Kūdras purvi tradicionāli tiek saistīti ar ieguvi, rekultivāciju un ilgstošiem dabas procesiem, taču līdz ar pārmaiņām enerģētikas nozarē šīs teritorijas arvien biežāk nonāk uzmanības centrā arī kā potenciāla vieta atjaunīgās enerģijas ražošanai. Kaigu purvs Jelgavas novadā šobrīd ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kur kūdras ieguves teritoriju nākotne tiek skatīta kā daļa no ilgtspējīgas teritoriju attīstības.
29. aprīlī Kaigu purvā norisinājās Kurzemes plānošanas reģiona organizētā pieredzes apmaiņas vizīte “Vēja un saules parku teritoriālie risinājumi Latvijā”, kuras ietvaros Vidzemes plānošanas reģions rīkoja Interreg Europe projekta BiodIvErSe iesaistīto pušu diskusiju “Izaicinājumi un risinājumi saules parku attīstībā”. Sarunu fokusā bija jautājums par to, kā Latvijā iespējams attīstīt saules parkus, vienlaikus mazinot to ietekmi uz dabas vērtībām un ainavu. Pieredzes vizītē piedalījās Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību speciālisti, energopārvaldnieki, Dabas aizsardzības pārvaldes un AS “Latvenergo” pārstāvji.
Norises vieta – uzņēmuma SIA “Laflora” teritorija Kaigu purvā – ļāva šos jautājumus aplūkot ļoti praktiskā griezumā. Tā parādīja, kā kūdras ieguves teritorijas iespējams plānot ilgtermiņā, ņemot vērā to izmantošanu arī pēc ieguves pabeigšanas. SIA “Laflora” nodrošina pilnu kūdras ieguves un pārstrādes ciklu – no platību sagatavošanas un ieguves līdz pārstrādei produktos ar augstu pievienoto vērtību, kā arī teritoriju tālākai attīstībai.
Uzņēmums ir noteicis mērķi līdz 2050. gadam virzīties uz zinātniski pierādītu klimatneitralitāti, mazinot un kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās emisijas. Šī pieeja ietver ilgtspējīgu kūdras ieguvi un pārstrādi, zinātnisku pētījumu veikšanu par inovatīviem kūdras produktiem, kā arī rekultivācijas programmu īstenošanu teritorijās pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Ilgtermiņā izvirzīta arī vīzija par teritorijas attīstību kā daudzfunkcionālu ilgtspējīgas attīstības telpu, kur līdzās vēja un saules enerģijai iespējama arī atjaunīgā ūdeņraža ražošana, siltumnīcu risinājumi, energoietilpīgu ražotņu izvietošana un rekreācijas zonas attīstība.
Paralēli kūdras ieguvei Kaigu purvā tiek īstenots nozīmīgs atjaunīgās enerģijas projekts – vēja parka “Laflora Energy” izbūve bijušajos kūdras ieguves laukos. Parkā uzstādītas 16 vēja turbīnas ar kopējo jaudu 108,8 MW, padarot to par lielāko vēja parku Latvijā. Kaigu purvā uzmanība arvien vairāk tiek pievērsta teritorijas nākamajiem attīstības posmiem un tās ilgtspējīgai izmantošanai, kas vienlaikus atbalsta uzņēmuma virzību uz klimatneitralitāti.
BiodIvErSe projekta ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumam, kā saules enerģijas risinājumus iespējams integrēt vidē, neradot pārmērīgu spiedienu uz ekosistēmām. Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvju Edgara Augustiņa un Rolanda Auziņa prezentācijā tika uzsvērts, ka saules paneļu ietekme uz vidi ir cieši saistīta ar to izvietojumu, plānošanu un teritorijas apsaimniekošanu.
“Saules paneļu ietekmi uz vidi nosaka nevis pats risinājums, bet gan tā izvietojums un apsaimniekošana – paneļu augstums, atstarpes starp rindām, ūdens noteces risinājumi un tas, vai teritorijā tiek atstātas vietas dabiskajiem procesiem,” tika uzsvērts Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvju prezentācijā BiodIvErSe diskusijas laikā.
Īpaši uzskatāmi šī pieeja parādās šķietami ikdienišķos lēmumos. Piemēram, saules parku teritoriju norobežošana bieži tiek izmantota infrastruktūras drošībai un vandālisma risku mazināšanai, taču pilnīga teritoriju nožogošana var ierobežot dzīvnieku pārvietošanos un fragmentēt dzīvotnes. Šādi piemēri akcentē nepieciešamību jau plānošanas posmā izvērtēt žogu risinājumus, dzīvnieku caurlaidību, piekļuvi teritorijai un zemes apsaimniekošanu starp paneļu rindām.
Saules paneļu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību nosaka nevis pats atjaunīgās enerģijas risinājums, bet veids, kā tas tiek integrēts ainavā un teritorijas lietošanā. Šāda pieeja ļauj atjaunīgo enerģiju kūdras ieguves teritorijās skatīt ne tikai kā elektroenerģijas ražošanu, bet kā daļu no plašākas enerģētikas sistēmas, kur iespējams apvienot saules un vēja enerģiju, enerģijas uzkrāšanas risinājumus un citus nākotnes virzienus ciešā sasaistē ar telpisko plānošanu un vides aizsardzību.
Norise Kaigu purvā apliecināja, ka atjaunīgās enerģijas attīstība Latvijā nav tikai tehnoloģisks jautājums, bet ilgtermiņa teritoriju attīstības izvēle, kur izšķiroša nozīme ir plānošanai, vietas izvēlei un sadarbībai starp attīstītājiem, pašvaldībām un vides institūcijām.
Pieredzes vizīti “Vēja un saules parku teritoriālie risinājumi Latvijā” organizēja Kurzemes plānošanas reģions projekta “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu jautājumos” ietvaros.
