Kad vasarā māja un pagalms kļuvuši par šauriem un piedzīvojumiem nepieciešami dabas plašumi, aicinām ģimenes ar maziem bērniem izmēģināt divus lokveida maršrutus Valmieras novadā. Viens atrodas “Mežtakas” 8. posmā Caunītes-Valmiera, pie Sietiņieža, otrs – 10. posmā Strenči-Spicu tilts, pie Kaučiem (orientieris – stāvlaukums). Abi maršruti veido cilpu un atgriežas sākuma punktā, un dabā ir marķēti ar zīmi “Brīvdabis”.

Lokveida maršruts pie Sietiņieža

Šī 3,8 km garā izziņas taka sākas un noslēdzas Sietiņieža stāvlaukumā. Četrās vietās izvietotas brīvdabas spēles, kas ļauj iepazīt meža dzīvniekus, dažādu koku sugu koksnes skanējumu, kā arī parotaļāties ar “Lietus kokiem”. Maršruts ir daļēji pieejams ar bērnu ratiem – vienā posmā ir kāpnes.

Lokveida maršruts pie Kaučiem

Šī 3 km garā taka piedāvā digitālu izziņas spēli, kurā jāatbild uz jautājumiem par apkārtnes dabu un kultūrvēsturi. Nepieciešams viedtālrunis ar lietotni LOQUIZ un mobilajiem datiem. Spēle ir bez maksas, pieejama latviešu un angļu valodā, un spēlējama, tikai atrodoties maršrutā. Sākumpunkts – atpūtas vieta pie Gaujas (Kauči). Maršruts ir piemērots arī pastaigām ar bērnu ratiem.

Abas takas un tajās esošās spēles veidotas ar mērķi padarīt “Mežtaku” pieejamāku ģimenēm ar bērniem. Tāpat šie īsākie pārgājienu maršruti noderēs ceļotājiem, kuri nevar vai negrib mērot gartakas posmus. Tās izveidojis Vidzemes plānošanas reģions Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Accessible Hiking Trails”. Aicinām doties “Mežtakā” un sekot marķējumam “Brīvdabis”!

Foto: Juris Smaļinskis (“Lauku ceļotājs”), Zane Kaķe, Baiba Šelkovska (VPR).

Gada siltā sezona tuvojas, un līdz ar to arī vēlme doties dabā, pārgājienos un aktīvā atpūtā. Tāpēc Vidzemes plānošanas reģions ir sagatavojis īsu mācību un iedvesmas video, kurā eksperti, pārgājienu organizētāji, aktīvi takotāji un ceļotāji dalās praktiskos ieteikumos, kā plānot un sagatavoties pārgājienam kopā ar dažādu vecumu bērniem.

Padomus sniedz dabas pētnieks un “Ērgļu stacijas” saimnieks Māris Olte, “Estravel Latvia” konferenču nodaļas vadītāja Madara Brūvere, Smiltenes novada pašvaldības tūrisma darba organizatore Rūta Brakovska un ceļotājs un video blogeris Ervīns Elliņš.

Video noderēs vecākiem, pedagogiem, pārgājienu organizētājiem, dabas gidiem un taku infrastruktūras veidotājiem. Tas tapis kā daļa no projekta “Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām” (Accessible Hiking Trails), ko atbalsta Interreg Igaunijas–Latvijas programma. Projekta mērķis ir uzlabot pārgājienu maršrutu “Jūrtaka” un “Mežtaka” pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, senioriem, ģimenēm ar maziem bērniem un citām grupām.

Aicinām doties dabā un izpētīt “Mežtaku” un “Jūrtaku”!

Video: Lelde Goba un Mārtiņš Kreilis

25. februārī AS “Latvijas valsts meži” Rietumvidzemes reģiona klientu centrā Valmiermuižā norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona organizētais mācību seminārs “KOPĀ DABĀ. Kā īstenot pieejamību dabas tūrismā”. Tajā piedalījās tūrisma uzņēmēji, gidi, tūrisma speciālisti, kā arī dabas taku un citu tūrisma infrastruktūras objektu uzturētāji un apsaimniekotāji un pašvaldību pārstāvji.

Semināra mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par to, kā dabas tūrisma pieredzi – īpaši dabas takās un pie ūdeņiem – padarīt pieejamāku dažādām sabiedrības grupām, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem un ģimenēm ar maziem bērniem.

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis seminārā skaidroja cilvēku ar invaliditāti juridisko statusu un to, kā dažādi funkcionālie traucējumi ietekmē cilvēku iespējas izmantot vidi. Latvijā ir vairāk nekā 221 tūkstotis cilvēku ar invaliditāti, turklāt daļai šie traucējumi, piemēram, dažādas iekšējās saslimšanas vai kognitīvi traucējumi, nav acīmredzami.

Eksperts uzsvēra, ka cilvēki ar dzirdes, redzes, kustību vai kognitīviem traucējumiem vidi uztver un izmanto atšķirīgi, tāpēc pieejamas vides veidošanā svarīgi ir ņemt vērā dažādu grupu specifiskās vajadzības un censties pieturēties pie universālā dizaina principiem. Savas prezentācijas laikā speciālists arī sniedza informāciju par spēkā esošajām likumdošanas normām, kuras ikvienam būvniekam un infrastruktūras attīstītājam ir saistošas un paredz noteiktas funkcionālās prasības un pieejamības aspektu iekļaušanu jau būvniecības sākuma stadijās.

Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Neilande iepazīstināja ar labās prakses piemēriem, kā ūdenstūrismu padarīt pieejamāku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Prezentācijā tika aplūkoti dažādi risinājumi, kā uzlabot piekļuvi ūdenim un nodrošināt iespējas cilvēkiem ar kustību traucējumiem piedalīties dažādās aktivitātēs uz ūdens, tajā skaitā arī laivot un izmantot SUP dēļus.

Lektore ne vien rādīja labās prakses piemērus (pielāgotas laipas, mehānismus, kas palīdz cilvēkiem nokļūt peldlīdzekļos u. c.), kas jau ir pārbaudīti citviet Eiropā, piemēram, Somijā, bet arī uzsvēra, ka šie risinājumi ir pielāgojami katras konkrētās vietas vajadzībām. Viņa iedrošināja ikvienu būt radošam un meklēt tos veidus, kas vislabāk risina piekļuves jautājumus katrā individuālā gadījumā.

Par pieejamu atpūtas pasākumu veidošanu pie ūdeņiem stāstīja “Ērgļu stacijas” saimnieks Māris Olte, kurš dalījās savā pieredzē par iekļaujošu aktivitāšu organizēšanu dabā. Viņš uzsvēra, ka svarīgi ir ne tikai pielāgot infrastruktūru, bet arī aktivitātes veidot tādas, lai cilvēki ar dažādām spējām tajās var piedalīties kopā. Māris Olte atgādināja, ka nereti pietiek tikai iedot pamatu (ideju, iespēju vai rīkus, piemēram, makšķeres un parādīt, kā ar tām darboties), un cilvēki paši rada sev tādu piedzīvojumu, kas tieši viņiem der vislabāk. Tāpat lektors akcentēja komunikācijas lomu darbā ar ikvienu tūristu mērķauditoriju.

Savukārt ceļotājs Aleksandrs Jevdokimovs, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, dalījās personīgajā pieredzē par vides pieejamību ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Viņš pievērsa uzmanību praktiskām detaļām, kas bieži vien nosaka, vai infrastruktūra cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir reāli izmantojama, un ar fotoattēliem uzskatāmi demonstrēja, ka ļoti bieži formāla prasību izpilde nepadara risinājumu praktiski izmantojamu. Visbiežāk grūtības cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā, sagādā segums autostāvvietās un citur (sīki akmentiņi, gara zāle, smiltis, grants, bruģis u. tml.), pandusu slīpums (pārāk stāvs panduss), sliekšņi un apmales, un sanitāro telpu aprīkojums.

Ceļojumu biroja “Estravel Latvia” Konferenču nodaļas menedžere Madara Brūvere stāstīja par pārgājienu plānošanu ģimenēm ar maziem bērniem, uzsverot, ka viens no būtiskākajiem aspektiem ir pārvietošanās iespējas ar bērnu ratiem. Daudzās dabas takās galvenais izaicinājums ir šauras laipas, nestabils segums vai vietas, kur nav iespējams samainīties ar citiem apmeklētājiem. Tāpēc īpaši svarīga ir skaidra informācija par taku piemērotību dažādos laikapstākļos, piemēram, vai tā ir izbraucama ar ratiem, vai pavasara un rudens sezonās takā ir dubļi un vai ziemā iespējams izmantot alternatīvus pārvietošanās veidus (piemēram, ragavas). Viņa uzsvēra, ka tūrisma pakalpojumu sniedzējiem svarīgi ne tikai brīdināt par ierobežojumiem, bet arī piedāvāt alternatīvas – tas palīdz ģimenēm plānot aktivitātes dabā.

Savukārt Smiltenes novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma nodaļas tūrisma darba organizatore Rūta Brakovska dalījās pieredzē par ģimenēm draudzīgu pārgājienu organizēšanu Smiltenes novadā, īpaši strādājot ar bērnu grupām. Viņa uzsvēra, ka bērniem pārgājienos ļoti svarīga ir gan kopā būšana, gan izzinošais aspekts, tāpēc aktivitātēm dabā jābūt interesantām un pielāgotām bērnu uztverei. Praktiskajā pieredzē labi strādā arī vienkārši organizatoriski risinājumi – piemēram, iespēja nogurušu dalībnieku no pārgājiena maršruta tālākajiem punktiem nogādāt atpakaļ ar transportu, kā arī dažādi vienkārši paņēmieni, kas palīdz grupai pārvietoties droši un kopā. Šādi risinājumi ļauj pārgājienus dabā padarīt pieejamākus un patīkamākus arī jaunākajiem dalībniekiem.

Par pārgājienu un ceļojumu pieredzi kopā ar bērniem stāstīja arī ceļotājs un “Ervīna Video Blogs” autors Ervīns Elliņš, kurš kopā ar ģimeni aktīvi ceļo gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viņš dalījās pieredzē par to, kā viņa ģimene plāno pārgājienus un kādi risinājumi palīdz padarīt šādas aktivitātes ērtākas un pieejamākas. Ceļojot dažādās valstīs, Ervīns ir pamanījis vairākus labus piemērus infrastruktūrā un informācijas pieejamībā, piemēram, pārdomāti ierīkotas atpūtas vietas, skaidras norādes, iespēju pa ceļam ērti apstāties un atpūsties, kā arī citus risinājumus, kas ģimenēm pārgājienu dabā padara patīkamāku un pieejamāku. Lektors uzsvēra, ka daudzas no šīm praksēm būtu iespējams samērā viegli pārņemt arī Latvijā. Vienlaikus viņš pastāstīja arī par situācijām, kad iecerētais praksē nav izdevies, uzsverot, cik svarīga ir pārgājienu un ceļojumu plānošana un nepieciešamība paredzēt pietiekami elastīgu dienas plānu.

Semināra gaitā vairākkārt tika uzsvērts, ka, plānojot un ieviešot pieejamības risinājumus dabas tūrismā, ļoti svarīgi ir iesaistīt mērķa grupas. Runātāji aicināja infrastruktūras plānotājus un tūrisma pakalpojumu sniedzējus aktīvi konsultēties ar cilvēkiem, kuri šos risinājumus izmantos praksē, – cilvēkiem ar invaliditāti, ratiņkrēslu lietotājiem, senioriem vai ģimenēm ar maziem bērniem. Tieši šāds dialogs palīdz labāk saprast reālās vajadzības un nodrošina, ka iecerētie risinājumi ir patiešām funkcionāli, ērti lietojami un sniedz ieguvumu pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam.

Semināra noslēgumā dalībnieki pārbaudīja savas zināšanas viktorīnā “Kopā pa takām, upēm un ezeriem”, kā arī turpināja sarunas un pieredzes apmaiņu.

Pasākums tika organizēts Vidzemes inovāciju nedēļas 2026 ietvaros ar Interreg Igaunijas–Latvijas programmas projektu “Accessible Hiking Trails” un “Riverways II” atbalstu.

Pasākums tiek organizēts Vidzemes inovāciju nedēļas 2026 ietvaros ar Interreg Igaunijas-Latvijas programmas projektu “Accessible Hiking Trails” un “Riverways II” atbalstu.

Aizpildītas anketas līdz 12. janvārim lūdzam nosūtīt Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma ekspertei Ilzei Liepai uz e-pastu: ilze.liepa@vidzeme.lv. Jautājumu gadījumā zvanīt pa tālruni +371 29335677.

Zīmju piešķiršanas sēde notiks 2026. gada 13. janvārī.

Eiropas Komisija uzsver pieejamības nozīmi: “Eiropas Savienība apņēmīgi veicina pieejamību un iekļaušanu pārrobežu sadarbībā, atzīstot tūrisma un kultūras lomu Eiropas attīstībā. Ar kohēzijas politikas atbalstu ES investē projektos, kas uzlabo kultūras un tūrisma objektu pieejamību, veicina iekļaujošu un ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstību un stiprina dalībvalstu sadarbību. Mērķis ir pilnībā izmantot tūrisma un kultūras potenciālu, radīt darbvietas un stiprināt vietējo ekonomiku, nodrošinot, ka ikviens – neatkarīgi no pieredzes vai spējām – var piedalīties un gūt labumu no piedāvātajām iespējām.”

Pasākuma dalībnieki apmeklēs arī Lielezera pludmali Limbažos, kur iepazīsies ar projektā īstenotajiem pieejamības risinājumiem, kas padara pludmales izmantošanu ērtāku cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem un ģimenēm.

Pasākuma laikā projekta partneri sniegs informāciju par “Access Routes” projekta rezultātiem un pusdienu noslēgumā sniegs iespēju dalībniekiem dalīties iespaidos un pārdomās par pieredzēto. Vai empātija, universālais dizains un starpnozaru sadarbība ir būtiski priekšnoteikumi pieejamības uzlabošanai ne tikai Igaunijā un Latvijā, bet arī visā pasaulē?

ES atbalsta iniciatīvas iekļaujošas vides veidošanai, atzīstot pieejamību un sociālo iekļaušanu kā nozīmīgas kohēzijas politikas sastāvdaļas. Tādi projekti kā “Access Routes” sniedz zināšanas, rīkus un praktiskus piemērus, kas palīdz reģioniem virzīties pretī iekļaujošākas vides veidošanai.

Pasākums un projekts “Pieejamu tūrisma maršrutu attīstība (Access Routes)” (EE-LV00043) tiek īstenots ar ES Interreg Igaunijas–Latvijas programmas 2021.–2027.g. finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavojušas: Katrin Juhanson, Igaunijas–Latvijas programmas komunikācijas vadītāja, un Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste

Projekta “Ūdenstūrisma pieejamības veicināšana” (Riverways II) Vidzemes plānošanas reģiona komanda kopā ar citiem projekta partneriem no Latvijas un Igaunijas no 3. līdz 7. novembrim bija devušies pieredzes apmaiņas vizītē uz Somiju. Brauciena mērķis bija klātienē iepazīt vides pieejamības risinājumu labās prakses piemērus dabas objektos, peldvietās un dažādos tūrisma pakalpojumos un redzēt jaunākās tendences palīgtehnoloģiju piedāvājumā un attīstībā. Brauciens sniedza vērtīgas atziņas, kas noderēs gan projekta mērķu sasniegšanā, gan nākotnes iniciatīvu plānošanā.

4. novembrī pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki apmeklēja Niemis–Koukkunen dabas taku Evo reģionā — vienu no labajiem vides pieejamības piemēriem Somijā. Aptuveni 3 km garā taka stiepjas gar diviem ezeriem un visā garumā ir ar stabilu, kvalitatīvu segumu, kas piemērots arī cilvēkiem ratiņkrēslā.

Taka ir pārdomāti aprīkota ar ikvienam pieejamām un drošām makšķerēšanas platformām, labiekārtotām atpūtas vietām, kurās atpūtnieku ērtībai uz vietas ir pieejama jau sagatavota un ērti paņemama malka, un pielāgotām tualetēm cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Vērā ņemams risinājums ir paplašinātās platformas takas posmos, kas ļauj droši izmainīties diviem ratiņkrēsliem. Šeit ir padomāts arī par cilvēkiem ar redzes traucējumiem — posmos, kur gar ezera krastu izmantots metāla sieta segums, gar tā malu ierīkots vienlaidu segums suņiem-pavadoņiem, lai pasargātu viņu ķepas un atvieglotu pārvietošanos.

Pēc Evo reģiona apmeklējuma brauciena dalībnieki devās apskatīt publisko peldvietu pie Pyhäjärvi ezera Tamperē, kas īpaši pielāgota cilvēku ar invaliditāti vajadzībām. Autostāvvietas izvietotas tieši pie pludmales, nodrošinot ērtu piekļuvi.

Peldvietā izbūvēti divi plaši un funkcionāli namiņi ar pielāgotām pārģērbšanās telpām, platiem soliem, margām un roku balstiem. Tajos var ne vien droši atstāt savas mantas skapīšos, bet arī ērti pārģērbties atsevišķā telpā.  Katrā namiņā ir plaša priekštelpa ar garu solu – tur var ērti manevrēt, arī sēžot ratiņkrēslā. Visa informācija pieejama arī braila rakstā un ir izcelta ar taktiliem līdzekļiem. Peldvietā uzbūvēta plata nobrauktuve, kas ved tieši ūdenī. Rūpējoties par peldētāju drošību, zona ūdenī ir norobežota.

5. novembrī brauciena dalībnieki apmeklēja Pori reģionu, kur atrodas Yyteri pludmale. Pirms pludmales takas apskates dabā viesi iegriezās Yyteri apmeklētāju centrā, kur šī centra pārstāve pastāstīja, kādi pieejamības risinājumi tiek izmantoti Pori reģiona piekrastē.

Ļoti vērtīga bija pētnieces un fiziskās aktivitātes un kustību speciālistes Kati Karinharju prezentācija par projektu “Yyteri visiem” (Yyteri for All). Šī projekta ietvaros cilvēkiem ar invaliditāti tika nodrošināta iespēja vasarās baudīt aktivitātes ūdenī (braukšanu ar kanoe laivām, burāšanu u. c.), savukārt ziemā braukt no kalna un piedalīties citās fiziskajās aktivitātēs svaigā gaisā. Viņa pastāstīja, ka lielākoties tas tiek darīts, pašiem veidojot dažādu palīglīdzekļu prototipus, tos izmēģinot un nepārtraukti uzlabojot. Šajā darbā iesaistās viņas studenti, tostarp arī no Latvijas.

Pēc prezentācijas dalībnieki paši izgāja dabas taku, kas ierīkota gar pludmali un ir pieejama cilvēkiem ar invaliditāti. Šogad takā veikti daudzi uzlabojumi, tostarp uzlabotas taku apmales un paplašinātas platformas ap soliņiem, lai tiem blakus pietiktu vietas arī ratiņkrēslam. Yyteri apmeklētāju centra pārstāve norādīja, ka, būvējot taku apmales un margas, ir svarīgi tās veidot tādas, lai pie pamatnes atstātu brīvu vietu, pa kuru noplūst ūdenim un pa kurām vējš var izdzenāt nobirušās lapas. Ja uzbūvētas vienlaidu apmales vai margas, nokritušās lapas paliek uz takas un slapjā laikā kļūst slidenas, radot papildu riskus, savukārt ūdens, kas uzkrājas uz dēļiem, veicina to bojāšanos.

6. novembrī projekta “Riverways II” partneri apmeklēja Apuväline palīgtehnoloģiju izstādi. Tā veltīta pieejamības, personīgo palīglīdzekļu, palīgtehnoloģiju un rehabilitācijas jomai. Ekspozīcijās bija iespējams dabā aplūkot dažādus palīglīdzekļus un jaunākos tehniskos risinājumus, kas ļauj cilvēkiem ar invaliditāti un dažādiem ierobežojumiem piedalīties aktivitātēs mežā, kalnos, uz ūdens, un darīt to ne tikai vasarā, bet arī ziemā. Bija iespējams ne tikai tuvumā apskatīt dažādus ratiņkrēslus, velo risinājumus un ziemas kamaniņu ierīces, bet arī noskaidrot, kādām aktivitātēm kura ierīce ir paredzēta, kā tā pareizi jālieto, kādi ir lietošanas ierobežojumi un noskaidrot atbildes uz citiem jautājumiem. Tāpat ekspozīcijā bija iespējams redzēt risinājumus laivai un sup dēlim, kas ļauj ne visiem, bet lielai daļai cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem pašiem piedzīvot laivošanu. Šie eksponāti izraisīja vislielāko brauciena dalībnieku interesi, jo tie tieši attiecas uz projekta “Riverways II” mērķiem un uzdevumiem, un šo prototipu ražotājam tika uzdoti daudzi specifiski jautājumi. Viņš atzina, ka šāda veida pielāgojumus attiecībā uz ūdens palīglīdzekļiem lielākoties veic pēc individuāla pasūtījuma.

Pēcpusdienā notika tikšanās ar Tamperes tūrisma piedāvājuma veidotājiem. Pašvaldības bezpeļņas organizācijas “Ekokumppanit” (EcoFellows) pārstāvis Olli Vakala pastāstīja par to, kā tiek veidots un organizēts tūrisma piedāvājums Tamperes reģionā, īpašu uzsvaru liekot uz dabas takām, nacionālajiem dabas parkiem un ezeriem, un to, kā šajos maršrutos un tūrisma piedāvājumos tiek nodrošināta vides pieejamība. Savukārt Tamperes pilsētas Mārketinga un komunikāciju nodaļas direktore Heli Jokela iepazīstināja ar galvenajiem aspektiem, uz kuriem tiek balstīts Tamperes tūrisma piedāvājums, un komunikācijas stratēģijām, kas tiek izmantotas tūristu piesaistei.

Pieredzes apmaiņas brauciens Somijā sniedza praktisku ieskatu, kā vides pieejamība var tikt nodrošināta visaugstākajā līmenī — dabas takās, peldvietās, tūrisma infrastruktūrā un palīgtehnoloģijās. Īpaši nozīmīgas bija idejas, kā cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem aktīvi iesaistīt atpūtas un ūdenssporta aktivitātēs, kas tieši sasaucas ar projekta “Riverways II” mērķiem.

Redzētais un uzzinātais kalpos kā vērtīgs pamats, Vidzemē īstenojot gan šo, gan citus vides pieejamības projektus.

Informācijai: Jau kopš pagājušā gada septembra Vidzemes plānošanas reģions strādā pie projekta “Ūdenstūrisma pieejamības veicināšana” (Riverways II) ieviešanas. Projekta pamatuzdevums ir apzināt ūdenstūrisma vietas un produktus un uzlabot to pieejamību. Projekts tiek īstenots ar Interreg Igaunijas – Latvijas sadarbības programmas 2021. – 2027. gadam atbalstu.

Aicinām ģimenes ar bērniem un sākumskolas skolēnus doties pārgājienā un izmēģināt jauno digitālo spēli pie Kaučiem. Tiekamies “Mežtakā”!