Vadlīnijas ūdenstilpju un ūdensteču izmantošanas un apsaimniekošanas plānošanai

„Vadlīnijas ūdenstilpju un ūdensteču izmantošanas un apsaimniekošanas plānošanai” (500 MB) pieejamas šeit.

Ikdienas darbā vai nejauši saskaroties ar jautājumiem, kas saistīti ar upju, ezeru vai to krastu plānošanu, izmantošanu un apbūvēšanu, rodas neskaidrības, kas ceļo no kabineta uz kabinetu atbilžu vietā radot vienīgi jautājumu: „Kurš ir atbildīgs par ūdeņiem un ko ar tiem iesākt?”

Šādas neskaidrības ir pamatotas, jo šobrīd Latvijā nav vienotas ūdens resursu izmantošanas politikas un tiesiskais regulējums, kas noteiktu, kādas saimnieciskās darbības var veikt uz ūdens vai to malās. Neskatoties uz to, ka Latvija ir bagāta ar ievērojamiem ūdens resursiem, to potenciāls netiek izmantots un pašreizējās izmantošanas rezultātā zūd upju bioloģiskā daudzveidība un saimnieciskais potenciāls (ūdenstūrisms, makšķerēšana, atpūta dabā u.c.).

Projekta „Ūdensceļi attīstībai” (Waterways Forward) ietvaros Vidzemes plānošanas reģions savas kompetences robežās mēģinās uzlabot ūdens resursu izmantošanas plānošanu dokumenta „Vadlīnijas ūdenstilpju un ūdensteču izmantošanas un apsaimniekošanas plānošanai” ietvaros. Šis dokuments atvieglos darbu pašvaldību teritorijas plānotājiem, kā arī izglītos sabiedrību, īpaši upju un ezeru īpašniekus, kādas ir iespējas ūdeņu izmantošanā un apsaimniekošanā.

Vadlīnijas izstrādājuši hidrobiologi Loreta Urtāne un Andris Viesturs Urtāns ar lielu praktisko pieredzi upju un ezeru apsaimniekošanā, teritorijas plānotāji Mihails Čeburaškins un Egons Bērziņš.

Šo vadlīniju pamatā izmantota ekosistēmu pakalpojumu pieeja, kas balstās uz atziņu, ka cilvēces pastāvēšana uz Zemes ir iespējama pateicoties dabā noritošajiem un cilvēka eksistenci nodrošinošajiem procesiem. Katrs no konkrētajiem ekosistēmu pakalpojumiem (piemēram, ūdenstūrisms, makšķerēšana, ūdens ņemšana u.c.) ir izsakāms ekonomiski novērtējamās kategorijās, tāpēc šī pieeja praksē arvien plašāk tiek izmantota izstrādājot dažāda līmeņa plānošanas dokumentus un veicot konkrētu teritoriju attīstības plānošanu. Latvijā šobrīd ir pavisam neliela prakse ekosistēmu pakalpojumus izteikt ekonomiski novērtējamos lielumos, tomēr ārvalstu prakse pierāda, ka šāda veida pieeja ļauj daudz efektīvāk plānot un novērtēt ekonomisko ieguvumu attiecībā uz kaitējumu dabai. Izsakot konkrētu aktivitāšu radīto ietekmi naudas izteiksmē ir daudz vieglāk pārliecināt lēmuma pieņēmējus par konkrētas teritorijas attīstīšanas vai aktivitāšu veikšanas nepieciešamību.

Kā piemēru var minēt veloceliņu izbūvi pilsētu vai lauku teritorijās. Ekosistēmu pakalpojumus izsakot ekonomiskos lielumos var pierādīt, ka ieguldot pašvaldības līdzekļus veloceliņu attīstībā, iedzīvotāji mazāk izmantos automašīnas, tādā veidā samazinot CO2 izmešus gaisā, kā rezultātā valsts saņemts vairāk naudas pārdodot CO2 kvotas. Šos iegūtos līdzekļus citās, ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītās aktivitātēs, varēs piesaistīt pašvaldības visā Latvijā.

Vadlīniju ietvaros liela uzmanība vērsta uz likumdošanas prasībām saistībā ar ūdeņu un ūdensmalu plānošanu. Jāatzīst, ka Latvijā ūdensmalu apsaimniekošanā joprojām tiek izmantots piesardzības princips, kā rezultātā likumdošanas ietvaros visas ūdeņu resursu izmantošanas iespējas praksē nemaz netiek izmantotas. Šajās vadlīnijās sniegts apkopojums par Latvijas likumdošanā paredzētās ūdeņu resursu izmantošanas iespējām, izvērtējot kā tās tiek izmantotas Vidzemes plānošanas reģionā un kādi plānošanas dokumenti konkrētā administratīvā vienībā nosaka ūdens resursu izmantošanu.

Tāpat liela nozīme pievērsta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai. 

Projekts noslēdzies 2012. gada decembrī. Projekta partneri cer, ka projekta ietvaros veiktās aktivitātes ir uzrunājušas sabiedrību un ūdensceļi tiks pareizi un pārdomāti izmantoti un apsaimniekoti arī nākotnē. Ar projektā paveikto vairāk var iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā (www.vidzeme.lv), kā arī projekta „Ūdensceļi attīstībai” mājas lapā (www.watarways-forward.eu).