Aizvadītajā mēnesī, 11.–13. maijā, Turku (Somijā) notika Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.–2027. gadam projekta INFLUENCE uzsākšanas sanāksme. Projekts kopīgam mērķim apvieno Dienvidrietumu Somijas Reģionālo padomi un Vidzemes plānošanas reģionu (VPR). Pusotru gadu ilgais projekts ļaus Somijas un Latvijas jauniešiem aktīvi piedalīties sava reģiona nākotnes veidošanā.

Projektā abās valstīs tiks izveidota Reģionālā viedokļu līderu akadēmija. Tā būs viena gada apmācību programma 18-25 gadus veciem jauniešiem.

Vidzemē akadēmijas dalībnieki iesaistīsies reģionālās attīstības procesos un izstrādās priekšlikumus nākamajai Attīstības programmai. Jaunieši pētīs, analizēs un prezentēs idejas, kā Vidzemei attīstīties sociālās, ekonomiskās un vides ilgtspējas jomā.

Programma apvienos lekcijas, ekskursijas, darbnīcas un ekspertu diskusijas. Pavisam tās būs deviņas dažāda formāta satikšanās, tai skaitā divi darbsemināri un divi tiešsaistes pasākumi ar Somijas jauniešiem. Pirmais akadēmijas pasākums notiks jau šā gada oktobrī.

Akadēmijas nodarbības ne tikai padziļinās jauniešu izpratni par pārdomātu teritorijas attīstības plānošanu, bet arī dos pārliecību, ka reģiona nākotni ir iespējams reāli ietekmēt. Vidzemei šis ir stratēģiski nozīmīgs brīdis, jo jaunās reģiona Attīstības programmas sagatavošana sāksies jau drīzumā.

Līdzīga akadēmija šoruden tiks atklāta arī Dienvidrietumu Somijā. Tur tās uzmanības centrā būs klimata rīcības plāna īstenošana.

Projekta rezultātā gan Dienvidrietumu Somijā, gan Vidzemē izveidosies aktīvu jauniešu grupa, kas būs guvusi priekšstatu par to, kā pilsoņi var ietekmēt pašvaldību un reģiona lēmumus, un apguvusi dažādas pilsoniskās līdzdalības formas. Projekts paredz arī starpvalstu savstarpējo mācīšanos, kur abas puses apmainīsies ar atziņām par gūto pieredzi. No akadēmijā iegūtā tiks izstrādāts modelis, ko varēs pārņemt un izmantot arī citi reģioni. Tādējādi veidosies pieeja, kurā jauniešu balss tiek sadzirdēta un ņemta vērā jau plānošanas sākumā.

Kopš 2023. gada projekta CIBioGo partneri no deviņām Eiropas valstīm, tostarp Vidzemes plānošanas reģions, strādā pie kopīga izaicinājuma – kā uzlabot sadarbību starp iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām pusēm, lai efektīvāk aizsargātu bioloģisko daudzveidību. Projekts tiek īstenots Interreg Europe programmā.

Projekta CIBioGo mērķis ir paplašināt zināšanas par līdzdalīgas pārvaldības metodēm bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un veicināt efektīvu aizsargājamo teritoriju pārvaldību.

Projekta pirmajā posmā partneri apkopoja un analizēja dažādas labās prakses bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā. Pieredzes apmaiņas vizītēs partnervalstīs tika iepazītas jaunas pieejas, rīki un idejas, kas palīdz pielāgot risinājumus vietējai situācijai un pilnveidot politikas instrumentus.

Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena, ko atzīmē 22. maijā, ir piemērots brīdis, lai aktualizētu sabiedrības un ieinteresēto pušu sadarbības nozīmi bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā. 2026. gada vadmotīvs ir “Acting locally for global impact” jeb “Rīkoties lokāli globālas ietekmes vārdā”. Tieši 1992. gada 22. maijā tika pieņemta Bioloģiskās daudzveidības konvencija, kas aicina pasaules valstis apturēt dabas degradāciju un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Rīcība kopienās, skolās, pašvaldībās un ikdienas paradumos var būtiski palīdzēt mazināt dabas noplicināšanos visā pasaulē. Tieši šāda pieeja ir arī projekta CIBioGo pamatā – pārmaiņas sākas ar katra cilvēka iesaisti.

Video sniedz īsu ieskatu projektā un tajā sasniegtajos rezultātos.

Viņš uzsvēra arī ietekmes principu – jo lielāka ietekme uz dabu, jo lielāka atbildība par investīciju atpakaļ.

“Dabai mūs nevajag” – maksa kā slodzes regulators

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina diskusijā stāstīja, ka DAP cenrāža daļa par publiskajiem pasākumiem varētu stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī. Maksa par lielu publisku pasākumu rīkošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās skartu 1% no Latvijas teritorijas un attiektos uz pasākumiem ar vismaz 100 dalībniekiem. Publiskajiem pasākumiem paredzēti arī atbrīvojumi no maksas bērniem, skolēniem, sociāli mazaizsargātām grupām un daudzbērnu ģimenēm.

Taču uzturēšana nav vienkārša – dabas infrastruktūra Latvijā ir ļoti sadrumstalota, bet DAP 2026. gada budžets infrastruktūras uzturēšanai ir samazināts. Plānotie ieņēmumi no maksas pakalpojumiem par publiskajiem pasākumiem tiek prognozēti aptuveni 16 000 eiro gadā – summa, kas sedz tikai nelielu daļu no faktiskajām vajadzībām.

“Solidaritātes princips” pret pelņu

Viens no paneļdiskusijas punktiem bija jautājums par solidaritātes principu – kam pienākas bezmaksas pieeja dabai un kam par to jāmaksā. Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents Juris Žilko, pārstāvot 7500 licencētus sportistus, norādīja uz bažām, ka DAP noteiktā maksa skars arī nelielos tautas sporta pasākumus.

Federācija ierosināja kompromisu – atbrīvot no maksas pasākumus līdz 250-300 dalībniekiem, bet uzlikt organizatoriem atbildību atstāt infrastruktūru vismaz tikpat labā vai pat labākā stāvoklī nekā pirms pasākuma.

Meži kā tiesības un pienākumi

SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra uzsvēra, ka meži ir gan tiesības, gan pienākumi sabiedrībai.

A. Skudra norādīja, ka “Rīgas meži” jau pagājušajā gadā ieviesa cenrādi komercpasākumiem un uzņēmumiem, kas izmanto meža teritorijas, taču tautas sports un jaunatnes aktivitātes paliek bez maksas. “Daži uzņēmēji pat teica: “Mēs brīnāmies, ka jūs tik ilgi mums atļāvāt tā darīt. Mēs bijām gaidījuši, ka jūs ātrāk kaut kā liksiet mūs pie kārtības.””

Sabiedrība gatava maksāt – ar nosacījumiem

Diskusijas laikā veiktā sabiedrības aptauja ar 49 dalībniekiem parādīja, ka augstāko atbalstu (3,8 no 5 punktiem) saņem princips “kas pelna, tas investē” – komercuzņēmumi ar augstu ietekmi maksā. Augstu novērtēts arī ziedojumu un brīvprātīgā darba mehānisms kā alternatīva maksai.

Interesanti, ka pērn Siguldas apkārtnē DAP īstenoja pilotaktivitāti, kurā vērtēja iedzīvotāju vēlmi ziedot par infrastruktūras izmantošanu. Katram pašam bija iespēja izvēlēties noteiktu summu – un vidēji tā bija 9 eiro. Lai arī reāls maksājums netika veikts, rezultāti apliecināja sabiedrības vēlmi atbalstīt dabas infrastruktūru arī ar savu maciņu.

Diskusija turpinās – meklējot līdzsvaru

Diskusijas noslēgumā dalībnieki vienojās, ka nepieciešami daudzveidīgi finansēšanas mehānismi: lietotāju maksas, apsaimniekošanas līgumi ar ieinteresētajām pusēm, ziedojumi, kā arī lielāka komercorganizatoru līdzatbildība.

Saruna notika šā gada 24. februārī Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros un bija viena no Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā (CIBioGo)” aktivitātēm. Projekts CIBioGo tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir paplašināt zināšanas par līdzdalīgas pārvaldības metodēm bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un veicināt efektīvu aizsargājamo teritoriju pārvaldību.

Plašāka informācija par DAP publisko maksas pakalpojumu cenrādi pieejama šeit .

Jāņukalna estrādes atdzimšana un jauniešu iesaiste

Gada nozīmīgākais notikums bija Jāņukalna estrādes atjaunošana, pie kuras kopā strādāja gan pieaugušie, gan bērni. Iedzīvotāji un uzņēmēji iesaistījās vairākās talkās – tīrīja, demontēja, krāsoja un ziedoja materiālus kopīgā mērķa vārdā.

2025. gada 1. jūnijā atjaunotajā Jāņukalna estrādē notika atklāšanas lielkoncerts “Kopā radīt, darīt, svinēt!” un “Baltijas jūras reģiona kultūras pērles 2025” balvas pasniegšanas ceremonija. Pasākums pulcēja vairāk nekā 700 bērnu un jauniešu no Smiltenes un Valkas novadu deju kolektīviem un koriem, kā arī vietējos iedzīvotājus un viesus no kaimiņvalstīm. Jāņukalna estrāde ir atkal atguvusi savu pievilcību, un tagad tā turpina dzīvot ar iedzīvotājiem nozīmīgu kultūras saturu.

Viens no rīcības plāna galvenajiem pīlāriem bija jauniešu līdzdalības sekmēšana. Smiltenes un tās novada jaunieši aktīvi iesaistījās viņiem nozīmīgas vides labiekārtošanā – piedalījās mākslinieces Viktorijas Zemes vadītajās meistarklasēs un kopīgi apgleznoja namiņu atjaunotajā aktīvās atpūtas parkā “Smiltiņš”.

Ilgtermiņa ietekme

Galvenā atziņa – cilvēki visvairāk iesaistās, ja jūt, ka viņu ieguldījums ir svarīgs, un sadarbība starp paaudzēm padara procesu tikpat nozīmīgu kā galīgo rezultātu.

Nākotnē Smiltenē plānots turpināt kopienas vadīto pieeju, rūpējoties par atjaunotajām vietām, atbalstot vietējās iniciatīvas un radot vairāk iespēju cilvēkiem visos vecumos tikties, sadarboties un justies saistītiem ar savu pilsētu.

Publikācijā izmantoto fotogrāfiju autori: Uģis Brālēns / Smiltenes Kultūras centrs, VPR

Projekta We Make Transition! galvenie uzsvari ir sadarbība, zināšanu apmaiņa un praktiski risinājumi. Lai gan projekts noslēdzās 2025. gada 31. decembrī, tā ietvaros aizsāktās iniciatīvas – bioreģiona attīstība, bioloģiskās pārtikas veicināšana un pilsoniskās līdzdalības stiprināšana – saglabājas kā būtiski Vidzemes attīstības uzdevumi.

Vairāk par projektu: https://interreg-baltic.eu/project/we-make-transition/

Somijas piemēri

Ietekmes forumā ar iedvesmas runu uzstājās aprites ekonomikas eksperts un ES Klimata vēstnieks Timo Huhtameki. Viņš uzsvēra, ka apritīgas ekonomikas attīstībā izšķiroša nozīme ir sabiedrības domāšanas un vērtību maiņai – svarīgi ir ne tikai lietot atkārtoti, pārstrādāt un atjaunot, bet arī mainīt attieksmi pret patēriņu un resursu izmantošanu kopumā.

Pasākuma otrajā dienā dalībnieki apmeklēja ģimenes saimniecību “Frantsila” Hemeenkiru novadā. Saimnieku vairāk nekā 40 gadu pieredze ārstniecības augu audzēšanā un produktu radīšanā veselībai un skaistumam parādīja, kā bioloģiskā saimniekošana var būt veiksmīgs uzņēmējdarbības modelis. Saimniecībā darbojas arī veģetārais restorāns, kurā tiek izmantoti bioloģiskie produkti, un tiek piedāvāti dažādi labsajūtas pakalpojumi.

Ģimenes pārstāves dalījās ar savu pieeju – mērķis ir veicināt labklājību un laimi sabiedrībā, padarot pasauli par labāku vietu, vienlaikus saglabājot savus principus un drosmi lēmumos. Saimniecības saimnieku filozofija saskan ar projekta “We Make Transition!” vērtībām un parāda, ka ilgtspējīga dzīvesveida izvēle var būt gan iedvesmojoša, gan praktiski īstenojama.

Par projektu “We Make Transition!”

Projekts “Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību, stiprinot pilsonisko līdzdalību un inovāciju” (We Make Transition!) ir Baltijas jūras reģiona programmas 2021–2027 projekts. Tas apvieno partnerus no sešām valstīm kopīgā mērķī – veicināt ilgtspējīgas pārmaiņas vietējā līmenī, izmantojot inovatīvu sabiedrības līdzdalības metodi “Pārmaiņu arēnu”. Projekts noslēdzas 2025. gada 31. decembrī, taču tajā radītās iniciatīvas turpinās attīstīties arī nākotnē.

Publikācijā izmantoto fotogrāfiju autori: Tuomas Jaakkola, VPR

Gaidāms izaugsmes un sadarbības gads

Projekta “BSR Cultural Pearls” partneri kopā ar ekspertu žūriju apsveic jaunākos titula ieguvējus – Gliksburgu, Kristīnestādi (Kristīnankaupunki), Krosno un Šlēsvigu – un ar nepacietību gaida titulu pasniegšanas ceremoniju. Tā notiks šī gada 25.–27. novembrī foruma “Kultūra izturētspējai 2025” laikā Vardē, Dānijā. Forums izcels pārmaiņas, ko panācis spēcīgs iedzīvotāju, radošo profesionāļu un partneru tīkls ap Baltijas jūru, un iezīmēs “Baltijas jūras reģiona kultūras pērļu” iniciatīvas turpmāko attīstību.

Titula “Baltijas jūras reģiona kultūras pērles 2026” gads tiks oficiāli atklāts 2026. gada 20. janvārī ar pirmo no vairākiem tiešsaistes semināriem, kas notiks visa gada garumā. Tie veicinās pieredzes apmaiņu starp iepriekšējo gadu titula pilsētām, nodrošinās ekspertu iesaisti un radīs papildu sadarbības iespējas. Tīkla semināru cikls sniegs ieskatu šādās tēmās:

• labās prakses piemēri par kultūras lomu kopienu stiprināšanā;
• starpnozaru sadarbība un pašvaldību pārvaldība;
• CuReAP īstenošana praksē;
• līdzdalības metodes kopienu iesaistes veicināšanai;
• kultūras un radošā sektora (CCS) un pašvaldību sadarbība.

Titulētās pilsētas visā reģionā apliecina kopienas un kultūras spēku, gūstot starptautisku atpazīstamību. Gan laureāti, gan kandidāti pievienojas “Kultūras pērļu” tīklam, iegūstot platformu pieredzes apmaiņai un kopienu noturības stiprināšanai. Ar katru jauno “Baltijas jūras reģiona kultūras pērļu” gadu tiek atklāti arvien jauni veidi, kā nelielas pilsētas var atgūt kultūras dzīvotspēju un bagātināt pilsonisko dzīvi. Tiešsaistes platformā “Culture for Resilience” (no angļu val. “Kultūra noturībai”) interesentiem būs pieejamas gan agrāk īstenotas, gan šobrīd notiekošas iniciatīvas, sniedzot iedvesmu plašai auditorijai.

Tituls “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle” nodrošina pilsētām un pašvaldībām strukturētu pieeju kultūras izmantošanai sociālās noturības stiprināšanā. Šī ir trešā titula piešķiršanas reize, un līdz šim atzinību saņēmušas 14 pašvaldības. Projektu “BSR Cultural Pearls” līdz 2025. gada beigām finansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma. Iniciatīva turpināsies, balstoties uz titula piešķiršanu, izstrādātajiem resursiem un gūtajām atziņām, vienlaikus stiprinot „Kultūras pērļu” sadarbības tīklu.

Informāciju sagatavoja: Lāra Knige (Lara Knigge), ARS BALTICA (projekta “BSR Cultural Pearls” asistente), un Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā