Vai transports pēc pieprasījuma var kļūt par vienu no risinājumiem transporta nabadzības mazināšanai Latvijas reģionos? Par to 10. jūlijā plkst. 15.30 Cēsīs sarunu festivālā LAMPA (Ziemeļsalā) diskutēs valsts, plānošanas reģionu un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Vidzemes plānošanas reģionu diskusijā pārstāvēs administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, daloties pieredzē, kas gūta, pilotējot transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu Vidzemē.

Diskusijā tiks runāts par transporta nabadzību, iedzīvotāju mobilitātes izaicinājumiem reģionos un to, kā sabiedriskā transporta sistēmu ietekmē depopulācija, pieaugošās izmaksas un mainīgais pieprasījums. Dalībnieki analizēs, kāpēc tradicionālā pieeja ne vienmēr spēj nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo mobilitāti un kādi risinājumi varētu būt efektīvāki nākotnē.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta transportam pēc pieprasījuma – tā līdzšinējai ieviešanas pieredzei, iespējām un ierobežojumiem. Vidzemes plānošanas reģions iepazīstinās ar pilotprojekta rezultātiem un gūtajām atziņām, savukārt citi diskusijas dalībnieki stāstīs par līdzšinējo pieredzi, plānotajiem risinājumiem un nākotnes iecerēm dažādos Latvijas reģionos.

Diskusiju organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā. Tā notiks latviešu valodā ar tulkojumu angļu valodā.

Lai arī iepriekš tika ziņots, ka Interreg Igaunija–Latvija programmas projekta “Igaunijas–Latvijas pārrobežu publiskā transporta savienojums” (ROCC) ietvaros īstenoto pārrobežu autobusu pilotaktivitāšu rezultātā izveidotais maršruts Valga–Valka vasaras mēnešos turpinās kursēt atbilstoši līdzšinējam kustības sarakstam, ir pieņemtas izmaiņas maršruta darbībā.

Pēc Valgas pašvaldības lūguma, kas finansē maršruta turpmāku darbību, no 2026. gada 1. jūlija tiks samazināts reisu skaits un mainīti autobusu atiešanas laiki. Turpmāk maršrutā trīs reisu vietā būs divi, kā arī jaunie atiešanas laiki tikuši pielāgoti tā, lai tie būtu ērtāki iepirkšanās vajadzībām un brīvā laika pavadīšanai pie “Zāģezera”, kas ir populāra atpūtas vieta Valgas jauniešu vidū.

Aicinām pasažierus savlaicīgi iepazīties ar aktualizēto kustības sarakstu vietnēs www.1188.lv un www.peatus.ee. Vienlaikus aicinām ņemt vērā, ka atiešanas laiku izmaiņas autobusu pieturvietās Latvijā un Igaunijā nodrošina Valgas apriņķa sabiedriskā transporta centrs.

Atgādinām, ka no 1. jūlija izmaiņas stājas spēkā arī autobusu maršrutā Ikla–Ainaži–Salacgrīva. Plašāka informācija par šīm izmaiņām pieejama šeit: https://ej.uz/77bv, savukārt aktualizētie kustības saraksti pieejami vietnēs www.1188.lv un www.peatus.ee.

Izmaiņas autobusu kustības sarakstā saistītas ar projekta ROCC ietvaros īstenoto pārrobežu autobusu pilotaktivitāšu noslēgumu 2026. gada 1. jūlijā. Vienlaikus projekta īstenošana turpināsies līdz šā gada novembra vidum.

Projekts “Igaunijas-Latvijas pārrobežu publiskā transporta savienojums” (ROCC) tiek īstenots no 2023. gada 15. novembra līdz 2026. gada 14. novembrim ar Interreg Igaunijas-Latvijas programmas 2021-2027 atbalstu. Kopējās projekta izmaksas ir 235 000 eiro, no kuriem 80% jeb 188 000 eiro finansē Eiropas Reģionālās attīstībasfonds (ERAF). Partneru līdzfinansējums veido 47 000 eiro. Projekta vadošais partneris ir Pērnavas sabiedriskā transporta centrs (PÜTK), un partnerībā piedalās Dienvidaustrumu Igaunijas, Valgas un Vīlandes sabiedriskā transporta centri, kā arī Vidzemes plānošanas reģions, kas atbild par aktivitāšu īstenošanu Latvijas pusē. Projektā aktīvi iesaistās arī Igaunijas Reģionālo lietu un lauksaimniecības ministrija, Igaunijas Klimata ministrija, kā arī Autotransporta direkcija. 

Finansē Eiropas Savienība (ES). Izskanējušie viedokļi un uzskati ir tikai autora(-u) pausti un neatspoguļo ES vai Interreg Igaunijas–Latvijas programmas vadošās iestādes uzskatus. Ne ES, ne finansējumu piešķīrusī iestāde nevar būt atbildīga par tiem. 

No 1. jūlija gaidāmas izmaiņas tiem Igaunijas – Latvijas pārrobežu pilotautobusu reisiem, kas līdz šim kursēja maršrutā ar pieturu Salacgrīvā, savukārt pārējie reisi tiks nodrošināti atbilstoši līdzšinējam kustības sarakstam. 

Izmaiņas autobusu kustības sarakstā saistītas ar Interreg Igaunija – Latvija programmas projekta “Igaunijas – Latvijas pārrobežu publiskā transporta savienojums” (ROCC) ietvaros īstenoto pārrobežu autobusu pilotaktivitāšu noslēgumu 2026. gada 1. jūlijā. Vienlaikus projekta īstenošana turpināsies līdz šā gada novembra vidum. Projekta vadošais partneris – Pērnavas apgabala sabiedriskā transporta centrs, ir nodrošinājis daļēju finansējumu, kas ļaus turpināt maršruta Ikla-Ainaži-Salacgrīva darbību arī pēc projekta pilotperioda noslēguma līdz šā gada beigām, lai gan ierobežotākā apjomā. Savukārt maršrutā Valga-Valka vasaras mēnešos izmaiņas nav plānotas, un tas turpinās kursēt atbilstoši līdzšinējam kustības sarakstam. Maršruta darbību vismaz līdz rudenim plāno nodrošināt Valgas pašvaldība. Par iespējamām izmaiņām pēc vasaras sezonas sabiedrība tiks informēta. 

Aicinām pasažierus savlaicīgi iepazīties ar aktualizēto kustības sarakstu vietnēs www.1188.lv un www.peatus.ee un ņemt vērā izmaiņas, plānojot braucienus. Salacgrīvas iedzīvotāji ceļam uz Pērnavu turpmāk varēs izmantot vietējās nozīmes sabiedrisko transportu vai personīgo automašīnu, lai nokļūtu Ainažos un tad turpinātu ceļu ar pārrobežu autobusu uz Pērnavu. 

No 1. jūlija tiks veiktas šādas izmaiņas autobusu kustības sarakstā reisos, kas līdz šim kursēja ar pieturu Salacgrīvā: 

• autobuss, kas no Pērnavas izbrauc plkst.8.00, vairs nekursēs uz Salacgrīvu. No Ainažiem tas dosies uz Ikla robežpunktu, pieturot pieturā “Brīvības iela”; 

• autobuss, kas plkst.10.40 izbrauc no Ikla robežpunkta, kursēs uz Ainažiem (pietura “Brīvības iela”) un tālāk dosies uz Pērnavu; 

• autobuss, kas no Pērnavas izbrauc plkst.17.35, turpmāk kursēs tikai līdz Ainažiem; 

• autobuss maršrutā Ainaži – Treimane turpmāk izbrauks plkst.18.50, kas ir par 39 minūtēm agrāk nekā līdz šim. 

Kā tuvojoties pilotprojekta noslēgumam pauž projekta vadītāja Lelde Ābele, tad galvenais secinājums ir, ka projekta ROCC ietvaros izveidotās pārrobežu autobusu līnijas Valga-Valka un Ikla-Ainaži-Salacgrīva ir nepārprotami pierādījušas savu nepieciešamību un ilgtspējīgas attīstības potenciālu: “Projekts vienlaikus ir apliecinājis, ka pārrobežu sabiedriskais transports nav tikai pārvietošanās iespēja. Tas būtiski uzlabo iedzīvotāju piekļuvi darbavietām, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī citiem ikdienā nozīmīgiem pakalpojumiem, vienlaikus stiprinot abu valstu pierobežas reģionu sociālekonomisko sadarbību un veicinot to attīstību.” 

Pirmajos desmit darbības mēnešos maršrutu Valga-Valka izmantojuši vairāk nekā 8 400 pasažieru, savukārt maršrutu Ikla-Ainaži-Salacgrīva – vairāk nekā 9 700 pasažieru. Tomēr ilgtermiņā abu maršrutu ilgtspēja būs iespējama tikai ar abu valstu kopīgu iesaisti un vienošanos par pastāvīgu finansēšanas modeli.

Projekts “Igaunijas-Latvijas pārrobežu publiskā transporta savienojums” (ROCC) tiek īstenots no 2023. gada 15. novembra līdz 2026. gada 14. novembrim ar Interreg Igaunijas-Latvijas programmas 2021-2027 atbalstu. Kopējās projekta izmaksas ir 235 000 eiro, no kuriem 80% jeb 188 000 eiro finansē Eiropas Reģionālās attīstībasfonds (ERAF). Partneru līdzfinansējums veido 47 000 eiro. Projekta vadošais partneris ir Pērnavas sabiedriskā transporta centrs (PÜTK), un partnerībā piedalās Dienvidaustrumu Igaunijas, Valgas un Vīlandes sabiedriskā transporta centri, kā arī Vidzemes plānošanas reģions, kas atbild par aktivitāšu īstenošanu Latvijas pusē. Projektā aktīvi iesaistās arī Igaunijas Reģionālo lietu un lauksaimniecības ministrija, Igaunijas Klimata ministrija, kā arī Autotransporta direkcija. 

Finansē Eiropas Savienība (ES). Izskanējušie viedokļi un uzskati ir tikai autora(-u) pausti un neatspoguļo ES vai Interreg Igaunijas–Latvijas programmas vadošās iestādes uzskatus. Ne ES, ne finansējumu piešķīrusī iestāde nevar būt atbildīga par tiem. 

Līdz 12. februārim pagarināto remontdarbu dēļ vilcieni Valkas līnijā kursēs pēc šobrīd spēkā esošā pagaidu grafika. Saistībā ar to ir īslaicīgas izmaiņas autobusu un vilcienu reisu savstarpējā salāgojumā maršrutā Nr. 3034 Valkas AO–Lugažu stacija–Valkas AO.

Pirmais rīta autobusa reiss Lugažu stacijā līdz 4. februārim iebrauca vēlāk (plkst. 5.16) nekā no tās izbrauca vilciens (plkst. 5.05), tādēļ pārsēšanās uz agro vilciena reisu nebija iespējama. Pārvadātājs VTU Valmiera ir nodrošinājis risinājumu, un no ceturtdienas, 5. februāra, rīta autobusu un vilcienu reisi atkal ir salāgoti.

Savukārt  līdz 12. februārim nebūs salāgoti vakarpuses reisi. Vilciens no Lugažu stacijas izbrauks plkst. 17.32, bet autobuss pie stacijas pienāks plkst. 17.40, tādēļ pārsēšanās uz vakara vilciena reisu šajā periodā nebūs iespējama.

Iedzīvotāji aicināti ņemt vērā minētās izmaiņas un nepieciešamības gadījumā plānot alternatīvus pārvietošanās risinājumus.

Informāciju sagatavoja:

VSIA Autotransporta direkcija

www.atd.lv

2026. gada 15. janvārī Vidzemes plānošanas reģiona, Satiksmes ministrijas un VAS “Latvijas Pasts” pārstāvji atgriezās no Interreg Europe projekta “SPOTLOG” pieredzes apmaiņas vizītes Aveiro, Portugālē. Vizītes laikā tika iepazīta loģistikas ķēde no pilsētvides piegādēm līdz ostu infrastruktūrai, kā arī inovāciju attīstības mehānismi mobilitātes un loģistikas risinājumu jomā.

DPD Portugal prezentēja savu pieeju pēdējās jūdzes piegādēm – tas ir piegādes posms no šķirošanas centra līdz gala saņēmējam pilsētā. Jau šobrīd uzņēmums Lisabonā nodrošina 100 % sūtījumu piegādi ar elektrotransportu, un līdzīgu pieeju uzsācis īstenot arī Porto pilsētā, pakāpeniski nomainot transportlīdzekļu autoparku. Ik dienas uzņēmums veic vairāk nekā 700 maršrutus, un uzsver, ka to efektīvā plānošanā tiek izmantoti dati. Uzņēmums attīsta paku skapīšu tīklu un izmanto kravas velosipēdus. Paku skapīši ļauj daļu sūtījumu nogādāt centralizētos saņemšanas punktos, nevis individuāli katrā adresē, tādējādi samazinot transportlīdzekļu kustību dzīvojamās teritorijās.

Apmeklējot Garland Logistics loģistikas centru Aveiro, tika iepazīta pieeja, kā centralizēta noliktavu pārvaldība un integrētas informācijas sistēmas atbalsta piegādes ķēdi līdz pat pēdējās jūdzes posmam. Uzņēmums nodrošina pilnu loģistikas ciklu – preču pieņemšanu, uzglabāšanu, komplektēšanu un izplatīšanu –, kā arī “in-house” pakalpojumus, pārvaldot loģistikas procesus tieši klientu noliktavās. Šāda pieeja ļauj ražošanas uzņēmumiem samazināt starpposmus, precīzāk plānot krājumu kustību un nodrošināt savlaicīgu piegādi galapunktam. Aveiro loģistikas centri atrodas rūpniecības teritoriju tuvumā, kas ļauj preces no ražotnēm ātri un efektīvi nogādāt noliktavās un tālāk pie klientiem.

PCI – Creative Science Park Aveiro Region apmeklējuma laikā tika prezentēta pieeja, kur vienlaikus tiek vērtēts tehnoloģijas attīstības līmenis (Technology Readiness Level – TRL) un tās gatavība nonākt tirgū (Business Readiness Level – BRL). Citiem vārdiem – tiek analizēts ne tikai tas, vai tehnoloģija darbojas, bet arī tas, vai tā ir komerciāli ieviešama. Aptuveni 61 % parkā esošo uzņēmumu darbojas digitālajā un tehnoloģiju sektorā. Design Factory Aveiro nodrošina prototipēšanas darbnīcas, kur tiek izstrādāti un testēti jauni risinājumi, tostarp mobilitātes un loģistikas jomā. Parks sadarbojas ar Aveiro Universitātes pētniecības vienībām, nodrošinot saikni starp pētniecību un uzņēmējdarbību.

Triangle’s Cargo Bike Factory vizītes laikā tika demonstrēta augsto tehnoloģiju alumīnija e-velosipēdu rāmju ražošana. Uzņēmums ir viens no pionieriem automatizētā velosipēdu rāmju ražošanā, kur metināšanas process ir pilnībā automatizēts. Ražošanā tiek izmantotas mūsdienīgas alumīnija apstrādes tehnoloģijas un moderns aprīkojums visos posmos – no hidroformēšanas un termiskās apstrādes līdz griešanai, mazgāšanai, krāsošanai un metināšanai. Uzņēmuma attīstības plāns paredz līdz 2032. gadam palielināt kopējo rāmju ražošanas jaudu līdz vienam miljonam gadā. Šobrīd no visa saražotā rāmju apjoma aptuveni 15 % veido kravas velosipēdu rāmji, un uzņēmuma pārstāvis norādīja, ka pieprasījums pēc šī segmenta pieaug.

Vizītes noslēgumā delegācija apmeklēja Porto de Aveiro, kur tika iepazīstināta ar ostas darbību un attīstības plāniem enerģētikas un digitalizācijas jomā. Partneriem tika parādītas ostas teritorijas, kā arī tās savienojumi ar autoceļu un dzelzceļa tīklu. Osta apkalpo dažādu nozaru uzņēmumus – tostarp keramikas, ķīmijas, metālapstrādes, kokrūpniecības, pārtikas un būvniecības sektorā –, nodrošinot preču pārvietošanu starp jūras un sauszemes transportu. Osta pakāpeniski īsteno pasākumus, lai samazinātu ietekmi uz klimatu. Tiek ieviesta 100 % elektriska iekšējā transporta flote, uzstādīti saules paneļi, modernizēts apgaismojums ar LED tehnoloģijām un ieviesta atkritumu šķirošana un pārstrāde.

Osta izmanto arī CO₂ aprēķinu rīkus, lai novērtētu darbības ietekmi uz vidi un izmantotu šos datus lēmumu pieņemšanā. Vienlaikus tiek digitalizēta transportlīdzekļu iebraukšanas kontrole un kravu kustības uzskaite, lai uzlabotu loģistikas procesu organizēšanu.

Vizīte ļāva iepazīt dažādus loģistikas ķēdes posmus, sākot no pilsētvides piegāžu organizācijas līdz ostu infrastruktūras pārvaldībai, Uzņēmumu apmeklējumi sniedza praktisku ieskatu, kā dati, tehnoloģijas un infrastruktūras plānošana tiek izmantoti ilgtspējīgas loģistikas attīstībā Portugālē.

Noslēguma konference 2025. gada 12. novembrī Helsinkos iezīmēja trīs gadu ilgu intensīvu darbu projektā HyTruck, kura mērķis bija sagatavot Baltijas jūras reģionu ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanai kravas autotransportā. No Latvijas pasākumā piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona, Satiksmes ministrijas un Latvijas Ūdeņraža asociācijas pārstāvji. Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns bija arī viens no paneļdiskusijas dalībniekiem, kurā apsprieda ūdeņraža izmantošanas perspektīvas kravas transportā.

Dienu pirms konferences projekta partneri un viesi apmeklēja Aalto Universitātes Ūdeņraža inovāciju centru un VTT Tehnisko pētniecības centru, kas zinātni pārvērš praktiskās inovācijās. Vizītes laikā viesiem bija iespēja aplūkot elektrolīzes tehnoloģijas darbībā, kā arī izpētīt degvielas šūnu dzinēju, kas elektroenerģiju iegūst, izmantojot ķīmisko reakciju starp ūdeņradi un skābekli, un ir izstrādāts kuģu darbināšanai — proti, lai aizstātu tradicionālos dīzeļdzinējus ar klusāku, videi draudzīgāku un bezemisiju enerģijas avotu.  Pētniecības galvenais fokuss tiek liekts uz elektrolīzes tehnoloģiju attīstību un testēšanu. Centra pārstāvji atklāja, ka finansējums tiek meklēts, realizējot komerciāla rakstura projektus, lai peļņu investētu pētniecības centra tālākā attīstībā. Viena no pēdējā laika veiksmīgām sadarbībām izvērtusies ar Neste uzņēmumu, palīdzot tam nostiprināt pozīcijas kā atjaunīgās dīzeļdegvielas un ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražotājam.

Konferencē piedalījās politikas veidotāji, pētnieki, uzņēmēji un reģionālo institūciju pārstāvji no visas Baltijas jūras reģiona.

Atklāšanas uzrunās Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas Enerģētikas departamenta ģenerāldirektors Riku Huttunen un Vācijas Meklenburgas–Priekšpomerānijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā vietnieks Dr. Merten Barnert uzsvēra labvēlīgos enerģijas tirgus apstākļus Eiropā un Somijas mērķtiecīgo pāreju uz atjaunīgo enerģiju. Abi akcentēja ūdeņraža nozīmīgo lomu kravas transporta dekarbonizācijā.

Video uzrunā Clean Hydrogen Partnership izpilddirektore Valérie Bouillon-Delporte uzsvēra progresu ūdeņraža tehnoloģiju attīstībā un priekšrocības, ko tās sniedz kravas transportā. Ātra uzpilde, lielāka kravnesība un līdz 1000 km nobraukums padara ūdeņradi par nozīmīgu risinājumu nākotnes kravas pārvadājumos.

Prezentējot Čalmeras Tehnoloģiju universitātē veiktos pētījumus par ūdeņraža izmantošanu kravas transportā, tā nākotnes lomu kravu pārvadājumos un telpisko pieprasījumu Eiropā, Prof. Maria Grahn uzsvēra, ka kravas autotransporta emisiju samazināšanai būs vajadzīga vairāku bezemisiju tehnoloģiju kombinācija, un ūdeņradim tajā ir nozīmīga vieta. Vienlaikus pētījumi rāda, ka akumulatoru elektriskie risinājumi būs piemērotāki pilsētām un īsiem maršrutiem, savukārt ūdeņradis ir piemērotāks tālsatiksmes pārvadājumiem

Paneļdiskusiju vadīja Kalle Saarimaa, un tajā piedalījās eksperti no Vācijas valsts enerģētikas inovāciju aģentūras NOW GmbH, kā arī tika pārstāvēts augstspiediena ūdeņraža tehnoloģiju ražotājs Resato Hydrogen Technology, Latvijas Ūdeņraža asociācija, reģionālās ūdeņraža infrastruktūras attīstītājs VIREON AS un Čalmeras Tehnoloģiju universitāte.

Paneļdiskusijā tika secināts, ka, lai arī sākotnējais ūdeņraža entuziasms ir pierimis un skatījums kļuvis piezemētāks, ūdeņradis joprojām ir viens no centrālajiem risinājumiem kravas autotransporta dekarbonizācijai.

Eksperti uzsvēra, ka pāreju uz ar ūdeņradi darbināmu kravas autotransportu var nodrošināt tikai ar biznesa modeļiem, kas ļauj samazināt transportlīdzekļu izmaksas visā to ekspluatācijas laikā. Tas prasa paralēlu tehnoloģiju attīstību, valsts atbalstu un pietiekami lielu tirgus apjomu, lai tehnoloģijas kļūtu lētākas. Vienlaikus skaidri izskanēja, ka pārmaiņas būs finansiāli ietilpīgas, tādēļ nepieciešama ilgtermiņa politiskā apņemšanās, kas pārsniedz viena vēlēšanu cikla robežas.

Eksperti uzsvēra arī tehnisko un juridisko standartu harmonizāciju Baltijas jūras reģionā un Eiropā kā priekšnoteikumu tirgus attīstībai. Lai veidotu reālu pieprasījumu pēc ūdeņraža, tirgū jāparādās krietni vairāk ar ūdeņradi darbināmiem transportlīdzekļiem.

Ģirts Greiškalns norādīja, ka ūdeņraža tirgus attīstība nav iespējama bez plašas tehnoloģiju testēšanas un validācijas un ka nepieciešams pilnveidot esošo normatīvo regulējumu, nevis izstrādāt papildus jaunus politikas dokumentus.  Savukārt Carsten Beyer (NOW GmbH) norādīja, ka šobrīd kopumā valda negatīvs naratīvs, apšaubot tehnoloģiju efektivitāti un kur drošības aspekts bieži ir dominējošais arguments. Maria Grahn (Čalmeras Tehniskā universitāte) skaidroja, ka izmaksu samazinājums ir galvenā panākumu atslēga – jāmeklē tehnoloģiskie risinājumi un jāturpina samazināt kopējās izmaksas, kā arī jāizvērtē subsīdiju kā atbalsta mehānisma iedarbināšana – tad ūdeņradis būs konkurētspējīga degviela.

Kā nozīmīgākos ieguvumus no pārejas uz ūdeņraža tehnoloģijām kravas transportā dalībnieki minēja iespēju atteikties no fosilajiem resursiem, nostiprināt Eiropas līderību ūdeņraža jomā un mazināt atkarību nelabvēlīgās ģeopolitiskās situācijās. Vairākkārtīgi tika akcentēta nepieciešamība pēc stabilitātes politiskajos mērķos, kas kalpotu kā garantija un signāls kopējam tirgum un tā spēlētājiem. Tika pieminēts arī zināšanu trūkums – arī tas ir viens no šķēršļiem, kāpēc ūdeņradis tirgū ienāk lēni.

Liels fokuss tika likts uz vienotu standartu ieviešanu visā reģionā, kas bija arī viens no projekta HyTruck mērķiem. Vienoti standarti nozīmē, ka ūdeņraža uzpildes stacijas un transportlīdzekļi būs savstarpēji savietojami, nodrošinot iespēju kravas transportam pārvietoties kā vienotā tīklā — bez tehniskiem ierobežojumiem vai papildu prasībām katrā valstī. Tas savukārt ļauj attīstīt stabilus pārvadājumu koridorus, samazināt uzņēmēju izmaksas un veicināt ātrāku ūdeņraža infrastruktūras izplatību plašā teritorijā.

Konferences noslēgumā tika parakstīts Saprašanās memorands par ūdeņraža uzpildes infrastruktūras attīstību Baltijas jūras reģionā. Partneri apliecināja gatavību turpināt sadarbību arī pēc projekta noslēguma, uzsverot nepieciešamību paātrināt transporta dekarbonizāciju un attīstīt kopīgus risinājumus reģionālā līmenī. Memorandu parakstīja arī Vidzemes plānošanas reģions.

Ūdeņraža tehnoloģiju attīstība un to pielietošana smagajā transportā ir viens no būtiskajiem priekšnoteikumiem, lai Eiropas transporta sistēma sasniegtu klimata un dekarbonizācijas mērķus. Lai nodrošinātu bezemisiju mobilitātes attīstību, Eiropas Savienībā ir noteiktas prasības ūdeņraža uzpildes staciju (ŪUS) tīkla izveidei, tostarp Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulā (AFIR) un Atjaunojamās enerģijas direktīvā (RED III). Tomēr vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm joprojām trūkst vienota normatīvā ietvara, saskaņotu tehnisko prasību un ilgtspējīgu investīciju mehānismu, kas ļautu koordinēti attīstīt ūdeņraža infrastruktūru.

Lai apkopotu aktuālo informāciju un sniegtu praktiskus ieteikumus politikas veidotājiem, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar biedrību “Latvijas ilgtspējas klasteris” HyTruck projekta ietvaros ir izstrādājis politikas pētījumu par ŪUS tīkla attīstības iespējām Baltijas jūras reģionā. Pētījums balstīts ES normatīvajos aktos un HyTruck projekta laikā sagatavotajos analītiskajos materiālos, izvērtējot tehniskos, normatīvos un finanšu aspektus, kas ietekmē ūdeņraža mobilitātes attīstību un valstu gatavību infrastruktūras izveidei. Tas sniedz ieteikumus ES, nacionālā un reģionālā līmeņa politikas veidotājiem.

1. Savstarpējā atkarība starp stacijām un transportlīdzekļiem

ŪUS ekonomiskā pamatotība ir atkarīga no pietiekama ūdeņraža kravas automobiļu skaita, bet autoparku īpašnieki savukārt investē tikai tad, ja ir uzticams staciju tīkls. Lai šo situāciju pārvarētu, nepieciešama koordinēta valsts rīcība un publiskais atbalsts.

2. Normatīvo aktu nepilnības Baltijas valstīs

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā trūkst pilnīgu nacionālo tehnisko standartu ŪUS attīstībai, un atļauju process ir laikietilpīgs. ES standarti (piemēram, ISO 19880) nav pilnībā integrēti valstu normatīvajos aktos. Somijā normatīvais regulējums ir izstrādāts un ir spēkā, taču tirgus attīstība ir sākuma posmā.

3. Nepietiekams finansiālais atbalsts, īpaši ekspluatācijas izmaksām

Ūdeņraža tehnoloģijas ir dārgākas par fosilajām alternatīvām, tādēļ svarīgs ir gan investīciju (CapEx), gan ekspluatācijas (OpEx) atbalsts. Šāds atbalsts daudzviet trūkst, tostarp Latvijā un Igaunijā. Kā liecina Vācijas piemērs, CO₂ bāzētas ceļu nodevas var sniegt līdz 30 000 EUR ietaupījumu gadā uz vienu kravas auto, uzlabojot ūdeņraža transporta izmaksu konkurētspēju.

4. Atšķirīgs gatavības līmenis Baltijas jūras reģiona valstīs

Vācija, Polija un Zviedrija aktīvi attīsta ŪUS tīklu un piedāvā atbalsta programmas. Latvija, Lietuva un Igaunija ir sākuma posmā un tām jāstiprina normatīvais regulējums, atļauju process un finanšu instrumenti. Latvijā ieteicams sākt ar modulārām ŪUS (0,5 t/dienā) risinājumiem un nodrošināt agrīnu pieprasījumu, iesaistot “enkura klientus”.

5. Pārvaldība un ilgtspējīga pieeja

Ūdeņraža infrastruktūras attīstība prasa koordinētu pārvaldību starp valstīm un reģioniem. Politikā jāiekļauj aprites ekonomikas principi, dzīves cikla pieeja un prasības par iekārtu pārstrādi. Publiskajam finansējumam jānodrošina droša, ilgtspējīga un nākotnes vajadzībām pielāgojama ūdeņraža ekosistēma.

Dokuments paredzēts:

• ES institūcijām, sagatavojot atbalsta instrumentus transporta dekarbonizācijai;
• ministrijām, izstrādājot politikas un investīciju plānus;
• pašvaldībām, kas iesaistītas infrastruktūras plānošanā un atļauju izsniegšanas procesos;
• nozares uzņēmumiem un investoriem;
• pētniekiem un projektu īstenotājiem.

2025. gada 12. novembrī Helsinkos Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no septiņām Baltijas jūras reģiona valstīm parakstīja saprašanās memorandu par pārrobežu ūdeņraža uzpildes infrastruktūras attīstību Baltijas jūras reģionā. Iniciatīvas mērķis ir veicināt smago transportlīdzekļu pāreju uz videi draudzīgiem risinājumiem un sekmēt vienota ūdeņraža uzpildes tīkla izveidi nozīmīgos transporta maršrutos.

Puses parakstījušas dokumentu, apliecinot nepieciešamību samazināt smagā transporta radītās emisijas un vienlaikus apzinoties, ka veiksmīga ūdeņraža infrastruktūras ieviešana prasa saskaņotu pārrobežu rīcību. Puses atzīst, ka agrīnai ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai transporta nozarē ir vajadzīgs stratēģisks atbalsts un stimuli, kā arī tehnisko standartu saskaņošana starp valstīm.

Memorandu parakstījušas reģionālās un nacionālās valsts iestādes, pētniecības institūcijas, uzņēmumi un uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Zviedrijas un Somijas.

Līdz ar Vidzemes plānošanas reģionu saprašanās memorandu parakstīja arī Meklenburgas-Priekšpomerānijas Ekonomikas, infrastruktūras, tūrisma un nodarbinātības ministrija (Vācija), Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrija, Polijas Jaunās mobilitātes asociācija (PSNM), Tartu universitāte (Igaunija), Čalmersa Tehniskā universitāte (Zviedrija), RISE zviedru pētniecības institūts, Reiner Lemoine institūts (Vācija), ūdeņraža uzpildes infrastruktūras digitālā plānošanas platforma Localiser RLI (Vācija), atvērto inovāciju klastera uzņēmums CLIC Innovation (Somija).

Parakstot dokumentu, puses apņēmās kopīgi veicināt pārrobežu zaļā ūdeņraža uzpildes staciju tīkla attīstību, balstoties uz sešiem pamatprincipiem:

1. Koordinēta infrastruktūra – nodrošināt savstarpēji saskaņotu tīkla attīstību, novēršot pārrāvumus un tehnoloģisko nesaderību starp valstīm;
2. Ekonomiskā dzīvotspēja – veicināt ilgtspējīgu biznesa modeļu izveidi ūdeņraža uzpildes stacijām, nodrošinot to ilgtermiņa darbību;
3. Drošība un standartizācija – sekmēt vienotu drošības protokolu un ārkārtas situāciju reaģēšanas procedūru ieviešanu visā reģionā, garantējot augstus tehniskos standartus;
4. Administratīvā efektivitāte – sadarboties, lai atļauju izsniegšanas procesi kļūtu vienkāršāki un savstarpēji saskaņoti starp iesaistītajām valstīm;
5. Tirgus attīstība – radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmumiem, kas pirmie ievieš vai pirmie lieto ūdeņraža tehnoloģijas transporta sektorā;
6. Caurspīdīgums – nodrošināt skaidru un atklātu informācijas apmaiņu par tehnoloģiskajiem standartiem un to attīstību.

Parakstītais memorands paredz arī konkrētus sadarbības virzienus, kuros šie principi tiek īstenoti praksē.

Partnerība apņemas virzīt šādas stratēģiskās prioritātes:

• veicināt ilgtspējīgu ūdeņraža uzpildes staciju darbību, izstrādājot biznesa modeļus un radot labvēlīgus apstākļus investīcijām;
• nodrošināt tehnisko standartizāciju un harmonizētus drošības standartus, lai uzpildes stacijas būtu savietojamas vienotā tīklā visā Baltijas jūras reģionā;
• iesaistīties koordinēšanas aktivitātēs, lai nodrošinātu, ka Baltijas jūras reģionā TEN-T ceļu tīklā tiktu izveidoti nepārtraukti ūdeņraža uzpildes koridori, tostarp veicinot uzpildes staciju attīstības grafika sinhronizāciju, sekmējot zināšanu apmaiņu par ūdeņraža uzpildes staciju tīkla attīstību, iesaistot plašu ieinteresēto pušu loku un izstrādājot kopīgas projektu idejas;
• veicināt HyTruck projektā izstrādāto plānošanas rīku izmantošanu un reģionālo datu apmaiņu, sekot ūdeņraža uzpildes staciju tīkla attīstības progresam Baltijas jūras reģionā, kā arī veicināt atļauju procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu ūdeņraža uzpildes infrastruktūrai, kas paredzēta smagā transporta vajadzībām.

Šis saprašanās memorands kalpo kā pamats turpmākai sadarbībai pēc projekta “HyTruck” īstenošanas un apliecina partneru ilgtermiņa apņemšanos attīstīt ilgtspējīgu ūdeņraža uzpildes infrastruktūru Baltijas jūras reģionā.

Jāpiebilst, ka šāda nākotnes sadarbība var palīdzēt īstenot Eiropas Savienības klimata un transporta politikas mērķus, tostarp Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulējumā noteikto prasību izpildi – līdz 2030. gadam izveidot ūdeņraža uzpildes staciju tīklu gar TEN-T pamatmaršrutiem.

17. oktobrī, Līgatnē, radošā kvartāla “Zeit” telpās, norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona organizētā konference “EnergoDialogs 2025”. Pasākums pulcēja 79 dalībniekus – pārstāvjus no valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, uzņēmumiem un nozares organizācijām, kā arī RESONANCE projekta ieinteresētās puses, lai diskutētu par divām no būtiskākajām klimatneitralitātes tēmām – ēku energoefektivitāti un ilgtspējīgu transportu reģionos.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, enerģētikas sektors, tostarp transports, veido aptuveni 65% no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām Latvijā. To savā prezentācijā pasākuma laikā pieminēja arī Latvijas Elektroauto biedrības pārstāvis Kārlis Mendziņš, uzsverot: “Latvijas situācijā, kur transports ir izaicinošākais siltumnīcefekta gāzu emisiju sektors, tehnoloģiskie risinājumi jau pastāv, tomēr elektrifikācijas straujāku attīstību kavē politiskās gribas un skaidru mērķu trūkums.”

Viņš norādīja, ka transportam un mobilitātei jākļūst par enerģētikas sektora neatņemamu sastāvdaļu – ne tikai patērējot enerģiju, bet arī radot atgriezenisko saiti, piemēram, ar automobiļiem, kas spēj nodot elektroenerģiju tīklā, vai ar viediem apgaismojuma risinājumiem, kas palīdz samazināt patēriņu un uzlabot satiksmes drošību.

Īpaša uzmanība konferences programmā tika veltīta transporta sesijai “Alternatīvās degvielas Vidzemē: elektrifikācija, ūdeņradis un biometāns transportā”, kurā eksperti no uzņēmumiem un nozares organizācijām analizēja reģionālās mobilitātes attīstību un investīciju iespējas, kā arī vērtēja pilotprojektu pieredzi un normatīvā regulējuma izaicinājumus.

Sesijas laikā Krista Pētersone, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve, klātesošos iepazīstināja ar RESONANCE projekta mērķiem, uzsverot energoefektivitātes nozīmi un ieguvumus infrastruktūras uzlabošanā. Viņa minēja arī pašvaldības, kas aktīvi strādā šajā virzienā, un aicināja dalīties ar pieredzi un labās prakses piemēriem. Diskusiju laikā dalībnieki pauda interesi iesaistīties projekta aktivitātēs, apmeklēt labās prakses vietas un dalīties pieredzē, lai kopīgi stiprinātu reģionu spēju ieviest klimatneitrālus risinājumus.

Sesijā tika uzsvērts, ka ilgtspējīgas mobilitātes attīstība nav tikai tehnoloģiju jautājums – nepieciešama arī politiskā griba, stabils regulējums un investīciju drošība. Eksperti norādīja, ka vienots risinājums visiem reģioniem neeksistē, tāpēc vietēji pielāgoti pieejas modeļi ir būtiski ilgtspējīgu pārmaiņu nodrošināšanai.

Konferences ietvaros norisinājās arī paneļdiskusija par energoefektivitātes politiku, kurā piedalījās arī Satiksmes ministrijas pārstāvis Tālivaldis Vectirāns, nozares eksperti un pašvaldību pārstāvji. Diskusijā tika uzsvērta politikas nozīme un nepieciešamība mazināt birokrātiskos šķēršļus, lai inovācijas un viedās tehnoloģijas varētu ieviest plašāk.

Dalībnieki bija vienisprātis, ka viedo risinājumu, datu un tehnoloģiju izmantošana ļauj būtiski samazināt enerģijas patēriņu un emisijas, kā arī uzlabot dzīves kvalitāti pilsētās un reģionos.

Konferences noslēgumā tika secināts, ka ilgtspējīgas mobilitātes un energoefektivitātes attīstība Latvijā prasa ciešu sadarbību starp valsti, pašvaldībām, uzņēmējiem un sabiedrību. Tikai ar pārdomātu, vietēji pielāgotu pieeju un efektīvu resursu izmantošanu iespējams panākt ilgtermiņa rezultātus, kas atbilst gan cilvēku vajadzībām, gan vides prasībām.

Dalībnieki uzsvēra, ka nepieciešama aktīva pieredzes apmaiņa un kopīgi reģionālie projekti, lai praksē pārbaudītu jaunās tehnoloģijas un paātrinātu to ieviešanu. Tāpat tika aktualizēts jautājums par publisko iepirkumu sistēmas pilnveidi, jo zemākās cenas princips bieži kavē inovatīvu un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu.

Konferenci organizēja Vidzemes plānošanas reģions, īstenojot Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektus RenoWave un HyTruck, Interreg Europe programmas projektus RESONANCE un SPOTLOG, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda Starpreģionu inovāciju investīciju instrumenta projektu H2Value.