Grupas atlases rezultāti tiks paziņoti dalībniecēm līdz 12. jūlijam.  

Piesakoties dalībai, jāņem vērā, ka dalībniecēm paredzēts iziet programmu pilnībā, ar mērķi nodibināt radošo uzņēmējdarbību vai attīstīt jau esošo. Programma paredzēta 12 mēnešu garumā ar aktivitātēm visā programmas laikā no 2026.g. oktobra līdz 2027. gada septembrim. Grupas vietu skaits ierobežots – programmā piedalīties iespējams 20 personām. 

Aktivitātes organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Attīstības programma “Radošie pavedieni” radošajiem uzņēmējiem digitālo prasmju un konkurētspējas stiprināšanai (mērķgrupā sievietēm vecumā virs 40 gadiem), sadarbībā ar ES austrumu pierobežas reģioniem”, sadarbībā Igaunijas Austrumviru Uzņēmumu centru, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Starptautiskie eksperti par piemēriem citiem Eiropas reģioniem atzinuši Gaujas Nacionālā parka bioreģiona pārvaldības modeli un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” izstrādāto risinājumu mazražīgu zemju ilgtspējīgai izmantošanai. Abas prakses identificētas Interreg Europe projekta “3F GREEN MODEL” ietvaros un iekļautas Interreg Europe labo prakšu katalogā (Good Practice Database). Līdz ar to Vidzemes plānošanas reģiona identificēto labo prakšu skaits katalogā sasniedzis 16, bet kopumā tajā apkopotas vairāk nekā 4500 prakses no visas Eiropas, tostarp 90 no Latvijas.

Gaujas Nacionālā parka bioreģiona izvērtējumā eksperti secinājuši, ka tas demonstrē pārņemamu sadarbības un pārvaldības modeli, kurā pašvaldības, zinātniskās institūcijas, uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāji vienojas par kopīgu pieeju vietējo resursu ilgtspējīgai izmantošanai.

Eksperti īpaši izcēluši arī tādus praktiskus instrumentus kā zaļais publiskais iepirkums un iniciatīvas bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. Ekspertu ieskatā bioreģiona pieeja ir īpaši piemērota reģioniem, kuros jau attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un vietējās pārtikas sistēmas.

Gaujas Nacionālā parka bioreģions ir pirmais šāda veida modelis Baltijas valstīs. Tā mērķis ir stiprināt saikni starp dabas aizsardzību, vietējo ekonomiku, pārtikas ražošanu un iedzīvotāju labklājību.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” izstrādātais risinājums pievēršas vienai no daudzviet Eiropā aktuālām problēmām – mazražīgu zemju ilgtspējīgai izmantošanai. Latvijā ir ievērojamas platības ar zemu organisko vielu saturu augsnē, kuras pašlaik netiek izmantotas lauksaimniecībā, lai gan tās iespējams izmantot biomasas ražošanai.

Izmēģinājumos pierādīts, ka šāds maisījums uzlabo vītolu stādu augšanu gan konteineros, gan lauka apstākļos. Eksperti norādījuši, ka šī pieeja ir īpaši piemērota teritorijām ar līdzīgiem augsnes apstākļiem un pieejamiem blakusproduktiem, vienlaikus samazinot nepieciešamību pēc minerālmēsliem.

Labās prakses identificētas Interreg Europe projekta “3F GREEN MODEL” ietvaros. Projekta partneri no Latvijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas un Spānijas meklē risinājumus, kā lauksaimniecības un mežsaimniecības blakusproduktus izmantot atkārtoti, radot lielāku pievienoto vērtību un samazinot atkritumu apjomu.

Ar projekta “3F GREEN MODEL” ietvaros identificētajām labajām praksēm iespējams iepazīties Interreg Europe labo prakšu katalogā:
https://www.interregeurope.eu/3f-green-model/good-practices

Par projektu Ce4Re

Projekts “Ce4Re” (Aprites ekonomikas risinājumi restorānos) īstenots Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir veicināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu ēdināšanas nozarē, palīdzot restorāniem optimizēt resursu plānošanu un mazināt ietekmi uz vidi. Projektā piedalās partneri no Latvijas, Somijas un Zviedrijas.

Finansē Eiropas Savienība (ES). Izteiktie viedokļi un uzskati ir tikai autora pausti un neatspoguļo ES uzskatus. Ne ES, ne finansējumu piešķīrušā iestāde nevar būt atbildīga par tiem.

Digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā var būtiski atvieglot ikdienas darbu un uzlabot ražošanas rezultātus. Vienlaikus to ieviešana prasa skaidru izpratni par ieguvumiem un piemērotību konkrētai saimniecībai. Šādas atziņas gūtas Vidzemes plānošanas reģiona dalībā AgriExcel projekta pieredzes apmaiņas vizītē Trevīzo reģionā Itālijā, kas notika 2026. gada 22.-23.aprīlī.

Kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem vizītē piedalījās arī Vidzemes uzņēmēji – saimniecības “Kalna Paltes” īpašnieks Uģis Sausiņš un z/s “Kliģēni” dārzkopības tehniķe Kristīne Priekule. Uzņēmēju iesaiste ļāva gūto pieredzi vērtēt no praktiskās saimniekošanas perspektīvas, īpaši attiecībā uz investīciju apjomu, enerģijas patēriņu un saimniecību mērogu.

Stādu audzētavā Gruppo Padana Paese tika gūts ieskats vienā no vadošajiem dekoratīvo un dārzkopības stādu ražotājiem Itālijā. Uzņēmums darbojas kopš 1988. gada un šobrīd apsaimnieko vairāk nekā 250 000 m² siltumnīcu platību, nodrošinot produkciju klientiem visā Eiropā. Uzņēmums tirgum gadā nodrošina vairāk nekā 100 miljonus jaunstādu – sākot no viengadīgajām puķēm (it īpaši primulas un ciklamenas, kur uzņēmums atzīts par labāko tirgū) līdz pat garšaugu stādiem un dārzeņiem. Ražošanas process ir augsti automatizēts – tiek izmantotas klimata kontrolētas dīgšanas kameras, automatizētas stādīšanas un šķirošanas līnijas, kā arī integrēta augu aizsardzības un barošanas sistēma. Uzņēmums aktīvi attīsta videi draudzīgus risinājumus, piemēram, bioloģisko augu aizsardzību un atjaunojamās enerģijas izmantošanu, piemēram, izvietojot uz jumtiem saules paneļus. Šis piemērs skaidri parāda, ka digitalizācija ļauj risināt darbaspēka trūkumu, vienlaikus nodrošinot augstu un stabilu kvalitāti lielā mērogā.

Saimniecībā Moretto Farm, kas darbojas OASI (Orti e Agricoltura Sociale Inclusiva jeb tulkojumā “Dārzi un sociāli iekļaujoša lauksaimniecība”) projekta ietvaros, tika demonstrēta akvaponikas pieeja – slēgta cikla sistēma, kur vienlaikus audzē zivis un augus, izmantojot vienu ūdens apriti. Šāda sistēma būtiski samazina ūdens patēriņu un ļauj izvairīties no ķīmisko vielu izmantošanas, jo šī sistēma patērē līdz pat 90-95% mazāk ūdens nekā tradicionālā lauksaimniecība, tādēļ ka ūdens netiek izvadīts augsnē, bet gan nepārtraukti filtrēts un cirkulēts, radot vien 10% ūdens patēriņu. Tajā pašā laikā pieredze parāda, ka šādu risinājumu ieviešanā būtiska nozīme ir precīzai datu uzraudzībai un līdzsvara uzturēšanai starp bioloģiskajiem procesiem, tādēļ saimniecība izmanto sensorus, kas reāllaikā uzrauga pH līmeni un skābekļa daudzumu. Mazākām saimniecībām īpaši svarīgi ir izvērtēt enerģijas patēriņu un investīciju atmaksāšanos, savukārt Moretto Farm papildus fokusējas uz “Zero KM” (nulles kilometru) koncepciju, visu saražoto produkciju realizējot tieši vietējiem restorāniem un kopienai Trevīzo reģionā, tādējādi samazinot transporta izmaksas.

Uzņēmums ZERO FARM iepazīstināja ar savu unikālo metodi – nākamās paaudzes lauksaimniecības platformu Future Farming System (F2 OS). Tā balstās kontrolētās vides lauksaimniecībā (CEA), kur katrs ražošanas posms tiek vadīts ar datu analīzes un automatizācijas palīdzību, nodrošinot pilnīgu kontroli pār augu augšanas apstākļiem. Uzņēmums izstrādā un pārvalda augsto tehnoloģiju siltumnīcas un iekštelpu audzēšanas sistēmas, apvienojot agronomiju, inženierzinātnes un programmatūras izstrādi vienotā risinājumā. Šāda pieeja tiek attīstīta kā pakalpojums – lauksaimniecība kā pakalpojums (Farming-as-a-Service jeb FaaS), kur uzņēmums nodrošina pilnu ciklu no projektēšanas līdz pat sistēmas operacionālajai vadībai, ļaujot investoriem vai pārtikas ķēdēm kļūt par ražotājiem bez priekšzināšanām agronomijā. Tas iezīmē virzienu, kur lauksaimniecība kļūst par daļu no plašākas bioekonomikas un tehnoloģiju ekosistēmas, izmantojot bezzemes audzēšanas metodes (hydroponics/aeroponics), kas izslēdz pesticīdu lietošanu un sezonālo atkarību. ZERO FARM tehnoloģija ļauj audzēt produktus tiešā pilsētu tuvumā vai pat industriālās zonās, maksimāli saīsinot piegādes ķēdi un garantējot nemainīgu uzturvērtību visu gadu, jo katram augam ar mākslīgā intelekta iesaisti tiek izstrādāta specifiska “gaismas un barības vielu recepte”.

Vizīte H-FARM Campus inovāciju un izglītības centrā ļāva novērtēt, kā izglītība tiek integrēta ar uzņēmējdarbību un tehnoloģiju attīstību. Šis centrs darbojas kā platforma, kur studenti, uzņēmēji un pētnieki kopīgi attīsta jaunus risinājumus, un lauksaimniecības kontekstā tas nozīmē, ka inovācijas vairs nerodas izolēti – tās tiek veidotas ciešā sadarbībā starp dažādām paaudzēm un nozarēm. H-FARM Campus ir viens no lielākajiem inovāciju centriem Eiropā, kas aptver vairāk nekā 50 hektāru lielu teritoriju, un tā unikālais modelis balstās uz atvērtu ekosistēmu, kurā akadēmiskās zināšanas tiek nekavējoties testētas praksē caur inkubācijas programmām un akseleratoriem. Šī vide pierāda, ka mācību procesam jābūt vērstam uz tūlītēju zināšanu pielietojumu, piesaistot praktizējošus mentorus no industrijas, lai investīcijas tiktu novirzītas nevis faktu iekalšanai, bet gan adaptīvās domāšanas attīstīšanai. Apmeklējums apstiprināja, ka lauksaimniecības digitalizācija nav tikai atsevišķu iekārtu iegāde, bet gan visaptveroša ekosistēmas izveide, kurā jaunie talanti tiek apmācīti risināt reālas uzņēmējdarbības problēmas, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu tehnoloģisko progresu un spēju pielāgoties strauji mainīgajam globālajam tirgum.

Diskusijās ar citu valstu partneriem tika uzsvērts, ka galvenie šķēršļi tehnoloģiju ieviešanai lauksaimniecībā ir nevis to trūkums, bet gan finansējuma pieejamība, nepietiekams konsultatīvais atbalsts un piesardzīga attieksme pret pārmaiņām. Efektīvākais risinājums ir praktiska pieredze – iespēja redzēt tehnoloģijas darbībā un novērtēt to ieguvumus konkrētos apstākļos.

Kopumā vizīte apliecina, ka lauksaimniecības attīstība arvien vairāk balstās uz datiem, tehnoloģijām un sadarbību. Tajā pašā laikā galvenais lēmumu pieņēmējs joprojām ir cilvēks, kurš izvērtē, kā konkrētos risinājumus pielāgot savas saimniecības vajadzībām.

Aicinām uzņēmējus un organizācijas pieteikties interaktīvam kiberdrošības treniņam, kas notiks 21. maijā Madonā. Mācības ļaus stiprināt savas organizācijas digitālo drošību, saņemot jomas speciālistu padomus.

Treniņa laikā dalībnieki piedzīvos kiberuzbrukuma simulāciju, apgūs prasmes identificēt drošības  riskus un aizsargāt uzņēmuma datus un reputāciju, kā arī idejas kiberdrošības uzlabošanai. Par dažādiem kiberdrošības aspektiem runās Eiropas Digitālās inovācijas centra (EDIC) Digitālo sistēmu pārvaldības speciālists Krists Mediņš, kā arī Kaspars Studāns – “Datakom” Produktu attīstības speciālists.

Iepriekš aizvadītās apmācības Valmierā un Cēsīs pulcēja vairāk nekā 60 uzņēmumu un organizāciju pārstāvju. Viena no dalībniecēm, SIA “KONTO” pārstāve Līga Krukovska pēc dalības treniņā uzsvēra, ka kiberdrošība un datu drošība ir aktuāla ikvienam uzņēmumam, kas strādā gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. “Apmācību saturs bija pasniegts vienkārši un saprotami no lektoru puses, kopumā ļoti vērtīgi  bija dzirdēt šādu pamata informāciju par digitālo drošību uzņēmuma ikdienā,” viņa piebilda.

Apmācības notiks 21. maijā Madonas biznesa attīstības centrā (Saieta laukums 2a, 3. stāvs), no plkst.: 9:30 – 13:00.

Treniņš īpaši piemērotas maziem un vidējiem uzņēmumiem. Lai pilnvērtīgi piedalītos apmācībās, nepieciešams viedtālrunis.

Dalība treniņā ir bez maksas.

Digitālās prasmes kļūst par izšķirošu faktoru modernas un resursu ziņā efektīvas lauksaimniecības attīstībā. Aicinām piedalīties AgriExcel rīkotajā tiešsaistes seminārā, kas notiks 2026. gada 29. aprīlī plkst. 11.30–12.30 (pēc Latvijas laika), kurā varēs uzzināt, kā konkrēti digitālie risinājumi tiek izmantoti saimniecībās un kādus ieguvumus tie dod praksē.

Semināra saturs balstīts reālos piemēros no citām Eiropas valstīm, skaidri parādot, kā tehnoloģijas palīdz risināt ikdienas problēmas un pieņemt pamatotus lēmumus.

Šie piemēri parāda ne tikai tehnoloģiju iespējas, bet arī to praktisko pielietojumu – kā uzlabot efektivitāti, samazināt izmaksas un vienlaikus saimniekot ilgtspējīgāk.

Seminārs paredzēts lauksaimniekiem, konsultantiem, politikas veidotājiem un inovāciju jomas pārstāvjiem, kuri vēlas saprast, kā digitālie rīki var tikt izmantoti konkrētās situācijās.

Digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā būtiski uzlabo ražošanas efektivitāti un precizitāti, taču to pilnvērtīga izmantošana ir tieši atkarīga no cilvēka zināšanām, pieredzes un spējas interpretēt datus – šāds secinājums izskanēja AgriExcel projekta reģionālajā iesaistīto pušu tikšanās laikā Naukšēnos.

Pasākumā tika prezentēta praktiskā pieredze SIA “Naukšēni” un SIA “Saktas ZS” saimniecībās, kuras darbojas kā savstarpēji saistīti uzņēmumi – “Naukšēni” attīsta piena lopkopību, savukārt “Saktas ZS” specializējas augkopībā un sēklaudzēšanā . Abas saimniecības kopumā apsaimnieko vairāk nekā 2500 hektāru lauksaimniecības zemes un ir nozīmīgi nozares spēlētāji Latvijā.

Augkopībā tiek izmantoti precīzās lauksaimniecības risinājumi, tostarp mainīgo devu mēslošana. Fosfora un kālija mēslošanas kartes tiek sagatavotas digitāli Agriport sistēmā un nodotas tehnikas vienībām, kas automātiski izkaisa mēslojumu atbilstoši konkrētā lauka zonu vajadzībām. Slāpekļa papildmēslošanai saimniecībā tiek izmantoti Yara N-Tester mērierīces un N-Sensor sistēmas. Process sākas ar N-Tester mērījumiem uz lauka, lai noteiktu augu aktuālo slāpekļa nepieciešamību. Ievadot N-Tester mērījumu datus Yara N-sensora monitorā, tiek noteikta atsauces deva, kas kalpo par pamatu precīzai mēslojuma izkliedei visā lauka platībā. Pēc tam šie dati kalpo par pamatu slāpekļa mēslošanai reāllaikā, nodrošinot, ka augs saņem tieši tik daudz barības vielu, cik tam attiecīgajā brīdī nepieciešams.

Saimniecībā sensorus izmanto jau gadiem, taču to efektivitāte slēpjas precīzā kalibrēšanā katrai kultūrauga šķirnei. Nosakot stingras mēslošanas devu robežas, mēslojums nonāk tikai tur, kur tas tiešām nepieciešams. Labāk attīstītiem augiem slāpekļa deva būs mazāka, slikti attīstītiem – lielāka. Tādējādi dabiski tiek novērsts galvenais veldres cēlonis un tiek nodrošināta vienmērīga ražas kvalitāte visā lauka platībā. Papildus saimniecībā tiek izmantota traktoru automātiskā GPS stūrēšana, kas samazina darba joslu pārklāšanos un nodrošina precīzāku darbu izpildi.

Lauksaimniecības pārvaldībā būtiska loma ir digitālajām sistēmām. Saimniecība ir pārgājusi no Excel failiem uz eAgronom platformu, kur tiek uzkrāti dati par laukiem, darbiem un noliktavas resursiem. Darbinieki izmanto mobilo lietotni, kurā saņem uzdevumus un reģistrē paveikto, savukārt vadība reāllaikā seko līdzi darbu izpildei un noliktavas datiem.

SIA Naukšēni saimnieki uzskata, ka tikai iedvesmojot darbiniekus un parādot praktiskos ieguvumus, ir iespējams veiksmīgi ieviest inovācijas, kas sniedz reālu atdevi.Saimniecības pieredze rāda, ka sistēmu darbība ir tieši atkarīga no stabila satelītsignāla un mobilo datu pārraides – ja tie zūd, tehnoloģijas nespēj pilnvērtīgi funkcionēt. Intensīvos darba periodos, kad sējas vai ražas novākšanas laikā darbs saimniecībā notiek nepārtraukti, nakts stundās ir novērotas sakaru kvalitātes svārstības, kas ietekmē datu apmaiņu reāllaikā. Šādi gadījumi iezīmē praktiskās digitalizācijas robežas un kalpo kā atgādinājums, ka digitālo rīku efektivitāte ir tiešā mērā atkarīga no stabilas infrastruktūras un sakaru kvalitātes, kas ir būtisks priekšnoteikums nepārtrauktai tehnoloģiju darbībai lauka apstākļos.

Šie dati ļauj savlaicīgi identificēt veselības problēmas, analizēt dzīvnieku uzvedību un pieņemt lēmumus par apsēklošanu vai ārstēšanu. Mākslīgais intelekts šajā procesā palīdz analizēt lielus datu apjomus un sagatavot ikdienas atskaites. Sistēmas ne tikai fiksē pašreizējo situāciju, bet arī sniedz būtiskas nākotnes prognozes, piemēram, savlaicīgi brīdinot par potenciāliem veselības riskiem vai dzīvnieku rīcības izmaiņām, pirms tās kļūst vizuāli pamanāmas. Tas ļauj saimniecībai rīkoties apsteidzoši, uzlabojot dzīvnieku labturību un precīzāk plānojot ganāmpulka produktivitāti ilgtermiņā.

Pasākumā tika akcentēts, ka digitalizācija nav pašmērķis bet gan jaudīgs rīks konkrētu saimniecisko izaicinājumu risināšanai un izaugsmes veicināšanai.  Tehnoloģijas atvieglo darbu un palīdz pieņemt lēmumus, taču atbildība un kontrole paliek cilvēka rokās.

Tika secināts, ka lielās saimniecībās digitalizācija atmaksājas ātrāk, jo ļauj efektīvāk pārvaldīt lielus apjomus un nodrošināt stabilu kvalitāti. Vienlaikus mazākām saimniecībām jāizvērtē katra risinājuma ekonomiskais pamatojums, tostarp tehnoloģiskā risinājuma uzturēšanas izmaksas.

Pasākumu organizēja Vidzemes plānošanas reģions, lai veicinātu sadarbību starp pētniekiem, lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kā arī stiprinātu zināšanu apmaiņu par digitālu risinājumu izmantošanu lauksaimniecībā. Šādas tikšanās palīdz apzināt nozares vajadzības, dalīties praktiskā pieredzē un diskutēt par iespējām, kā tehnoloģiju attīstību izmantot konkurētspējīgākai un efektīvākai saimniekošanai.

Vidzemē ilgtspējīga un konkurētspējīga lauksaimniecība ir viena no reģiona attīstības prioritātēm, tādēļ arvien lielāka nozīme tiek piešķirta datu izmantošanai, automatizācijai un citiem tehnoloģiskiem risinājumiem saimniecību ikdienas darbā. Digitālu pieeju izmantošana palīdz pilnveidot saimniekošanas procesus, stiprina reģiona konkurētspēju un rada priekšnoteikumus nozares attīstībai ilgtermiņā.

Pilotprojektu pieredze parādīja, ka jau pirmajos mēnešos iespējams panākt ievērojamu samazinājumu – restorānos pārtikas atkritumu apjoms saruka vidēji līdz pat 28%. Taču būtiskākais ieguvums ir domāšanas maiņa – darbinieki sāk uztvert pārtiku kā resursu, kura izšķērdēšana ir gan vides, gan finanšu jautājums. Restorāni ne tikai sāka analizēt, kur rodas atkritumi (sagatavošanā, uzglabāšanā, servēšanā vai klientu šķīvjos), bet arī aktīvi sekot līdzi to vērtībai naudas izteiksmē, apzinoties “izmestās naudas” apjomu. Tas ļāva identificēt konkrētus problēmpunktus un pieņemt mērķtiecīgus lēmumus, vienlaikus ieviešot jaunus risinājumus un stiprinot darbinieku atbildības sajūtu par pārtikas izmantošanu.

“Restorāni praksē jau ievieš vienkāršus, bet efektīvus risinājumus pārtikas atkritumu samazināšanai – pielāgo ēdienkartes, atsakoties no mazāk pieprasītiem ēdieniem, atkārtoti izmanto pārtikas pārpalikumus jaunu ēdienu gatavošanā, gatavo mazākos apjomos un biežāk papildina bufeti, izmanto mazākus servēšanas traukus, kā arī izmanto dārzeņu atgriezumus un mizas buljonu pagatavošanai un piedāvā klientiem paņemt ēdienu līdzi,” akcentēja Klišāne.

Ilgtspēja kā stratēģija, nevis kompromiss

Īpašu interesi izraisīja “Re:Maize” maiznīcas pieredze, ko prezentēja Latvijas Pavāru kluba prezidente un Bocuse d’Or Latvija akadēmijas prezidente Svetlana Riškova. Šis piemērs parādīja, kā aprites ekonomika var kļūt par uzņēmuma darbības pamatu, nevis tikai papildu iniciatīvu.

Uzņēmuma pamatā ir ilgtspējīga un sezonāla ražošanas pieeja, iedvesmojoties no Latvijas un Skandināvijas kulinārajām tradīcijām. Tiek ievērots bezatkritumu princips, efektīvi izmantojot izejvielas un samazinot pārtikas atkritumus, vienlaikus piedāvājot klientiem videi draudzīgus iepakojuma risinājumus un motivējot izmantot atkārtoti lietojamus traukus.

“Viss sākās ar apzinātu vēlmi būt atbildīgiem un atklātiem pret klientiem – un ar laiku kļuva skaidrs, ka tā ir ne tikai vērtība, bet arī praktisks veids, kā samazināt izmaksas un saimniekot efektīvāk,” tā Riškova.

Uzņēmums sadarbojas ar partneriem otrreizējai pārstrādei, ievieš pilnīgu atkritumu šķirošanu un kompostēšanu, kā arī izglīto sabiedrību par ilgtspējīgu patēriņu. Ražošanā tiek izmantotas energoefektīvas tehnoloģijas, un piedāvājumā iekļauti dažādi produkti, tostarp vegāni, veģetāri un bezglutēna ēdieni, tādējādi apvienojot kvalitāti, inovācijas un rūpes par vidi.

Jauna pieeja ēdienkartei – no atkritumiem uz vērtību

Projekta partneri no Somijas Pekka Maijala un Ellinoora Havaste demonstrēja, kā ēdienkartes plānošanas rīks palīdz pavāriem skatīties uz izejvielām no cita skatpunkta.

Prezentācijā tika uzsvērts, ka daudzas sastāvdaļas, kas tradicionāli tiek uzskatītas par atkritumiem, patiesībā var kļūt par jaunu ēdienu pamatu. Piemēram, dārzeņu mizas var izmantot uzkodās, kafijas biezumus – desertos, savukārt zivju mazāk izmantotās daļas – jaunās receptēs. Šāda pieeja ne tikai samazina atkritumus, bet arī paplašina gastronomiskās iespējas.

Neredzamais darbs kļūst redzams

Savukārt projekta Ce4Re Zviedrijas partneris Ted Wendt prezentēja EkoGo lietotni, kas aptver 536 restorānus, uzsverot būtisku problēmu – liela daļa restorānu ilgtspējas iniciatīvu klientiem nav redzamas. Tas nozīmē, ka uzņēmumi bieži nesaņem atbilstošu novērtējumu par savu darbu.

“Google vidē restorāni var pievienot dažādus atribūtus, taču tas neveido strukturētu un patiesu priekšstatu par to, kā šefpavārs patiesībā strādā un kādas vērtības ievēro ikdienā, tā ir galvenā atšķirība no EkoGo aplikācijas,” uzsvēra Wendt.

Digitālie risinājumi palīdz šo informāciju padarīt pieejamu un saprotamu, ļaujot klientiem pieņemt informētākus lēmumus. Vienlaikus tie sniedz arī uzņēmumiem iespēju labāk izprast klientu uzvedību un pielāgot savu piedāvājumu.

Starptautiska sadarbība kā pamats izaugsmei

Semināra noslēgumā notika paneļdiskusija “Kā Igaunijas restorāni var gūt labumu no aprites ekonomikas risinājumiem?”, kurā eksperti un nozares pārstāvji diskutēja par praktiskām iespējām ieviest ilgtspējīgus risinājumus restorānu darbībā. Diskusiju moderēja Külli Kraner, un tajā piedalījās Dr. Altti Näsi, Ted Wendt, Kristel Kibin un Svetlana Riškova.

Diskusijā tika uzsvērts, ka aprites ekonomikas attīstība var būtiski veicināt ciešu starptautisko sadarbību un zināšanu pārnesi, kas ļauj veiksmīgi ieviest jau pārbaudītus risinājumus arī jaunos tirgos, tostarp Igaunijā. Vienlaikus eksperti norādīja, ka ilgtspēja nozīmē ne tikai pārtikas atkritumu samazināšanu, bet arī plašāku ietekmi uz sabiedrību, kā arī to, ka katram uzņēmumam jāatrod sev piemērotākais risinājums. Tika uzsvērts arī būtisks priekšnoteikums – ilgtspējīgs bizness nav iespējams bez finansiālas dzīvotspējas.

Par projektu

Projekts “Ce4Re” (Aprites ekonomikas risinājumi restorānos) tiek īstenots Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir veicināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu ēdināšanas nozarē, palīdzot restorāniem optimizēt resursu plānošanu un mazināt ietekmi uz vidi. Projektā piedalās partneri no Latvijas, Somijas un Zviedrijas.

Finansē Eiropas Savienība (ES). Izteiktie viedokļi un uzskati ir tikai autora pausti un neatspoguļo ES uzskatus. Ne ES, ne finansējumu piešķīrušā iestāde nevar būt atbildīga par tiem.