai. Tiks pārrunāts valsts partnerības plāna izstrādes progress un plānošanas reģionu praktiska iesaiste tā sagatavošanā, nodrošinot jēgpilnu dialogu ar reģioniem. Diskusijā tiks vērtēta arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD veiktā pētījuma secinājumu izmantošana, lai stiprinātu reģionu konkurētspēju un investīciju piesaisti.

Ņemot vērā 2021.–2027. gada ES fondu perioda noslēgšanos, ar ministru tiks pārrunāta plānošanas reģionu funkciju pārskatīšana, bāzes finansējuma modelis un institucionālās kapacitātes stiprināšana. Diskusijā iekļauti jautājumi par valsts līdzfinansējuma paplašināšanu starptautiskiem projektiem, kā arī par reģionālās inovācijas un zināšanu platformas attīstību Vidzemē.

Darba kārtībā iekļauti jautājumi par ES fondu projektu ieviešanu, pieprasot skaidrību par plānotajiem uzsaukumiem pašvaldībām. Padome pārrunās nepieciešamos uzlabojumus projektu vadības un uzraudzības sistēmās, lai mazinātu administratīvo slogu. Tāpat tiks uzsvērta nepieciešamība veicināt kompleksu pieeju infrastruktūras attīstībā, aicinot ministriju radīt nosacījumus, kas ļautu projektus realizēt loģiski un saskaņoti.

Sanāksmē skars arī teritorijas plānošanas efektivitāti un Igaunijas–Latvijas pierobežas jautājumus, tostarp pārrobežu sadarbības mehānismus un sabiedriskā transporta nodrošināšanu.