Vidzemes plānošanas reģions aicina iedzīvotājus iesaistīties Vidzemei raksturīgo sugu apkopojuma veidošanā un ieteikt augus, dzīvniekus, sēnes un citas sugas, kuras, viņuprāt, vislabāk raksturo mūsu reģiona dabu. Iedzīvotāju ieteikumus izvērtēs un daļu no tiem izmantos, veidojot Vidzemes digitālo sugu datubāzi.

Aktivitāte tiek īstenota Erasmus+ projekta BioUP ietvaros. Projekta laikā katrā partnervalstī top digitāla vietējās floras un faunas datubāze, kas palīdzēs iepazīt konkrētās teritorijas bioloģisko daudzveidību, vienlaikus veicinot sabiedrības zināšanas un iesaisti dabas vērtību izzināšanā.

Lai apkopojums pēc iespējas labāk atspoguļotu Vidzemes dabu, Vidzemes plānošanas reģions aicina iesaistīties ikvienu – dabas pētniekus, meža un zemes īpašniekus, makšķerniekus, medniekus, sēņotājus, putnu vērotājus un citus dabas entuziastus, kā arī ikvienu, kuram Vidzemes daba ir tuva.

Projekta “Ūdenstūrisma pieejamības uzlabošana” (Riverways II) ietvaros sadarbībā ar Tartu Universitātes Pērnavas koledžas ekspertiem un projekta partneriem izstrādātas “Vadlīnijas pieejama un iekļaujoša ūdenstūrisma nodrošināšanai”, kas sniedz praktiskus ieteikumus pieejamāku ūdenstūrisma pakalpojumu veidošanai.

Tajās apkopoti ieteikumi par darbu ar dažādām sabiedrības grupām, drošības jautājumiem, klientu pieredzes veidošanu, komunikāciju un vides pieejamības risinājumiem.

Izdevums būs vērtīgs arī pašvaldībām, tūrisma informācijas centriem, infrastruktūras plānotājiem un ikvienam interesentam, kurš vēlas veidot pieejamāku un iekļaujošāku vidi.

Vadlīnijas ir pieejamas latviešu, angļu un igauņu valodā, un aicinām ikvienu interesentu tās izmantot gan savā ikdienas darbā, gan plānojot jaunus pakalpojumus.

Projekts “Ūdenstūrisma pieejamības uzlabošana” (Riverways II) tiek īstenots ar Eiropas Savienības Interreg Estonia–Latvia Programme finansiālu atbalstu.

18. jūnijā Limbažos pulcējās projekta “Ūdenstūrisma pieejamības uzlabošana” (Riverways II) partneri no Latvijas un Igaunijas, lai klātienē pārrunātu paveiktos darbus, plānotu turpmākās aktivitātes un diskutētu par veiksmīgākajiem pieejamības risinājumiem ūdenstūrisma infrastruktūrā.

Pēc partneru sanāksmes projekta dalībnieki apmeklēja Limbažu Lielezera pludmali, kur projekta “Riverways II” ietvaros izbūvēta pontonu laipa ar pielāgotu platformu ērtākai iekāpšanai laivā. Pludmalē izveidota arī plaša un funkcionāla pārģērbšanās kabīne, laipa ērtākai nokļūšanai ūdenī un citi risinājumi, kas uzlabo vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem, ģimenēm ar maziem bērniem un citām sabiedrības grupām.

Apmeklējuma laikā uz visiem jautājumiem atbildēja Limbažu pašvaldības aģentūras “Lauta” pārstāvis un Limbažu novada publisko ūdeņu apsaimniekošanas nodaļas “Alda” vadītājs Jānis Remess. Tajā pašā dienā no rīta pirms partneru sanāksmes viņš Limbažu Lielezera pludmalē jau bija ticies ar invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vides pieejamības ekspertiem, kuri sniedza savu vērtējumu par projekta un citu iniciatīvu ietvaros izbūvēto infrastruktūru. Vizītes laikā “Apeirons” eksperti atzinīgi novērtēja paveikto.

Vienlaikus eksperti sniedza arī vairākus ieteikumus nelieliem uzlabojumiem, kas padarīs pludmali vēl ērtāku ikvienam apmeklētājam. Šobrīd droši var apgalvot, ka Limbažu Lielezera pludmale ir viens no labākajiem pieejamības objektiem Vidzemē.

Savukārt 19. jūnijā projekta “Riverways II” partneri viesojās Līgatnē, kur iepazinās ar pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu un pārrunāja pieejamības aspektus vienā no iecienītākajiem tūrisma galamērķiem Vidzemē.

Projekta ieviešanas laikā pieejamības uzlabojumi tiks īstenoti arī citviet Vidzemē – pie Burtnieku ezera Valmieras novadā, Zāģezera Valkas novadā un Lubāna ezera Madonas novadā, padarot ūdenstūrisma infrastruktūru pieejamāku arvien plašākam sabiedrības lokam.

Projekts “Ūdenstūrisma pieejamības uzlabošana” (Riverways II) tiek īstenots ar Eiropas Savienības Interreg Estonia–Latvia Programme finansiālu atbalstu.

Pēc 15 mēnešu intensīva darba noslēdzies starptautiskais projekts “EchoGreen – Mūsu vides pārveide”, kuru koordinēja Siġġiewi pašvaldība Maltā un finansēja Eiropas Savienība programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV) ietvaros. Projektā piedalījās 14 pašvaldības un organizācijas no dažādām Eiropas valstīm, tostarp Vidzemes plānošanas reģions, apvienojot spēkus kopīga mērķa sasniegšanai – veicināt vides ilgtspēju, klimata rīcību, aprites ekonomiku, pilsonisko līdzdalību un starptautisko sadarbību.

Projekts tika atklāts 2025. gada martā Siġġiewi, Maltā, kur partneri iepazinās ar projekta iecerēm un diskutēja par ilgtspējīgas attīstības stratēģijām, īpašu uzmanību pievēršot atjaunojamajai enerģijai, pārstrādei un videi draudzīgu kopienu veidošanai. Septembrī Holloko un Budapeštā, Ungārijā, uzmanības centrā bija kultūras mantojuma saglabāšana un ilgtspējīgs tūrisms kā instruments vietējās attīstības veicināšanai. Savukārt decembrī Bari, Itālijā, partneri analizēja klimata pārmaiņu radītos riskus un pašvaldību lomu kopienu noturības stiprināšanā.

2026.gada februārī Portugālē – Vila Nova de Poiares un Koimbrā – tika diskutēts par klimata pārmaiņu mazināšanu, ilgtspējīgu teritoriju pārvaldību un vietējo kopienu iesaisti emisiju samazināšanas iniciatīvās.

Projekta noslēguma pasākums no 2026. gada 8. līdz 11. jūnijam notika Ļubļanā un Postojnā, Slovēnijā. Tā laikā tika izvērtēti sasniegtie rezultāti, apspriesti nākotnes izaicinājumi un iezīmēti turpmākās sadarbības virzieni.

Vidzemes plānošanas reģionam dalība projektā sniedza iespēju gūt starptautisku pieredzi, stiprināt sadarbības tīklus un attīstīt jaunus risinājumus reģiona attīstībai. Noslēguma pasākumā Slovēnijā Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Inguna Kucina prezentēja iniciatīvu “EchoGreen – Vides pārveide caur dabu un kopienām”, uzsverot dabā balstītu risinājumu, aprites ekonomikas un sabiedrības līdzdalības nozīmi ilgtspējīgas dzīves vides veidošanā. Prezentācijā tika izcelti vairāki veiksmīgi piemēri no Vidzemes, tostarp pārtikas atkritumu samazināšanas iniciatīvas, zaļais publiskais iepirkums un ūdeņraža tehnoloģiju attīstība transporta nozarē. Šie risinājumi palīdz mazināt emisijas, efektīvāk izmantot resursus un veicina reģiona konkurētspēju.

Projekts “EchoGreen – Mūsu vides pārveide” apliecinājis, ka starptautiska sadarbība ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem ceļā uz zaļāku, noturīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu. Projekta laikā izveidotās partnerības, iegūtās zināšanas un kopīgi radītie risinājumi kalpos par pamatu jaunām iniciatīvām, kas arī turpmāk veicinās pozitīvas pārmaiņas Vidzemē un citviet Eiropā.

28. maijā, Cēsīs, norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rīkotais klimata noturības darba grupas seminārs “Kopienu iesaiste klimata noturības stiprināšanai Vidzemes reģionā – no izpratnes līdz rīcībai”. Tas pulcēja pašvaldību, nevalstisko organizāciju, izglītības un pētniecības institūciju pārstāvjus, kā arī citus aktīvus dalībniekus, lai kopīgi meklētu atbildes uz jautājumu – kā stiprināt Vidzemes kopienu spēju pielāgoties klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem.

Semināra laikā, izmantojot CoSMoS pieeju, dalībnieki analizēja reģiona stiprās puses, pieejamos resursus un galvenos riskus. Apzinot dabas bagātības, infrastruktūru, cilvēku zināšanas, sadarbības tīklus un kultūras mantojumu, tika meklēti risinājumi, kas palīdzētu stiprināt kopienu noturību un veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Diskusijās un praktiskajā darbā dalībnieki identificēja būtiskākās tendences un izaicinājumus, kas ietekmē Vidzemes spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.

Darbnīcā gūtās atziņas kalpos par pamatu turpmākajam darbam projektā GRACE, palīdzot veidot Vidzemes reālajās vajadzībās un pieredzē balstītus risinājumus. Dalībnieku sniegtās zināšanas un pieredze ļaus labāk izprast, kā stiprināt sadarbību, pieņemt pārdomātus lēmumus un efektīvāk izmantot reģiona resursus nākotnē.

Viena no būtiskākajām atziņām ko pauda klātesošie – klimata noturības stiprināšanā nozīmīgākie resursi Vidzemē ir cilvēki, zināšanas, finanšu kapacitāte un spēcīgas kopienas. Tie tika raksturoti kā četri stūrakmeņi, uz kuriem balstīt reģiona attīstību un spēju pielāgoties pārmaiņām. Vienlaikus dalībnieki uzsvēra dabas kapitāla nozīmi – mežus, ūdens resursus, ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, kas ir priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai. Diskusijās tika atzīts, ka, lai gan Vidzemē dabas resursu joprojām ir daudz, pieaug arī dažādi riski, tostarp intensīva zemes izmantošana, apbūve un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Tāpēc klimata noturību iespējams stiprināt sadarbojoties kopienām, attīstot zināšanas un prasmes, nodrošinot finansiālu kapacitāti un vienlaikus gudri apsaimniekojot dabas resursus.

Pasākuma ietvaros ar lekciju uzstājās arī Andra Blumberga – Rīgas Tehniskās universitātes profesore, kura iepazīstināja klātesošos ar sistēmiskās domāšanas un sistēmdinamikas pieeju. Īpašu interesi un iesaisti raisīja profesores lekcija “Domāt ilgtermiņā: sistēmiskā pieeja klimata pārmaiņām”, kurā klimata pārmaiņas tika aplūkotas no pavisam cita skatpunkta – nevis caur ierastu akadēmisko prizmu, bet caur cilvēka ikdienas paradumiem un izvēlēm. Ar interaktīvas aktivitātes palīdzību dalībnieki tika aicināti paraudzīties uz klimata pārmaiņām ikdienas rīcības kontekstā, apzinoties, ka viss, ko darām ikdienā, kā pārvietojamies, ko ēdam, kādus pakalpojumus izmantojam, ko iegādājamies un kā dzīvojam, ir saistīts ar CO₂ emisiju veidošanos.

Lekcijas laikā sarežģīti procesi tika skaidroti vizuāli un saprotami, piemēram, CO₂ izmešu apjomi tika attēloti ar burbuļu vizualizācijām, ļaujot daudz skaidrāk uztvert emisiju mērogu un to ietekmi. Tika diskutēts arī par “koplietošanas traģēdijas” principu, kas raksturo situāciju, kad kopīgi resursi tiek izmantoti katra individuālajās interesēs, nepietiekami domājot par to saglabāšanu ilgtermiņā. Klimata pārmaiņu kontekstā tas atgādina, ka individuāli izdevīga rīcība ne vienmēr ir izdevīga sabiedrībai kopumā. Tāpat tika pievērsta uzmanība resursu izmantošanas paradumiem un nepieciešamībai pēc lielākas sabiedrības izpratnes, iesaistes un atbildības klimata jautājumos.

Semināra noslēgumā dalībnieki pievērsās sadarbības tīklu un pārvaldības procesu kartēšanai Vidzemes reģionā, kopīgi veidojot sadarbības karti klimata pārvaldības kontekstā. Darba procesā tika identificētas dažādas iesaistītās puses – pašvaldības, valsts institūcijas, kopienas, uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas un daudz citi sadarbības partneri, kuriem ir nozīmīga loma klimata pārmaiņu risku mazināšanā un reģiona noturības stiprināšanā. Diskusijās dalībnieki analizēja esošās sadarbības formas, informācijas aprites procesus un iespējas stiprināt savstarpējo sadarbību nākotnē.

Vienlaikus tika secināts, ka, neskatoties uz plašo iesaistīto pušu loku un daudzveidīgajiem sadarbības formātiem, savstarpējā mijiedarbība bieži vien ir tikai formāla. Tika uzsvērta nepieciešamība veidot ciešāku un jēgpilnāku sadarbību, kas veicina zināšanu apmaiņu, kopīgu mācīšanos un jaunu iniciatīvu attīstīšanu, tādējādi stiprinot kopienu spēju īstenot pārmaiņas un risināt kopīgus izaicinājumus.

Seminārs apliecināja, ka klimata pārmaiņu un kopienu attīstības jautājumi ir cieši saistīti, tomēr šāda pieeja vēl nav kļuvusi par ierastu diskusiju daļu. Tādēļ ir būtiski arī turpmāk organizēt līdzīgus pasākumus, kas palīdz veidot kopīgu izpratni un stiprināt saikni starp šīm tēmām.

Seminārs tika rīkots Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis Eiropa” finansētā projekta “Klimata noturības stiprināšana attālajos lauku reģionos, izmantojot kopienu iesaisti” (GRACE) ietvaros.

Par projektu

Projekts “Klimata noturības stiprināšana attālajos lauku reģionos, izmantojot kopienu iesaisti” (GRACE) tiek īstenots ar Eiropas Savienības “Horizon Europe” programmas 2021.–2027. gadam finansiālu atbalstu. 

Projekta mērķis ir palīdzēt attālajiem Eiropas lauku reģioniem pielāgoties klimata pārmaiņām un stiprināt to noturību, veicinot kopienu iesaisti, vietējo spēju attīstību un inovāciju ieviešanu. Projekts paredz attīstīt un demonstrēt daudzdimensionālus risinājumus klimata pielāgošanai, kas stiprina sociālo un ekonomisko dzīvotspēju, veicina dabā balstītus risinājumus un uzlabo vietējo pārvaldību.

Publikācijā paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora(-u) viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrēja iestāde nav atbildīga par tiem.

Vidzemes plānošanas reģions projektā “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” 8. maijā aizvadīja pirmo no četriem plānotajiem lauku semināriem, pulcējot zemju īpašniekus, nozares speciālistus un interesentus Rāķu purvā un Maitiņu purvā. Seminārā tika apskatīti praktiski piemēri, kā pēc kūdras ieguves iespējams attīstīt dažādus teritoriju izmantošanas veidus – sūnu audzēšanu, lielogu dzērveņu audzēšanu un bioloģisko krūmmelleņu audzēšanu.

Rāķu purvā dalībnieki iepazinās ar uzņēmuma SIA “Klasmann-Deilmann Latvia” pieredzi, par ko pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ieva Auniņa. Uzņēmums daļā teritorijas turpina kūdras ieguvi, vienlaikus citās vietās īstenojot dažādus revitalizācijas risinājumus. Seminārā tika demonstrēti sūnu lauki un lielogu dzērveņu stādījumi, kā arī skaidrots, kā mitrā saimniekošana jeb paludikultūras var palīdzēt samazināt kūdras sadalīšanos un CO₂ emisijas. Ezeru un purvu izpētes centra eksperte Ilze Ozola uzsvēra, ka paaugstināts ūdens līmenis kūdras teritorijās nenozīmē vienkāršu appludināšanu – mērķis ir uzturēt kūdru mitru, lai tajā saglabātos ogleklis un vienlaikus būtu iespējams audzēt biomasu.

Savukārt Maitiņu purvā semināra dalībnieki iepazinās ar z/s “Dižoga” pieredzi bioloģisko krūmmelleņu audzēšanā bijušajā kūdras ieguves teritorijā. Saimniecības īpašnieks Viktors Strāders atklāti dalījās pieredzē par sarežģīto saimniecības attīstības sākumu, kļūdām un praktiskajiem izaicinājumiem, kas saistīti ar ogu audzēšanu kūdras purvā. Saimniecībā tiek audzētas ogas, kā arī pavairoti stādi. Saimniecības pārstāvis uzsvēra, ka bioloģiskā audzēšana noteikti nenozīmē “nedarīt neko”, bet gan prasa ļoti precīzas zināšanas par augu veselību, augsni, ūdens režīmu un preventīvu problēmu novēršanu.

Dalībnieki seminārā pārrunāja dažādus klimata risku mazināšanas risinājumus krūmmelleņu audzēšanā, tostarp pilienveida laistīšanu, laistīšanu pret salnām, pretkrusas aizsardzības iespējas, noēnojuma risinājumus un citus paņēmienus, kas palīdz mazināt sausuma, salnu, krusas un pārkaršanas radītos riskus. Diskusijām piedāvātie piemēri apliecināja arī dalībnieku plašās zināšanas un praktisko pieredzi – klātesošie aktīvi dalījās ar dažādiem risinājumiem un tehnoloģijām, ko audzētāji izmanto, lai mazinātu laikapstākļu radītos riskus un pielāgotos mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Semināra laikā tika pārrunāti arī ekonomiskie aspekti. Audzētājs atzina, ka visizdevīgāk ir pārdot svaigas ogas, savukārt pārstrāde vairāk piemērota bojātajām vai pārgatavojušajām ogām. Tika apspriests arī darbaspēka jautājums, jo aktīvās sezonas laikā ogu novākšanai nepieciešams liels skaits darbinieku, taču tad, kad ir ļoti liela raža, iedzīvotājiem tiek piedāvātas arī pašlasīšanas iespējas.

Lauku semināri tiek organizēti Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” ietvaros, ko īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kurzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģioniem. Tādi notiks arī citos plānošanas reģionos visu maija mēnesi.

Projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” mērķis ir inventarizēt līdz šim uzskaitītās vēsturiskās kūdras ieguves vietas, kas atrodas privātpersonu un pašvaldību īpašumā, lai izvērtētu to pašreizējo stāvokli, tostarp identificējot teritorijas, kas jau dabiski vai mērķtiecīgi atjaunojušās. Teritorijām, kas inventarizācijas procesā atzītas par revitalizējamām un kuru īpašnieki piekrituši dalībai projektā, tiks izstrādātas revitalizācijas stratēģijas. Stratēģijas zemju īpašnieki nākotnē varēs izmantot, lai pretendētu uz Eiropas Savienības finansējumu revitalizācijas aktivitāšu īstenošanai savā īpašumā.