Šis izvērtējums ir daļa no plašākiem centieniem īstenot vienu no Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2022–2027 prioritātēm – uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Sabiedrības novecošanās un hronisko slimību izplatības pieaugums rada arvien lielāku pieprasījumu pēc sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem. Saskaņā ar Eurostat prognozēm līdz 2050. gadam 65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars ES varētu pieaugt no 21% līdz 28%, savukārt Eiropai būs nepieciešami aptuveni 1,6 miljoni papildu aprūpes darbinieku. Inovatīvas palīgtehnoloģijas var būtiski uzlabot aprūpes efektivitāti, ļaujot sniegt kvalitatīvu aprūpi lielākam cilvēku skaitam.

Projekts TechSocialcare tiek īstenots ar INTERREG EUROPE programmas atbalstu no 2025. gada maija līdz 2029. gada jūlijam, apvienojot 12 partnerus no astoņām Eiropas valstīm. Projektā piedalās Latvijas, Čehijas, Grieķijas, Polijas, Rumānijas, Itālijas, Īrijas un Bosnijas un Hercegovinas partneri. Projekta kopējais mērķis ir izstrādāt vienotus tehniskos standartus un pamatprasības palīgtehnoloģiju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanai sociālās aprūpes nozarē, tādējādi novēršot šķēršļus, ko rada dažādu sistēmu nesaderība un vienotas standartizācijas trūkums.

Pētījums drīzumā tiks sagatavots arī angļu valodā un nodots starptautiskai apritei.

17. aprīlī Jūrmalā, Nacionālajā rehabilitācijas centrā (NRC) “Vaivari”, notika Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) organizēta projekta TechSocialcare otrā iesaistīto pušu sanāksme. VPR projektu vadītāja Lienīte Priedāja-Klepere iepazīstināja sanākušos ar projekta jaunākajām aktivitātēm. Sanāksmes dalībnieki tika informēti par būtiskākajām ziņojuma “Politikas dokumentu analīze par asistīvo tehnoloģiju izmantošanu sociālajā un veselības aprūpē” atziņām. Tāpat viņi arī uzzināja vairāk par NRC “Vaivari” un Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra sociālās un veselības aprūpes pakalpojumiem.

Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra pakalpojumu nodrošināšanas procesu vadītāja Vita Deičmane iepazīstināja tikšanās dalībniekus ar centra darbību un aktuālajām grūtībām. Viņa uzsvēra, ka pieprasījums pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem turpina pieaugt. Pagājušajā gadā izsniegti vairāk nekā 22 000 palīglīdzekļu, tomēr finansējuma apjoms atpaliek no vajadzībām. Centra pārziņā ir ne tikai palīglīdzekļi, kas nodrošina cilvēku iekļaušanos sabiedrībā, bet arī medicīnas ierīces, kas uztur pacientu dzīvībai būtiskas funkcijas.

Sanāksmē tika identificēti vairāki sistēmiski “pārrāvumi”. Šobrīd trūkst skaidra mehānisma tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai akūtajā un subakūtajā aprūpes posmā, un nav noteikts, vai atbildība par pagaidu palīglīdzekļu izsniegšanu šajā posmā gulstas uz slimnīcu, pašvaldību vai Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centru. Tāpat nepieciešams skaidri nodalīt palīglīdzekļus kā sociālās iekļaušanas līdzekli no medicīniskajām ierīcēm, kas uztur vitālās funkcijas. Kā nākamais solis tika minēta nepieciešamība pēc strukturētas diskusijas ar Veselības ministriju, pašvaldībām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

Eksperte un antropoloģe Līna Orste prezentēja analīzes ziņojumu par asistīvajām tehnoloģijām saistīto rīcībpolitiku Latvijā. Tas sniedz esošās situācijas vērtējumu un ieteikumus, sākot no veselības un sociālās aprūpes sektoru sadarbības līdz ētikas jautājumiem. Ziņojums drīzumā būs pieejams plašākai publikai. Eksperte minēja, ka arī viedtālrunis var kalpot kā palīgtehnoloģija, tāpēc svarīgi ir vispirms novērtēt cilvēka vajadzības un tad piedāvāt piemērotāko risinājumu. L. Orste arī norādīja, ka daudzu tehnoloģiju programmatūra nav pieejama latviešu valodā, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai piesaistītu ražotāju uzmanību, kā arī nepieciešami starpnieki starp medicīnas un tehnoloģiju jomu. Pētījumā arī konstatēts, ka bieži vien palīglīdzekļi pēc izsniegšanas netiek lietoti, tāpēc nepieciešamas atkārtotas konsultācijas un mērķētāki pakalpojumi.

Pētījuma ieteikumi likumdošanas uzlabošanai skar birokrātiskā sloga samazināšanu palīglīdzekļu pieteikumu procesā, valsts finansēto palīglīdzekļu klāsta paplašināšanu, tehnisko standartu un testēšanas prasību izstrādi palīgtehnoloģijām Latvijā, kā arī palīgtehnoloģiju ieviešanas veicināšanu publiskajā vidē.

VPR projekta eksperts Artūrs Pokšāns iepazīstināja tikšanās dalībniekus ar projektā TechSocialcare izveidoto politikas matricu un vadīja koprades darbnīcu četros tematos: palīgtehnoloģiju praktiskie aspekti, ētika, iepirkumi un uzturēšana, drošība, piekļūstamība un ergonomika. Gan ziņojums, gan koprades secinājumi dos ieguldījumu izmaiņās, kas nepieciešamas politikas līmenī un praksē kā Latvijā, tā visās projekta partnervalstīs Eiropā.

Sanāksmes noslēgumā NRC “Vaivari” speciālisti Olga Kožinova un Ņikita Horoševs ekskursijas laikā iepazīstināja ar centrā sniegtajiem pakalpojumiem. Galvenais princips ir vispirms novērtēt un izprast klienta vajadzības, pēc tam piedāvāt atbilstošu risinājumu. Pakalpojumi vērsti uz to, lai palīdzētu cilvēkiem ar dažādiem kustību traucējumiem atjaunot dzīves kvalitāti un piedalīties ikdienas dzīves nodarbēs ārpus institūcijām. Dalībnieki varēja iepazīties arī ar moderniem tehnoloģiskiem risinājumiem, tostarp robotiem, kas palīdz atjaunot kustības.

Sanāksmē piedalījās pārstāvji no VPR, NRC “Vaivari” un Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra, Vidzemes slimnīcas, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta, Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldes un Smiltenes novada pašvaldības, vairākiem sociālās aprūpes centriem un pansionātiem Valmieras un Madonas novadā, kā arī biedrībām “Latvijas Samariešu apvienība”, “Apeirons”, Latvijas Neredzīgo biedrības, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un sociālā uzņēmuma “Dzīvības poga”.

Aprīļa sākumā izplatīts otrais projekta TechSocialcare notikumu apkārtraksts angļu valodā, kurā apkopotas galvenās aktivitātes un rezultāti šajā projekta posmā.

Informatīvā izdevuma centrā ir starpreģionu pasākums Klužā-Napokā, Rumānijā (2026. gada 17.–18. februārī), ko rīkoja viens no projekta partneriem – Napokas vietējo rīcības grupu asociācija Porolissum. Pasākuma laikā partneri strādāja pie kopīgām pieejām palīgtehnoloģiju standartizācijā, apzināja labās prakses no visu partneru valstīm un izstrādāja politikas standartu matricu, kas aptver astoņas tematiskās jomas.

Apkārtrakstā atspoguļota arī TechSocialcare pārstāvju dalība Smart City Expo izstādē Barselonā, kā arī ieinteresēto pušu sanāksme Sarajevā – ASA Pētniecības, attīstības un inovāciju institūtā, kurā piedalījās pārstāvji no Vīnes Medicīnas universitātes un Sarajevas Kantona Veselības ministrijas.

Projekts turpina stiprināt Eiropas sadarbību, lai uzlabotu palīgtehnoloģiju integrāciju sociālās aprūpes pakalpojumos.

Sekojiet TechSocialcare jaunumiem sociālajos tīklos Facebook, Instagram, LinkedIn un mājaslapā: interregeurope.eu/techsocialcare

2026. gada 23.–24. martā VPR komanda piedalījās projekta partneru sanāksmē Hamburgā, ko uzņēma Hamburgas-Ependorfas Universitātes slimnīca (UKE) – viena no modernākajām klīnikām Eiropā, kas gadā apkalpo 572 000 pacientu. Sanāksmē vienlaikus ar moduļu mērķu un satura veidošanu tika apspriesta arī EDHEN tīkla attīstība, kas apvienos NVO, politiķus, akadēmiskās institūcijas un reģionālās pašvaldības visās partneru valstīs, lai digitālās veselības pratības veicināšana turpinātos arī pēc projekta noslēguma.

5. decembrī Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā norisinājās starptautiskā projekta DEAHL Baltic seminārs “Digitālā veselības pratība: mūsdienīgas aprūpes priekšnoteikums”, pulcējot veselības aprūpes speciālistus, iestāžu vadītājus, politikas veidotājus un digitālās transformācijas ekspertus no Latvijas. Pasākumu rīkoja Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu. Semināru atklāja projekta pārstāvji – Ilona Rāviete un Maija Ancveriņa (Strenču PNS), kā arī Lelde Ābele (Vidzemes plānošanas reģions), uzsverot DEAHL Baltic nozīmi veselības speciālistu digitālo prasmju stiprināšanā un iestāžu kapacitātes celšanā.

Semināra ievadā projekta DEAHL Baltic eksperti iezīmēja galvenos izaicinājumus, kas ietekmē digitālās veselības attīstību Latvijā – sabiedrības novecošanos, pieaugošo slodzi uz veselības aprūpi un nepietiekamu digitālo pratību gan pacientu, gan personāla vidū. Tika uzsvērts, ka arī veselības aprūpes organizācijās darbiniekiem nereti trūkst digitālo prasmju, kas būtiskas efektīvai darba plūsmai.

Dalībnieki iepazinās arī ar starptautisko skatījumu – projekta partneris no Somijas dalījās pieredzē par digitālās veselības pratības nozīmi gan iestāžu darbā, gan sabiedrības veselības procesos, uzsverot sistēmisku pieeju un mērķtiecīgus rīkus, kas uzlabo darba efektivitāti visos līmeņos.

Semināra praktiskajā daļā eksperti skaidroja, kā digitālo pratību ieviest un pilnveidot ikdienas darbā, īpašu uzmanību pievēršot riskiem sistēmu, personāla un pacientu līmenī. Tika uzsvērts, ka fragmentēti dati un dubultdarbs kavē kvalitatīvu aprūpi, savukārt īsas mikromācības ir efektīvākais veids, kā sistemātiski stiprināt personāla prasmes. Strukturētu un saprotamu digitālo “pacienta ceļu” eksperti minēja kā risinājumu, kas mazina trauksmi un uzlabo pacientu pieredzi.

Pēcpusdienā tika aplūkoti vairāki Latvijas veselības aprūpes iestāžu digitālo iniciatīvu piemēri, tostarp risinājumi ambulatorās terapijas digitalizācijai, pacientu plūsmas un steidzamības novērtēšanas procesa uzlabošanai, personāla digitālo prasmju attīstīšanai un aprūpes procesu modernizācijai. Šie piemēri parādīja gan reģionālo, gan nacionālo pieredzi un apliecināja, ka digitālās pārmaiņas veselības aprūpē Latvijā jau notiek praksē.

Dienas noslēgumā tika iezīmēts, kā DEAHL Baltic turpmāk atbalstīs Latvijas ārstniecības iestādes, testējot jaunus digitālos risinājumus un pilnveidojot gan pacientu ceļus, gan personāla digitālo ikdienu. Pēc semināra dalībnieki piedalījās tīklošanās sesijā un fokusa grupu diskusijās, apkopojoši iezīmējot galvenās vajadzības turpmākajam darbam.

Pasākums norisinājās Interreg Baltijas jūras reģiona programmas līdzfinansētā projekta “DEAHL Baltic – Digitālo prasmju stiprināšana aktīvai un veselīgai dzīves videi Baltijas reģionā” ietvaros (projekta Nr. #C065). Pasākumu līdzfinansē Eiropas Savienība. Izteiktie viedokļi un secinājumi atspoguļo autoru skatījumu un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatiem. Par to saturu atbild vienīgi pasākuma organizatori.

Foto: Alīna Kitnere 

Šī gada 5. decembrī pl. 10.00 Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas 2. nodaļas zālē notiks seminārs “Digitālā veselības pratība: mūsdienīgas aprūpes priekšnoteikums”, ko organizē Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu projekta DEAHL Baltic ietvaros. Pasākums paredzēts veselības aprūpes speciālistiem, ārstniecības iestāžu vadītājiem un citiem nozares profesionāļiem, kuri vēlas stiprināt savas digitālās prasmes un izpratni par digitalizācijas lomu mūsdienu ārstniecības procesos.

Semināra mērķis ir iepazīstināt dalībniekus ar digitālās veselības pratības konceptu un starptautisko metodiku, kas palīdz novērtēt un pilnveidot veselības speciālistu digitālās kompetences. Dalībnieki uzzinās, kā digitālās prasmes veicina efektīvāku komunikāciju ar pacientiem, drošu datu izmantošanu un jaunu, uz pacientu vajadzībām orientētu digitālo risinājumu ieviešanu ārstniecības iestādēs. Pasākums notiek starptautiskā projekta DEAHL Baltic ietvaros, kura mērķis ir stiprināt digitālās veselības pratību Baltijas jūras reģionā, veicinot zināšanu apmaiņu un atbalstot veselības aprūpes organizāciju kapacitāti digitālajā transformācijā.

Pasākuma tēmas un runātāji:

• Semināra atklāšana un ievads: “Digitālā veselības pratība kā mūsdienīgas aprūpes priekšnoteikums”
  Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas vadība / Vidzemes plānošanas reģions

• DEAHL Baltic projekta iepazīstināšana: mērķi, partneri, pilotvietas un ieguvumi veselības speciālistiem, Vidzemes plānošanas reģions / Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca

• Starptautiskā pieredze: Digitālās veselības pratības izpratne: iedzīvotāju un organizācijas skatījums,
  Mika Uttio, Seinajoki Lietišķo zinātņu universitātes projektu vadītājs (Somija) *Video lekcija tulkota ar subtitriem latviešu valodā.  

• Lekcija: “Digitālā veselības pratība praksē: 5 soļi efektīvai ieviešanai”
  Marina Petrokova, Digitālās veselības biedrības valdes locekle, digitālo prasmju apmācību izveidotāja un fasilitatore

• Diskusija un jautājumi auditorijai. Moderators Artūrs Pokšāns

• Politikas skatījums: “Digitālā transformācija veselības jomā Latvijā un veselības aprūpes profesionāļu loma  tās īstenošanā”, Aiga Balode, Veselības ministrijas Valsts sekretāra vietniece digitalizācijas un pārmaiņu vadības jautājumos 

• Praktiskie piemēri no Latvijas veselības aprūpes organizācijām par digitālās transformācijas pieeju un darbinieku iesaisti un izglītošanu

• Kopsavilkums un turpmākie soļi Latvijā: kā DEAHL Baltic palīdzēs ārstniecības iestādēm stiprināt digitālās prasmes, Vidzemes plānošanas reģions / Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca

Pasākuma noslēgumā dalībnieki aicināti uz neformālu tīklošanos un individuālām sarunām, savukārt veselības aprūpes organizāciju vadītāji — piedalīties fokusa grupas diskusijā par digitālo prasmju attīstības vajadzībām un iespējām.

Norises laiks: 2025. gada 5. decembris, pl.10.00 – 15.00 (ierašanās no plkst. 09:30)

Norises vieta: Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas 2. nodaļas zāle, Strenči, Valkas iela 11

Lai piedalītos pasākumā, lūdzu, reģistrējieties šeit.

Dalībnieku skaits ir ierobežots un reģistrācija ir atvērta līdz 1.decembrim (ieskaitot).

Pasākums notiek Interreg Baltijas jūras reģiona programmas līdzfinansētā projekta “DEAHL Baltic – Digitālo prasmju stiprināšana aktīvai un veselīgai dzīves videi Baltijas reģionā” ietvaros (projekta Nr. #C065). Pasākumu līdzfinansē Eiropas Savienība. Izteiktie viedokļi un secinājumi atspoguļo autoru skatījumu un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatiem. Par to saturu atbild vienīgi pasākuma organizatori.

Informējam, ka pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana. Iegūtie foto un video materiāli var tikt izmantoti Vidzemes plānošanas reģiona vajadzībām, kā arī ievietoti sociālajos tīklos un interneta vietnē.

No 29. septembra līdz 1. oktobrim Vidzemes plānošanas reģiona komanda kopā ar Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas un citiem projekta DEAHL Baltic partneriem viesojās Ängelholmā, Zviedrijā, lai kopīgi strādātu pie digitālās veselības pratības stiprināšanas Baltijas jūras reģionā. Trīs dienu intensīvās darba sesijās tika apvienotas zināšanas, pieredze un dažādu valstu skatījums uz veselības aprūpes nākotnes izaicinājumiem un iespējām.

Sanāksmes ievadā dalībnieki iepazinās ar pieeju “Design Thinking for Health” – pieejai, kas cilvēka vajadzības liek centrā un rada digitālos risinājumus, ieklausoties pacientos un mediķos. Kā piemērs tika izmantota mākslīgās apaugļošanas (IVF) posms, kas parādīja, kā šī pieeja palīdz uzlabot informācijas pieejamību un saziņu starp pacientiem un ārstniecības personālu. Svarīgākā atziņa – nepārtraukta ieinteresēto pušu iesaiste. Fokusa grupas, ideju ģenerēšana, testēšana un atgriezeniskā saite rada pamatu kvalitatīviem risinājumiem, kas balstīti reālās vajadzībās. Partneri dalījās pieredzē, kā veiksmīgi izveidot fokusa grupas, kurās apvienoti veselības aprūpes speciālisti, pacienti un iedzīvotāji, lai kopā meklētu efektīvākos digitālos risinājumus.

Tāpat uzmanības centrā bija digitālās veselības pratības (DHL) organizācijas modelis un ilgtspējīgas e-mācību platformas izveide veselības aprūpes speciālistiem. Diskusijās izkristalizējās četras galvenās jomas: vadība un pārvaldība, pacientu iesaiste un pieejamība, veselības aprūpes profesionāļu kompetences, kā arī drošība un riska vadība. Dalībnieki uzsvēra nepieciešamību veidot uzticību digitālajiem risinājumiem, attīstīt pacientu atbalsta mehānismus, stiprināt drošības kultūru un mazināt skepsi pret inovācijām. Savukārt ideālā e-mācību platforma tika raksturota kā lietotājam draudzīga, vienkārša un motivējoša vide, kurā apvienots teorētiskais saturs, praktiskas vadlīnijas un dažādu valstu pieredze. Tika akcentēta arī platformas ilgtspēja, savietojamība un pielāgošanās dažādām veselības aprūpes sistēmām Baltijā.

Diskusijās tika izcelta arī dažādu valstu pieredze – Vācija dalījās ar izaicinājumiem vecmāšu darbā, Dānija un Somija akcentēja savu praksi digitālās veselības jomā. Latvijas puse prezentēja iespējamos šķēršļus pilotprojekta īstenošanā, piemēram, laika trūkumu, zemu uzticību sistēmām un paradumu saglabāt papīra formātus. Kā risinājumi tika minēta aktīva komunikācija, atbalsts un ieinteresēto pušu iesaiste, kas rada līdzatbildības sajūtu un motivē izmantot jaunos rīkus.

Noslēdzošajā dienā Vidzemes plānošanas reģiona komanda vadīja darba grupu, kurā tika analizētas ieinteresēto pušu iesaistes pieejas dažādās valstīs. Diskusijās tika uzsvērts, ka veselības sistēmas dalībnieki – pacienti, mediķi, valsts institūcijas un tehnoloģiju izstrādātāji – katrā valstī sadarbojas atšķirīgi, tomēr pieredzes apmaiņa ļauj atrast jaunas iespējas sadarbības stiprināšanai Latvijā. Darba grupu ietvaros tika izstrādāti vizuāli modeļi un “zirnekļa diagrammas”, kas palīdzēja apkopot un salīdzināt dažādo valstu veselības aprūpes sistēmu struktūras. Rezultātā tapa konkrētas idejas, kā Latvijā varētu veicināt pacientu un profesionāļu sadarbību, lai rastu risinājumus, kas patiesi atbilst cilvēku vajadzībām.

Sanāksme Ängelholmā apliecināja, ka digitālās veselības pratības attīstība nav tikai tehnoloģiju jautājums – tas ir process, kas prasa iesaisti, sadarbību un uzticēšanos. Apvienojot dažādu valstu pieredzi un pieejas, projekta DEAHL Baltic partneri ir soli tuvāk mērķim – radīt ilgtspējīgus, cilvēkcentrētus un digitāli atbalstītus risinājumus veselības aprūpes jomā Baltijas reģionā.

Par projektu

Šis pasākums tika organizēts INTERREG EUROPE programme 2021-2027 projekta DEAHL Baltic ietvaros. DEAHL BALTIC mērķis ir mazināt sociālās atšķirības, uzlabot veselības aprūpes pieejamību un veicināt vienlīdzīgāku digitālo veselības aprūpi visā reģionā, nodrošinot veselības aprūpes speciālistiem un organizācijām digitālās veselības pratību.