Projekta “Ūdenstūrisma pieejamības uzlabošana” (Riverways II) ietvaros sadarbībā ar Tartu Universitātes Pērnavas koledžas ekspertiem un projekta partneriem izstrādātas “Vadlīnijas pieejama un iekļaujoša ūdenstūrisma nodrošināšanai”, kas sniedz praktiskus ieteikumus pieejamāku ūdenstūrisma pakalpojumu veidošanai.

Tajās apkopoti ieteikumi par darbu ar dažādām sabiedrības grupām, drošības jautājumiem, klientu pieredzes veidošanu, komunikāciju un vides pieejamības risinājumiem.

Izdevums būs vērtīgs arī pašvaldībām, tūrisma informācijas centriem, infrastruktūras plānotājiem un ikvienam interesentam, kurš vēlas veidot pieejamāku un iekļaujošāku vidi.

Vadlīnijas ir pieejamas latviešu, angļu un igauņu valodā, un aicinām ikvienu interesentu tās izmantot gan savā ikdienas darbā, gan plānojot jaunus pakalpojumus.

Projekts “Ūdenstūrisma pieejamības uzlabošana” (Riverways II) tiek īstenots ar Eiropas Savienības Interreg Estonia–Latvia Programme finansiālu atbalstu.

18. jūnijā Limbažos pulcējās projekta “Ūdenstūrisma pieejamības uzlabošana” (Riverways II) partneri no Latvijas un Igaunijas, lai klātienē pārrunātu paveiktos darbus, plānotu turpmākās aktivitātes un diskutētu par veiksmīgākajiem pieejamības risinājumiem ūdenstūrisma infrastruktūrā.

Pēc partneru sanāksmes projekta dalībnieki apmeklēja Limbažu Lielezera pludmali, kur projekta “Riverways II” ietvaros izbūvēta pontonu laipa ar pielāgotu platformu ērtākai iekāpšanai laivā. Pludmalē izveidota arī plaša un funkcionāla pārģērbšanās kabīne, laipa ērtākai nokļūšanai ūdenī un citi risinājumi, kas uzlabo vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem, ģimenēm ar maziem bērniem un citām sabiedrības grupām.

Apmeklējuma laikā uz visiem jautājumiem atbildēja Limbažu pašvaldības aģentūras “Lauta” pārstāvis un Limbažu novada publisko ūdeņu apsaimniekošanas nodaļas “Alda” vadītājs Jānis Remess. Tajā pašā dienā no rīta pirms partneru sanāksmes viņš Limbažu Lielezera pludmalē jau bija ticies ar invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vides pieejamības ekspertiem, kuri sniedza savu vērtējumu par projekta un citu iniciatīvu ietvaros izbūvēto infrastruktūru. Vizītes laikā “Apeirons” eksperti atzinīgi novērtēja paveikto.

Vienlaikus eksperti sniedza arī vairākus ieteikumus nelieliem uzlabojumiem, kas padarīs pludmali vēl ērtāku ikvienam apmeklētājam. Šobrīd droši var apgalvot, ka Limbažu Lielezera pludmale ir viens no labākajiem pieejamības objektiem Vidzemē.

Savukārt 19. jūnijā projekta “Riverways II” partneri viesojās Līgatnē, kur iepazinās ar pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu un pārrunāja pieejamības aspektus vienā no iecienītākajiem tūrisma galamērķiem Vidzemē.

Projekta ieviešanas laikā pieejamības uzlabojumi tiks īstenoti arī citviet Vidzemē – pie Burtnieku ezera Valmieras novadā, Zāģezera Valkas novadā un Lubāna ezera Madonas novadā, padarot ūdenstūrisma infrastruktūru pieejamāku arvien plašākam sabiedrības lokam.

Projekts “Ūdenstūrisma pieejamības uzlabošana” (Riverways II) tiek īstenots ar Eiropas Savienības Interreg Estonia–Latvia Programme finansiālu atbalstu.

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām izveidojis jaunus taktilos vides objektus un audiostāstus. Darbs īstenots projektā Access Routes. Gan objekti, gan audiostāsti ir pieejami un saistoši ne tikai cilvēkiem ar redzes invaliditāti, bet ikvienam apmeklētājam. Jaunie objekti atrodami septiņās iecienītās apskates vietās: pie Lielezera Limbažos, Skaņākalna Dabas parkā Mazsalacā, pie Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja un Gulbenes stacijas, Litenes muižā, kodolraķešu bāzē Zeltiņos un Bilskas ezera dabas takā.

Jaunie objekti ir gan figūras un vietu maketi miniatūrā, gan lielformāta kartes. Objekti palīdzēs vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem ar taustes palīdzību gūt detalizētu priekšstatu gan par nozīmīgām vēsturiskām celtnēm, vietām un dzīvām būtnēm, gan izprast apmeklētās vietas mērogu un kopumu.

Kodolraķešu bāzē Zeltiņos (Alūksnes novads) divās vietās pieejama atpūtas vieta – taustes karte ar soliņu. Ar kartes palīdzību var atklāt vietas plānojumu – stratēģiskās celtnes (patvertnes, angārus un citas būves), dzīvojamās mājas un ceļus.

Bilskas ezera dabas takā (Smiltenes novads) ir izveidots “Putnu koks” ar vietējiem spārnaiņiem to dabiskajā izmērā un audiovizuāls risinājums. Par ezerā un krastmalā ligzdojošajiem putniem var uzzināt, pieskaroties reljefiem attēliem un noklausoties putnu balsu ierakstus. Skenējot QR kodu, var uzzināt vairāk par pašu Bilskas ezeru.

Pie Lielezera Limbažos (Limbažu novads) var apmeklēt mākslinieciski interesanti veidotu vides objektu “Bebrs” un taktilo pludmales un dabas takas karti. Karte cilvēkiem ar redzes traucējumiem ļauj izprast savu atrašanās vietu un dažādu objektu novietojumu vidē. Arī šeit pieejams audiostāsts.

Skaņākalna Dabas parkā Mazsalacā (Valmieras novads) novietota reljefa parka karte, kas palīdz iepazīt tuvāko apkārtni un interesantos objektus. Uz tiem ved arī jaunas norādes. Par parku un taku vēsta audiostāsts.

Pie Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja (Madonas novads) atrodams Biržu muižas vēsturiskās teritorijas makets un ir pieejams audiostāsts. Savukārt netālu no muzeja, Parka kalnā, no kura paveras plašs panorāmas skats, atrodas informatīvais sols. Tas vedina ceļotāju apsēsties un ieklausīties stāstījumā par apkārtni un pilsētas vēsturi.

Netālu no Gulbenes stacijas ēkas (Gulbenes novads), pret pilsētu vērsts, atrodams makets ar staciju, tās palīgēkām un sliežu ceļiem. Par kādreiz nozīmīgo dzelzceļa mezglu vēsta audiostāsts. Gulbenes novadā ir vēl viens taktilais objekts – Litenes muižā. Tas palīdz iepazīt muižu ar parku un saimniecības ēkām. Vairāk par muižu, tās saimniekiem un vēstures līkločiem pastāsta audiostāsts.

Audiostāstus latviešu un angļu valodā ir ierunājis aktieris Ivo Martinsons.

Aicinām doties ceļojumā pa Vidzemi un atklāt šīs īpašās apskates vietas!

Foto: VPR un sadarbības pašvaldības.

Kad vasarā māja un pagalms kļuvuši par šauriem un piedzīvojumiem nepieciešami dabas plašumi, aicinām ģimenes ar maziem bērniem izmēģināt divus lokveida maršrutus Valmieras novadā. Viens atrodas “Mežtakas” 8. posmā Caunītes-Valmiera, pie Sietiņieža, otrs – 10. posmā Strenči-Spicu tilts, pie Kaučiem (orientieris – stāvlaukums). Abi maršruti veido cilpu un atgriežas sākuma punktā, un dabā ir marķēti ar zīmi “Brīvdabis”.

Lokveida maršruts pie Sietiņieža

Šī 3,8 km garā izziņas taka sākas un noslēdzas Sietiņieža stāvlaukumā. Četrās vietās izvietotas brīvdabas spēles, kas ļauj iepazīt meža dzīvniekus, dažādu koku sugu koksnes skanējumu, kā arī parotaļāties ar “Lietus kokiem”. Maršruts ir daļēji pieejams ar bērnu ratiem – vienā posmā ir kāpnes.

Lokveida maršruts pie Kaučiem

Šī 3 km garā taka piedāvā digitālu izziņas spēli, kurā jāatbild uz jautājumiem par apkārtnes dabu un kultūrvēsturi. Nepieciešams viedtālrunis ar lietotni LOQUIZ un mobilajiem datiem. Spēle ir bez maksas, pieejama latviešu un angļu valodā, un spēlējama, tikai atrodoties maršrutā. Sākumpunkts – atpūtas vieta pie Gaujas (Kauči). Maršruts ir piemērots arī pastaigām ar bērnu ratiem.

Abas takas un tajās esošās spēles veidotas ar mērķi padarīt “Mežtaku” pieejamāku ģimenēm ar bērniem. Tāpat šie īsākie pārgājienu maršruti noderēs ceļotājiem, kuri nevar vai negrib mērot gartakas posmus. Tās izveidojis Vidzemes plānošanas reģions Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Accessible Hiking Trails”. Aicinām doties “Mežtakā” un sekot marķējumam “Brīvdabis”!

Foto: Juris Smaļinskis (“Lauku ceļotājs”), Zane Kaķe, Baiba Šelkovska (VPR).

Gada siltā sezona tuvojas, un līdz ar to arī vēlme doties dabā, pārgājienos un aktīvā atpūtā. Tāpēc Vidzemes plānošanas reģions ir sagatavojis īsu mācību un iedvesmas video, kurā eksperti, pārgājienu organizētāji, aktīvi takotāji un ceļotāji dalās praktiskos ieteikumos, kā plānot un sagatavoties pārgājienam kopā ar dažādu vecumu bērniem.

Padomus sniedz dabas pētnieks un “Ērgļu stacijas” saimnieks Māris Olte, “Estravel Latvia” konferenču nodaļas vadītāja Madara Brūvere, Smiltenes novada pašvaldības tūrisma darba organizatore Rūta Brakovska un ceļotājs un video blogeris Ervīns Elliņš.

Video noderēs vecākiem, pedagogiem, pārgājienu organizētājiem, dabas gidiem un taku infrastruktūras veidotājiem. Tas tapis kā daļa no projekta “Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām” (Accessible Hiking Trails), ko atbalsta Interreg Igaunijas–Latvijas programma. Projekta mērķis ir uzlabot pārgājienu maršrutu “Jūrtaka” un “Mežtaka” pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, senioriem, ģimenēm ar maziem bērniem un citām grupām.

Aicinām doties dabā un izpētīt “Mežtaku” un “Jūrtaku”!

Video: Lelde Goba un Mārtiņš Kreilis

25. februārī AS “Latvijas valsts meži” Rietumvidzemes reģiona klientu centrā Valmiermuižā norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona organizētais mācību seminārs “KOPĀ DABĀ. Kā īstenot pieejamību dabas tūrismā”. Tajā piedalījās tūrisma uzņēmēji, gidi, tūrisma speciālisti, kā arī dabas taku un citu tūrisma infrastruktūras objektu uzturētāji un apsaimniekotāji un pašvaldību pārstāvji.

Semināra mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par to, kā dabas tūrisma pieredzi – īpaši dabas takās un pie ūdeņiem – padarīt pieejamāku dažādām sabiedrības grupām, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem un ģimenēm ar maziem bērniem.

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis seminārā skaidroja cilvēku ar invaliditāti juridisko statusu un to, kā dažādi funkcionālie traucējumi ietekmē cilvēku iespējas izmantot vidi. Latvijā ir vairāk nekā 221 tūkstotis cilvēku ar invaliditāti, turklāt daļai šie traucējumi, piemēram, dažādas iekšējās saslimšanas vai kognitīvi traucējumi, nav acīmredzami.

Eksperts uzsvēra, ka cilvēki ar dzirdes, redzes, kustību vai kognitīviem traucējumiem vidi uztver un izmanto atšķirīgi, tāpēc pieejamas vides veidošanā svarīgi ir ņemt vērā dažādu grupu specifiskās vajadzības un censties pieturēties pie universālā dizaina principiem. Savas prezentācijas laikā speciālists arī sniedza informāciju par spēkā esošajām likumdošanas normām, kuras ikvienam būvniekam un infrastruktūras attīstītājam ir saistošas un paredz noteiktas funkcionālās prasības un pieejamības aspektu iekļaušanu jau būvniecības sākuma stadijās.

Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Neilande iepazīstināja ar labās prakses piemēriem, kā ūdenstūrismu padarīt pieejamāku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Prezentācijā tika aplūkoti dažādi risinājumi, kā uzlabot piekļuvi ūdenim un nodrošināt iespējas cilvēkiem ar kustību traucējumiem piedalīties dažādās aktivitātēs uz ūdens, tajā skaitā arī laivot un izmantot SUP dēļus.

Lektore ne vien rādīja labās prakses piemērus (pielāgotas laipas, mehānismus, kas palīdz cilvēkiem nokļūt peldlīdzekļos u. c.), kas jau ir pārbaudīti citviet Eiropā, piemēram, Somijā, bet arī uzsvēra, ka šie risinājumi ir pielāgojami katras konkrētās vietas vajadzībām. Viņa iedrošināja ikvienu būt radošam un meklēt tos veidus, kas vislabāk risina piekļuves jautājumus katrā individuālā gadījumā.

Par pieejamu atpūtas pasākumu veidošanu pie ūdeņiem stāstīja “Ērgļu stacijas” saimnieks Māris Olte, kurš dalījās savā pieredzē par iekļaujošu aktivitāšu organizēšanu dabā. Viņš uzsvēra, ka svarīgi ir ne tikai pielāgot infrastruktūru, bet arī aktivitātes veidot tādas, lai cilvēki ar dažādām spējām tajās var piedalīties kopā. Māris Olte atgādināja, ka nereti pietiek tikai iedot pamatu (ideju, iespēju vai rīkus, piemēram, makšķeres un parādīt, kā ar tām darboties), un cilvēki paši rada sev tādu piedzīvojumu, kas tieši viņiem der vislabāk. Tāpat lektors akcentēja komunikācijas lomu darbā ar ikvienu tūristu mērķauditoriju.

Savukārt ceļotājs Aleksandrs Jevdokimovs, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, dalījās personīgajā pieredzē par vides pieejamību ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Viņš pievērsa uzmanību praktiskām detaļām, kas bieži vien nosaka, vai infrastruktūra cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir reāli izmantojama, un ar fotoattēliem uzskatāmi demonstrēja, ka ļoti bieži formāla prasību izpilde nepadara risinājumu praktiski izmantojamu. Visbiežāk grūtības cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā, sagādā segums autostāvvietās un citur (sīki akmentiņi, gara zāle, smiltis, grants, bruģis u. tml.), pandusu slīpums (pārāk stāvs panduss), sliekšņi un apmales, un sanitāro telpu aprīkojums.

Ceļojumu biroja “Estravel Latvia” Konferenču nodaļas menedžere Madara Brūvere stāstīja par pārgājienu plānošanu ģimenēm ar maziem bērniem, uzsverot, ka viens no būtiskākajiem aspektiem ir pārvietošanās iespējas ar bērnu ratiem. Daudzās dabas takās galvenais izaicinājums ir šauras laipas, nestabils segums vai vietas, kur nav iespējams samainīties ar citiem apmeklētājiem. Tāpēc īpaši svarīga ir skaidra informācija par taku piemērotību dažādos laikapstākļos, piemēram, vai tā ir izbraucama ar ratiem, vai pavasara un rudens sezonās takā ir dubļi un vai ziemā iespējams izmantot alternatīvus pārvietošanās veidus (piemēram, ragavas). Viņa uzsvēra, ka tūrisma pakalpojumu sniedzējiem svarīgi ne tikai brīdināt par ierobežojumiem, bet arī piedāvāt alternatīvas – tas palīdz ģimenēm plānot aktivitātes dabā.

Savukārt Smiltenes novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma nodaļas tūrisma darba organizatore Rūta Brakovska dalījās pieredzē par ģimenēm draudzīgu pārgājienu organizēšanu Smiltenes novadā, īpaši strādājot ar bērnu grupām. Viņa uzsvēra, ka bērniem pārgājienos ļoti svarīga ir gan kopā būšana, gan izzinošais aspekts, tāpēc aktivitātēm dabā jābūt interesantām un pielāgotām bērnu uztverei. Praktiskajā pieredzē labi strādā arī vienkārši organizatoriski risinājumi – piemēram, iespēja nogurušu dalībnieku no pārgājiena maršruta tālākajiem punktiem nogādāt atpakaļ ar transportu, kā arī dažādi vienkārši paņēmieni, kas palīdz grupai pārvietoties droši un kopā. Šādi risinājumi ļauj pārgājienus dabā padarīt pieejamākus un patīkamākus arī jaunākajiem dalībniekiem.

Par pārgājienu un ceļojumu pieredzi kopā ar bērniem stāstīja arī ceļotājs un “Ervīna Video Blogs” autors Ervīns Elliņš, kurš kopā ar ģimeni aktīvi ceļo gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viņš dalījās pieredzē par to, kā viņa ģimene plāno pārgājienus un kādi risinājumi palīdz padarīt šādas aktivitātes ērtākas un pieejamākas. Ceļojot dažādās valstīs, Ervīns ir pamanījis vairākus labus piemērus infrastruktūrā un informācijas pieejamībā, piemēram, pārdomāti ierīkotas atpūtas vietas, skaidras norādes, iespēju pa ceļam ērti apstāties un atpūsties, kā arī citus risinājumus, kas ģimenēm pārgājienu dabā padara patīkamāku un pieejamāku. Lektors uzsvēra, ka daudzas no šīm praksēm būtu iespējams samērā viegli pārņemt arī Latvijā. Vienlaikus viņš pastāstīja arī par situācijām, kad iecerētais praksē nav izdevies, uzsverot, cik svarīga ir pārgājienu un ceļojumu plānošana un nepieciešamība paredzēt pietiekami elastīgu dienas plānu.

Semināra gaitā vairākkārt tika uzsvērts, ka, plānojot un ieviešot pieejamības risinājumus dabas tūrismā, ļoti svarīgi ir iesaistīt mērķa grupas. Runātāji aicināja infrastruktūras plānotājus un tūrisma pakalpojumu sniedzējus aktīvi konsultēties ar cilvēkiem, kuri šos risinājumus izmantos praksē, – cilvēkiem ar invaliditāti, ratiņkrēslu lietotājiem, senioriem vai ģimenēm ar maziem bērniem. Tieši šāds dialogs palīdz labāk saprast reālās vajadzības un nodrošina, ka iecerētie risinājumi ir patiešām funkcionāli, ērti lietojami un sniedz ieguvumu pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam.

Semināra noslēgumā dalībnieki pārbaudīja savas zināšanas viktorīnā “Kopā pa takām, upēm un ezeriem”, kā arī turpināja sarunas un pieredzes apmaiņu.

Pasākums tika organizēts Vidzemes inovāciju nedēļas 2026 ietvaros ar Interreg Igaunijas–Latvijas programmas projektu “Accessible Hiking Trails” un “Riverways II” atbalstu.

Pasākums tiek organizēts Vidzemes inovāciju nedēļas 2026 ietvaros ar Interreg Igaunijas-Latvijas programmas projektu “Accessible Hiking Trails” un “Riverways II” atbalstu.

Aizpildītas anketas līdz 12. janvārim lūdzam nosūtīt Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma ekspertei Ilzei Liepai uz e-pastu: ilze.liepa@vidzeme.lv. Jautājumu gadījumā zvanīt pa tālruni +371 29335677.

Zīmju piešķiršanas sēde notiks 2026. gada 13. janvārī.