Trešdien, 29. aprīlī, noslēdzās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) organizētās apmācības – “Pašvaldību stratēģiskās lemtspējas stiprināšana mainības un nenoteiktības apstākļos”, kuru laikā pašvaldību izpilddirektori, viņu vietnieki, domju priekšsēdētāji un viņu vietnieki, kā arī VPR administrācijas vadības pārstāvji pilnveidoja prasmes pieņemt pārdomātus un elastīgus lēmumus, stiprinot spēju pielāgoties un efektīvi rīkoties strauju pārmaiņu un krīžu apstākļos.
Divu klātienes nodarbību laikā dalībnieki ieguva praktiskas zināšanas par stratēģisku domāšanu nenoteiktības apstākļos, attīstot spēju analizēt dažādus attīstības scenārijus, izvērtēt riskus un pieņemt lēmumus arī nepilnīgas informācijas situācijās. Tika stiprināta izpratne par datu izmantošanu lēmumu pieņemšanā, apgūstot, kā strukturēt un interpretēt datus, lai tie kalpotu par pamatu pamatotiem un argumentētiem lēmumiem. Dalībnieki pilnveidoja prasmes prioritāšu noteikšanā un efektīvā plānošanā, kas palīdz labāk strukturēt darba procesus un mērķtiecīgi izmantot pieejamos resursus – laiku, budžetu un cilvēkresursus. Tāpat tika attīstītas vadības kompetences, tostarp uzdevumu deleģēšana, izpildes kontrole un organizācijas darba pārraudzība.
Papildus tika apgūti pārmaiņu vadības principi un stiprinātas prasmes krīžu un risku vadībā, uzlabojot spēju savlaicīgi identificēt riskus un izstrādāt rīcības plānus dažādiem scenārijiem. Dalībnieki ieguva arī jaunas pieejas problēmu risināšanā un izpratni par domāšanas slazdiem, kas palīdzēs efektīvāk noteikt prioritātes, mazināt nevajadzīgu spriedzi par mazsvarīgiem jautājumiem un uzlabot darba efektivitāti ikdienā.
Valkas novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns uzsvēra, ka īpašu interesi raisījis lektora stāstījums par problēmu risināšanu nenoteiktības apstākļos, kā arī iespēja darboties praktiski: “Dotie uzdevumi apliecināja, ka vienus un tos pašus jautājumus var risināt dažādi – gan izstrādājot konkrētus risinājumus, gan pieejot tiem plašāk un vispārinātāk. Darbs ar krīzes scenārijiem ļāva daudz reālāk izvērtēt situācijas, kas var skart ikvienu no mums, un lika secināt, ka šādi scenāriji būtu biežāk jāaktualizē un tiem jāgatavojas daudz rūpīgāk. Ne mazāk vērtīga bija iespēja satikt kolēģus no citām pašvaldībām un kopīgi ar viņiem strādāt praktiskajos uzdevumos. Paldies par šo iespēju!”
Savukārt VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede norādīja, ka gan reģiona pašvaldību politiskajai vadībai, gan izpildvarai kopīgas klātienes mācības ir īpaši lietderīgas – tās ļauj ne tikai atsvaidzināt zināšanas, bet arī dalīties pieredzē, praktiski izspēlējot dažādas ar vadītāju ikdienu saistītas situācijas, tostarp lēmumu pieņemšanu nenoteiktības apstākļos, krīžu risināšanu un sadarbības nozīmi visos līmeņos. Viņa izcēla arī trīs būtiskas atziņas: “Pirmkārt, ik pa laikam ir vērts atgriezties pie jau sen zināmām un šķietami pašsaprotamām patiesībām. Otrkārt, izšķiroša nozīme ir darbam komandā – vadītājs ir kā saspēles vadītājs, un bez atbalstošiem kolēģiem nav iespējams sasniegt izvirzītos mērķus. Treškārt, stresa un nenoteiktības apstākļos īpaši svarīgi ir saglabāt vēsu prātu un, saprāta robežās, arī labu humora izjūtu,” teic G. Kalniņa-Priede.
Apkopojot dalībnieku atbildes, secināms, ka efektīva rīcība nenoteiktības apstākļos balstās ne tikai datos, bet arī elastīgā pieejā, savlaicīgā risku izvērtēšanā un ciešā sadarbībā. Būtiska nozīme ir scenāriju plānošanai un spējai pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, pieņemot, ka ne vienmēr būs pieejama pilnīga informācija.
Dalībnieki īpaši uzsvēra veselīgas, uz sadarbību un efektīvu komunikāciju balstītas organizācijas nozīmi, kā arī apzinātas vadības pieejas un savstarpējās uzticēšanās lomu. Kā galvenie priekšlikumi pašvaldības pakalpojumu uzlabošanai tika minēta nepieciešamība nepārtraukti pilnveidot pakalpojumu kvalitāti, stiprināt iekšējo komunikāciju un organizācijas kultūru, kā arī veicināt ciešāku sadarbību dažādos pārvaldes līmeņos. Tāpat būtiski ir regulāri organizēt praktiskas, uz reālām situācijām balstītas apmācības, kas palīdz attīstīt sadarbības prasmes un uzlabot lēmumu pieņemšanas kvalitāti.
Pavisam mācībās piedalījās 26 dalībnieki, un, lai nodrošinātu efektīvāku un pilnvērtīgāku darba procesu, kā arī veicinātu kvalitatīvu sadarbību, apmācības tika organizētas divās grupās. Mācības vadīja Ivars Svilāns – komunikācijas speciālists ar daudzpusīgu profesionālo pieredzi banku, mazumtirdzniecības, izglītības un mediju nozarēs. Viņa profesionālā darbība ietver darbu augstas intensitātes un krīzes situācijās, tostarp starptautiski nozīmīgu notikumu atspoguļošanu medijos, komunikācijas vadību finanšu krīzes laikā, kā arī organizāciju reputācijas atjaunošanā pēc krīzēm. Viņš ir arī Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) biedrs un vairāku nozares apbalvojumu laureāts.
Par projektu
Apmācības tiek organizētas Eiropas Atveseļošanas fonda projekta 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001 “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros.
Projekta finansējuma saņēmējs un vadošais partneris ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Projekta mērķis ir celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm.
