28. maijā, Cēsīs, norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rīkotais klimata noturības darba grupas seminārs “Kopienu iesaiste klimata noturības stiprināšanai Vidzemes reģionā – no izpratnes līdz rīcībai”. Tas pulcēja pašvaldību, nevalstisko organizāciju, izglītības un pētniecības institūciju pārstāvjus, kā arī citus aktīvus dalībniekus, lai kopīgi meklētu atbildes uz jautājumu – kā stiprināt Vidzemes kopienu spēju pielāgoties klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem.

Semināra laikā, izmantojot CoSMoS pieeju, dalībnieki analizēja reģiona stiprās puses, pieejamos resursus un galvenos riskus. Apzinot dabas bagātības, infrastruktūru, cilvēku zināšanas, sadarbības tīklus un kultūras mantojumu, tika meklēti risinājumi, kas palīdzētu stiprināt kopienu noturību un veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Diskusijās un praktiskajā darbā dalībnieki identificēja būtiskākās tendences un izaicinājumus, kas ietekmē Vidzemes spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.

Darbnīcā gūtās atziņas kalpos par pamatu turpmākajam darbam projektā GRACE, palīdzot veidot Vidzemes reālajās vajadzībās un pieredzē balstītus risinājumus. Dalībnieku sniegtās zināšanas un pieredze ļaus labāk izprast, kā stiprināt sadarbību, pieņemt pārdomātus lēmumus un efektīvāk izmantot reģiona resursus nākotnē.

Viena no būtiskākajām atziņām ko pauda klātesošie – klimata noturības stiprināšanā nozīmīgākie resursi Vidzemē ir cilvēki, zināšanas, finanšu kapacitāte un spēcīgas kopienas. Tie tika raksturoti kā četri stūrakmeņi, uz kuriem balstīt reģiona attīstību un spēju pielāgoties pārmaiņām. Vienlaikus dalībnieki uzsvēra dabas kapitāla nozīmi – mežus, ūdens resursus, ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, kas ir priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai. Diskusijās tika atzīts, ka, lai gan Vidzemē dabas resursu joprojām ir daudz, pieaug arī dažādi riski, tostarp intensīva zemes izmantošana, apbūve un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Tāpēc klimata noturību iespējams stiprināt sadarbojoties kopienām, attīstot zināšanas un prasmes, nodrošinot finansiālu kapacitāti un vienlaikus gudri apsaimniekojot dabas resursus.

Pasākuma ietvaros ar lekciju uzstājās arī Andra Blumberga – Rīgas Tehniskās universitātes profesore, kura iepazīstināja klātesošos ar sistēmiskās domāšanas un sistēmdinamikas pieeju. Īpašu interesi un iesaisti raisīja profesores lekcija “Domāt ilgtermiņā: sistēmiskā pieeja klimata pārmaiņām”, kurā klimata pārmaiņas tika aplūkotas no pavisam cita skatpunkta – nevis caur ierastu akadēmisko prizmu, bet caur cilvēka ikdienas paradumiem un izvēlēm. Ar interaktīvas aktivitātes palīdzību dalībnieki tika aicināti paraudzīties uz klimata pārmaiņām ikdienas rīcības kontekstā, apzinoties, ka viss, ko darām ikdienā, kā pārvietojamies, ko ēdam, kādus pakalpojumus izmantojam, ko iegādājamies un kā dzīvojam, ir saistīts ar CO₂ emisiju veidošanos.

Lekcijas laikā sarežģīti procesi tika skaidroti vizuāli un saprotami, piemēram, CO₂ izmešu apjomi tika attēloti ar burbuļu vizualizācijām, ļaujot daudz skaidrāk uztvert emisiju mērogu un to ietekmi. Tika diskutēts arī par “koplietošanas traģēdijas” principu, kas raksturo situāciju, kad kopīgi resursi tiek izmantoti katra individuālajās interesēs, nepietiekami domājot par to saglabāšanu ilgtermiņā. Klimata pārmaiņu kontekstā tas atgādina, ka individuāli izdevīga rīcība ne vienmēr ir izdevīga sabiedrībai kopumā. Tāpat tika pievērsta uzmanība resursu izmantošanas paradumiem un nepieciešamībai pēc lielākas sabiedrības izpratnes, iesaistes un atbildības klimata jautājumos.

Semināra noslēgumā dalībnieki pievērsās sadarbības tīklu un pārvaldības procesu kartēšanai Vidzemes reģionā, kopīgi veidojot sadarbības karti klimata pārvaldības kontekstā. Darba procesā tika identificētas dažādas iesaistītās puses – pašvaldības, valsts institūcijas, kopienas, uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas un daudz citi sadarbības partneri, kuriem ir nozīmīga loma klimata pārmaiņu risku mazināšanā un reģiona noturības stiprināšanā. Diskusijās dalībnieki analizēja esošās sadarbības formas, informācijas aprites procesus un iespējas stiprināt savstarpējo sadarbību nākotnē.

Vienlaikus tika secināts, ka, neskatoties uz plašo iesaistīto pušu loku un daudzveidīgajiem sadarbības formātiem, savstarpējā mijiedarbība bieži vien ir tikai formāla. Tika uzsvērta nepieciešamība veidot ciešāku un jēgpilnāku sadarbību, kas veicina zināšanu apmaiņu, kopīgu mācīšanos un jaunu iniciatīvu attīstīšanu, tādējādi stiprinot kopienu spēju īstenot pārmaiņas un risināt kopīgus izaicinājumus.

Seminārs apliecināja, ka klimata pārmaiņu un kopienu attīstības jautājumi ir cieši saistīti, tomēr šāda pieeja vēl nav kļuvusi par ierastu diskusiju daļu. Tādēļ ir būtiski arī turpmāk organizēt līdzīgus pasākumus, kas palīdz veidot kopīgu izpratni un stiprināt saikni starp šīm tēmām.

Seminārs tika rīkots Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis Eiropa” finansētā projekta “Klimata noturības stiprināšana attālajos lauku reģionos, izmantojot kopienu iesaisti” (GRACE) ietvaros.

Par projektu

Projekts “Klimata noturības stiprināšana attālajos lauku reģionos, izmantojot kopienu iesaisti” (GRACE) tiek īstenots ar Eiropas Savienības “Horizon Europe” programmas 2021.–2027. gadam finansiālu atbalstu. 

Projekta mērķis ir palīdzēt attālajiem Eiropas lauku reģioniem pielāgoties klimata pārmaiņām un stiprināt to noturību, veicinot kopienu iesaisti, vietējo spēju attīstību un inovāciju ieviešanu. Projekts paredz attīstīt un demonstrēt daudzdimensionālus risinājumus klimata pielāgošanai, kas stiprina sociālo un ekonomisko dzīvotspēju, veicina dabā balstītus risinājumus un uzlabo vietējo pārvaldību.

Publikācijā paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora(-u) viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrēja iestāde nav atbildīga par tiem.

Vidzemes plānošanas reģions projektā “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” 8. maijā aizvadīja pirmo no četriem plānotajiem lauku semināriem, pulcējot zemju īpašniekus, nozares speciālistus un interesentus Rāķu purvā un Maitiņu purvā. Seminārā tika apskatīti praktiski piemēri, kā pēc kūdras ieguves iespējams attīstīt dažādus teritoriju izmantošanas veidus – sūnu audzēšanu, lielogu dzērveņu audzēšanu un bioloģisko krūmmelleņu audzēšanu.

Rāķu purvā dalībnieki iepazinās ar uzņēmuma SIA “Klasmann-Deilmann Latvia” pieredzi, par ko pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ieva Auniņa. Uzņēmums daļā teritorijas turpina kūdras ieguvi, vienlaikus citās vietās īstenojot dažādus revitalizācijas risinājumus. Seminārā tika demonstrēti sūnu lauki un lielogu dzērveņu stādījumi, kā arī skaidrots, kā mitrā saimniekošana jeb paludikultūras var palīdzēt samazināt kūdras sadalīšanos un CO₂ emisijas. Ezeru un purvu izpētes centra eksperte Ilze Ozola uzsvēra, ka paaugstināts ūdens līmenis kūdras teritorijās nenozīmē vienkāršu appludināšanu – mērķis ir uzturēt kūdru mitru, lai tajā saglabātos ogleklis un vienlaikus būtu iespējams audzēt biomasu.

Savukārt Maitiņu purvā semināra dalībnieki iepazinās ar z/s “Dižoga” pieredzi bioloģisko krūmmelleņu audzēšanā bijušajā kūdras ieguves teritorijā. Saimniecības īpašnieks Viktors Strāders atklāti dalījās pieredzē par sarežģīto saimniecības attīstības sākumu, kļūdām un praktiskajiem izaicinājumiem, kas saistīti ar ogu audzēšanu kūdras purvā. Saimniecībā tiek audzētas ogas, kā arī pavairoti stādi. Saimniecības pārstāvis uzsvēra, ka bioloģiskā audzēšana noteikti nenozīmē “nedarīt neko”, bet gan prasa ļoti precīzas zināšanas par augu veselību, augsni, ūdens režīmu un preventīvu problēmu novēršanu.

Dalībnieki seminārā pārrunāja dažādus klimata risku mazināšanas risinājumus krūmmelleņu audzēšanā, tostarp pilienveida laistīšanu, laistīšanu pret salnām, pretkrusas aizsardzības iespējas, noēnojuma risinājumus un citus paņēmienus, kas palīdz mazināt sausuma, salnu, krusas un pārkaršanas radītos riskus. Diskusijām piedāvātie piemēri apliecināja arī dalībnieku plašās zināšanas un praktisko pieredzi – klātesošie aktīvi dalījās ar dažādiem risinājumiem un tehnoloģijām, ko audzētāji izmanto, lai mazinātu laikapstākļu radītos riskus un pielāgotos mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Semināra laikā tika pārrunāti arī ekonomiskie aspekti. Audzētājs atzina, ka visizdevīgāk ir pārdot svaigas ogas, savukārt pārstrāde vairāk piemērota bojātajām vai pārgatavojušajām ogām. Tika apspriests arī darbaspēka jautājums, jo aktīvās sezonas laikā ogu novākšanai nepieciešams liels skaits darbinieku, taču tad, kad ir ļoti liela raža, iedzīvotājiem tiek piedāvātas arī pašlasīšanas iespējas.

Lauku semināri tiek organizēti Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” ietvaros, ko īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kurzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģioniem. Tādi notiks arī citos plānošanas reģionos visu maija mēnesi.

Projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” mērķis ir inventarizēt līdz šim uzskaitītās vēsturiskās kūdras ieguves vietas, kas atrodas privātpersonu un pašvaldību īpašumā, lai izvērtētu to pašreizējo stāvokli, tostarp identificējot teritorijas, kas jau dabiski vai mērķtiecīgi atjaunojušās. Teritorijām, kas inventarizācijas procesā atzītas par revitalizējamām un kuru īpašnieki piekrituši dalībai projektā, tiks izstrādātas revitalizācijas stratēģijas. Stratēģijas zemju īpašnieki nākotnē varēs izmantot, lai pretendētu uz Eiropas Savienības finansējumu revitalizācijas aktivitāšu īstenošanai savā īpašumā.

28. maijā Eiropas Savienības programmas Horizon Europe finansētā projekta “Klimata noturības stiprināšana attālajos lauku reģionos, izmantojot kopienu iesaisti” (GRACE) ietvaros, Vidzemes plānošanas reģions (VPR) rīkos klātienes darba grupas semināru “Kopienu iesaiste klimata noturības stiprināšanai Vidzemes reģionā – no izpratnes līdz rīcībai”, lai kopīgi definētu kādi ir reģiona kā kopienas resursi, vērtības un apdraudējumi ceļā uz klimata noturīgu sabiedrību.

Eiropas Savienībā arvien vairāk tiek pieminēta kopienu iesaiste klimata noturības veidošanā – par to, ka pārmaiņas nevar panākt tikai ar politiskiem lēmumiem vai finansējuma sadali. Jaunā pieeja balstās pārliecībā, ka tieši vietējās kopienas, iedzīvotāji, uzņēmēji un pašvaldības kļūst par svarīgākajiem pārmaiņu virzītājiem, īpaši lauku reģionos, kur klimata pārmaiņu sekas ne vienmēr ir tūlītēji dramatiskas, taču ilgtermiņā tās var būt ļoti dziļas un neatgriezeniskas. Tā ir jauna dienaskārtība, kas aicina nevis gaidīt klimata krīzes un katastrofas, lai tikai pēc tam mācītos no zaudējumiem, bet laikus stiprināt savu spēju pielāgoties nenovēršamām pārmaiņām. 

Tāpēc klimata noturība Vidzemē nozīmē spēju savlaicīgi izvērtēt riskus, sadarboties un pieņemt pārdomātus lēmumus par reģiona virzību ceļā uz spēju pielāgoties klimata pārmaiņām. Tas nozīmē domāt par to, kādi būs galvenie veiksmīgas krīzes pārvaldības priekšnosacījumi un ko mēs jau šodien varam darīt, lai nākotnē nenāktos mācīties no zaudējumiem. 

Semināra laikā dalībnieki tiks aicināti iesaistīties kopīgā diskusijā un praktiskā darbā, lai apzinātu vietējās kopienas stiprās puses, izaicinājumus un iespējamos risinājumus klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanai. Šīs zināšanas un pieredze ir būtiskas, lai klimata pielāgošanās stratēģijas balstītos mūsu reģiona unikālajā realitātē. Šajā darbnīcā tiks izmantota CoSMoS pieeja, lai kartētu resursus un izveidotu skaidru ceļu uz noturīgu nākotni. 

Pasākuma ietvaros ar lekciju uzstāsies Andra Blumberga – Rīgas Tehniskās universitāte profesore, kura savā darbā un mācību procesā regulāri izmanto sistēmiskās domāšanas un sistēmdinamikas pieeju. Lekcijā “Domāt ilgtermiņā: sistēmiskā pieeja klimata pārmaiņām” profesore aicinās paraudzīties uz klimata pārmaiņām kā uz kompleksu un savstarpēji saistītu procesukopumu, iepazīt, kā ilgtermiņa domāšana un sistēmiska pieeja palīdz pieņemt ilgtspējīgākus lēmumus un labāk izprast klimata izaicinājumu ietekmi uz sabiedrību, ekonomiku un vidi.

Seminārā aicināti piedalīties pašvaldību un valsts institūciju pārstāvji, uzņēmēji, lauksaimnieki, mežsaimnieki, nevalstisko organizāciju, izglītības un pētniecības institūciju pārstāvji, kā arī citi aktīvi kopienu dalībnieki, kuri vēlas iesaistīties Vidzemes klimatnoturības stiprināšanā. 

Lai piedalītos seminārā, aicinām reģistrēties, aizpildot formu: ​​ https://forms.gle/VLH2BNcXyEXWwPwc7 

Reģistrācijas atvērta līdz 26. maijam. 

Darbsemināra datums, norise un laiks: 

Datums: 28/05/2026
Laiks: no plkst. 09:30 – 15:30 

Norises vieta: H.E. Vanadziņš. Ziemeļu restorāns, Rīgas iela 15, Cēsis. 

Par projektu 

Projekts “Klimata noturības stiprināšana attālajos lauku reģionos, izmantojot kopienu iesaisti” (GRACE) tiek īstenots ar Eiropas Savienības “Horizon Europe” programmas 2021.–2027. gadam finansiālu atbalstu.  

Projekta mērķis ir palīdzēt attālajiem Eiropas lauku reģioniem pielāgoties klimata pārmaiņām un stiprināt to noturību, veicinot kopienu iesaisti, vietējo spēju attīstību un inovāciju ieviešanu. Projekts paredz attīstīt un demonstrēt daudzdimensionālus risinājumus klimata pielāgošanai, kas stiprina sociālo un ekonomisko dzīvotspēju, veicina dabā balstītus risinājumus un uzlabo vietējo pārvaldību. 

Publikācijā paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora(-u) viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrēja iestāde nav atbildīga par tiem. 

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kurzemes, Zemgales un Latgales plānošanas reģioniem projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” ietvaros maijā un jūnijā organizēs informatīvu semināru ciklu par vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizāciju un gaidāmo Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu teritoriju revitalizācijas aktivitāšu īstenošanai.

Semināri paredzēti vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašniekiem – pašvaldībām, uzņēmumiem un privātpersonām –, īpaši tiem, kuru teritorijas projekta ietvaros atzītas par revitalizējamām, un par ko īpašnieki ir informēti. Vienlaikus semināri būs atvērti ikvienam interesentam.

Semināru pirmajā daļā dalībnieki iegūs praktisku pārskatu par vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizāciju. Tiks skaidrots, kas ir vēsturiskās kūdras ieguves vietas, kāda ir kūdrāju nozīme klimata regulācijā un dabas daudzveidības saglabāšanā, kādi revitalizācijas risinājumi pastāv un kas jāņem vērā, izvēloties konkrētai teritorijai piemērotāko pieeju. Tāpat tiks apskatītas iespējamās izmaksas, teritoriju turpmākās izmantošanas iespējas un dažādu risinājumu ietekme ilgtermiņā.

Seminārus vadīs Ezeru un purvu izpētes centra eksperte Ilze Ozola.

Semināru mērķis ir palīdzēt zemju īpašniekiem savlaicīgi sagatavoties gaidāmajām atbalsta iespējām un pieņemt pamatotus lēmumus par teritoriju turpmāko apsaimniekošanu.

Semināru saturs visās norises vietās būs identisks, tādēļ dalībnieki var izvēlēties sev ērtāko apmeklējuma vietu. Dalība semināros ir bez maksas.

Šī gada maijā visā Latvijā norisināsies četru izbraukuma semināru cikls, kura ietvaros vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašnieki un citi interesenti varēs klātienē iepazīties ar dažādiem teritoriju revitalizācijas un apsaimniekošanas risinājumiem.

Semināri veidoti kā praktiskas vizītes teritorijās, kur jau īstenoti vai tiek attīstīti dažādi risinājumi teritoriju izmantošanai pēc kūdras ieguves. Dalībniekiem būs iespēja apskatīt konkrētus piemērus un uzdot jautājumus uzņēmumu pārstāvjiem un ekspertiem par izvēlēto pieeju, tās priekšnosacījumiem, ieguvumiem un ierobežojumiem.

Seminārus organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kurzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģioniem. Seminārus vadīs Ezeru un purvu izpētes centra eksperti kopā ar apmeklēto uzņēmumu pārstāvjiem.

Kopumā četrās dienās dažādos Latvijas reģionos tiks apmeklēti astoņi objekti, sniedzot koncentrētu ieskatu, kā vēsturiskās kūdras ieguves vietas iespējams izmantot pēc ieguves pabeigšanas. Programmā iekļauti gan dabiskās purva atjaunošanās piemēri, gan saimnieciski risinājumi – sūnu jeb sfagnu stādīšana, lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšana, izstrādāto platību apmežošana, niedru un citu kultūraugu audzēšana. Atsevišķos objektos būs iespēja novērot, kā notiek  CO₂ emisiju monitorings, kā arī redzēt atjaunojamās enerģijas infrastruktūru – vēja parku – un citus mūsdienīgus risinājumus bijušajās kūdras ieguves teritorijās.

Semināru cikls sāksies 8. maijā Vidzemē ar Rāķa purva apmeklējumu, kur tiks aplūkotas iestādītās sūnas un lielogu dzērvenes, kā arī bioloģiskās zemnieku saimniecības “Dižoga” pieredze krūmmelleņu un to stādu audzēšanā vēsturiskā kūdras ieguves vietā Maitiņu purvā. 14. maijā Kurzemē dalībnieki apmeklēs zemnieku saimniecību “Piesaule”, kas ir viena no pieredzes bagātākajām lielogu dzērveņu audzētājām Latvijā, un Lielsalas purvu, kur būs iespēja iepazīt gan purva dabiskās atjaunošanās procesu, gan izstrādāto platību sagatavošanu meža veidošanai. 19. maijā Latgalē paredzēta vizīte Strūžānu purvā, kur tiks pārrunāti revitalizācijas izaicinājumi teritorijās ar sadrumstalotām īpašumtiesībām, un Žogotu purvā, kas rāda piemēru, kā bijušajā kūdras ieguves teritorijā dabiski izveidojusies bērzu audze. Savukārt 28. maijā Zemgalē noslēdzošais seminārs notiks Kaigu purvā un Drabiņu purvā, kur vienuviet redzama daudzveidīga pieeja – dabiskā atjaunošanās, sfagnu, niedru, kalmju, lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšana, dažādu koku sugu stādījumi, CO₂ emisiju monitorings, vēja parks un kūdras amfiteātris “Saulgrieži”. Semināra ietvaros paredzēts apmeklēt arī SIA “Arosa-R”, kas specializējas lielogu krūmmelleņu audzēšanā un stādu ražošanā un rūpīgi izvēlas ogu šķirnes.

Lūdzu ņemt vērā, ka reģistrēšanās apskates objektiem atvērta Vidzemē līdz 6. maijam, Kurzemē – līdz 11. maijam, Latgalē – līdz 13. maijam, Zemgalē – līdz 21. maijam.

Dalībnieki var izvēlēties piedalīties vienā vai vairākos semināros.

Reģistrācijas laikā dalībnieki aicināti norādīt, vai būtu interese izmantot kopīgu transportu – pietiekamas intereses gadījumā organizatori sazināsies ar dalībniekiem un nodrošinās kopīgu nokļūšanu uz apskates vietām. Apmeklētājiem jāņem vērā, ka lielākajā daļā objektu noteikti ir nepieciešami gumijas vai pārgājiena zābaki.

23. aprīlī, Smiltenē, norisinājās Interreg Europe  projekta “Jauni sadarbības modeļi labākai dzīves vides veidošanai” (PICOBELLO) piektā reģionālā iesaistīto pušu sanāksme ar tematiku – “Jaunais Eiropas Bauhaus Vidzemē – ieteikumi atbilstošas politikas veidošanai”.

Sanāksmi ievadīja projekta PICOBELLO eksperts Krišjānis Pundurs, kurš iepazīstināja ar projekta aktualitātēm un līdz šim paveikto, kā arī atskatījās uz iepriekšējo reģionālo sanāksmi Gulbenē un pieredzes apmaiņas braucienos – Amsterdamā un Katovicē – gūtajām atziņām. Tika uzsvērta vietrades pieeja, kuras centrā ir cilvēks, viņa vajadzības un iekļaujoša, pieejama vide, kā arī savienojumu nozīme – ne tikai fizisku, bet arī sociālu. 

Plašāk ar gūtajiem iespaidiem un atziņām no partneru sanāksmes Katovicē, Polijā, dalījās Gulbenes novada pašvaldības ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre, akcentējot vairākus virzienus, kā Jaunā Eiropas Bauhaus (JEB) principi tiek ieviesti praksē citur un ko no tā var mācīties Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības.  

Savā prezentācijā viņa izcēla ilgtspējīgas attīstības pieejas, akcentējot akadēmiskā potenciāla izmantošanu, kur studentu inovācijas tiek sasaistītas ar reālām sabiedrības vajadzībām, kā arī piemērus no Spānijas un Polijas, kur industriālās teritorijas tiek atjaunotas un pielāgotas jaunām funkcijām. Tāpat tika uzsvērta kopienu iesaiste un vietrade kā būtisks priekšnoteikums kvalitatīvas dzīves vides veidošanā, minot gan Grieķijas “pārtikas meža” piemēru, gan Smiltenes pieredzi, kur iedzīvotāji aktīvi iesaistās pilsētvides veidošanā. Papildus tika akcentēta industriālā mantojuma atdzimšana – no apgrūtinājuma par resursu, to izmantojot kā kultūras un sabiedrisko telpu, kā arī dažādi risinājumi izglītības, veselības un labbūtības jomās. L. Šmite-Ūdre uzsvēra, ka, radot drošu, sadarbībā balstītu un patīkamu vidi vietējiem iedzīvotājiem, dabiski tiek celta arī visa reģiona pievilcība un noturība. 

Lai redzētu, kā vieta ar savu stāstu var iegūt jaunu dzīvi mūsdienu pilsētvidē, sanāksmes dalībnieki klātienē apmeklēja Smiltenes Jāņukalna estrādi – kopienas līdzdalības piemēru. Estrādes atjaunošana notikusi ar iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldības kopīgu iesaisti, piedaloties gan talkās, gan praktiskos darbos un ziedojot līdzekļus, tādējādi veidojot šo vietu par mūsdienīgu kultūras un satikšanās telpu. Smiltenes Kultūras centra vadītāja Inese Priedīte uzsvēra, ka šis objekts, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem uzturēšanā, tomēr ir ļoti svarīga daļa Smiltenes identitātes un kultūras, un nes vairāk nemateriālās vērtības. 

Sanāksmes galvenais uzdevums bija grupu darbā apkopot ieteikumus ilgtspējas, estētikas un iekļaušanas principiem atbilstošu politikas dokumentu izstrādei, kā to paredz PICOBELLO projekta ietvars. Tomēr pieredze liecina, ka stratēģisko līmeni labāk ļauj izprast praktiski, jau esoši un ieviešami risinājumi, tāpēc grupu darba mērķis bija piezemēt JEB konceptu, tā vērtības un principus uz praktisku līmeni, nosakot pēc iespējas konkrētākus rīcību virzienus un esošās problēmas. 

Atbilstošas darbības un iniciatīvas, tostarp arī Vidzemes plānošanas reģionā, tiek veiktas jau šobrīd (piemēram, iekļaujošs tūrisms un dabas izglītība, vietējās kultūras un sabiedrības noturības stiprināšana) – neskatoties uz to, kā tās tiek nosauktas. Turklāt trīs minētie JEB principi ir pietiekami interpretējami jēdzieni. Līdz ar to, tā vietā, lai koncentrētos uz nosaukumu vai apzīmējumu, būtiskāk ir vērst uzmanību uz praktiskiem risinājumiem, nepadarot to par administratīvu slogu. 

Darba gaitā identificēti divi virzieni konkrētākām rīcībām, kurus izcēla kultūras, noformēšanas jomās strādājošie pašvaldību speciālisti: 

• Vietējā mēroga kultūras pasākumi (pilsētu/ciemu svētki, koncerti, tirdziņi, kapusvētki u.c.) – pasākumi ar pievienoto vērtību, saglabājot tradīcijas, identitāti un piederību konkrētajai vietai. Ilgtermiņā sabiedrība veidojas noturīgāka un ceļas apziņa par piederību. 

• Iedzīvotāju iniciatīvas un iedzīvotāju padomju veidošanās – iespēja labākai sadarbībai un mijiedarbībai ar pašvaldību. Tas nozīmē abpusēju zināšanu apmaiņu, sadarbošanos un izpratni par realitāti – vajadzībām un iespējām. 

Vienlaikus tika secināts, ka ilgtspējai kopumā jābūt vērtībai valstiskā līmenī, lai iniciatīvas un idejas nekļūtu par vienreizējām akcijām, bet gan apzinātu virzienu. Uzsvērta arī domāšanas un sabiedrības uztveres maiņa, kur būtiska loma ir izglītībai – apziņas un izpratnes veidošanai. 

Pasākumā piedalījās pārstāvji no Valmieras, Gulbenes un Smiltenes novadiem, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti. Balstoties sanāksmē gūtajās atziņās, Vidzemes plānošanas reģions turpinās darbu pie reģionālās attīstības politikas uzlabošanas priekšlikumiem, atbilstoši PICOBELLO projektā uzstādītajam mērķim. 

Par projektu 

Projekts “Jauni sadarbības modeļi labākas dzīves vides veidošanai” (PICOBELLO) tiek īstenots un finansēts Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot reģionālāsattīstības politikas instrumentus partneru reģionos, izmantojot kopradošu zināšanu apmaiņas procesu par to, kā Eiropas reģioni savās attīstības stratēģijās īsteno trīs Jaunā Eiropas Bauhaus vērtības: ilgtspēju, estētiku un iekļaušanu. Vairāk par projektu: https://ej.uz/vpr_picobello . 

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus. 

No 14. līdz 17. aprīlim Rīgā notika CERV programmas projekta  EchoGreen piektais partneru pasākums, ko organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar vadošo partneri no Maltas.  Pasākums pulcēja pašvaldību, akadēmiskās vides un nevalstisko organizāciju pārstāvjus no vairākām Eiropas valstīm, lai diskutētu par ilgtspējīgas pilsētvides attīstību un aprites ekonomikas risinājumiem.

Konferenci atklāja Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, uzsverot starptautiskās sadarbības nozīmi ilgtspējīgas attīstības un efektīvas vides pārvaldības veicināšanā.

Projektā piedalās partneri no Latvijas, Maltas, Itālijas, Portugāles, Igaunijas, Bulgārijas, Lietuvas, Slovēnijas, Grieķijas, Spānijas, Kipras un Ungārijas, kuri kopīgi strādā pie ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu ieviešanas Eiropas pilsētās.

Pasākumu vadīja projekta vadošais partneris – Maltas Siggiewi pašvaldība. Konferencē piedalījās Siggiewi pašvaldības mērs un projekta vadītājs Julians Borgs, kā arī moderatore Ritienne Giorgino, Siggiewi pašvaldības izpildsekretāre.

Konferences laikā dalībnieki diskutēja par aprites ekonomikas principu ieviešanu, ilgtspējīgas pilsētvides attīstību un mūsdienīgiem atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem, īpašu uzmanību pievēršot 3R principam – samazināt, atkārtoti izmantot un pārstrādāt.

Pasākuma ietvaros savu pieredzi prezentēja arī RSU studenti, daloties pieredzē par sadarbību ar Vidzemes plānošanas reģionu un dalību sociālo inovāciju hakatonā. Studenti akcentēja starpdisciplināras sadarbības nozīmi, meklējot ilgtspējīgus un sabiedrībai nozīmīgus risinājumus reģionālās attīstības un aprites ekonomikas jomā.

Papildus konferences programmai dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Latvijas Republikas Saeimu, kur notika tikšanās ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītāju Hariju Rokpelni. Tikšanās laikā viesi iepazinās ar Saeimas darbu, lēmumu pieņemšanas procesu un Latvijas politiskās sistēmas darbības principiem.

Konferences rezultātā tika stiprināta starptautiskā sadarbība, veicināta izpratne par aprites ekonomikas nozīmi, kā arī izveidoti jauni kontakti turpmākai projektu attīstībai un ilgtspējīgas nākotnes veidošanai.