Līdz 12. februārim pagarināto remontdarbu dēļ vilcieni Valkas līnijā kursēs pēc šobrīd spēkā esošā pagaidu grafika. Saistībā ar to ir īslaicīgas izmaiņas autobusu un vilcienu reisu savstarpējā salāgojumā maršrutā Nr. 3034 Valkas AO–Lugažu stacija–Valkas AO.

Pirmais rīta autobusa reiss Lugažu stacijā līdz 4. februārim iebrauca vēlāk (plkst. 5.16) nekā no tās izbrauca vilciens (plkst. 5.05), tādēļ pārsēšanās uz agro vilciena reisu nebija iespējama. Pārvadātājs VTU Valmiera ir nodrošinājis risinājumu, un no ceturtdienas, 5. februāra, rīta autobusu un vilcienu reisi atkal ir salāgoti.

Savukārt  līdz 12. februārim nebūs salāgoti vakarpuses reisi. Vilciens no Lugažu stacijas izbrauks plkst. 17.32, bet autobuss pie stacijas pienāks plkst. 17.40, tādēļ pārsēšanās uz vakara vilciena reisu šajā periodā nebūs iespējama.

Iedzīvotāji aicināti ņemt vērā minētās izmaiņas un nepieciešamības gadījumā plānot alternatīvus pārvietošanās risinājumus.

Informāciju sagatavoja:

VSIA Autotransporta direkcija

www.atd.lv

2026. gada 15. janvārī Vidzemes plānošanas reģiona, Satiksmes ministrijas un VAS “Latvijas Pasts” pārstāvji atgriezās no Interreg Europe projekta “SPOTLOG” pieredzes apmaiņas vizītes Aveiro, Portugālē. Vizītes laikā tika iepazīta loģistikas ķēde no pilsētvides piegādēm līdz ostu infrastruktūrai, kā arī inovāciju attīstības mehānismi mobilitātes un loģistikas risinājumu jomā.

DPD Portugal prezentēja savu pieeju pēdējās jūdzes piegādēm – tas ir piegādes posms no šķirošanas centra līdz gala saņēmējam pilsētā. Jau šobrīd uzņēmums Lisabonā nodrošina 100 % sūtījumu piegādi ar elektrotransportu, un līdzīgu pieeju uzsācis īstenot arī Porto pilsētā, pakāpeniski nomainot transportlīdzekļu autoparku. Ik dienas uzņēmums veic vairāk nekā 700 maršrutus, un uzsver, ka to efektīvā plānošanā tiek izmantoti dati. Uzņēmums attīsta paku skapīšu tīklu un izmanto kravas velosipēdus. Paku skapīši ļauj daļu sūtījumu nogādāt centralizētos saņemšanas punktos, nevis individuāli katrā adresē, tādējādi samazinot transportlīdzekļu kustību dzīvojamās teritorijās.

Apmeklējot Garland Logistics loģistikas centru Aveiro, tika iepazīta pieeja, kā centralizēta noliktavu pārvaldība un integrētas informācijas sistēmas atbalsta piegādes ķēdi līdz pat pēdējās jūdzes posmam. Uzņēmums nodrošina pilnu loģistikas ciklu – preču pieņemšanu, uzglabāšanu, komplektēšanu un izplatīšanu –, kā arī “in-house” pakalpojumus, pārvaldot loģistikas procesus tieši klientu noliktavās. Šāda pieeja ļauj ražošanas uzņēmumiem samazināt starpposmus, precīzāk plānot krājumu kustību un nodrošināt savlaicīgu piegādi galapunktam. Aveiro loģistikas centri atrodas rūpniecības teritoriju tuvumā, kas ļauj preces no ražotnēm ātri un efektīvi nogādāt noliktavās un tālāk pie klientiem.

PCI – Creative Science Park Aveiro Region apmeklējuma laikā tika prezentēta pieeja, kur vienlaikus tiek vērtēts tehnoloģijas attīstības līmenis (Technology Readiness Level – TRL) un tās gatavība nonākt tirgū (Business Readiness Level – BRL). Citiem vārdiem – tiek analizēts ne tikai tas, vai tehnoloģija darbojas, bet arī tas, vai tā ir komerciāli ieviešama. Aptuveni 61 % parkā esošo uzņēmumu darbojas digitālajā un tehnoloģiju sektorā. Design Factory Aveiro nodrošina prototipēšanas darbnīcas, kur tiek izstrādāti un testēti jauni risinājumi, tostarp mobilitātes un loģistikas jomā. Parks sadarbojas ar Aveiro Universitātes pētniecības vienībām, nodrošinot saikni starp pētniecību un uzņēmējdarbību.

Triangle’s Cargo Bike Factory vizītes laikā tika demonstrēta augsto tehnoloģiju alumīnija e-velosipēdu rāmju ražošana. Uzņēmums ir viens no pionieriem automatizētā velosipēdu rāmju ražošanā, kur metināšanas process ir pilnībā automatizēts. Ražošanā tiek izmantotas mūsdienīgas alumīnija apstrādes tehnoloģijas un moderns aprīkojums visos posmos – no hidroformēšanas un termiskās apstrādes līdz griešanai, mazgāšanai, krāsošanai un metināšanai. Uzņēmuma attīstības plāns paredz līdz 2032. gadam palielināt kopējo rāmju ražošanas jaudu līdz vienam miljonam gadā. Šobrīd no visa saražotā rāmju apjoma aptuveni 15 % veido kravas velosipēdu rāmji, un uzņēmuma pārstāvis norādīja, ka pieprasījums pēc šī segmenta pieaug.

Vizītes noslēgumā delegācija apmeklēja Porto de Aveiro, kur tika iepazīstināta ar ostas darbību un attīstības plāniem enerģētikas un digitalizācijas jomā. Partneriem tika parādītas ostas teritorijas, kā arī tās savienojumi ar autoceļu un dzelzceļa tīklu. Osta apkalpo dažādu nozaru uzņēmumus – tostarp keramikas, ķīmijas, metālapstrādes, kokrūpniecības, pārtikas un būvniecības sektorā –, nodrošinot preču pārvietošanu starp jūras un sauszemes transportu. Osta pakāpeniski īsteno pasākumus, lai samazinātu ietekmi uz klimatu. Tiek ieviesta 100 % elektriska iekšējā transporta flote, uzstādīti saules paneļi, modernizēts apgaismojums ar LED tehnoloģijām un ieviesta atkritumu šķirošana un pārstrāde.

Osta izmanto arī CO₂ aprēķinu rīkus, lai novērtētu darbības ietekmi uz vidi un izmantotu šos datus lēmumu pieņemšanā. Vienlaikus tiek digitalizēta transportlīdzekļu iebraukšanas kontrole un kravu kustības uzskaite, lai uzlabotu loģistikas procesu organizēšanu.

Vizīte ļāva iepazīt dažādus loģistikas ķēdes posmus, sākot no pilsētvides piegāžu organizācijas līdz ostu infrastruktūras pārvaldībai, Uzņēmumu apmeklējumi sniedza praktisku ieskatu, kā dati, tehnoloģijas un infrastruktūras plānošana tiek izmantoti ilgtspējīgas loģistikas attīstībā Portugālē.

Noslēguma konference 2025. gada 12. novembrī Helsinkos iezīmēja trīs gadu ilgu intensīvu darbu projektā HyTruck, kura mērķis bija sagatavot Baltijas jūras reģionu ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanai kravas autotransportā. No Latvijas pasākumā piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona, Satiksmes ministrijas un Latvijas Ūdeņraža asociācijas pārstāvji. Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns bija arī viens no paneļdiskusijas dalībniekiem, kurā apsprieda ūdeņraža izmantošanas perspektīvas kravas transportā.

Dienu pirms konferences projekta partneri un viesi apmeklēja Aalto Universitātes Ūdeņraža inovāciju centru un VTT Tehnisko pētniecības centru, kas zinātni pārvērš praktiskās inovācijās. Vizītes laikā viesiem bija iespēja aplūkot elektrolīzes tehnoloģijas darbībā, kā arī izpētīt degvielas šūnu dzinēju, kas elektroenerģiju iegūst, izmantojot ķīmisko reakciju starp ūdeņradi un skābekli, un ir izstrādāts kuģu darbināšanai — proti, lai aizstātu tradicionālos dīzeļdzinējus ar klusāku, videi draudzīgāku un bezemisiju enerģijas avotu.  Pētniecības galvenais fokuss tiek liekts uz elektrolīzes tehnoloģiju attīstību un testēšanu. Centra pārstāvji atklāja, ka finansējums tiek meklēts, realizējot komerciāla rakstura projektus, lai peļņu investētu pētniecības centra tālākā attīstībā. Viena no pēdējā laika veiksmīgām sadarbībām izvērtusies ar Neste uzņēmumu, palīdzot tam nostiprināt pozīcijas kā atjaunīgās dīzeļdegvielas un ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražotājam.

Konferencē piedalījās politikas veidotāji, pētnieki, uzņēmēji un reģionālo institūciju pārstāvji no visas Baltijas jūras reģiona.

Atklāšanas uzrunās Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas Enerģētikas departamenta ģenerāldirektors Riku Huttunen un Vācijas Meklenburgas–Priekšpomerānijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā vietnieks Dr. Merten Barnert uzsvēra labvēlīgos enerģijas tirgus apstākļus Eiropā un Somijas mērķtiecīgo pāreju uz atjaunīgo enerģiju. Abi akcentēja ūdeņraža nozīmīgo lomu kravas transporta dekarbonizācijā.

Video uzrunā Clean Hydrogen Partnership izpilddirektore Valérie Bouillon-Delporte uzsvēra progresu ūdeņraža tehnoloģiju attīstībā un priekšrocības, ko tās sniedz kravas transportā. Ātra uzpilde, lielāka kravnesība un līdz 1000 km nobraukums padara ūdeņradi par nozīmīgu risinājumu nākotnes kravas pārvadājumos.

Prezentējot Čalmeras Tehnoloģiju universitātē veiktos pētījumus par ūdeņraža izmantošanu kravas transportā, tā nākotnes lomu kravu pārvadājumos un telpisko pieprasījumu Eiropā, Prof. Maria Grahn uzsvēra, ka kravas autotransporta emisiju samazināšanai būs vajadzīga vairāku bezemisiju tehnoloģiju kombinācija, un ūdeņradim tajā ir nozīmīga vieta. Vienlaikus pētījumi rāda, ka akumulatoru elektriskie risinājumi būs piemērotāki pilsētām un īsiem maršrutiem, savukārt ūdeņradis ir piemērotāks tālsatiksmes pārvadājumiem

Paneļdiskusiju vadīja Kalle Saarimaa, un tajā piedalījās eksperti no Vācijas valsts enerģētikas inovāciju aģentūras NOW GmbH, kā arī tika pārstāvēts augstspiediena ūdeņraža tehnoloģiju ražotājs Resato Hydrogen Technology, Latvijas Ūdeņraža asociācija, reģionālās ūdeņraža infrastruktūras attīstītājs VIREON AS un Čalmeras Tehnoloģiju universitāte.

Paneļdiskusijā tika secināts, ka, lai arī sākotnējais ūdeņraža entuziasms ir pierimis un skatījums kļuvis piezemētāks, ūdeņradis joprojām ir viens no centrālajiem risinājumiem kravas autotransporta dekarbonizācijai.

Eksperti uzsvēra, ka pāreju uz ar ūdeņradi darbināmu kravas autotransportu var nodrošināt tikai ar biznesa modeļiem, kas ļauj samazināt transportlīdzekļu izmaksas visā to ekspluatācijas laikā. Tas prasa paralēlu tehnoloģiju attīstību, valsts atbalstu un pietiekami lielu tirgus apjomu, lai tehnoloģijas kļūtu lētākas. Vienlaikus skaidri izskanēja, ka pārmaiņas būs finansiāli ietilpīgas, tādēļ nepieciešama ilgtermiņa politiskā apņemšanās, kas pārsniedz viena vēlēšanu cikla robežas.

Eksperti uzsvēra arī tehnisko un juridisko standartu harmonizāciju Baltijas jūras reģionā un Eiropā kā priekšnoteikumu tirgus attīstībai. Lai veidotu reālu pieprasījumu pēc ūdeņraža, tirgū jāparādās krietni vairāk ar ūdeņradi darbināmiem transportlīdzekļiem.

Ģirts Greiškalns norādīja, ka ūdeņraža tirgus attīstība nav iespējama bez plašas tehnoloģiju testēšanas un validācijas un ka nepieciešams pilnveidot esošo normatīvo regulējumu, nevis izstrādāt papildus jaunus politikas dokumentus.  Savukārt Carsten Beyer (NOW GmbH) norādīja, ka šobrīd kopumā valda negatīvs naratīvs, apšaubot tehnoloģiju efektivitāti un kur drošības aspekts bieži ir dominējošais arguments. Maria Grahn (Čalmeras Tehniskā universitāte) skaidroja, ka izmaksu samazinājums ir galvenā panākumu atslēga – jāmeklē tehnoloģiskie risinājumi un jāturpina samazināt kopējās izmaksas, kā arī jāizvērtē subsīdiju kā atbalsta mehānisma iedarbināšana – tad ūdeņradis būs konkurētspējīga degviela.

Kā nozīmīgākos ieguvumus no pārejas uz ūdeņraža tehnoloģijām kravas transportā dalībnieki minēja iespēju atteikties no fosilajiem resursiem, nostiprināt Eiropas līderību ūdeņraža jomā un mazināt atkarību nelabvēlīgās ģeopolitiskās situācijās. Vairākkārtīgi tika akcentēta nepieciešamība pēc stabilitātes politiskajos mērķos, kas kalpotu kā garantija un signāls kopējam tirgum un tā spēlētājiem. Tika pieminēts arī zināšanu trūkums – arī tas ir viens no šķēršļiem, kāpēc ūdeņradis tirgū ienāk lēni.

Liels fokuss tika likts uz vienotu standartu ieviešanu visā reģionā, kas bija arī viens no projekta HyTruck mērķiem. Vienoti standarti nozīmē, ka ūdeņraža uzpildes stacijas un transportlīdzekļi būs savstarpēji savietojami, nodrošinot iespēju kravas transportam pārvietoties kā vienotā tīklā — bez tehniskiem ierobežojumiem vai papildu prasībām katrā valstī. Tas savukārt ļauj attīstīt stabilus pārvadājumu koridorus, samazināt uzņēmēju izmaksas un veicināt ātrāku ūdeņraža infrastruktūras izplatību plašā teritorijā.

Konferences noslēgumā tika parakstīts Saprašanās memorands par ūdeņraža uzpildes infrastruktūras attīstību Baltijas jūras reģionā. Partneri apliecināja gatavību turpināt sadarbību arī pēc projekta noslēguma, uzsverot nepieciešamību paātrināt transporta dekarbonizāciju un attīstīt kopīgus risinājumus reģionālā līmenī. Memorandu parakstīja arī Vidzemes plānošanas reģions.

Ūdeņraža tehnoloģiju attīstība un to pielietošana smagajā transportā ir viens no būtiskajiem priekšnoteikumiem, lai Eiropas transporta sistēma sasniegtu klimata un dekarbonizācijas mērķus. Lai nodrošinātu bezemisiju mobilitātes attīstību, Eiropas Savienībā ir noteiktas prasības ūdeņraža uzpildes staciju (ŪUS) tīkla izveidei, tostarp Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulā (AFIR) un Atjaunojamās enerģijas direktīvā (RED III). Tomēr vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm joprojām trūkst vienota normatīvā ietvara, saskaņotu tehnisko prasību un ilgtspējīgu investīciju mehānismu, kas ļautu koordinēti attīstīt ūdeņraža infrastruktūru.

Lai apkopotu aktuālo informāciju un sniegtu praktiskus ieteikumus politikas veidotājiem, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar biedrību “Latvijas ilgtspējas klasteris” HyTruck projekta ietvaros ir izstrādājis politikas pētījumu par ŪUS tīkla attīstības iespējām Baltijas jūras reģionā. Pētījums balstīts ES normatīvajos aktos un HyTruck projekta laikā sagatavotajos analītiskajos materiālos, izvērtējot tehniskos, normatīvos un finanšu aspektus, kas ietekmē ūdeņraža mobilitātes attīstību un valstu gatavību infrastruktūras izveidei. Tas sniedz ieteikumus ES, nacionālā un reģionālā līmeņa politikas veidotājiem.

1. Savstarpējā atkarība starp stacijām un transportlīdzekļiem

ŪUS ekonomiskā pamatotība ir atkarīga no pietiekama ūdeņraža kravas automobiļu skaita, bet autoparku īpašnieki savukārt investē tikai tad, ja ir uzticams staciju tīkls. Lai šo situāciju pārvarētu, nepieciešama koordinēta valsts rīcība un publiskais atbalsts.

2. Normatīvo aktu nepilnības Baltijas valstīs

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā trūkst pilnīgu nacionālo tehnisko standartu ŪUS attīstībai, un atļauju process ir laikietilpīgs. ES standarti (piemēram, ISO 19880) nav pilnībā integrēti valstu normatīvajos aktos. Somijā normatīvais regulējums ir izstrādāts un ir spēkā, taču tirgus attīstība ir sākuma posmā.

3. Nepietiekams finansiālais atbalsts, īpaši ekspluatācijas izmaksām

Ūdeņraža tehnoloģijas ir dārgākas par fosilajām alternatīvām, tādēļ svarīgs ir gan investīciju (CapEx), gan ekspluatācijas (OpEx) atbalsts. Šāds atbalsts daudzviet trūkst, tostarp Latvijā un Igaunijā. Kā liecina Vācijas piemērs, CO₂ bāzētas ceļu nodevas var sniegt līdz 30 000 EUR ietaupījumu gadā uz vienu kravas auto, uzlabojot ūdeņraža transporta izmaksu konkurētspēju.

4. Atšķirīgs gatavības līmenis Baltijas jūras reģiona valstīs

Vācija, Polija un Zviedrija aktīvi attīsta ŪUS tīklu un piedāvā atbalsta programmas. Latvija, Lietuva un Igaunija ir sākuma posmā un tām jāstiprina normatīvais regulējums, atļauju process un finanšu instrumenti. Latvijā ieteicams sākt ar modulārām ŪUS (0,5 t/dienā) risinājumiem un nodrošināt agrīnu pieprasījumu, iesaistot “enkura klientus”.

5. Pārvaldība un ilgtspējīga pieeja

Ūdeņraža infrastruktūras attīstība prasa koordinētu pārvaldību starp valstīm un reģioniem. Politikā jāiekļauj aprites ekonomikas principi, dzīves cikla pieeja un prasības par iekārtu pārstrādi. Publiskajam finansējumam jānodrošina droša, ilgtspējīga un nākotnes vajadzībām pielāgojama ūdeņraža ekosistēma.

Dokuments paredzēts:

• ES institūcijām, sagatavojot atbalsta instrumentus transporta dekarbonizācijai;
• ministrijām, izstrādājot politikas un investīciju plānus;
• pašvaldībām, kas iesaistītas infrastruktūras plānošanā un atļauju izsniegšanas procesos;
• nozares uzņēmumiem un investoriem;
• pētniekiem un projektu īstenotājiem.

2025. gada 12. novembrī Helsinkos Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no septiņām Baltijas jūras reģiona valstīm parakstīja saprašanās memorandu par pārrobežu ūdeņraža uzpildes infrastruktūras attīstību Baltijas jūras reģionā. Iniciatīvas mērķis ir veicināt smago transportlīdzekļu pāreju uz videi draudzīgiem risinājumiem un sekmēt vienota ūdeņraža uzpildes tīkla izveidi nozīmīgos transporta maršrutos.

Puses parakstījušas dokumentu, apliecinot nepieciešamību samazināt smagā transporta radītās emisijas un vienlaikus apzinoties, ka veiksmīga ūdeņraža infrastruktūras ieviešana prasa saskaņotu pārrobežu rīcību. Puses atzīst, ka agrīnai ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai transporta nozarē ir vajadzīgs stratēģisks atbalsts un stimuli, kā arī tehnisko standartu saskaņošana starp valstīm.

Memorandu parakstījušas reģionālās un nacionālās valsts iestādes, pētniecības institūcijas, uzņēmumi un uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Zviedrijas un Somijas.

Līdz ar Vidzemes plānošanas reģionu saprašanās memorandu parakstīja arī Meklenburgas-Priekšpomerānijas Ekonomikas, infrastruktūras, tūrisma un nodarbinātības ministrija (Vācija), Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrija, Polijas Jaunās mobilitātes asociācija (PSNM), Tartu universitāte (Igaunija), Čalmersa Tehniskā universitāte (Zviedrija), RISE zviedru pētniecības institūts, Reiner Lemoine institūts (Vācija), ūdeņraža uzpildes infrastruktūras digitālā plānošanas platforma Localiser RLI (Vācija), atvērto inovāciju klastera uzņēmums CLIC Innovation (Somija).

Parakstot dokumentu, puses apņēmās kopīgi veicināt pārrobežu zaļā ūdeņraža uzpildes staciju tīkla attīstību, balstoties uz sešiem pamatprincipiem:

1. Koordinēta infrastruktūra – nodrošināt savstarpēji saskaņotu tīkla attīstību, novēršot pārrāvumus un tehnoloģisko nesaderību starp valstīm;
2. Ekonomiskā dzīvotspēja – veicināt ilgtspējīgu biznesa modeļu izveidi ūdeņraža uzpildes stacijām, nodrošinot to ilgtermiņa darbību;
3. Drošība un standartizācija – sekmēt vienotu drošības protokolu un ārkārtas situāciju reaģēšanas procedūru ieviešanu visā reģionā, garantējot augstus tehniskos standartus;
4. Administratīvā efektivitāte – sadarboties, lai atļauju izsniegšanas procesi kļūtu vienkāršāki un savstarpēji saskaņoti starp iesaistītajām valstīm;
5. Tirgus attīstība – radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmumiem, kas pirmie ievieš vai pirmie lieto ūdeņraža tehnoloģijas transporta sektorā;
6. Caurspīdīgums – nodrošināt skaidru un atklātu informācijas apmaiņu par tehnoloģiskajiem standartiem un to attīstību.

Parakstītais memorands paredz arī konkrētus sadarbības virzienus, kuros šie principi tiek īstenoti praksē.

Partnerība apņemas virzīt šādas stratēģiskās prioritātes:

• veicināt ilgtspējīgu ūdeņraža uzpildes staciju darbību, izstrādājot biznesa modeļus un radot labvēlīgus apstākļus investīcijām;
• nodrošināt tehnisko standartizāciju un harmonizētus drošības standartus, lai uzpildes stacijas būtu savietojamas vienotā tīklā visā Baltijas jūras reģionā;
• iesaistīties koordinēšanas aktivitātēs, lai nodrošinātu, ka Baltijas jūras reģionā TEN-T ceļu tīklā tiktu izveidoti nepārtraukti ūdeņraža uzpildes koridori, tostarp veicinot uzpildes staciju attīstības grafika sinhronizāciju, sekmējot zināšanu apmaiņu par ūdeņraža uzpildes staciju tīkla attīstību, iesaistot plašu ieinteresēto pušu loku un izstrādājot kopīgas projektu idejas;
• veicināt HyTruck projektā izstrādāto plānošanas rīku izmantošanu un reģionālo datu apmaiņu, sekot ūdeņraža uzpildes staciju tīkla attīstības progresam Baltijas jūras reģionā, kā arī veicināt atļauju procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu ūdeņraža uzpildes infrastruktūrai, kas paredzēta smagā transporta vajadzībām.

Šis saprašanās memorands kalpo kā pamats turpmākai sadarbībai pēc projekta “HyTruck” īstenošanas un apliecina partneru ilgtermiņa apņemšanos attīstīt ilgtspējīgu ūdeņraža uzpildes infrastruktūru Baltijas jūras reģionā.

Jāpiebilst, ka šāda nākotnes sadarbība var palīdzēt īstenot Eiropas Savienības klimata un transporta politikas mērķus, tostarp Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulējumā noteikto prasību izpildi – līdz 2030. gadam izveidot ūdeņraža uzpildes staciju tīklu gar TEN-T pamatmaršrutiem.

17. oktobrī, Līgatnē, radošā kvartāla “Zeit” telpās, norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona organizētā konference “EnergoDialogs 2025”. Pasākums pulcēja 79 dalībniekus – pārstāvjus no valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, uzņēmumiem un nozares organizācijām, kā arī RESONANCE projekta ieinteresētās puses, lai diskutētu par divām no būtiskākajām klimatneitralitātes tēmām – ēku energoefektivitāti un ilgtspējīgu transportu reģionos.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, enerģētikas sektors, tostarp transports, veido aptuveni 65% no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām Latvijā. To savā prezentācijā pasākuma laikā pieminēja arī Latvijas Elektroauto biedrības pārstāvis Kārlis Mendziņš, uzsverot: “Latvijas situācijā, kur transports ir izaicinošākais siltumnīcefekta gāzu emisiju sektors, tehnoloģiskie risinājumi jau pastāv, tomēr elektrifikācijas straujāku attīstību kavē politiskās gribas un skaidru mērķu trūkums.”

Viņš norādīja, ka transportam un mobilitātei jākļūst par enerģētikas sektora neatņemamu sastāvdaļu – ne tikai patērējot enerģiju, bet arī radot atgriezenisko saiti, piemēram, ar automobiļiem, kas spēj nodot elektroenerģiju tīklā, vai ar viediem apgaismojuma risinājumiem, kas palīdz samazināt patēriņu un uzlabot satiksmes drošību.

Īpaša uzmanība konferences programmā tika veltīta transporta sesijai “Alternatīvās degvielas Vidzemē: elektrifikācija, ūdeņradis un biometāns transportā”, kurā eksperti no uzņēmumiem un nozares organizācijām analizēja reģionālās mobilitātes attīstību un investīciju iespējas, kā arī vērtēja pilotprojektu pieredzi un normatīvā regulējuma izaicinājumus.

Sesijas laikā Krista Pētersone, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve, klātesošos iepazīstināja ar RESONANCE projekta mērķiem, uzsverot energoefektivitātes nozīmi un ieguvumus infrastruktūras uzlabošanā. Viņa minēja arī pašvaldības, kas aktīvi strādā šajā virzienā, un aicināja dalīties ar pieredzi un labās prakses piemēriem. Diskusiju laikā dalībnieki pauda interesi iesaistīties projekta aktivitātēs, apmeklēt labās prakses vietas un dalīties pieredzē, lai kopīgi stiprinātu reģionu spēju ieviest klimatneitrālus risinājumus.

Sesijā tika uzsvērts, ka ilgtspējīgas mobilitātes attīstība nav tikai tehnoloģiju jautājums – nepieciešama arī politiskā griba, stabils regulējums un investīciju drošība. Eksperti norādīja, ka vienots risinājums visiem reģioniem neeksistē, tāpēc vietēji pielāgoti pieejas modeļi ir būtiski ilgtspējīgu pārmaiņu nodrošināšanai.

Konferences ietvaros norisinājās arī paneļdiskusija par energoefektivitātes politiku, kurā piedalījās arī Satiksmes ministrijas pārstāvis Tālivaldis Vectirāns, nozares eksperti un pašvaldību pārstāvji. Diskusijā tika uzsvērta politikas nozīme un nepieciešamība mazināt birokrātiskos šķēršļus, lai inovācijas un viedās tehnoloģijas varētu ieviest plašāk.

Dalībnieki bija vienisprātis, ka viedo risinājumu, datu un tehnoloģiju izmantošana ļauj būtiski samazināt enerģijas patēriņu un emisijas, kā arī uzlabot dzīves kvalitāti pilsētās un reģionos.

Konferences noslēgumā tika secināts, ka ilgtspējīgas mobilitātes un energoefektivitātes attīstība Latvijā prasa ciešu sadarbību starp valsti, pašvaldībām, uzņēmējiem un sabiedrību. Tikai ar pārdomātu, vietēji pielāgotu pieeju un efektīvu resursu izmantošanu iespējams panākt ilgtermiņa rezultātus, kas atbilst gan cilvēku vajadzībām, gan vides prasībām.

Dalībnieki uzsvēra, ka nepieciešama aktīva pieredzes apmaiņa un kopīgi reģionālie projekti, lai praksē pārbaudītu jaunās tehnoloģijas un paātrinātu to ieviešanu. Tāpat tika aktualizēts jautājums par publisko iepirkumu sistēmas pilnveidi, jo zemākās cenas princips bieži kavē inovatīvu un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu.

Konferenci organizēja Vidzemes plānošanas reģions, īstenojot Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektus RenoWave un HyTruck, Interreg Europe programmas projektus RESONANCE un SPOTLOG, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda Starpreģionu inovāciju investīciju instrumenta projektu H2Value.

2025. gada 17. oktobrī Līgatnē norisinājās konference “EnergoDialogs 2025”, pulcējot vairāk nekā 70 dalībniekus — pašvaldību speciālistus, politikas veidotājus, uzņēmējus, nozares ekspertus un reģionālās mobilitātes jomas pārstāvjus. Konferences ietvaros paneļdiskusijā “Alternatīvās degvielas Vidzemē: elektrifikācija, ūdeņradis un biometāns transportā” notika arī SPOTLOG projekta ieinteresēto pušu sanāksme, kurā piedalījās partneri un reģionālie dalībnieki, kas strādā ar pēdējās jūdzes loģistiku un ilgtspējīgas mobilitātes risinājumiem.

Lai arī konferences kopējā programma aptvēra plašu klimatneitralitātes tēmu loku, šī sesija īpašu uzmanību pievērsa ilgtspējīgam transportam, reģionālajai mobilitātei un alternatīvo degvielu infrastruktūrai — tēmām, kas Vidzemei un SPOTLOG projekta partneriem ir īpaši nozīmīgas, jo tieši tās ietekmē loģistikas efektivitāti un pakalpojumu pieejamību mazapdzīvotās teritorijās.

Pasākumu atklāja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova, uzsverot, ka klimatneitralitātes politika nav abstrakts mērķis — tā īstenojas konkrētās vietās, reģionos un pagastos. Tādēļ būtiska ir gan valsts atbalsta instrumentu pieejamība, gan lokālā līmenī izstrādāti risinājumi, kas ietver arī mobilitātes un loģistikas sektora pārveidi.

Dienas pirmajā daļā konferences dalībnieki uzklausīja klimata un enerģētikas politikas aktualitātes. Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāve Aija Timofejeva uzsvēra vietējā līmeņa lomu pārmaiņu īstenošanā, savukārt Kārlis Mendziņš (Latvijas Elektroauto biedrība) norādīja, ka, lai gan bezemisiju mobilitātes tehnoloģijas jau ir pieejamas, to straujāku ieviešanu kavē politiskās noteiktības un sabiedrības gatavības trūkums. Šī tēma ir nozīmīga arī SPOTLOG kontekstā, jo ietekmē “pēdējās jūdzes” risinājumu attīstību reģionos.

Paneļdiskusijā “Alternatīvās degvielas Vidzemē: elektrifikācija, ūdeņradis un biometāns transportā” eksperti vērtēja tehnoloģiju attīstības tendences un regulējuma pārmaiņas, kas nosaka inovatīvu mobilitātes un loģistikas pakalpojumu attīstību reģionos.

Transporta jomas eksperte Kristīne Malnača skaidroja, ka mūsdienu transporta infrastruktūra ietver ne tikai ceļus un dzelzceļu, bet arī digitālo un enerģētisko infrastruktūru, kas nodrošina savienojamību un loģistikas efektivitāti.

Jaunuzņēmuma Bruntor dibinātājs Raimonds Jurgelis iepazīstināja ar praktiskiem risinājumiem “pēdējās jūdzes” piegādēm un citiem lietošanas mērķiem, uzsverot, ka inovatīvu vieglo elektrotransportlīdzekļu ieviešanu visbiežāk kavē neelastīgs normatīvais regulējums un iepirkumu sistēma, kas nav pielāgota jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem.

Savukārt Kristīne Veģere (AS Virši-A) un Aivars Starikovs (Latvijas Ūdeņraža asociācija) akcentēja biometāna un ūdeņraža lomu reģionālo pakalpojumu dekarbonizācijā, tostarp to potenciālu veicināt aprites ekonomiku un nodrošināt alternatīvas degvielas reģionālajiem pārvadājumiem.

Konferences diskusijās izskanējušās atziņas sniedz būtisku ieguldījumu SPOTLOG politikas instrumentu izvērtēšanā un nākotnes darba plānošanā:

1. Normatīvā regulējuma elastība ir priekšnoteikums inovācijām. Jaunu loģistikas un mobilitātes risinājumu ieviešanu reģionos kavē nevis tehnoloģiju nepieejamība, bet gan neskaidras vai neatbilstošas regulējuma kategorijas un iepirkumu nosacījumi.
2. Publiskās un privātās partnerības ir kritiski svarīgas. Valsts un pašvaldību investīcijas pamata infrastruktūrā rada stabilitāti, kas ļauj privātajiem uzņēmumiem attīstīt jaunus pakalpojumus arī mazapdzīvotās teritorijās.
3. “Pēdējās jūdzes” risinājumu ieviešana prasa sabiedrības iesaisti. Prakse rāda — brīdī, kad risinājums tiek izmēģināts reālās situācijās, pieaug gan uzticēšanās, gan gatavība to ieviest pastāvīgi.
4. Reģionu savstarpējā pieredzes apmaiņa ir būtiska politikas instrumentu pilnveidei. SPOTLOG partneru dažādā pieredze apliecina, ka salīdzināmi pilotprojekti un labās prakses atziņu apmaiņa palīdz noteikt efektīvākos risinājumus reģionālajai loģistikai.
5. Politikas instrumentiem jābalstās uz dzīves cikla pieejas principiem. Efektivitātes, ekspluatācijas izmaksu un sabiedriskā ieguvuma izvērtējums nodrošina ilgtspējīgus lēmumus un veicina innovatīvu loģistikas risinājumu ienākšanu tirgū.

Konferenci organizēja Vidzemes plānošanas reģions, īstenojot Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektus RenoWave un HyTruck, Interreg Europe programmas projektus RESONANCE un SPOTLOG, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda Starpreģionu inovāciju investīciju instrumenta projektu H2Value.

Pēc tam sekoja paneļdiskusija, kurā eksperti un valsts pārvaldes pārstāvji meklēja atbildes uz jautājumu: kā praktiski sasniegt energoefektivitātes un klimata mērķus Latvijā? Diskusijā izskanēja vienprātība, ka, lai arī stratēģiskie mērķi ir skaidri iezīmēti, lielākais izaicinājums ir to praktiskā īstenošana. Vienlaikus tika uzsvērts, ka būtiski noteikt prioritātes un fokusēties uz tām.

Konferences otrajā daļā dalībnieki izvēlējās vienu no divām paralēlajām sesijām.

Sesijā “Vienas pieturas aģentūras loma ēku atjaunošanā: nepieciešamība un iespējamie modeļi” tika apspriesti esošie piemēri Latvijā un pašvaldību pieredze, uzsverot, ka tieši personalizēts atbalsts, konsultācijas un uzticama klātbūtne ir tas, kas iedzīvotājiem bieži pietrūkst, saskaroties ar ēku atjaunošanas izaicinājumiem.

Savukārt sesijā “Alternatīvās degvielas Vidzemē: elektrifikācija, ūdeņradis un biometāns transportā” eksperti no uzņēmumiem un nozares organizācijām analizēja reģionālās mobilitātes attīstību un investīciju iespējas, kā arī vērtēja pilotprojektu pieredzi un normatīvā regulējuma izaicinājumus.

Pasākums iezīmēja nozīmīgu soli uz mērķtiecīgāku dialogu starp politikas veidotājiem, ekspertiem un pašvaldībām, meklējot kopīgus risinājumus klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.

Konferenci organizēja Vidzemes plānošanas reģions, īstenojot Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektus RenoWave un HyTruck, Interreg Europe programmas projektus RESONANCE un SPOTLOG, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda Starpreģionu inovāciju investīciju instrumenta projektu H2Value.

Videoieraksti no konferences drīzumā būs pieejami Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā un Facebook lapā.

2025. gada 17. oktobrī Valmierā notiks Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde, kurā piedalīsies desmit pašvaldību pārstāvji. Sēdē aicināts piedalīties arī satiksmes ministrs Atis Švinka, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs un valsts sekretāra vietniece Inguna Strautmane.

Galvenais diskusijas jautājums būs plānotās izmaiņas sabiedriskā transporta tīklā Vidzemē, kas paredz būtisku reisu skaita samazinājumu jau 2026. gadā. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas prognozi no pašreizējiem 2407 reisiem plānots slēgt 220, izmaiņas paredzētas vēl 43 reisos, bet 85 reisi tiks pārveidoti par komercreisiem. Kopumā tas nozīmē, ka izmaiņas skars gandrīz ceturto daļu – 23,6% – no visiem reisiem Vidzemē, kamēr vidējais rādītājs valstī ir aptuveni 16%.

Vidzemes plānošanas reģions nepiekrīt tik straujam sabiedriskā transporta tīkla samazinājumam, uzsverot, ka šādas pārmaiņas bez alternatīvu risinājumu ieviešanas būtiski apdraudēs iedzīvotāju mobilitāti un piekļuvi pakalpojumiem. “Samazinājumi būtu īstenojami tikai pakāpeniski, izvērtējot ietekmi uz iedzīvotājiem un piedāvājot vietā reālas alternatīvas,” norāda VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

Pašlaik nav skaidrības, kā un kad tiks nodrošināts plānotais “transports pēc pieprasījuma”, kas tiek minēts kā iespējamais risinājums mazapdzīvotās teritorijās. Tāpat nav definēti kritēriji, pēc kuriem Satiksmes ministrija noteikusi valsts garantētā pakalpojuma apjomu no 2027. gada (piemēram, seši reisi dienā starp novada pilsētām un pagastiem ar vairāk nekā 3000 iedzīvotāju). VPR aicina ministriju skaidrot, kā šie skaitļi noteikti, kas tos pārraudzīs un kā tiks nodrošināta elastība, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos.

VPR arī norāda, ka Autotransporta direkcijas dati par braucēju skaitu ne vienmēr ir precīzi, jo ir konstatēts, ka nereti tehnisku iemeslu dēļ daļa pasažieru netiek uzskaitīti, tostarp skolēni, kuru pārvadājumus apmaksā pašvaldības, kā rezultātā datu neprecizitātes arī atklājušās.

Vidzemes plānošanas reģions uzsver, ka sabiedriskā transporta pieejamība ir priekšnoteikums reģionālajai attīstībai un iedzīvotāju līdzvērtīgām iespējām. Plānotie samazinājumi bez pārdomātas pārejas un pietiekama finansējuma var novest pie mobilitātes sabrukuma un lauku teritoriju tālākas iztukšošanās.

Papildus diskusijai par sabiedriskā transporta tīkla izmaiņām Attīstības padomes sēdē tiks skatīti arī jautājumi par investīcijām ceļu un dzelzceļa infrastruktūrā Vidzemes plānošanas reģionā un digitālās infrastruktūras attīstību reģiona teritorijā. Padomes locekļi tiks informēti par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2022.–2027. gadam aktualizācijas uzsākšanu. Papildus tam, sēdē paredzēts sniegt arī informāciju par tikšanos ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertiem un potenciālo vizīti Vidzemē š.g. 4. novembrī.